Jaunākais izdevums

2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 19,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 1 736 milj. eiro. Būvniecības produkcijas pieaugumu ietekmēja apjoma kāpums inženierbūvju būvniecībā par 30,6 %. Būvdarbu apjoma pieaugums bija gandrīz visās inženierbūvniecības jomās: autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 28,2 %, ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā - par 51,4 %.

Ievērojams kāpums bija arī maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībā – par 49,5 %, vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecībā – par 41,0 % un citu inženierbūvju būvniecībā – par 81,7 %. Ēku būvniecībā produkcijas apjoms pieauga par 11,8 %, ko ietekmēja apjoma kāpums nedzīvojamo ēku būvniecības sektorā par 20,2 %. Savukārt dzīvojamo ēku būvniecībā bija kritums par 11,0 %.

2017. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 21,0 %. Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 548,8 milj. eiro.

Būvniecības produkcijas pieaugums 2017. gada 4. ceturksnī bija inženierbūvju būvniecībā - par 29,3 % un ēku būvniecībā - par 14,9 %, tai skaitā nedzīvojamo ēku būvniecībā – par 25,7 %. Dzīvojamo māju būvniecībā bija kritums par 13,4 %. Būvniecības apjoma kāpums inženierbūvju būvniecībā bija autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 33,5 %, maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībā – par 70,9 % un vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecībā – par 31,1 %.

2017. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni,būvniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 3,5 %, tai skaitā inženierbūvju būvniecība – par 0,7 %, dzīvojamo māju būvniecība - par 7,1 % un nedzīvojamo ēku būvniecība – par 3,6 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Valsts kontrole: Administratīvais slogs privātmāju būvniecībai ir pārāk sarežģīts

Db.lv, 05.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijā ir visvienkāršāk uzbūvēt privātmāju paša spēkiem, ievērojot normatīvo regulējumu. Tomēr būvniecības procesa administratīvais slogs un dažādu saskaņojumu laikietilpība to padara sarežģītu un nepamatoti apgrūtinošu gan būvētājiem, gan uzraugiem, secinājusi Valsts kontrole.

Turklāt apjomīgo un sarežģīto normatīvo aktu prasības ne vienmēr ir saistītas ar drošas būvniecības veicināšanu. To revīzijā par būvniecības procesa efektivitāti secinājusi Valsts kontrole.

Lai arī Latvijā izveidotais būvniecības administratīvais process būtiski neatšķiras no pasaulē atzītās labās prakses, tomēr jau vairākus gadus Pasaules Bankas Doing Business ziņojumā par Latviju būvniecības saskaņošanas process tiek izcelts kā viena no vājākajām konkurētspējas indeksu ietekmējošajām jomām. Situāciju nav uzlabojis arī jaunais Būvniecības likums, kas stājās spēkā 2014. gadā. Būvniecības procesa saskaņošanai Latvijā ir jāveic 14 procedūras, kam nepieciešamas 192 dienas. Tas ir vidēji divas reizes ilgāk nekā Lietuvā (75 dienas) un Igaunijā (103 dienas).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomistu prognozes par Latvijas ekonomikas nākotni

Lelde Petrāne, 30.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

IKP galvenokārt ietekmēja apjoma pieaugums rūpniecībā un pakalpojumu nozarēs (pēc provizoriskām aplēsēm – atbilstoši 4,3 % un 3,0 %), tai skaitā mazumtirdzniecībā par 2,1%. Samazinājumu uzrāda iekasēto produktu nodokļu apjoms.

Salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, IKP palielinājies par 0,7 %.

Banku ekonomistu viedokļi par jaunākajiem IKP datiem

Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists:

«3.ceturkšņa sākotnējie IKP dati ir drīzāk iepriecinoša ziņa, pieaugums ir bijis tuvu gaidītajam. Jāatzīmē gan, ka IKP gada pieaugumam šoreiz izteikti labvēlīga bija darba dienu skaita ietekme. Sezonāli izlīdzinātais rādītājs varētu būt apmēram par procentpunktu zemāks, kas nozīmētu, ka izaugsme drīzāk turpinājusi bremzēties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvniecības procesa dokumentu aprite no nākamā gada plānota elektroniski

Zane Atlāce - Bistere, 18.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta sēdē šā gada 18. septembrī valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātos grozījumus Būvniecības likumā, lai no 2019. gada visa būvniecības procesā nepieciešamā dokumentācija notiktu tikai elektroniski – dokumentācijas iesniegšana, lēmumu pieņemšana un saskaņojumu veikšana notiks Būvniecības informācijas sistēmā (BIS), informē EM.

