Jaunākais izdevums

Veicot autoceļa Ogre - Tīnūži rekonstrukciju, darbu veicējs AS Ceļu pārvalde uzdūries biezam kūdras slānim un izveidojies nobrukums, kas daļēji skāris arī ceļa brauktuvi.

Lai risinātu jautājumu par ceļa slēgšanu, vakar nobrukuma vietā tikās Ogres un Ikšķiles pašvaldību un AS Ceļu pārvalde pārstāvji.

«Ir jānovērš jebkāda iespēja, ka varētu notikt negadījums, tādēļ esam vienojušies par to, ka šis ceļa posms būs jāslēdz. Pirms tam jāinformē sabiedrība kādā veidā viņi varēs nokļūt kapos, lai pēdējā gaitā izvadītu vai apraudzītu tuviniekus. Ir jānorāda apbraucamie ceļi, jāpasūta un jāizvieto attiecīgas ceļazīmes, jāinformē sabiedrība,» norāda Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Egils Helmanis.

Ogres un Ikšķiles pašvaldības vienojušās, ka nepieciešamie sagatavošanās darbi ceļa slēgšanai tiks veikti tuvāko divu nedēļu laikā. Jau nākamnedēļ būs zināma apbraucamo ceļu shēma.

Pēc ceļa slēgšanas ar pilnu sparu atsāksies ceļa rekonstrukcijas darbi. Notiks kūdras slāņa izņemšana, to aizvietojot ar ceļu būves prasībām atbilstošu smilti, uzklājot šķembas un veicot citus darbus. «Strādāsim pagrināto darba dienu, lai pēc iespējas ātrāk varētu atvērt satiksmi,» stāsta AS Ceļu pārvalde ražošanas direktors Jānis Zauers. Viņš atklāj, ka vietām kūdras slānis dažādos ceļa posmos ir pat 3 metrus biezs. Darbi varētu turpināties 2 līdz 2,5 mēnešus, norāda J.Zauers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

No nākamā gada oktobra plāno atvērt autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgu

LETA, 25.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2021.gada oktobra tiek plānots atvērt autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgu un rīkot atklātu konkursu par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanu, šodien nolēma Ministru kabinets (MK).

Valdība šodien uzklausīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto konceptuālo ziņojumu "Par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršanu no 2021.gada". Tajā SM norāda, ka pašreiz valsts autoceļu uzturēšanu veic VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) atbilstoši deleģēšanas līgumam, kas būs spēkā līdz šā gada 31.decembrim. Kopš 2014.gada 1.janvāra SM deleģē LAU veikt tās kompetencē esošo valsts pārvaldes uzdevumu - valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu plānošanu un veikšanu visā Latvijā.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) norādīja, ka valsts kā pasūtītājs ir ieinteresēta iegūt kvalitatīvu pakalpojumu par iespējami zemāku cenu, un to var panākt, veicinot konkurenci un spēcīgu privāto piedāvājumu. "Vienlaikus šī ir iespēja mazināt sezonalitātes ietekmi uz cenām ceļu nozarē kopumā, kas turpmāk varētu mazināt arī izmaksas ceļu būvniecībā," uzsvēra ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija (SM) rosina no 2021.gada atvērt autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgu, pretendentus valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanai izvēloties atklātā konkursā, liecina Ministru kabineta (MK) sēdes darba kārtība otrdien, 25.augustā.

SM konceptuālajā ziņojumā "Par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršanu no 2021.gada" norāda, ka pašreiz valsts autoceļu uzturēšanu veic VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) atbilstoši deleģēšanas līgumam, kas būs spēkā līdz šā gada 31.decembrim, un paredz, ka no 2014.gada 1.janvāra SM deleģē LAU veikt tās kompetencē esošo valsts pārvaldes uzdevumu - valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu plānošanu un veikšanu visā Latvijā.

"Ilgtermiņā apstākļos bez konkurences valstij netiek nodrošināta pārliecība, ka tā saņem valsts autoceļu uzturēšanas pakalpojumus visefektīvākajā veidā. Galvenais tirgus atvēršanas risinājuma ieguvums ir iespējamība, ka publiskā iepirkuma rezultātā pakalpojumu sniegšana tiktu veikta lētāk, nekā to šobrīd dara LAU," norāda ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Palielinās finansējumu autoceļu sakārtošanai

Lelde Petrāne, 23.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 22.martā Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) izsludināti Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotie grozījumi likumā Par autoceļiem, paredzot valsts finansējuma palielināšanu autoceļu sakārtošanai.

Atbilstoši pašreizējam likumam Par autoceļiem Valsts autoceļu fondu veido prognozētie valsts budžeta ieņēmumi no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa, autoceļu lietošanas nodevas un 80% no prognozētajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, ja gadskārtējā valsts budžeta likumā nav noteikts citādi. Minētās normas netiek izpildītas, jo ik gadu valsts budžeta likumā līdzekļu sadalījums tiek noteikts citādi, informē Satiksmes ministrija.

Ņemot vērā nepietiekamo finansējumu, valsts autoceļu tehniskais stāvoklis šobrīd ir kritiskā stāvoklī. Par sliktiem un ļoti sliktiem uzskatāmi 44% autoceļu ar asfalta segumu un 43% ar grants segumu. Šāda situācija katru gadu tautsaimniecībai nodara zaudējumus 880 milj. euro apmērā, proti, braucot pa sliktā stāvoklī esošu ceļu, pieaug autotransporta ekspluatācijas izmaksas, brauciena ilgums un degvielas patēriņš. Problēmas cēlonis ir savlaicīgi un pietiekamā apjomā neveiktie autoceļu atjaunošanas darbi, kuriem ir jākompensē satiksmes slodžu radītais autoceļu konstrukciju nolietojums un klimatisko apstākļu radītā materiālu novecošanās. Šobrīd valsts autoceļu tīkla pilnīgai sakārtošanai nepieciešami 4,5 miljardi euro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien steidzamības kārtā pieņēma grozījumus likumā, saskaņā ar kuriem no 2022.gada 1.maija tiks atvērts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus.

Deputāti atbalstīja visus satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) virzītos priekšlikumus likumprojektā, tostarp paredzot, ka valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darba tirgus tiktu atvērts no 2022.gada 1.maija, nevis 2021.gada 1.oktobra, kā tas bijis paredzēts iepriekš.

Grozījumi arī paredz, ka, lai izraudzītos valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veicēju atbilstoši normatīvajiem aktiem par publiskajiem iepirkumiem, SIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) ir tiesīga no 2021.gada 1.janvāra sākt valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu publiskos iepirkumus.

LVC autoceļu uzturēšanas darbu veicēju izvēlēsies iepirkuma priekšmetu sadalot daļās pa atsevišķiem reģioniem, vienlaikus nosakot, ka LVC ir tiesīga uzsākt valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu publisko iepirkumu procedūru ar šā likumprojekta spēkā stāšanās brīdi, lai laicīgi tiktu izraudzīti valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veicēji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvija iebilst autoceļu lietošanas nodevas piemērošanai tikai atkarībā no nobrauktās distances

LETA, 28.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija iebilst autoceļu lietošanas nodevas piemērošanai tikai atkarībā no nobrauktās distances, liecina publicētā informācija šodien valdībā skatītajā informatīvajā ziņojumā par Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotajām nacionālajām pozīcijām «Mobilitātes pakotnes ceļu maksas priekšlikumi».

Kā norādīja SM Autosatiksmes departamenta speciālisti, Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem nosaka transporta nodokļu minimālos līmeņus par dažu autoceļu lietošanu un kārtību, kā iekasējama maksa par infrastruktūras lietošanu, tostarp maksas diferenciāciju atkarībā no transportlīdzekļu ekoloģiskajiem raksturlielumiem.

Šīs direktīvas prasības Latvijā ir pārņemtas ar Autoceļu lietošanas nodevas likumu, skaidroja ministrijā.

Maksu par dažu autoceļu lietošanu ir iespējams noteikt divos veidos - atkarībā no autoceļa izmantošanas ilguma un atkarībā no pa autoceļu nobrauktās distances. Latvijā autoceļu lietošanas nodeva tiek piemērota atkarībā no autoceļa izmantošanas ilguma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valsts autoceļu tehniskais stāvoklis ir kritisks

Roberts Škapars, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors, 06.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar katru gadu Latvijas autoceļu remontu deficīta samazināšana kļūst arvien aktuālāka. Deviņdesmito gadu sākumā iekavēto autoceļu remontu nav izdevies pilnībā kompensēt.

Valsts autoceļu tehniskais stāvoklis ir kritisks. VAS Latvijas Valsts ceļi pārstāvji informē, ka avārijas stāvoklī ir 296 kilometri valsts galveno autoceļu, 1440 kilometri reģionālo un 3764 kilometri vietējo autoceļu. Latvijas autoceļu remontu deficīts 25 gadu laikā ir sasniedzis četrus miljardus eiro. Nozares eksperti aprēķinājuši, ka Latvijas autobraucēji 2018. gadā 890 miljonus eiro ir norakstījuši zaudējumos neapmierinošā ceļu stāvokļa dēļ, braucot ar pazeminātiem pārnesumiem, tērējot vairāk degvielas, biežāk veicot remontus un zaudējot laiku. Nemaz nerunājot par Latvijas konkurētspējas mazināšanos un piesārņoto vidi.

Neviens neapšauba, ka valsts izdevumu palielināšana ceļu remontam un būvniecībai ir nepieciešama, jo radītu pozitīvu ietekmi uz valsts ekonomiku. Katrs ceļos ieguldītais eiro darbotos kā multiplikators. Uzņēmumiem samazinātos kravu pārvadāšanas laiks un transporta līdzekļu ekspluatācijas izmaksas. Tas savukārt samazinātu transportēšanas izmaksas un celtu mūsu uzņēmumu konkurētspēju. Labas kvalitātes ceļi vairo arī iedzīvotāju labsajūtu un labklājības līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrijas organizētajā domnīcā uzsākta diskusija ar sabiedrības pārstāvjiem par valsts reģionālo autoceļu tīkla būvniecības plānu līdz 2027. gadam, informē Satiksmes ministrija.

"Šonedēļ valdībā tika apstiprināta valsts galveno autoceļu ilgtermiņa attīstības stratēģija. Tikpat svarīgi ir rūpēties par reģionālo un vietējo autoceļu attīstību, lai iedzīvotāji varētu ērti pārvietoties starp novadu centriem. Labi autoceļi ir arī stimuls teritoriju attīstībai, lai saglabātu un veidotu darbavietas un piesaistītu iedzīvotājus. Tāpēc ir būtiski veidot redzējumu, kā nākamo gadu laikā mērķtiecīgi uzlabot reģionālo autoceļu tīkla stāvokli," saka satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Satiksmes ministrijas un VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) eksperti kopīgi strādā pie valsts reģionālo autoceļu būvniecības plāna nākamajiem septiņiem gadiem, lai veidotu kvalitatīvu un drošu valsts reģionālo autoceļu tīklu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

LAU jaunā valde apņēmusies efektivizēt uzņēmuma darbību

Rūta Lapiņa, 02.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» (LAU) jaunā valde sākusi izvērtēt uzņēmuma darbību, organizatorisko struktūru, materiāli tehnisko bāzi, kā arī biznesa procesu organizāciju. Valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors kā svarīgāko mērķi izvirzījis uzņēmuma efektivitātes celšanu, jo, ņemot vērā valsts izvirzītās ilgtermiņa prioritātes, tuvākajos gados būtisks papildus finansējums valsts autoceļu ikdienas uzturēšanai, visticamāk, nebūs pieejams, informē LAU sabiedrisko attiecību speciālists Miks Lūsis.

«Pirmais uzdevums ir izvērtēt iespējas efektivizēt uzņēmuma darbību, kas ietver arī iekšējo biznesa procesu efektivitātes celšanu,» uzsver R. Nešpors.Viņš atzīmē, ka ir jārēķinās ar reāli pieejamo finansējuma apjomu un jāatrod veidi, kā to izmantot maksimāli efektīvi, meklējot rezerves uzņēmuma iekšienē. «Mūsu mērķis ir apzināt būtiskus virzienus, kur iespējams efektivizēt uzņēmuma darbību, piemēram, pārskatot esošo uzņēmuma struktūru, materiāli tehnisko nodrošinājumu un biznesa procesus, uzlabojot iekšējās kvalitātes kontroles procedūras un ieviešot modernākās pieejamās tehnoloģijas, tādējādi nodrošinot labākus rezultātus gan uzņēmumam, gan valsts autoceļu lietotājiem,» saka LAU vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība apstiprinājusi Satiksmes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040. gadam. Pirmie soļi šīs stratēģijas īstenošanai jau tiek sperti, jo ir uzsākti darbi, lai Rīgas apvedceļu pārbūvētu par četru joslu ātrgaitas autoceļu, informē Satiksmes ministrija.

Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģijas no 2020. līdz 2040. gadam mērķis ir izveidot vienotu, drošu un efektīvu valsts galveno autoceļu tīklu, kas nodrošinās Rīgas apvedceļa sasniedzamību no jebkura administratīvā centra Latvijā ne ilgāk kā divu stundu laikā. Valsts galvenos autoceļus paredzēts pārbūvēt par ātrgaitas autoceļiem, līdz 2040. gadam izbūvējot vairāk nekā 1000 km ātrgaitas autoceļu ar maksimālo braukšanas ātrumu 130 kilometriem stundā.

"Ilgtermiņa valsts ceļu attīstības stratēģija nākamajiem 20 gadiem ir izdiskutēta ar pašvaldībām, Saeimas komisijām un apstiprināta Autoceļu padomē. Tas ir redzējums, kā sakārtot valsts galvenos autoceļus, lai nodrošinātu labāku sasniedzamību starp Latvijas novadu centriem, samazinātu ceļu satiksmes negadījumu skaitu, jo liela daļa negadījumu rodas, veicot apdzīšanas manevrus, un veicinātu vides aizsardzību, samazinot siltumnīcefektu gāzu emisijas. Ilgtermiņa plānošana ir nepieciešama, lai savlaicīgi paredzētu ceļu attīstību un pamatotu finansējuma piesaistīšanu no Eiropas fondiem, veidotu publiskās un privātās partnerības projektus," teica satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības fondu finansējums Latvijas ceļiem nākamgad beidzas, valsts finansējums ir nepietiekams, tāpēc steidzami nepieciešams pieņemt lēmumu par Valsts autoceļu fonda atjaunošanu, lai novērstu autoceļu tīkla sabrukšanu, aģentūru LETA informēja Saeimas «Vienotības» frakcijas deputāts un bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Šodien darbu sāks Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas ietvaros izveidotā Autoceļu darba grupa, vienlaikus Matīss ir iesniedzis priekšlikumu likumprojektam «Grozījumi «Likumā par autoceļiem»». «Tie ir divi konkrēti soļi ceļā uz Valsts autoceļu fonda atjaunošanu,» uzsvēra Matīss.

Deputāts skaidroja, ka «Likumā par autoceļiem» ierakstītais Valsts autoceļu fonds eksistē, bet tam netiek piešķirts likumā paredzētais finansējums - 80% no dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa un visi pārējie autovadītāju maksājumi, jo šie līdzekļi tiek «ielikti» kopēja valsts budžetā. Savukārt, tas, cik liels finansējums tiks piešķirts autoceļiem tiek skatīts konkrētā gada budžeta kontekstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ģirģens: Pastāv risks par valsts autoceļu uzturēšanas sadārdzināšanos brīvajā tirgū

Db.lv, 25.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī brīža situācija ar valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršanu nerada pārliecību, ka līdz galam tiks ievēroti labas pārvaldības principi un šī reforma tiks īstenota valsts interesēs, uzskata Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs Kaspars Ģirģens.

"Tieši pretēji - pastāv objektīvi riski, ka šobrīd sagatavotā reforma valsts autoceļu uzturēšanas atdošanai privātajās rokās varētu sadārdzināt pakalpojuma izmaksas, kā arī nākotnē radīt lielāku valsts atkarību no dažiem tirgus spēlētājiem," viņš norāda.

Par tirgus atvēršanu vēl būs jālemj Saeimai, un tā būs politiska izšķiršanās. Par autoceļu uzturēšanas tirgus atvēršanu šonedēļ notika Saeimas komisijas sēde, kurā deputāti uzklausīja reformas virzītāju Satiksmes ministriju, VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" un Konkurences padomi.

Komisijas vadītājs uzsver, ka tuvējās kaimiņvalsts Igaunijas piemērs liecina, ka pēc tirgus atvēršanas valstij izmaksas nevis samazinājušās, bet pieaugušas. Autoceļu uzturēšana ir specifiska darbības joma, kas prasa vērienīgus kapitālieguldījumus tehnikā un cilvēku resursos. Šobrīd valsts iegādājās šo pakalpojumu no valsts uzņēmuma - VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU), kas nozīmē, ka par pakalpojumiem netiek piemērots PVN nodoklis. Turklāt saprotams, ka šāda pakalpojuma sniegšanai būs nepieciešams ņemt kredītā tehniku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Vairs tikai sešos ceļu būves objektos darbi tiks līdzfinansēti no ES fondiem

Lelde Petrāne, 29.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad no valsts budžeta valsts autoceļu tīklam būs pieejami 213,2 miljoni eiro, bet no Eiropas Savienības fondiem – 37,3 miljoni eiro, informē "Latvijas Valsts ceļi".

Kopumā šogad valsts autoceļu remontdarbiem un uzturēšanai būs pieejami 250,5 miljoni eiro, kas ir par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2019. gadā. Līdz ar to 95 objektos darbi tiks veikti par valsts budžeta finansējumu, bet sešos objektos darbus līdzfinansēs Eiropas Savienības fondi.

2020. gadā valsts autoceļu tīklā kopumā darbi plānoti 101 objektā, no kuriem 33 objekti ir pārejoši no 2019. gada. Darbi, tai skaitā, noritēs uz desmit valsts galveno autoceļu posmiem, 45 reģionālo un 20 vietējo autoceļu posmiem. Pagājušajā gadā darbi valsts ceļu tīklā noritēja 99 objektos 800 kilometru kopgarumā. Kapitālieguldījumus šogad plānots veikt 477 km autoceļu, kas ir tādā pašā apjomā kā 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autoceļu padome iepazinusies ar ministriju paveikto valsts autoceļu sakārtošanas plānošanā un finansēšanā, atbalstot 3 miljardus vērto Latvijas valsts ceļu tīkla attīstības plānu līdz 2040. gadam, kas tālāk tiks nodots vērtēšanai valdībā, vēstī Satiksmes ministrija.

Autoceļu padome iepazinās ar valsts autoceļu uzturēšanas tirgus atvēršanas koncepciju, kas jau saskaņota ministrijās un tālāk tiks iesniegta Ministru kabinetā. Tās mērķis ir samazināt uzturēšanas izmaksas, novērst sezonalitātes darbu ceļu nozarē un radīt kvalitatīvu konkurenci VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs".

"Ja koncepcija gūs valdības atbalstu, iepirkumus paredzēts uzsākt šā gada rudenī, lai ar 2021.gada oktobri izvēlētie pretendenti varētu sākt darbu," teikts ministrijas paziņojumā.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits Autoceļu padomes sēdē referēja par 2020. gada ministrijas prioritāti, kas bijusi autoceļi un to sakārtošana, kā arī jomā sasniegto. Pabeigti darbi pie valsts ceļu tīkla plāna līdz 2040. gadam, izstrādāta valsts autoceļu uzturēšanas tirgus atvēršanas koncepcija un papildus panākts ikgadējā valsts finansējuma piešķīrums – 79 miljoni eiro ceļu remontdarbiem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) strādā pie 300 miljonu investīciju plāna administratīvi teritoriālās reformas atbalstam, kā arī plaši ceļu remontdarbi plānoti 150 miljonu eiro apmērā no atbalsta finansējuma pašvaldībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) izsludinājusi iepirkumu par ikdienas uzturēšanas darbiem valsts autoceļu tīklā saistībā ar gaidāmo tirgus atvēršanu, kura prognozētā līgumcena ir 252,066 miljoni eiro.

Iepirkums sadalīts 19 daļās pēc teritoriālā principa.

Tostarp Rīgas nodaļas teritorija ietver autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus 1023 kilometru garumā, Daugavpils nodaļas - 844 kilometru garumā, Liepājas nodaļas - 920 kilometru, Ogres nodaļas - 741 kilometra, Cēsu nodaļas - 1060 kilometru, Madonas, Gulbenes nodaļas - 1582 kilometru, Smiltenes, Alūksnes nodaļas - 1390 kilometru, Limbažu nodaļas - 808 kilometru, Valmieras nodaļas - 790 kilometru, Aizkraukles nodaļas - 772 kilometru, Jēkabpils nodaļas - 835 kilometru, Balvu, Ludzas nodaļas - 1452 kilometru, Preiļu, Dagdas nodaļas - 1462 kilometru, Rēzeknes nodaļas - 852 kilometru, Talsu, Ventspils nodaļas - 1615 kilometru, Kuldīgas, Saldus nodaļas - 1322 kilometru, Tukuma, Dobeles nodaļas - 1427 kilometru, Bauskas nodaļas - 697 kilometru un Jelgavas nodaļas - 571 kilometra garumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija ir iesniegusi valdībai konceptuālo ziņojumu par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršanu no 2021. gada. Iepriekš tirgus atvēršanas mēģinājumi šajā nozarē bijuši jau divas reizes.

"SM Ziņojumā tiek piedāvāts no 2021. gada 1. oktobra pilnībā atvērt valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgu, pretendentus valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanai izvēloties atklātā konkursā Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā," informē Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Vineta Kleine.

Veicot tirgus atvēršanu, valsts autoceļu uzturēšanas pakalpojumu sniedzējiem, valsts autoceļu uzturēšanas pakalpojumi tiktu iepirkti brīvas konkurences apstākļos, sadalot Latvijas teritoriju ne mazāk kā 16 iepirkuma komponentēs (lotēs) pēc reģionālā principa, un akciju sabiedrība "Latvijas autoceļu uzturētājs", kas līdz šim ir veikusi ceļu uzturēšanu, varētu piedalīties iepirkuma procedūrā līdztekus citiem tirgus dalībniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

DB klubs: Tiks pārskatīta ceļu uzturēšana un pārvaldība

Rūta Kesnere, 25.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Pašreizējo autoceļu tīklu nav paredzēts pārskatīt ceļu samazināšanas virzienā.

Pašreizējo autoceļu tīklu nav paredzēts pārskatīt ceļu samazināšanas virzienā

To DB Uzņēmēju klubā uzsvēra tā viesis satiksmes ministrs Uldis Augulis. Cita lieta – tiks pārskatīta ceļu uzturēšana un pārvaldība.

Proti, vairāku ceļu uzturēšanu valsts nodos pašvaldībām, izdalīs arī ceļus, par kuru uzturēšanu būs atbildīgas privātpersonas. Piemēram, tas varētu būt vietējais ceļš no kādas viensētas līdz reģionālās nozīmes ceļam, ja pa to pārvietojas tikai viensētā dzīvojošie. Pagaidām gan likumā neatrisināts ir jautājums, kā pašvaldības savus ceļus var nodot apsaimniekošanā privātpersonām, taču U.Augulis teic, ka jau tuvākajā laikā šī kārtība tiks noteikta normatīvajos aktos. Tā rezultātā valsts vietējo ceļu posmiem apmēram 4000 km apjomā tiks izvērtēta pārvaldības formas maiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts ceļu attīstības plānā 2020.-2040.gadam paredzēts 1020 kilometrus valsts galveno autoceļu pārveidot par četru joslu ātrgaitas ceļiem ar maksimālo braukšanas ātrumu 130 kilometri stundā, lai no jebkura galvenā reģionālās attīstības centra Rīgu varētu sasniegt ne ilgāk kā divās stundās.

Tā ceturtdien Autoceļu padomes sēdē sacīja VAS "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis.

Autoceļu padome šo plānu atbalstīja un tas jau drīzumā tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Lazdovskis informēja, ka attīstības plānu iecerēts īstenot trīs posmos - no 2020.gada līdz 2030.gadam, no 2030.gada līdz 2035.gadam un no 2035.gada līdz 2045.gadam. Kopējais plāna īstenošanai nepieciešamais finansējums ir ap 5,9 miljardiem eiro.

Pirmajā plāna īstenošanas posmā līdz 2030.gadam lielākā uzmanība tiks pievērsta Rīgas apvedceļa pārbūvei, kā arī autoceļu pārbūvei virzienā no Rīgas uz Jūrmalu, Siguldu, Jelgavu un posmam Koknese-Pļaviņas-Jēkabpils. Pirmajā posmā plānots pārbūvēt 178,9 kilometrus autoceļu un tam nepieciešams finansējums 984,6 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijas autoceļu uzturētājs iegādājas jaunu tehniku

Rūta Lapiņa, 28.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 29.novembrī, satiksmes ministrs Uldis Augulis dosies uz Jelgavu, lai kopā ar VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» (LAU) valdes priekšsēdētāju Raiti Nešporu piedalītos 10 jaunu riteņtraktoru svinīgās nodošanas pasākumā, infornē Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļā.

Riteņtraktoru iegādes mērķis ir tehniskā parka pakāpeniska atjaunošana, uzlabojot valsts autoceļu uzturēšanas tehnikas izmantošanas efektivitāti, sekmējot autoceļu uzturēšanas kvalitāti.

Lai nodrošinātu valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu nepārtrauktību un operativitāti, ir aprēķināts, ka 2017. gadā LAU ir nepieciešams iegādāties desmit riteņtraktorus, kas tiks nosūtīti darbam dažādos Latvijas reģionos - Alūksnes, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras, Talsu un Rīgas ceļu rajonos.

Pēc oficiālās tehnikas nodošanas plānotas apmācības LAU darbiniekiem, kuri ekspluatēs un apkalpos jaunos riteņtraktorus.

LAU pieejams specifisks sezonāliem darbiem izmantojams tehnikas parks, ko pašlaik veido gandrīz 800 tehnikas vienības, vairāk nekā 650 tehnoloģiskās iekārtas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Papildu 75 miljoni eiro, kurus valdība 28. aprīlī lēma novirzīt valsts autoceļu sakārtošanai, tiks ieguldīti valsts galveno un reģionālo autoceļu seguma sakārtošanā, kā arī vairākos satiksmes drošības projektos, informē VAS "Latvijas Valsts ceļi".

Par šiem papildu līdzekļiem būvdarbi plānoti 71 valsts ceļu objektā, kā arī atsevišķos satiksmes drošības uzlabošanas projektos. Tiks sakārtoti kopumā 583 kilometri valsts autoceļu un astoņi tilti.

Posmi, kuros tiks veikti remontdarbi, tika atlasīti pēc vairākiem kritērijiem, informē uzņēmumā.

Pirmkārt, tiks uzsākti darbi, kas bija ieplānoti vairākos objektos 2021. gadā, taču to tehniskā dokumentācija jau ir gatava un remontdarbus var uzsākt jau šogad. Ņemot vērā to, ka papildu finansējums 75 miljonu eiro apmērā ir pieejams tikai līdz šā gada 31. decembrim, investīcijas tiks ieguldītas seguma atjaunošanā. Galvenais kritērijs posmu atlasē bija autoceļu tehniskais stāvoklis un satiksmes intensitāte. Seguma atjaunošanu var veikt tajos posmos, kas ir salīdzinoši labā tehniskā stāvoklī, kuru būtiski var uzlabot, atjaunojot segumu. Kā otrs būtisks kritērijs tika ņemta vērā satiksmes intensitāte, lai ieguldījumi varētu kalpot maksimāli lielam ceļu lietotāju skaitam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pēc iespējas efektīvāk reaģētu uz notiekošo valsts autoceļu tīklā, līdzās sociālajiem tīkliem un informatīvajam tālrunim VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) pievienojis jaunu komunikācijas kanālu – aplikāciju "Waze", ar kuras palīdzību turpmāk varēs informēt par notiekošo uz valsts autoceļiem, kā arī redzēt aktuālāko informāciju.

Tā kā LAU apstrādā ziņojumus, kas atbilst autoceļu uzturēšanas darbu specifikai, iesniedzot ziņojumu aplikācijā "Waze", svarīgi norādīt konkrētu bīstamības tēmu jeb apakšsadaļu. Pašlaik "Waze" piedāvā trīs bīstamības sadaļas, no kurām katrai ir savas apakšsadaļas. Ziņojumu apakšsadaļas, kuras izvērtē LAU, ir sekojošas: uz ceļa: šķērslis, bedre, sabraukts dzīvnieks; ceļa malā: pazudusi ceļazīme; laika apstākļi: ledus, plūdi.

Informācijai, kas tiks iesniegta "Waze", sekos līdzi LAU Klientu atbalsta dienests un VAS "Latvijas Valsts ceļi" Satiksmes informācijas centrs, bet tālāk šī informācija tiks nodota atbildīgajām struktūrvienībām iesniegtās informācijas pārbaudei. Ja nepieciešams, pēc autoceļu apsekošanas tiks uzsākts darbs pie neatbilstību novēršanas normatīvo aktu noteiktajā kārtībā un termiņos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība 18.martā piešķīra līdzekļus 55 miljonu eiro apmērā valsts autoceļu būvniecībai administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai.

Finansējums šogad dos iespēju atjaunot 31 posmu turpat 270 km garumā uz vietējiem un reģionāliem valsts autoceļiem visos Latvijas reģionos.

“Investīcijas autoceļu būvniecībā stimulē ekonomiku ar spēcīgu multiplikatora efektu. Tās nodrošina pasūtījumus ne tikai ceļu būvniecības nozarei, bet arī izejmateriālu ražotājiem, projektētājiem, kā arī reģionu viesnīcām un ēdinātājiem. Līdz ar to ceļu remontdarbi dod būtisku ekonomisko pienesumu dažādās nozarēs,” uzsver satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

“Investīciju programma autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā” paredz autoceļu atjaunošanu 2021., 2022. un 2023. gadā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sadarbībā ar Satiksmes ministriju, VSIA “Latvijas Valsts ceļi” un plānošanas reģioniem sagatavoja aktuālo sarakstu ar prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmiem, kas ir būtiski administratīvi teritoriālajai reformai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā pusgadā VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus veicis 35 miljonu eiro apmērā, t.sk. ziemas dienesta darbi.

Apjomīgākie valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbi vasaras sezonā ir grants autoceļu iesēdumu un bedru remonts 3,2 milj. eiro apmērā, asfalta seguma bedru remonts 3,2 miljoni eiro un selektīvā vienkārtas virsmas apstrāde asfalta seguma autoceļiem divu miljonu eiro apmērā.

Kopumā valsts autoceļu segumu uzturēšanas darbos ieguldīti 11,4 milj. eiro. Satiksmes drošības uzlabošanai uz valsts autoceļiem ar asfalta segumu veikti bedru remontdarbi vairāk nekā 149 900 m2 apjomā. Uzlabojot reģionālo un vietējo valsts autoceļu ar asfalta segumu kalpošanas laiku un braukšanas apstākļus autovadītājiem, veikta selektīvā vienkārtas virsmas apstrāde vairāk nekā 100 km garumā. Lai uzlabotu braukšanas apstākļus, grants autoceļiem iesēdumu un bedru remonts veikts turpat 92 000 m3 apmērā, greiderēšana veikta vairāk nekā 40 800 km garumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1991. gadā dibinātais uzņēmums Miandum no bišu produkcijas ražotāja kļuvis par vienu no pamanāmākajiem transporta un loģistikas pakalpojumu sniedzējiem Latvijā.

Sākumā SIA Miandum nedarbojās loģistikas jomā, jo atjaunotās Latvijas neatkarības pirmajos gados šādas nozares īsti nemaz nebija. Tagad Miandum autoparku veido gandrīz 90 kravas automašīnu, lai gan uzņēmumu tā tagadējā vadītāja Didža Miža vecāki dibināja pavisam citā jomā. Bišu produktu ražošanas un pārstrādes uzņēmums salto kūleņus starp nozarēm veica īsi pirms jaunās tūkstošgades, no bitēm un medus pievēršoties automašīnām un pārvadājumiem.

Rīgas magnēts

Blakus Miandum darbojas maizes Fazer Latvija industriālā maizes ceptuve. Somijas kompānijai ienākot Latvijas tirgū, viņi pirka ārpakalpojumu savas produkcijas piegādei, un tepat blakus bija Miandum. Skandināvu uzņēmums nāca ar augstām prasībām, kas Miandum bija laba skola, palīdzot kompānijai arī turpmāk. Līdz ar Fazer izaugsmi gan Ogrē, gan Latvijā un Baltijā Miandum turpināja augt līdzi šim uzņēmumam. Sadarbība gan Latvijas, gan visas Baltijas mērogā turpinās joprojām. Fazer Latvija apkalpošana nodrošina aptuveni trešo daļu uzņēmuma darba. Pateicoties ievērojamajam un ilggadējajam sadarbības partnerim, Miandum joprojām par savām mājām sauc Druvas ielu Ogrē. «Tajā pašā laikā Rīgā gan uzņēmumu skaita ziņā, gan darbaspēka pieejamības ziņā koncentrējas aptuveni 70% valsts ekonomikas. Diemžēl reģionu uzņēmējiem ar to ir jārēķinās – tirgus un bizness tomēr veidojas ap Rīgu, kas faktiski veidojas par Baltijas ekonomikas metropoli,» vērtē Didzis. Tajā pašā laikā Ogrē ir lētāk īrēt telpas, arī darbaspēks ir nedaudz lētāks, nav mazsvarīgi, ka šeit ir pieejamas stāvvietas un ikdiena rit bez satiksmes sastrēgumiem. Pašlaik Ogrē atrodas ne tikai Miandum centrālais birojs, bet arī servisa zona, kas apkalpo lielāko daļu uzņēmuma autoparka. Kompānijā pašlaik strādā 90 darbinieku, Ogrē – aptuveni 45, un lielākā daļa ir ogrēnieši vai apkaimes iedzīvotāji. Kompānijai augot, tai Ogrē kļuvis par šauru, tāpēc uzņēmums gatavojas sekot biznesa straumei un meklēt jaunu bāzes vietu tuvāk galvaspilsētai. Attīstīties pašreizējā teritorijā vairs nav iespējams, taču Ogrē paliks uzņēmuma filiāle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plašais paaugstinātās bīstamības ugunsgrēks Jūrmalā izcēlies nelegālā atkritumu uzglabāšanas vietā, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma pavēstīja Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektore Inga Koļegova.

Viņa zināja teikt, ka atkritumus konkrētajā teritorijā glabājusi SIA Prima M, taču uzņēmums neesot saņēmis nekādas nepieciešamās atļaujas. Ņemot vērā minēto, VVD bija ierosinājusi administratīvo lietvedību un uzdevusi līdz 24.jūlijam atbrīvot teritoriju no atkritumiem. Attiecīgais administratīvais akts gan ticis apstrīdēts, taču tiesa to atstājusi negrozītu.

Spriežot pēc administratīvās lietas materiāliem, konkrētajā teritorijā atkritumi parādījušies pagājušā gada oktobrī. Pēc Koļegovas teiktā, tā bija «vieta, kur cilvēki saveduši atkritumus bez jebkādām atļaujām, bez jebkādas izvērtēšanas». Tagad VVD lemšot par sankcijām, kādas uzņēmumam piemērot, kā arī izvērtēšot nepieciešamību vērsties tiesībsargājošajās iestādēs ar lūgumu sākt kriminālprocesu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2040.gadam Latvijā paredzēts izbūvēt ātrgaitas ceļus apmēram 1055 kilometru garumā, kas izvirzīta kā galvenā prioritāte valsts autoceļu attīstībā līdz 2040.gadam, liecina Satiksmes ministrijas valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums.

Pēc šā brīža aprēķiniem 1000 kilometri valsts galveno autoceļu pārbūves par ātrgaitas divu brauktuvju autoceļiem indikatīvās būvniecības izmaksas 2020.gada cenās kopā būtu 5,206 miljardi eiro. Vienlaikus katra projekta precīzas izmaksas iespējams noteikt tikai pēc detalizēta būvprojekta izstrādes. Izmaksas ir atkarīgas no objekta novietojuma, sarežģītības pakāpes un citiem faktoriem.

Darbu izpilde sadalīta trīs posmos - līdz 2030.gadam paredzēts izbūvēt 194,3 kilometrus, no 2030. līdz 2035.gadam - 224 kilometrus un no 2035. līdz 2040.gadam - 637,5 kilometrus ātrgaitas autoceļu.

Satiksmes ministrija ziņojumā pauž, ka šāda galveno autoceļu pārbūve ir nepieciešama, lai nodrošinātu vienlaicīgi ātru un drošu autosatiksmi. Tam ir nepieciešams paredzēt katram kustības virzienam atsevišķu vai atdalītu brauktuvi, kā arī citus papildus drošību garantējošus risinājumus, tas ir, esošos vienas brauktuves un divu brauktuvju autoceļus pārbūvēt, lai uz tiem var uzbraukt tikai no šķērsojamiem mezgliem vai kontrolējamiem krustojumiem, un uz kura brauktuves ir aizliegta apstāšanās un stāvēšana un kurš nekrustojas vienā līmenī ar dzelzceļu vai gājēju ceļu.

Komentāri

Pievienot komentāru