Quantcast

Jaunākais izdevums

AS Cesvaines piens augustā uzsākusi ražot puscieto kazas sieru, kļūstot par pirmo piena pārstrādes uzņēmumu Latvijā, kas rūpnieciski ražo šādu produktum, informē uzņēmumā.

«Puscietais kazas siers patlaban pasaulē ir modes kliedziens. Tas ir veselīgs produkts ar lielisku eksporta potenciālu. Uzsākot šī siera ražošanu, Cesvaines piens ir devis ļoti labu stimulu Latvijas kazu audzētājiem straujāk attīstīt šo perspektīvo nozari,» norāda Latvijas Kazkopības biedrības valdes priekšsēdētāja Kristīne Piliena.

Uzņēmumā informē, ka jaunā siera receptes izstrāde uzņēmumā aizsākās 2016.gada vasarā un tapa garu eksperimentu gaitā. Tās autoram un siera meistaram ir liela pieredze kazas siera gatavošanā, viņam piederējusi arī kazu saimniecība.

Patlaban Latvijā pieejamais kazas piena daudzums uzņēmumam ļauj saražot līdz vienai tonnai puscietā kazas siera mēnesī. Uzņēmumā atzīmē, ka Latvijā pēdējos gados ir būtiski augusi patērētāju interese par kazas piena produktiem. To apliecina arī kazu ganāmpulku pieaugums - 2016.gada beigās Latvijā bija reģistrēts aptuveni 13 000 kazu, bet šogad kazu skaits jau pārsniedz 14 000.

«Sadarbībā ar kazas piena piegādātājiem cenšamies piena apjomu palielināt, lai piedāvātu sieru plašākam klientu lokam vietējā tirgū, kā arī esam konkurētspējīgi ar šo produktu eksporta tirgos,» uzsver Cesvaines piena valdes priekšsēdētāja Dzintra Simsone.

Cesvaines piens puscietā kazas siera ražošanai izmanto pienu no bioloģiskajām saimniecībām. Patlaban 80% no visiem Latvijas kazu audzētājiem ir bioloģiskas saimniecības, bet 25 saimniecības ir ekonomiski aktīvas jeb tādas, kas nodod pienu.

Cesvaines pienotava dibināta 1921.gadā, sākotnēji tā ražoja sviestu un sieru Bakšteins. 1997.gadā tika izveidota akciju sabiedrība Cesvaines piens. Šobrīd Cesvaines piens pamatā izgatavo trīs veidu sierus - Gouda, Maasdam un Tilsiter, kā arī piena produktus - sviestu, mājas sieru CIBA un biezpienu. Pēdējo gadu laikā uzņēmums aktīvi apgūst ES fondu līdzfinansējumu, modernizējot iekārtas, kas ļauj paplašināt produktu sortimentu un piedāvāt patērētājiem arvien jaunus un tirgū pieprasītus produktus.

?http://www.db.lv/diskusija/vai-bio-partikas-uzvaras-gajiens-latvija-turpinasies

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dobeles dzirnavnieks ražošanas attīstībā ieguldīs 30 miljonus eiro

Laura Mazbērziņa, 10.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Dobeles dzirnavnieks uzsācis vērienīgu attīstības projektu realizēšanu, paredzot investīcijas 30 miljonu eiro apmērā. Tuvāko gadu laikā pārtikas ražotājs plāno kļūt par Baltijā lielāko bioloģisko graudu pilna pārstrādes cikla uzņēmumu un nostiprināt savu lielākā makaronu ražotāja pozīciju Ziemeļeiropā, atklājot jaunu, inovatīvu pastas ražotni.

«Šo projektu realizēšanas uzsākšana iezīmē jauna attīstības posma sākumu, kas pavērs nebijušas iespējas gan Dobeles dzirnavniekam un mūsu darbiniekiem, gan Latvijas pārtikas pārstrādes nozarei kopumā. Mūsu mērķis ir iezīmēt Latviju pasaules kartē kā vietu, kur tiek ražoti īpaši kvalitatīvi pārtikas produkti ar augstu pievienoto vērtību,» norāda Kristaps Amsils, AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs.

«Bioloģiskā lauksaimniecība ir Latvijas zemnieku un uzņēmēju iespēja iekarot savu vietu globālajā tirgū, jo šī ir strauji augoša un vēl neaptverta niša,» uzskata K. Amsils. «BIO graudu nozares attīstība un ražošanas pieaugums ievērojami palielinās nozares ilgtermiņa ienesīgumu un pozitīvi ietekmēs arī pārējās bioloģiskās lauksaimniecības apakšnozares, piemēram, BIO lopkopību un BIO piensaimniecību, kuru izaugsmi līdz šim kavējusi sertificētas bioloģiskās barības nepietiekamā pieejamība.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides pakalpojumu uzņēmums "Clean R" ir izveidojis pirmo bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšanas maršrutu Rīgā, kopumā izvietojot vairāk nekā 40 konteinerus.

"Clean R" aicina iepazīties ar informāciju par bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem, to iedalījumu, savākšanas veidiem un iespējām pievienoties Rīgas "BIO" maršrutam Rīgas Centra rajona, Latgales priekšpilsētas un Kurzemes rajona zonas iedzīvotājus.

Bioloģiski noārdāmi atkritumi ir:

  • ēdiena paliekas (bez iepakojuma) t.sk. augļi, dārzeņi, olu čaumalas;

  • izlietotas papīra salvetes, papīra dvieļi, kā arī slapjš vai netīrs iepakojuma papīrs;

  • kafijas un tējas biezumi.

BIO konteinerā var tikt izmesti arī bioloģiski noārdāmi parku un dārzu atkritumi:

  • zari (līdz 5 cm diametrā);

  • novītuši ziedi, augi;

  • lapas, nopļauta zāle;

  • augu saknes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumiem, kas plāno uzlabot savu energoefektivitāti, attīstības finanšu institūcija Altum no šī gada piedāvā jaunu iespēju – grantu energoaudita veikšanai, informē Altum pārstāve Sandra Eglīte.

Grants sedz 85% no kopējām energoaudita un nepieciešamo uzlabojumu izpētes, tehnisko risinājumu un ekonomiskā pamatojuma izstrādes izmaksām, paredzot 15% paša uzņēmuma līdzdalību.

Pirmais granta saņēmējs ir SIA «Talsu Bio-Enerģija», kas attīstības projekta ietvaros veiks energoauditu.

Grantu var izmantot valsts un pašvaldības uzņēmumi, privātie uzņēmēji un biedrības. Kopējā Altum grantiem paredzētā summa ir gandrīz 1 miljons eiro.

Maksimālais granta apjoms nav ierobežots, tomēr uzņēmuma investīcijām energoefektivitātes uzlabošanas projektā jābūt vismaz 25 reizes lielākām par saņemto grantu. Proti, ja granta apmērs ir 20 tūkstoši eiro, uzņēmumam energoefektivitātes paaugstināšanā līdz 2021. gada beigām jāinvestē vismaz 500 tūkstoši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dobeles dzirnavnieks uzsācis daudzmiljonu BIO projekta 2.kārtu

Lelde Petrāne, 21.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saspringtā situācija valstī, ko izraisījusi vīrusa Covid-19 izplatība, nav ietekmējusi Latvijas lielākā pārtikas ražotāja AS "Dobeles dzirnavnieks" ilgtspējīgas attīstības plānus - uzņēmums noslēdzis Baltijā lielākās bioloģisko graudu pilna cikla pirmapstrādes un pārstrādes infrastruktūras būvniecības 1.kārtu.

"Kopējās projekta investīcijas pārsniedz 18,7 miljonus eiro, un šobrīd esam uzsākuši projekta attīstības otro kārtu," informē AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Paredzams, ka vairāk nekā 95% uzņēmumā saražoto bioloģisko graudaugu pārslu tiks eksportētas, tādējādi būtiski veicinot un kāpinot augstas pievienotās vērtības produktu eksportu un sniedzot iespēju Latvijai ieņemt konkurētspējīgu pozīciju pasaules bioloģisko produktu tirgū.

