Eksperti

Biznesa iegāde Amerikā — pieredze, mācības un ieteikumi

Andris Pavlovs, AS Storent Holding valdes priekšsēdētājs un līdzdibinātājs,25.11.2025

Jaunākais izdevums

Šoruden noslēdzās viens no pēdējā laika nozīmīgākajiem posmiem manā kā uzņēmēja karjerā — pēc pamatīgas tirgus izpētes un sagatavošanās manis dibinātais Latvijas uzņēmums Storent Holding iegādājās 70 % kapitāldaļu ASV tehnikas nomas uzņēmumā Connect Rentals.

Pēc darījuma noslēgšanas mēnesi pavadīju, apbraukājot vairākus štatus un tiekoties ar uzņēmējiem, finansistiem un nozares profesionāļiem. Pēc šīm neskaitāmajām tikšanās reizēm man nostiprinājās jau sākotnēji gūtā sajūta par uzņēmējdarbības vides ASV un Baltijā zīmīgu atšķirību. Tā ir attieksme pret uzņēmējiem kā valsts un sabiedrības labklājības veidotājiem. Nebiju pieradis, ka tik daudzi grib palīdzēt, atbalstīt un primāri saskata mūsu sadarbībā kaut ko vērtīgu, nevis aizdomīgu.Kad man vaicā, kādas ir galvenās atziņas pēc biznesa iegādes ASV, ar pārliecību varu teikt — ir jāapzinās, ko vēlies sasniegt, līdz sīkākajām detaļām jāpārzina sava biznesa joma un ir jābūt atklātam. Lielākoties tieši tādi jums pretī būs amerikāņu partneri.

Jāzina, ko gribi un kā to sasniegsi

Pārdomājot to, kā virzījās iecere ieiet ASV tirgū, jāatzīst, ka man ir ļoti veicies. Par “atslēgas faktoru” veiksmīga darījuma noslēgšanai kļuva vairāku nozīmīgu cilvēku sastapšana un sadarbība. Mans pirmais pārsteigums bija LinkedIn saņemtā ziņa no ASV Nomas uzņēmumu asociācijas prezidenta (!), kurš nozares ziņu lapā bija izlasījis par manu ieceri ieiet ASV tirgū un piedāvāja palīdzēt ar kontaktiem.

“Pieklājīgs cilvēks, skaisti vārdi,” — bija mana pirmā reakcija, taču viņš savu vārdu nudien turēja un saveda mani kopā ar citiem nozares cilvēkiem. Ne mazāk pārsteidzoša bija attieksme no ASV bankām — kad svētdienā no bankas menedžeres saņēmu vēstuli, kurā viņa izsmeļoši atgādināja par darījuma noslēgšanai vēl speramajiem soļiem, bija sajūta, ka viņai šis darījums ir tikpat svarīgs kā mums — biznesa pārdevējiem un pircējiem. Bija daudz vēl citu tikšanos un kontaktu — ar juristiem, finansistiem, konsultantiem, kuru mērķtiecība un darbaspējas mani nudien pārsteidza. Pazīstamā sajūta, ka neviens tev neuzticas, ASV man paspēja piemirsties.Tiesa, durvis atveras un cilvēki ieinteresējas par tevi tad, ja esi izturējis sākotnējo “testu”, — ir perfekti jāpārzina nozare, ir jāzina, ko un kā tu vēlies sasniegt, un ir jābūt atklātam. Ja potenciālais sadarbības partneris nav ieinteresēts, tas diezgan tieši pasaka, ka negrib tērēt laiku. Amerikāņi gaida, ka būsi strikti orientēts uz panākumiem un būsi ambiciozs, un viņus visai maz interesē dažādas formalitātes, kas nav tieši saistītas ar konkrēto biznesu.

Biznesa modelis — nopelnīt

Manis iegādātais uzņēmums atrodas Teksasā, kur būvniecība piedzīvo strauju izaugsmi, — pēc būvniecības aktivitātes un apjomiem tas ir lielākais štats ASV. Līdzīgi kā pie mums, arī ASV būvtehnikas un lauksaimniecības tehnikas noma ir izteikts attiecību bizness, tāpēc uzņēmuma dibinātāji paliek kompānijā un turpina to ikdienā vadīt. Daudzi biznesa procesi mazo un vidējo uzņēmumu nišā ASV notiek ļoti vienkārši, un lēmumi tiek pieņemti, vadoties pamatā no sajūtām, kā arī ņemot vērā naudas apjomu kontā. Veicot iegādājamā uzņēmuma finanšu pārbaudi, bijām pārsteigti, ka tas strādā teju vai kā mūsu pašnodarbinātie — grāmatvedība ir maksimāli vienkāršota.

Ja klientu apkalpošana ir visaugstākajā līmenī, tehnoloģiju izmantošanas ziņā ASV atrodas aizvakardienā (nevis vakardienā), kas paver mums lieliskas iespējas savas zināšanas apvienot ar iespaidīgu klientu bāzi ASV uzņēmumā. Tomēr uzņēmumam ir lieliski rezultāti, tā īpašnieki ir atteikuši vairākus iegādes piedāvājumus no lielo nomas tirgus spēlētāju puses, jo tiem rūp savu darbinieku liktenis, kā arī uzņēmuma īpašais imidžs, kas ir veidojies daudzu gadu garumā.Sastopoties ar saviem jaunajiem partneriem, bija sajūta, ka esmu atgriezies pie saknēm. Te netiek runāts sarežģītos biznesa terminos, uzņēmums nav pakļauts komplicētiem vadības procesiem, un tā misija ir tikpat vienkārša kā dibināšanas brīdī — nopelnīt. Sīvā konkurence liek atrast specifisku nišu tehnikas nomas tirgū un piedāvāt izcilu servisu klientiem.

Jāsagaida īstais brīdis — savā attīstībā un tirgus nišā

Lai arī cilvēki ASV patiešām ir noskaņoti ļoti labvēlīgi un ir atvērti, šaubos, vai šādu darījumu es spētu noslēgt pirms gadiem desmit vai agrāk. Ir vajadzīgs pamatīgs briedums un pieredze, ko darījuma partneri lieliski sajūt un ātri vien saprot, ka šī pieredze var vairot viņu biznesu. Storent izaugsme Baltijā, kam sekoja ieiešana Ziemeļvalstu tirgū, mūsu ieguldījumi tehnoloģijās, lai padarītu tehnikas nomu ērtāku un ātrāku, kļuva par nosacījumiem vai gatavošanos ASV tirgum.

