Jaunākais izdevums

Ikoniskais amerikāņu kečups Heinz izauga no ideālisma un laba mārketinga

Heinca kečupa pirmsākumi meklējami tālajā 1876. gadā, kad vācu imigrantu dēls Henrijs Džons Heincs kopā ar vēl diviem radiniekiem nodibināja kompāniju, kas kā pirmo produktu sāka ražot kečupu. Pirms tam H.Dž. Heincs bija izmēģinājis roku mārrutku piedevas ražošanā, tomēr nesekmīgi – ar draugu aizsāktajai kompānijai bija lemts bankrotēt. Tomēr pāris lietas H.Dž. Heincs paņēma līdzi arī uz jauno dibinājumu, piemēram, caurspīdīgā stikla pudeli, kas nu ir Heinca kečupa globālā atpazīšanas zīme un kļuvusi pat par dizaina ikonu. Jau mārrutkus Heincs pildīja nevis tolaik pieņemtajā brūna, bet gan caurspīdīga stikla burkā, lai pircējs varētu pārliecināties, ko pērk, un lai uzsvērtu produkta nevainojamību un «tīrību». 19. gadsimta komerciāli ražotais kečups bija diezgan šmucīgs izstrādājums. To ne tikai gatavoja no puszaļiem tomātiem, bet tas arī saturēja bīstami daudz visādu ķīmisku brīnumu, bet jo īpaši ražotāji aizrāvās ar ogļu darvu, ko lika klāt, lai kečupu padarītu sarkanu, un nātrija benzoātu (E211), kas neļāva šai virai sabojāties. Kādā 1896.gadā veiktajā komerciāli ražoto kečupu pētījumā, 90% no visiem izpētītajiem saturēja kaitīgas vielas, kas «var novest līdz nāvei». Tādēļ gadsimtu mijā arvien skaļākas kļuva balsis, kas teica, ka benzoāts ir bīstams veselībai. Tas savukārt sadalīja kečupa pasauli divās karojošās nometnēs. Kā raksta The New Yorker, vienā pusē bija kečupa establišments, kas uzstāja, ka ir neiespējami uzražot kečupu bez benzoāta un ka tās devas, kas tiek izmantotas, nav kaitīgas (familiāra diskusija, vai ne?), un otrā pusē bija kečuppasaules buntavnieki, kas bija pārliecināti, ka vajag tik mazliet paprātot, un gan jau ar kulinārās zinātnes palīdzību tiks atrasts risinājums. Kā būtu, ja kečupu taisītu nevis no zaļiem tomātiem, kam ir maz pektīna, un bez kura mērce ir ūdeņaina, bet gan no gataviem? Un ja nu benzoāta vietā izmantotu vienkārši vairāk etiķa? Opozicionāru kečups bija pavisam citāds: tīrāks, ar labāku garšu un drošāks, tāds, ko arī mēs atpazītu kā kečupu, un visaktīvākais un veiksmīgākais no visiem buntavniekiem bija nu jau mums zināmais Henrijs Džons Heincs.

Protams, ne tikai garša ir noteikusi Heinca šarmu un veiksmi (starp citu, vairākos aklajos testos tas ir pilnībā izgāzies, bet par garšu taču nestrīdas, vai ne?). Iespējams, nav nemaz tādas vienas atbildes, kā šis kečups ir spējis izdzīvot vairāk nekā 140 gadus. H.Dž. Heincs reiz teica, ka «panākumus var gūt, parastas lietas darot neparastā veidā».

Turklāt H.Dž. Heincs nekad nežēloja naudu reklāmām, vienmēr agresīvi uzsverot kečupa kvalitāti (nu jā, cenu nevarēja uzsvērt, jo tā bija augstāka nekā konkurentiem).

Visu rakstu Padod Heincu! lasiet 24. marta laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārrutku ražotājs MārLapiņi pacēlis mārrutkus citā līmenī, pievienojot tiem dažādas ogas, piparus un garšvielas

MārLapiņu saimnieks Māris Lapiņš jau apsver domu paplašināt ražošanu un izveidot savu pārstrādes cehu. Pašlaik mārrutku pārstrāde notiek pašu mājās Mārupes novadā. Saimnieks ir gandarīts, ka mārrutkus izdevies izcelt citā gaismā. Jāatgādina, ka padomju laikos teju ikvienā kolhozā bija savs mārrutku pārstrādes cehs. Tolaik mārrutku audzēšana un pārstrāde bija plaši izplatīta nodarbošanās, kas vēlāk gan gāja mazumā. Pašlaik Latvijā rūpnieciskos apjomos mārrutkus ražo SIA Spilva un SIA Firma Rosība, bet lielākoties tas ir mājražotāju rūpals. Māris Lapiņš uzskata, ka tirgū vietas pietiks visiem, jo katram ir sava niša.

MārLapiņu mārrutku pārstrādes process aizsācies pirms nepilniem diviem gadiem ar Miķeļdienas tirdziņu, uz kuru Lapiņu meitām Annai un Elizabetei bija jāņem līdzi rudens raža. Sagatavojuši pašu lasītās tējas un pārstrādājuši dārzā izaudzētos mārrutkus. Sapratuši, ka «tā lieta iet» un sākuši darboties. Tagad jau procesā iesaistīta visa ģimene – Māris atbild par ražošanu, viņa dzīvesbiedres Intas pārziņā ir PR, mārketings un loģistika, vecākiem palīdz arī meitas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Biznesa ideju lielā iespēja

Jānis Goldbergs, 09.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 8. septembrim ikvienam ir iespēja savu biznesa ideju pieteikt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajā inovatīvo biznesa ideju konkursā Ideju kauss 2019.

Biznesa ideju konkurss Ideju kauss notiek jau 11. gadu, un pirmajā pastāvēšanas desmitgadē tas palīdzējis daudziem savas ieceres realizēt dzīvē un uzsākt veiksmīgu biznesu. Pērn konkursā pieteica 160 idejas un 79 autoru komandām bija iespēja soli pa solim apgūt biznesa pamatus, bet 12 no tām iekļuva finālā, lai cīnītos par trīs galvenajām naudas balvām. Tiek prognozēts, ka arī šogad interese par konkursu būs liela, jo papildus tajā 25 labas idejas ar 2000 eiro lielu naudas balvu atbalsta Rīgas dome.

Konkursa kārtība

Dalībai LIAA organizētajā konkursā nav nekādu ierobežojumu, līdz ar to visi, kuriem idejas ir, var piedalīties.

«Reti izdodas izveidot ilglaicīgu un ilgtspējīgu pasākumu, bet Ideju kauss sevi ir pierādījis. Šobrīd ir izsludināta pieteikšanās Ideju kausam, kas norisināsies līdz 8. septembrim. Konkurss tiek organizēts kā sacensība, bet vienlaikus tās ir arī vērtīgas apmācības, kuru beigās tiek noteikti uzvarētāji. Grūti ir pateikt, kas ir nozīmīgāks – apmācības vai tas, ka beigās tiek noteikti trīs labākie, kas saņem naudas balvas. Jebkurā gadījumā gan mentori, gan eksperti, kuri piedalās apmācību programmās, ir augstākās raudzes. Ieteikumi un pamācības ir nozīmīgas un tiek novērtētas. Tās ir unikālas zināšanas. Kopskaitā visā apmācību posmā būs seši vebināri. Tas ir unikāls piedāvājums konkursantiem piedalīties apmācībās gan uz vietas, gan attālināti,» konkursa atklāšanā konceptuālajā mākslas telpā Berga Bazārā informēja LIAA Tehnoloģiju direktors Edgars Babris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa ideju konkursā "Ideju kauss 2019" šogad uzvarētāju vidū ir idejas ar potenciālu kļūt par pelnošiem un veiksmīgiem uzņēmumiem. Pirmās vietas ieguvējs - "Vertexo Sports" - jau ir eksportspējīgs uzņēmums, kura platformā reģistrējušies vairāk nekā 3200 sportistu no visas pasaules 5 sporta veidos.

Šogad konkursam pieteikumus iesniedza 227 dalībnieki. Idejas izvērtējot, konkursa žūrija atlasīja 114 veiksmīgākās idejas ar vislielāko izaugsmes potenciālu, kuras turpināja cīņu par atbalstu savas idejas attīstīšanai. Konkurss sniedza iespēju piedalīties profesionālās apmācībās - 6 vebināros par ideju validāciju, digitālo un satura mārketingu, budžeta un finanšu plānošanu, kā arī prezentāciju prasmēm. 12 finālisti, savukārt, saņēma iespēju apgūt padziļināti prezentāciju prasmes Dāvida Štēbeļa un Kristapa Pētersona vadītās darbnīcās.

Pirmās vietas ieguvējs "Vertexo Sports" saņēmis 7 000 eiro sava biznesa attīstīšanai. Tā ir platforma, kas domāta sporta spēlētāju reģistrācijai kā licencētiem spēlētājiem, kā arī izspēles sistēma turnīriem. Idejas autori ir koncentrējušies uz sporta veidiem, kas ir ātri augoši un jauni, piemēram, pludmales teniss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatkarīgi no tā, vai cilvēks ir apveltīts ar plašu iztēli un spēj radīt jaunas idejas kaut miegā, vai arī ir nepieciešams izmantot dažādas metodes, lai veicinātu radošās izpausmes cilvēka iztēlē, ir svarīgi izvērtēt ikvienu biznesa ideju un novērtēt tās ilgtspēju. Vai arī Tevi interesē, kādi ir labākie biznesa ideju un iespēju avoti, kur atrast šīs iespējas, lai uzsāktu savu biznesu, un kā attīstīt idejas, kuras radušās? Turpini lasīt Kimbi.lv sagatavoto rakstu un uzzini!

Gadu gaitā nemainīgs ir palicis fakts, ka nereti cilvēki vēlas uzsākt savu personīgo biznesu, un tas ir raksturīgi gan tiem, kuriem ir pieejams starta kapitāls, gan tiem, kuriem tas vēl ir jāiegūst. Idejas, kuras īstenot, ir dažādas, un tās iespējams atrast ik uz soļa. Galvenais, kas jāatceras - nepieciešams strādāt ar sevi, lai iemācītos šīs iespējas saskatīt un realizēt. Raksta turpinājumā minēti 5 avoti, kur atrast savu ilgi meklēto biznesa ideju kādam produktam vai pakalpojumam. Lasi un iepazīsties, kādi tie ir!

##Sāc ar sevi!

Visvieglākais veids, kā smelties idejas savam biznesam, ir, analizējot un izpētot savas stiprās puses, talantus un prasmes, tādējādi ielūkojoties sevī un izmantojot to, ko daba ir devusi. Lai neapstātos idejas realizēšanas pusceļā slinkuma vai garlaicības dēļ, ir vērts izvēlēties ideju no savu interešu loka, kas uzturēs Tevī adrenalīnu un vēlmi ideju realizēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori var pieteikties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmā 14 biznesa inkubatoros.

"Ar katru gadu interese un aktivitāte aug. Salīdzinot 2019. gadu ar 2018. gadu, pieteikumu skaits pieaudzis par vairāk nekā 30%. Pirmajā nedēļā kopš atvērta uzņemšana, saņemti jau 68 pieteikumi gan inkubācijas, gan pirmsinkubācijas atbalstam. Sagaidām, ka tie kopumā varētu būt vismaz 360 pieteikumi," norāda Laura Očagova, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

Spriežot pēc iepriekšējām uzņemšanas kārtām, konkursā uz vienu inkubācijas atbalsta vietu ir vidēji 2,6 pieteikumi. Lielākā interese ir par Jelgavas, Jūrmalas, Liepājas, Radošo Industriju un Siguldas biznesa inkubatoriem.

Līdz 20. martam notiek pieteikumu pieņemšana pirmsinkubācijas programmai biznesa inkubatoros Kuldīgā, Daugavpilī, Madonā, Jēkabpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Rēzeknē, Ogrē, Talsos, Valmierā, Ventspilī un Rīgā. Savukārt Liepājas un Siguldas biznesa inkubators pieteikumus pirmsinkubācijai pieņems no 1. aprīļa līdz 15. aprīlim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl tikai dažas dienas - līdz 8.septembrim - var pieteikties ideju konkursam Ideju kauss 2019, kas ir lieliska iespēja topošajiem uzņēmējiem iegūt vērtīgus ekspertu padomus un kontaktus savas biznesa idejas pilnveidošanai, kā arī piesaistīt starta kapitālu uzņēmējdarbības sākšanai.

«Ideju kauss» jau 11 gadus sniedz iespēju saņemt finansējumu, lai īstenotu savas biznesa idejas gan Latvijas, gan pasaules mērogā. Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) nodrošina 7000 eiro naudas balvu spožākās idejas autoram, bet otrās – 5000 eiro un trešās labākās idejas autori iegūs 3000 eiro. Savukārt 25 rīdzinieki varēs pretendēt uz Rīgas Domes grantu – katrs 2000 eiro vērtībā.

Konkursam var pieteikties, aizpildot anketu vietnē idejukauss.lv un nosūtot to uz e-pasta adresi [email protected] Konkursā var piedalīties ikviens, kurš sasniedzis 18 gadu vecumu un ir gatavs uzsākt uzņēmējdarbību, īstenojot savu biznesa ideju Latvijas vai pasaules mērogā. Īpaši aicinātas pieteikties ideju konkursam tiek autoru komandas, jo jebkura veiksmes stāsta pamatā ir komandas darbs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Grantu programmas (ie)dvesma sešas perspektīvākās biznesa idejas

Lelde Petrāne, 16.11.2017

SEB bankas grantu 10 000 EUR apmērā no bankas vadītājas Ievas Teteres saņem uzņēmums Genecie - Krista Krūmiņa un Ieva Rozentāle no Mārupes. Biznesa ideja: elegants sieviešu naudas maks ar īpašu nodalījumu, kurā iestrādāta ietilpīga auduma iepirkumu soma. Bez naudas maka mēs neizejam no mājas, bet auduma iepirkumu somu aizmirstam paņemt. Genecie to atrisina – līdz ar naudas maku, iepirkumu soma vienmēr būs līdzi. Tādējādi bez īpašas paradumu maiņas palīdzēsim cilvēkiem kļūt videi draudzīgākiem, atsakoties no vienreiz lietojamiem plastmasas maisiņiem. Maka dizains ir veidots tā, lai no ārpuses nekas neliecinātu, ka tajā slēpjas iepirkumu maisiņš.


Par pārējām labākajām idejām lasi raksta galerijā!

Organizatoru foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties SEB bankas, Jūrmalas pilsētas, Mārupes un Olaines novadu kopīgi rīkotās grantu programmas jauno uzņēmēju atbalstam (ie)dvesma pirmajai sezonai, izvēlētas sešas perspektīvākās biznesa idejas, kuru autori saņems finansējumu to īstenošanai.

Par biznesa idejām lasāms raksta galerijā!

Grantu programmas (ie)dvesma pirmajā sezonā tika saņemts 31 biznesa projekts, no kuriem otrajā un trešajā vērtēšanas kārtā iekļuva 25 biznesa idejas. Tās vērtēja žūrijas komisija, kurā darbojās gan uzņēmējdarbības profesionāļi, gan pašvaldību pārstāvji.

Saņemtie pieteikumi tika atlasīti trīs kārtās, izvērtējot gan to atbilstību programmas kritērijiem, gan biznesa plānu un idejas potenciālu, kā arī dalībnieku prezentācijas un atbildes uz žūrijas jautājumiem.

Granta maksimālais apmērs noteikts 10 tūkstošu eiro apjomā, un kopējais gada laikā programmā pieejamo līdzekļu apmērs ir 40 tūkstoši eiro. Šo finansējumu vienādās daļās nodrošina visi četri grantu programmas partneri. Granta līdzekļus programmas uzvarētāji varēs izmantot saimnieciskiem mērķiem sava esošā biznesa attīstīšanai vai jauna uzņēmuma izveidei savas biznesa idejas īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Biznesiem ar potenciālu būs iespēja pretendēt uz finansējumu līdz 2 miljoniem eiro

Db.lv, 08.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tehnoloģiju uzņēmums "TWINO" un riska kapitāla fonds "Expansion Capital" no 7.līdz 15.maijam organizē biznesa ideju pieteikšanu "Global Idea Pitch" ietvaros ar mērķi veicināt jaunu un ilgtspējīgu biznesa ideju rašanos, kā arī esošo biznesu izaugsmi un transformāciju digitālajā vidē.

Biznesa ideju pieteikšanas iniciatīvas "Global Idea Pitch" ietvaros dalībniekiem, iesniedzot ilgtspējīgu biznesa ideju, būs iespējams saņemt ārējo līdzfinansējumu no dažiem tūkstošiem eiro līdz pat 2 miljoniem eiro, idejas attīstībai vai jau esoša biznesa stiprināšanai.

Iniciatīvas ietvaros iespējams iesniegt gan jaunas idejas, gan arī pieteikt jau darbojošos uzņēmumus un biznesa projektus. Perspektīvākajām idejām būs pieeja arī cilvēkresursu kapacitātei, kā arī mentoru atbalsts tehnoloģiju un IT izstrādes jomā, finanšu analīzes un modelēšanas, digitālā mārketinga u.c. jomās.

Tiešsaistes vebinārs - Tech Revolution: Covid-19 

Tehnoloģiju iespējas Covid-19 ietekmē visā pasaulē šobrīd tiek novērtētas vairāk nekā jebkad...

"Uzskatu, ka globālā Covid-19 krīze paver daudz biznesa iespēju, īpaši tehnoloģiju jomā. Biznesiem vai projektiem, kas līdz šim nenovērtēja vai pilnībā neizmantoja tehnoloģiju potenciālu, tagad ir jāmainās un ieguvējs būs tas, kas pārmaiņas spēs ieviest pēc iespējas īsākā laika periodā. Šis bez šaubām ir arī lielisks brīdis, lai dzimtu jaunas, daudzsološas biznesa idejas. Tieši tādēļ kopā ar partneri nolēmām radīt šo iniciatīvu," norāda "Global Idea Pitch" līdzautors, "TWINO" dibinātājs Armands Broks, piebilstot, ka arī viņa dibinātais uzņēmums - "TWINO" - tika izveidots iepriekšējās finanšu krīzes radīto ekonomisko procesu rezultātā.

Iesniegtās biznesa idejas vērtēs "TWINO" un "Expansion Capital" eksperti. Biznesa ideju būs iespējams iesniegt ātri un ērti, sākotnējā posmā nepatērējot vairāk nekā vienu stundu idejas pieteikšanai.

Ārējo finansējumu būs iespējams saņemt pret fonda līdzdalību kapitālā no 10% līdz 49%.

""Expansion Capital" komanda ir ar plašu pieredzi biznesa ideju dzīvotspējas noteikšanā. Līdz šim ar fonda starpniecību esam ieguldījuši jau vairāk nekā 14 miljonus eiro 35 uzņēmumos. Katras "Global Idea Pitch" biznesa idejas vērtēšanā pieeja būs elastīga, katrs projekts tiks vērtēts individuāli, tādējādi ievērojami palielinot iespēju ieraudzīt tiešām unikālas, jaunas biznesa idejas vai pamanot jau darbojošos uzņēmumu nākotnes potenciālu," norāda "Global Idea Pitch" līdzautors un "Expansion Capital" partneris Jānis Bankovs.

Biznesa ideju varu iesniegt šeit. Ar konkursa nolikumu iespējams iepazīties šeit.

"TWINO" ir starptautisks finanšu tehnoloģiju uzņēmums, kas kopš dibināšanas 2009. gadā izsniedzis aizdevumus vairāk nekā 1 miljarda eiro apmērā. 2015. gadā "TWINO" nodibināja savstarpējo aizdevumu platformu www.twino.eu, kas nodrošina iespēju investoriem no Eiropas gūt augstas atdeves ienākumus, investējot aizdevumos, ko "TWINO Grupa" izsniegusi Polijā, Krievijā, Latvijā, Kazahstānā un citur. Līdz šim caur platformu finansēti aizdevumi vairāk nekā 700 miljonu eiro vērtībā. SIA "TWINO" ir "TWINO Grupa" mātes kompānija, kā arī kompetences un finanšu piesaistes centrs, kas meitas kompānijām nodrošina arī vadošos cilvēkresursus. 2018. gadā "TWINO Grupa" strādājusi ar 13 miljonu eiro peļņu pirms nodokļu nomaksas.

"Expansion Capital" ir riska kapitāla fonds, kas meklē ieguldījumus Latvijas uzņēmumos ar fonda līdzdalību kapitālā no 10% līdz 49%. Līdz šim fonds jau ieguldījis 14,1 miljonu eiro 35 uzņēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā sociālā uzņēmējdarbības akceleratora «New Door» programmas jaunajā iesaukumā apstiprinātas 11 spējīgas idejas, kas risinās sabiedrībā aktuālas sociālās problēmas, informē «New DoorRiga» programmas direktore Diāna Lapkis.

Šī gada akceleratorā izvēlētās sociālās idejas ir ļoti daudzveidīgas - bērnudārza izveide, kurā bērniem būs pieejams dziedinošs uzturs pēc GAPS vadlīnijām (GAPS - gremošanas sistēmas un psihisko traucējumu sindroms); virtuves meistarklases ar senioru iesaisti to vadīšanā; robotikas (STEM) nodarbības, kas veicina skolēnu interesi par eksaktajām zinātnēm; sociālo pakalpojumu sniegšana vardarbībā cietušām personām un cilvēku tirdzniecības upuriem, apmācību programma nelabvēlīgas vides nonākušiem jauniešiem vecumā no 16 - 25 gadiem, kuras pamatā ir neformālās izglītības metodoloģija; profesionāla asistenta pakalpojumi senioriem; sociālie, sociālpsiholoģiskie un juridiskie pakalpojumi krīzē nonākušajiem, kā arī integrācijas centra izveide jauniešiem ar īpašām vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzņēmēja: Biznesa ideju var īstenot tikai tad, ja par to runā

Uzņēmēja, Biznesa augstskolas Turība Biznesa inkubatora programmas «Mentorklase» idejas līdzautore Terēze Riekstiņa, 21.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Latvijā aizvien pamanāmāka kļūst jauna uzņēmēju paaudze – tie ir atvērti cilvēki, kuri ir gatavi riskēt un nebaidās no neveiksmēm. Līdztekus šiem uzņēmējiem aizvien aktīvāki kļūst arī mentori – pieredzējuši biznesa nozares pārstāvji, kuri ir gatavi dalīties pieredzē un sniegt atbalstu. Ja man savulaik būtu bijis mentors, kas sniedz padomu un atbalstu, mana uzņēmējdarbība šobrīd pavisam noteikti būtu citā līmenī.

Sniegt citiem to, kā pietrūkst pašiem

Ideja par to, ka nepieciešama vieta, kurā tiktos jaunie uzņēmēji ar idejām un pieredzējušie - ar praksē pārbaudītām zināšanām, radās konkursa «Biznesa nakts» laikā, kad tika dots uzdevums – attīstīt Biznesa inkubatoru. Konkursa ietvaros 24 stundu laikā tapusī ideja, kas ieguva 2. vietu, šobrīd ir izaugusi līdz pieprasītam pakalpojumam – gan no topošo, gan no pieredzējušo uzņēmēju puses. Idejas tapšana sakrita ar laiku, kad pati dibināju savu uzņēmumu. Arī maniem kolēģiem – idejas līdzautoriem – bija savi uzņēmumi, tāpēc mēs ļoti labi izjutām, kā trūkst jaunajiem biznesa vides iekarotājiem. Mēs gribējām citiem sniegt to, kā pietrūka mums pašiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad konkursā "Ideju kauss" saņemts ievērojami lielāks pieteikumu skaits; finālā iekļuvuši 12 projekti

Starp finālistiem ir multifunkcionāla LED gaismas paneļu gaismošanas sistēma fotogrāfiem un videogrāfiem "Aptolux", stāju koriģējošais T-krekls "Correcty", loģistikas plānošanas un vadības sistēma "FreightPlat", iekuri un briketes no kafijas gatavošanas procesa atkritumiem "Kafiekurs", daudzkārtlietojamās sejas ādas kopšanas plāksnītes no auduma ar iestrādātu dzintara diegu "Maru", periodisks izdevums "Mikrons" bērniem ar dažādām redzes īpatnībām, juridisko līgumu vienkāršošanas platforma "Rock Terms", "Stuff box" miniatūras, platforma "Vertexo Sports", bioloģisko tīrīšanas līdzekļu pašapkalpošanās pārdošanas iekārta, kokļu spēles platforma un elektroniska ierīce samu pievilināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Trīs biznesa inkubatoru dalībnieku pieredze uzņēmējdarbībā

Zane Atlāce - Bistere, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) turpinās biznesa inkubatoru 2020.gada pavasara uzņemšana, kuros var pieteikties jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai.

Iedrošinot uzņēmējus un biznesa ideju autorus, savā uzņēmējdarbības pieredzē dalās trīs LIAA biznesa inkubatoru inkubācijas programmas dalībnieki - "Coffee Pixels", Laima Jurča un "Gizzo".

Coffee Pixels - batoniņi veselīgākai kafijas patērēšanai

Strādājot kafijas industrijā, SIA "Solid Coffee" līdzdibinātājs Raivis Vaitekūns uzzināja, cik atkritumu rada kafijas piegādes ķēde - no kafijas audzētavas fermā līdz pat kafijas dzērienam tasītē. Tad arī tika uzsākti meklējumi labākajam risinājumam, kas varētu novērst kafijas nozares radīto piesārņojumu vismaz lietotāja posmā. Tā kā uzņēmuma komandai bija labas zināšanas par kafiju, arī kvalitātes standarti bija augsti. Iepriekš iegūtā kompetence kafijas jomā ļāva radīt produktu, kas ir ne tikai videi draudzīgs, bet arī kvalitatīvāks par alternatīvām tirgū. Uzņēmums sāka saņemt komplimentus no cilvēkiem par produkta kvalitāti, un "Coffee Pixels" komanda saprata, ka idejai ir labs potenciāls, turklāt ļoti lielā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori izziņo 2019. gada rudens uzņemšanu un aicina jaunos uzņēmējus un biznesa ideju autorus pieteikties pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai.

No 2019. gada 30. augusta līdz 20. septembrim tiks atvērta pieteikumu pieņemšana dalībai pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā piecpadsmit LIAA biznesa inkubatoros visā Latvijā – Bauskā, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Kuldīgā, Liepājā, Madonā, Ogrē Rēzeknē, Siguldā, Talsos, Valmierā, Ventspilī un Radošo industriju inkubatorā Rīgā. Atbalsta programmām var pieteikties fiziskas personas un uzņēmumi, kuri nav reģistrēti ilgāk par trim gadiem.

Pieteikumus varēs iesniegt klātienē jaunrades festivālā iNOVUSS Biznesa inkubatoru koprades terasē, pēc festivāla - kādā no 15 LIAA biznesa inkubatoriem, kā arī elektroniski, nosūtot elektroniski parakstītu pieteikumu uz [email protected] līdz 2019. gada 20. septembra plkst. 23:59.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas ekonomikas attīstība - vai varējām labāk un citādāk?

Latvijas Bankas ekonomists Gundars Dāvidsons, 28.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad citreiz, ja ne tagad domāt par Latvijas ekonomiskās attīstības modeli? Šis ir ne tikai simtgades gads, bet arī gads, kurā skaidri redzējām, cik nedrošs var būt mūsu izvēlētais ceļš.

Pēkšņi uzzinājām, ka ekonomikas modelis, ko uzskatījām par «finanšu pakalpojumu eksportu», citur izskatās kā netīrās naudas atmazgāšana. Ko tālāk? Vai neesam kaut ko neatgriezeniski zaudējuši, mētājoties no viena modeļa uz otru? Mēģināšu mazliet vispārināti un mazliet spekulatīvi rast atbildes uz šiem jautājumiem, balstoties kā uz mūsu pagātni, tā arī citu valstu pieredzi.

Sāksim no paša sākuma: uz ko sākotnēji balstījās Latvijas valsts tautsaimniecība?

Sākums – starpkaru periods

Pats sākums, liekas, bija no nekā. Pēc Pirmā pasaules kara visa industrija bija zudusi – evakuēta uz Krieviju bez cerības, ka varētu atgriezties. Tomēr šis nulles punkta stāsts ir tikai šķietamība. Patiesībā Latvija tolaik bija daudz labākās pozīcijās, nekā 1991. gadā atgūstot neatkarību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils Augstskolā norisinājies projekta "CREAzone 2.0." otrais apmācību posms "PITCH IN", kur tikās 21 jaunietis no Kuldīgas, Rēzeknes un Jēkabpils, lai ekspertu un mentoru vadībā ģenerētu jaunas biznesa idejas un tās pičotu.

Ventspils Augstskolas Mūžizglītības centrs kopš 2018. gada septembra īsteno Interreg V-A Latvijas - Lietuvas programmas 2014. - 2020.gadam projektu Nr. LLI-186 "CREAzone 2.0.". Projekta mērķis ir izplatīt uzņēmējdarbību rosinošas idejas jauniešu vidū un palīdzēt izveidot 3-4 jaunuzņēmumus radošo industriju un ar tām saistītajās jomās.

Projekta otrais posms, tā dēvētais "PITCH IN", ir hakatona tipa apmācības, kura mērķis ir biznesa ideju ģenerēšana, kā arī biznesa idejas īstenošanai nepieciešamās komandas izveide un tās publiska prezentēšana. Divu dienu garumā Ventspils Augstskolā jaunieši no Kuldīgas, Rēzeknes un Jēkabpils meklēja atbildes uz jautājumiem, kur meklēt veiksmīgu biznesa ideju un kā to konkretizēt, ģenerēja konkrētas biznesa idejas, kā arī veidoja komandas un vieslektoru vadībā apguva, kā pičot savu biznesa ideju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras biznesa inkubatoru pavasara uzņemšanā saņemti 385 pieteikumi.

No tiem 211 pieteikums ir saņemts uzņemšanai inkubācijas programmā un 174 - pirmsinkubācijas programmā.

"Vidēji uz vienu inkubācijas atbalsta vietu mums ir 2,7 pretendenti," teic Laura Očagova, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

Visvairāk pieteikumu inkubācijai saņemti Siguldas biznesa inkubatorā, kur iesniegti 22 pieteikumi. Ar vislielāko pieteikumu skaitu seko Jūrmalas (21) un Jelgavas (21) biznesa inkubatori.

Savukārt vislielākais pieteikums skaits pirmsinkubācijā saņemts Radošo industriju inkubatorā Rīgā, kur iesniegti 27 pieteikumi. Jūrmalas inkubatorā saņemti 26, Valmieras - 23 un Madonas - 21 pieteikums. Pirmsinkubācijā lielākoties pieteikušies biznesa ideju autori jeb fiziskas personas – 163. Pārbaudīt savas komandas biznesa idejas dzīvotspēju pirmsinkubācijā vēlas 11 uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no ikgadējām TechChill tradīcijām ir Fifty Founders battle sacensības, un arī šogad konferences pirmajā dienā uz skatuves kāps 50 jaunuzņēmumu dibinātāji, lai prezentētu savas idejas žūrijas, investoru, mediju un auditorijas priekšā. Kopumā tika saņemti 194 dalībnieku pieteikumi no 35 valstīm.

Lai nodrošinātu pieredzējušus žūrijas pārstāvjus sacensību laikā, kā arī pievērstu uzmanību spēcīgākajām nozarēm, šogad TechChill organizatori nolēma 50 sacensību dalībniekus iedalīt piecās vertikālēs - finanšu tehnoloģijas, zinātnes tehnoloģijas, programmatūra kā pakalpojums (SaaS), aparatūras un lietu internets, kā arī sociālie jaunuzņēmumi (impact).

21.februārī, konferences pirmās dienas laikā, visas 50 komandas prezentēs savas idejas uz skatuves, katrai no tām tiks dotas trīs minūtes laika. Pieci žūrijas izvirzīti finālisti, katrs pārstāvot vienu no piecām vertikālēm, otrajā dienā uz lielās skatuves cīnīsies par galveno balvu - 10 000 eiro. Jaunuzņēmumu dibinātājiem tiek dota iespēja prezentēt savas idejas ne tikai oficiālajai žūrijai, bet arī starptautiskiem investoriem, biznesa eņģeļiem, akseleratoru pārstāvjiem un medijiem. Tieši tāpēc dalība Fifty Founders battle sacensībās ir lieliska iespēja ne tikai sacensties par galveno balvu, bet arī iegūt papildus redzamību, jaunus kontaktus un biznesa partnerus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Jauno zinātnieku konkursā uzvar ideja par D vitamīna mērīšanu ar optisko sensoru

Laura Mazbērziņa, 23.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aproce, kurā ir iebūvēts optisks sensors D vitamīna mērīšanai cilvēka organismā - astoņu ideju konkurencē šo ieceri pirmā Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) rīkotā «Deep Science Hackathon 2018» žūrija atzina par gatavāko biznesa projektu.

Hakatons bija pirmā aktivitāte «Materize» ietvaros, kas ir institūta jaunā platforma zinātnes pakalpojumu eksportam un sadarbībai ar industriju augsto tehnoloģiju jomā.

48 stundu laikā komanda ar simbolisku nosaukumu «Vitamin D» (latviski «D vitamīns») pilnveidoja savu ideju par neinvazīvu metodi, kā novērtēt D vitamīna daudzumu cilvēka organismā. Žūrija šo ideju novērtēja kā lielu biznesa potenciālu. Šī inovatīvā iecere maina D vitamīna mērīšanas veidu, piemēram, bērniem un pieaugušajiem vairs nevajadzētu ņemt asinis no vēnas. Ņemot vērā, kādas būtiskas negatīvas sekas izraisa D vitamīna trūkums cilvēka organismā, jaunā tehnoloģija būs noderīga daudziem cilvēkiem, jo īpaši reģionos, kur ir nepietiekams daudzums saules gaismas, tostarp, Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Virtuālā hakatonā meklēs risinājumus krīzes radītajiem izaicinājumiem

Zane Atlāce - Bistere, 16.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiešsaistes vidē uzsākts pirmais pilnībā virtuālais hakatons, kura mērķis ir meklēt risinājumus koronavīrusa krīzes radītajiem izaicinājumiem, piesaistot brīvprātīgos resursus visas sabiedrības līmenī.

Hakatonu "HackForce" organizē brīvprātīgie dalībnieki no jaunuzņēmumu kopienas, kuri aicina programmētājus, ekspertus un jebkuru aktīvo sabiedrības locekli, kurš var piedāvāt savas prasmes, iesaistīties un piedāvāt risinājumus.

Šobrīd daudzviet pasaulē sabiedrība cīnās ar koronavīrusa izraisītajām sekām un problēmām. Situācija ne tikai rada milzīgu slogu medicīnas nozarei un pārslogo ātrās reaģēšanas vienības, apgrūtina mācību un bērnu uzraudzības procesus, un rada ievērojamus sarežģījumus teju ikvienā nozarē.

Karantīnas ierobežojumi ir potenciāli graujoši daudziem uzņēmumiem un veselām uzņēmējdarbības jomām, un potenciālais iespaids uz ekonomiku ir būtisks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Ideju kausa finālā visplašāk pārstāvēta IT joma un tirdzniecība

Rūta Lapiņa, 28.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotā inovatīvo biznesa ideju konkursa «Ideju kauss» otrā kārta, kurā no žūrijas izvirzītajām 78 biznesa idejām trešajai, noslēdzošajai, kārtai izvēlētas 12 labākās idejas, informē LIAA.

Lielākā daļa no tālāk izvirzīto biznesa ideju autoru komandām jau veikušas nopietnus priekšdarbus, tostarp projektos ieguldītas zināmas investīcijas, sākts darbs pie prototipu izstrādes, kas liecina par nopietniem nodomiem idejas attīstīt tālāk. Finālistu vidū visplašāk ir pārstāvēta IT joma un tirdzniecība, paredzot radīt jaunus produktus un aplikācijas interneta vidē, tāpat dalību konkursā turpina biznesa idejas par ūdens sporta veidu apģērba, inovatīvu akustisko paneļu, bērnu ceļojumu somu un attīstošo rotaļu namiņu ražošanu, alternatīva izglītības modeļa izveidi, jaunu medicīnisko ierīču un preparātu izstrādi, kā arī tūrisma un atpūtas objekta attīstīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārupē ir izveidota Biznesa vēstniecība - satikšanās vieta uzņēmējiem un citiem interesentiem.

Silva Jeromanova-Maura, SIA SilJa valdes priekšsēdētāja un kādreizējā biedrības Mārupes uzņēmēji valdes priekšsēdētāja, Mārupē īsteno sociālās uzņēmējdarbības projektu Biznesa vēstniecība. Biznesa vēstniecība piedāvā telpas uzņēmējdarbības vajadzībām, kā arī organizē dažādus kursus, seminārus, meistarklases, personību stāstu vakarus un citus pasākumus. Sākotnēji tika domāts par 60 kvadrātmetrus lielām telpām, tomēr šobrīd Biznesa vēstniecība «apdzīvo» 540 kvadrātmetrus.

Biznesa vēstniecības telpas īslaicīgi bez maksas vai par simbolisku samaksu ļauts izmantot pašnodarbinātajiem, tā dodot iespēju nopelnīt iztikai, bet lauku reģionu uzņēmēji aicināti šo vietu izmantot, lai satiktos ar sadarbības partneriem. S. Jeromanova-Maura uzsver, ka projekta mērķauditorija noteikti nav tikai Mārupes uzņēmēji vai iedzīvotāji, bet gan visi Latvijas biznesa vidē strādājošie, kā arī darba meklētāji un tie, kuri vēlas izmēģināt jaunus profesionālos apvāršņus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumu pasaulē bieži vien vērojama situācija, kad amatieri investori par savām spējām pārspēt kopējo tirgus sniegumu ir visai pārliecināti. Patiesībā gan to izdarīt ir grūti, un ne velti tas ilgākā termiņā izdevies vien nelielai daļai finanšu tirgus profesionāļu.

Mazajiem investoriem to ceļā uz daudzmaz veiksmīgu ieguldīšanu bieži vien ceļā stājas emocijas. Šajā ziņā var runāt gan par pārlieku lielām bailēm no zaudējumiem, gan piezagušos neadekvātu pašpārliecinātību.

Pacietība un vēlreiz pacietība

Ne velti pēdējo gadu laikā vērojama tā saucamās pasīvās investēšanas uzvaras gājiens. Tas nozīmē, ka investori labāk naudu lemj ieguldīt kādā fondā, kas tikai kopē kāda tirgus indikatora vērtības izmaiņas. Mazajiem investoriem pretī nākuši paši lielie līdzekļu pārvaldnieki, kuri radījuši daudzus šādus ļoti zemu izmaksu biržā tirgotos fondus. Tas nozīmē, ka investēšana kļūst lētāka un nosacīti vieglāka. Pietiek vien iegādāties kādam biržas indeksam piesaistītu vērtspapīru ("biļeti"), lai, "iekāpjot šādā kopējā vilcienā", veiktu uzreiz sabalansētu ieguldījumu un varētu cerēt tik pie peļņas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl grūti paredzēt, cik ilgu laiku prasīs ekonomikas atveseļošanās pēc pandēmijas, bet ir skaidrs, ka mūsu ikdienā ienāk dažādi paradumi, kas, visticamāk, saglabāsies arī turpmāk.

Vienā mirklī viss notiek tiešsaistē – mācības, ārstu konsultācijas, komunikācija ar kolēģiem un biznesa partneriem. Finanšu tehnoloģiju kompānijas "Twino", riska kapitāla fonda "Expansion Capital" un "Dienas Biznesa" organizētajā diskusijā "FinTech talks by "Twino". Tech revolution: Covid-19" "Twino" grupas dibinātājs Armands Broks pauž pārliecību, ka turpmāk daudz kas mainīsies. Šis brīdis parāda, ka ir iespējams strādāt attālināti, un viņš paredz, ka būs cilvēki, kuri izmantos iespēju strādāt ārpus pilsētas, būt tuvāk dabai un iegūt lielāku līdzsvaru starp privāto un darba dzīvi, notiks aizplūšana no pilsētām.

"Agrāk vajadzēja ieplānot tikšanos, lai apspriestu nopietnus jautājumus, bet tagad attālināta saziņa ir parādījusi savu potenciālu, var ieplānot zvanu, nevis pielāgoties lidojumu laikiem. Šis ieradums varētu palikt arī turpmāk. Daudz kas no šī brīža paradumiem saglabāsies, piemēram, attālināta pārtikas iegāde," teic A. Broks. Arī eņģeļinvestors un riska kapitāla fonda "Change Ventures" partneris Jānis Krūms spriež, ka cilvēki sapratīs, ka ne vienmēr ir liela nozīme speciāli lidot uz vienu tikšanos klātienē, jo šobrīd attālinātā komunikācija ir pierādījusi savu spēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

FOTO: Pasaules zaļo biznesa ideju konkursā ClimateLaunchpad 2018 Latviju pārstāvēs trīs komandas

Db.lv, 19.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1. un 2. novembrī Skotijā par uzvaru pasaulē vadošajā videi draudzīgo biznesa ideju konkursā «ClimateLaunchpad 2018» cīnīsies trīs Latvijas komandas; starptautisko konkursu Latvijā pirmo reizi īstenoja Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Dizaina fabrika.

Konkurss «ClimateLaunchpad» ir viena no Eiropas Inovāciju un tehnoloģijas institūta (EIT) klimata zināšanu un inovāciju kopienas «Climate-KIC» iniciatīvām, kas vērsta uz klimata pārmaiņu mazināšanu, vienlaikus veicinot zaļo uzņēmumu izaugsmi pasaules mērogā. Šogad «ClimateLaunchpad» piedalās 35 valstis, bet to atbalsta vairāk nekā 100 partneru, to skaitā labi zināmi uzņēmumi un organizācijas, piemēram, «Accenture», «Deloitte», «Microsoft», «Volvo», Pasaules Dabas fonds utt.

«ClimateLaunchpad» Latvijas finālā triumfēja biznesa ideja «TreeHouse Place». «TreeHouse place» entuziasti RTU Arhitektūras fakultātes maģistrantūras studenta Matija Babra vadībā veido multifunkcionālas, dabai draudzīgas, no koku baļķiem un virvēm veidotas platformu izbūves koku galotnēs un popularizē videi draudzīgu būvniecību un dzīvesveidu. Otro vietu ieguva ideja «E-scooter rent at hotels» par elektrisko skrejriteņu nomu Dienvidspānijā, bet trešo - «SpirulinaNord» — inovatīva tehnoloģija spirulīna audzēšanai Latvijas klimatiskajos apstākļos, piedāvājot izejvielu veselīgām maltītēm. Spirulīna ir augu valsts izcelsmes omega-3, olbaltumvielu un antioksidantu avots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu infrastruktūrā izmaiņas būs lielas

Sandris Točs, speciāli DB, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Komentāri

Pievienot komentāru