Investors

Biržu indeksi pārsvarā pieaug pēc FRS lēmuma pacelt procentlikmes

LETA, 28.09.2018

Jaunākais izdevums

Pasaules biržu indeksi ceturtdien lielākoties pieauga un ASV dolāra vērtība pret citām svarīgajām valūtām palielinājās pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) trešdien pacēla procentlikmes un investori piekrita FRS uzskatam, ka ASV ekonomika solīdi pieaug bez pārkaršanas riska.

Izņēmums bija Milānas birža, kuras indekss kritās pēc bažām par gaidāmo Itālijas budžetu, un elektrisko automašīnu ražošanas firma «Tesla Motors», kuras akcijas cena kritās pēc ziņas, ka ASV Vērtspapīru un biržu komisija apsūdzējusi šīs firmas vadītāju Īlonu Masku investoru maldināšanā.

FRS trešdien pacēla procentlikmes trešoreiz šī gada laikā, atsaucoties uz aizvien spēcīgāku ASV ekonomiku un darba tirgu, un FRS vadītājs Džeroms Pauels sacīja, ka nesaskata nekādas vājās vietas ASV finanšu sistēmā.

Lai gan Volstrītas indeksi trešdien bija kritušies, ceturtdien tie pieauga. Solīds kāpums bija arī Eiropas biržās, izņemot Milānu.

Pauels «bija mierīgs un runāja par to, cik pārliecināti viņi [FRS] ir pat to, ka inflācija paliks iegrožota,» sacīja «FTN Financial» eksperts Kriss Lovs.

«Vispārējā pārliecība bija tāda, ka FRS jūtas ļoti komfortabli un nav vajadzības pārmērīgi reaģēt attiecībā uz procentlikmēm.»

ASV dolāra vērtības kāpums palīdzēja pieaugt Eiropas akciju cenām, jo eiro un britu mārciņas palētināšanās pret dolāru ir labvēlīga preču eksportētājiem.

Izņēmums bija Milānas biržas indekss FTSE MIB, kas saruka par 0,6% pēc bažām par gaidāmo Itālijas budžetu. Vairākas stundas pēc biržas slēgšanas Itālijas populistu valdība vienojās palielināt budžeta deficītu nākamajiem trim gadiem līdz 2,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), lai gan šis lēmums var novest Romu pie domstarpībām ar Eiropas Komisiju (EK).

ASV tehnoloģiju akciju cenām pārsvarā bija laba diena, pieaugot «Apple» akcijas cenai, «Amazon» akcijas cenai kāpjot par 1,9% pēc jauna mazumtirdzniecības veikala atvēšanas Ņujorkā, un «Facebook» un «Alphabet» akciju cenām palielinoties par vairāk nekā 1%.

«Tesla Motors» akcijas cena elektroniskajā tirdzniecībā pēc tirgus slēgšanas kritās par 10,9% pēc Maskam izvirzītās apsūdzības investoru maldināšanā.

Vācijas rūpniecības konglomerāta «Thyssenkrupp» akcijas cena pieauga par 17% pēc direktoru padomes lēmuma to sadalīt divās kompānijās, kuru akcijas tiks kotētas biržā.

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās pieauga.

Eiro vērtība pret ASV dolāru saruka, britu mārciņas kurss pret dolāru kritās, bet dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena ceturtdien pieauga par 0,55 ASV dolāru līdz 72,12 dolāriem par barelu. «Brent» markas jēlnaftas cena Londonas biržā palielinājās par 0,38 dolāriem līdz 81,72 dolāriem par barelu.

ASV biržu indekss «Dow Jones Industrial Average» ceturtdien pieauga par 0,2% līdz 26 439,93 punktiem, indekss «Standard & Poor's 500» kāpa par 0,3% līdz 2914,00 punktiem, bet indekss «Nasdaq Composite» palielinājās par 0,4% līdz 8041,97 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 ceturtdien pieauga par 0,5% līdz 7545,44 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kāpa par 0,4% līdz 12 435,59 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 0,5% līdz 5540,41 punktam. Milānas biržas indekss FTSE MIB kritās par 0,6% līdz 21 511 punktiem.

Eiro vērtība pret ASV dolāru ceturtdien kritās no 1,1739 līdz 1,1641 dolāram par eiro, britu mārciņas vērtība pret dolāru saruka no 1,3167 līdz 1,3078 dolāriem par mārciņu, bet dolāra vērtība attiecībā pret jenu palielinājās no 112,73 līdz 113,39 jenām par dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV biržu indeksi trešdien kritās pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma pacelt procentlikmes, lai gan FRS prognozēja, ka nākamgad tās tiks paceltas tikai divreiz.

Indekss «Dow Jones Industrial Average» saruka par 1,5%, sasniedzot šā gada zemāko līmeni.

Daudzi analītiķi bija gaidījuši «miermīlīgu» procentlikmju paaugstināšanu apvienojumā ar stingriem vārdiskiem apliecinājumiem, ka FRS nenoteiks pārmērīgus ierobežojumus laikā, kad pasaules akciju cenas kritušās saistībā ar bažām par lēnu ekonomikas izaugsmi un tirdzniecības kariem.

«Pantheon Macroeconomics» konstatēja, ka FRS «miermīlīgas paaugstināšanas» paziņojums «nebija pietiekami miermīlīgs» ASV akciju cenām.

FRS, kā jau bija gaidāms, paaugstināja bāzes procentlikmes mērķrādītāju par 0,25 procentpunktiem līdz 2,25% - 2,5%. FRS tomēr prognozēja, ka 2019.gadā pacels procentlikmes tikai divreiz, nevis trīsreiz, kā bija prognozējusi septembrī, un samazināja IKP pieauguma un inflācijas prognozes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV biržu indeksi trešdien pieauga un ASV dolāra vērtība kritās pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) signāliem, ka tā drīz varētu pazemināt procentlikmes, ņemot vērā neskaidrību par ekonomikas prognozi.

Kā jau bija gaidāms, FRS atstāja procentlikmes nemainīgas, bet FRS vadītājs Džeroms Pauels sacīja, ka tirdzniecības nesaskaņas un ekonomikas pieauguma palēnināšanās pasaulē ir pamudinājušas daudzus FRS administratorus uzskatīt, ka ir «pastiprinājies» iemesls procentlikmju pazemināšanai.

FRS savā paziņojumā solīja, ka tā «pienācīgi rīkosies, lai uzturētu ekonomikas paplašināšanos", un atmeta iepriekšējo formulējumu, ka tā būs «pacietīga» ekonomikas datu izvērtēšanā. Šī formulējuma atmešana vairoja cerības, ka FRS jau jūlijā samazinās procentlikmes.

«National Securities» galvenais tirgus stratēģis Ārts Hogans sacīja, ka FRS nostāja par labu procentlikmju pazemināšanai atbilst prognozēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas krītas pēc bažām par lēnāku ekonomikas izaugsmi un ASV procentlikmju nesamazināšanu

LETA/AFP, 09.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules akciju cenas pirmdien kritās, valdot bažām par globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos un mazinoties cerībām, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) varētu samazināt procentlikmes.

Volstrītas indeksi, kā arī Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi samazinājās otro tirdzniecības sesiju pēc kārtas.

ASV akciju cenas ir kritušās pēc tam, kad visi trīs Volstrītas indeksi pagājušo trešdien noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem saistībā ar pamieru ASV-Ķīnas tirdzniecības karā un cerībām uz FRS monetārās politikas mīkstināšanu.

Piektdien publicētais ASV Nodarbinātības ministrijas ziņojums par ASV tautsaimniecībā nodarbināto skaita ievērojamu pieaugumu jūnijā tomēr ir samazinājis FRS motivāciju pazemināt procentlikmes.

Investoru uzmanība tagad ir pievērsta FRS vadītājam Džeromam Pauelam, kurš šonedēļ sniegs pusgada ziņojumu Kongresā. Investori arī paturēs acīs patēriņa cenu datus, kas ir vēl viens faktors, kuru ņem vērā FRS savu lēmumu pieņemšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tramps: Federālā rezervju sistēma ir mans lielākais drauds

LETA--FOX BUSINESS, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps, kurš regulāri kritizē Savienoto Valstu centrālo banku - Federālo rezervju sistēmu (FRS) - par procentlikmju paaugstināšanu, otrdien paziņoja, ka FRS esot viņa lielākais drauds.

«Mans lielākais drauds ir FRS, jo FRS ceļ likmes pārāk strauji,» sacīja Tramps intervijā telekanālam «Fox Business».

«Tā ir neatkarīga, tāpēc es ar viņiem nerunāju, bet es neesmu apmierināts ar to, ko tā dara, jo tas [procentlikmju paaugstināšana] notiek pārāk ātri - paskatieties uz jaunākajiem inflācijas datiem, tie ir ļoti zemi,» sacīja Tramps.

Gada inflācija ASV septembrī bija 2,3%, un tas bija septiņos mēnešos zemākais līmenis. FRS noteiktais inflācijas mērķrādītājs ir aptuveni 2%.

Kad «Fox News» žurnāliste norādīja, ka Tramps pats pieņēmis lēmumu FRS vadītāja amatā nomainīt Dženetu Jelenu ar stingrākas monetārās politikas piekritēju Džeromu Pauelu, ASV prezidents atbildēja: «Ja drīkstu būt godīgs, es nevienu nevainoju. Es viņu [Pauelu] tur ieliku. Un varbūt tas bija pareizi, varbūt nē, bet es viņu tur ieliku.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Biržu indeksi krītas ASV un pieaug Eiropā, FRS paceļot procentlikmes

LETA--AFP, 27.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV biržu indeksi trešdien kritās un ASV dolāra vērtība pret citām svarīgajām valūtām pieauga pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) pacēla procentlikmes un deva signālu, ka paredz turpināt likmju pakāpenisku celšanu. Eiropas biržu indeksi pirms tam pieauga.

Kā jau bija gaidāms, FRS pacēla bāzes procentlikmes mērķrādītāju par 0,25 procentpunktiem līdz 2% - 2,25%, paziņojot, ka darba tirgus ir turpinājis nostiprināties un ekonomiskā aktivitāte ir pieaugusi spēcīgā tempā.

ASV biržu indeksi dienas lielāko daļu bija pieauguši, bet samazinājās pēc FRS vadītāja Džeroma Pauela preses konferences un noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu.

FRS paziņojums «tika diezgan ātri uztverts», sacīja «TD Ameritrade» galvenais tirgus stratēģis Dž.Kinahans.

Kinahans tviterī atzina, ka FRS politikas virziena maiņa ir loģiska tai ziņā, ka «tirgum, šķiet, tagad nav vajadzīgs tik liels atbalsts».

ASV dolāra vērtība pieauga attiecībā pret eiro un britu mārciņu, bet kritās attiecībā pret jenu, analītiķiem sakot, ka ASV centrālā banka var būt pieņēmusi agresīvāku toni monetārās politikas jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas biržu indeksi trešdien pārsvarā kritās pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma nemainīt bāzes procentlikmi, savukārt britu mārciņas vērtība samazinājās, turpinoties haosam «Breksita» jomā.

ASV uzņēmumu akciju cenas neilgu laiku pieauga pēc FRS lēmuma saglabāt bāzes procentlikmi nemainīgu un prognozes, ka šogad to nepaaugstinās, bet varētu paaugstināt nākamgad.

Akciju cenas sāka kristies pēc preses konferences, kurā FRS vadītājs Džeroms Pauels uzsvēra, ka ASV ekonomika ir stabila, lai gan FRS trešdien samazināja ekonomikas pieauguma prognozi šim gadam no 2,3% līdz 2,1%, nākamajam gadam no 2% līdz 1,9%, bet 2020.gadam to saglabāja 1,8% līmenī.

Volstrītas indeksi «Dow Jones Industrial Average» un «Standard & Poor's 500» noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu, bet indekss «Nasdaq Composite» nedaudz pieauga.

Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs sacīja, ka tirgus sākotnējais kāpums bija automātiska reakcija uz FRS lēmumu, bet investori vēlāk pārdomāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju tirgos februāris nebūs mierīgs, taču cerams, ka decembra svārstības neatkārtosies

AFI Investīcijas padomes priekšsēdētājs Deniss Pospelovs, 11.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju tirgus galvenā ziņa janvārī – pasaules gals nav iestājies. Tie, kas neseko līdzi akciju tirgiem, droši vien būs pārsteigti par šādu ievadu un sarkastiski vaicās: «vai tad bija jābūt?». Atbildēšu, ka decembra beigās daudzi cilvēki to paredzēja un no tā baidījās.

Atgādināšu dažus faktus par 2018.gada decembri: tika piedzīvotas vislielākās svārstības decembrī akciju tirgus vēsturē, smagākais nedēļas kritums vairāku gadu laikā, sliktākais Ziemassvētku vakars tirgū un citi.

Kopumā jaunā gada brīvdienas visiem brokeriem un investoriem bija neskaidrību pilnas un viņi ar pesimismu gaidīja janvāri. Taču pasaules gals neiestājās.

Kopumā sakot, janvāris kārtējo reizi apstiprināja to, ko es ne reizi vien esmu teicis – tirgus var pievērst uzmanību kādai jaunai tēmai, pārspīlēti reaģējot uz katru ziņu, bet tikpat ātri zaudēt interesi par šo tēmu un vispār uz to nereaģēt. Tā bija arī ar ASV valdības darba apturēšanu – decembrī katrs jaunums, kas saistīts ar termiņa pagarināšanu vai, tieši pretēji, pārtraukšanu, izraisīja tirgus kritumu vai izaugsmi, savukārt janvārī uz šīm ziņām tirgus īpaši nereaģēja. Tā notika arī ar decembrī aktuālo tēmu par ASV un Federālo Rezervju sistēmas vadītāja pretrunām – janvārī tā tika atstumta otrajā plānā. Kopumā tirgū atkāpās visas bailes. Tiesa gan, pirmajā gada darbdienā tirgus gan piedzīvoja kritumu, reaģējot uz negaidīto Apple vēstuli akcionāriem, kurā kompānija pazemināja pārdošanas apjomu prognozes, taču pēc tam iestājās spēcīgas izaugsmes periods, kas turpinājās līdz pat mēneša beigām. Tirgus ignorēja ikvienu negatīvu ziņu (piemēram, neveiksmīgo Lielbritānijas parlamenta balsojumu saistībā ar Breksita plānu) un ar prieku uzņēma ikvienu pozitīvu ziņu. Tomēr jāatzīst, ka pozitīvo ziņu ir bijis pietiekami daudz. Starp tām var minēt valdības darba atsākšanu un FRS paziņojumu par vieglāku ASV monetāro politiku, arī veiksmīgu ASV un Ķīnas tirdzniecības politikas sarunu virzību. Rezultātā labais uzvarēja un visi ASV indeksi ievērojami pieauga. Interesanti, ka līdzīgu izaugsmi piedzīvoja visi indeksi – Dow, Nasdaq un S&P 500 – katrs palielinājās par aptuveni 8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV akciju cenas trešdien pieauga un ASV dolāra vērtība kritās pēc tam, kad ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītājs Džeroms Pauels savā ziņojumā ASV Kongresā norādīja uz iespējamu procentlikmju samazināšanu.

Sava pusgada ziņojuma Kongresam pirmajā dienā Pauels sacīja, ka daudzi centrālās bankas administratori uzskata, ka iemesls zemākām procentlikmēm «ir pastiprinājies», jo daudzi tirdzniecības konflikti ietekmē ekonomikas izaugsmes perspektīvu.

Kopš FRS jūnija sanāksmes, kad Pauela izteikumi tika interpretēti kā signāls par iespējamu procentlikmju pazemināšanu, «izrādās, ka neskaidrība ap tirdzniecības saspīlējumu un bažas par globālās ekonomikas stiprumu turpina nomākt ASV ekonomikas perspektīvu», sacīja Pauels.

Viņa teiktais atbilda plašām investoru cerībām un apslāpēja pieņēmumu, ka piektdien publicētais Nodarbinātības ministrijas ziņojums par ASV tautsaimniecībā nodarbināto skaita ievērojamu pieaugumu jūnijā atturētu FRS no procentlikmju pazemināšanas šomēnes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

ASV akciju cenas kāpj un dolāra vērtība krītas, FRS nemainot procentlikmi

LETA--AFP, 31.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Volstrītā akciju cenas trešdien pieauga, bet ASV dolāra vērtība kritās, pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma nemainīt bāzes procentlikmi, kas sekoja labiem firmu peļņas rādītājiem un ASV nodarbinātības datiem.

ASV biržu indeksi pieauga par vairāk nekā 1,5%, reaģējot uz FRS bāzes procentlikmes nemainīšanu un piesardzīgo pieeju turpmākām darbībām. ASV centrālā banka bāzes procentlikmes mērķrādītāju saglabāja 2,25%-2,5% apmērā.

FRS vadītājs Džeroms Pauels preses konferencē sacīja, ka pamatojums turpmākām procentlikmju celšanām ir «kļuvis vājāks».

«Šajā vidē mēs uzskatām, ka mēs vislabāk varam atbalstīt ekonomiku, esot pacietīgi perspektīvas izvērtēšanā pirms tālāku izmaiņu veikšanas savā politikā,» teica Pauels.

FRS arī paziņoja, ka varētu mainīt savu vērtspapīru portfeļu samazināšanas tempu.

«Investoriem visvairāk patīk tas, ka viņi panākuši [no FRS] vairāk, nekā gaidīja,» sacīja «National Securities» galvenais tirgus stratēģis Ārts Hogans.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules biržu indeksi otrdien pieauga, ko noteica investoriem labvēlīgi ASV un Ķīnas izteikumi par tirdzniecību pirms G20 samita un Eiropas Centrālās bankas (ECB) paziņojums, kurā dots mājiens par procentlikmju samazināšanu.

Cerības uz to, ka ilgajās tirdzniecības sarunās starp Vašingtonu un Pekinu var tikt panākta vienošanās, raisīja ASV prezidenta Donalda Trampa teiktais, ka viņam bijusi «laba» saruna ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu un ka viņi sarīkos «paplašinātu tikšanos» G20 samita laikā Japānā šomēnes.

Sji sacīja, ka Ķīna un ASV «abas iegūs ar sadarbību un zaudēs ar kaušanos".

Volstrītas indeksi tirdzniecības sesijas sākumā pieauga pēc entuziasma par centrālās bankas paziņojumiem, un pieaugumu kāpināja Trampa izteikumi par gaidāmo G20 samitu.

Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi pieauga par apmēram 2%, ko īpaši veicināja ECB prezidenta Mario Dragi solījums par tālāku rīcību, ja ekonomikai būtu vajadzīgs straujāks pieaugums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV akciju cenas trešdien pieauga, bet dolāra kurss samazinājās, reaģējot uz Federālās rezervju sistēmas lēmumu par pusi procentpunkta palielināt bāzes procentlikmi un paziņojumu, ka lielāks procentlikmes paaugstinājums nav gaidāms.

Lai samazinātu inflāciju, ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) trešdien nolēma paaugstināt bāzes procentlikmi par pusi procentpunkta.

Pēc FRS Atvērtā tirgus komitejas kārtējās divu dienu sēdes tika paziņots, ka bāzes procentlikmes mērķrādītājs tiek palielināts par 0,5 procentpunktiem - līdz 0,75-1%.

Iepriekšējo reizi bāzes procentlikmes mērķrādītājs tika paaugstināts martā, kad tas tika palielināts par pusi procentpunkta. Pirms tam bāzes procentlikmes mērķrādītājs nemainīgā līmenī bija kopš 2020.gada marta, kad tas tika samazināts, lai atbalstītu valsts ekonomiku koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes laikā.

Atvērtā tirgus komiteja trešdien arī nolēma, ka no 1.jūnija FRS sāks samazināt savu deviņu triljonu dolāru vērto obligāciju portfeli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā saruka, akciju tirgiem gaidot svarīgu ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmumu par procentlikmju celšanu pēc prognozēm, ka tās varētu tikt paceltas straujāk, nekā bija gaidāms.

Tirgos ir valdījis satraukums, kopš piektdien publicēti ASV valdības dati parādīja, ka ASV patēriņa cenas maijā kāpušas par 8,6% salīdzinājumā ar 2021.gada maiju, kas ir straujākais patēriņa cenu kāpums kopš 1981.gada decembra. To sekmēja energoresursu un pārtikas cenu palielināšanās, tostarp kara Ukrainā dēļ.

Investori gaida FRS trešdienas sanāksmi. FRS bija devusi signālus par plāniem trešdien pacelt procentlikmes par 0,5 procentpunktiem, tomēr ir prognozēta to pacelšana par 0,75 procentpunktiem.

"Izskatās, ka [procentlikmes] tiks paceltas par 75 bāzes punktiem. Mēs neesam redzējuši nekādas pazīmes, ka FRS gribētu precizēt šo prognozi. Faktiski, ja FRS paliktu pie [procentlikmju] pacelšanas par 50 bāzes punktiem, tirgus varētu būt vīlies," sacīja "LPL Financial" galvenā akciju stratēģe Kvinsija Krosbija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV biržās trešdien, nerimstot bažām par Savienoto Valstu procentlikmju kāpumu, turpināja krist akciju cenas, un lielākie indeksi zaudēja vairāk nekā trīs procentus vērtības.

Savukārt Eiropas biržas turpina negatīvi ietekmēt Itālijas valdības un Eiropas Komisijas (EK) nesaskaņas par Itālijas nākamā gada valsts budžeta deficītu.

«Investoriem pašlaik ir par ko raizēties- no [ASV] obligāciju procentlikmju kāpuma tempa un tā ietekmi uz investoru noskaņojumu līdz Itālijas populistu koalīcijas spēlītēm ar Eiropas Komisiju, buksējošajām »Breksita« sarunām un ASV un Ķīnas tirdzniecības konflikta turpināšanos,» norādīja «Oanda» vecākais tirgus analītiķis Kreigs Erlams.

Investori ir bijuši nervozi, kopš ASV 10 gadu obligāciju ienesīgums pārsniedza 3,0%. Tas pieauga pēc spēcīgu ASV ekonomikas datu publicēšanas, kuri veicina iespējamību, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) turpinās celt procentlikmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) Atvērtā tirgus komiteja trešdien nolēma nemainīt bāzes procentlikmi.

Pēc komitejas kārtējās divu dienu sēdes tika paziņots, ka bāzes procentlikmes mērķrādītājs tiek saglabāts 5-5,25% līmenī.

Tas ir augstākais bāzes procentlikmes līmenis ASV kopš 2007.gada.

Nolūkā panākt, lai gada inflācija samazinās līdz 2% līmenim, FRS bāzes procentlikmi regulāri bija palielinājusi jau kopš pagājušā gada marta. Tā tika paaugstināta desmit reizes pēc kārtas.

Šogad bāzes procentlikmes mērķrādītājs palielināts trīs reizes. Februārī, martā un maijā tas tika paaugstināts par ceturtdaļu procentpunkta.

Pagājušajā gadā bāzes procentlikmes mērķrādītājs tika paaugstināts septiņas reizes. Mērķrādītājs tika palielināts martā un maijā, abas reizes to paaugstinot par pusi procentpunkta, kā arī jūnijā, jūlijā, septembrī un novembrī, kad tas tika palielināts par trim ceturtdaļām procentpunkta. Savukārt decembrī tas tika paaugstināts par pusi procentpunkta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Eiro svārstās pēc ECB signāliem par procentlikmju pazemināšanu

LETA--AFP, 26.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiro vērtība ceturtdien svārstījās pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) signāliem, ka tā var drīz veikt jaunus ekonomikas stimulēšanas pasākumus un pazemināt procentlikmes, lai veicinātu izaugsmi un inflāciju. ASV un Eiropas biržu indeksi kritās.

Eiro vērtība bija kritusies līdz divu gadu zemākajiem līmeņiem pēc ECB paziņojuma, kurā tika uzsvērts ekonomikas vājums reģionā, bet vēlāk pieauga.

Eiropas biržu indeksi saruka, investoriem fokusējoties uz reģiona pieticīgo perspektīvu. ASV biržu indeksi kritās pēc «Tesla», «American Airlines» un citu uzņēmumu peļņas ziņojumiem, kuri radīja vilšanos.

«Prudential Financial» analītiķe Kvinsija Krosbija sacīja, ka spēcīgi ASV ekonomikas dati, tai skaitā ceturtdienas ziņojums par ilgi uzglabājamu preču noieta palielināšanos jūnijā, var novest pie ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) nākamās nedēļas paziņojuma, kurā tiktu pausta mazāka gatavība pazemināt procentlikmes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Risku mazināšanai ASV Federālā rezervju sistēma samazina bāzes procentlikmi

LETA--AFP/AP, 04.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu risku ekonomikai, ko rada jaunā koronavīrusa izplatīšanās, ASV centrālā banka Federālā rezervju sistēma (FRS) ārkārtas sēdē otrdien nolēma samazināt bāzes procentlikmi.

FRS Atvērtā tirgus komiteja vienbalsīgi nolēma bāzes procentlikmes mērķrādītāju samazināt par 0,5 procentpunktiem līdz 1-1,25%.

Šī ir pirmā reize kopš 2008.gada ekonomikas krīzes, kad lēmums par procentlikmes mērķrādītāja izmaiņām pieņemts ārkārtas sēdē. Kārtējā sēde paredzēta 18.martā.

Turklāt ierasti FRS maina procentlikmi tikai par 0,25 procentpunktiem.

Pēc FRS lēmuma par procentlikmes samazināšanu prezidents Donalds Tramps tviterī ierakstīja, ka centrālajai bankai procentlikme jāsamazina vēl vairāk, lai ASV būtu tikpat konkurētspējīga kā citas valstis.

Tramps bieži kritizē FRS procentlikmju politiku, vainojot to ASV ekonomikas konkurētspējas mazināšanā un pieprasot bāzes procentlikmi samazināt. Šādi Tramps pārkāpj nerakstīto likumu, ka ASV prezidenti publiski neizsakās par FRS politiku, lai nekaitētu centrālās bankas neatkarībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules biržu indeksi ceturtdien kritās, valdot bažām par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu, un naftas cenas saruka pēc bažām par globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.

ASV valdības darba apturēšana ir iespējama, jo ASV prezidents Donalds Tramps draud neparakstīt Kongresa likumprojektu par valdības īstermiņa finansējumu, ja tajā nebūs iekļauti līdzekļi mūra būvniecībai gar Meksikas robežu.

Pirms tam pesimismu tirgū radīja arī ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) trešdienas lēmums pacelt procentlikmes, kas tika izdarīts ceturto reizi šogad.

ASV finanšu ministrs Stīvens Mnučins intervijā «Fox Business News» gan sacīja, ka «tirgus ir pārmērīgi reaģējis uz FRS komentāriem».

Mnučins arī teica, ka zemas inflācijas saglabāšanās gadījumā FRS varbūt nebūs vajadzības celt procentlikmes nākamgad, lai gan saskaņā ar FRS prognozi nākamgad tas varētu notikt divas reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules biržu indeksi otrdien maz mainījās, tirgus dalībniekiem sekojot naftas cenu kāpumam, bažām par tirdzniecības karu un firmu ziņu plūsmai pirms gaidāmās ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) trešdienas sanāksmes, kurā ir gaidāma procentlikmju pacelšana.

Volstrītas biržu indeksu dinamikā bija dažādas tendences. Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi nedaudz pieauga, bet Londonas biržas indekss palielinājās par 0,7%, pateicoties enerģētikas firmu akciju cenu ievērojamam kāpumam.

«Investori turpina vērot tirdzniecības kara situāciju,» sacīja IG analītiķis Kriss Bošāns.

«Tomēr pat bez jebkādām turpmākām nozīmīgām ziņām šajā frontē, gaidāmā FRS sanāksme ... nozīmē to, ka vairums ir apmierināti gaidīt notikumu attīstību, nevis steigšus mēģināt iesaistīties akciju cenu svārstībās, kas bija redzamas pēdējā nedēļā.»

Analītiķi uzskata par gandrīz drošu, ka FRS trešdien atkal cels procentlikmes, bet viņi vēro, kāda ir procentlikmju papildu celšanas perspektīva.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien kritās, investoriem ar bažām gaidot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) paziņojumu par nākamo procentlikmju paaugstināšanu, un ir gaidāms, ka ceturtdien procentlikmes pacels arī Anglijas Banka.

ASV un Lielbritānijas centrālo banku mērķis ir iegrožot augošo inflāciju, paceļot procentlikmes.

Arī Zviedrijas centrālā banka otrdien nolēma īstenot straujāko bāzes procentlikmes paaugstinājumu kopš inflācijas mērķa noteikšanas 1993.gadā, tādējādi cenšoties samazināt inflāciju, kuras kāpumu veicina Ukrainas kara negatīvā ietekme. Zviedrijas centrālā banka bāzes procentlikmi palielināja no 0,75% līdz 1,75%.

Akciju cenas Volstrītā pēdējās dienās ietekmē FRS pārstāvju paziņojumi pirms gaidāmā FRS lēmuma paaugstināt bāzes procentlikmi par 0,75 procentpunktiem. Ir gaidāms, ka FRS politiku noteicošā Federālā atvērtā tirgus komiteja (FOMC) paziņos savu lēmumu trešdien.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas uzrāviens, kas sekojis pasaules cīņai ar pandēmiju, nozīmējis milzīgu pieprasījumu pēc dažādām izejvielām un detaļām. Savukārt to piedāvājums ne vienmēr šim pieprasījumam spējis tikt līdzi.

Rezultātā dažādu piegāžu problēmas rada riskus daudzmaz vienmērīgam ekonomikas kāpienam augstāk. Tāpat notiekošais var nozīmēt, ka paaugstināta kādu laiku saglabājas inflācija. Faktiski lielas problēmas pasaulē ir dažādas lietas vajadzīgajā apmērā no punkta A nogādāt līdz punktam B, kas kādā brīdī var arvien jūtamāk ietekmēt visu pēcpandēmijas ekonomikas atveseļošanos.

Valdot šādam fonam, piemēram, The Wall Steet Journal izceļ, ka gan ekonomisti, gan biznesa līderi šobrīd prognozē, ka saspringta situācija piegāžu frontē un fiskālo stimulu iedrošināts liels pieprasījums teju pēc visa saglabāsies vismaz līdz šā gada beigām vai ilgāk.

Arī Institute of International Finance prognozes liecina, ka dažādi piegāžu traucējumi, kas globālā mērogā cēluši ražotāju cenas, visticamāk, aktuāli būs arī 2022. gadā. Tas savukārt palīdzēšot vairot bažas par inflāciju. "Tas, kas notiek tagad, ir tādā mērogā, ka pārsniedz jebko, kas noticis nesenā vēsturē," piebilst minētās organizācijas pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules biržu indeksi ceturtdien pārsvarā kritās, tirgiem reaģējot uz ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela izteikumiem, kuri apslāpēja cerības uz ASV procentlikmju samazināšanu tuvākajā laikā.

Londonas biržā akciju cenas saruka pēc tam, kad Anglijas Banka norādīja uz perspektīvām pacelt procentlikmes ātrāk, nekā bija gaidāms.

Kritums bija arī Ņujorkas biržā, kur ar naftu saistīto uzņēmumu akcijas sevišķi strauji kritās pēc jēlnaftas cenu samazināšanās.

Tirgus ietekmēja FRS vadītāja Pauela trešdien paustais vērtējums, ka zema inflācija ASV, domājams, ir «pārejoša» parādība. Investori šos izteikumus uztvēra kā norādi, ka procentlikmju samazināšana tuvākajā laikā nav gaidāma.

Pauela izteikumi arī kontrastēja ar ASV prezidenta Donalda Trampa aicinājumiem samazināt aizņemšanās izmaksas, lai atbalstītu ekonomiku.

«Pārejošā FRS izraisīja pārejošu tirgus kritumu,» sacīja «50 Park Investment» analītiķis Adams Sarhans. «Tas pāries.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Biržu indeksiem dažādas tendences, naftas cenas krītas

LETA, 14.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules biržu indeksu dinamikā ceturtdien bija dažādas tendences, bet Volstrītas indeksi pieauga pēc ziņojuma par ASV patēriņa cenu inflācijas samazināšanos un jaunu izlīguma soli ASV un Ķīnas tirdzniecības attiecībās.

Analītiķi atzina, ka noskaņojumu uzlabojis arī Turcijas lēmums pacelt procentlikmes, kas izraisījis Turcijas liras vērtības palielināšanos.

«Galu galā tirgu kustību ceturtdien izraisīja nevis samērā neinteresantās Anglijas Bankas vai ECB jaunākās ziņas, ne arī ļoti vajadzīgā un milzīgā Turcijas Centrālās bankas procentlikmju celšana, bet gan vilšanos radošie inflācijas dati no ASV,» sacīja «Spreadex» analītiķis Konors Kempbels.

ASV patēriņa cenu gada inflācija augustā samazinājās līdz 2,7% no 2,9% jūlijā, likvidējot vienu spiediena avotu, kas varētu pamudināt Federālo rezervju sistēmu (FRS) pacelt procentlikmes straujāk, nevis pakāpeniski.

«Apple» akcijas cena pieauga par 2,4% dienu pēc tās jauno «iPhone» modeļu prezentācijas, veicinot Volstrītas indeksa «Nasdaq Composite» palielināšanos par 0,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieņēmumi, ka pie kādiem sarežģījumiem ekonomikai un finanšu tirgiem palīgā atkal steigsies centrālās bankas, izrādījušies pareizi.

Šīs nedēļas pirmajā daļā ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) veica ārkārtas dolāru refinansēšanas likmes samazināšanu. Likme tika apcirpta uzreiz par pusprocentpunktu līdz 1%-1,25% koridoram. Šis ir pirmais FRS ārkārtas likmju samazinājums kopš 2008. gada finanšu krīzes.

Šādā veidā pasaules ietekmīgākā centrālā banka mēģina apdrošināt ekonomiku pret augošo recesijas risku, ko atnesušas bailes par koronavīrusa izplatīšanos. "Vīrusam un mēriem, kas pieņemti, lai to ierobežotu, kādu laiku būs ietekme uz ekonomiku gan šeit, gan ārvalstīs. Procentlikmju samazinājums nemazinās infekcijas izplatīšanos un nerisinās arī "bojāto" piegāžu ķēžu jautājumu – mēs to saprotam. Tomēr ticam, ka šāda rīcība ekonomikai nodrošinās jēgpilnu atbalstu," otrdien teica FRS šefs Džeroms Pouels.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV centrālā banka Federālā rezervju sistēma trešdien samazināja bāzes procentlikmi, taču FRS prezidenta Džeroma Pauela sacītais, ka šis samazinājums nav sākums regulārai procentlikmes pazemināšanai izraisīja akciju cenu kritumu Savienoto Valstu biržās un ASV dolāra kursa kāpumu.

FRS trešdien pirmo reizi kopš 2008.gada nolēma samazināt bāzes procentlikmi. FRS Atvērtā tirgus komiteja pēc kārtējās divu dienu sanāksmes paziņoja, ka pazemina bāzes procentlimes mērķrādītāju par 0,25 procentpunktiem līdz 2-2,25%.

Preses konferencē pēc FRS Atvērtā tirgus komitejas sēdes Pauels uzsvēra, ka lēmums samazināt bāzes procentlikmi nenozīmē to, ka šis ir vienreizējs pasākums, bet nav arī uzskatāms par sākumu regulārai bāzes procentlikmes pazemināšanai.

«Gribu pateikt skaidri. Es sacīju, ka tas nav sākums garai procentlikmes samazināšanu sērijai. Es neteicu, ka tā ir vienreizēja [pazemināšana] vai kaut kas tamlīdzīgs,» norādīja FRS prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru