Jaunākais izdevums

Satiksmes ministrija ir iesniegusi valdībai konceptuālo ziņojumu par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršanu no 2021. gada. Iepriekš tirgus atvēršanas mēģinājumi šajā nozarē bijuši jau divas reizes.

"SM Ziņojumā tiek piedāvāts no 2021. gada 1. oktobra pilnībā atvērt valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgu, pretendentus valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanai izvēloties atklātā konkursā Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā," informē Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Vineta Kleine.

Veicot tirgus atvēršanu, valsts autoceļu uzturēšanas pakalpojumu sniedzējiem, valsts autoceļu uzturēšanas pakalpojumi tiktu iepirkti brīvas konkurences apstākļos, sadalot Latvijas teritoriju ne mazāk kā 16 iepirkuma komponentēs (lotēs) pēc reģionālā principa, un akciju sabiedrība "Latvijas autoceļu uzturētājs", kas līdz šim ir veikusi ceļu uzturēšanu, varētu piedalīties iepirkuma procedūrā līdztekus citiem tirgus dalībniekiem.

Lai īstenotu valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršanu no 2021. gada 1. oktobra, Satiksmes ministrijai līdz 2020. gada 31. oktobrim būs jāizstrādā likumprojekts "Grozījumi likumā "Par autoceļiem"", kas no 2021. gada 1. janvāra atļaus slēgt ar "Latvijas autoceļu uzturētāju" deleģēšanas līgumu uz deviņiem mēnešiem par valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu plānošanu un veikšanu. Likumprojekts paredzēs, ka no 2021. gada 1. oktobra pretendentus valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanai izvēlēsies atklātā konkursā, kā to paredz Publisko iepirkumu likums.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits komentējot situāciju, sociālajā tīklā "Twiter" raksta: "Divas reizes valsts ir mēģinājusi šo tirgu atvērt, ceru, ka trešā reize būs veiksmīga."

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Linkaits: Nākamgad ceļu remontiem arī būtu piešķirami papildu 75 miljoni eiro

LETA, 27.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad ekonomikas sildīšanai no valsts budžeta ceļu remontiem tika piešķirti papildu 75 miljoni eiro, un tādam pašam atbalstam ceļu nozarei jābūt arī nākamajā gadā, uzskata satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Runājot par aprīlī piešķirto 75 miljonu eiro izlietojumu ceļu remontiem, Linkaits stāstīja, ka pašlaik labā tempā uz priekšu virzās gan iepirkuma procesi, gan ir uzsākti jau pirmie darbi.

"Turpinās arī visi darbi, kuri attiecas uz pamatbudžeta izmantošanu ceļu remontos. Autovadītājiem līdz ar to atliek vien samierināties, ka uz ceļiem notiek remonti un darbojas luksofori," teica Linkaits.

Jautāts, vai šogad izdosies apgūt visu ceļu remontiem piešķirto papildu finansējumu, viņš arī norādīja, ka par pāris iepirkumiem Iepirkumu uzraudzības birojā ir iesniegtas sūdzības. Tādēļ atsevišķos ceļu posmos visu paredzēto finansējumu var arī neiztērēt, bet par to lielāka skaidrība varētu būt pēc kāda mēneša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) lēmums, kas ļauj valstij ieguldīt Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" pamatkapitālā 250 miljonus eiro, paredz Latvijai piecu līdz septiņu gadu laikā ieguldījumu atgūt, sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Valdība 14.jūlijā pēc atļaujas saņemšanas no EK atbalstīja 250 miljonu eiro ieguldīšanu "airBaltic" pamatkapitālā, līdzdalību uzņēmumā palielinot līdz 91%. Linkaits skaidroja, ka EK lēmums ir "ļoti biezs dokuments", bet pamata doma paredz, ka piecu līdz septiņu gadu laikā valstij ir jāatgūst "airBaltic" ieguldītie līdzekļi.

"Nosacīti ir paredzētas arī soda sankcijas, ja šie līdzekļi netiek atgūti savlaikus. Saskaņā ar lēmumu Latvijas valstij ir jāiesniedz konkrēts plāns, kā valsts šos līdzekļus atgūs. Mēs esam vienojušies, ka aviokompānijas vadība nākamo sešu mēnešu laikā nāks klajā ar detalizētu redzējumu, kā tālāk var strādāt, lai samazinātu valsts ieguldījumu "airBaltic"," teica ministrs. Jautāts, vai jau ir domas, kā valsts varētu šo naudu atgūt, Linkaits norādīja, ka jau pirms Covid-19 izraisītās krīzes "airBaltic" vadība strādāja pie akciju starptautiskā publiskā piedāvājuma jeb IPO.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības mazināšanai Krīzes vadības padomes un valdības kopsēdē nolemts, ka no šā gada 17.marta uz ārkārtas situācijas laiku līdz 14.aprīlim tiek apturēti visi starptautiskie avio, dzelzceļa, jūras un autobusu pasažieru pārvadājumi, kā arī tiks slēgta valsts ārējā robeža.

Ierobežojumi netiks attiecināti uz kravu pārvadājumiem.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sestdien žurnālistiem skaidroja, ka pilnībā fiziskai kustībai tiks slēgta Eiropas Savienības (ES) ārējā robeža, bet robeža ar Igauniju un Lietuvu pati par sevi nebūs slēgta, tomēr arī uz tām nevar būt organizētu pārvadājumu. Uz to norādīja arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), vēlreiz paskaidrojot, ka sauszemes robežas ar ES paliek atvērtas, izņemot starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem, vienlaikus cilvēkiem ir jārēķinās, ka arī kaimiņvalstis nosaka dažādus ierobežojumus. Savukārt ārējās robežas tiks slēgtas, vēlreiz uzsvēra ministrs.

Tai pat laikā Kariņš skaidroja, ka Latvijas valstspiederīgajiem būs brīva iespēja atgriezties Latvijā, savukārt Latvijā esošajiem ārzemniekiem atgriezties dzimtenē. Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) apliecinājis, ka valstspiederīgajiem un ārzemniekiem ar pastāvīgo dzīvesvietu Latvijā atļauts atgriezties, un ārzemniekiem atļauts izceļot no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija strādā pie tā, lai 13.maijā bez ierobežojumiem atsāktos starptautiskie pasažieru aviopārvadājumi un jūras pārvadājumi, tomēr par to vēl lems valdība, trešdien žurnālistiem pastāstīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Savukārt sauszemes robežu atvēršana, pēc ministra sacītā, plānota 18.maijā.

"Ceru, ka ar mūsu kaimiņiem Igauniju un Lietuvu izdosies vienoties, lai ļautu mūsu pilsoņiem brīvi pārvietoties kaimiņvalstīs," stāstīja ministrs, piebilstot, ka pie detaļām pašreiz strādā eksperti, turklāt noris diskusijas ar Veselības ministriju, "lai viss tiktu izdarīts pareizi".

Linkaits uzvēra, ka, atsākot starptautiskos pārvadājumu, protams, būs ierobežojumi, jo vīrusa izplatība Eiropā nav novērsta.

Vienlaikus ministrs pauda nožēlu, ka nav kopēja Eiropas Savienības (ES) regulējuma par drošības pasākumiem aviopārvadājumos, tāpēc nākas improvizēt.

Viņš arī stāstīja, ka ikviena aviokompānija ir noteikusi savus drošības ierobežojumus - daļa saka, ka pasažieriem lidmašīnās būs jānāk jau ar savām maskām, savukārt Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" plānojot izdalīt maskas pasažieriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets ceturtdienas sēdē vēl nepieņēma lēmumu par aviosatiksmes atjaunošanu. Pēc sēdes preses konferencē valdības pārstāvji kavēšanos ar aviosatiksmes atjaunošanu saistīja ar veselības apsvērumiem un nepieciešamību pēc vienota Baltijas valstu redzējuma.

Lūgts komentēt, kāpēc Ministru kabinets ceturtdien ārkārtas sēdē nepieņēma lēmumu par aviosatiksmes atjaunošanu, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) skaidroja, ka šajā jautājumā Baltijas valstis izstrādā vienotu reglamentu, kas paredzētu izkļūšanu un iekļūšanu Baltijas gaisa telpā.

"Patlaban Baltijas valstu ministrijas strādā, lai panāktu vienotu pieeju. Mēs meklējam iespējas atjaunot satiksmi koordinēti, un aviosatiksmes atjaunošana būs atkarīga no sarunām ar Lietuvu un Igauniju," skaidroja Ministru prezidents.

Savukārt veselības ministrs Ilze Viņķele (AP) uzsvēra, ka valdība ar nodomu ir saglabājusi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu punktu, ka Latvija ir tiesīga noteikt valstis, uz kurām nav ieteicams doties. Pēc ministres teiktā, patlaban šādu valstu Eiropā ir daudz.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Linkaits: Aviācijas dzīvotspējai jālīdzsvaro vīrusa izplatības riskus un ekonomikas lejupslīdes riskus

LETA, 23.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir svarīgi izstrādāt zinātniski pamatotas vērtēšanas metodes, lai līdzsvarotu vīrusa izplatības riskus un ekonomikas lejupslīdes un sabrukuma riskus, jo aviācija bez pasažieriem nav iespējama, ceturtdien Eiropas Aviācijas samitā pauda satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Samita uzmanības centrā bija Covid-19 ietekme uz aviācijas nozari, kas pandēmijas izraisīto starptautisko pasažieru aviopārvadājumu ierobežojumu dēļ ir īpaši cietusi. Samita dalībnieki diskutēja par Covid-19 ietekmi uz aviācijas nozari un veidiem, kā efektīvi un vienlaikus videi draudzīgā veidā pārvarēt pandēmijas izraisīto krīzi. Tā kā transporta nozarei kopumā un jo īpaši aviācijai ir jāsniedz būtisks ieguldījums klimata mērķu sasniegšanā, Vācija, kas 1.jūlijā pārņēma prezidentūru ES Padomē, aicināja nozares attīstību skatīt, raugoties no klimata prizmas.

Linkaits, uzrunājot samita dalībniekus, uzsvēra, ka pandēmijas izplatības datu kvalitāte ir būtiski svarīga nozares stabilitātei un prognozējamībai, jo tieši ietekmē iespējas atjaunot aviācijas pakalpojumus uz galamērķiem, kas veido Eiropas gaisa transporta galvenos tirgus, tostarp uz trešajām valstīm. Ir svarīgi izstrādāt zinātniski pamatotas vērtēšanas metodes, lai līdzsvarotu, no vienas puses, vīrusa izplatības riskus, bet no otras - ekonomikas lejupslīdes un sabrukuma riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Linkaits: Latvijas dzelzceļa vadībai jāizstrādā visiem likumiem atbilstošs jaunā biznesa modeļa risinājums

LETA, 28.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Latvijas dzelzceļa" (LDz) vadībai jāizstrādā visiem likumiem atbilstošs jaunā biznesa modeļa risinājums, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

"Tas ir kompānijas vadības uzdevums izstrādāt tādus risinājumus, lai tie atbilstu visiem likumiem," sacīja ministrs, komentējot iepriekš izskanējušo informāciju, ka LDz jaunais biznesa modelis, kas paredz sniegt plašāku pakalpojumu spektru, piedāvājot arī jūras un autokravu ekspedīcijas, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus, varētu būt pretrunā Valsts pārvaldes iekārtas likumam.

Ministrs uzsvēra, ka LDz ir ļoti svarīgi piesaistīt kravas. "Protams, ka visi konkurences darbības likumi ir jāievēro, bet tajā pašā laikā mums ir svarīgi dzelzceļam piesaistīt kravas. Faktiski katra tonna ir svarīga, tāpēc mums ir svarīgi, lai LDz pavērš seju pret klientu un izprot klienta vēlmes," teica Linkaits, atzīmējot, ka LDz plānotā darbības paplašināšana ļautu vairāk pievērsties iekšzemes pārvadājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vilcienu ražotāja ŠKODA VAGONKA a.s. pārstāvji prezentējuši topošo Latvijas elektrovilcienu dizainu.

Lai pārrunātu elektrovilcienu ražošanas projekta norises gaitu, 12. februārī satiksmes ministrs Tālis Linkaits tikās ar AS "Pasažieru vilciens"valdes priekšsēdētāju Rodžeru Jāni Griguli, kā arī ŠKODA VAGONKA a.s. pārstāvjiem - valdes priekšsēdētāju Martinu Bednāru (Martin Bednarz) un pārdošanas direktoru IvoGurņaku (Ivo Gurňák).

Tikšanās laikā ministrs dāvanā saņēma jauno elektrovilcienu modeli, tādējādi pirmo reizi arīdzan plašākai publikai Latvijā atrādot topošo vilcienu dizainu.Tiekoties ar Satiksmes ministrijas augstāko vadību, tika pārrunāti aktuālākie vilcienu ražošanas projekta norises jautājumi. Kā informēja ŠKODA VAGONKA a.s. pārstāvji, projekta etapi seko cits citam saskaņā ar laika plānu, kas tiek nodrošināts pateicoties ciešai projekta darba grupas sadarbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī aviopārvadājumos vajadzētu ieviest sistēmu, kad klientam par nenotikušu lidojumu uzreiz neatmaksā naudu, bet gan piešķir vaučeri, otrdien Ministru kabineta sēdē atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Otrdien valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas izstrādāto pozīciju sarunās ar Eiropas Savienības (ES) pārstāvjiem, ka jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 radītās krīzes laikā tūrisma operatoriem būtu jāļauj izsniegt klientiem vaučerus, nevis uzreiz atmaksāt naudu par neizpildītu ceļojumu.

Linkaits pauda atbalstu EM pozīcijai, norādot, ka patlaban tūrisma kompānijām ir grūti kompensēt klientiem līdzekļus par nenotikušiem ceļojumiem.

Vienlaikus satiksmes ministrs atzina, ka arī aviopārvadājumu nozare ir līdzīgā situācijā, kad pasažieri vēlas atgūt naudu par nenotikušu lidojumu, tomēr aviokompānijām patlaban šādu līdzekļu nav.

"Ja ar jautājumu par tūrismu iegūsim vienotu ES pozīciju, mēs līdzīgā veidā mēģināsim lobēt vaučeru sistēmu arī aviopārvadājumu jomā," uzsvēra Linkaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" pamatkapitāls palielināts līdz 506,473 miljoniem eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Lidsabiedrības pamatkapitālā otrdien, 4.augustā, reģistrēta iemaksa 250 miljonu eiro apmērā no Latvijas valsts budžeta, valstij līdzdalību aviokompānijas kapitālā palielinot no 80,05% līdz 91%.

Iepriekš "airBaltic" pamatkapitāls bija 256,473 miljoni eiro.

Jau ziņots, ka Eiropas Komisija (EK) pēc vairāku mēnešu izvērtēšanas jūlija sākumā atbalstīja Latvijas valdības lēmumu "airBaltic" pamatkapitālā ieguldīt līdz 250 miljoniem eiro, lai sniegtu atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai.

EK priekšsēdētājas izpildvietniece Margrēte Vestagere, kuras pārziņā ir konkurences politika, norādīja, ka "airBaltic" rekapitalizācija palīdzēs uzņēmumam pārvarēt Covid-19 izraisīto krīzi, kas ir īpaši smagi skārusi aviācijas sektoru. ""airBaltic" ieguldījums Latvijas iekšzemes un starptautiskās savienojamības nodrošināšanā ir ļoti būtisks. Ņemot vērā valsts ģeogrāfisko atrašanās vietu, no šiem pakalpojumiem ir atkarīga tautsaimniecība, daudzas darba vietas un ārējās tirdzniecības attīstība," viņa uzsvēra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

90% Ventspils brīvostas darbinieku saglabās darbu

Jānis Goldbergs, 23.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils un Rīgas brīvostu pāriešana valsts pārziņā uzņēmējdarbību ostās neietekmēs, tā 23. janvārī Rīgas brīvostas pārvaldes organizētās mediju brokastīs paziņoja ostu vadītāji un satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Ventspils brīvostas pārvaldnieks Andris Purmalis papildus izskaidroja, ka Ventspils brīvostas funkciju nodošana VAS Ventas osta notiks pakāpeniski, ilgstošā laika posmā, jo nepieciešams sakārtot dažādas līgumiskas attiecības ar pašvaldību, kas vēsturiski brīvostai izveidojušās ar Ventspils pilsētu.

“Šobrīd VAS "Ventas osta" ir daži darbinieki un viņu galvenais uzdevums ir nodarboties ar kravu plūsmu, savukārt Ventspils brīvosta ir uzņēmums, kuram ir dažādas saistības, kuras atbilstoši līgumiem ir jāturpina,” skaidroja A. Purmalis.

Viņš arī apstiprināja, ka 90% Ventspils brīvostas darbinieku saglabās darbu, jo ir augstas raudzes speciālisti, tomēr par daļu no izveidotām darba vietām A. Purmalim ir šaubas, jo tām neesot redzama pamata. Tāpat viņš uzsvēra, ka dažiem darbiniekiem būs jāiet pensijā, lai atbrīvotu vietu jauniem kadriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Baltkrievijas kravu miljoni lūkojas uz Latvijas ostām

Māris Ķirsons, 31.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievija būtu gatava trīs miljonus tonnu naftas, kā arī citu produktu, pārkraut, izmantojot Latvijas ostas.

Tādu iespējamo risinājumu "Latvijas Radio 4" raidījumā "Darbojošās personas" minēja Baltkrievijas vēstnieks Latvijā Vasīlijs Markovičs. Viņš atgādināja, ka Baltkrievija nolēmusi diversificēt naftas iepirkšanu, tādējādi no Krievijas iepērkot apmēram 40%, savukārt pārējo apjomu iegādājoties no citām valstīm, šim mērķim izmantojot Ukrainas un Baltijas jūras ostas, caur katru no šiem virzieniem saņemot 30% no divām naftas pārstrādes rūpnīcām nepieciešamajām izejvielām.

Baltkrievijas iekšējam patēriņam un pat eksportam pietiktu ar vienu naftas pārstrādes uzņēmumu, taču ja jau PSRS laikos tika uzcelti divi, tad tie arī jāizmanto. Turklāt abās naftas pārstrādes rūpnīcās ir veikta modernizācija, kā rezultātā gaišo un tumšo naftas produktu lietderīgais iznākums palielinājies līdz 96%, kas, pēc vēstnieka sacītā, rada papildus ieguvumu līdz 100 ASV dolāriem, no vienas tonnas naftas. Šis augstais iznākums arī ir galvenais faktors, kādēļ arī Krievijas kompānijas izmanto Baltkrievijas naftas pārstrādes rūpnīcu pakalpojumus. Baltkrievijas vēstnieks atzina, ka savulaik ir bijušas vienošanās, ka jau no 2021. gada saimnieciskās darbības nosacījumi Krievijā un Baltkrievijā būs vienlīdzīgi taču naftas un gāzes jautājumi vienmēr palikuši aiz iekavām un tādējādi šo resursu jautājums jau ir atbīdīts uz 2025. gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās krīzes pārvarēšanai Ministru kabinets konceptuāli atbalstījis 150 miljonu eiro ieguldīšanu Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" pamatkapitālā, liecina Ministru kabineta 24.marta sēdes protokols.

Vienlaikus nolemts atbalstīt "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu 36 140 944 eiro apmērā, uzdodot Satiksmes ministrijai steidzami sagatavot attiecīgu Ministru kabineta rīkojuma projektu, saskaņot to ar Finanšu ministriju, un iesniegt Valsts kancelejā.

Sēdes protokolā teikts, ka nolemts konceptuāli atbalstīt papildu naudas līdzekļu ieguldījumu "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanai 150 000 000 eiro apmērā, lai nodrošinātu ekonomiskās krīzes pārvarēšanu un ekonomiskās situācijas stabilizēšanu nozarē.

Satiksmes ministrijai uzdots papildināt informatīvo ziņojumu ar detalizētu pamatojumu papildu naudas līdzekļu 150 miljonu eiro apmērā ieguldīšanai "airBaltic" pamatkapitālā, saskaņot informatīvo ziņojumu ar Finanšu ministriju un Pārresoru koordinācijas centru un iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Linkaits: airBaltic vadībai pusgada laikā jāizstrādā plāns akciju publiskajam piedāvājumam

LETA, 28.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" vadībai pusgada laikā jāizstrādā plāns akciju publiskajam piedāvājumam, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

"Mēs jau pirms krīzes sākām gatavoties starptautiskajam publiskajam akciju piedāvājumam. Tagad aviokompānijas vadībai sešu mēnešu laikā ir jānāk ar plānu, kā piedāvāt akcijas publiskajā tirgū, lai valsts atgūtu ieguldītos 250 miljonus eiro," sacīja ministrs.

Viņš arī norādīja, ka šobrīd nav iespējams paredzēt, kā situācija ar vīrus attīstīsies nākotnē, bet, pieņemot, ka tuvāko divu gadu laikā situācija normalizējas, aviokompānijai būs iespēja strādāt. "Tad, kad situācija normalizēsies, mums būs laba, konkurētspējīga aviokompānija ar viena veida lidmašīnām, ar skaidru maršrutu tīklu un labu efektivitāti," pauda Linkaits.

Jau vēstīts, ka Eiropas Komisijas (EK) lēmums, kas ļauj valstij ieguldīt "airBaltic" pamatkapitālā 250 miljonus eiro, paredz Latvijai piecu līdz septiņu gadu laikā ieguldījumu atgūt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ministri rosina vērtēt pārvadājumu ietekmi uz Covid-19 izplatību Latvijā

LETA, 10.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka Covid-19 epidemioloģiskās situācijas laikā Eiropā un Baltijas valstīs ir atšķirīga pieeja pārvadājumu nozarei, ministri rosina vērtēt šīs nozares ietekmi uz vīrusa izplatību.

Piektdien valdības ārkārtas sēdē diskutējot par Covid-19 saslimušo skaita pieaugumu Latvijā un atsevišķu ierobežojumu pastiprināšanu, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) norādīja, ka pārvadājumu jomā Latvija ir viena no viskārtīgākajām valstīm, neļaujot veikt tiešos pārvadājumus ar valstīm, kurās ir augsta saslimstība ar Covid-19, kā piemēru minot Krieviju, Zviedriju, Ukrainu un Baltkrieviju.

Vienlaikus Linkaits norādīja uz citām valstīm, kuras pārvadājumu jomā ir liberālākas, tāpēc satiksmes ministrs rosināja vērtēt pārvadājumu jomas riska zonas.

Viņš informēja, ka, neskatoties uz Baltijas valstu vienoto telpu, Igaunija bija atļāvusi pārvadājumus ar Ukrainu, bet, pateicoties Latvijas ārlietu dienestam, šie lidojumi tika pārtraukti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties kravu pārvadājumu apjoma kritumam, kura lejupslīde aizsākās jau 2019. gada pirmajā pusgadā, un ņemot vērā VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) nespēju 2020. gadā nodrošināt finanšu līdzsvaru bez papildus finansējuma no valsts budžeta, LDz ir pārskatījis plānoto un uzsākto Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansēto projektu īstenošanas iespējas.

VAS "Latvijas dzelzceļš" Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda 6.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti" ietvaros līdz šim plānoja īstenot divus cieši saistītus projektus – "Daugavpils pieņemšanas parka un tam piebraucamo ceļu attīstība" un "Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija".

VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs skaidro: "Šo abu projektu plānošana un sagatavošana tika veikta periodā, kad pa dzelzceļa infrastruktūru tika pārvadāti 45-55 miljoni tonnu gadā. Šobrīd situācija ir būtiski mainījusies, un globālo tendenču un ģeopolitiskās situācijas radītās izmaiņas kravu pārvadājumu kopējā apjomā un kravu segmentos liek veikt korekcijas arī dzelzceļa investīciju projektos."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts asinsdonoru centrs (VADC) lūdz visu asinsgrupu donoru atsaucību, lai nodrošinātu nepieciešamo asins krājumu un slimnīcu pieprasījumu pēc asins komponentiem.

Pēdējās dienās ārstniecības iestāžu pieprasījums pēc asins komponentiem ir pieaudzis sasniedzot apjomu, kāds bija pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas, savukārt donoru skaits ir sarucis uz pusi, informē VADC.

No 11.marta valstī ir atcelti daudzi ierastie VADC izbraukumi, kuri bija plānoti izglītības iestādēs, uzņēmumos, pašvaldībās un citās publiskās vietās. Būtisks procents ziedotāju parasti tiek sasniegts tieši izbraukumos, līdz ar to asins krājuma uzturēšana ir kļuvusi par sarežģītu uzdevumu. Arī šajā periodā slimnīcās atrodas daudzi pacienti, kuru ārstēšanas procesā nepieciešama asins pārliešana.

Ziedot asinis ir aicināti tikai tie cilvēki, kuri ir pilnīgi pārliecināti par savu veselības stāvokli, pēdējo 14 dienu laikā nav bijuši ārpus Latvijas teritorijas, izņemot tās valstis, kurās noteikts vēl ilgāks aizliegums*, un nav bijuši saskarsmē ar cilvēkiem, kuriem ir aizdomas par saslimšanu ar Covid-19, kā arī personai nav novērotas akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) turpina pērn iesākto robežšķērsošanas vietu "Silene" un "Pāternieki" attīstību uz Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas robežas.

"Būvdarbi tiks īstenoti paralēli robežšķērsošanas vietu darbībai līdz 2020. gada beigām," informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Katrā robežšķērsošanas vietā tuvāko mēnešu laikā tiks izbūvēts jauns autobusu pasažieru kontroles terminālis, kā arī izveidotas papildu braukšanas joslas, gājēju celiņi, mainīts ceļu segums, tādējādi uzlabojot apmeklētājiem un kontroles dienestiem darba vidi un padarot ātrāku un efektīvāku robežu šķērsošanu.

Kopumā šogad Latvijas – Baltkrievijas robežšķērsošanas vietu attīstībā tiks ieguldīti teju 4,74 miljoni eiro.

Robežšķērsošanas vietā "Pāternieki" Krāslavas novada Piedrujas pagastā darbus veiks pilnsabiedrība "MMG", līguma summa: 2,65 miljoni eiro (bez PVN), savukārt "Silenē" Daugavpils novada Skrudalienas pagastā darbus veiks piegādātāju apvienība "BA", tās biedri SIA ""BINDERS" un SIA "Arčers". Līguma summa: 2,087 miljoni eiro (bez PVN). Projektu finansējuma avots – valsts budžeta dotācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vienā reizē ieguldīs 250 miljonus eiro Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" pamatkapitālā, līdzdalību uzņēmumā palielinot līdz 91%, nolēma Ministru kabinets.

Iepriekš valdība atbalstīja "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu līdz 250 miljoniem eiro un plānoja to darīt trīs etapos, atbilstoši vajadzībai. Tomēr, lai pielīdzinātu Ministru kabineta 8.maija rīkojumu "Par "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu" Eiropas Komisijas (EK) 3.jūlija lēmumam, kas atļāva šādu atbalstu lidsabiedrībai sniegt, Ministru kabineta rīkojumā bija nepieciešams veikt tehniskus grozījumus.

Vienlaikus Ministru kabinets atcēla 31.martā pieņemto valdības lēmumu "airBaltic" pamatkapitālā ieguldīt Valsts kases aizdevumu 36 140 944 eiro apmērā. Tas paredzēja atlikt "airBaltic" izsniegtā Valsts kases aizdevuma procentu maksājumus, tos uzkrājot. Valsts kases aizdevuma neatmaksātā daļa ir 36 140 944 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tallink dota atļauja veikt ārkārtējus pasažieru reisus starp Rīgu un Zasnicu Vācijā

LETA, 17.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) devis atļauju "Tallink" veikt starptautiskos pasažieru reisus maršrutā starp Rīgu un Vācijas ostu Zasnicu, informēja ministra padomniece komunikācijas jautājumos Baiba Ābelniece.

Latvijas valstspiederīgajiem iespējams nopirkt biļetes, lai nokļūtu Latvijā no Vācijas. Prāmis no Zasnicas aties trešdien, 18.martā, plkst.23.55. "Tallink" arī saņēmis ministra apstiprinājumu izbraukt no Rīgas ostas šodien, 17.martā. Šo iespēju var izmantot Vācijas pilsoņi, lai atgrieztos Vācijā, un kravu pārvadājumu kompānijas, jo šobrīd šķērsot Polijas robežu pa sauszemi ir sarežģīti. Kā liecina Francijas vēstniecības Rīgā ieraksts "Twitter", arī Latvijā esošie Francijas iedzīvotāji tiek informēti par iespēju nokļūt ar šo prāmi Vācijā.

"Tallink" nodrošinās reisu, ievērojot normatīvo aktu prasības, kas attiecas uz ārkārtējās situācijas izsludināšanu, kā arī atbildīgo institūciju norādījumus veselības jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Konceptuāli atbalsta 15,3 miljonu eiro valsts aizdevumu Ventspils brīvostas pārvaldei

LETA, 21.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus Ventspils brīvostas likumā, kas dos brīvostai iespēju saņemt 15,3 miljonu eiro valsts aizdevumu.

Ja šodien tiks nolemts sasaukt vēl vienu parlamenta ārkārtas sēdi, tad Saeima, iespējams, šodien varētu lemt par likumprojektu galīgajā lasījumā. Lai gan atsevišķi opozīcijas deputāti rosināja noteikt mēnesi garu priekšlikumu iesniegšanas termiņu, tomēr Saeimas vairākums to neatbalstīja.

Paredzēts valsts aizdevumu izsniegt pret vairākām ķīlām - par labu valstij tiks ieķīlāti četri Ventspils pašvaldībai piederoši nekustamie īpašumi un Ventspils sauskravu termināls un ir identificētas arī citas iespējamas ķīlas nākotnē, šodien Saeimas atbildīgās komisijas sēdē norādīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Valdība jūnijā atbalstīja grozījumus Ventspils brīvostas likumā, kas nosaka, ka Finanšu ministrs valsts vārdā izsniegs aizdevumu brīvostas pārvaldei kredītiestāžu izsniegto būvniecības kredītu pārkreditēšanai un sākto būvniecības projektu kreditēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rail Baltica trases apkaimju attīstībā jāiegulda vairāk nekā 300 miljoni eiro

Zane Atlāce - Bistere, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai īstenotu infrastruktūras attīstības projektus "Rail Baltic" piegulošajās Rīgas apkaimēs, 10 gadu periodā būs nepieciešamas līdz pat 350 miljoniem eiro lielas investīcijas.

"Rail Baltica" piegulošo Rīgas teritoriju lokālplānojuma apspriedes dalībniekus par to piektdien informēja Rīgas mērs Oļegs Burovs.

"Rail Baltica projektam ir milzīgs potenciāls. Tuvākajos 50 un pat 100 gados mēs diez vai piedzīvosim kādu citu infrastruktūras risinājumu, kas tik ļoti mainīs rīdzinieku dzīvi. Taču, lai šis potenciāls tiktu realizēts, visām iesaistītajām pusēm - gan valdības pārstāvjiem, gan pilsētai, gan iedzīvotājiem - jāsēžas kopā pie viena galda un jāmeklē labākie risinājumi. Gan tam, kā izskatīsies konkrētas vietas pilsētā, gan tam, kā rast trūkstošo finansējumu iespējamo labāko pilsētplānošanas risinājumu izbūvei," norādīja O. Burovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Par Rail Baltica stacijas izbūvi lidostā cīņu turpina visi 11 kandidāti

Zane Atlāce - Bistere, 11.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā konkursa 2. posmā par būvdarbu veikšanu "Rail Baltica" stacijai starptautiskajā lidostā "Rīga" un saistītajai infrastruktūrai kvalificējušies visi 11 kandidāti no 8 valstīm: Latvijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas, Polijas, Francijas, Turcijas un Austrijas.

Konkursa 1. posmā tika izvērtēta kandidātu kvalifikācija, bet konkursa 2. posmā kandidātiem līdz šā gada 3.augustam jāiesniedz tehniskais un finanšu piedāvājums Rail Baltica projekta īstenotājam Latvijā - SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas, informē Rita Voronkova, Attīstības un sadarbības departamenta sabiedrisko attiecību vadītāja.

2020.gada beigās plānots noslēgt līgumu ar konkursa uzvarētāju un 2021.gadā uzsākt būvdarbus.

Šajā konkursā pieredzam ļoti spraigu starptautisku konkurenci, secina Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs. "Pieteikušies profesionāli un pieredzējuši kandidāti no daudzām pasaules valstīm un arī no Latvijas. Iesniegti profesionāli sagatavoti kvalitatīvi pieteikumi, kas konkursa otrajam posmam ļāva kvalificēt visus 11 kandidātus. Tas dod pārliecību, ka tiks nodrošināta augsta līmeņa konkurence, kā rezultātā iesniegtie tehniskie un finanšu piedāvājumi būs konkurētspējīgi, un mums būs iespējas izvēlēties ne tikai labāko, bet arī izmaksu ziņā efektīvāko būvniecības piedāvājumu. Gribu arī izteikt pateicību kolēģiem par apjomīgo un augsti profesionālo darbu šajā saspringtajā laikā, un atrastajiem radošajiem risinājumiem, kā turpināt konkursu bez kavēšanās. Tā, piemēram, respektējot valstī izsludināto ārkārtējo stāvokli, pretendenti ar šo trases posmu nevar iepazīties klātienē. Tomēr tika rasts mūsdienīgs tehnoloģisks risinājums, un kandidāti ar objekta teritoriju varēs iepazīties, izmantojot ar dronu filmētu materiālu," norāda K.Vingris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ko būtu jāņem vērā turpmākajos ceļu būves iepirkumos?

Boleslovas Vengris (Boleslovas Vengrys), ceļu infrastruktūras ierīkošanas uzņēmuma SAS Biseris tirdzniecības vadītājs, 26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī izskatās, ka Latvija ar Covid19 pandēmiju no šodienas perspektīvas tiek galā labāk kā kaimiņvalstis, nesen kā Latvijas Republikas Satiksmes ministrs Tālis Linkaits norādīja, ka ekonomiskās situācijas "atkausēšanai" nākamgad būtu nepieciešami papildu līdzekļi ceļu projektiem ap attīstības centriem, minot, ka par ekonomikas atkopšanos un tautsaimniecībai nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem pēc vīrusa izraisītās krīzes beigām ir jādomā jau tagad.

Pilnībā piekrītu! Šajā kontekstā vēlos padalīties, kā, veicinot konkurenci ceļu satiksmes iepirkumos, panākt ietaupījumu valsts budžetā.

Piedaloties dažādos projektos esam strādājuši ar partneriem visā pasaulē, pielāgojoties ceļu kvalitātes standartiem Baltijas valstīs, Rietumeiropā, kā arī pat Saūda Arābijā. Dalība vairākos iepirkuma konkursos dažādās valstīs ļauj uzņēmumam iepazīt dažādus apstākļus un tirgus prasības. Minot piemērus, Lietuvā ceļu stāvoklis, kā arī laikapstākļi ir ļoti līdzīgi kā Latvijā, kas sniedz iespēju novērtēt uzņēmuma iespējas nodrošināt augstas kvalitātes ceļu apzīmējumu darbus par zemāku cenu kā to pašlaik piedāvā vietējie tirgus spēlētāji. Nīderlandē pasūtītājs norāda, kādas kvalitātes ceļa atjaunošanas darbi nepieciešami, atkarībā no ceļa nozīmes un satiksmes intensitātes. Pašlaik Saūda Arābijā notiek aktīvi infrastruktūras atjaunošanas darbi un veidoti vairāki jauni ceļi, ievērojot ļoti augstas kvalitātes prasības. Šajā tirgū pirms līguma noslēgšanas tiek veikti kvalitātes testi, katram ceļa posmam pirms darbu uzsākšanas. Arī ceļu infrastruktūras nozarē globāla pieredze ir uzņēmuma priekšrocība, kas veicina augstākas kvalitātes pakalpojumu sniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rail Baltica staciju lidostā vēlas būvēt 11 pretendenti

Zane Atlāce - Bistere, 05.02.2020

Šobrīd tiek lēsts, ka iepirkuma summa varētu būt 250 milj. - 280 milj. eiro robežās.

Projekta vizualizācija

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā konkursā par dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" stacijas un saistītās infrastruktūras būvniecībai starptautiskajā lidostā "Rīga" pieteikušies 11 kandidāti, informē par projekta īstenošanu Latvijā atbildīgās SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" pārstāve Rita Voronkova.

Kvalificēties būvniecības darbu veikšanai vēlas uzņēmumi no Latvijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas, Igaunijas, Turcijas un Austrijas.

"Gandarī lielais konkursantu skaits. Pretendenti veidojuši starptautiskas apvienības, lai izpildītu konkursā izvirzītās augstās prasības. Tas liecina par nopietnu gatavošanos. Saņemtie pieteikumi ļauj būt pārliecinātiem, ka konkursa rezultātā sasniegsim mērķi - iegūsim augsti kvalificētu, iepirkuma prasībām atbilstošu būvdarbu veicēju Rail Baltica stacijas ēkas starptautiskajā lidostā "Rīga", estakādes, piebraucamo ceļu, uzbēruma, 6 km sliežu ceļa posma un pārvada pār K. Ulmaņa gatvi izbūvei," uzskata Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Komentāri

Pievienot komentāru