Par 320% pērn pieaudzis sūdzību skaits no pasažieriem par saņemtajiem aviopakalpojumiem, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Atcelts reiss, nozaudēta vai bojāta bagāža, kavēts lidojums – šie ir gadījumi, kuros pasažieri visbiežāk vēršas Patērētāju tiesību aizsardzības centrā ar sūdzībām. Arī šā gada statistika varētu būt līdzīga.

Aviokompānijām sūdzības nozīmē kompensāciju izmaksu un nenotikušo reisu statistikas papildinājumu, kas uzņēmumu ierindo precīzo vai gluži pretēji – kavētāju sarakstā. Pasažierim aiz statistikas slēpjas nenoticis lidojums, kas izjaucis visus plānus un papildinājis izdevumus. Arī pēc attiecību nokārtošanas ar aviokompāniju pasažieriem mēdz palikt daudz jautājumu, uz kuriem nav atbildes. Ar šādu pieredzes stāstu pie laikraksta Dienas Bizness vērsās kāds pasažieris, kura lidojums tika atcelts šā gada maijā. Viņam tika nodrošināta izmitināšana viesnīcā un noorganizēts cits lidojums, tomēr pasažieris nesaprot, kā lidmašīnas tehnisks defekts var tikt definēts kā force majeure jeb nepārvaramas varas apstākļi.

Aviācijas nozari ir smagi skārusi koronavīrusa pandēmija, tomēr tā bijusi iemesls jauna pasaules aviācijas rekorda izveidošanai.

14. martā franču aviokompānija "Air Tahiti Nui" veikusi visu laiku garāko plānoto pasažieru lidojumu ar attālumu - tranzītā vairak nekā 15 000 km no Papeete Taiti līdz Parīzes Šarla de Golla lidostai, vēsta CNN.

Šis lidojums bija tiešas sekas koronavīrusa izraisītajiem ASV ceļošanas ierobežojumiem. Parasti šis maršruts ietver plānotu pieturvietu Losandželosas Starptautiskajā lidostā (LAX). Taču lidmašīnai apstājoties ASV, visiem pasažieriem ir jāizkāpj no gaisa kuģa un jādodas cauri ASV muitai un robežu aizsardzībai, pirms viņiem atļauj doties uz nākamo ceļa posmu.

Pašreizējo ierobežojumu dēļ tas vairs nebija iespējams, līdz ar to reiss TN064 tikai turpināja ceļu, izlidojot no Papeete lidostas pulksten 3:00 pēc vietējā laika un ierodoties Parīzē pulksten 18:30 pēc vietējā laika 15. martā.

Austrālijas aviokompānija Qantas ceturtdien uzsākusi vienreizēju izmēģinājuma lidojumu, kas ir līdz šim ilgākais pasažieru komerciālais lidojums bez nosēšanās, raksta CNN Travel.

Kopējais lidojuma ilgums sasniedz 19 stundas, veicot 17 800 kilometrus. Izmēģinājuma lidojumā piedalās 50 cilvēki.

Lidmašīna no Londonas Hītrovas lidostas pacēlās plkst.6 pēc vietējā laika.

Šis izmēģinājums ir daļa no Qantas «Project Sunrise», kura mērķis ir līdz 2022.gadam ieviest tiešus reisus Sidneja-Londona un Sidneja-Ņujorka reisus.

Šis ir otrais izmēģinājuma lidojums no trim plānotajiem. Pirmais notika oktobrī, kad tika veikts lidojums no Ņujorkas uz Sidneju. Šis lidojums ilga aptuveni 19 stundas, mērojot 16 000 kilometru.

Londonas maršruts, neskatoties uz to, ka attālums ir tālāks nekā Ņujorkai, būs mērojams ātrāk, pateicoties dominējošajam vēja virzienam un optimizētajam maršrutam, kas šķērso Krievijas, Kazahstānas un Ķīnas gaisa telpas. Lidojumā izmantots Boeing 787-9 Dreamliner. Kaut arī potenciāli lidmašīna var uzņemt 300 pasažieru, šajā lidojumā devās 50 pasažieri, ieskaitot 4 pilotus. Kā norāda Qantas, lidmašīna netika piekrauta, lai gūtu pārliecību, ka ar iepildīto degvielu tā spēs mērot visu maršrutu.

