Digitālā transformācija uzņēmējdarbībā ir viena no jomām, kur pieprasījums ir ļoti augsts un brīžiem pārsniedz pieejamo atbalsta budžetu.

Pērn Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ziņoja, ka pieteikumu apjoms uz grantiem jaunu digitālu risinājumu iegādei un digitālā brieduma novērtēšanai, kā arī mākslīgā intelekta risinājumu izstrādei un ieviešanai sasniedzis kopējo summu gandrīz 37 miljonu eiro apmērā.

Tas, ka komersanti ir gatavi izmantot Eiropas Savienības fondu un valsts sniegtās atbalsta iespējas, lai sekmētu digitalizāciju, ir vērtējams ļoti pozitīvi, tomēr vienlaikus būtiski atcerēties, ka digitalizācijai ir jābūt stratēģijai, nevis vienreizējam projektam. IT sistēmas ir “dzīvi risinājumi”, kas sniegs atdevi vēl ilgi pēc izveides (pie nosacījuma, ja tās tiek veidotas pārdomāti), tomēr būs nepieciešamas investīcijas arī to uzturēšanā.

Aktīvi sākušās debates par nākamā gada budžeta prioritātēm un publiski izskanējis, ka valstij un arī pašvaldību sektoram ir jāmeklē veidi, kā strādāt efektīvāk un samazināt valsts pārvaldes izdevumus.

Uzskatu, ka valsts un pašvaldību procesu digitalizācija ir efektīvākais veids, kā uzlabot publiskās pārvaldes kvalitāti, atvieglot iedzīvotāju ikdienu un padarīt valsts vai pašvaldību iestādes modernākas un produktīvākas.

Tomēr ļoti svarīgi uzsvērt, ka mums ir nepieciešama jēgpilna digitalizācija, kas vienlaikus uzlabotu organizācijas procesus, kā arī ietaupītu līdzekļus. Pašlaik Latvijā bieži vien IT projekti tiek veikti tikai tāpēc, ka “tas ir moderni”, vai “tā tagad jādara”, bet netiek domāts par to, kā mainīsies pati iestāde vai organizācija. Ja organizācijā ir viedoklis, ka IT projekts tiek ieviests tikai tādēļ, ka kāds to pieprasa, tad nereti šis projekts ir neveiksmīgs un kļūst par slogu valsts iestādei vai pašvaldībai.

Šo sestdien, 7. martā, tirdzniecības centrā “Domina Shopping” norisināsies vērienīgais pavasara skolēnu mācību uzņēmumu pasākums “Cits Bazārs”, kurā savus pašu radītos produktus piedāvās 270 labākie Latvijas skolēnu uzņēmumi.

Dalībnieki izvēlēti sīvā konkurencē no 450 pieteikumiem, apliecinot, ka jaunieši Latvijā ne tikai apgūst teorētiskas zināšanas, bet arī spēj radīt inovatīvus un tirgū pieprasītus produktus. Pasākumu rīko Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un izglītības organizācija “Junior Achievement Latvia”. Pasākums īstenots projekta “MVU inovatīvas uzņēmējdarbības attīstība” ietvaros, ko līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Eiropas Savienība.

Apmeklētājiem būs iespēja iepazīt un iegādāties plašu produktu klāstu dažādās kategorijās, kur jauniešu radošums izpaužas visdažādākajos produktos. Starp piedāvājumiem būs gan viedi tehnoloģiju risinājumi, piemēram, E-paper displeji reāllaika elektrības cenu attēlošanai, programmējamas klaviatūras un inovatīvi siltummezgli, kas izmanto kriptovalūtu rakšanas procesā radīto siltumu, gan ilgtspējīgi dizaina un kancelejas izstrādājumi – bioloģiski noārdāmas pildspalvas ar puķu sēklām, ekoloģisks papīrs no niedrēm un aksesuāri no pārstrādātiem materiāliem.

Martā Latvijā norisinās Digitālā nedēļa, kas tiek organizēta plašākas Eiropas mēroga iniciatīvas “ALL Digital Weeks 2026” ietvaros. Tas ir piemērots brīdis, lai atskatītos uz sasniegto digitālajā attīstībā.

Mūsdienās, runājot par digitālo transformāciju, mākslīgo intelektu (MI) un datu ekonomiku, nereti šķiet, ka tā bijis vienmēr, tomēr patiesībā laika posms, kurā Latvija ir kļuvusi par digitāli attīstītu valsti, ir salīdzinoši īss. Esam piedzīvojuši ceļu no datoriem, kas aizņēma veselas telpas, līdz risinājumiem, kas sekundes laikā apstrādā miljonus datu vienību. Un daudzi no mums ļoti labi atceras, kā Latvijā veidojās tehnoloģiju kultūra – no pirmajiem programmētājiem līdz IT uzņēmumiem, kas ir spējīgi konkurēt pasaules līmenī, no dokumentu ķīpām līdz valsts pakalpojumu digitalizācijai.

