Brīvpusdienu anatomija 

Skolēnu ēdināšana kļūst par sociālo uzņēmējdarbību.

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 2019. gada 15. maijs plkst. 8:03

Desmit gados valsts finansējums skolēnu brīvpusdienām palielināts vienu reizi – par aptuveni 25 procentiem. Savukārt maksa par elektroenerģiju kāpusi par 70 procentiem, minimālā darba alga palielināta teju divas reizes. Līdz ar to skolu ēdinātājiem kļūst neiespējami nodrošināt pakalpojumu par esošo cenu.

Lūdz atbalstu pašvaldībai

No 2008. gada 1. septembra līdz 2014. gada rudenim valsts viena skolēna ēdināšanai dienā piešķīra 1,14 eiro, pēc tam finansējums tika palielināts līdz 1,42 eiro, informē Izglītības un zinātnes ministrijā. Pašlaik par valsts budžeta līdzekļiem brīvpusdienas pieejamas visiem 1.–4. klašu bērniem, bet ir pašvaldības, kas pēc savas izvēles arī apmaksā pamatskolas un vidusskolas skolēnu, kā arī pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņu ēdināšanu.

Ja no 1,42 eiro atrēķina pievienotās vērtības nodokli, ko maksā uzņēmēji, vienai komplekso pusdienu porcijai atliek vien 1,17 eiro, norāda SIA Māras Lācis valdes loceklis Madars Markus-Narvils. Tas ir viens no Kurzemē lielākajiem spēlētājiem šajā nozarē, ēdināšanu nodrošinot sešās vispārīgajās izglītības iestādēs un 12 bērnudārzos Liepājā. Uzņēmējs jau vairākkārt vērsies pašvaldībā ar lūgumu palielināt ēdināšanas maksu pirmsskolas izglītības iestādēs un līdzfinansēt to skolās.

Desmit gados nopietni pieaugušas gatavošanas un produktu izmaksas, pamato M. Markus-Narvils. Par 100 kilovatiem elektroenerģijas 2008. gadā bija jāmaksā 9,39 eiro, bet 2017. gada otrajā ceturksnī – jau 17,05 eiro. Minimālā darba alga pirms 11 gadiem bija 227,66 eiro, bet pērn – jau 430 eiro. Šī ir nozare, kur daudzi darbinieki arī saņem tieši minimālo algu, piebilst uzņēmējs. Darbaspēka izmaksas uz vienu cilvēku mēnesī 2008. gadā bija 479 eiro, bet 2016. gadā – jau 678. Gaļai un sviestam cena šajā laika posmā pieaugusi par aptuveni 30 procentiem.

Zaļais iepirkums sadārdzina

Papildu izmaksu pieaugumu veido zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) sistēma, kas pārtikas piegāžu un ēdināšanas pakalpojumu jomā ir spēkā kopš 2014. gada rudens. Nav runa tikai par Latvijas un, piemēram, Polijas produktu cenu starpību. Neliela zemnieku saimniecība savus izaudzētos dārzeņus nevar piedāvāt par tikpat zemu maksu, kā, piemēram, vietējie lielražotāji.

Sākotnēji bija noteikts, ka atbilstošas prasības jāpiemēro tad, ja iepirkumu summa pārsniedz 42 tūkstošus eiro. Savukārt grozījumi 2017. gada 20. jūnija noteikumos paredz, ka zaļais iepirkums ir obligāts visos pārtikas un ēdināšanas iepirkumos.

«Tādējādi valsts un pašvaldību iestādēm ir laba iespēja veicināt Latvijā ražotās kvalitatīvās lauksaimniecības un pārtikas produkcijas lielāku pārstāvību publiskajos iepirkumos, radot priekšnoteikumus tālākai lauksaimniecības un pārtikas nozares attīstībai Latvijā,» uzsver Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Rūta Rudzīte.

Latvijā pieredze ir dažāda – ir mācību iestādes, kur ēdināšanu nodrošina uzņēmēji, ir tādas, kur to dara pašvaldības. Priekules novada dome ēdināšanas pakalpojumu nodrošina divās skolās – Krotē un Virgā. Ludzas novadā no piecām skolām firma strādā tikai vienā – Ludzas mūzikas pamatskolā, pārējās to dara pašvaldība. Līdzīga situācija ir Alūksnes pusē.

Galvenais iemesls šādai pašvaldību rīcībai ir tas, ka trūkst uzņēmēju, kuri būtu gatavi uzņemties skolēnu ēdināšanas pakalpojuma sniegšanu.

Visu rakstu lasiet 15. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

Par spīti lietotāju skaita sarukumam, sociālais tīkls draugiem.lv vēl joprojām ir pelņu...

Sekojot pieprasījumam, zivju pārstrādātāji maina paradumus un pielāgojas klientu prasībām, kas...

Pirms vairākiem gadiem raidījumu vadītājs un dabas pētnieks Māris Olte par 6000...

Lai arī esmu projām no lielā sporta, joprojām esmu tajā iekšā, tikai...

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties Lietuvas...

No šīs sadaļas
2019. gada 14. maijs plkst. 11:55

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir pieņēmis lēmumu patērētāju kolektīvo interešu...

2019. gada 14. maijs plkst. 11:31

VAS Latvijas Pasts noslēdzis pērn nogalē uzsākto pasta tīkla vērienīgo tehnoloģiskās modernizācijas...

2019. gada 14. maijs plkst. 6:57

Sešas pludmales kafejnīcas ik vasaru sagaida atpūtniekus Liepājā, un to attīstība ir...

2019. gada 13. maijs plkst. 13:05

Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) valdes locekle Vita Jermoloviča šodien kopā ar...

2019. gada 13. maijs plkst. 10:00

Latvijas lidsabiedrība airBaltic pagājušajā nedēļas nogalē uzsāka lidojumus uz diviem jauniem brīvdienu...

2019. gada 13. maijs plkst. 9:26

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis kriminālprocesu pret Rīgas domes nodibinājuma...

2019. gada 13. maijs plkst. 9:13

Valsts kontroles audita laikā Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) darbiniekus nepameta sajūta,...

2019. gada 10. maijs plkst. 15:39

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēmis lēmumu par pagaidu noregulējumu attiecībā...

2019. gada 10. maijs plkst. 14:27

Atsaucoties Cēsu novada pašvaldības lūgumam nodrošināt Cēsu un Siguldas iedzīvotājiem ērtu...

2019. gada 10. maijs plkst. 10:49

Apģērbam ir jākalpo cilvēkam, nevis otrādi, tā uzskata apģērbu zīmola Baiba Ladiga...