Lidojums no Liepājas uz Rīgu un otrādi dod iespēju trīs stundas gara brauciena vietā nonākt vēlamajā galamērķī 40 minūšu laikā. «airBaltic» izpilddirektors Martins Gauss biznesa portālam db.lv saka, ka cilvēki ir gatavi par to maksāt, pat ja cena par lidojumu pārsniedz 100 eiro atzīmi.

«Liepājas reiss vēl joprojām ir zemas slodzes lidojums,» atzīst M. Gauss. Šajā maršrutā lidojumu skaits ir palielinātas no 3 uz 5 reizēm nedēļā, tādējādi gan uzlabojot pakalpojumu, gan palielinot apkalpoto pasažieru skaitu. Šī reisa biļetes pamatcena ir apmēram 25 eiro, taču atkarībā no pieprasījuma tā var vairākkārt palielināties.

M.Gauss: «Šādi darbojas visas aviokompānijas. Mēs cenšamies godīgi noteikt cenas mūsu lidojumiem, taču mums ir arī jāpelna nauda. Mēs esam uzņēmums, kas gūst peļņu, nodrošinot lidojumus».

Par «airBaltic» cenu politiku attiecībā uz Liepājas reisu M.Gauss stāsta: «Mēs uzlūkojam Liepājas reisu tāpat kā jebkuru citu lidojumu, tas nav īpašs lidojums. Mēs cenšamies optimizēt ieņēmumus no šī lidojuma, kas nozīmē, ka lidojuma cena ir atkarīga no pieprasījuma un konkurences situācijas. «airBaltic» cenu politika ir tāda, ka parasti visi lidojumi sākas ar vienādu cenu. Mēs varam paredzēt, cik pasažierus beigās sagaidīt, tādējādi varam arī regulēt cenas. Mēs nesubsidējam Liepājas reisus».

Polijas nacionālās aviokompānijas «LOT Polish Airlines» darbinieki otrdien, 1. maijā uzsāks streiku, kas tuvākajās dienās var būtiski ietekmēt aviosatiksmi reģionā - ieplānotie reisi starp Varšavas Šopēna lidostu un Baltijas valstīm var kavēties vai tikt atcelti, informē lidojumu kompensāciju pieprasījumu uzņēmums «Skycop».

«Skycop» vērš avioceļotāju uzmanību iespējamiem traucējumiem un aicina laikus iepazīties ar savām tiesībām, un būt gataviem iespējamām izmaiņām ceļojuma plānos.

Lielākajā riska zonā šobrīd ir lidojumi maršrutos Rīga – Varšava, Viļņa – Varšava un Tallina – Varšava, tāpat plānotais streiks ietekmēs arī ceļotājus, kam Polijā paredzēta pārsēšanās lidojumam uz citu galamērķi.

«LOT Polish Airlines» streiks ir klasificējams kā iepriekš plānots, tādēļ aviopasažieri, kuru reisi kavēsies vai tiks atcelti, nevarēs pieprasīt kompensāciju par sagādātajām neērtībām. Neraugoties uz to, aviokompānijām, balstoties uz Eiropas Savienības likumdošanu, ir pienākums nodrošināt aviopasažieriem pirmās nepieciešamības preces.

Pirmais lidojums kosmosā no Krievijas jaunā kosmodroma Vostočnij tiks atlikts līdz nākamā gada pavasarim, trešdien paziņojis Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Krievija sāka būvēt kosmodromu 2011.gadā, lai mazinātu atkarību no Baikonuras kosmodroma Kazahstānā, tomēr darbus aizkavējušas finansiālas problēmas un citi šķēršļi, tostarp vairākas amatpersonas arestētas aizdomās par miljoniem dolāru izkrāpšanu.

Pirmais lidojums no kosmodroma bija plānots decembrī, bet tagad Putins cer, ka to izdosies noorganizēt uz Kosmonautu dienu, kad tiek atzīmēts padomju pilota Jurija Gagarina vēsturiskais lidojums kosmosā 1961.gada 12.aprīlī.

Putins sacīja, ka, ja uz Kosmonautu dienu neizdosies paspēt, tad nevajadzēs steigties.

«Kosmosa nozare nav sektors, kur darbus vajadzētu sasteigt,» viņš piebilda.

Britu miljardiera Ričarda Brensona uzņēmuma "Virgin Galactic" kosmosa kuģis ceturtdien veica pirmo komerciālo lidojumu.

Tā pasažieri bija Itālijas gaisa spēku virsnieki pulkvedis Valters Villadei un pulkvežleitnants Andželo Landolfi, kā arī Itālijas Nacionālās pētniecības padomes inženieris Pantaleone Karluči. Viņi dažu bezsvara stāvokļa minūšu laikā veica mikrogravitācijas eksperimentus.

"Virgin Galactic" divu fizelāžu lidmašīna ar diviem pilotiem, zem kuras bija piestiprināts nelielais kosmosa kuģis "Unity", kurā bija divi piloti, trīs pasažieri un instruktors, pacēlās no kosmodroma "Spaceport America" ASV Ņūmeksikas štatā.

No lidmašīnas tika palaists kosmosa kuģis, kurš sasniedza 85 kilometru augstumu un dažas minūtes pavadīja uz kosmosa robežas, kad tajā esošie cilvēki varēja piedzīvot bezsvara stāvokli.

Iestrēgusi Kopfinansējumu pakalpojumu likumprojekta tālāka virzība, un tirgus dalībnieki uzsver, ka tā esošā redakcija zaudējusi sākotnējo nozīmi, turklāt pastāv vairākas domstarpības par likuma veidošanu starp kompānijām un valsts institūcijām, kā rezultātā Latvija platformām kļūst nepievilcīga, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Dažu gadu laikā kopfinansējuma tirgus Latvijā ir audzis ievērojami, taču regulējums netiek līdzi izaugsmei. Sākotnējā valsts institūciju aktivitāte Kopfinansējumu pakalpojumu likumprojekta izstrādē bija liela, bet šobrīd tā bremzējas, kas atbaidījis daļu tirgus spēlētāju. Kā liecina Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) apkopotie dati, šā gada pirmajā ceturksnī caur Latvijas savstarpējo aizdevumu platformām finansēti aizdevumi 201 miljona eiro apmērā. Ja salīdzina ar 2017. gada attiecīgo periodu, kad Latvijas platformās tika investēti 96 miljoni eiro, investēto līdzekļu apjoms ir dubultojies. Savukārt, salīdzinot pirmā ceturkšņa datus ar 2017. gada ceturto ceturksni, kad Latvijas savstarpējo aizdevumu platformās tika investēti 155 miljoni eiro, pieaugums vērojams 30% apmērā.

Martā patēriņa cenas bija par 2,8% augstākas nekā pirms gada. Ekonomistiem reizēm ir pārmērīgas spējas saskatīt visur tendences, bet varētu teikt, ka kopš pērnā rudens cenu kāpums pamazām bremzējas.

Galvenokārt tas saistāms par norisēm pasaules tirgos, pamatinflācijas tendences ir drīzāk pretējas. Ir sagaidāms, ka turpmākajos mēnešos inflācija vēl nedaudz mazināsies, un gadā vidēji tā būs ap 2,5%. Pārliecinoši vislielākā ietekme uz gada inflāciju martā bija izdevumiem par mājokli, kas veidoja vairāk nekā trešdaļu kopējā cenu kāpuma. Ar mājokļa uzturēšanu saistītās preces un pakalpojumi martā bija par 5,7% dārgāki nekā pirms gada. Te izpaužas gan pērnā gada naftas tirgus notikumu atbalss, dabasgāzes cenai augot par 26,4%, gan īres un komunālo pakalpojumu izmaksu kāpums. Īres inflācija kļūst mērenāka (no 7,7% janvārī līdz 4,1% martā), taču joprojām pārsniedz kopējo cenu kāpumu.

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Rīgas lidostā pirmdien paaugstinātas drošības apstākļos nolaidusies «airBaltic» lidmašīna, kas lidoja no Rīgas uz Maskavu, pastāstīja starptautiskās lidostas «Rīga» pārstāve Laura Karnīte.

«airBaltic» gaisa kuģis, kas izlidoja no Rīgas uz Maskava, paziņoja par tehniskām problēmām.

Lidaparāts tehnisku problēmu dēļ atgriezās Rīgas lidostā, kur tika sagaidīts paaugstinātas drošības apstākļos.

«airBaltic» pārstāvji informēja, ka lidsabiedrības lidojumu «BT428» no Rīgas uz Maskavu nodrošinošā gaisa kuģa apkalpe drīz pēc izlidošanas sajuta netipisku smaku pilotu kabīnē un lidmašīnas salonā. Atbilstoši standarta procedūrām apkalpe pieņēma lēmumu atgriezties Rīgā, kur lidmašīna nosēdās paaugstinātas drošības apstākļos. Atbilstoši visām drošības prasībām lidmašīnu Rīgā sagaidīja attiecīgo dienestu ekipāžas.

Lidojums «BT428» no Rīgas uz Maskavu un lidojums atpakaļ «BT429» no Maskavas uz Rīgu ir atcelti. Pašreiz tiek veikta pasažieru pārreģistrācija uz tuvākajiem iespējamajiem lidojumiem.

Nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" lidojums no Rīgas uz Malagu šodien viena dzinēja izslēgšanās dēļ novirzīts uz Bordo, Franciju, liecina lidsabiedrības paziņojums.

Lidojuma BT677 laikā lidmašīnas kapteinis ziņojis, ka izslēdzies viens no dzinējiem. Atbilstoši visām standarta procedūrām, lidojums tika novirzīts un tas droši piezemējās Bordo. "airBaltic" pārstāvji norāda, ka drošība ir "airBaltic" nozīmīgākā prioritāte.

Lai pasažierus nogādātu uz un no Malagas ar iespējami mazāku kavēšanos no Rīgas tiek organizēts īpašs pārtransportēšanas reiss.

Kā vēstīts, "airBaltic" nodrošina tiešos lidojumus no Rīgas uz vairāk nekā 70 galamērķiem, kā arī "airBaltic" piedāvā tiešos lidojumus no Tallinas un Viļņas. Latvijas valstij pieder 80,05% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - gandrīz 20% akciju.

Sekojot pieaugošajam pieprasījumam pēc eksotiskiem atpūtas galamērķiem, ar pirmo tiešo reisu no Rīgas lidostas tūroperators Join UP! Baltic sāk piedāvāt jaunu ceļojumu galamērķi - Šrilanku.

Pirmais lidojums plānots 25.decembrī. Lidojumu uz Matales lidostu veiks aviokompānija "SkyUp Airlines", un tas ceļotājiem būs īsākais pieejamais lidojums uz eksotisko salu no Rīgas.

Lidojuma ilgums ir 12 stundas un 10 minūtes, ar tehnisko nosēšanos degvielas uzpildei Bahreinā, pasažieriem neizkāpjot no lidmašīnas. Matales lidosta atrodas salas dienvidos, kur atrodas lielākā daļa nozīmīgāko apskates objektu, piemēram, Jalas nacionālais parks, Ādama smaile un Deviņu arku tilts.

"Novērojam, ka šajā ziemā pieaug pieprasījums pēc eksotiskiem galamērķiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, sevišķi Ziemassvētku laikā, kad lielākā daļa ceļojumu uz citām valstīm jau ir izpārdoti. Reaģējot uz šo pieprasījumu, sākam piedāvāt ceļojumus uz Šrilanku arī no Rīgas - esam vienīgie, kas nokļūt Šrilankā piedāvā bez pārsēšanās un visīsākajā laikā. Nokļūt pasaules otrā malā 12 stundu laikā un baudīt bagātīgo eksotiku, ko nelielā sala piedāvā, ir labākais piedzīvojums, ko uzdāvināt sev un ģimenei Ziemassvētkos. Turklāt cenas ziņā šī ir pieejama eksotika, ” saka Sabina Saikovskaja, Join UP! Baltic vadītāja.

Trīs vasaras mēnešos lidmašīnu piepildījums lidojumos no Rīgas uz Liepāju ir atbilstošs prognozēm un sasniedz vidēji 58%, informē Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic.

Tā arī norāda, ka vairāk nekā desmit lidojumos lidmašīnas piepildījums ir pārsniedzis 80%.

Maršruts piedāvā savienojumus uzņēmējiem un tūristiem starp abām pilsētām, kā arī sniedz ceļošanas iespējas uz un no 70 airBaltic galamērķiem.

airBaltic no Rīgas uz Liepāju lidojumus veic piecas reizes nedēļā ar Bombardier Q400 NextGen lidmašīnu. Lidojums ilgst 40 minūtes.

Paredzams, ka, tuvojoties ziemai, apkalpoto pasažieru skaits, kas dodas turp un atpakaļ uz Liepāju saruks, taču nākamvasar paredzams apkalpoto pasažieru pieaugums. Katru gadu jauni pasažieri uzzina par šo reisu, līdz ar to arī pieprasījums aug, iepriekš biznesa portālam db.lv sacīja airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Stājoties spēkā jaunajai ceļošanas kārtībai, kas ļauj pasažieriem pēc ieceļošanas nodotā Covid-19 testa rezultātu sagaidīt mājās, lidosta "Rīga" sadarbībā ar E.Gulbja laboratoriju ir optimizējusi testu nodošanas procesu, piedāvājot tiem pasažieriem, kam ir šāds pienākums, iespēju pirms robežkontroles nodot PĶR (PCR) siekalu testu, rezultātus sagaidot pašizolācijas vietā.

Jaunā ceļošanas kārtība, kas stājās spēkā 16.jūnijā, gan sniedz atvieglojumus vakcinētiem un pārslimojušiem ceļotājiem, gan arī paredz, ka tie pasažieri, kuriem ir pienākums pēc ieceļošanas Latvijā nodot atkārtotu Covid-19 testu, testa rezultātu var sagaidīt mājās vai uzturēšanās vietā, ievērojot pašizolāciju.

Līdz ar to lidostai ir radusies iespēja optimizēt testēšanas procesu, izveidojot "zaļo koridoru" vakcinētiem un pārslimojušiem ceļotājiem, savukārt pārējiem pasažieriem sadarbībā ar E.Gulbja laboratoriju piedāvājot iespēju pirms robežkontroles nodot Covid-19 PĶR (PCR) siekalu testu. Tādejādi testu nodošanas process lidostā ir kļuvis raitāks.

Precizē bezpilota lidaparātu izmantošanu; visas nozares vēlmes nepiepildīsies.

Kaut arī dronu izmantotāji Satiksmes ministrijas virzītos noteikumus atzīst kā uzlabojumu salīdzinājumā ar esošajiem Ministru kabineta noteikumiem Kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un lidaparātu lidojumi, vairākas bezpilota lidaparātu lietotāju vajadzības pagaidām apmierinātas netiks, liecina iesaistīto pušu teiktais Dienas Biznesam. Noteikumi cita starpā paredz, ka dronu lidojumi atļauti laika posmā pusstundu pirms saullēkta līdz pusstundai pēc saulrieta, līdz 120 m augstumam, ar ātrumu līdz 68,4 km/h, tiešā redzamībā līdz 500 m horizontālajā plaknē.

Ar dronu nedrīkstēs lidot tuvāk par 50 m no publiska pasākuma, bet 20 m attālumā, ja drons vieglāks par 1,5 kg un lidojums saskaņots ar pasākuma organizatoru, kurš to saskaņojis ar pašvaldību. Tāpat bez saskaņošanas ar infrastruktūras objekta īpašnieku nevarēs lidot tuvāk par 50 m no valsts autoceļu pārvadiem, valsts galvenajiem autoceļiem, valsts reģionālajiem autoceļiem, elektrisko tīklu gaisvada līnijām (110 kV un 330 kV), tiltiem, dzelzceļa infrastruktūras un kapsētām. Bez saskaņojuma tuvāk nedrīkstēs lidot arī lielam skaitam rūpniecisko avāriju riska objektu, kā arī objektiem, kas saistīti ar sabiedriskās kārtības un drošības, valsts robežas drošības un civilās aizsardzības nodrošināšanu. Cietumiem bez saskaņojuma nevarēs lidināties tuvāk par 500 m, bet lidlaukam, kurā veic lidojumus saskaņā ar instrumentālo lidojumu procedūru (IFR), piemēram, Rīgas lidostai, ‒ 5000 m. Drona pilotam jābūt vismaz 16 gadus vecam, ja vien drons nav vieglāks par 0,5 kg un nespēj uzlidot augstāk par 50 m. Pilotam jānokārto teorētisko zināšanu un praktisko prasmju pārbaude, ja tiek veikts paaugstināta riska lidojums (ar atkāpēm no noteikumu ierobežojumiem). Savukārt dronam jābūt marķētam ar īpašnieka vārdu un uzvārdu vai nosaukumu juridiskajām personām, deklarētās dzīvesvietas vai juridisko adresi un tālruņa numuru.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" ziemas sezonā, kas sāksies 2023.gada oktobra beigās, atvērs sezonālo bāzi Laspalmasā, Grankanārijā, Spānijā, informē "airBaltic" pārstāvji.

Tādējādi ziemas sezonā divas lidsabiedrības lidmašīnas "Airbus A220-300" tiks bāzētas Grankanārijas lidostā, veicot tiešos lidojumus uz desmit galamērķiem. Biļetes jaunajos maršrutos būs iespējams rezervēt no 21.jūnija.

"airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss norāda, ka, gatavojoties gaidāmajai ziemas sezonai, "airBaltic" vienmēr rūpīgi analizē tirgus dinamiku. Ziemas mēnešos, kad kopējais pasažieru pieprasījums pasaulē parasti ir mazāks, lidsabiedrība ir noteikusi iespēju optimizēt darbību, lai tā būtu pēc iespējas efektīvāka, izveidojot sezonālu bāzi un veicot lidojumus ar divām lidmašīnām no Laspalmasas.

Lidsabiedrībā skaidro, ka, bāzējot divas lidmašīnas Laspalmasā, "airBaltic" demonstrē stratēģiju, lai optimizētu apkalpes rotāciju efektivitāti un maksimāli palielinātu lidmašīnu izmantošanu, izmantojot tās maršrutos caur lidsabiedrības jau esošajām bāzēm un apkalpotajām pilsētām.

Capital Handling stratēģiskās plānošanas un attīstības direktors Romāns Krupjaņko intervijā stāsta par biznesa aviācijas iezīmēm, par to, kādus pakalpojumus tā patlaban piedāvā klientiem visā pasaulē un kādas ir Latvijas nozares spēlētāju priekšrocības Eiropas kontekstā.

Kā tika izveidota Jūsu kompānija, ar ko viss sākās?

Šā gada aprīlī mūsu kompānija svinēja 7 gadu jubileju. Capital Handling pārvaldītā bāze bija pirmā šāda veida bāze Rīgā un Baltijas valstīs. Tā tika atvērta vēl agrāk, jau 2010.gadā. Mēs sākām gandrīz no nulles un šajā laikā esam jau paspējuši daudz paveikt. Īsā laikā uzņēmums Latvijā ir spējis kļūt par vienu no šīs nozares līderiem.

Kompānijas pirmsākumi meklējami 2008.gadā, kad tika nopirkta ēka lidostas teritorijā, ko iepriekš izmantoja DHL. 2010.gadā tika atvērts pirmais termināls Baltijas valstīs un biznesa aviācijas angārs.

2012.gadā tika izveidota kompānija Capital Handling, kas nodarbojās ar biznesa aviācijas pakalpojumu sniegšanu. 2013.gadā tika uzbūvēts papildu apsildāms angārs biznesa lidmašīnu uzglabāšanai un apkalpošanai. 2016.gadā Capital Handling pievienojās Latvijas Aviācijas asociācijai.

Valdība otrdienas vakarā noteica ierobežojumus Baltkrievijā reģistrētiem aviopārvadātājiem izsniegt lidojumu atļaujas un līdz ar to ielidot Latvijas gaisa telpā un izmantot Latvijas lidostas, informē Satiksmes ministrijā (SM).

Tāpat Latvijas gaisa kuģiem tiek ierobežotas tiesības izmantot Baltkrievijas gaisa telpu un lidostas. Lēmums stājas spēkā nekavējoties.

Šādi lēmumi valdības sēdē pieņemti, reaģējot uz Baltkrievijas varas iestāžu rīcību, pārtverot un piespiedu kārtā nosēdinot Minskas lidostā Eiropas Savienības aviokompānijas "Ryanair" civilo pasažieru gaisa kuģi, izvērtējot aviācijas drošības iestāžu rīcībā esošo informāciju un atsaucoties Ārlietu ministrijas iniciatīvai.

Valdības lēmumā noteikts arī, ka Latvijas lidostās netiek apkalpoti citu valstu gaisa kuģi, kas lidojuma maršrutā izmanto Baltkrievijas gaisa telpu.

Tas nozīmē, ka SM apturēs lidojumu atļauju Baltkrievijas aviosabiedrībai "Belavia" un neizsniegs neregulāro lidojumu atļaujas Baltkrievijas pārvadātājiem. Tāpat tiks apturēta "airBaltic" lidojumu maršruta atļauja uz Minsku.

Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic biļešu cenas varētu nedaudz sarukt arī nākamgad, intervijā aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma izpilddirektors Martins Gauss.

«Šogad cenas ir nedaudz samazinājušās, un paredzam, ka tās turpinās nedaudz sarukt arī nākamgad, ja izmaksu pozīcijas īpaši nemainīsies. Protams, ja naftas cenas un ASV dolāra vērtība pieaugs, tad šīs prognozes nepiepildīsies. Cenas nosaka tirgus, nevis mēs. Mūsdienās cilvēki izvēlas lētāko lidojuma piedāvājumu, kuru viņiem piedāvā kāda biļešu iegādes sistēma. Lojalitāte kādai aviokompānijai vairs teju nepastāv attiecībā uz ekonomisko klasi. Biznesa klasē šajā ziņā situācija ir nedaudz labāka. Tāda pati situācija ir arī citās aviokompānijās. Mums ir jāpielāgojas pieprasījumam,» klāstīja Gauss.

Taujāts, kā vērtē iniciatīvu vākt parakstus, lai aviokompānijas nevarētu pārdot vairāk biļešu, nekā ir vietu lidmašīnā, viņš atzīmēja, ka airBaltic nav no tām lidsabiedrībām, kurām tā būtu liela problēma.

Meteoroloģiskās zondes Irbe -1 lidojums ir izdevies veiksmīgs: iegūti Zemes fotoattēli infrasarkanajā diapazonā, augstuma un temperatūras mērījumi, kā arī augstas izšķirtspējas lidojuma video, informē Ventspils Augstskolas (VeA) pārstāve Inta Ozola.

Studentu komandas meteoroloģiskās zondes Irbe-1 lidojuma dati tiek analizēti un drīzumā tiks sūtīti Global Space Balloon Challenge žūrijai, kas novērtēs visu komandu sniegumu un apbalvos dažādās nominācijās, piemēram, par labāko video, tālāko lidojumu, interesantāko eksperimentu u.c.

No Ventspils lidostas teritorijas 10. aprīlī VeA studentu komanda Irbe -1 stratosfērā palaida meteoroloģisko balonu, un, uztverot zondes noraidītās GPS koordinātas, sekoja tā trajektorijai. Zondes signāls komandu aizveda līdz Lietuvai, Striukai ciemā, netālu no Jonišķiem, kur balona derīgā krava bija piezemējusies zemnieka Gediminas Ališauskas labības laukā. Uz derīgās kravas bija izvietots ziņojums tās iespējamajam atradējam; sekojot ziņojuma norādēm, Gediminas paziņoja komandai par zondes atrašanu. Saimnieks viesmīlīgi sagaidīja Irbe-1 komandas pārstāvjus, kā arī izrādīja paša veidoto iespaidīgo akmeņdārzu un koka skulptūras.

ASV privātais kosmisko lidojumu uzņēmums "SpaceX" parakstījis līgumu ar kompāniju "Space Adventures" par četru tūristu nosūtīšanu kosmosā.

Tūristi tiks nogādāti tālāk orbītā nekā jebkurš privāts astronauts līdz tam, misija varētu notikt 2022.gadā un izmaksāt vairāk nekā 100 miljonus dolāru.

Vašingtonā bāzētā "Space Adventures" bija starpnieks astoņu kosmosa tūristu nosūtīšanā uz Starptautisko kosmosa staciju (SKS) ar Krievijas raķetēm "Sojuz". Pirmais no tiem bija Deniss Tito, kurš 2001.gadā par astoņām stundām uz SKS samaksāja 20 miljonus dolāru, bet pēdējais - pasaulslavenās cirka trupas "Cirque du Soleil" dibinātājs Gijs Lalibertē 2009.gadā.

Jaunie kosmosa tūristi tiks vesti ar "SpaceX" kapsulu "Crew Dragon", kas izstrādāta NASA astronautu transportēšanai un kuras pirmais pilotējamais lidojums paredzēts tuvākajos mēnešos.

Pasaulē eksistē pasažieru regulārie avioreisi, kas garuma un ilguma ziņā ir patiešām iespaidīgi. Tiem, kas dodas šādos ceļojumos, ir jābūt īpaši izturīgiem, raksta n24.de.

Astoņas stundas ilgs lidojums - jau tas daudziem šķiet īstas mocības. Taču ir pat divreiz ilgāki avioreisi.

Regulārā avioreisa bez apstāšanās rekords ar garumu 14 178 km pieder lidsabiedrībai Emirates, kas nodrošina lidojumu no Oklendas Jaunzēlandē uz Dubaiju Apvienotajos Arābu Emirātos. Pēc starptautiskās lidojumu aģentūras (IATA) datiem, šis lidojums pēc plāna ilgst 17 stundas un 20 minūtes – ilgāks un tālāks nav neviens cits regulārais avioreiss pasaulē (dati uz 2016.gada septembri).

Tam ar lidojuma ilgumu 17 stundas un 5 minūtes, kā arī 13 293 km seko lidsabiedrības Saudia reiss no Losandželosas uz Rijādu, t.i. no Arābu pussalas uz ASV rietumkrastu.

Pasažieru trūkuma dēļ tiks slēgts pasaulē īsākais starptautiskais avioreiss - astoņu minūšu lidojums no Šveices uz Vāciju pāri Bodenezeram.

Lidojumus no 2016.gada novembra 20 kilometrus garajā maršrutā veic Austrijas aviokompānija People's Viennaline. Aviokompānija bija cerējusi piesaistīt 40 000 pasažieru gadā, bet martā tās pakalpojumus izmantoja vien 2300 cilvēku, un 14.aprīlī lidojumi tiks pārtraukti.

«Neskatoties uz pastāvīgo pieaugumu, mēs nedomājam, ka mums izdosies sasniegt nosprausto mērķi,» sacīja aviokompānijas īpašnieks Markuss Kopfs.

Tika plānots, ka šveiciešu pasažieri pēc piezemēšanās Vācijas pilsētā Frīdrihshāfenē ezera otrā krastā turpinās lidojumu uz Ķelni. Taču arī reiss Frīdrihshāfene-Ķelne izrādījās nepietiekoši noslogots un arī tiks atcelts.

Jauns uzņēmuma Virgin Galactic kosmosa kuģis lidojumiem kosmosā būs gatavs līdz nākamajam gadam, paziņojis Ričarda Brensona kompānijas Virgin Galactic vadītājs Džordžs Vaitsaids.

Paziņojums sekojis pēc pagājušajā nedēļā notikušās kosmosa kuģa katastrofas un satraukumiem par izmantoto tehnoloģiju drošību.

Laikrakstam The Financial Times viņš pastāstīja, ka kosmosa kuģa SpaceShipTwo degvielas sistēma piektdien veiktajā testa lidojumā virs Kalifornijas esot kārtīgi pārbaudīta. Viens no pilotiem katastrofā gāja bojā, bet otrs nopietni ievainots.

Vaitsaids apstiprināja, ka otra Virgin Galactic kosmosa kuģa būve esot pusceļā. Viņš arī norādīja, ka esot optimistiski noskaņots, neraugoties uz tikko sākto katastrofas izmeklēšanu, kas aizņemšot apmēram gadu.