Tehnoloģiju attīstība nemaina cilvēka nozīmi

Lai gan vairākas desmitgades tehnoloģiju vēsturē ir tikai mirklis, Latvijai tas ir bijis fundamentālu pārmaiņu periods. Arī IT uzņēmums “Helmes Latvia”, kas šogad atzīmē trīsdesmit piecu gadu pastāvēšanu, ir attīstījies līdzās šīm pārmaiņām, pārliecinoties, ka tehnoloģijas mainās ļoti strauji, taču viena lieta paliek nemainīga - cilvēka loma. Ne algoritmi, ne MI paši par sevi nepieņem atbildīgus lēmumus. Aiz katras sistēmas ir cilvēki, kuri to projektē, uzrauga un koriģē. Tehnoloģijas var palīdzēt analizēt, paātrināt un strukturēt procesus, taču galīgais spriedums, vērtējums un atbildība vienmēr paliek cilvēka rokās. Šodien mūsu uzņēmums strādā ar sarežģītu informācijas sistēmu, tostarp, kritiskās infrastruktūras, izstrādi un modernizāciju publiskajam sektoram un uzņēmumiem, datu analītiku un mākslīgā intelekta risinājumiem, tāpēc varam palūkoties uz tehnoloģiju nozares attīstību gan no savas pieredzes, gan daudz plašākā kontekstā.

Latvijai ir visi priekšnoteikumi, lai jaunuzņēmumu ekosistēma kļūtu par vienu no valsts ekonomikas balstiem - laba piekļuve Eiropas tirgum, spēcīgs un konkurētspējīgs IT talantu fonds, daudzvalodīga sabiedrība un salīdzinoši zemākas dzīves un uzņēmējdarbības izmaksas nekā daudzviet Rietumeiropā, tomēr starptautiskajā vērtējumā “Global Startup Ecosystem Index 2025” Latvija ir noslīdējusi līdz 49. vietai, kamēr Igaunija ir 11. un Lietuva - 19. vietā.

Šis reitings liecina, ka esam iestrēguši pelēkajā zonā starp potenciālu un reāliem rezultātiem. Globālā jaunuzņēmumu vide attīstās straujāk, nekā spējam pielāgoties un konkurēt, tāpēc mums ir jārīkojas daudz mērķtiecīgāk, tostarp, domājot par izglītību, kas fokusēta tieši uz jaunuzņēmumiem. Uzņēmējdarbību nevar iemācīt tikai teorētiski - ir jātrenē domāšana, spēja eksperimentēt, pieņemt neveiksmi un strādāt komandā.

Latvijā šobrīd darbojas vairāk nekā 500 jaunuzņēmumu

Latvijas jaunuzņēmumu centrs ir Rīga, šeit koncentrēti ap 70% no visiem valsts jaunuzņēmumiem. Pilsēta mērķtiecīgi investē ekosistēmas attīstībā, tiek piesaistītas investīcijas, un nozare ir definēta kā prioritāte. Arī valstiskā līmenī redzam, ka Latvijā šobrīd darbojas vairāk nekā 500 jaunuzņēmumu un investīciju apjoms ik gadu aug. Tas nozīmē, ka pamats ir spēcīgs. Tomēr 195. vieta, ko Rīga ieņem globālajā reitingā, apliecina, ka ar nacionālu līderību vien nepietiek. Rīga ir Latvijas jaunuzņēmumu galvaspilsēta, bet, vai tā jau ir pietiekami skaidri pozicionēta Eiropas un pasaules kartē? Globālajā konkurencē nepietiek ar to, ka esi spēcīgākais savā valstī. Ir jābūt skaidrai specializācijai, pamanāmiem veiksmes stāstiem un eksportspējīgai uzņēmējdarbības kultūrai. Tāpēc nākamais solis Rīgai ir palielināt jaunuzņēmumu mērogu, ne tikai skaitu. Tas nozīmē lielāku fokusu uz produktu vai pakalpojumu eksportspēju, spēcīgāku pārdošanas infrastruktūru un drosmīgākas investīcijas agrīnās, bet globāli orientētās komandās.

Mūsdienās rūpnīcu halles kļūst arvien klusākas – tur, kur kādreiz skanēja mehāniskās skaņas, tagad strādā automatizētas iekārtas, robotizēti mehānismi un datorvadības sistēmas. Tomēr neskatoties uz šo tehnoloģisko transformāciju, viens fakts nemainās – bez cilvēka, kurš saprot mašīnas būtību, bez viņa prasmēm, pieredzes un atbildības sajūtas, neviena iekārta pati par sevi nespēj radīt vērtību.

Tieši mašīnbūves speciālists ir tas, kurš šai sistēmai piešķir dzīvību. Kā uzņēmums ar gadu desmitiem ilgu pieredzi rūpniecībā, mēs “Latvijas Finierī” redzam, ka kvalificētu mašīnbūves darbinieku nozīme kļūst tikai lielāka. Jo modernāka ir tehnoloģija, jo vairāk vajadzīgi cilvēki, kas spēj to saprast, pielāgot un pilnveidot.

Mašīnbūves un metālapstrādes nozare ir viens no Latvijas rūpniecības stūrakmeņiem. Tā nodrošina aptuveni piekto daļu no kopējā apstrādes rūpniecības apgrozījuma un veido ceturtdaļu no nozares eksporta. Šī joma ir saistīta ar augstu pievienoto vērtību, eksportspēju un tehnoloģisko progresu. Taču aiz šiem skaitļiem slēpjas realitāte – speciālistu trūkums. Darba tirgū mašīnbūves uzņēmumi konkurē ne tikai savā starpā, bet arī ar citām jomām, kur jaunieši redz vairāk iespēju vai vienkārši pievilcīgāku tēlu. Informatīvajā telpā dominē stāsti par IT, digitālo mārketingu, radošajām industrijām. Tikmēr mašīnbūve bieži paliek ēnā kā tradicionāla, smaga, grūta, netīra un vecmodīga nozare.

Digitālā transformācija izglītībā notiek strauji – skolās ienāk jaunas platformas, rīki, mākslīgais intelekts. No malas izskatās, ka skola kļūst modernāka, un lielā mērā tā arī ir.

Tehnoloģijas patiešām var palīdzēt ietaupīt laiku, dažādot mācību procesu un sniegt skolēniem mūsdienīgu pieredzi. Taču šīs iespējas pilnībā atklājas tikai tad, ja skolotājs nejūtas ar tām viens. Tehnoloģijas pašas par sevi nav ne labas, ne sliktas. Izšķirošais ir tas, kā tās tiek ieviestas – vai kā pienākums, vai kā atbalsts. Brīdī, kad līdz ar jaunu rīku parādīšanos skolotājam tiek piedāvāts arī saprotams ceļš, kā to lietot, pārmaiņas no spriedzes avota pārtop par iespēju.

No “jālieto” uz “varu izvēlēties”

Digitālās pārmaiņas vislabāk darbojas tad, ja tās nav balstītas uz uzspiešanu, bet uz sapratni. Skolotājs ikdienā pieņem desmitiem lēmumu – kā veidot mācību stundu, strādāt ar klasi un atbalstīt katru bērnu. Tehnoloģijas kļūst vērtīgas tad, ja tās iekļaujas šajā profesionālajā brīvībā, kā palīgs, nevis kā vēl viens noteikums. Ne visur un ne vienmēr rīks ir vajadzīgs. Ir brīži, kad cilvēka klātbūtne ir neaizstājama. Taču ir arī situācijas, kur digitāls risinājums var atvieglot darbu, saīsināt sagatavošanās laiku vai palīdzēt labāk sasniegt skolēnu. Izšķiroši ir nevis tas, ka tehnoloģija “jālieto”, bet tas, ka skolotājs saprot, kāpēc un kad tā ir vērtīga.

Vanšu tilts Rīgā šobrīd funkcionē ar redzamiem drošības riskiem – sarūsējuši metāla elementi, nožogojumi, kas ierobežo pārvietošanos, un konstrukcijas daļas, kurām nepieciešama aizsardzība pret drupšanu. Kaut arī pēc tehniskiem parametriem tas vēl spēj kalpot, šāda situācija nav akceptējama.

Līdzīgu ainu varam vērot arī citur – Krāslavā drīzumā tiek plānota 2007. gadā būvētā Priedaines skatu torņa demontāža. Tas ir otrais augstākais skatu tornis Latvijā, un tiks nojaukts nopietnu koka konstrukcijas bojājumu dēļ. Arī daudzas dabas takas tiek slēgtas, jo koka posmi ir sapuvuši, un izmantotie impregnanti rada papildu riskus videi.

Šie piemēri atklāj būtisku problēmu: Latvijā joprojām sistemātiski projektos tiek izmantoti vēsturiski ierastie, tradicionālie būvmateriāli – koks, metāls, betons – pat mūsdienās, kad zinātne ir attīstījusies tik strauji, un ilgtspējīgas, izturīgas un modernas alternatīvas ir pieejamākas nekā jebkad.

Kas bremzē inovāciju ienākšanu Latvijas būvniecībā?

Līdz 31. martam notiek pieteikumu pieņemšana dalībai Biznesa inkubācijas programmā 20 Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) reģionālajās pārstāvniecībās, kā arī Radošo industriju un Tehnoloģiju pārstāvniecībās Rīgā.

Ar ES struktūrfondu atbalstu īstenotā programma “Biznesa inkubācijas atbalsts” ietver dažādus finanšu un nefinanšu atbalsta pasākumus, kas mērķēti jauniem uzņēmumiem, lai stiprinātu Latvijas inovatīvo, tehnoloģisko, radošo un eksportspējīgo uzņēmumu dzīvotspēju, palielinātu izaugsmes potenciālu un veicinātu Latvijā ražoto preču un pakalpojumu eksportu.

“Jaunu uzņēmumu attīstība ir viens no būtiskākajiem faktoriem Latvijas ekonomikas izaugsmei un konkurētspējai. Biznesa inkubācijas programma dod iespēju jaunajiem uzņēmējiem ātrāk pārvērst idejas dzīvotspējīgos biznesos, nodrošinot gan finansējumu, gan profesionālu atbalstu. Īpaši svarīgi, ka šajā programmā tiek veicināta inovāciju attīstība, tehnoloģiju izmantošana un eksportspēja – tās ir jomas, kas nākotnē noteiks Latvijas ekonomikas izaugsmes tempu. Mūsu mērķis ir radīt vidi, kurā talantīgi cilvēki var attīstīt savas idejas Latvijā un veidot uzņēmumus, kas spēj konkurēt starptautiskajos tirgos.” uzsver Ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

No 2026. gada 7. līdz 13. maijam globālā pārstrādes un iepakošanas nozare pulcēsies, lai apmainītos ar pieredzi par mākslīgo intelektu, automatizāciju, inovatīviem materiāliem un jaunām prasmēm. Tirgus līderi un jaunpienācēji no visiem vērtību ķēdes posmiem gatavojas dalībai. Biļešu tirdzniecība jau ir atvērta.

Sagatavošanās darbi izstādei interpack 2026 rit pilnā sparā. Aptuveni 2800 izstādes dalībnieku no visas pasaules maijā Diseldorfā prezentēs savus jaunākos risinājumus un dos impulsu nozares nākotnei.

Globālā dinamika, izaicinājumi un iespējas

Plašāks skatījums uz nozari rāda, ka tās attīstības apstākļi ir daudzslāņaini. Iedzīvotāju skaita pieaugums, urbanizācija un mainīgi patēriņa paradumi palielina pieprasījumu pēc efektīviem pārstrādes un iepakošanas risinājumiem. Vienlaikus izejvielu trūkums, regulējums, piegādes ķēžu riski un kvalificēta darbaspēka deficīts palielina spiedienu uz uzņēmumiem.

Aprites ekonomika pieņemas spēkā, tomēr perspektīvā tās apjomi būs daudz lielāki, tāpēc ir būtiska ne tikai pieredzes apmaiņa, bet arī jaunu iespēju un arīdzan šķēršļu identificēšana.

To paredzēts risināt Latvijas aprites ekonomikas forumā, kurš ir pirmais tik plašs pasākums Baltijas valstīs, kas veltīts aprites ekonomikas tematikai. Paredzētas 37 tematiskās sesijas, diskusijas, prezentācijas un praktiskas darbnīcas, veltītas daudzām nozarēm: tekstilam, plastmasai, koksnei, pārtikas apritei, radošumam, izglītības un pasākumu organizēšanai, rīcībpolitiku izstrādei un praktiskai īstenošanai.

Spoguļa efekts

“Forums ir tā vieta, kur mēģināsim saprast, kāda ir situācija Latvijā, parādot savdabīgu mozaīku no visām nozarēm, uzņēmējiem, zinātniekiem vienlaikus cenšoties atbildēt uz jautājumu, vai ir nepieciešamas kādas pārmaiņas normatīvo aktu līmenī,” skaidro pasākuma organizatora Rīgas Enerģētikas aģentūras vecākais eksperts Tālis Linkaits.Viņš skaidro, ka foruma mērķis ir stimulēt aprites ekonomikas principu piemērošanu gan uzņēmumos, gan pašvaldībās, veicinot privātā un publiskā sektora, kā arī zinātnieku sadarbību. “Aprites ekonomika ir gudra saimniekošana visās jomās, patērējot mazāk resursu, vienlaikus radot vairāk produkcijas, bet tomēr mazāk atkritumu,” skaidro T. Linkaits. Viņš norāda, ka pašlaik bieži vien sabiedrībā valda īsti neatbilstošs priekšstats par aprites ekonomiku kā atkritumu sistēmas vēl vienu sadaļu, kaut arī būtībā runa ir par pilnīgi visiem resursiem, kuri ir cilvēku rīcībā. “Interese dalībai forumā bija tik liela, ka reģistrāciju nācās slēgt,” uz jautājumu par interesi atbild T. Linkaits.

Straujā atjaunīgo energoresursu izmantošanas attīstība un pieaugošais pieprasījums pēc elektroenerģijas kļūst par lielāko izaicinājumu Baltijas valstu elektrotīkliem. Tajā pašā laikā liela daļa elektroenerģijas pārvades un sadales infrastruktūras ir 40-80 gadu veca, tāpēc rodas jautājums, vai esošie tīkli spēs tikt galā ar nākotnes energosistēmas pieprasījumu. Kādi šodien ir svarīgākie modernizācijas virzieni, kādus riskus rada kavēšanās un kā nodrošināt noturīgu enerģētikas nākotni reģionā? Šos jautājumus uzdevām enerģētikas ekspertam Petram Hermanam (Petr Hermann), Schneider Electric Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona prezidentam. Šo uzņēmumu žurnāls TIME un korporatīvais žurnāls Corporate Knights vairākkārt ir atzinis par vienu no ilgtspējīgāko enerģijas pārvaldības risinājumu piegādātājiem pasaulē.

Kādi ir lielākie izaicinājumi, ko jūs pašlaik saskatāt Baltijas enerģētikas nozarē – vai tie ir tehnoloģiski, regulatīvi vai ar investīciju trūkumu saistīti? Kādi konkrēti pasākumi, jūsuprāt, varētu palīdzēt ātrāk un efektīvāk risināt šīs problēmas?

Baltijas valstis jau ir spērušas galvenos un būtiskākos soļus, lai iegūtu neatkarību no Krievijas tīkla un izveidotu savienojumus ar Eiropas valstīm: Poliju, Zviedriju un Somiju.

Bet viss vēl nav paveikts enerģētikas nākotnei. Joprojām ir daudz darāmā, lai nostiprinātu savienojumus ne tikai elastības nodrošināšanai, bet arī šeit saražotās enerģijas brīvākai tirdzniecībai. Nākotnē Baltijas valstis var kļūt arī par enerģijas eksportētājām.

Digitālās prasmes šodien vairs nav nākotnes ambīcija vai papildu priekšrocība – tās ir ikdienas nepieciešamība ikvienam uzņēmumam, kas vēlas augt, noturēt konkurences latiņu un strādāt efektīvi mainīgā tirgus apstākļos.

Ar skaidru redzējumu par savu lomu reģionālajā un nacionālajā attīstībā Daugavpils Universitāte (DU) uzsākusi Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētu projektu “Digitālās inovācijas un uzņēmējdarbības digitālo prasmju attīstība komersantiem”, piedāvājot uzņēmumiem visā Latvijā praktiskas, bezmaksas un uzņēmumu vajadzībām pielāgotas digitālo prasmju apmācības.

Šī iniciatīva apliecina Daugavpils Universitātes spēju būt ne tikai augstākās izglītības un zinātnes centramn reģionā, bet arī aktīvam partnerim uzņēmējdarbības attīstībā. Projekts radīts ar mērķi palīdzēt uzņēmējiem apgūt digitālos rīkus, kas ļauj strādāt gudrāk, samazināt izmaksas, uzlabot darba organizāciju un sasniegt jaunus klientus gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Reaton Arhitektūras un celtniecības centrs atklāj jaunu profesionālu tradīciju – Trends & Talks, platformu, kuras mērķis ir savienot dažādas domāšanas skolas, starptautisku perspektīvu un Latvijas dizaina profesionāļu pieredzi.

Svarīgi uzsvērt – Trends & Talks nav produktu prezentācija vai komerciāls seminārs.

Tā ir diskusiju un ideju telpa, kur arhitekti, dizaineri un būvniecības profesionāļi analizē to, kas patiesi definē rītdienas arhitektūru: domāšanas sistēmas, materiālu kultūru, telpiskās pieredzes uzbūvi un jaunas interpretācijas.

Tieši šī kombinācija – augstvērtīgs saturs + tīklošanās formāts – padara Trends & Talks par iniciatīvu, kas izceļas Latvijas nozares vidē.

Profesionāla platforma, nevis pārdošanas notikums

Reaton Celtniecības materiālu un interjera departamenta direktors Dmitrijs Bugajevs skaidro:

“Trends & Talks veidojam kā profesionālu tikšanās vietu – sarunām, pieredzes apmaiņai un skatījuma paplašināšanai neformālā, bet saturiski spēcīgā gaisotnē. Apzināti radām vidi, kur arhitektūra un dizains tiek apspriesti pēc būtības – idejās, risinājumos un praksēs, kas maina ieradumus, uztveri un ieteikmē nozari kopumā. Esmu pārliecināts, ka formāts kļūs par ikgadēju tradīciju, kas vieno profesionāļus, stiprina industrijas dialogu un ceļ kopējo kvalitātes latiņu.”

Starptautisko investoru interese par Baltijas nekustamo īpašumu tirgu ir mērena, taču stabila, norāda Džūlija Hana Dorfmane (Julia Hana Dorfman), Neighborhood+ dibinātāja.

Šobrīd Baltijas reģions tiek uztverts kā salīdzinoši neliels, bet vienlaikus caurspīdīgs un drošs, kas mūsdienu Eiropas kontekstā ir būtiska priekšrocība. Tāpat Baltija arvien biežāk tiek uztverta kā Ziemeļvalstu reģiona paplašinājums, kas piedāvā pievilcīgas ienesīguma iespējas, salīdzinoši zemas ienākšanas izmaksas un augošus kvalitātes standartus. Latvijas specifiskais izaicinājums ir projektu mērogs un prognozējamība, jo starptautiskais kapitāls meklē apjomu, stabilitāti un skaidru vietējo regulējumu. Ja šie nosacījumi uzlabosies, Rīga un Latvija varētu piesaistīt ievērojami lielāku pārrobežu investīciju apjomu, pārliecināta ir Dž.H.Dorfmane.

Neraugoties uz izaicinājumiem, 62% Latvijas uzņēmumu nākamajos 12 mēnešos plāno investīcijas. Jomas, kurās plānots ieguldīt visvairāk ir digitalizācija un tehnoloģijas (40%), efektivitātes uzlabošana (32%), darbinieku kompetences uzlabošana (30%) un ražošanas kapacitātes veicināšana (27%), liecina bankas Citadele veiktā uzņēmēju aptauja.

Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi investīciju plānos visvairāk akcentē darbinieku kompetenču uzlabošanu (attiecīgi 45% un 36%) un efektivitātes paaugstināšanu (37% un 32%), kam tikai pēc tam seko digitalizācija un tehnoloģijas (31% Lietuvā un 24% Igaunijā).

"Redzam, ka Lietuvas un Igaunijas uzņēmēji domā ļoti līdzīgi - abās valstīs galvenais uzsvars tiek likts uz darbinieku kompetenču pilnveidi un efektivitātes paaugstināšanu. Tas liecina, ka uzņēmumi šajos tirgos redz cilvēkkapitālu kā būtiskāko priekšnosacījumu konkurētspējai un izaugsmei. Latvijā savukārt attīstības prioritātes ir citādas - te priekšplānā izvirzās digitalizācija un tehnoloģiju attīstība. Šī atšķirība norāda, ka Latvijas uzņēmēji vairāk meklē risinājumus darbaspēka trūkuma un izmaksu spiediena mazināšanai, kamēr kaimiņvalstīs uzsvars tiek likts uz cilvēku prasmju pilnveidi un efektīvāku darbu ar esošajiem resursiem," saka bankas Citadele Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs Mārtiņš Bočkāns.