Izstrādātie grozījumi likumā paredz pāriet uz būvniecības procesa pilnīgu elektronisku dokumentu apriti no 2019. gada 1. janvāra. Pašvaldībām, kas vēl nejutīsies gatavas pilnībā pāriet uz elektronisku dokumentu apriti, plānots dot iespēju saistošajos noteikumos iekļaut normu par pārejas periodu, bet ne ilgāk par 2019. gada 31. decembri. Noslēdzoties pārejas periodam, būvniecības process būs iesākams un turpināms tikai elektroniski. Izņēmums saglabāsies uz tiem būvniecības procesiem, kuri jau ir iesākti papīra veidā – šos procesus varēs pabeigt papīra veidā bez termiņa ierobežojuma.

Dokumentu elektroniska aprite ļaus ikvienam būvniecības procesa dalībniekam neatkarīgi no viņu atrašanās vietas sev ērtā, ātrā un efektīvā veidā bez papildu administratīvā sloga saņemt valsts nodrošinātos elektroniskos pakalpojumus BIS.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvniecības nozarē valda optimisms

Rūta Kesnere, 07.05.2019

Galerijā TOP 5 un laikrakstā TOP 10 ietvertas tikai tās kompānijas, kuras DB atsaucās un sniedza savus datus!

Foto: DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gads būvniecības nozarei ir bijis izcils, jo teju visām lielākajām būvkompānijām ir vērojams apgrozījuma pieaugums.

Tas vistiešākajā veidā ir saistīts ar Eiropas Savienības struktūrfondu projektiem, kas tika sākti vai pabeigti pērn. Turklāt arī šis gads būvniekiem rādās rožainās krāsās.

Pieaugums – 21%

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2018. gadā būvniecības apjomi pieauga par 21,9% (salīdzināmās cenās). Tostarp ēku būvniecības apjomi pieauga par 25,6%. Būvniecības apjomi palielinājās gan dzīvojamo māju, gan nedzīvojamo māju pamatkategorijās. Vislielākais devums bija vairāku dzīvokļu māju būvniecības apjomu palielinājumam, tai pašā laikā visstraujāk pieauga privātmāju būvniecība. Ekonomikas ministrija norāda, ka nedzīvojamo ēku pamatkategorijā pieaugumu noteica biroju ēku, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēku būvniecība. Tas ir saistīts ar atsevišķu lielu šīs kategorijas būvniecības projektu īstenošanu, piemēram, tirdzniecības centru Akropole un IKEA. Nākamās ēku grupas ir šādas sabiedriskās ēkas: muzeji un bibliotēkas, universitātes un zinātniskajai pētniecībai paredzētās ēkas. Izaugsmi apliecina arī izsniegto būvatļauju skaits, kas 2018. gadā pārsniedz 2017. gada rādītāju. Pērn tika izsniegtas 4403 būvatļaujas, kas bija par 186 būvatļaujām vairāk. No kopējā izsniegto būvatļauju skaita vairāk nekā puse jeb 57% izsniegtas privātmāju būvniecībai. Tas ir pozitīvs signāls nozarei, kas liecina, ka tā var diversificēt savu portfeli un tai nav jāpaļaujas tikai uz sabiedriskā sektora pasūtījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Atklāts jauns būvniecības atkritumu šķirošanas un pārstrādes centrs

Db.lv, 23.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stopiņu novada Rumbulā atklāts jaunais vides pakalpojumu uzņēmuma "Clean R" būvniecības atkritumu šķirošanas un pārstrādes centrs "Nomales".

Parakstīts arī sadarbības memorands par efektīvāku aprites ekonomikas īstenošanu būvniecības un demontāžas atkritumu segmentā. Tajā par sadarbību vienojās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga, Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas izpilddirekcijas vadītājs Armands Nikolajevs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons un Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons.

"Būvniecības atkritumi vienlaikus ir gan problēma un izaicinājums, gan arī iespēja. Ikdienā mēs redzam, ka ne visiem ir izpratne par to, ko drīkst un ko nedrīkst darīt ar būvgružiem, ne katrs apzinās savu lomu būvgružu atbildīgai un atbilstošai apsaimniekošanai. Tādēļ jo būtiskāks ir fakts, ka mēs – visas nozarē iesaistītās puses –, parakstot sadarbības memorandu, identificējam, kā ar aktīvu rīcību varam gādāt, lai būvniecības atkritumu apsaimniekošana notiktu videi un cilvēkam drošā veidā, lai efektīvi tiktu īstenoti aprites ekonomikas principi. Ir būtiski, ka Latvijā top vietas, kurās būvgružus var kvalitatīvi un pareizi pārstrādāt, tādēļ atliek vien turpināt darbu, lai aizvien palielinās pārstrādāto būvniecības atkritumu apjomi, kas, pārtopot materiālos, var gūt "jaunu dzīvi" jaunos objektos," pauž SIA "Clean R" valdes loceklis Guntars Levics.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku kredīti tautsaimniecībai – kuras nozares dominē?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 11.12.2018

1. attēls. Banku kredītu īpatsvars nozaru komersantu kreditoru kopsummā (%)

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Papildināta: Noraida Nacionālās bibliotēkas būvnieku prasību par 12,1 miljona eiro piedziņu no valsts

LETA, 04.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa šodien pilnībā noraidīja Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvnieku - pilnsabiedrības «Nacionālo būvkompāniju apvienība» - prasību par 12 134 532 eiro piedziņu no valsts.

