Ekonomika

Borels: ES palīdzēs Ukrainai eksportēt graudus, ko bloķē Krievija

LETA--UKRAINSKA PRAVDA, 17.05.2022

Jaunākais izdevums

Eiropas Savienība (ES) palīdzēs Ukrainai nogādāt uz ārējiem tirgiem eksportam paredzētos graudus, kuru izvešanu caur Melnās jūras ostām bloķē Krievija, preses konferencē paziņoja ES augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels.

ES Ministru padomes sēdē Briselē "ministri (..) izskatīja atbalstu Ukrainas ekonomikai ar tirdzniecības liberalizāciju un transporta sakaru vienkāršošanu. Ir darbību plāns tā saukto zaļo koridoru ieviešanai Ukrainai," sacīja Borels.

"Mums ir jāpalīdz Ukrainai turpināt graudu ieguvi un eksportu. Ukrainas krātuves ir piepildītas, bet viņi nevar eksportēt šos graudus. Viņiem ir nepieciešams atbrīvot noliktavu jaudas nākamās ražas uzņemšanai. Tāpēc mēs strādājam pie tā, lai palīdzētu izvest šos graudus ar vilcieniem pa "solidaritātes koridoriem"," teica Borels.

"Patiesībā šī krīze ir sekas karam, kad Krievija bombardē Ukrainas tīrumus, sagrauj, sadedzina un izzog krātuves. Kad Krievijas karakuģi bloķē Melnās jūras tirdzniecības ceļus un Ukrainas ostas, kad Krievija neatļauj Ukrainas kviešu izvešanu eksportam - tas, protams, negatīvi ietekmē cilvēku dzīvi Āfrikā vai Āzijā, un viņi grib saņemt atbildes. Tomēr viņiem kaitē nevis mūsu sankcijas, bet sekas karam, kuru Krievija uzsākusi pret Ukrainu," sacīja Borels.

Viņš atzīmēja, ka ap kara izprovocēto pārtikas krīzi un elektroenerģijas cenu kāpumu notiek "naratīvu cīņa", kurā Krievija mēģina nobīdīt akcentus un uzkraut savu atbildību agresijas upurim Ukrainai, kā arī Rietumiem, kas piemēroja sankcijas Krievijai kā atbildi uz tās iebrukumu Ukrainā.

Borels atgādināja, ka G7 valstu ārlietu ministri apsprieduši pasākumus Krievijas darbību negatīvās ietekmes uz pasaules ekonomiku mazināšanai. Pārtikas produktu piegāde trešajām valstīm tomēr ir liels izaicinājums pasaulei, un tā atrisināšanai ir vajadzīga G20 valstu iesaistīšanās.

ANO aprīlī brīdināja, ka Melnās jūras ostu slēgšana var izprovocēt globālu pārtikas katastrofu, kas novestu pie bada, masu migrācijas un politiskas nestabilitātes pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rinkēvičs: Pirmajā sankciju paketē pret Krieviju ietvertas bankas, politiķi un finanšu sektora elementi

LETA--AFP, 23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) ārkārtas Ārlietu padome vienojās par sankciju noteikšanu pret Krieviju, pirmajā sankciju paketē ietverot bankas, politiķus un finanšu sektora elementus, mikroblogošanas vietnē "Twitter" norādīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Savukārt ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels paziņoja, ka ES dalībvalstis ir vienojušās par sankcijām, kas nodarīs lielu kaitējumu Krievijai.

Dalībvalstis lēmumu par sankciju piemērošanu Krievijai pieņēma vienbalsīgi neformālā sanāksmē Parīzē, paziņoja Borels.

Tikmēr Rinkēvičs uzsvēra, ka situācijas eskalācijas gadījumā sekos nākamie soļi. Pēc ārlietu ministra paustā, lēmumi ir koordinēti ar transatliantiskajiem partneriem.

Ārlietu ministrs uzsvēra, ka konkrēti sankcijām pakļauto saraksti tiks publicēti drīzumā.

Borels jau atklājis, ka cita starpā sankcijas būs vērstas pret Krievijas parlamenta locekļiem, kas atbalstīja Donbasa "tautas republiku" atzīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ES apstiprina jaunu militāro palīdzību Ukrainai 500 miljonu eiro apjomā

LETA--UKRAINSKA PRAVDA, 17.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) Ministru padome sēdē Briselē ir apstiprinājusi ceturto palīdzības paketi Ukrainai 500 miljonu eiro apjomā, kas paredzēta ieroču iepirkšanai un citām aizsardzības vajadzībām, preses konferencē paziņoja ES augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels.

"Mēs apsvērām visus finanšu atbalsta ceļus uz humānās situācijas pasliktināšanās fona, ņemot vērā finanšu vajadzības kara periodā un valsts pēckara atjaunošanai, un galvenokārt pašaizsardzībai. Mēs vienojāmies piešķirt Ukrainai papildus 500 miljonus eiro no Eiropas Miera fonda ieroču piegādēm," sacīja Borels.

"Mēs sākām ar 500 miljoniem eiro un tagad jau esam sasnieguši divus miljardus. Tā ir tikai aisberga virsotne, jo ļoti daudz dara pašas [ES] dalībvalstis, nelūdzot finanšu kompensāciju. Tas ir ievērojami vairāk par šiem diviem miljardiem," teica Borels.

Viņš atgādināja, ka Eiropas Miera fonds nav iekļauts ES budžetā, bet to veido dalībvalstu ieguldījumi un tas ir paredzēts ES drošības operāciju finansēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri svētdien vienojušies piešķirt 450 miljonus eiro ES līdzekļu dalībvalstīm, lai tās iepirktu ieročus Ukrainai, paziņojis ES ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis Žuzeps Borels.

"Mēs esam nolēmuši izmantot savas iespējas, lai piegādātu letālus ieročus (..) Ukrainas armijai 450 miljonu [eiro] vērtībā un vēl 50 miljonus [eiro] neletālām piegādēm - degvielai, aizsargaprīkojumam," žurnālistiem sacīja Borels.

Pēc viņa teiktā, ES valstu aizsardzības ministri pirmdien apspriedīs, kā veikt militāro preču iepirkšanu un tās piegādāt Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Polija ir piekritusi būt par tranzītmezglu šīm piegādēm, sacīja Borels.

Viņš pavēstīja, ka finansējuma ietvaros ES piegādās Ukrainai arī reaktīvos iznīcinātājus.

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena svētdien paziņoja, Eiropas Savienība pirmo reizi finansēs ieroču un cita ekipējuma iegādi un piegādāšanu valstij, kurai tiek uzbrukts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri otrdien noteiks sankcijas Krievijai par Austrumukrainas separātisko veidojumu atzīšanu un tālāku karaspēka izvietošanu kaimiņvalsts teritorijā, pavēstīja ES augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels.

"Protams, mūsu atbilde būs sankciju formā, kuru mērogu izlems ministri. Esmu pārliecināts, ka tas būs vienbalsīgs lēmums," žurnālistiem Parīzē sacīja ES augstākais diplomāts.

Sankciju dokumenta teksts tiek izstrādāts rīta pusē, kamēr ministri Parīzē piedalās Indijas un Klusā okeānu valstu forumā.

Lēmums tiks pieņemts "šajā pēcpusdienā" ārkārtas sanāksmē, kas tiks rīkota paralēli forumam.

Otrdien tiks izziņotas arī ASV un Lielbritānijas sankcijas.

"Krievijas karaspēks jau ir iegājis Donbasā, mēs Donbasu uzskatām par Ukrainas daļu," sacīja Borels.

Līdzīgi kā ASV arī ES Krievijas karaspēka ienākšanu Donbasā neuzskata par vispārēju iebrukumu, kam atbilstoši Rietumu līderu pēdējo mēnešu laikā solītajam būtu jāseko sevišķi sāpīgu sankciju noteikšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri pirmdien plāno runāt par sesto sankciju kārtu pret Krieviju, tomēr blokā nav vienotības par Krievijas gāzes un naftas importa aizliegumu.

EK prezidente Urzula fon der Leiena piektdien vizītes Kijivā laikā sacīja, ka ES gatavojas jaunam sankcijām, lai Krievijas prezidents Vladimirs Putins samaksātu "ļoti, ļoti augstu cenu" par lēmumu iebrukt kaimiņvalstī.

Kopš 24.februāra, kad Krievija sāka iebrukumu Ukrainā, ES ir ieviesusi piecas sankciju kārtas, bet pašlaik izskatāmajā sestajā kārtā vismaz formāli netiek aplūkots Krievijas naftas un gāzes eksporta boikots, lai gan diplomāti ir atzinuši, ka par to tiek runāts.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vairākkārt ir aicinājis ES noteikt naftas un gāzes embargo.

Piektajā sankciju kārtā, kas spēkā stājās piektdien, ir noteikts Krievijas ogļu importa aizliegums ES, tomēr no Krievijas gāzes atkarīgās valstis, piemēram, Vācija, Itālija, Austrija un Ungārija līdz šim atturīgi izturējušās pret iespēju noteikt embargo šim energoresursam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudu pārstrādes uzņēmums "Rīgas Dzirnavnieks" šogad plāno iepirkt divas reizes vairāk auzu nekā pērn, kad no zemniekiem tika iegādātas 17 tūkstoši tonnas šīs kultūras, informē uzņēmums.

Savukārt, lai optimizētu lauksaimnieku darbu, uzņēmums piedāvā arī kaltes pakalpojumus, tādējādi atvieglojot darbu un risinot graudu uzglabāšanas jautājumu.

Pērn "Rīgas Dzirnavnieks" kviešu, auzu, rudzu graudus iepirka 52 tūkstošu tonnu apjomā. Uzņēmums ir gatavs šogad palielināt visu graudaugu iepirkuma apjomu, galvenokārt, fokusējoties uz auzu iegādes palielināšanu. Jau tagad uzsākti preventīvi darbi, lai augustā un septembrī uzņemtu maksimāli daudz graudaugu, uzpildot tam paredzētās silosa tipa graudu glabātuves jeb graudu uzglabāšanas torņus. Pašreiz izveidota sadarbība arī ar īpašu alpīnistu grupu, kuri veic attīrīšanas darbus, kā arī dezinfekciju, lai tādējādi nodrošinātu to, ka glabātuves ir gatavi jaunās ražas pieņemšanai un glabāšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas iebrukumā Ukrainā izpostīti ceļi, tilti un uzņēmumi aptuveni 100 miljardu ASV dolāru apmērā, ceturtdien paziņojis Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska galvenais padomnieks ekonomikas jautājumos Olehs Ustenko.

"Pašreiz nestrādā aptuveni 50% mūsu uzņēmumu, un tie, kuri vēl strādā, nestrādā ar 100% jaudu," paziņoja Ustenko.

"Situācija ekonomiskās izaugsmes ziņā patiešām būs ļoti nomācoša, pat ja karš nekavējoties apstāsies," runā Pītersona Starptautiskās ekonomikas institūtā norādīja Ustenko. Viņš pasākumā piedalījās attālināti.

Ustenko aicināja Eiropas un citu valstu valdības aizliegt importēt Krievijas naftu un gāzi, nogriežot Maskavai naudu, ko tā izmanto kara finansēšanai.

"Eiropieši joprojām maksā šim monstram, lai tas nogalinātu mūsu cilvēkus, nevainīgus cilvēkus," sacīja Ustenko.

Kamēr Eiropas valstis paļaujas uz Krievijas energoresursiem apkures nodrošināšanai, es varu jums apliecināt, ka Ukrainas pazemē, kur slēpjas cilvēki, ir daudz, daudz aukstāks, piebilda Ustenko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ukraina apsver graudu eksportēšanu caur Klaipēdas ostu

LETA--UKRINFORM, 29.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas agrārās politikas un pārtikas ministrs Mikola Solskis, Lietuvas lauksaimniecības ministrs Ķēstutis Navicks un Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības komisārs Janušs Vojcehovskis ir apsprieduši iespēju eksportēt Ukrainā audzētos graudus caur Klaipēdas ostu Lietuvā, paziņoja Ukrainas Agrārās politikas un pārtikas ministrija.

Pirms kara ar Krieviju Ukraina eksportēja 5 miljonus tonnu graudu mēnesī. Tā kā Ukrainas jūras ostas tagad bloķē Krievija, šī gada martā tika eksportēti tikai 200 000 tonnu Ukrainas graudu pa dzelzceļu, autoceļiem un Dņestras upi.

Ukrainai pašlaik ir 20 miljonu tonnu pērn novāktu graudu, kas nav vajadzīgi pašmāju tirgū un ir paredzēti eksportam.

"Tagad mēs apsveram iespēju eksportēt Ukrainā audzētos graudus caur Lietuvas un Latvijas ostām. Ostas potenciāls ir neapšaubāms. Dzelzceļš var raisīt bažas. Polijā sliežu platums ir šaurāks nekā Ukrainā, Lietuvā un Latvijā," sacīja Navicks.

Vojcehovskis atzina, ka Ukrainas eksporta maršruta pārtraukšana uz Tuvajiem Austrumiem un Ziemeļāfriku ir nopietna problēma. Pastāv arī bažas, ka kviešu piegāžu pārtraukšana var izraisīt saspīlējumu un problēmas šajos reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) piektdien nolēmusi ieteikt piešķirt Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovai, paziņoja EK prezidente Urzula fon der Leiena.

Ukraina un Moldova pieteikumus par uzņemšanu ES iesniedza drīz pēc tam, kad Krievijas karaspēks 24.februāri atkārtoti iebruka Ukrainā.

"Jā, Ukraina ir jāpieņem kā kandidātvalsts. Tas ir balstīts izpratnē, ka labs darbs ir padarīts, bet svarīgs darbs vēl veicams," sacīja EK prezidente.

"Mēs visi zinām, ka ukraiņi ir gatavi mirt par Eiropas perspektīvu. Mēs gribam, lai viņi dzīvo kopā ar mums par šo Eiropas sapni," viņa uzsvēra.

ES 27 dalībvalstīm vēl jādod zaļā gaisma, lai Ukrainai tiktu piešķirts kandidātvalsts statuss, un bloka līderi par to diskutēs samitā Briselē jaunnedēļ.

Tomēr gaidāms, ka arī tad, ja Ukraina un Moldova tiks atzītas par kandidātvalstīm, to ceļš uz dalību ES būs diezgan ilgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Saeima paziņojumā pauž atbalstu ES kandidātvalsts statusa piešķiršanai Ukrainai

LETA, 03.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņojuma projektu iepriekš atbalstīja Saeimas Eiropas lietu komisija un otrdien arī valdība apstiprināja Latvijas atbalstu Ukrainas kandidātvalsts statusam un nākotnē uzņemšanai ES.

Parlamentārieši šo pieņemto lēmumu sveica ar aplausiem un pieceļoties kājās.

Saeimas Preses dienests informē, ka deputātu ieskatā ir jāizmanto visas iespējas, kas palīdzētu Ukrainai izturēt cīņā par valsts suverenitātes un teritoriālās integritātes nosargāšanu.

Ukraina, pretojoties Krievijas militārajai agresijai un plaša mēroga iebrukumam Ukrainā, aizstāv savas tiesības pati noteikt savu nākotni un cīnās par Eiropas vērtībām, pausts paziņojumā.

Parlamentārieši uzskata, ka pašlaik ir īpaši svarīgi un nepieciešami paust skaidru atbalstu Ukrainas mērķim kļūt par ES dalībvalsti.

Paziņojumā ES iestādes tiek aicinātas strādāt pie tā, lai Ukrainai iespējami ātri piešķirtu ES kandidātvalsts statusu. Tāpat paziņojumā deputāti aicina visas dalībvalstis atbalstīt Ukrainu tās centienos kļūt par pilntiesīgu dalībvalsti un atbalstīt ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kremļa propogandisti zibenīgi reaģē uz publikāciju DB

Db.lv, 28.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas amatpersonām adresētā Ukrainas galvenā rabīna Jakova Blaiha (Yaakov D. Bleich) pateicība par atbalstu Ukrainai, kurā cita starpā pieminēts arī Pjotra Avena un viņa biznesa partnera Mihaila Fridmana lēmums piešķirt vēl 150 miljonus eiro privātos līdzekļos palīdzības pasākumiem ukraiņiem, izsaukusi zibenīgu Krievijas propogandistu reakciju.

Ukrainas virsrabīns Putinu sauc par diktatoru un pateicas Latvijai par atbalstu 

Ukrainas galvenais rabīns Jakovs Blaihs (Yaakov D. Bleich) nosūtījis vēstuli Latvijas tieslietu...

Proti, Krievijas TV vadītājs Andrejs Karaulovs savā Youtube kanālā “Andreja Karaulova platfoma” norāda: “Ja Ukrainas galvenais rabīns Bleihs palīdzēs savam draugam Pjotram Avenam, tad Avens sniegs Ukrainai 150 miljonus. Bet par ko šie 150 miljoni? Avens (kādreizējais Krievijas ārējo ekonomisko sakaru ministrs – red.), kurš atbildēja par visām mūsu iekšpolitiskajām lietām, viņam jau sen ir Latvijas, NATO dalībvalsts pilsonība. Kādā veidā mūsu ministriem, kuriem ir piekļuve augstākajiem valsts noslēpumiem, bija iespēja saņemt NATO valsts pilsonību, kā tas bez pūlēm ir izdevies Pjotram Avenam? Tas gan ir, tā teikt, atsevišķs jautājums. Mums arī kādreizējais ārlietu ministrs Kozirevs (Andrejs Kozirevs – red.) jau sen dzīvo Majami, viņš jau sen zina visus kara noslēpumus. Tāpat arī Avens – viņiem ministrijas bija vienā ēkā, kā zināms. Kolēģi. Visiem viss labi, visi ar valsts noslēpumiem, naudas vairāk nekā vajag, Avens pat miljardieris. Kozirevs, es domāju, gan jau neatpaliek. Kā? Lūk, tā. Pašaik Latvija sankciju dēļ var atņemt Avenam pilsonību un lūk - samaksāšu es jums 150 miljonus, tika atstājiet man pilsonību. Tagad mēs zinām, cik maksā pilsonība Latvijā. Protams, ja šāds darījums notiks, par ko es ļoti šaubos, jo vairāk, ka tas ir ļoti apkaunojošs. Taču Avens iet uz šo kaunu un izskatās, ka ne viņš viens. Un ja viņam tas izdosies, tad visiem būs skaidrs – samaksā Ukrainai 150 miljonus, var arī mazāk, var arī vairāk un saņem pilsonību. Galvenais samaksā, jo Ukrainai taču tik ļoti ir vajadzīga nauda”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas uzņēmumi sāk 5 miljonu ziedojumu vākšanas kampaņu Ukrainas atbalstam

Db.lv, 28.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai palīdzētu Ukrainai cīnīties pret Krievijas agresiju un faktiski sargāt visas Eiropas mieru, tehnoloģiju uzņēmēji iniciējuši apvienoties kustībā “Uzņēmēji mieram” un uzsāk īpašu ziedošanas kampaņu ar mērķi dažās dienās savākt 5 miljonu eiro atbalstu Ukrainai.

Atbalsts nepieciešams tūlīt un tieši privātais sektors spēj ātri apvienot spēkus, lai atbalstītu Latvijas vērtības – brīvību, demokrātiju un iespēju droši plānot nākotni ilgtermiņā.

“Pirms dažām dienām Latvijas tauta aizsāka ziedošanu Ukrainas tautai. Tagad katram Latvijas uzņēmumam ir pienākums pievienoties un palīdzēt Ukrainas karadarbībā cietušajiem, kā arī palīdzēt armijai saglabāt brīvu valsti. Privātā sektora sākotnējais mērķis ir saziedot finansiālu atbalstu vismaz 5 miljonu eiro apmērā. Aicinām uzņēmējus runāt ar saviem darbiniekiem un samazināt visas šobrīd ne tik nozīmīgās izmaksas, lai finansiāli atbalstītu ukraiņus cīņā par mieru. Ukraiņi šobrīd ar savām dzīvībām sargā mieru visā Eiropā – apstākļus, kuros mēs kā uzņēmumi spējam pastāvēt. Tas ir mūsu pienākums – palīdzēt,” aicina uzņēmēju kustības “Uzņēmēji mieram” pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Progress Krievijas un Ukrainas sarunās izraisa naftas cenu kritumu un Eiropas akciju cenu pieaugumu

LETA--AFP/BBC, 29.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pasaulē otrdien samazinās, bet akciju cenas Eiropas biržās pieaug saistībā ar progresu miera sarunās starp Krieviju un Ukrainu.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā samazinājusies par 5% līdz 106,88 dolāriem par barelu.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena sarukusi par 6% un veido 99,58 dolāru par barelu.

Tikmēr Londonas biržas indekss FTSE 100 pieaudzis par 1,2%, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 pakāpies par 3,5%, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājies par 3,1%.

Savukārt Krievijas rubļa kurss pieaudzis par 10% līdz 85,42 rubļiem par ASV dolāru.

Ukrainas delegācijas loceklis, partijas "Sluha narodu" ("Tautas kalps") parlamenta frakcijas priekšsēdētājs Davids Arahamija otrdien pēc Stambulā notikušajām Krievijas un Ukrainas sarunām, kas ilga četras stundas, pavēstīja, ka ir sasniegts pietiekams progress, lai varētu notikt abu valstu prezidentu tikšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējo situāciju, kad militārs uzbrukums Ukrainā no Krievijas un Baltkrievijas puses ir nobremzēts, taču Ukrainas aizstāvjiem atgūt zaudētās pozīcijas pagaidām neizdodas, analītiķi mēdz salīdzināt ar pata situāciju šahā – stāvokli, kad abām pusēm nav gājienu.

Atšķirība vien tā, ka galda spēlē iznākumu atzīst par neizšķirtu, taču reālajā dzīvē, kā šajā gadījumā, visi iesaistītie, bet jo īpaši Ukraina, ir vien zaudētāji. Nemitīga mobilizēšanās esošo pozīciju noturēšanai prasa milzu resursus.

Ukrainā – vispirms jau cilvēkresursus, proti, ja vīrieši devušies uz fronti, tas nozīmē, ka uzņēmumu, kas nav saistīti ar militāro apgādi, pilnvērtīga darbība nav iespējama arī no karadarbības attālākos reģionos. Tas attiecas arī uz lauksaimniecību, kas ir būtiska Ukrainas ekonomikai.

Protams, demokrātiskā pasaule šobrīd cenšas palīdzēt Ukrainai, cik vien iespējams, taču skaidrs, ka ilgstoši uzturēt valsti vien ar ziedojumu palīdzību nevar. Un tā lielā bīstamība ir – ja frontes līnija paliek ilgstoši nemainīga, pasaules uzmanība var noplakt. Labi, ne uzreiz, bet pakāpeniski. Liela daļa no tiem, kas tagad cenšas palīdzēt, var novērsties uz citām aktualitātēm, pieņemot jauno situāciju Ukrainā kā faktu, ko nevar ietekmēt, kā tas ir ar iekapsulēto nenoteiktību Luhanskā un Doneckā vai ar starptautiski neatzīto realitāti Krimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā ceturtdien atgriezies vilciens, kas pirms gandrīz trim nedēļām devās izmēģinājuma braucienā uz Ukrainu, lai pārbaudītu iespējas palīdzēt kara plosītajai un savas jūras ostas zaudējušajai valstij eksportēt labību un citu produkciju.

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumu grupas "Lietuvos geležinkeliai" (LTG) kravas pārvadājumu meitasuzņēmuma "LTG Cargo" vilciens uz Kauņas intermodālo termināli atvedis 50 konteinerus ar aptuveni 1000 tonnām dažādu kravu. No Ukrainas robežas cauri Polijai šīs kravas veda LTG meitassabiedrība "LTG Cargo Polska", bet no Lietuvas robežas līdz Kauņai - "LTG Cargo".

Tā ir pirmā reize uzņēmuma vēsturē, kad dzelzceļa krava no Ukrainas nogādāta Lietuvā, apejot Baltkrieviju.

Maršruts izmēģināts tikai Eiropas platuma sliežu ceļa trasē - no Kauņas caur Poliju līdz terminālim pie Ukrainas robežas. Ja projekts izrādīsies veiksmīgs, daļu kravu varēs nogādāt Kauņā, nemainot sastāvus un nepārkraujot kravas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki uzņēmumi Latvijā ir paziņojuši par atteikšanos sadarboties ar partneriem Krievijā, kuras armija pēc Vladimira Putina pavēles iebrukusi Ukrainā.

Solidarizējoties ar Ukrainu un ukraiņiem, kuru vidū ir arī Rimi Baltic darbinieki un klienti, kā arī krasi iestājoties pret militāro agresiju, ko Krievija izvērsusi Ukrainā, Rimi Baltic lēmis pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Rimi Baltic lēmums nozīmē, ka no šī brīža gandrīz 300 Rimi veikalos Lietuvā, Latvijā un Igaunijā no sortimenta tiek izņemtas Krievijā ražotas preces, kā arī pārtrauks to importu no starptautiskajiem izplatītājiem.

Amsils: Dobeles dzirnavnieka sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama 

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, uzņēmuma sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama,...

Par šo lēmumu Rimi Baltic šobrīd informē piegādātājus un ir uzsākta Krievijas produktu izņemšana no veikalu plauktiem.

“Rimi veikalos Krievijā ražotu preču daudzums nepārsniedz 1% no kopējā sortimenta. Taču lēmums pārtraukt Krievijas ražojumu tirdzniecību ir simbolisks solis ar skaidru vēstījumu – mēs esam pret militāru agresiju un solidarizējamies ar ukraiņiem mūsu klientu un darbinieku vidū,” uzsver Rimi Latvija valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Arī lielveialu tīkls "Maxima Latvija" ir apturējis Krievijā un Baltkrievijā ražoto produktu iepirkumu un pieņēmusi lēmumu izņemt šīs preces no veikalu sortimenta.

Arī Sanitex pārtrauc preču importu no Krievijas un Baltkrievijas 

Reaģējot uz Krievijas darbībām Ukrainā, distribūcijas un loģistikas uzņēmums "Sanitex" pārtrauc...

Par šo lēmumu tuvākajā laikā tiks informēti arī uzņēmuma sadarbības partneri, kas veic konkrēto preču piegādi.

Krievijā ražotas preces procentuāli veido pavisam nelielu daļu no kopējā "Maxima Latvija" produktu klāsta, tādēļ veiktās izmaiņas neietekmēs "Maxima" veikalu sortimentu, skaidroja uzņēmumā.

Food Union pārtrauc saldējuma eksportu uz Krieviju 

Pārtikas koncerns "Food Union", reaģējot uz notikumiem Ukrainā, pārtraucis saldējuma eksportu uz...

"Mūsu līdzšinējā pieredze Covid-19 pandēmijas kontekstā ļāvusi pārliecināties, ka nepieciešamības gadījumā Latvijas ražotāji spēj nodrošināt pilnvērtīgus preču krājumus un aizvietot arī importēto preču sortimentu," pauda uzņēmumā, piebilstot, ka veikalu sortimentā jau tagad dominē vietējo Latvijas ražotāju produkcija.

Nosodot Krievijas sākto karu pret Ukrainu, arī "Elvi" un "top!" veikalu tīkli, tāpat kā "Rimi" un "Maxima", pārtrauc Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

SIA "Elvi Latvija" pārstāve Vineta Grigane-Drande norādīja, ka, sekojot līdzi šī brīža notikumiem Ukrainā, veikala vadība ir nolēmusi pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Kompānijā arī pavēstīja, ka mazumtirdzniecības veikalu "Elvi" tīkls pārtrauc Krievijā ražotu produktu iepirkšanu. Taču, lai nevairotu pārtikas atkritumu daudzumu, veikalos tiks iztirgoti tur jau esošie produkti, bet netiks veikti jaunu preču iepirkumi.

“Šis ir drūms un neiedomājami smags brīdis Eiropai, kurā katrai privātpersonai un uzņēmumam ir nepieciešams skaidri un nelokāmi paust savu nostāju par to, ka demokrātiskā pasaulē nav vietas asinsizliešanai un karam. Atbalstot ekonomiskās sankcijas pret Krievijas valdošo eliti, pārtraucam šajā valstī ražotu produktu iepirkšanu,” situāciju komentē SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine. Viņa arī turpina: “Tā, ka saņemam jautājumus no klientiem un sadarbības partneriem, varu apstiprināt, ka mēs apzināmies - atvērtas ekonomikas apstākļos Krievijas uzņēmēji ir investējuši savu kapitālu arī daudzos Latvijā esošos pārtikas ražošanas uzņēmumos, kas darbojas mūsu zemē, maksā nodokļus Latvijai un rada darbavietas Latvijas iedzīvotājiem. Šobrīd netiek apsvērta šādu uzņēmumu produkcijas bloķēšana - ir ļoti svarīgi saglabāt mūsu iedzīvotāju ekonomisko stabilitāti, un ELVI turpinās tirgot visas Latvijā ražotās preces.”

Arī veikalus "top!" pārstāvošā uzņēmuma SIA "Iepirkumu grupa" mārketinga direktore Ilze Priedīte aģentūrai LETA sacīja, ka "top!" veikalos netiks pārdota Krievijā ražotā produkcija, un ņemot vērā Baltkrievijas iesaisti Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu, arī Baltkrievijā ražotā produkcija veikalos netiks pārdota.

Vienlaikus, lai atbalstītu Ukrainu, uzņēmums apsver Ukrainā ražotās produkcijas stiprināšanu veikalos, piebilda Priedīte.

Savukārt uzņēmumu apvienības SIA "Latvian Retail Management", kas pārstāv mazumtirdzniecības veikalu tīklus "Citro" un "Eldo", valdes priekšsēdētājs Imants Kelmers aģentūrai LETA minēja, ka ir sāktas pārrunas par Krievijas un Baltkrievijas ražotās produkcijas iepirkumu apturēšanu.

Viņš norāda, ka vairāki partneri ir pieņēmuši lēmumu par atteikšanos no Krievijas un Baltkrievijas ražojumu iepirkuma, savukārt pārējie ir procesā uz Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču iepirkuma pārtraukšanu.

"Citro" un "Eldo" tīkla sortimentā Krievijas un Baltkrievijas ražojumu īpatsvars ir neliels, un to izņemšana no sortimenta būtisku ietekmi neradīs, piebilda Kelmers.

Arī veikalu tīkls "Mego" ir sācis Krievijā ražoto preču piegāžu pārtraukšanu, paužot neapmierinātību pret Krievijas militāro agresiju Ukrainā, informēja veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans.

Tāpat veikalu tīkla "Aibe" komercdirektore Antra Plēse-Laizāne aģentūrai LETA sacīja, ka veikalu tīklā "Aibe" netiks pārdota Krievijā un Baltkrievijā ražotā produkcija.

Nosodot Krievijas un Baltkrievijas kopīgi sākto karu pret Ukrainu, kokapstrādes uzņēmuma "Latvijas finiera" vadība nolēmusi pārstrukturēt piegādes ķēdes un pārkārtot saimniecisko darbību, lai turpmāk nesadarbotos ar abu agresorvalstu pārstāvjiem.

"Šajā Ukrainas tautai ārkārtīgi grūtajā brīdī esam vienoti ar viņiem, stāvot par brīvību, neatkarību, demokrātiju un mieru," uzsver "Latvijas finiera" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

"Latvijas finieris" ir Eiropas Savienības vērtībās un Rietumu pasaules uzskatos balstīts uzņēmums, kā arī pauž ticību Rietumu sabiedrības vienotībai un spējai šīs vērtības kopīgi aizstāvēt.

Arī vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa "Eco Baltia" pieņēmusi lēmumu pārtraukt jebkāda veida sadarbību ar uzņēmumiem no Krievijas.

Nosodot militāro agresiju, kas vērsta pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem, no 25. februāra zāļu vairumtirgotājs “Magnum Medical” un aptieku tīkls “Apotheka” pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražoto medikamentu, uztura bagātināju un kosmētikas tirdzniecību.

Lietuvas tiešsaistes tirdzniecības uzņēmums "Pigu.lt", kam Latvijā pieder interneta veikals "220.lv", piektdien paziņoja, ka pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču tirdzniecību savās platformās, protestējot pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.

"Pigu.lt" aplēses liecina, ka Krievijā un Baltkrievijā ražotas preces veido gandrīz vienu procentu no tā apgrozījuma.

Lēmums attiecas uz visiem grupas tiešsaistes veikaliem, tostarp "220.lv" Latvijā, "Kaup24.ee" un "Hansapost.ee" Igaunijā, kā arī "HobbyHall.fi" Somijā.

Tāpat "Pigu.lt" sola, ka mudinās pircējus iegādāties Ukrainā ražotas preces, kuru izcelsme tikšot skaidri norādīta.

“MV GROUP” pārvaldītais uzņēmums SIA “MV Latvia” pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas produktu importu Latvijā. Šobrīd uzņēmums atsakās no visiem jaunajiem pasūtījumiem un meklē iespējas, kā atcelt daļu no jau esošajiem importa pasūtījumiem, kas nākuši no abu minēto valstu ražotājiem.

"Mēs strikti nosodām Krievijas militāro agresiju. Esam pārliecināti, ka pilsoniskā līdzdalība ir svarīgāka par biznesa interesēm, tāpēc esam nolēmuši uz nenoteiktu laiku iesaldēt sadarbību ar Krievijas un Baltkrievijas zīmoliem. Arī mūsu partneri atbalsta šo lēmumu un pauž savu nostāju pret notiekošajām militārajām darbībām," norāda “MV GROUP” ģenerāldirektors Marijus Cilcius.

Latvijas jaunuzņēmumu vides organizācijas ir parakstījušas vēstuli, aicinot, tai skaitā, ikvienu uzņēmēju Baltijā un Eiropā izvērtēt gan sadarbību ar Krievijas partneriem, gan savu darbību Krievijas tirgū un valdībai pēc iespējas ātrāk saskaņot Ukrainas bēgļu uzņemšanas plānu, nodrošinot bēgļiem iespēju Latvijā strādāt un būt nodarbinātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā ekonomikas izaugsmē

LETA, 23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā Latvijas ekonomikas izaugsmē, taču tam nevajadzētu atturēt no sankciju ieviešanas, pauda banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka situācija Ukrainā ir ļoti mainīga un ir iespējami dažādi situācijas attīstības scenāriji.

"Ja runa ir tikai par pašreizējām sankcijām finanšu sektorā, tad jūtamai ietekmei uz Latvijas ekonomikas rādītajiem nevajadzētu būt. Arī energoresursu cenas pēdējos nedēļu laikā pagaidām nav būtiski mainījušās. Tomēr dabasgāzes, naftas un elektrības cenas joprojām ir augstas, un šobrīd valsts tērē aptuveni 60 miljonus eiro mēnesī, kompensējot izmaksu kāpumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem," pauda Āboliņš.

Viņš arī norādīja - ja dabasgāzes cenas saglabāsies esošajā līmenī līdz vasarai un par šādu cenu tiks iegādāta dabasgāze nākamajai apkures sezona, apkures tarifi rudenī Latvijā vēl būtiski kāps un energoresursu importam gadā tērēsim par 1-1,5 miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EK sagatavojusi atbalsta pasākumus Ukrainas lauksaimniecības preču eksportam

Db.lv, 13.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) 12.maijā nāca klajā ar pasākumu kopumu, kas palīdzēs Ukrainai eksportēt lauksaimniecības produktus, informē EK pārstāvniecībā Latvijā.

EK norāda, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un Ukrainas ostu blokādes Ukrainas labība un citas lauksaimniecības preces vairs nevar nonākt galamērķos. Situācija apdraud pārtikas nodrošinājumu pasaulē, un ir steidzami jāizveido alternatīvi loģistikas maršruti, izmantojot visus attiecīgos transporta veidus.

EK rīcības plāns paredz izveidot solidaritātes joslas, lai nodrošinātu, ka Ukraina var eksportēt graudus, kā arī importēt tai vajadzīgās preces no humānās palīdzības līdz dzīvnieku barībai un mēslošanas līdzekļiem.

ES Transporta komisāre Adina Veleana skaidro, ka mazāk nekā trīs mēnešos, izmantojot ES infrastruktūru, no Ukrainas jāizved 20 miljoni tonnu graudu. "Tā ir milzīga problēma, tāpēc ir svarīgi koordinēt un optimizēt loģistikas ķēdes, ieviest jaunus maršrutus un pēc iespējas izvairīties no sastrēgumiem," norāda komisāre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar uzņēmumiem AgroPlatforma un Mozello ir izveidojusi labdarības interneta veikalu, kurā iespējams iegādāties Latvijas ražotāju preces par ziedojuma cenām - pašizmaksu vai zem tās.

Iegādātās preces tiek centralizēti nosūtītas Ukrainas atbalstam.

Šobrīd labdarības veikalā www.latvijapalidz.lv ir pieejamas šādu Latvijas uzņēmumu preces: SIA “Gemoss”, SIA “Felici”, SIA “Rāmkalni”, SIA “Kronis”, SIA “Chocolette confectionary”, AS “Cēsu Alus”, SIA “MILZU!”’ un SIA “Dimdiņi”.

Jau tuvākajā laikā būs pieejama arī SIA “Venden,” SIA “Karavela” un AS “Rīgas Dzirnavnieks” produkcija.

LTRK aicina citus Latvijas uzņēmumus, kuri ir gatavi daļu no savas produkcijas ziedot labdarībai par ziedojuma cenām (pašizmaksu vai zem tās), piedalīties labdarības veikalā. Šobrīd pieejami tikai pārtikas produkti, bet plānots ietvert arī situācijai atbilstošas nepārtikas preces. Tāpat aicināti pieteikties pārvadātāji, kuri gatavi par ziedojuma cenām nodrošināt pārvadājumus. Kontaktinformācija intereses gadījumā: [email protected]

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ar 20 miljoniem eiro atbalstīs Ukrainas jaunuzņēmumus, informē EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Veicot grozījumus Eiropas Inovācijas padomes (EIP) 2022.gada darba programmā, iniciatīva atbalstīs vismaz 200 Ukrainas progresīvo tehnoloģiju jaunuzņēmumu, piešķirot līdz 60 000 eiro katram.

Turklāt EIP piedāvās nefinansiālu atbalstu, piemēram, uzņēmējdarbības konsultāciju pakalpojumus un partneru piemeklēšanu. Tas uzlabos Ukrainas novatoru spēju mijiedarboties ar Eiropas inovācijas ekosistēmu, ienākt jaunos tirgos un gūt labumu no Eiropas finansēšanas instrumentiem.

20 miljonu eiro atbalsts tiks izmaksāts, izsludinot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus Eiropas mēroga jaunuzņēmumu asociāciju tīklam, atbalstot Ukrainas inovācijas jomā ieinteresētās personas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jaunajā ASV militārajā palīdzībā Ukrainai iekļauts smagais bruņojums

LETA--UKRAINSKA PRAVDA, 14.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajā ASV militārajā palīdzībā Ukrainai iekļautas 200 bruņumašīnas, 11 helikopteri, 18 haubices, 500 "Javelin" raķetes un vairāki simti bezpilota lidaparātu "Switchblade", atklājis ASV Aizsardzības ministrijas preses sekretārs Džons Kērbijs.

Jau ziņots, ka Savienotās Valstis trešdien paziņoja par jaunu militārās palīdzības paketi Ukrainai 800 miljonu ASV dolāru apmērā.

Palīdzība ietvers 11 PSRS ražotos helikopterus "Mi-8" un "Mi-17", 18 155 milimetru haubices un tām nepieciešamo munīciju, 200 ASV ražotos bruņutransportierus "M113", 500 prettanku raķetes "Javelin", 300 bezpilota lidaparātus "Switchblade", desmit artilērijas šāviņu novērošanas radarus "AN/TPQ-36", divus gaisa telpas izlūkošanas radarus "AN/MPQ-64 Sentinel", 100 daudzfunkcionālās bruņumašīnas un mīnas "M18A1 Claymore".

ASV piegādās Ukrainai arī krasta apsardzes kuģu, sprāgstvielas, aizsargtērpus un radioloģiskās, bakterioloģiskās, ķīmiskās un kodolaizsardzības līdzekļus, 30 000 ķiveru un bruņuvestu, vairāk nekā 2000 optisko un lāzera tēmēkļu, kā arī medicīnas preces.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Jautājumi par graudiem ir ļoti karsti, bet uz tiem nav atbilžu

Māris Ķirsons, 22.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Domāju, ka pircējam pašlaik vēl ir grūti saprast, kāda ir maizes patiesā cena," intervijā Dienas Biznesa saka SIA Lāči īpašnieks Normunds Skauģis.

Fragments no intervijas

Jāņem vērā, ka miltu ražotāji rudenī pat prognozē miltu cenu pieaugumu, ko savukārt ietekmēs graudu cenas pasaulē, kas atkal tiek ietekmētas no karadarbības Ukrainā un Krievijas izslēgšanas no graudu tirgus. Jautājumi par graudiem ir ļoti karsti, bet uz tiem nav atbilžu.

Proti, vai Krievija vispār pārdos graudus un vai tās graudus kādas valstis iegādāsies, vai Ukrainas graudi nonāks tirgū, vai šajā valstī ir iesēta labība un vai tā tiks novākta? Cik ilgi turēsies salīdzinoši augstā graudu cena pasaules biržā, nav iespējams pateikt. Tāpēc arī par kaut kādu cenu līmeni rudenī pašreizējos apstākļos var tikai spekulēt, bet to nav iespējams prognozēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Papildināta - Lavrovs brīdina par "reāliem" Trešā pasaules kara draudiem

LETA--AFP; Db.lv, 26.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pirmdien paziņoja, ka miera sarunām ar Ukrainu vajadzētu turpināties, un brīdināja, ka pastāv "reāli" Trešā pasaules kara draudi.

Lavrovs arī kritizēja Ukrainas pieeju miera sarunām ar Krieviju.

"Labai gribai ir robežas. Bet, ja tā nav abpusēja, tas nepalīdz sarunu procesam. Bet mēs turpinām piedalīties sarunās ar komandu, kuru deleģējis [Ukrainas prezidents Volodimirs] Zelenskis, un šie kontakti turpināsies," sacīja Lavrovs.

Lavrovs arī apgalvoja, ka Zelenskis tikai "izliekas", ka piedalās sarunās.

"Viņš ir labs aktieris," sacīja Lavrovs, atgādinot Zelenska bijušo nodarbošanos. "Ja jūs uzmanīgi paskatīsieties un uzmanīgi izlasīsiet viņa teikto, jūs atradīsiet tūkstoš pretrunu," viņš piebilda.

Krievijas ārlietu ministrs arī sacīja, ka pašreizējā saspīlējuma apstākļos Trešā pasaules kara draudi ir "reāli".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ASV: Krievija Melnajā jūrā bloķē vairāk nekā 90 kuģu ar pārtiku

LETA--UKRINFORM, 30.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas jūras kara spēki Melnās jūras reģionā bloķē vairāk nekā 90 civilu kuģu, kas paredzēti graudu un citas pārtikas pārvadāšanai, ANO Drošības padomes sēdē paziņoja ASV valsts sekretāra pirmā vietniece Vendija Šermane.

"Melnās jūras reģions parasti nodrošina aptuveni 30% no pasaules kviešu eksporta, kā arī 20% kukurūzas un 75% saulespuķu eļļas eksporta. Tomēr Krievija ir sabombardējusi vismaz trīs civilus kuģus, kas pārvadāja preces no Melnās jūras ostām pa visu pasauli, tai skaitā vienu kuģi, kuru bija nofraktējusi agrokompānija," sacīja Šermane.

Viņa uzsvēra, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina sāktā kara sekas ir jūtamas tālu aiz Ukrainas robežām un tieši ietekmē globālo pārtikas drošību.

"Krievijas jūras kara spēki bloķē piekļuvi Ukrainas ostām, tādējādi faktiski pārtrauc graudu eksportu. Saskaņā ar atskaitēm tie neļauj iziet Vidusjūrā apmēram 94 kuģiem, kas pārvadā pārtiku pasaules tirgum," atzīmēja Šermane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Gaujas koks ziedojis miljonu eiro Ukrainai; dāsni ziedo arī citi uzņēmumi

LETA, Db.lv, 01.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokapstrādes uzņēmums SIA "Gaujas koks" ziedojis miljonu eiro Ukrainas atbalstam, informē uzņēmumā.

Uzņēmums publiskojis maksājuma uzdevumu, apliecinot, ka "Gaujas koks" pirmdien pārskaitījis miljonu eiro labdarības fondam "Ziedot.lv" Ukrainas atbalstam.

Papildināta - Jau 654 uzņēmumi ir piedāvājuši praktisku atbalstu Ukrainai 

Līdz 28. februārim kopumā 654 uzņēmumi pauduši gatavību sniegt palīdzību Ukrainai un...

"Gaujas koks" īpašnieks Vitālijs Čmihovs uzsver, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem patlaban ir jāaizmirst par personīgo komfortu un "jāceļas kājās", lai aizstāvētu tādas cilvēciskās vērtības kā taisnīgums, sirdsapziņa, labestība un humānisms.

Vienlaikus Čmihovs norāda, ka uzņēmums īrēs dzīvokļus un viesu mājas Ukrainas bēgļu izmitināšanai un uzturēšanai.

"Protams, tas var ietekmēt uzņēmumu attīstību, bet šodien daudz svarīgāk ir uzveikt ļauno ar labo - darbiem, attieksmi un rīcību," pauž uzņēmuma vadītājs.

Kompānija "Gaujas koks" reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 1 558 044 eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Čmihovs.

Ziedojumus Ukrainai veikuši arī citi uzņēmumi.

AS "SAF Tehnika" informē, ka uzņēmuma valde pieņēmusi lēmumu veikt ziedojumu 100 000 eiro apmērā Ukrainas armijas atbalstam.

Pensiju pārvaldītājs INDEXO atbalsta Ukrainas cilvēkus, ziedojot 10 000 eiro Ziedot.lv platformā izveidotajā iniciatīvā, kā arī turpinās neieguldīt ar Krieviju saistītos finanšu instrumentos. Tāpat INDEXO sekos līdzi Latvijas valsts institūciju, sabiedrības un starptautisko palīdzības dienestu aicinājumiem pēc palīdzības, lai skatītos, kādu vēl praktisku palīdzību INDEXO varētu sniegt.

Solidarizējoties ar Ukrainu un tās iedzīvotājiem, Baltijas valstīs lielākais būvniecības, remonta un sadzīves preču veikalu tīkls “Kesko Senukai” ziedojis 100 tūkstošus eiro atbalstam Ukrainas Sarkanajam Krustam.

Uzņēmums pārtrauc reklāmas pārraidīšanu Krievijas mediju kanālos Lietuvā, Latvijā un Igaunijā, kā arī apturējis Krievijas izcelsmes preču iepirkumus. “Mēs solidarizējamies ar Ukrainas tautu un ukraiņiem, izrādot cieņu un atbalstu šajā situācijā," sacīja “Kesko Senukai” pārstāvis.

EY (agrāk Ernst & Young) Baltijas organizācijas Ukrainas atbalstam ziedos 100 000 eiro Sarkanajam Krustam, kas tiks izmantoti humānajai palīdzībai, pirmajai psihosociālajai aprūpei un pirmajai palīdzībai. EY Baltijas valstīs arī nodrošinās pajumti un darba vietas Ukrainas kolēģiem un viņu ģimenēm.

AS DelfinGroup ziedos 100 000 eiro Ukrainas atbalstam un aicina arī citus uzņēmumus aktīvi atbalstīt karā cietušos. Uzņēmums naudu ziedos divām Ukrainas atbalsta iniciatīvām: 70 000 eiro tiks ziedoti tehnoloģiju uzņēmumu uzsāktās kustības Uzņēmēji mieram ietvaros, bet 30 000 eiro Ziedot.lv iniciatīvai Ukrainas cilvēkiem.

Vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa “Eco Baltia” uzņēmēju sāktās iniciatīvas “Uzņēmēji mieram” ietvaros Ukrainai ziedojusi 100 000 eiro šobrīd tik nepieciešamo lietu – kara aptieciņu, specializētas sausās pārtikas un degvielas – iegādei, kas tiek veikta sadarbībā ar Ukrainas vēstniecību Rīgā. Tāpat uzņēmumu grupa plāno īstenot virkni citu atbalsta aktivitāšu Ukrainas iedzīvotāju atbalstam un turpināt finansiālu atbalstu.

Papildus vienreizējam ziedojumam Ukrainas atbalstam “Eco Baltia” grupa izstrādā aktivitāšu plānu ilgtermiņa atbalsta sniegšanai ukraiņu tautai. Šobrīd pieņemts lēmums, ka grupas uzņēmumi vismaz nākamos trīs mēnešus ziedos 50 000 eiro ik mēnesi, lai piedalītos kopīgos centienos palīdzēt ukraiņu tautai šajā grūtajā brīdī.

Komentāri

Pievienot komentāru