Jaunās paaudzes materiāli, digitālie rīki un ilgtspējīgi risinājumi maina gan projektēšanas kultūru, gan ēku kvalitāti. Latvijā šī pārmaiņu dinamika kļūst arvien redzamāka — arvien biežāk sabiedriskās, industriālās un dzīvojamās ēkas tiek projektētas ar domu par ilgtermiņu, energoefektivitāti un atbildību pret vidi.

Lai gan arhitektūra tradicionāli tiek uztverta kā mākslas un funkcionalitātes mijiedarbība, mūsdienu kvalitāti aizvien vairāk nosaka tehnoloģiskie faktori — projektēšanas kvalitāte, būvniecības process, izmantoto materiālu izcelsme un ēkas ilgtspējas rādītāji“Latvijā šajā jomā notiek pozitīvas pārmaiņas — no projektēšanas pieejas līdz pat būvniecības metodēm. Arvien biežāk ēkas top digitāli jau pirms fiziskas būvniecības, tiek modelēta enerģijas plūsma, ventilācija, materiālu ilgmūžība un izmaksu efektivitāte,” norāda arhitektūras biroja projektu direktors Pāvels Rešetņikovs.“Ainava veidojas ilgā laika posmā atspoguļojot iepriekšējās desmitgadēs dominējošās idejas, būvniecības praksi un kopumā sabiedrības dzīvesveidu un kultūru. Pēdējā desmitgadē Latvijas arhitektūras domu visspēcīgāk ietekmējusi ideja par cilvēku, kā galveno vērtību pilsētā un būvētajā vidē. Tā ir ne tikai humāna, bet arī racionāla ideja, jo gandrīz viss (ja ne viss) tiek būvēts priekš cilvēku vajadzībām. Un tieši šis skats uz cilvēka dzīvi kā vērtību kopumā, ne tikai atsevišķu praktisku vajadzību apmierināšanu, ļoti plašā mērogā liek pārvērtēt, kā mēs veidojam būvēto vidi un attiecības ar dabu. Tas tālāk arī ietekmē gan būvniecības tehnoloģijas, gan materiālus,” norāda RTU Arhitektūras un dizaina institūta vecākais jomas eksperts Rūdis Rubenis.

Baltijas nekustamo īpašumu nozarē notiek straujas pārmaiņas, ko nosaka gan energoresursu tirgus dinamika, gan jauni Eiropas Savienības (ES) ilgtspējas noteikumi. Atjaunojamās enerģijas jaudu pieaugums reģionā pārsniedz 35 % trīs gadu laikā, un Latvijā saules ģenerācija vien 2024. gadā dubultojās, sasniedzot vairāk nekā 300 GWh. Šie dati apliecina, ka tīrā enerģija vairs nav tikai nākotnes risinājums – tā jau šodien kļūst par būtisku faktoru investoru lēmumu pieņemšanā. Rezultātā energoefektivitāte un ESG principi no “papildu priekšrocības” kļūst par obligātu priekšnoteikumu konkurētspējai.

Enerģētikas transformācija maina nekustamo īpašumu tirgu

Atjaunojamā enerģija kļūst par stratēģisku faktoru Baltijas investīciju vidē. Jaunie hibrīdprojekti – saules un vēja parki ar uzkrāšanas kapacitāti – samazina atkarību no fosilajiem resursiem un mazina svārstības enerģijas izmaksās. Spilgts piemērs ir EBRD (The European Bank for Reconstruction and Development jeb EBRD) un “Sunly” investīcijas Latvijā hibrīdajos saules parkos ar akumulatoru uzglabāšanas sistēmām. Tas nozīmē ne tikai stabilāku elektroenerģijas piegādi, bet arī jaunas priekšrocības uzņēmumiem un investoriem – augstāku energoefektivitāti, zemākus riskus un konkurētspējīgākus projektus nekustamā īpašuma tirgū.

Ēku uzturēšanas, nekustamā īpašuma pārvaldības un inženiertehnisko risinājumu grupa “Civinity” izvirzījusi mērķi nākamo piecu gadu laikā desmitkārt palielināt EBITDA, peļņu pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas.

Tas nozīmēs būtisku darbības modeļa pārveidi – plānots, ka vismaz 30% uzņēmuma portfeļa veidos digitālie produkti.

Uzņēmuma dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Deivids Jacka norāda: lai augtu ātrāk par tirgus vidējo tempu un saglabātu līderpozīcijas, ar tradicionālajām metodēm vairs nepietiek – nepieciešamas investīcijas digitālajā transformācijā.

Jacka uzsver, ka šīs pārmaiņas iezīmē jaunu uzņēmuma attīstības posmu, kuru “Civinity” sasniegusi, konsekventi paplašinot un stiprinot savus pamatvirzienus.

“Mūsu grupas stratēģija vienmēr tiek plānota piecu gadu periodam. 2020. gadā mums bija skaidrs virziens: uzlabot pakalpojumu kvalitāti, palielināt efektivitāti un augt gan organiski, gan ar uzņēmumu iegādēm. Toreiz izvirzījām konkrētu mērķi – sasniegt 10 miljonu eiro EBITDA. Šodien šo mērķi esam sasnieguši: mūsu ieņēmumi gandrīz trīskāršojušies, efektivitāte ir pieaugusi, un pakalpojumu kvalitāte turpina uzlaboties.”

Mūsdienu uzņēmējdarbības vide pieprasa ne tikai precīzu finanšu uzskaiti, bet arī spēju ātri un efektīvi analizēt datus dažādos griezumos. Grāmatvedības datu segmentācija kļūst par vienu no būtiskākajiem instrumentiem finanšu vadītāju arsenālā, nodrošinot iespēju pieņemt izsvērtus un pamatotus lēmumus.

Dimensiju pieeja – elastīgums un precizitāte

Tradicionālās grāmatvedības sistēmas bieži aprobežojas ar statisku kontu plānu, kas ierobežo iespējas analizēt datus, savukārt mūsdienu grāmatvedības uzskaites sistēmas piedāvā dimensiju funkcionalitāti – iespēju piešķirt katram grāmatvedības ierakstam uzņēmuma vajadzībām pielāgotas papildu pazīmes, piemēram, nodaļu, projektu vai reģionu. Tas piedāvā iespēju veidot daudzdimensionālas atskaites, kas savukārt ļauj ātri reaģēt uz dažādiem pieprasījumiem. Lai labāk izprastu dimensiju jeb datu segmentācijas jēdzienu, var iedomāties grāmatvedības ierakstu kā rindu Excel tabulā. Tradicionāli šī rinda satur pamatinformāciju - konta numuru, summu un datumu. Ar dimensijām tai var pievienot papildu “birkas” jeb pazīmes, kas ļauj datus šķirot, filtrēt un analizēt dažādos griezumos – līdzīgi kā Excel tabulā tiek izmantoti filtri. Būtiskākā priekšrocība, salīdzinot ar Excel tabulu, ir tā, ka dimensiju izmantošana grāmatvedības sistēmā ļauj iegūt vajadzīgo atskaiti ātri un bez papildu manuāla darba.

Tekstila nozarē ilgtspējīgi risinājumi vairs nav izvēle, bet gan nepieciešamība. Taču šobrīd Latvijā ceļš uz aprites ekonomiku, kuras centrā ir šķiedru uz šķiedru pārstrāde, vēl tikai sākas. Kāpēc tekstila pārstrāde ir būtiska nozares nākotnei - un kur atrodamies šajā pārmaiņu ceļā?

Eiropas Komisija līdz 2030. gadam paredz ieviest ilgtspējīgu tekstila stratēģiju, kurā uzsvars tiek likts uz šķiedras uz šķiedru pārstrādi kā galveno līdzekli tekstila atkritumu samazināšanai un resursu efektīvai izmantošanai. Taču šobrīd Latvijā Eiropas tekstila stratēģijas principu ieviešanas prakse pamatā balstās uz privātām iniciatīvām.

Tekstila nozarē strādājošajiem ir jāuzņemas atbildība par ūdens patēriņu, radītajām oglekļa emisijām un atkritumu apjomu. Tieši tāpēc šķiedras uz šķiedru pārstrāde ir efektīvs risinājums, kā mazināt šo negatīvo ietekmi uz vidi, vienlaikus veidojot pamatu jauniem, aprites ekonomikā balstītiem uzņēmējdarbības modeļiem. Piemēram, pārejot uz tekstila ražošanu no pārstrādātām šķiedrām, iespējams samazināt CO₂ emisijas, ūdens un enerģijas patēriņu par līdz pat 90 %, salīdzinot ar jaunu šķiedru ražošanu. Tas ir arī veids, kā mazināt atkarību no naftās balstītām izejvielām, no kurām tiek ražots, piemēram, poliesters - katrs jauns poliestera metrs nozīmē vēl vienu soli pretī lielākam piesārņojumam un klimata pārmaiņām. Turklāt šis ir arī vērtību jautājums.

Coca-Cola HBC Polija & Baltija 2025. gadā iesoļoja ar pārliecinošu attīstības tempu, ko noteica konsekventa stratēģijas īstenošana, nepārtrauktas investīcijas, portfeļa inovācijas un stabila līderība ilgtspējas jomā, nostiprinot uzņēmuma lomu kā nozīmīgam vairāk nekā 15 000 darbavietu nodrošinātājam visā reģionā. Tas ļāva uzņēmumam sekmīgi darboties gadā, kad Polijā ieviesa depozīta atgriešanas sistēmu un kad bija vērojama mainīga tirgus dinamika, vienlaikus saglabājot skaidru fokusu uz stratēģiskajām prioritātēm.

Intervijā Coca-Cola HBC Polija & Baltija ģenerāldirektore Ruža Tomiča-Fontana (Ruža Tomić-Fontana) atskatās uz zīmīgo 2025. gadu, kurā ikdienas biznesa aktivitātes tika īstenotas līdzsvarā ar vērienīgām pārmaiņām, tostarp depozīta sistēmas ieviešanu Polijā, Staniotki ražotnes paplašināšanu un citām.

Īsumā – kāds bija 2025. gads uzņēmumam, kas Polijas un Baltijas reģionā ir atbildīgs ne tikai par ražošanu, bet arī par dzērienu izplatīšanu?

Tas bija interesants, aizraujošs un mācību pilns gads. Gads, kurā mēs strādājām kā ierasts un sastapāmies arī ar jauniem apstākļiem gan Polijā, gan Baltijas valstīs. Mēs turpinājām pildīt savu solījumu būt par pilna spektra dzērienu partneri klientiem ar ļoti plašu 24/7 portfeli un saglabāt nozares līdera pozīciju ilgtspējas jomā. To apliecina mūsu spēcīgie rezultāti galvenajās kategorijās un progress ilgtspējas mērķu sasniegšanā.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubācijas programmā noslēgusies jauno dalībnieku uzņemšana. Rudens uzņemšanā kopienai pievienojušies 85 jauni uzņēmumi no visas Latvijas.

Tie pārstāv dažādas nozares, no bioekonomikas un būvniecības līdz informācijas tehnoloģijām, radošajām industrijām un inovatīvu tehnoloģiju attīstībai.

“LIAA biznesa inkubācijas programma ir radīta, lai palīdzētu uzņēmumiem augt un eksperimentēt ceļā uz eksporta tirgiem pirmajos darbības gados. Šī programma dod ne tikai tiešus finansiālus ieguvumus, bet arī piekļuvi profesionālu mentoru tīklam, konsultācijām, kontaktu veidošanas iespējām, kas palīdz uzņēmumiem ātrāk nonākt līdz saviem pirmajiem panākumiem. Redzam, ka programmā piesakās arvien vairāk uzņēmumu, kuri vērsti uz inovāciju attīstību un jau sākotnēji domā par eksporta attīstību,” Tā LIAA direktore Ieva Jāgere.

No 2025. gada 31. augusta līdz 13. septembrim “EXPO 2025 Osaka” apskatāma Eiropas Savienības rīkotā izstāde “Design Beyond Things”, kurā izvēlēti 30 radošākie Eiropas dizaineri, tostarp arī pārstāvji no Latvijas.

Baltijas paviljonā ir iespējams aplūkot Latvijas dizaina ekspozīciju “89th second”, kuras centrā ir cilvēces trauslās attiecības ar dabu, dažādi interpretējot vienu no Latvijas nacionālajiem simboliem – priedi. Tajā redzami dizaineres Daces Sūnas, dizaina studiju “Gateris Works” un “Studio Sarmīte” darbi, kas rosina pārdomas par ekoloģisko krīzi un sabiedrības lomu tajā.

“89th second” ir Latvijas dizaina ekspozīcija pasaulē vērienīgākajā izstādē “EXPO 2025 Osaka” notiekošajā Eiropas Savienības oficiālajā izstādē “Design Beyond Things”, kas rosina apmeklētājus domāt par Eiropas laikmetīgā dizaina lomu un izteiksmes līdzekļiem laikā, kad pasaulē norisinās dziļas sociālās un klimatiskās pārmaiņas. Izstādē pārstāvēti īpaši atlasīti darbi, ko veidojuši 30 inovatīvākie un radošākie dizaineri no 16 ES dalībvalstīm, uzsverot dizaina spēju mainīt cilvēku domāšanu – no apritīguma un ilgtspējīgas ražošanas līdz vietējās un globālās identitātes atgūšanai.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Vastint Latvia” ir saņēmis pirmās būvatļaujas ar projektēšanas nosacījumiem tehniskā projekta izstrādei īpašumam “Ezerparks” Čiekurkalnā, kas paredz pirmās kārtas dzīvojamo ēku un autostāvvietas būvniecību.

Tehniskā projekta izstrādi plānots pabeigt līdz nākamā gada vidum, un kā pirmos darbus attīstītājs paredz īstenot infrastruktūras izbūvi.

Attīstības īpašums “Ezerparks” (pagaidu jeb tehniskais projekta nosaukums) atrodas starp Ķīšezera, Rusova un Talejas ielām. Saņemtās būvatļaujas paredz sešu dzīvojamo ēku būvniecību ar kopumā 546 īres dzīvokļiem, kā arī daudzstāvu autostāvvietu, kurā būs vairāk nekā 600 stāvvietas un aptuveni 1200 m² komercplatību pirmajā stāvā.

“Esam gandarīti un pateicamies Pilsētas attīstības departamentam par tik ātru būvniecības dokumentācijas izskatīšanu un būvatļauju izsniegšanu zaļā koridora ietvaros. Prieks arī par sabiedrisko organizāciju iesaisti un saņemtajām pozitīvām atsauksmēm par projektu no Čiekurkalna attīstības biedrības un apvienības "Pilsēta cilvēkiem". Atsevišķs paldies Rīgas pilsētas arhitektam Pēterim Ratas par vērtīgiem priekšlikumiem jau teritorijas lokālplānojuma izstrādes gaitā. Lielākais darbs vēl tikai priekšā, taču uzņemtais starta ātrums ļauj cerēt uz to, ka jau tuvāko divu gadu laikā, mēs varētu nonākt līdz ēku būvniecībai,” norāda Romāns Astahovs, “Vastint Latvia” rīkotājdirektors.