Pirmās instances tiesa bija apmierinājusi prasību daļā par parāda pamatsummas 9 272 319 eiro piedziņu un noraidījusi prasību daļā par nokavējuma procentu un līgumsoda piedziņu 2 862 212 eiro apmērā. Ņemot vērā to, ka Rīgas apgabaltiesa bija noraidījusi prasību par pamatsummu, apelācijas instances tiesai nebija pamata vērtēt prasību daļā par nokavējuma procentu un līgumsoda piedziņu, pieņemto nolēmumu skaidroja Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnesis Valdis Vazdiķis.

Lietas būtība ir par to, vai Latvijas valsts Kultūras ministrijas personā ir pilnībā norēķinājusies ar pilnsabiedrību «Nacionālā būvkompāniju apvienība» par LNB būvniecību atbilstoši līgumā par LNB būvniecību pielīgtajam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

BIM ieviešana ir vienīgais loģiskais ceļš Latvijas būvniecības nozares attīstībai

Sigita Janvāre - VNĪ valdes locekle, 03.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no būtiskākajām drīzumā gaidāmajām izmaiņām VNĪ iepirkumos būs prasība izmantot būvju informācijas modelēšanu jeb BIM, kas jau izraisījusi plašu rezonansi sabiedrībā. Mēs kļūsim par ledlaužiem būvniecības digitalizācijā Latvijas publiskajā sektorā. Paši testēsim, kā tā strādā, un dalīsimies savā pieredzē, palīdzot arī citiem, tādējādi kopīgi ieviešot BIM visā valstī.

Būves informācijas modelēšana (BIM) nav tikai mūsu iegriba – tā ir mūsdienīgas būvniecības nozares nepieciešamība. Tas ir kopīgs Ekonomikas ministrijas, būvniecības nozares un citu ieinteresēto pušu projekts, kas raida spēcīgu signālu par pārmaiņām Latvijas būvniecības nozarē. Esam pārliecināti, ka tas ir vienīgais loģiskais ceļš Latvijas būvniecības nozares attīstībai.

Ziemeļvalstīs gūtā pieredze liecina, ka būvniecības digitalizācija ir vienīgais veids, kā nodrošināt procesu efektivitāti un caurspīdīgumu. Tas palīdzēs efektīvi tikt galā ar lielākajiem būvniecības izaicinājumiem, ļaus izvairīties no projektēšanas nepilnībām un samazināt būvdarbu izmaksas, vienlaikus uzlabojot komunikāciju un darbību koordināciju starp projektētājiem, būvniekiem un pasūtītāju. Tādējādi būvniecības process būs operatīvāks un precīzāk prognozējams. Vienlaikus ēkas digitālais dvīnis neapšaubāmi atvieglo apsaimniekošanas un uzturēšanas procesu un palielina nekustamā īpašuma vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Rūpniecība Latvijā šogad augs lēnāk nekā ekonomika kopumā

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, 04.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maijs Latvijas rūpniecībai ir bijis labākais mēnesis šogad, taču izaugsme nozarē joprojām ir mērena un ievērojami atpaliek no ekonomikas kopējā pieauguma.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, salīdzinājumā ar pērno gadu Latvijas rūpniecības izlaide augusi par 1,7%. Tā ir laba ziņa, jo iepriekšējos mēnešos rūpniecība atradās mīnusos, taču maijā viss uzlabojums noticis enerģētikas dēļ, kas lielā mērā ir atkarīga no laika apstākļiem, savukārt apstrādes rūpniecības, kas ir precīzāks Latvijas ekonomikas barometrs, izaugsme ir kļuvusi lēnāka. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu apstrādes rūpniecības izlaide maijā augusi par 1,7%, kas ir lēnākais pieaugums nozarē kopš pērnā gada vidus un ne pārāk iepriecinošā situācija pasaules ekonomikā liek būt piesardzīgam par nozares perspektīvām gada otrajā pusē. Pēc manām prognozēm, izaugsme rūpniecībā Latvijā šogad atpaliks no citām nozarē un ekonomikas pieaugums Latvijā šogad vairāk balstīsies uz iekšējo patēriņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viena no straujāk augošajām nozarē Latvijā - apstrādes rūpniecība

Mārtiņš Āboliņš - Bankas Citadele ekonomists, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā pusotra gada laikā rūpniecība Latvijā ir bijusi viena no straujāk augošajām nozarēm Latvijā un pašreizējās tendences liek domāt, ka Latvijas apstrādes rūpniecībā arī šogad gaidāms ļoti labas izaugsmes gads.

Kā liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati, šī gada februārī Latvijas rūpniecības ražošanas apjomi auguši +8,7%. Tas ir straujākais pieaugums rūpniecībā kopš pērnā gada septembra un ievērojami pārsniedz ekonomikas kopējo attīstības tempu šobrīd. Mēneša ietvaros liela nozīme ir bijusi enerģētikai, kur dēļ aukstajiem laika apstākļiem ražošana augusi par 12,7%, tomēr veiksmīgs mēnesis padevies arī apstrādes rūpniecība, kur ražošanas apjomi auguši par 7,3%.

Kopējās tendences apstrādes rūpniecībā pēdējā pusotra gada laikā nav būtiski mainījušās. Visstraujākais pieaugums joprojām vērojams metālapstrādes un mašīnbūves nozarēs, kur ražošanas apjomi februārī auguši par 15-35%. Papildus tam februārī ļoti labus rezultātus uzrādījusi arī ķīmisko vielu ražošana (+40,3% pret iepriekšējā gada februāri) un negaidīti labi rezultāti februārī bijuši arī kokapstrādē (+5,7%), kā arī mēbeļu ražošanā (+7,3%), par spīti tam, ka nelabvēlīgie laika apstākļi iepriekšējos mēnešos ierobežoja kokmateriālu pieejamību un sadārdzināja to cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

FIDIC jāievieš visos valsts iepirkumos

Jānis Uzulēns - Latvijas Inženierkonsultantu asociācijas (LIKA) valdes loceklis, 11.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekmīgas un attīstītas valstis jau sen būvniecības nozares līgumos izstrādājušas savus standartus, praktiski regulējot attiecības starp nozares dalībniekiem visos attiecību etapos.

Virkne valstu izmanto FIDIC (tajā skaitā arī nemaz ne tik sekmīgas valstis, piemēram, pēc OECD vērtējuma) kā standartu valsts iepirkumos. Un tad ir Latvija – unikāla, sekmīga un varena valsts, ja to vēta pēc būvniecības nozares rādītājiem.

Latvijā FIDIC līgumu formas (Sarkanā un Dzeltenā) izmantotas jau kopš 90. gadu vidus, piemēram, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iepirkumos. Atjaunojot diskusiju par FIDIC kā valsts standartu, 2018. gadā RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes doktoranti sadarbībā ar Būvniecības valsts kontroles biroju aptaujāja vairāk nekā 8000 Latvijas inženieru. Viens no jautājumiem – kādus tipveida līgumus izmanto ikdienas darbā Latvijā? 19% respondentu norādīja, ka izmanto FIDIC tipveida līgumus. Tā bija otrā populārāka atbilde, citi atzina, ka ar standartiem nav saskārušies. Tālab sniegtās atbildes ļauj secināt – FIDIC Latvijā ir viszināmākā standarta līgumu forma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības informācijas sistēmā 2018. gada 19. decembrī ir izsniegta pirmā e-būvatļauja, un tas nozīmē, ka būvniecības ieceres un būvprojekta saskaņošanas process ir noticis digitālā vidē, informē Būvniecības valsts kontroles biroja pārstāve Egita Diure.

Būvatļauju ir izsniegusi Stopiņu novada būvvalde uzņēmumam «Bonava Latvija» daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas jaunbūvei Stopiņu novada Dreiliņos.

Lai gan būvniecības ieceres un būvprojekta e-saskaņošana Latvijā jau ir iespējama no šī gada vidus un elektroniskā vidē jau darbojas daudzi būvniecības procesa dalībnieki, kā arī ir iesniegti vairāki iesniegumi, šis ir pirmais gadījums, kad dokumentu aprite ir uzsākta un pabeigta e-vidē un būvnieks jau šodien faktiski var uzsākt darbus būvlaukumā.

Gan būvniecības iesnieguma iesniegšana, gan tehnisko noteikumu pieprasīšana un izsniegšana, kā arī būvprojekta iesniegšana un visbeidzot – būvatļaujas izsniegšana un atzīme par būvdarbu nosacījumu izpildi ir notikusi elektroniski. Tas noticis laika posmā no 2018. gada 16. augusta līdz 19. decembrim. Tā kā šajā laikā ir bijusi arī termiņa iesaldēšana, jo no dokumentu iesniedzēja bija nepieciešama papildu informācija, faktiskais būvatļaujas saņemšanai nepieciešamais laiks bija 77 dienas. Tas ir daudz augstāks rādītājs nekā līdz šim vidēji, kad dokumentu saskaņošana notika papīra formātā. Saskaņā ar Pasaules Bankas Doing Business reitingu Latvijā vidēji ir nepieciešamas 192 dienas būvprojekta saskaņošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018.gadā būvniecībā prognozējams vēl lielāks būvniecības apjoma pieaugums, ko veicinās ne tikai privāto investīciju palielināšanās, bet arī straujāka Eiropas Savienības fondu finansējuma ieplūšana ekonomikā. Vienlaikus turpināsies darbs pie vērienīgām izmaiņām būvniecības normatīvajā regulējumā, kuras to veiksmīgas virzības gadījumā kalpos kā nozīmīgs attīstības dzinulis nozarei un Latvijas tautsaimniecībai kopumā, prognozē Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.

«Nākamais gads būvniecības nozarei būs izaugsmes un pārmaiņu periods. Ievērojamais būvniecības apjoma pieaugums no būvniecības uzņēmumiem prasīs spēju sabalansēt pieaugošās kvalitātes prasības ar ierobežotiem darbu veikšanas termiņiem un darbaspēka resursiem. Vienlaikus būs jāturpina strādāt pie tā, lai nozari padarītu sakārtotāku, efektīvāku un modernāku, tajā nodarbinātajiem cilvēkiem jānodrošina kvalitatīva izglītība, sociālās garantijas un darba apstākļi, paturot prātā galveno mērķi – drošas, kvalitatīvas un inovatīvas būves,» uzsver Baiba Fromane.

Neskatoties uz to, ka progress šogad panākts vairāku nozarei būtisku normatīvo aktu virzībā, tostarp ieviesta elektroniskā darba laika uzskaite būvlaukumos, pieņemts jaunais Publisko iepirkumu likums un izstrādātas vadlīnijas izdevīgākā piedāvājuma noteikšanai būvniecības un «projektēt un būvēt» iepirkumos, jānoslēdz darbs pie citiem prioritāriem uzdevumiem. Nekavējoties jāizstrādā būvniecības tipveida līgumi, kas sekmētu kvalitatīva būvniecības pakalpojuma saņemšanu un mazinātu strīdus būvniecības procesa dalībnieku starpā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foruma «Godīga konkurence Latvijas būvniecībā» laikā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā godināja lielākos būvniecības nozares nodokļu maksātājus, pasniedzot īpašus goda rakstus.

Lielākais būvniecības nozares darba spēka nodokļu maksātājs 2017. gadā Rīgas plānošanas reģionā – SIA «Filter».

Lielākais būvniecības nozares darba spēka nodokļu maksātājs 2017. gadā Kurzemes plānošanas reģionā – SIA «UPB Nams».

Lielākais būvniecības nozares darba spēka nodokļu maksātājs 2017. gadā Zemgales plānošanas reģionā – SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība Igate».

Lielākais būvniecības nozares darba spēka nodokļu maksātājs 2017. gadā Vidzemes plānošanas reģionā SIA «Woltec».

Lielākais būvniecības nozares darba spēka nodokļu maksātājs 2017. gadā Latgales plānošanas reģionā SIA «Ceļi un tilti».

Būvniecības nozares nodokļu maksātājs ar lielāko kopējo darījumu vērtības pieaugumu 2017.gadā Rīgas plānošanas reģionā – SIA «Arčers».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozarē iepriekšējos divus gadus izaugsmes tempi bija ļoti strauji. Dati par būvniecības produkcijas apjoma dinamiku 2019.gadā liecina, ka šajā gadā attīstības tempi ir palēninājušies un 1.pusgadā būvniecības produkcijas apjomi pieauga par 3,4%, salīdzinot ar 2018.gada 1.pusgadu, informē Ekonomikas ministrija.

Ja šā gada 1.ceturksnī nozare auga par 7,4% salīdzinājumā ar 2018.gada atbilstošo ceturksni, tad pieaugums 2.ceturksnī veido tikai 1%. To var skaidrot ar bāzes efektu jeb iepriekšējo gadu straujās izaugsmes rezultātā sasniegtajiem augstajiem rādītājiem. Līdztekus nozares attīstību ierobežo lielo privāto būvniecības projektu pabeigšana un maksimumu sasniegušās Eiropas Savienības struktūrfondu investīcijas.

2019.gada 2.ceturkšņa nelielo pieaugumu nodrošināja tikai ēku būvniecības apjomu attīstība. Šajā periodā specializētie būvdarbi bija tādā pašā līmenī kā pirms gada. Savukārt dati par inženierbūvniecību uzrāda samazinājumu, kas turpinās jau vairākus ceturkšņus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Gaismas stars būvniecības apdrošināšanas krēslainā tuneļa galā

Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents, 15.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau gadiem būvniecības apdrošināšana ir bijusi kā krēslains tunelis – it kā ved pareizajā virzienā, bet īsti redzēt, kurp dodamies, nevar.

Ik pa laikam no krēslas var iznirt nepamanīta bedre, kur izmežģīt kāju, vai ass armatūras gals, uz kā uzdurties. Tā arī būvnieki un apdrošinātāji ceļoja pa šo tuneli, katrs cenzdamies nokļūt līdz galam ar iespējami mazākiem zaudējumiem. Tādēļ nozares ir vienotas nostājā, ka būvniecības apdrošināšanā ir virkne problemātisku jautājumu un tie būtu jārisina. Tomēr jēgpilna kustība šajā virzienā ir sākusies vien šogad, kad Ekonomikas ministrija ķērusies pie jauna būvniecības modeļa izstrādes.

Šobrīd ar likumu Latvijā ir noteikta obligātā civiltiesiskā apdrošināšana būvdarbu veicējam un būvspeciālistam, kā arī noteikti minimālie atbildības limiti. Taču apdrošināšanā tikpat būtiska līguma sadaļa ir iekļautie jeb apdrošinātie riski, un tos Latvijā katrs būvnieks un apdrošinātājs var interpretēt dažādi. Dažkārt būvnieki cenšas problēmu atrisināt maksimāli lētāk un iegādājas lētāko iespējamo polisi – taču tā daudzi riski netiek apdrošināti. Tādēļ ar jaunu regulējumu noteikti būtu jākonkretizē apdrošināšanas tvērums un izņēmumi, apdrošināmie riski, atbildības limiti un kritēriji, kā arī skaidri jādefinē mērķis – aizsargāt trešo personu, nesaistītu ar būvniecības procesu. Tāpat sakārtojamas ir katras puses atbildības robežas, tiesības un pienākumi, kā arī jāveido pārdomātas subrogācijas iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Norises Latvijas mājokļu tirgū: vai bumba ar laika degli?

Ermīns Sniedze, SIA Latio Mājokļu tirdzniecības vadītājs, 09.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lavijas sabiedrība mūžsenis dalījusies divās frontēs. Vienā pusē ir tie, kas skandē, cik pie mums viss labi: tautsaimniecībā «uzrāviens» (IKP pieaugums, pēc ātrā novērtējuma, šajā pusgadā palielinājās par 2,1%), algas – lielākas (šogad pusgadā +7,8%, sasniedzot 1036 EUR par pilnas slodzes darbu), bezdarbs samazinās (šogad pusgadā tas bija 6,4%, gada laikā – 1,3 procentu kritums), pircēju optimisms palielinās, nekustamā īpašuma tirgus aug. Iepretim ir ļoti piesardzīgie, sakot: ārējā vide ir nestabila, korupcija – augsta, izaugsme bijusi pārāk lēna un ilga.

Vēsu prātu aplūkojot pašreizējo Latvijas mājokļu tirgus situāciju un nozares pašreizējos izaicinājumus, SIA Latio vēlētos izcelt vairākas problēmas, kuru risināšanas atlikšana var novest pie sniega bumbas izraisītas lavīnas efekta.

• Latvijā jaunu mājokļu iegāde netiek kreditēta pienācīgos apjomos. Mums patīk sevi salīdzināt ar kaimiņvalstīm, taču diemžēl uz Lietuvas un Igaunijas fona izskatāmies bēdīgi. Latvijā izsniegto kredītu apjoms ir teju uz pusi mazāks nekā kaimiņos. Ja salīdzinām situāciju 2008. un 2017. gadā, redzam, ka Latvijā pirms teju 10 gadiem mājsaimniecību ilgtermiņa kredītu apjoms bija 9,3 miljardi eiro, bet 2017. gadā tas bija samazinājies par 42% – līdz 5,4 miljardiem eiro. Lietuvā atskaites punkts bijis līdzīgs kā pie mums: 9,1 miljards eiro, bet 2017. gadā pat neliela izaugsme – 9,2 miljardi eiro. Igaunijā attiecīgi 7,9 un 8,8 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ražots Latvijā – elektronikas un būvmateriālu ražotāju sasniegumi

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Noslēgti 90 % līgumu ar komunikāciju tīklu uzturētājiem par BIS lietošanu

Zane Atlāce - Bistere, 19.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) ar komunikāciju tīklu uzturētājiem jeb tehnisko noteikumu izdevējiem (TNI) ir noslēdzis 298 līgumus par Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) lietošanu, informē biroja pārstāve Elīna Balgalve.

Tādējādi gandrīz 90% no visiem līgumiem, kas kopumā jānoslēdz ar pašvaldību būvvalžu norādītajiem TNI, ir stājušies spēkā, paužot to slēdzēju apņemšanos lietot BIS.

«BIS ir vienota platforma visiem būvniecības procesa dalībniekiem. Tikai tad, kad tajā darbosies visi būvniecības procesa virzītāji, mēs varēsim pilnībā izbaudīt priekšrocības, ko sniedz būvniecības procesa digitalizācija - caurspīdīgums, ātrums, ērtums un drošība,» uzsver BVKB direktora pienākumu izpildītājs Uldis Jansons.

Atbilstoši pašvaldību būvvalžu sniegtajai informācijai par savā administratīvajā teritorijā strādājošajiem TNI, noslēdzamo līgumu skaits par BIS lietošanu starp BVKB un TNI šobrīd ir 346. Lai BIS izmantošanu tehnisko noteikumu izdevējiem padarītu ērtu un viņu vajadzībām atbilstošu, ir izveidota speciāla darba vieta un vide, kas pielāgota TNI funkciju veikšanai. Sistēmā tehnisko noteikumu izdevēji var komunicēt ar būvniecības procesā iesaistītajām personām, saņemt tehnisko noteikumu un projekta saskaņojumu pieprasījumus, izsniegt elektroniski tehniskos noteikumus, izskatīt ieceres dokumentāciju un elektroniski saskaņot to. Tāpat iespējams saņemt pieprasījumus un izsniegt atzinumus par būves gatavību ekspluatācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta - KNAB aizdomās par kukuļa ņemšanu no būvuzņēmēja aizturējis Dobeles pašvaldības iepirkumu komisijas priekšsēdētāju

LETA, 19.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizdomās par kukuļņemšanu no būvfirmas īpašnieka Madara Radžeļa aizturējis Dobeles novada pašvaldības iepirkumu komisijas priekšsēdētāju Lailu Šereiko, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB 15.jūlijā sākts kriminālprocess par to, ka Dobeles novada iepirkumu komisijas priekšsēdētāja Šereiko, iespējams, laikā no 2019.gada janvāra līdz jūlijam pieņēmusi kukuļus no SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»'» par sniegto atbalstu Dobeles novada iepirkumu procedūrās, kā arī veikusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

KNAB rīcībā esošie audioieraksti, liecības, dokumenti un priekšmeti dodot pamatu pieņēmumam, ka Dobeles novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Šereiko, būdama iepirkumu komisijas priekšsēdētāja, esot pieņēmusi kukuļus no «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» dažādu materiālu labumu veidā.

Birojam ir aizdomas par ne mazāk kā 2000 eiro vērtu tirdzniecības centra «Rīga Plaza» dāvanu karšu pieņemšanu no Šereiko puses. Tāpat KNAB ir aizdomas, ka šonedēļ Jelgavā automašīnā amatpersona no «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» un «Igate Būve» valdes locekļa Radžeļa pieņēma kukuli 2500 eiro apmērā, lai neliktu šķēršļus un atbalstītu abus uzņēmumus iepirkumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Metsa Wood izsludina inovāciju konkursu ilgtspējīgām būvniecības metodēm

Zane Atlāce - Bistere, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas mežrūpniecības grupa "Metsa Wood" iniciatīva "Hybrid City" meklē veidus, kā padarīt būvniecību ilgtspējīgāku, izmantojot pašreiz pieejamās būvniecības metodes.

Ņemot vērā, ka būvniecība patērē ap 50% no pasaulē pieejamajiem resursiem, ir nepieciešams plāns B kā, saglabājot pašreizējo efektivitāti, ražošanu padarīt ilgtspējīgāku un ar mazāku negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi. Tāpēc "Metsa Wood" organizē starptautisku inovāciju konkursu, kurā aicina piedalīties arī interesentus no Latvijas.

"Metsa Wood" aicina būvinženierus un būvniecības kompānijas un citus interesentus pievienoties iniciatīvai, lai kopīgi atklātu pasaules labākos risinājumus efektīvākām, ilgtspējīgākām, modulārām un praktiskākām celtniecības metodēm. Dalībniekiem ir jāizvēlas esoša daudzstāvu ēka, kas nav būvēta no koka, jāizvēlas ēkā izmantots elements un jāpārveido tā, izmantojot "Metsa Wood" laminēta finiera kokmateriālus Kerto LVL kā galveno materiālu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

VNĪ izglītos publiskos pasūtītājus BIM ieviešanā būvniecības iepirkumos

Db.lv, 23.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paaugstinātu publisko pasūtītāju kompetenci par Būves informācijas modelēšanas (BIM) sniegtajām priekšrocībām, dalītos ar labo praksi un veicinātu straujāku BIM prasību iekļaušanu jaunajos būvniecības iepirkumos, VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ), Ekonomikas ministrija un Latvijas Nacionālā standartizācijas institūcija "Latvijas valsts standarts" aicina uz semināriem par VNĪ pērn izstrādāto BIM prasību ieviešanu iepirkumos un praktisko pielietošanu projektos.

Tādējādi tiks veicināta būvniecības digitalizācija Latvijā, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Seminārā publiskie pasūtītāji tiks iepazīstināti ar BIM un tās pielietošanu dažādos griezumos.

"VNĪ kā lielākais publiskais būvdarbu pasūtītājs apzinās savu nozīmi nozares attīstībā, tāpēc esam gatavi dalīties ar pieredzi un pērn izstrādātajām BIM prasībām ar citiem pasūtītājiem, palīdzot ieviest BIM visā Latvijā. VNĪ ieskatā būvniecības digitalizācija Latvijā ir nepieciešamība – tā uzlabo sadarbību starp visām būvniecībā iesaistītajām pusēm, palīdz pasūtītajam kontrolēt darbu izpildes termiņu un izmaksas, uzlabo būvprojekta kvalitāti, palīdz identificēt riskus, savlaicīgi novērst nepilnības, ekonomēt laika un finanšu resursus. Tā palīdz ne tikai sakārtot pasūtītāja un būvuzņēmēju attiecības, bet vienlaikus sakārto arī Latvijas būvniecības vidi, veicinot Latvijas būvnieku konkurētspēju starptautiskā līmenī," norāda R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Būtiskākais ieguldījums ekonomikas izaugsmē - tirdzniecības nozarei

Jānis Salmiņš, Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja vietnieks, 02.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem pagājušā gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 4. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 1%. Kopumā 2019. gadā ekonomika ir augusi par 2,2%, kas ir lēnāka izaugsme nekā divos iepriekšējos gados.

Izaugsmes tempu sabremzēšanos noteica gan iekšējie faktori (norises finanšu sektorā, pārmaiņas ostu pārvaldībā, ES fondu investīcijas sasniegušas maksimumu, u.c.), gan arī ārējie faktori (globālo tirdzniecības attiecību pārskatīšana, Brexit, lēnāka izaugsme ES valstīs).

Privātais patēriņš aizvadītajā gadā ir pieaudzis par 2,9%. Lēnāku pieaugumu nosaka mērenāki uzlabojumi darba tirgū. Lai arī darba algu pieauguma tempi joprojām ir salīdzinoši strauji, nodarbināto skaits aizvadītajā gadā pieauga vien par 0,1 procentu.

Pēc strauja kāpuma 2017. un 2018. gadā, 2019. gadā investīciju jeb bruto pamatkapitāla veidošanas pieaugums bija ievērojami mērenāks – par 3,1%. Pagājušajā gadā ieguldījumi mājokļos, ēkās un būvēs pieauga par 2,8%, mašīnās un iekārtās, kā arī transportlīdzekļos – par 2%. Vienlaikus ieguldījumu apjomi intelektuālā īpašuma produktos pērn palielinājās par 11,6 procentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Trešajā ceturksnī izsniegtas 1023 būvatļaujas dzīvojamo ēku būvniecības uzsākšanai

Žanete Hāka, 11.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 5,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Būvniecības apjoma kāpums bija ēku būvniecībā – par 11,7 %, inženierbūvniecībā – par 2,1 % un specializētajos būvdarbos – par 2,4 %. Salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo ceturksni, produkcijas apjoma pieaugumu inženierbūvniecībā ietekmēja kāpums ceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 3 % un hidrotehnisko objektu būvniecībā un citur neklasificētā inženierbūvniecībā – par 24 %. Savukārt būvniecības produkcijas kritums bija pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā – par 4,6 %.

Specializētajos būvdarbos būvniecības apjoma pieaugums bija tādās jomās kā elektroinstalācijas ierīkošanā, cauruļvadu uzstādīšanā un citās līdzīgās darbībās – par 4,6 % un citos specializētos būvdarbos – par 27,1 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ko darīt ar būvprojektu ekspertīzēm?

Jānis Uzulēns, Latvijas Inženierkonsultantu asociācijas valdes loceklis, 17.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijā šobrīd tiek spriests par nepieciešamajām izmaiņām Vispārīgajos būvnoteikumos, tajā skaitā attiecībā uz būvprojekta ekspertīžu veikšanu un to faktisko nozīmi būvniecības procesā. Par minēto notiek aktīva diskusija Būvniecības padomes dalībnieku un nozares pārstāvju vidū, taču, manuprāt, šāda diskusija ir neauglīga vairāku apsvērumu dēļ.

Vispārīgie būvnoteikumi nosaka, ka būvprojekta ekspertīze ir profesionāla pārbaude, kuras mērķis – sniegt izvērtējumu par būvprojekta tehniskā risinājuma atbilstību normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām. Tātad normatīvais regulējums prasa jebkuru eksperta iebildi par projekta risinājumu pamatot ar normatīva vai standarta prasībām.

Man pieejama trīs Latvijas uzņēmumu statistika par veiktajām ekspertīzēm pēdējos trīs gados. Kopā minētie uzņēmumi veikuši 630 ekspertīzes un tikai 5 gadījumos izsniegti pozitīvi atzinumi sākotnēji iesniegtajai dokumentācijai. Pārējos gadījumos būvprojektos veikti labojumi un ieviestas korekcijas. Statistika ir graujoša, taču mēs nezinām patiesos iemeslus, kāpēc ir tieši tā un ne citādi – iespējams, būvprojektu kvalitāte bijusi šaubīga, kas liecina par to izstrādātāju neprofesionalitāti, bet, iespējams, piedodiet, būveksperti ir “izspiedēji” vai arī skrupulozi dara savu darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru