Investors

Biržu indeksi pieaug, Ķīnai samazinot muitas tarifus ASV precēm

LETA--AFP, 07.02.2020

Jaunākais izdevums

Pasaules biržās akciju cenas ceturtdien pieauga, jo Ķīnas lēmums samazināt muitas tarifus ASV precēm 75 miljardu ASV dolāru apmērā palīdzēja kompensēt bažas par Ķīnas koronavīrusa ietekmi uz globālo ekonomiku.

Volstrītas indeksi pieauga līdz jauniem rekordiem, ko veicināja pārsteidzoši labi dati par ASV privātajā sektorā radītajām darbavietām.

"CMC Markets" analītiķis Deivids Madens sacīja, ka Pekinas lēmums bija "jauks veids, kā noņemt spiedienu no Ķīnas ekonomikas, ņemot vērā koronavīrusa situāciju".

ASV finanšu ministrs Stīvens Mnučins paziņoja, ka viņš gaida, ka Ķīna izpildīs savas saistības saskaņā ar vienošanos iegādāties ASV lauksaimniecības produkciju un citas preces 200 miljardu dolāru vērtībā, un ka koronavīrusam nevajadzētu traucēt šo saistību izpildi.

Investori uzskata, ka koronavīrusa ietekme uz ekonomiku nebūs ilgstoša, lai gan daži analītiķi brīdinājuši par iespējamu tirgu nestabilitāti.

"Mēs esam bijuši vidē, kur cilvēkiem ir tendence neievērot makroriskus," sacīja "Manulife Asset Management" analītiķis Neits Tufts. Viņš teica, ka tirgi uzskata koronavīrusu par "pagaidu" problēmu, kas aizkavēs izaugsmi "uz vienu vai diviem ceturkšņiem''.

"Deutsche Bank" akcijas cena Frankfurtes biržā pieauga par 12,9% pēc tam, kad lielu tās akciju paketi iegādājās ASV fondu pārvaldības uzņēmums.

"Boeing" akcijas cena Volstrītā kāpa par 3,6% pēc ASV Federālās aviācijas pārvaldes (FAA) vadītāja paziņojuma, ka "Boeing 737 MAX" sertifikācijas lidojums varētu notikt tuvāko nedēļu laikā.

"Twitter" akcijas cena palielinājās par 15,0% pēc miljoniem jaunu lietotāju pievienošanās ceturtajā ceturksnī.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien pieauga par 0,3% līdz 29 379,77 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,3% līdz 3345,78 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,7% līdz 9572,15 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 ceturtdien pieauga par 0,3% līdz 7504,79 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 palielinājās par 0,7% līdz 13 574,82 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 kāpa par 0,9% līdz 6038,18 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena ceturtdien pieauga par 0,4% līdz 50,95 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā kritās par 0,6% līdz 54,93 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru ceturtdien kritās no 1,0999 līdz 1,0987 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,3002 līdz 1,2924 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 109,83 līdz 109,97 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu kāpa no 84,60 līdz 84,95 pensiem par eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

E-muitas pabeigšanai neatrodot miljonus, nebūs tranzīta, importa un eksporta

Māris Ķirsons, 26.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja e-muitas otrajai kārtai netiks piešķirts finansējums nedaudz vairāk par 12 miljoniem eiro, tad no 2025. gada Latvijā nebūs iespējams tranzīts, eksports, imports. Iespējamais risinājums ir nākamā Eiropas Savienības plānošanas perioda struktūrfondi.

Šāda aina pavērās Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē, skatot jautājumu par e- muitu.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls atzina, ka e-muitas pirmsākumi ir meklējami 2003. gadā, kad izskanēja Eiropas Komisijas priekšlikums par bezpapīru muitas un tirdzniecības vidi, kam 2008. gadā sekoja e-muitas lēmums (nosakot e-muitas sistēmu galvenās komponentes un dalībvalstu uzdevumus IT projektu izstrādei un ieviešanai). Savukārt 2013.gadā tika izdota regula, ar kuru izveido ES Muitas kodeksu, kurš tiek piemērots no 2016. gada 1. maija. Minētā regula paredz datu apmaiņu starp muitas dienestiem un uzņēmējiem. Izmaiņas ir veicamas pārejas periodā, katrai sistēmai paredzot noteiktu datumu laika posmā no 2016.gada līdz pat 2025.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Volstrītas indeksi pieaug, ASV un Ķīnai parakstot tirdzniecības vienošanos

LETA--AFP, 16.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņujorkas biržas indeksi trešdien pieauga un divi no tiem sasniedza jaunus rekordus, ASV un Ķīnai parakstot ilgi gaidītu tirdzniecības vienošanos.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga līdz jauniem rekordiem, un palielinājās arī indekss "Nasdaq Composite".

Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs atgādināja, ka Volstrītas indeksi ir kāpuši līdz jauniem rekordiem kopš oktobra vidus, un sacīja, ka investori varētu nogaidīt līdz jauniem lielo uzņēmumu peļņas ziņojumiem.

"Ir jābūt daudzām jaunām labām ziņām, lai kāpums tirgū turpinātos," teica O'Hērs.

"Gorilla Trades" stratēģis Kens Bermans sacīja, ka akciju cenu krišanās tehnoloģiju sektorā "var būt gaidāmas korekcijas pirmā pazīme".

Biržu indeksi Āzijā samazinājās un šai tendencei sekoja Eiropas biržu indeksi, tomēr Londonas biržas indekss pieauga, pateicoties britu mārciņas vērtības kritumam, kas veicina akciju cenu kāpumu daudznacionālajiem uzņēmumiem, kuri gūst peļņu citās valūtās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Volstrītas indeksi sasniedz jaunus rekordus pēc ASV-Ķīnas vienošanās

LETA--AFP, 17.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Volstrītas indeksi pirmdien pieauga līdz jauniem rekordiem trešo tirdzniecības sesiju pēc kārtas, investoriem uztverot ziņu par jaunu ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanos un Pekinai publiskojot spēcīgus ekonomikas datus.

ASV un Ķīnas amatpersonas piektdien paziņoja par daļēju tirdzniecības vienošanos. ASV prezidents Donalds Tramps atteicās no svētdien plānotās jaunu muitas tarifu ieviešanas Ķīnas precēm 160 miljardu ASV dolāru vērtībā un piekrita samazināt dažus no jau esošajiem tarifiem Ķīnas precēm, savukārt Ķīna apņēmās vairāk iepirkt ASV rūpniecības produkciju, enerģētikas preces un lauksaimniecības ražojumus.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi pirmdien noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem, un ievērojami pieauga arī Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi.

"FTN Financial" analītiķis Kriss Lovs gan pavēstīja, ka tirgu līksmība varbūt nav pilnīgi pamatota.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas krītas pēc vājiem ASV ekonomikas datiem un ziņām par ASV tarifiem

LETA--AFP, 03.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas akciju tirgos pirmdien bija kritums, ko noteica vāji ASV ekonomikas dati un ziņa, ka ASV atjaunos muitas tarifus Argentīnas un Brazīlijas precēm.

ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka viņš atjaunos muitas tarifus tēraudam un alumīnijam no Argentīnas un Brazīlijas. Viņš apsūdzēja šīs valstis "savu valūtu masveidīgā devalvācijā", kas kaitējusi ASV lauksaimniekiem.

"Nav jābūt ģēnijam, lai uzminētu, kā reaģēja investori," sacīja "Spreadex" analītiķis Konors Kempbels.

"Eirozonas [biržu] indeksi pēc sākotnēja kāpuma kritās, un tiem sekoja [Ņujorkas biržas indekss "Dow Jones [Industrial Average]," atzīmēja Kempbels.

"Meeschaert Financial Services" analītiķis Gregorijs Volohins sacīja, ka Trampa rīcība pret Argentīnu un Brazīliju "satricināja" tirgu, jo tā tieši saistīja tarifus ar valūtas kursu maiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Pasaules akciju tirgos dažādas tendences pirms ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanās

LETA--AFP, 14.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules akciju tirgos pirmdien bija dažādas tendences, investoriem pievēršot uzmanību trešdien plānotajai ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanās parakstīšanai. Volstrītas indeksi pieauga līdz jauniem rekordiem, bet Eiropas biržu indeksi lielākoties kritās.

Londonas biržas indekss palielinājās, pateicoties mārciņas vērtības kritumam, kas veicina cenu pieaugumu multinacionālo uzņēmumu akcijām, kuri gūst peļņu ASV dolāros.

Britu mārciņas vērtība kritās pēc tam, kad Anglijas Bankas politikas veidotājs Gertjans Vlīge deva mājienu par iespējamu balsojumu, kurā varētu tikt nolemts janvārī pazemināt šīs centrālās bankas galveno procentlikmi.

Lielbritānijas ekonomika novembrī saruka par 0,3%, jo gaidāmais Brexit un politiska neskaidrība veicināja rūpnieciskās ražošanas izlaides samazināšanos.

Volstrītas biržu indeksiem pieaugot, indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" sasniedza jaunus rekordus, divas dienas pirms tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps parakstīs "pirmā posma" tirdzniecības vienošanos ar Ķīnu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas krītas, tirgos valdot nervozitātei par jaunu ASV tarifu tuvošanos

LETA, 11.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas biržās akciju cenas otrdien lielākoties kritās, tirgos valdot nervozitātei par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām, jo 15.decembrī ir paredzēta jaunu ASV muitas tarifu noteikšana Ķīnas precēm.

Tuvojoties šim termiņam, ASV prezidents Donalds Tramps vēl nav atcēlis plānus noteikt tarifus Ķīnas precēm apmēram 160 miljardu ASV dolāru vērtībā, un daudzi bažījas, ka tas var kaitēt centieniem atrisināt abu valstu tirdzniecības karu. "Ņemot vērā, ka tirgus lielā mērā rēķinājās ar šo decembra tarifu atlikšanu, var iet vaļā elle, ja šie tarifi netiks atlikti," sacīja "AxiTrader" analītiķis Stīvens Iness. Londonas akciju tirgu negatīvi ietekmēja arī oficiālie dati par to, ka Lielbritānijas IKP oktobrī nav mainījies pēc tam, kad tas augustā un septembrī bija samazinājies.

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru tomēr sasniedza astoņu mēnešu augstāko līmeni - 1,3190 dolārus par mārciņu. Tas notika dienu pēc tam, kad britu mārciņas vērtība pret eiro bija sasniegusi divarpus gadu maksimumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada oktobrī, salīdzinot ar 2018. gada oktobri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,3 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 1,9 % un pakalpojumiem – par 3,0 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada oktobrī bija par 9,3 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 8,0 %, bet pakalpojumiem – par 12,8 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada oktobrī, salīdzinot ar 2018. gada oktobri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules akciju tirgos trešdien bija dažādas tendences, bet Volstrītas indeksi pārsvarā kritās, samazinoties preču piegādes uzņēmuma "FedEx" akcijas cenai pēc negaidīti vājas peļņas.

Galvenie ASV biržu indeksi iepriekš bija pieauguši pēc ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanās, bet trešdien tikai indekss "Nasdaq Composite" pieauga līdz jaunam rekordam, kamēr indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" nedaudz samazinājās.

Daži analītiķi uzskatīja, ka vājie "FedEx" peļņas rezultāti bijuši ar pārāk lielu ietekmi. Kompānijas akcijas cena saruka par vairāk nekā 10%, tās peļņai nesasniedzot analītiķu aplēses, ko daļēji noteica augstas izmaksas e-tirdzniecības investīcijām un "vāju globālās ekonomikas apstākļu" ietekme. "Es prātoju, vai ziņas no "FedEx" nav likušas investoriem pārdomāt gaidāmo globālās ekonomikas izaugsmi nākamajā gadā, jo pārvadājumu uzņēmumu akcijām ir tendence būt vadošiem indikatoriem," sacīja "CFRA Research" galvenais investīciju stratēģis Sems Stovols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ķīna nepiemēros atbildes tarifus ASV automašīnām un citām precēm

LETA, 15.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc piektdien panāktās vienošanās tirdzniecības sarunās Ķīna nepiemēros plānotos 25% muitas tarifus ASV ražotajām automašīnām un 5% līdz 10% tarifus citām ASV precēm, svētdien paziņojusi Pekina.

"Ķīna cer sadarboties ar Savienotajām Valstīm, balstoties uz vienlīdzību un abpusēju cieņu, lai (..) veicinātu stabilu Ķīnas un ASV ekonomisko un tirdzniecības attiecību attīstību," paziņoja Ķīnas valdība.

ASV un Ķīna piektdien pavēstīja, ka panākušas vienošanos tirdzniecības sarunās, un Savienotās Valstis paziņoja, ka tāpēc svētdien nenoteiks jaunus muitas tarifus Ķīnas precēm aptuveni 160 miljardu dolāru vērtībā, kā bija plānots. Taču ASV arī paziņoja, ka pašreizējie 25% tarifi Ķīnas ražojumiem 250 miljardu dolāru vērtībā paliks spēkā, tāpat kā 7,5% tarifi precēm vēl 120 miljardu dolāru vērtībā.

ASV tirdzniecības pārstāvis Roberts Laitaizers atklāja, ka saskaņā ar piektdien panākto vienošanos Ķīna piekritusi nākamajos divos gados iepirkt Savienoto Valstu lauksaimniecības produkciju 40 miljardu dolāru vērtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Svarīgākie notikumi finanšu tirgos un pasaulē šonedēļ

Jānis Šķupelis, 24.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbildot uz pandēmijas izraisīto ekonomikas brīvo kritienu, Eiropa tomēr emitēs kopēju parādu. ASV un Ķīna turpina strīdēties. Pagaidām prieks un laime akciju tirgū, kur nobirst arī pa rekordam.

1.Atgriežamies pie rekordiem!

Pagaidām izcili turpina klāties akcijām – sevišķi dažu ASV tehnoloģiju gigantu vērtspapīriem. Piemēram, "Amazon.com" akcijas cena kopš marta vidus ir palēkusies jau gandrīz par 85% (un kopš gada sākuma par 65%). Jāsecina – tie, kas šajā neskaidrajā laikā turpinājuši turēt šos vērtspapīrus, savu bagātību spējuši gandrīz dubultot. "Netflix" akcijas cena šogad pieaugusi uz pusi. Savukārt "Microsoft" un "Apple" akcijas cena kopš gada sākuma palēkusies par trešo daļu un gan "Alphabet", gan "Facebook" – par 15%. Faktiski – kas vienam slikti, otram ir labi. Pandēmija nozīmējusi, ka vērtība turpina augt gan tehnoloģiju, gan arī, piemēram, farmācijas nozares uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ASV un Ķīna panākušas pirmā posma vienošanos tirdzniecības sarunās

LETA, 13.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Ķīna panākušas vienošanos tirdzniecības sarunās, tāpēc Savienotās Valstis svētdien nenoteiks jaunus muitas tarifus Ķīnas precēm aptuveni 160 miljardu dolāru vērtībā, kā bija plānots, paziņojis ASV prezidents Donalds Tramps.

"Mēs esam panākuši ļoti lielu pirmā posma vienošanos ar Ķīnu," piektdien tviterī ierakstīja Tramps. Jaunie tarifi "netiks noteikti, jo mēs tikko panācām vienošanos", viņš norādīja.

ASV prezidents arī pavēstīja, ka pašreizējie 25% tarifi Ķīnas ražojumiem 250 miljardu dolāru vērtībā paliks spēkā, tāpat kā 7,5% tarifi precēm vēl 120 miljardu dolāru vērtībā. Tramps piebilda, ka "mēs nekavējoties sāksim sarunas par otrā posma vienošanos, nevis gaidīsim, kamēr būs garām 2020.gada [ASV prezidenta] vēlēšanas".

Savukārt Ķīnas tirdzniecības ministra vietnieks Vans Šouveņs žurnālistiem Pekina sacīja, ka Vašingtona piekritusi pakāpeniski atcelt tirdzniecības kara laikā Ķīnas precēm noteiktos tarifus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Britu mārciņas vērtība pieaug pēc vēlēšanām, kurās konservatīvie guvuši vairākumu

LETA--AFP, 13.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru ceturtdien pieauga pēc Lielbritānijas parlamenta vēlēšanām, kurās saskaņā ar nobalsojušo vēlētāju aptaujām valdošā Konservatīvā partija ieguvusi pārliecinošu vairākumu, lai parlaments apstiprinātu premjera Borisa Džonsona panākto Brexit vienošanos un Lielbritānija varētu beidzot atstāt Eiropas Savienību (ES).

Akciju tirgos pasaulē bija kāpums un Volstrītas biržu indeksi sasniedza jaunus rekordus pēc ziņām, ka ASV un Ķīna beidzot noslēgušas daļēju tirdzniecības vienošanos un piekritušas atslābumam savstarpējā muitas tarifu cīņā.

Nobalsojušo vēlētāju aptauja ļauj prognozēt, ka konservatīvie ieguvuši 368 no 650 deputātu vietām britu parlamenta apakšnamā, bet Leiboristu partijai, kas ir lielākā opozīcijas partija, tiek prognozēta 191 deputātu vieta.

"Tas dod Džonsonam mandātu īstenot Brexit," sacīja "Scotiabank" galvenais valūtas stratēģis Šons Osborns. "Lielbritānijai tas nodrošina zināmu skaidrību ekonomikai."

Ņujorkas biržā akciju cenas pieauga pēc mediju ziņām, ka ASV prezidents Donalds Tramps atteiksies no svētdien plānotās jaunu muitas tarifu ieviešanas un samazinās jau esošos tarifus Ķīnas precēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Kā mainījušās preču un pakalpojumu cenas gada laikā?

Žanete Hāka, 10.08.2020

Pārtika

Izmaiņas, salīdzinot ar 2019.gada jūliju: +2,8%

Izmaiņas kopš 2019.gada decembra: +3,0%

Izmaiņas, salīdzinot ar 2020.gada jūniju: +0,6%

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada jūlijā, salīdzinot ar 2019. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,5%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pakalpojumiem cenas pieauga par 1,6%, bet precēm saglabājās nemainīgas.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2020. gada jūlijā bija par 9,2% augstākas. Precēm cenas pieauga par 7,0%, bet pakalpojumiem – par 14,7%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2020. gada jūlijā, salīdzinot ar 2019. gada jūliju, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, veselības aprūpei, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,8%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem augļiem (+19,6%), galvenokārt āboliem, bumbieriem, un apelsīniem. Cenas pieauga arī žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+8,3 %), cūkgaļai (+3,8%), gaļas izstrādājumiem (+5,4 %) un mājputnu gaļai (+2,2 %). Dārgāks bija siers un biezpiens (+2,8%), konditorejas izstrādājumi (+2,4 %), maize (+1,7%), griķi (+19,4%), kafija (+2,5%), saldējums (+5,7%) un brokastu pārslas (+9,8%). Savukārt lētāki kļuva svaigi dārzeņi (-7,7 %), sviests (-6,4%) un jogurts (-2,2%). Gada laikā ar mājokli saistītās preces un pakalpojumi kļuva lētāki vidēji par 1,9 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Akciju cenas pieaug, neraugoties uz neskaidrību par tirdzniecības konfliktiem

LETA--AFP, 13.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaulē otrdien pieauga, neraugoties uz vilšanos par to, ka ASV prezidents Donalds Tramps nav nodrošinājis jaunas pozitīvas pazīmes par tirdzniecības konfliktu risināšanu.

Tramps ļoti gaidītā runā sacīja, ka tirdzniecības vienošanās ar Ķīnu ir «tuvu», tomēr viņš arī draudēja vēl vairāk pacelt muitas tarifus, ja nekāda vienošanās netiktu panākta.

Tramps arī neatlika muitas tarifu noteikšanu Eiropā būvētām automašīnām, bet termiņš šāda lēmuma pieņemšanai beigsies trešdien.

Volstrītas indeksi mēreni pieauga, bet indeksa «Dow Jones Industrial Average» pieaugums bija niecīgs.

Tramps «sniedza mazāk komentāru, nekā bija gaidīts, par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām,» sacīja LBBW analītiķis Karls Heilings.

«Tomēr, kamēr pazīmes ir pozitīvas, vilcināšanās ar vienošanās noformēšanu var arī nebūt nelabvēlīga riska aktīviem un patiesībā var pat būt atbalstoša,» teica Heilings.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ķīna samazinās muitas tarifus ASV precēm 75 miljardu dolāru apmērā

LETA--AFP, 06.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēnesi pēc tam, kad Pekina un Vašingtona panāca pamieru ilgstošajās tirdzniecības nesaskaņās, Ķīna ceturtdien paziņoja, ka no 14.februāra uz pusi samazinās muitas tarifus ASV precēm 75 miljardu dolāru (68,04 miljardu eiro) apmērā.

Šis samazinājums tiks piemērots 5% un 10% muitas nodevām, kas septembrī tika piemērotas vairāk nekā 1700 precēm, norāda Ķīnas valdība.

Ķīnas valdība skaidro, ka šāda rīcība paredzēta, lai veicinātu veselīgu un stabilu Pekinas un Vašingtonas ekonomisko un tirdzniecības attiecību attīstību.

Sagaidāms, ka no 14.februāra arī ASV uz pusi samazinās muitas tarifus Ķīnas precēm 120 miljardu dolāru apmērā.

Kā ziņots, ASV prezidents Donalds Tramps un Ķīnas vicepremjers Liu He janvārī Vašingtonā Baltajā namā parakstīja tā dēvēto pirmās fāzes tirdzniecības vienošanos, kas iecerēta, lai mazinātu spriedzi pasaules lielāko ekonomiku starpā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties gada izskaņai, parasti palielinās visdažādāko prognožu izteikšanas aktivitāte. To var attiecināt arī uz finanšu tirgiem, kur daudzi cenšas uzminēt, cik veiksmīgs vai tieši pretēji - neveiksmīgs - varētu būt nākamais gads.

Jāteic, ka šā gada akciju pieaugums ar uzviju pārspējis lielāko daļu no pirms tam izteiktajiem paredzējumiem - kopš gada sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palēkusies jau par ceturto daļu. Šādu izaugsmi balstījuši pieņēmumi par jaunu centrālo banku atbalsta pasākumu vilni ekonomikai, un šķietamais progress ASV-Ķīnas tirdzniecības kariņa frontē. Aptuveni pirms gada 14 lielo Volstrītas banku prognozētāju aplēses par S&P 500 šā gada potenciālo sniegumu liecināja, ka vidēji ASV akciju cena šogad pieaugs par 10%.

Peļņa nosmelta

Ja aplūko šā brīža prognozes, tad jāsecina - liela daļa finanšu tirgus eksperti pēc tik dāsniem šā gada guvumiem nākotni tikpat spožu prognozēt baidās. Pamatā, šķiet, tiek lēsts, ka tik spējš nesenais akciju cenu pieaugums nosmēlis lielu daļu no nākamā gada akciju peļņas. Daudzi gan šajā pašā laikā atturas paredzēt kādu noturīgu akciju cenu samazināšanos. No pasaules ietekmīgākajām ekonomikām joprojām tiek gaidīta izaugsme, ražošanas atveseļošanā un tas, ka spēcīgs patēriņš aizēnos lēnīgākas biznesa investīcijas.Lai nu kā - The Wall Street Journal apkopotās astoņu Volstrītas banku vidējās prognozes par nākamā gada beigām liecina, ka tad S&P 500 akciju indeksa vērtība atradīsies pie 3241 punktu atzīmes. Tas no šīs nedēļas pirmās puses būtu pieaugums vien par 4%. Iespējams, tas, ka daudzi šobrīd nav pārlieku optimistiski, ir pat laba zīme, jo liecina, ka tendences vēl nediktē kāda vispārēja sajūsma un neievainojamības sajūta, kas parasti raksturīga cenu augtākajiem punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Varbūt nākamgad Eiropa beidzot sāks piedzīt ASV?

Jānis Šķupelis, 23.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad ļoti dāsnus guvumus investoriem sagādājušas ne tikai ASV akcijas, kuru cenas pieaugums kopš janvāra sākuma sācis tuvoties jau 30%.

Šajā periodā par 22% palēkusies arī Eiropas lielāko publiski kotēto uzņēmumu akciju dinamiku raksturojošā Stoxx 600 indeksa vērtība. Gluži ASV izaugsme tā joprojām nav, lai gan tas tāpat sniedzis izcilu iespēju nopelnīt visiem tiem, kas izvēlējušies tomēr ieguldīt vecā kontinenta akcijās. Katrā ziņā tas ir daudz labāk par to, ko jau gadiem piedāvā kādi krietni konservatīvāki ieguldījumi (piemēram, depozīti) vai naudas turēšana kontā, kas nu Latvijā jau sākusi saistīties ar zināmām izmaksām.

Pamatīgi atpaliek

Jāņem vērā, ka Eiropas akcijas pēdējos gados pamatīgi atpalikušas no savām ASV kolēģēm. ASV ekonomikai pēc iepriekšējās globālās krīzes klājies labāk un uzņēmumu peļņa augusi straujāk. Savukārt Eiropu nomocījusi ilgstoši ļoti lēzena ekonomikas izaugsme un sarežģīta politiskā situācija. Eiropu pamatīgi skāra, piemēram, parādu krīze un Bexit neskaidrība. Iespējams, pat arī ASV-Ķīnas tirdzniecības karš dziļāku brūci radījis tieši šī kontinenta tautsaimniecībai, jo uz jautājuma zīmes, Ķīnai sabremzējoties, ir nonācis Vācijas eksports. Bieži redzams pieņēmums, ka ASV uzņēmumus balsta spēcīgais vietējais patēriņš. Savukārt Eiropas uzņēmumi vairāk atkarīgi no eksporta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV pirmdien atcēla Ķīnai kopš augusta piemēroto "valūtas manipulatores" birku, mazinoties saspīlējumam starp abām ekonomikas lielvarām pēc gandrīz divus gadus ilga konflikta.

Šāds lēmums tika pieņemts divas dienas pirms tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps paredzējis parakstīt "pirmā posma" tirdzniecības vienošanos ar Ķīnu.

ASV Finanšu ministrija savā pusgada ziņojumā Kongresam atzina, ka juaņas vērtība ir pieaugusi un Pekina vairs nav uzskatāma par valūtas manipulatori.

Lai gan Finanšu ministrija savā maija ziņojumā bija atturējusies no šīs birkas piemērošanas Ķīnai, Tramps augustā apsūdzēja Pekinu juaņas vērtības samazināšanā, "lai nozagtu mūsu biznesu un fabrikas".

Ķīnas iestādes augustā bija ļāvušas juaņas vērtībai kristies līdz vairāk nekā septiņām juaņām par dolāru četras dienas pēc Trampa paziņojuma tviterī, ka viņš no 1.septembra nosaka 10% muitas tarifus Ķīnas ražojumiem 300 miljardu ASV dolāru vērtībā..

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) Eiropas Savienības ātrās ziņošanas sistēmai RAPEX iesniedzis 44 ziņojumus par atklātām nedrošām precēm.

RAPEX ir ES ātrās ziņošanas sistēma par nepārtikas ražojumiem. Tajā piedalās dalībvalstis un Eiropas Komisija. Tās uzdevums ir ātri izplatīt informāciju par potenciāli bīstamām precēm un valstu veiktajiem pasākumiem.

37 ziņojumi bijuši par nedrošu preci saskaņā ar ES direktīvas par preču vispārējo drošumu 12. pantu, kas nozīmē, ka precei bijis nopietns risks, informē PTAC Preču un pakalpojumu uzraudzības departamenta Patēriņa preču uzraudzības daļas vadītāja vietniece Agrita Tjarve.

Lielākoties – 27 gadījumos – tās bija rotaļlietas. Četros gadījumos tie bija ķīmiskie produkti, trīs Ziemassvētku virtenes, viena kosmētikas prece, viens bērna pārnēsājamais aprīkojums un viena elektroprece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Kara draudi finanšu tirgu no sliedēm neizsit; sarūk pat naftas cena

Jānis Šķupelis, 15.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgus no ierindas šobrīd, šķiet, nevar izsist nekas. Kopš gada sākuma ASV akciju cena palielinājusies jau gandrīz par 2%.

Tāpat jau tuvāko dienu jautājums var būt tas, ka ASV Dow Jones Industrial Average akciju indekss tirdzniecības sesiju pirmo reizi vēsturē noslēdz virs 29 tūkst. punktu atzīmes (un tad aiz kalniem vairs nav arī 30 tūkst. punkti). Jau pagājušonedēļ šim indikatoram izdevās paviesoties virs šī līmeņa. Tiesa gan, tirdzniecības sesiju tas tomēr noslēdza zem tā.

Pagaidām izskatās, ka akciju tirgū cenu pieaugumu, kas pagājušogad bija gandrīz 30% apmērā (ja runā par ASV akcijām), nav spējusi stādināt pat lielāka jauna atklāta kara iespējamība Tuvajos Austrumos. Irānas līdzšinējā atbilde ASV ģenerāļa nogalināšanai tiek vērtēta kā ierobežota. Pagaidām ticamāka izskatās konflikta deeskalācija, lai gan sagaidāms, ka šī spriedze turpinās uzturēt lielāku neskaidrību arī finanšu tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Junkers: Tramps jaunus muitas tarifus automobiļu importam no ES nepiemēros

LETA/DPA, 08.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers paudis pārliecību, ka ASV prezidents Donalds Tramps tuvākajās dienās nenoteiks jaunus muitas tarifus no Eiropas Savienības (ES) importētiem automobiļiem, kā viņš to draudējis, vēsta vācu laikraksts «Sueddeutsche Zeitung».

«Tramps nedaudz pakurnēs, taču tarifus automobiļu importam nenoteiks,» intervijā laikrakstam sacījis Junkers. «Jūs šobrīd runājat ar pilnībā informētu cilvēku,» viņš uzsvēris.

Tramps draudējis šomēnes noteikt jaunus muitas tarifus automobiļu importam no ES, ja abas puses nespēs panākt vienošanos par tirdzniecības līgumu.

Šāda rīcība jo sevišķi smagi skartu Vāciju, kurā ir plaša autoražošanas nozare.

Šobrīd no ES importētiem automobiļiem ASV noteikusi 2,5% muitas tarifu, taču Tramps draudējis to paaugstināt līdz 25%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas akciju cenas trešdien skāra ASV prezidenta Donalda Trampa atkal izteiktie draudi par muitas tarifu noteikšanu auto importam un drūma automašīnu noieta prognoze, savukārt Volstrītā akciju cenas maz mainījās.

Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi kritās pēc Trampa draudiem noteikt 25% muitas tarifu Eiropas automašīnu importam, ja ES nespēs panākt tirdzniecības vienošanos ar ASV.

Brokeru firmas "Charles Schwab" analītiķi konstatēja, ka tirgus dalībnieki bija piesardzīgi, Eiropai apsverot "konfrontācijas iespējamību starp Eiropu un ASV".

Auto nozares asociācija ACEA veicināja piesardzīgo noskaņojumu ar prognozi, ka jaunu automobiļu pārdošanas apjomi Eiropā šogad samazināsies par 2%. Tas būs pirmais kritums septiņu gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās nedēļās pasaules lielākajos akciju tirgos turpinās cenu pieaugums. Pamatā tirgus dalībnieki koncentrējušies uz ASV un Ķīnas vēlmi noslēgt pagaidu tirdzniecības vienošanos, potenciālu Brexit atrisināšanos, papildus monetārajiem stimuliem no ASV Federālo rezervju sistēmām (FRS) un Eiropas Centrālās bankas (ECB), labākiem uzņēmumu finanšu rezultātiem un pasaules ekonomikas datu stabilizēšanos.

FRS intervence

"Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš gan izceļ, ka varētu būt vēl viens smalkāks iemesls tam, kādēļ akciju tirgi pēdējos divos mēnešos jūtas ļoti labi.

"Šis iemesls ir saistīts ar ASV centrālās bankas radīto likviditāti finanšu sistēmā ar repo darījumu starpniecību. Vienkāršāk izsakoties, FRS katru nakti ir gatava atpirkt valsts parādzīmes, kas tiek glabātas pie tās tiešajiem tirdzniecības partneriem, kas, galvenokārt, ir ASV lielākās bankas un finanšu iestādes. Bankas šajā procesā saņem papildus līdzekļus, kurus tās var izmantot savām vajadzībā, tostarp, ieguldīšanai citos finanšu aktīvos. Novembra pēdējā dienā šādās operācijās izmantoja 88,45 miljardus ASV dolārus, kas ir tuvu rekordam. Papildus tam - šīs operācijas rudens laikā ir palielinājušas FRS bilanci par 300 miljardiem, kas ir līdzvērtīgs stimuls, kādu iepriekš nodrošināja kvantitatīvās stimulēšanas process. Turklāt jāatgādina, ka arī ECB novembrī atsāka obligāciju uzpirkšanu, tai atvēlot 20 miljardus eiro mēnesī," norāda Luminor eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Patveras ASV dolāros; eiro šogad gan paredz nelielu pārsvaru

Jānis Šķupelis, 10.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgus dalībniekiem 2019. gada izskaņā apcerot dažādus pozitīvus nākamo atskaites periodu scenārijus, ASV dolāra cena saruka. Tas daļēji saistīts ar to, ka šai valūtai pēdējos gados ir gluži vai drošā patvērums statuss. Tātad – ja dominē cerības, ka dzīve būs labāka, tirgus dalībnieki sāk uzdrošināties pārdot savus ASV dolārus un domāt par lielāka ienesīguma meklēšanu kaut kur citur.

Parasti pēdējā laikā tiek izcelts, ka agrākais ASV dolāra spēks, kas bija balstīts uz makroekonomikas un monetārās politikas diverģences stāstu, gandrīz pilnībā nu ir nogājis savu ceļu. Pagājušā gada beigās sāka izskatīties, ka tā varētu būt taisnība, un Bloomberg Dollar Spot indeksa vērtība decembrī saruka par 2%, kas bija straujākais šī indikatora kritums divu gadu laikā.

Jāteic gan, ka vidējā prognoze par labu vājākam ASV dolāram runā jau ilgi. Tiesa gan, noturīga dolāra cenas samazināšanās tā īsti materializējusies nav (nu jau divus gadus).

Irānas saspīlējums atkal liek patverties ASV dolāros

Brīžos, kad pieaug neskaidrība, daudzi joprojām mēģina raudzīties minētā drošā patvēruma (dolāru) virzienā. To lieliski parādīja arī šā gada sākums. Eiro/ASV dolāram pašā šā mēneša sākuma izdevās paviesoties virs 1,12 ASV dolāru atzīmes, kas bija augstākais līmenis sešos mēnešos. Tomēr, eskalējoties asumiem Tuvajos Austrumos, daudzi tirgus dalībnieki atgriezās pie ASV dolāru uzpirkšanas. Tā rezultātā šīs nedēļas otrajā pusē eiro cena ASV dolāros jau ir par centu zemāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ilgas un piņķerīgas drāmas briti nu gatavi pamest Eiropas Savienību (ES). Patiesībā gan sarežģītākais Apvienotās Karalistes un ES diskusiju posms droši vien vēl ir tikai priekšā - reģioniem jāspēj vienoties par nākotnes tirdzniecības nosacījumiem.

Pagaidām vismaz oficiāli noteikts, ka jaunam reģionu tirdzniecības līgumam jābūt gatavam jau līdz šā gada beigām. Daudzi gan pauž pārliecību, ka tas neizskatās reālistiski. Brexit sāgas gadījumā gan nekāds brīnums nebūtu, ja tiek noteikti kādi arvien jauni galējie datumi, līdz kuriem jāpieņem kādi ļoti būtiski - varbūt pēkšņi - lēmumi.

Biznesa prognozējamībai tās būtu sliktas ziņas.Bieži vien ticis runāts par Apvienotās Karalistes dzīvi pēc Brexit. Tiesa gan, jāņem vērā, ka arī Eiropas biznesam šī valsts ir svarīga. Tādējādi diskusijām par tālākajiem tirdzniecības nosacījumiem var būt būtiska ietekme uz to darbību, raksta, piemēram, Bloomberg. Pagājušogad Apvienotās Karalistes valdība jau sprieda par to, kurām ES precēm vajadzētu noteikt tarifus vai pat kvotas, ja briti savienību pametīs bez vienošanās. Pamatā šādu soļu nepieciešamība tika skaidrota ar nepieciešamību aizsargāt vietējos britu ražotājus.

Komentāri

Pievienot komentāru