Šobrīd man ir vīzija par vairāku neatkarīgu nomas uzņēmumu attīstīšanu ASV tirgū, kas katrs ar savu zīmolu darbotos vienotā platformā, taču, izmantojot tehnoloģiskas priekšrocības, ko tiem var nodrošināt mūsu veiksmīgā pieredze Baltijā un Ziemeļvalstīs.ASV nomas tehnikas tirgus ir milzīgs — tas veido gandrīz pusi no globālā tehnikas nomas tirgus un tā vērtība tiek lēsta aptuveni 75 miljardu eiro apmērā (saskaņā ar American Rental Association datiem, 2024. gads). Un tomēr ASV nomas tirgū ir spējuši nostiprināties tikai daži Eiropas uzņēmumi. Viens no tiem tagad ir arī no Latvijas.

Mūsu valsts uzņēmēji ir pārstāvēti Ziemeļvalstīs un Eiropā, bet ļoti reti ASV, jo tas ir specifisks tirgus gan sava mēroga, gan biznesa kultūras dēļ. Uzņēmējiem, kuri jūt sevī enerģiju un drosmi doties milzīgajā ASV tirgū, varu ieteikt vispirms meklēt īstos cilvēkus — apmeklēt izstādes un pasākumus, tikties tiešā veidā (nevis attālināti (!)) un aktīvi stāstīt par sevi. Ja ideja būs dzīvotspējīga, tā agri vai vēlu nostrādās, jo ASV dominējošā vēlme — lai tev izdodas, nevis lai tu izgāztos,— palīdz paveikt šķietami neiespējamas lietas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Storent Holding pēc Connect Rentals (ASV) iegādes piedzīvojis nozīmīgu izaugsmi un sasniedzis vēsturiski labākos finanšu rezultātus. Kopējie ieņēmumi pēdējo 12 mēnešu periodā (Pro forma) pieauguši par 33 %, sasniedzot 63,0 miljonus eiro, savukārt nomas ieņēmumi pieauguši līdz 52 miljoniem eiro.

EBITDA pieaugusi par 70 %, sasniedzot 22,6 miljonus eiro, bet peļņa pirms nodokļiem (EBT) — 5,4 miljonus eiro. 2025. gada trešais ceturksnis ir kļuvis par visrentablāko Storent darbības vēsturē — kopējie ieņēmumi sasniedza 18,9 miljonus eiro, kas ir par 32 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. EBITDA veidoja 8 miljonus eiro, apliecinot stabilu darbības sniegumu un turpmākus efektivitātes uzlabojumus visos tirgos. Kopējie ieņēmumi 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos sasniedza 47,3 miljonus eiro, kas ir par 38 % vairāk nekā attiecīgajā periodā 2024. gadā.

ASV tehnikas nomas uzņēmuma Connect Rentals iegāde iezīmē jaunu Storent attīstības posmu, kas ievērojami palielināja Grupas izmēru, rentabilitāti un uzņēmuma vērtību. Pieaugumu trešajā ceturksnī un kopējo rezultātu gan deviņu, gan 12 mēnešu periodā veicināja gan 70 % uzņēmuma Connect Rentals iegāde Teksasā (ASV), gan pieaugums pamata tirgos.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Valsts izglītības attīstības aģentūru 2025. gada 1. oktobrī organizē Šveices un Latvijas sadarbības programmas atklāšanas forumu “Šveices–Latvijas sadarbība darba vidē balstītas izglītības attīstībai”, kas, visticamāk, kļūs par pagrieziena punktu profesionālajā izglītībā Latvijā.

Foruma galvenā mērķauditorija ir uzņēmējdarbības un nozaru asociāciju pārstāvji, kuriem nākotnē jākļūst par būtisku profesionālās izglītības pārmaiņu virzītājspēku, stiprinot nozarē balstītas profesionālās izglītības īstenošanu, paplašinot jauniešu iespējas apgūt prasmes darba vidē un nodrošinot skaidrību par darba iespējām pēc izglītības ieguves.

Starptautiskā pieredzē balstītas pārmaiņas nozarē

Programmas mērķis ir izveidot pievilcīgāku, elastīgāku un augstvērtīgāku profesionālās izglītības sistēmu, lai veicinātu Latvijas ekonomisko produktivitāti un konkurētspēju.

Latvijā profesionālās izglītības sistēma jau nodrošina kvalitatīvu pamatu jauniešiem un pieaugušajiem zināšanu un prasmju apguvei, tomēr praksē bieži nepieciešams papildu laiks, lai jaunos speciālistus pielāgotu konkrētā uzņēmuma vajadzībām. Savukārt Šveicē profesionālajā izglītībā vēsturiski izveidota atšķirīga pieeja – jaunieši ievērojamu daļu mācību procesa veic uzņēmumos, praktiski apgūstot profesiju, tādēļ ir gatavi darbam konkrētā uzņēmumā jau mācību laikā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad daudzas valsts iestādes un kapitālsabiedrības cīnās par funkciju saglabāšanu vai racionālu mazināšanu, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) veido jaunu biznesa virzienu, ceļ fiziski drošāko datu centru 150 km ārpus Rīgas, īsteno valsts jaunlaiku vēsturē apjomīgāko tehnoloģisko risinājumu valsts robežas apsardzībai, bet šovasar LVRTC vārds plašāk izskanējis saistībā ar potenciālo Telia Company piederošo SIA LMT un SIA Tet daļu izpirkšanu.

Sarunā ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu Dienas Bizness skaidro, kas virza vērienīgās ambīcijas un kā tās plānots sasniegt.

Jau pērn rudenī LVRTC pauda gatavību investēt līdzekļus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares attīstībā. Kāpēc LVRTC tas nepieciešams?

Pērn tā bija tikai izpētoša interese, kas nenoliedzami korelēja arī ar jau sen ilgušajām sarunām un pieņēmumiem par Tet un LMT nākotnes attīstību. Kā jau vairākkārt publiski esmu uzsvēris – potenciālā daļu iegāde ir LVRTC vēlme un vienlaikus arī vajadzība paplašināt savus aktīvus. Lai to izprastu, ir būtiski saprast, kas ir LVRTC šodien. LVRTC šodien ir labi kapitalizēts uzņēmums. Vairākus gadus mums ir izdevies palielināt gan uzņēmuma apgrozījumu, gan peļņu. Arī šī gada pirmajos sešos mēnešos apgrozījumu esam palielinājuši par 10%, bet peļņu - par 9%. Tas nepretendē uz rekordu, bet šis ir turpinājums loģiskai izaugsmei, ko piedzīvojam, paplašinot ne vien darbību, bet arī uzlabojot pakalpojumu klāstu, kvalitāti un piegādi klientiem. Lai gan pēdējo desmit gadu laikā esam būtiski paplašinājuši LVRTC darbības jomas, ir izdevies izveidot un noturēt salīdzinoši nelielu, bet ļoti efektīvu speciālistu komandu. Mums ir 300 miljonu eiro liels projektu portfelis, kas ietver ne vien sakaru tīklu paplašināšanu, bet arī valsts mērogā šobrīd lielāko mākslīgā intelekta risinājuma pielietojuma izstrādi valsts austrumu robežas apsardzībai. Tajā pašā laikā, ja skatāmies uz mūsu pozīciju tirgū, tad, piemēram, Sabiedrisko pakalpojumu komisijas regulēto pakalpojumu klāstā pēc mūsu aprēķiniem LVRTC tirgus daļa pērn nesasniedza pat 2,5%. Tas nozīmē, ka pretēji nereti izskanējušiem apgalvojumiem LVRTC faktiski nekonkurē ar komersantiem.

Reklāmraksti

Inovatīvi, ilgtspējīgi un cilvēcīgi: kā digitalizācija maina domāšanu un uzņēmējdarbību Latvijā

Sadarbības materiāls,06.11.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācija vairs nav nākotnes jautājums – tā ir šodiena, un tieši no tā, cik ātri un gudri spējam tai pielāgoties, ir atkarīga mūsu konkurētspēja un izaugsme. Šo atziņu vienbalsīgi apliecināja arī dalībnieki iedvesmas konferencē “Future Ready 2025”, kas šoruden jau otro reizi pulcēja uzņēmumu pārstāvjus - vadītājus un profesionāļus, lai runātu par zināšanu un tehnoloģiju nozīmi cilvēka dzīvē un biznesa attīstībā.

Konferencē valdīja pārliecība – digitālās pārmaiņas nav tikai tehnoloģiju ieviešana, bet domāšanas un vērtību maiņa. To savā atklāšanas runā uzsvēra Latvijas Darba devēju konfederācijas izglītības un nodarbinātības jomas vadītāja Liene Voroņenko, apstiprinot, ka uzņēmuma izaugsmes pamatā ir cilvēku zināšanas, prasme mācīties un vēlme attīstīties. “Latvija ir viena no brīnišķīgākajām valstīm, ja mums jāsalīdzinās ar to kā darbinieki mācās. Latvijā ir augstākā lielo uzņēmumu darbinieku (30%) iesaiste mācības Eiropā. 65% darbinieku mācās darba laikā, kas nozīmē, ka mācības ir kļuvušas par biznesa sastāvdaļu un integrētu darba procesu, kurā mēs mēģinām atrast tos veidus, kā tas ietekmēs mūsu produktivitāti un mūsu uzņēmumu attīstību.”

Finanses

Siliņa: Latvijas ekonomika var attīstīties par spīti ģeopolitiskajiem izaicinājumiem

LETA,31.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valdību un ārvalstu investorus vieno kopējs mērķis - stipra un konkurētspējīga Latvija, kur uzņēmēji var brīvi strādāt un kur ekonomika attīstās, un šobrīd tas var notikt par spīti ģeopolitiskajiem izaicinājumiem, uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), piektdien atklājot valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) augsta līmeņa sanāksmi.

Premjere uzskaitīja vairākus valdības galvenos darba virzienus, lai to varētu panākt.

Kā pirmo Siliņa minēja investīciju vides stiprināšanu. "Es domāju, ka bez tās nav iespējama jēgpilna saruna par konkurētspējīgu un attīstīties spējīgu Latviju," teica premjere.

Viņa norādīja, ka vada Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu padomi, kas kopš pagājušā gada aprīļa kopā ir sanākusi sešas reizes. Padomē risināti tādi jautājumi kā ārvalstu investoru elektroniskā paraksta piekļuve, vēja parku atļaujas, pašvaldību investīciju šķēršļi, kā arī nodokļu un teritoriju plānojumu problēmas un daudzi starpresoriski jautājumi.

Siliņa izcēla, ka ir sākusi darboties iniciatīva "Zaļais koridors", kas ir atbalsta mehānisms Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgiem komersantiem. Premjere gan esot aicinājusi ekonomikas ministru to vēl pilnveidot.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā nedēļā atkal aktivizējušies krāpnieki, kas zvanot uzdodas par Elektrum vai Latvenergo darbiniekiem un cenšas izvilināt personas datus, informē uzņēmums.

Krāpnieki cenšas izvilināt vārdu un uzvārdu, personas, kodu, adresi, bankas informāciju.

Kā atpazīt krāpnieku?

  • Visbiežāk zvana no ārzemju numuriem;
  • Runā krievu valodā;
  • Sarunā cenšas izvilināt personas datus.

Uzmanīsimies un neizpaudīsim sensitīvus datus krāpniekiem!

Ar drošības ekspertu ieteikumiem var iepazīties šeit:

https://cert.lv/lv/zinas/ieteikumi-lietotajiem.

Reklāmraksti

Ilgtspēja – brīvprātīga izvēle vai obligāta prasība? RSU piedāvā jaunas mūžizglītības programmas

Sadarbības materiāls,29.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgtspēja un risku pārvaldība vairs nav tikai teorētiski jēdzieni. Eiropas Savienības direktīvas arvien vairāk pieprasa, lai uzņēmumi atskaitītos par savām darbībām, resursu izmantošanu un ietekmi uz vidi. Tas nozīmē, ka ar skaistiem vārdiem un reklāmas saukļiem nepietiek. Nepieciešamas zināšanas, prasmes un pārdomāta stratēģija.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Mūžizglītības centrs piedāvā divas jaunas profesionālās pilnveides programmas – “Ilgtspējīga uzņēmējdarbība un mārketings” un “Uzņēmējdarbības vadīšana augsta riska un nenoteiktības apstākļos”.

Abas programmas veidotas ar mērķi sniegt gan teorētisku pamatu, gan praktisku rīku kopumu speciālistiem, lai viņi spētu orientēties mūsdienu mainīgajā biznesa vidē.

Par to, kāpēc šīs tēmas kļuvušas tik aktuālas un ko jaunās programmas sniegs dalībniekiem, stāsta RSU asociētā profesore Santa Bormane.

“Kā jūs raksturotu programmas “Ilgtspējīga uzņēmējdarbība un mārketings” būtību?”

Santa : Programmas kodols ir ilgtspēja. Tā vairs nav modes tendence, bet stratēģiska nepieciešamība, turklāt Eiropas Savienības regulējumi uzliek skaidrus pienākumus uzņēmumiem sagatavot ilgtspējas ziņojumus. Atkarībā no uzņēmuma lieluma ir noteikts laika rāmis jeb pārskata gadi, par kuriem uzņēmumiem būs jāsniedz ziņas. Nākotnē prasības attieksies arī uz vidējiem un mazajiem uzņēmumiem, un to mērķis ir saistīts ar uzņēmumu mudināšanu uzlabot ilgtspējas rādītājus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tehnikas nomas uzņēmums Storent ir kļuvis par vienu no retajiem Baltijas uzņēmumiem, kas īstenojis uzņēmuma iegādes darījumu ASV, jo šoruden tas iegādājās 70% no Teksasas tehnikas nomas kompānijas Connect Rentals, dubultojot uzņēmuma vērtību no 79,9 līdz 158,2 miljoniem eiro un iezīmējot jaunu izaugsmes posmu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Storent Holding valdes locekle un finanšu direktore Baiba Onkele. Viņa norāda, ka uzņēmums jau novembrī sāk jaunu obligāciju piedāvājumu 18,5 miljonu eiro apmērā, kas palīdzēs finansēt paplašināšanos ASV un Eiropā. Mērķis - īstenot IPO tuvāko 2-3 gadu laikā.

Kā uzņēmumam no Latvijas izdevās nonākt ASV tirgū?

Par atslēgas faktoru veiksmīga darījuma noslēgšanā kļuva vairāku nozīmīgu cilvēku satikšanās un sadarbība. Lai šāds darījums izdotos, ir jābūt trim lietām: jāpārzina nozare, kurā strādā, jāapzinās savi mērķi un jābūt atklātam un godīgam partnerim. Nepieciešams arī zināms briedums un pieredze — to jūt arī darījuma partneri, un tieši šī pieredze rada uzticēšanos un pārliecību, ka sadarbība spēs vairot abu pušu biznesu. Storent izaugsme Baltijā un vēlāk arī Ziemeļvalstīs, kā arī ieguldījumi tehnoloģijās, lai tehnikas nomu padarītu ērtāku un efektīvāku, kļuva par pamatu un gatavošanās posmu ieiešanai ASV tirgū.Jā, arī šoreiz mūsu kā Latvijas uzņēmuma priekšrocība izrādījās inovācijas un digitalizācija. Ja klientu apkalpošanas kultūra ASV ir ļoti augstā līmenī, tad tehnoloģiju izmantošanā šis tirgus joprojām dzīvo aizvakardienā — un tieši tas mums paver lieliskas iespējas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecerētās izaugsmes īstenošanai atkritumu apsaimniekošanas un pilsētvides uzkopšanas segmentā tiks veikta obligāciju emisija līdz 50 miljoniem eiro, kur daļa piesaistītās naudas tiks atvēlēta jaunu kompāniju kapitāldaļu iegādei.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS CleanR Grupa valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis. Viņš norāda, ka tālāko izaugsmi iecerēts fokusēt vairākos virzienos, tostarp realizējot reģionālu paplašināšanos Baltijā, iegādājoties jaunus uzņēmumus.

Kāda ir situācija nozarē?

Vienā vārdā – dinamiska. CleanR Grupa strādā divās Latvijas vides pakalpojumu sfērās: atkritumu apsaimniekošanā un pilsētvides uzturēšanā, kā arī komerctelpu uzkopšanā. Atkritumu apsaimniekošanā CleanR Grupa nodrošina pilnu ciklu — no savākšanas un šķirošanas līdz pārstrādei, kur atkritumi kļūst par izejvielu – resursu – jauniem produktiem. Savukārt vides pakalpojumu segmentā darbojamies no telpu uzkopšanas līdz pilsētvides uzturēšanai un ceļu apsaimniekošanai. Atkritumu segmentā galvenie izaugsmes faktori balstās kopējā tautsaimniecības attīstības situācijā. Latvijā šīs izaugsmes temps nav tik straujš, kā varētu vēlēties, tomēr cilvēku paradumu maiņa attiecībā uz atkritumu šķirošanu, kas ļauj tos izmantot kā otrreizēju izejvielu, pieaug un līdz ar to ļauj augt arī CleanR Grupai. Savukārt vides pakalpojumu segmentā notiek pāreja uz citu biznesa modeli, kur iepriekš cilvēki visu vēlējās darīt paši ar saviem spēkiem, taču tagad šo pakalpojumu veikšanai piesaista specializētus uzņēmumus. Tas notiek ne tikai uzņēmumu, bet arī pašvaldību līmenī. To rāda arī dati, jo 2024. gadā CleanR Grupas finanšu rādītāji (apgrozījums un peļņa pirms nodokļiem, amortizācijas atskaitījumi) bija divas reizes lielāki par 2022. gadā iespēto. Arī 2025. gada pirmā pusgada dati (apgrozījums - 68,6 milj. eiro, kas ir par 23% vairāk, nekā tika iespēts analogā laika posmā 2024. gadā) liecina, ka šis process turpinās. Salīdzinājumam: 2024. gadā Grupa guva ieņēmumus 121,1 miljona eiro apmērā, EBITDA (peļņa pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem) sasniedza 25,5 miljonus eiro, to balstīja stabils pašu kapitāla īpatsvars (51%) un ļoti zems aizņēmumu līmenis.

Eksperti

Vai valsts digitālo pakalpojumu pārvaldība ir drošās rokās?

Jorens Liopa, IKT pārresoru projektu eksperts,19.11.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas valstu pieredze un OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) jaunākie pārskati nepārprotami apliecina — ilgtermiņā digitālās pārvaldības efektivitāti nosaka trīs savstarpēji cieši saistīti virzieni: vienota koordinācija, kompetence un drošība.

Tās valstis, kuras šos principus ievieš konsekventi, spēj efektīvāk izmantot resursus, nodrošināt augstāku infrastruktūras drošības līmeni un ieviest kvalitatīvus, uz iedzīvotāju vajadzībām vērstus digitālos pakalpojumus.Latvijā digitālās pārvaldības sistēma joprojām atgādina mozaīku bez vienota rāmja.

Pēdējo mēnešu laikā daudz diskutēts par Eiropas Digitālās identitātes maka (Digital Identity Wallet) ieviešanu Latvijā, kas saskaņā ar ES regulējumu jānodrošina līdz 2026. gada nogalei. Tomēr projekta īstenošana pat vēl nav reāli sākusies, un nav skaidrs — kurš par to atbild, kādi resursi nepieciešami un kā nodrošināt drošu un efektīvu rezultātu. Pat vēl vairāk! Domāju, ka absolūti lielākajai Latvijas sabiedrības daļai nav priekšstata, kas ir digitālās identitātes maks un kādas ikdienas priekšrocības tas var sniegt (dažādu papīra un reģistru apliecinājumu pieejamība vienviet savā telefonā).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

29. novembrī Rīgā, viesnīcā Radisson Blu Hotel Latvija, norisināsies reģionā lielākā ārzemju privāto skolu un vasaras izglītības programmu izstāde bērniem un jauniešiem vecumā no 7 līdz 18 gadiem. Pasākumu organizē Baltic Council for International Education un Meridian Group — vadošie starptautiskās izglītības eksperti.

Izstādē būs pārstāvētas vairāk nekā 30 prestižas skolas no Lielbritānijas, ASV, Kanādas, Vācijas, Austrijas, Spānijas, Šveices un citām valstīm.

Skolas ar unikālu vēsturi un izcilām iespējām

Starp dalībniekiem ir mācību iestādes ar gadsimtiem senām tradīcijām:

• Ruthin School (UK) — dibināta 1284. gadā, viena no senākajām skolām Lielbritānijā.

• Felsted School (UK) — darbojas kopš 1564. gada, piedāvā GCSE, A-Level un IB programmas.

• Christ College Brecon (UK) — skola ar vēsturi kopš 1541. gada, kas apvieno tradīcijas un mūsdienīgas mācību pieejas.

Unikāli piedāvājumi:

• Rossall School (Anglija) — augsti vērtēta IB skola ar deju, golfa akadēmijām un Manchester City futbola akadēmiju.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar neauditēto konsolidēto starpperiodu pārskatu par 2025. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, IPAS INDEXO pensiju pārvaldes bizness uzrādīja peļņu 1,207 miljonu eiro apmērā, kas ir vairāk nekā trīs reizes lielāka nekā 2024. gada attiecīgajā periodā gūtā peļņa – 336 tūkstoši eiro.

INDEXO Banka 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos uzrādīja zaudējumus 7,024 miljonu eiro apmērā, bet trešā ceturkšņa zaudējumi bija par 25 % mazāki nekā otrajā ceturksnī. Banka un visa Grupa turpina straujas izaugsmes stratēģisko virzību, kas ietver ievērojamas investīcijas darbības paplašināšanā, IT risinājumos, jaunu talantu piesaistē un produktos. Konsolidētie INDEXO Grupas zaudējumi 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos bija 5,803 miljoni eiro.

INDEXO pensiju biznesa klientu skaits 2025. gada deviņu mēnešu beigās sasniedza 157,5 tūkstošus, kas ir par 14,6 % vairāk nekā gadu iepriekš. Pārvaldītie aktīvi (AUM) pieauga par 24,7 % salīdzinājumā ar 2024. gada septembra beigām, sasniedzot 1,515 miljardus eiro. Komisijas ienākumi pensiju biznesā pieauga par 18 % gada griezumā, sasniedzot 3,74 miljonus eiro.Trešā ceturkšņa beigās INDEXO pensiju 2. līmeņa klientiem bija visaugstākais vidējais pārvaldīto aktīvu apjoms uz vienu klientu tirgū – 11 086 eiro.

Reklāmraksti

Mājokļa iegāde 2025. gadā – ar ko sākt un kā izvairīties no liekiem tēriņiem

Sadarbības materiāls,11.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļa iegāde vienmēr ir viens no svarīgākajiem finansiālajiem lēmumiem cilvēka dzīvē. 2025. gadā nekustamā īpašuma tirgus turpina mainīties – procentu likmes svārstās, pieprasījums pēc energoefektīviem mājokļiem pieaug un banku prasības kļūst stingrākas. Lai nepieļautu kļūdas un izvairītos no liekiem tēriņiem, ir svarīgi plānot katru soli rūpīgi un balstīties uz faktiem, nevis emocijām.

Budžeta noteikšana un finanšu izvērtēšana

Pirmais solis ceļā uz jaunu mājokli ir skaidra budžeta noteikšana. Ieteicams:

• Aprēķināt ikmēneša ienākumus un izdevumus, iekļaujot esošos kredītus, komunālos maksājumus un uzkrājumu iespējas;

• Atvēlēt drošības spilvenu vismaz 3–6 mēnešu izdevumu apmērā;

• Ņemt vērā ne tikai pirkuma cenu, bet arī papildu izmaksas – notāra pakalpojumus, valsts nodevas, aģenta komisiju, remontu un mēbeles;

• Aprēķināt cik lieli ir uzkrājumi pirmajai iemaksai – parasti bankas pieprasa vismaz 10–15% no īpašuma vērtības.

Lai izvairītos no finansiālām problēmām, ja tiek ņemts kredīts mājokļa iegādei, tā maksājums nedrīkst pārsniegt 30–35% no Jūsu ikmēneša ienākumiem. Tas nodrošinās, ka paliek līdzekļi ikdienas izdevumiem un neparedzētiem gadījumiem.

Nekustamais īpašums

Indexo Real Estate Fund par 56 miljoniem eiro iegādājies tirdzniecības centrus Rīgā un Kuresārē

Db.lv,20.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"INDEXO Real Estate Fund", ko pārvalda "Provendi Asset Management", ir noslēdzis jaunu portfeļa darījumu, iegādājoties divus tirdzniecības centrus Rīgā un Kuresārē (Igaunijā).

Šis darījums paplašina fonda portfeli ar stabiliem un reģionāli nozīmīgiem mazumtirdzniecības īpašumiem. Darījuma ietvaros fonds ir iegādājies tirdzniecības centru "Damme" Rīgas stratēģiski nozīmīgajā Imantas apkaimē un reģionālo tirdzniecības centru "Auriga" Kuresārē - vienu no modernākajiem un populārākajiem mazumtirdzniecības galamērķiem Sāremā. Kopējā darījuma vērtība ir 56 miljoni eiro, un tas līdzfinansēts ar "Swedbank AS" atbalstu.

Abi iegādātie īpašumi demonstrē stabilus nomas ienākumus, ilgtspējīgus darbības modeļus un spēcīgus nomnieku portfeļus. Rīgas "Damme" tirdzniecības centrā galvenie nomnieki ir "Rimi", "Drogas" un "LIDO", kā arī vairāk nekā 60 citi uzņēmumi, savukārt "Auriga" Kuresārē uzņem plašu starptautiski atpazīstamu zīmolu klāstu, tostarp "Ksenukai", "Rimi", "Apollo Kino" un "H&M". Šis stratēģiskais darījums stiprina "INDEXO Real Estate Fund" pozīcijas Baltijas mazumtirdzniecības tirgū, nodrošinot stabilu naudas plūsmu un radot pamatu ilgtermiņa īpašumu vērtības pieaugumam. Abi īpašumi kopā aizņem vairāk nekā 33 000 kvadrātmetru un ir izvēlēti, pamatojoties uz to pievilcīgo atrašanās vietu, spēcīgo nomnieku sastāvu un ilgtermiņa attīstības potenciālu.

Eksperti

Vientuļo viensētnieku ekonomika – vai jaunā paaudze domās plašāk?

Jevgenijs Ivanovs, Swedbank valdes loceklis, Uzņēmumu pārvaldes vadītājs,24.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības pamatā ir cilvēka spēja būt atvērtam. Bizness nav iedomājams bez sadarbības un attiecībām, kas izriet no uzticēšanās līdzcilvēkiem. Ar spēju uzticēties Latvijā jau izsenis ir bijušas un ir problēmas – pētījumi par šo tēmu apliecina, ka Baltijas valstu un Ziemeļvalstu vidū esam paši aizdomīgākie un noslēgtākie.

Šis ir viens no iemesliem (protams, ne vienīgais), kāpēc Latvijas ekonomika jau ilgstoši atpaliek no abiem mūsu Baltijas kaimiņiem – mums ir mazāk jaunu un spēcīgu uzņēmumu, kuri ir gatavi sadarboties, lai kopīgi iegūtu jaunas zināšanas un iekarotu jaunus tirgus.

Eurostat dati par jaunu uzņēmumu dibināšanu Eiropas Savienībā rāda, ka Latvijā šī gada pirmajos divos ceturkšņos biznesa aktivitāte ir samazinājusies – par 0,6 % pirmajā ceturksnī (salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni) un par 1,2 % šī gada otrajā ceturksnī.

Savukārt Lietuvā vērojams salīdzinoši straujš jaunas uzņēmējdarbības aktivitātes kāpums gada sākumā (+9 % pirmajā ceturksnī), bet Igaunijā neliels pieaugums (+0,8 %) fiksēts šī gada otrajā ceturksnī. Interesanti, ka visa pagājušā gada laikā Latvijā tika fiksēts jaunu uzņēmumu reģistrācijas pieaugums, bet šogad tam sekojusi lejupejoša tendence. Statistika par jaundibinātiem uzņēmumiem liecina, ka Latvijā šogad tiek dibināti vidēji 850 jauni uzņēmumi mēnesī (Lursoft dati), taču jāapzinās, ka tikai neliela daļa no šiem uzņēmumiem uzsāk darbu, pārvar pirmās grūtības un nostiprinās kā nopietni savas nozares spēlētāji.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada jūlijā un augustā SKDS veiktais iedzīvotāju attieksmes pētījums liecina, ka Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi pēdējā gada laikā ir mazinājusies – šogad 27% (pretēji 30% 2024. gadā) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskatīja kontrabandas preču iegādi par nosodāmu, savukārt būtiski – par 8% – ir augusi augusi tā sabiedrības daļa, kas uzskata, ka kontrbandas preču iegāde ir ļoti nosodāma, sasniedzot 32% aptaujāto.

Kopumā 66% iedzīvotāju norāda, ka neatbalsta kontrabandas preču pirkšanu.

Vispirktākā kontrabandas prece Latvijā jau izsenis ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – 6% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šos produktus, vēl 8% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Savukārt kontrabandas degvielu ir pirkuši 2% respondentu (3% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas), bet kontrabandas alkoholiskos dzērienus ir iegādājies 1% aptaujāto (2% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas). 82% aptaujāto atzīst, ka nedz viņi paši, nedz viņu draugi nav pirkuši kontrabandas preces.

Ne tik pozitīvu ainu uzrāda starptautiskās auditoru kompānijas KPMG neatkarīgais ikgadējais pētījums par nelegālo cigarešu tirdzniecību. Aizvadītajā gadā Latvija piedzīvojusi trešo straujāko cigarešu kontrabandas pieaugumu Eiropā, atpaliekot tikai no Nīderlandes un Ungārijas. Ņemot vērā šo straujo kontrabandas pieaugumu 2024. gadā, nelegālais cigarešu tirgus Latvijā ir sasniedzis jau 18 % no kopējā patēriņa, nodarot valsts budžetam zaudējumus vismaz 67 miljonu eiro apmērā neieņemto nodokļu dēļ.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubācijas programmā noslēgusies jauno dalībnieku uzņemšana. Rudens uzņemšanā kopienai pievienojušies 85 jauni uzņēmumi no visas Latvijas.

Tie pārstāv dažādas nozares, no bioekonomikas un būvniecības līdz informācijas tehnoloģijām, radošajām industrijām un inovatīvu tehnoloģiju attīstībai.

“LIAA biznesa inkubācijas programma ir radīta, lai palīdzētu uzņēmumiem augt un eksperimentēt ceļā uz eksporta tirgiem pirmajos darbības gados. Šī programma dod ne tikai tiešus finansiālus ieguvumus, bet arī piekļuvi profesionālu mentoru tīklam, konsultācijām, kontaktu veidošanas iespējām, kas palīdz uzņēmumiem ātrāk nonākt līdz saviem pirmajiem panākumiem. Redzam, ka programmā piesakās arvien vairāk uzņēmumu, kuri vērsti uz inovāciju attīstību un jau sākotnēji domā par eksporta attīstību,” Tā LIAA direktore Ieva Jāgere.

Dzīvesstils

Portrets - Latvijas Valsts meži padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe

Armanda Vilciņa,05.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkura biznesa pamatā primāri ir komanda, jo stabilu izaugsmi un rezultātus var sasniegt tikai kopā ar uzticamiem cilvēkiem, kuriem deg acis par to, ko viņi dara, spriež Zane Driņķe, Latvijas Valsts meži padomes priekšsēdētāja.

Viens no līdera galvenajiem uzdevumiem ir pulcēt sev apkārt gudrākus un talantīgākus cilvēkus, nekā viņš pats. Tad vadītājs var mācīties no savas komandas, iedvesmot to un kopā augt, domā Z.Driņķe. Tāpat būtisks veiksmīga biznesa priekšnosacījums ir arī pieprasījums. Ja tāda nav, tad tas jāveido pašam, un tas bieži vien nozīmē ilgstošu darbu sabiedrības izglītošanā. Tas nebūt nav viegli, jo tam nepieciešami resursi un pacietība, taču viss ir iespējams, pārliecināta ir Latvijas Valsts meži padomes priekšsēdētāja.

Pierāda sevi citā ampluā

Bērnībā es sapņoju kļūt par dziedātāju, atminas Z.Driņķe. “Vairāk nekā desmit gadus dziedāju bērnu ansamblī Dzeguzīte un jau kopš divu gadu vecuma biju uz skatuves - tur es faktiski izaugu, tāpēc man nebija ne mazāko šaubu, ka arī mana tālākā profesionālā karjera būs saistīta tieši ar mūziku. Pēc Jāzepa Mediņa mūzikas skolas absolvēšanas mans sākotnējais mērķis bija turpināt mācības Latvijas Mūzikas akadēmijā. Tomēr viena profesora izteiktais vērtējums, ka manas spējas mūzikā nav perspektīvas un labākajā gadījumā varēšu sasniegt tikai viduvējību, būtiski mainīja manu redzējumu par nākotnes izvēlēm. Šī pieredze lika man pieņemt stratēģisku lēmumu – ja šajā jomā netiek saskatīts potenciāls, es ieguldīšu enerģiju citā virzienā, kur manas prasmes un centieni var tikt augstāk novērtēti. Tā es izlēmu iestāties Latvijas Universitātē, kur studēju politoloģiju. Ieguvu stipendiju un mācījos ar izcilību, un, lai gan šajā nozarē neesmu strādājusi nevienu dienu, man bija svarīgi sevi pierādīt citā ampluā,” atceras Z.Driņķe, kura jau 19 gadu vecumā nonāca starptautiska uzņēmuma vadītājas amatā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polija pusnaktī no ceturtdienas uz piektdienu slēgusi visus kontrolpunktus uz robežas ar Baltkrieviju, ziņo Polijas mediji.

Robežas slēgšana saistīta ar Krievijas un Baltkrievijas militārajā mācībām "Zapad 2025", kuru aktīvā fāze sākas šodien. Mācības paredzētas līdz 16.septembrim un galvenokārt notiks Baltkrievijas teritorijā.

Taču Polijas iekšlietu ministrs Marcins Kerviņskis norādīja, ka "robežas slēgšana neaprobežojas tikai ar "Zapad 2025" mācību norises laiku". "Robeža būs slēgta uz nenoteiktu laiku un tiks atvērta tikai tad, kad situācija ļaus garantēt pilnīgu drošību," paziņoja ministrs.

"Šķiet, ka visi, kam bija šaubas par šo jautājumu, šodien viennozīmīgi atzīst, ka šis bija vajadzībām atbilstošs lēmums. Es zinu, ka dažiem tas izmaksās dārgi, bet drošība ir pirmajā vietā," komentējot robežas slēgšanu, norādīja Polijas premjerministrs Donalds Tusks.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: Riepugaraza.lv / Riepu garāža

Piecas filiāles visā Rīgā, daudzu gadu pieredze, plašs riepu, disku un pakalpojumu klāsts, virkne bonusu klientiem un zinoši profesionāļi, kuriem pieejamas modernākās iekārtas – tā īsumā raksturojams uzņēmums Riepu garāža. Šajā rakstā sarunājāmies ar Riepu garāžas komercdirektoru Gintu Ulnicānu, lai uzzinātu, kā uzņēmums palīdz saviem klientiem ikdienā, kādi ir Riepu garāžas lielākie izaicinājumi, un iegūtu atbildes uz daudziem citiem jautājumiem!

Nav noslēpums, ka savus pakalpojumus piedāvājat gan privātpersonām, gan uzņēmējiem. Kā ir audzis Riepu garāžas biznesa klientu portfelis?

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pindstrup Mosebrug A/S - viens no pasaules vadošajiem substrātu ražotājiem profesionālajiem audzētājiem - paplašina savu darbību, iegādājoties ģimenes uzņēmumu Compaqpeat.

Pindstrup ir iecēlis jaunu Compaqpeat vadības komandu. Edijs Ločmels un Uģis Veinbergs, kuri daudzus gadus ieņēmuši vadošus amatus Pindstrup Latvia, turpmāk kopīgi vadīs šo jauno meitas uzņēmumu. Līdz ar šo iegādi Pindstrup tagad pārvalda kopumā trīs substrātu rūpnīcas Latvijā.

Ar palielinātu ražošanas jaudu Pindstrup spēs apmierināt arvien pieaugošo pieprasījumu un vēl vairāk nostiprināt savas tirgus pozīcijas. Šis ieguldījums rada skaidras sinerģijas abiem uzņēmumiem. Savukārt Compaqpeat sadarbība ar Pindstrup stiprinās uzņēmuma pamatus un pavērs jaunas perspektīvas darbiniekiem, klientiem un partneriem.

Pindstrup ir viens no nozares līderiem, kas attīsta ilgtspējīgākus risinājumus, un šī iegāde paver jaunas iespējas paātrināt produktu izstrādi, balstoties uz atjaunojamiem un aprites izejmateriāliem. Šobrīd Compaqpeat ražo kūdras substrātus, tostarp produktus ar samazinātu kūdras sastāvu. Vienlaikus Pindstrup plašā pieredze alternatīvo komponentu izmantošanā, piemēram, pašu ražotās koksnes šķiedras, kas ir galvenā atjaunojamā izejviela ar būtiski mazāku CO₂ pēdu - vēl vairāk veicinās ilgtspējīgāku risinājumu attīstību Compaqpeat produktu klāstā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) ir izstrādājusi jaunas “Vadlīnijas energoefektivitātes uzlabošanai kultūrvēsturiskajās ēkās”, kas palīdzēs īpašniekiem, arhitektiem un apsaimniekotājiem gudri plānot ēku atjaunošanu, saglabājot to kultūrvēsturisko vērtību, vienlaikus nodrošinot ilgtspējīgu energoresursu izmantošanu.

“Energoefektivitāte kultūrvēsturiskajās ēkās nav tikai tehnisks jautājums – tā ir domāšanas maiņa. Jāskatās uz ēku kā uz sistēmu, šajā gadījumā vēsturisku ēku, kurā ir svarīgi saglabāt līdzsvaru starp vēsturisko mantojumu un mūsdienīgiem klimata un energoefektivitātes risinājumiem. Tikai tā mēs varam nodrošināt, ka mūsu mantojums tiks saglabāts arī nākamajām paaudzēm un to lietošana un komforts atbilstu mūsdienu prasībām,” uzsver VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Vadlīnijas paredzētas kā praktisks instruments, kas palīdz pāriet no fragmentāras “ielāps uz ielāpa” prakses uz sistēmisku, datos balstītu pieeju ēku apsaimniekošanā. Tajās sniegti ieteikumi, kā izvērtēt ēku tehnisko stāvokli, kā veikt energoefektivitātes pasākumus, izvēloties piemērotas tehnoloģijas, neskarot ēku vēsturisko substanci. Dokumentā apkopota VNĪ pieredze un starptautiskā labā prakse, kā arī iekļauti piemēri no valsts īpašumu atjaunošanas projektiem, tostarp Rīgas pils kastelas rekonstrukcijas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa veiksmes pamatā ir spēcīga vīzija, skaidri formulēti mērķi, kā arī izpratne par tirgu un saviem klientiem, domā Egija Smila, būvniecības un nekustamo īpašumu attīstīšanas uzņēmuma Merko Ehitus grupas vadītāja Latvijā.

Ne mazāk svarīga biznesa veiksmes sastāvdaļa ir arī komanda – īstie cilvēki īstajās vietās, kas palīdz virzīt uzņēmumu pretī tā mērķiem un vīzijai, teic E.Smila, uzsverot, ka būtiska ir arī spēja būt elastīgiem. Pēdējie gadi ir pierādījuši, ka apstākļi mainās nepārtraukti, tāpēc uzņēmējiem ir jābūt gataviem pielāgoties un mainīt kursu, taču vienlaikus – neapstāties! Ja vēlies augt un attīstīties, nekad nevajadzētu dienu sākt ar sajūtu, ka viss jau ir izdarīts. Ja tu sāc tā domāt, tas nozīmē, ka faktiski jau esi nogājis no pareizā ceļa, spriež E.Smila.

Izvēlas saprotamu virzienu

Skolas laikos nopietni apsvēru iespēju studēt būvniecību, atminas E.Smila. “Ar šo nozari bija saistīta teju visa mana ģimene – tētis, tantes, onkuļi, tāpēc šķita tikai loģiski, ka arī mans profesionālais ceļš saistīsies ar būvniecību. Atceros, ka tad, kad šo ideju pārrunāju ar savu tēti, viņš bija nedaudz pārsteigts. Egij, kāda būvniecība – ko tu tāda trausla un maza tur darīsi? Tas man lika aizdomāties, ka varbūt tomēr jāizvēlas kaut kas cits, sevišķi tāpēc, ka skolā es biju tas bērns, kuram labi padevās teju visi mācību priekšmeti. Mācījos klasē ar fizikas un matemātikas novirzienu, un man patiešām patika! Kad vidusskola tuvojās beigām, pie sevis domāju – zināšanas par finansēm droši vien vienmēr būs noderīgas, varbūt man jāraugās šajā virzienā? Tā aizgāju studēt uz Banku augstskolu, izvēloties programmu Finanses, jo zināju, ka nevēlos mācīties ne ekonomiku, ne uzņēmējdarbību, kas šķita pārāk plaši un nenoteikti. Finanses bija skaidrs, konkrēts un man saprotams virziens,” stāsta E.Smila, kura studiju laikā sāka arī strādāt.

Būvniecība un īpašums

SEP un Populous prezentē Latvijas Nacionālā futbola stadiona koncepciju

Db.lv,03.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā sperts nozīmīgs solis pretī modernam Nacionālajam futbola stadionam — publiskots informatīvais ziņojums “Par jauna nacionāla futbola stadiona būvniecības projekta īstenošanas alternatīvām”.

Pirmo reizi vienuviet sistemātiski apkopoti šāda projekta ekonomiskie, sociālie un pilsētbūvnieciskie ieguvumi, apliecinot tā nozīmi Latvijas nākotnei.

Koncepciju Latvijas Nacionālajam stadionam izstrādājis arhitektūras birojs SEP — lielākais arhitektūras uzņēmums Latvijā. SEP ir bijis šī projekta galvenais virzītājs Latvijā, piesaistot partneri Populous, kura portfolio ietver tādus ikoniskus stadionus kā Wembley un Tottenham Hotspur Londonā, Yankee Stadium Ņujorkā un FNB Stadium Johanesburgā. SEP kā vietējais integrators nodrošina, ka globālā pieredze tiek pielāgota Latvijas apstākļiem un Rīgas ilgtermiņa stratēģijai.

Mūsdienīgs stadions nav tikai sporta infrastruktūra — tas ir ekonomikas un kultūras dzinējspēks. Ziņojumā minēts, ka mūsdienu stadioni vairs nav tikai sporta sacensību norises vietas — tie kļūst par daudzfunkcionāliem kultūras centriem, kas kalpo plašam pasākumu spektram un nodrošina būtisku pienesumu gan ekonomikai, gan sabiedrībai. Latvijā šobrīd trūkst infrastruktūras, kas spētu uzņemt lielas ietilpības kultūras un mūzikas pasākumus ārpus arēnu formāta, īpaši brīvdabas sezonā.SEP pētījumā secināts, ka Eiropas pieredze jaunu stadionu apsaimniekošanā rāda, ka pārejot uz jaunu infrastruktūru jeb jaunu stadionu par 86-100% pieaug apmeklējums. Latvijā tas nozīmētu vidējo apmeklējumu no 6 000 līdz 12 000 skatītāju ar pīķi līdz 13,5 000 – 18 000 cilvēku. Tas tieši arī ietekmē biļešu, ēdināšanas un suvenīru ieņēmumus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas paviljons slēdzis durvis "EXPO 2025 Osaka" Japānā. Līdz ar to noslēgusies Latvijas pusgadu ilgā dalība pasaulē vērienīgākajā izstādē, kas ļāvusi plašai auditorijai no Japānas un citām valstīm to iepazīt kā nāciju ar bagātīgu kultūru un tradīcijām, kā arī potenciālajiem investoriem interesantu valsti, kas piedāvā inovatīvus un unikālus tehnoloģiskos risinājumus.

Pateicoties plašai daudzveidīgu un nozīmīgu kultūras un biznesa pasākumu programmai, šī EXPO laikā Latvija sevi spoži parādījusi uz globālās skatuves. Baltijas paviljonā, kurā vienoti pārstāvēta Latvija un Lietuva, uzņemts rekordliels apmeklētāju skaits - 900 000 viesu ir apskatījuši un pozitīvi novērtējuši gan tā dizainu un kopējo atmosfēru, gan inovatīvo veidu, kā tiek prezentētas Latvijas un Baltijas vērtības. Latvijas dalību "EXPO 2025 Osaka" organizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), kā arī Latvija tika izvirzīta kā vadošā valsts Baltijas paviljona veidošanā. Baltijas paviljonu sadarbībā ar LIAA un Lietuvas Republikas Valsts kanceleju radīja personu apvienība "Kettler", kurā apvienojušies seši latviešu uzņēmumi: SIA "Inspired", SIA "7 A.M.", SIA "Variant Studio", SIA "Ozols IR", SIA "AD production" un SIA "Datu tehnoloģiju grupa".