"2019. gadā "Dobeles dzirnavnieks" pārstrādāja par 40% vairāk bioloģiski audzētu graudu nekā gadu iepriekš – tas apliecina, ka bioloģiski audzētu produktu ražošana ir pasaulē strauji augoša un daudzviet vēl neaptverta niša. Tā ir Latvijas zemnieku un uzņēmēju iespēja iekarot savu vietu globālajā tirgū," skaidro K. Amsils.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Baltic Bio Grain izveidojis jaunu zaļo griķu produktu līniju «Mana ģimene», un nākotnē plāno paplašināt produktu piedāvājumu, stāsta «Baltic Bio Grain» pārstāve Rita Stasiloviča.

Ideja par zaļo griķu audzēšanu Baltic Bio Grain radusies jau sen, it īpaši, kad radinieki no Šveices (Lugano pilsēta) paziņoja, ka viņiem faktiski pieejami tikai dabīgās krasas zaļie griķi, savukārt brūnos griķus tur daudzi pat nepazīst, stāsta R. Stasiloviča, piebilstot, ka Latvijā kopš padomju laikiem aizvien tiek piedāvāti brūnie griķi, kas apstrādāti augstā temperatūrā.

«Latvijā zaļie griķi aug un daudzi viņus sēj, lai iegūtu griķu medu, ko pēc tam veiksmīgi eksportē, taču rodas jautājums, ko darīt ar pašiem griķiem,» viņa saka.

«Sākotnēji mums bija problēma, kur šos griķus lobīt, jo tas jādara kvalitatīvi un nepieciešams sertifikāts, jo griķi ir diezgan mīksti un drūp, bet Vacijā pieņem tikai virs 100 tonnām, līdz ar to radās strupceļš. Bet, pateicoties sakariem, izdevies atrast un vienoties ar lobīšanas stacijas īpašnieku Igaunijā, kas atrodas aptuveni 470 kilometru attālumā no Rīgas un kurai piešķirts bezglutēna produkcijas atpstrādes sertifikāts. Tādā veidā arī mēs varam piedāvāt Latvijā audzētus zaļos griķus,» piebilst R. Stasiloviča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Rimi: Būtiski audzis pieprasījums pēc bio produktiem

Sandra Dieziņa, 27.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Pēc samazinātā PVN ieviešanas Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem būtiski audzis pieprasījums pēc tomātiem un bioloģiski audzētām ogām un āboliem.

Pēc samazinātā PVN ieviešanas Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem būtiski audzis pieprasījums pēc tomātiem un bioloģiski audzētām ogām un āboliem.

«Redzam, ka tomātu apgrozījums vienībās pēdējo nedēļu laikā audzis par 35 %. Apjoms būtu vēl lielāks, bet vietējo tomātu ražas apjomi ir būtiski samazinājušies salīdzinājumā pret pagājušo gadu. Tāpat kopš janvāra sākuma būtiski audzis pieprasījums pēc bioloģiski audzētiem produktiem, piemēram, bio āboli pārdotajās vienībās realizēti par 48 % vairāk, bet bio ogas – par 52 % vairāk. Bioloģiskajām precēm ziemā ir pietiekami liela cena un PVN samazināšana ir jūtama,» intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

AS Dobeles dzirnavnieks attīstībā ieguldīs 32 miljonus eiro

Žanete Hāka, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Dobeles dzirnavnieks šajā un nākamajā gadā jaunu ražotņu būvniecībā plāno investēt 32 miljonus eiro, un 24 miljonus eiro no šī finansējuma, nodrošinās Swedbank, informēja bankas pārstāvji.

Šis finansējums tiks ieguldīts, izveidojot bioloģisko graudu pilna cikla pārstrādes infrastruktūru un investējot jaunas pastas ražotnes atklāšanā. Abu projektu realizēšana būtiski kāpinās «Dobeles dzirnavnieka» ražošanas jaudu un sniegs iespēju paplašināt uzņēmuma produktu sortimentu, palielinot konkurētspēju ārvalstu tirgos.

Analizējot datus par bioloģisko lauksaimniecību, redzams, ka no kopējās Latvijā izaudzētā bioloģisko graudu apjoma tikai 10-15% tiek pārstrādāti un nonāk pie patērētājiem kā sertificēta bioloģiskā produkcija. Īstenojot jaunās investīcijas, «Dobeles dzirnavniekā» tiks realizēts projekts, kas ļaus palielināt pārstrādi līdz 50%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Investējot 15 tūkstošus eiro, Valmiermuižas alus darītavā tapis jauns produkts

Monta Glumane, 26.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 15 000 eiro, Valmiermuižas alus darītava uzsākusi Valmieras pilsētai veltītās BIO liepziedu vēstējas ražošanu, informē uzņēmums.

Pirmo reizi ar jauno bezalkoholisko dzērienu varēs iepazīties Valmieras 736. dzimšanas dienā, ko pilsētā atzīmē no 26. līdz 28. jūlijam. Valmieras liepziedu vēstēja tapusi ar «Gardu muti» zīmolu.

Radot jauno produktu, Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis un Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks vienojās, ka Valmierai veltītais dzēriens taps no Latvijā ievāktiem BIO liepziediem un liepu lapām.

Bioloģiskos liepu ziedus ievāc SIA «3 x 9 zālītes» Vecpiebalgā, savukārt liepu lapas tiek plūktas visā Latvijā.

Produktam ir BIO sertifikācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptieku tīkls "Apotheka", investējot 300 tūkstošus eiro, izveidojis konceptveikalu "Apotheka Beauty".

Veikalā pieejama aptieku kosmētika, kā arī dažādi skaistumkopšanas pakalpojumi, un tas atrodas tirdzniecības centrā "Rīga Plaza".

Tas ir pirmais šī koncepta veikals, un tuvāko mēnešu laikā tiks atklāts arī internetveikals, kur "Apotheka Beauty" produktus būs iespējams iegādāties arī tiešsaistē. "Apotheka" mērķis ir izveidot šādu veikalu tīklu.

"Apotheka" valdes loceklis Jānis Kūliņš stāsta, ka pirms pieciem gadiem aptieku kosmētikas klienti galvenokārt bija cilvēki ar alerģisku ādu un ādas saslimšanām, taču pēdējos gados kosmētikas kategorija ir strauji pieaugusi – dermokosmētika ir nopietns konkurents plaša patēriņa kosmētikai, un kosmētikas kategorijas klienti aptiekās galvenokārt ir cilvēki, kuri vēlas iegādāties kvalitatīvu kosmētiku ikdienas vajadzībām, nevis tie, kuriem to rekomendējis dermatologs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ja summē patērēto laiku līdz zero waste veikalam un ceļa izdevumus, iepirkties internetā ir izdevīgāk

Rolands Dzenis, NuKo.lv mārketinga un IT attīstības vadītājs, 31.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības paradumi, vēlmes un vajadzības mainās nepārtraukti, turklāt pēdējos gados tas notiek jo īpaši strauji. Jau kādu laiku ar lielu interesi sekojam līdzi zero waste jeb beziepakojumu veikalu attīstībai Latvijā. Tiem, kas vēlas uzsākt darbību šajā jomā mazajā biznesā, šis ir īstais brīdis.

Proti, kamēr lielie mazumtirgotāji nav veikuši izmaiņas savos tirdzniecības procesos, mazie uzņēmumi, tādi kā beziepakojumu veikaliņi zaļā Rīgas mikrorajonā, noteikti atradīs savu pircēju gluži tāpat kā ekoloģiskās kosmētikas veikali vai restorāni ar īpašu piedāvājumu veģetāriešiem un vegāniem. Tāpat arī lielveikalos redzam arvien vairāk piedāvājumu, kuros padomāts par plastikāta iepakojuma samazināšanu, piemēram, veļas mazgājamo līdzekļu iepakojumi, kurus var «uzpildīt» vairākkārt.

Patlaban, un Latvijā – jo īpaši pēdējos gados –, sabiedrība izglītojas un pieprasa uzņēmumiem domāt par ilgtspējīgu attīstību un pakalpojumu, kurš samazina nodarīto kaitējumu apkārtējai videi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Latvijas Polylabs izcīna Eiropas labākā jaunuzņēmuma titulu

Lelde Petrāne, 01.11.2019

No kreisās: Klemens Mitelfīfhaus no ChemCologne (Clemens Mittelviefhaus) un Kristians Grundštoks no Polylabs

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DigitalX konferences ietvaros Vācijas pilsētā Ķelnē norisinājies StartupCon organizēts balvu pasniegšanas pasākums. Novērtēti perspektīvākie jaunuzņēmumi dažādās kategorijās, tai skaitā ķīmijas, un Latvijā dibinātais Polylabs atzīts par Eiropas labāko ķīmijas jaunuznēmumu.

Tā ražotie bio polioli palīdz uzņēmumiem mazināt CO2 izmešu daudzumu un naftas produktu patēriņu.

StartupCon ietvaros tika organizēts Chem Start-up 2019, kurā Polylabs 12 finālistu konkurencē tika atzīs par labāko ķīmijas nozares jaunuzņēmumu Eiropā, informē uzņēmumā. Polylabs ražo bio poliolu, kas tiek sintezēts no videi draudzīgiem un atjaunojamiem resursiem – dažādām augu izcelsmes eļļām. Poliols ir viena no būtiskākajām sastāvdaļām poliuretāna ražošanā, kas visā pasaulē ir plaši pielietojams materiāls un tiek izmantots celtniecībā, autobūvē, mēbeļu ražošanā, apģērbu ražošanā, siltumizolācijā un neskaitāmās citās jomās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikalu tīkla “Biotēka” īpašnieks SIA “Cintamani Baltic”, kas paralēli nodarbojas arī ar eko preču vairumtirdzniecību, 2019.gadā palielinājis apgrozījumu par aptuveni 8%.

SIA “Cintamani Baltic” vadība teic, ka tas galvenokārt saistīts ar realizācijas palielinājumu mazumtirdzniecībā. Labus rezultātus 2019.gadā uzrādījis arī interneta veikals bio.lv, pērn palielinot savu apgrozījumu par 15%.

Iesniegtais gada pārskats rāda, ka aizvadītajā gadā ekoloģisko preču tirgotājs SIA “Cintamani Baltic” apgrozījis 3,94 milj.EUR, pēc nodokļu nomaksas nopelnot 264,69 tūkst.EUR.

2020.gadam SIA “Cintamani Baltic” izvirzījis mērķus paplašināt piedāvāto preču klāstu un veicināt realizācijas apjomu gan “Biotēka” veikalos, gan ieviešot jaunu interneta veikala platformu un sadarbojoties ar lielveikalu tīkliem. Tiesa, koronavīrusa Covid-19 ierobežojošo pasākumu ietekmē arī SIA “Cintamani Baltic” novērojusi realizācijas apjomu samazinājumu – vislielākais kritums novērots aprīlī (-26,5%, salīdzinājumā ar 2019.gada aprīli).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Maiznīca Flora Sējas rudzu un saldskābā maize ar briedinātiem rudzu graudiem

Monta Glumane, 31.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «Maiznīca Flora», lai vērotu, kā tiek ražota Sējas rudzu un saldskābā maize ar briedinātiem rudzu graudiem.

Kooperatīvs «Flora» dibināts 1987. gada nogalē un bija viens no pirmajiem privātajiem uzņēmumiem Latvijā, kas nodarbojās ar ziedu audzēšanu un tirdzniecību. Kad deviņdesmito gadu sākumā situācija Latvijā mainījās – austrumu tirgi aizvērās, bet rietumu atvērās, uzņēmuma darbības sfēra tika krasi mainīta. Tika iegādātas Itālijā ražotas iekārtas un 1993. gadā uzsākta kviešu maizes ražošana. Vēlāk sortimentu papildināja cepumi, kēksi, piparkūkas un 2002. gadā arī rudzu maize.

Kopš 1997. gada uzņēmuma nosaukums ir «Maiznīca Flora». Nu jau 10 gadus kompānijas atrašanās vieta ir Raganā, Krimuldas novadā, kur uzcelta Eiropas Savienības prasībām atbilstoša ražotne. Uzņēmums ar Eiropas fondu atbalstu ir iegādājies jaunas ražošanas un fasēšanas iekārtas. Tās gan pilnībā neaizvieto roku darbu, kas «Maiznīcā Flora» tiek izmantots daudz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārtikas ražotājs un viens no lielākajiem graudu pārstrādes uzņēmumiem Baltijā AS "Dobeles dzirnavnieks" aizvadītajā gadā sasniedzis līdz šim lielāko apgrozījumu - 129,6 miljonus eiro, kas ir par 10% vairāk nekā 2018. gadā.

Apgrozījumu kāpināt izdevies, pateicoties pārstrādāto graudu un ražošanas apjoma pieaugumam, norāda AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

"Dobeles dzirnavnieks" 2019. gadā pārstrādājis 285 tūkstošus tonnu graudu, kas ir par 30 tūkstošiem tonnu vairāk nekā gadu iepriekš. "Kāpināt pārstrādāto graudu apjomu plānojam arī šogad, sasniedzot 300 tūkstošus tonnu," prognozē K. Amsils.

2019. gadā uzņēmuma attīstībā ieguldīti 11,9 miljoni eiro. "Ik gadu palielinām gan ražošanas, gan graudu uzglabāšanas jaudas, nemitīgi investējam uzņēmuma infrastruktūras un ražošanas tehnoloģisko procesu uzlabošanā un efektivizēšanā," skaidro K. Amsils.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Dobeles dzirnavnieks šogad plāno apgrozījuma pieaugumu par apmēram 10%

LETA, 23.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudu pārstrādes uzņēmums "Dobeles dzirnavnieks" šogad plāno apgrozījuma pieaugumu par apmēram 10% salīdzinājumā ar pagājušo gadu, informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

"Šogad plānojam, ka mūsu pārstrādāto graudu apmērs un apgrozījums varētu pieaugt par apmēram 10%," teica "Dobeles dzirnavnieka" valdes priekšsēdētājs, vienlaikus atzīstot, ka uzņēmuma šā gada rezultātus ir grūti prognozēt, jo nav zināms, kāda šogad būs graudu raža un kādas būs graudu cenas, kas var ietekmēt apgrozījumu.

Tāpat viņš piebilda, ka uzņēmums šogad ļoti cer arī uz lielāku peļņu nekā pērn.

Amsils pastāstīja, ka "Dobeles dzirnavnieka" plāns šogad ir no jaunās ražas pieņemt graudus vismaz 350 000 tonnu apmērā, kas ir tuvu pērn pieņemtajam apmēram.

Komentējot potenciālo jaunās labības ražas apmēru, viņš atzina, ka uz to pašlaik skatās piesardzīgi optimistiski. "Uz laukiem ražas potenciāls ir liels, un pašlaik rūpīgi monitorējam laika apstākļu prognozes. Ir redzams, ka ir lauki, kuri ir cietuši no lielajiem lietiem kombinācijā ar vēju, un labība ir sagāzta veldrē," atzina Amsils, piebilstot, ka, piemēram, Zemgalē salīdzinoši mazs īpatsvars labības ir sagāzta veldrē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jana Štūlberga savu biovistu biznesu izplānoja Norvēģijā un dzimtajā Alsungā atgriezās jau ar ļoti konkrētu mērķi

(Visu rakstu lasiet DB izdevumā Biznesa Plāns. Žurnāls elektroniski nopērkams, klikšķinot šeit.)

Bioloģiskā putnkopība ir laba ādere lauku biznesam – veselīgas olas, kas dētas ārpus «kombinātiem», prom no antibiotikām, hormoniem un ĢMO saturošas barības, kas daudziem ēdējiem par pārsteigumu tiek izmantota visās vistu kūtīs Latvijā un jebkurā citā valstī Eiropā. Izņēmums ir bioloģiskās saimniecības.

350 vistas tikai izklausās daudz, saka bioloģiskās zemnieku saimniecības Dzirnas saimniece Jana Štūlberga. Saimniecība Alsungas novadā turas uz olām, bet audzē arī ogas un dārzeņus. Jana ir piecu bērnu mamma, kura nesen atgriezusies uz savu bērnības zemi no Norvēģijas. Tomēr Štūlbergu ģimenes piemērs nav klasisks atgriešanās vai, izsakoties politiķu jēdzieniem, reemigrācijas veiksmes stāsts. Jo tas ir vēl labāks. Puse ģimenes palikusi strādāt Norvēģijā, kur Janas vīrs Guntars nodibinājis celtniecības firmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

FOTO: Parīzes pārtikas izstādē SIAL Paris prezentē Latvijas ražojumus

Laura Mazbērziņa, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas galvaspilsētā Parīzē oktobrī norisinājās ikgadējā starptautiskā pārtikas izstāde SIAL Paris. Tā pulcēja vairāk nekā 7000 uzņēmumus no 109 valstīm, tostarp 35 uzņēmumus no Latvijas. Tie tika pārstāvēti piecos Latvijas nacionālajos stendos: gourmet, maizes un saldumu, BIO, gaļas, piena.

«Mēs esam mēģinājuši attīstīt eksportu bez izstādēm, un tomēr, lai gan finansiāli tas ir pārdomājams ieguldījums - esam nonākuši pie atziņas, ka izstādes var nest reālāko rezultātu. Mēs SIAL Paris 2018 piedalījāmies pirmo reizi. Nav iespējams uzreiz noteikt izstādes doto pienesumu Taste Caps! eksportam. Pat, ja neizveidotos sadarbība ar kādu eksporta partneri, mēs dažu dienu laikā saņemam atsauksmes par mūsu produktiem no tik daudzām pasaules valstīm. Mēs dzirdam un redzam tirgus tendences. Latvijas pārtikas ražotāji izceļas ar produktu ļoti augsto kvalitāti un izteiksmīgo garšu, jo komentārus par to saņēmām ne mazums,» saka Ilze Garanča, SIA Taste Caps! īpašniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijas pļavu garša iziet pasaulē

Monta Glumane, 24.10.2019

SIA Dabas dots īpašnieks Rolands Briņķis un pārtikas tehnoloģe Una Ozoliņa.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tējas dzērienu D’Tea ražotājs SIA Dabas dots ar nākamo gadu plāno uzsākt eksportu uz Somiju un attīstīties Skandināvijas virzienā, piedāvājot gan esošos tējas dzērienus, gan izstrādājot jaunas garšas.

Uzņēmums savu pirmo eksportu uz Vāciju uzsāka šā gada jūnijā. Kā norāda SIA Dabas dots īpašnieks Rolands Briņķis, tad Vācija ir pietiekami liels un svarīgs tirgus, jo Vācijai ir lielākā ekonomika Eiropā un liels iedzīvotāju skaits. Uzņēmuma vadītājs gan norāda, ka šobrīd atgriezenisko saikni novērtēt ir grūti, jo Vācijas tirgū atrodas nesen un atkārtotie pirkumi palēnām sākas tikai tagad. «Ja mēs skatāmies, cik daudz ir ietirgots Vācijā un Latvijā, tad Vācija jau tagad veido 80%,» stāsta R.Briņķis.

Lai ievietotu produktus Vācijas veikalos, uzņēmums saražojis divas partijas produktu četru mēnešu laikā. Latvijā gada laikā uzņēmums notirgo vienu partiju. R.Briņķis cer, ka būs arī atkārtotie pasūtījumi un produkts aizies tirgū, jo viens ir iekļūt veikalā un otrs ir noturēties un iegūt patērētāju uzticību, taču eksporta apjomi ar Latviju ir nesalīdzināmi. «Ar to vien mums ir gana daudz darba un izaicinājumu. Tagad skatāmies arī uz citiem tirgiem, tikko bijām izstādē Vācijā un vienojāmies, ka ar nākamā gada janvāri, februāri sāksim eksportu uz Somiju. Vēlamies sākt ar Skandināviju, Somiju, Zviedriju un Dāniju, tad skatīties, bet plāni jau ir būt visur,» komentē R. Briņķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Viedoklis: Vairums Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties pirkt brīvībā turētu vistu olas

Solvita Gulbe, Latvijas Olu ražotāju asociācijas vadītāja, 15.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nešaubos, ka mēs visi vēlamies nodrošināt dzīvniekiem aizvien labākus dzīves apstākļus, bet pieprasot veikaliem netirgot sprostos turētu vistu olas, aktīvistu grupa vēlas izdarīt izvēli visas sabiedrības vārdā, neņemot vērā cilvēku iespējas. Mēs nedrīkstam ignorēt faktu, ka brīvībā turētu vistu olas maksā vismaz uz pusi dārgāk, un ne mazums Latvijas cilvēku to vienkārši nevar atļauties.

Piemēram, Dānijā jau šobrīd sprostos turētu vistu olas pērk tikai ap 25% patērētāju, kamēr Latvijā tie ir 98%. Šādu izvēli nosaka vispārēja valsts labklājība un dzīves līmenis.

Vēlos uzsvērt, ka Latvijas, tāpat kā Lietuvas, olu ražotāji olas ražo saskaņā ar Eiropas Savienības pastāvošo likumdošanu, ievērojot labturības prasības. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) kā kontroles institūcija regulāri pārbauda gan novietnes, gan veic saražotās produkcijas analīzes, nodrošinot pārtikas nekaitīgumu. Tāpēc, ja patiešām ir vēlēšanās mainīt dzīvnieku turēšanas kartību, šis jautājums jāskata ne veikalu, ražotāju vai pat valsts līmenī, bet gan Eiropas likumdošanas līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Kaņepēs ir spēks, intervijā DB saka Dailes teātra aktieris Ivars Auziņš, kurš jau septiņus gadus vada kaņepju pārstrādes uzņēmumu Transhemp.

Kaņepēs ir spēks, intervijā DB saka Dailes teātra aktieris Ivars Auziņš, kurš jau septiņus gadus vada kaņepju pārstrādes uzņēmumu Transhemp.

Savulaik viņam bija iecere Latvijā uzbūvēt lielu rūpnīcu, kurā no kaņepēm ražotu koksni un šķiedru. Jau tika piesaistīts Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums un atrasti investori, taču banka šo biznesu līdzfinansēt atteicās. Šobrīd I. Auziņš no kaņepēm ražo dažādus veselīgus pārtikas produktus – eļļu, proteīna pulveri un šķiedrvielas, kā arī lobītas un grauzdētas sēklas. Viņš joprojām aktīvi darbojas teātrī, filmējas vietējos seriālos un gaida piedāvājumu spēlēt lielās lomas ārpus mūsu valsts robežām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) uzsāk meža dzīvnieku vakcināciju pret trakumsērgu. Vakcīnas, izmantojot mazās aviācijas lidmašīnas, līdz septembra vidum tiks izvietotas austrumu pierobežā, informē PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

Meža dzīvnieku vakcinācijai izmanto novājinātu trakumsērgas vīrusa SAD BERN MSV Bio 10 celmu saturošu vakcīnu Lusvulpen, kas iestrādāta zivju miltu, tauku un parafīna maisījuma iekšpusē.

Iedzīvotājiem, pamanot vakcīnu, kas izskatās kā brūngans kubiņš, nedaudz mazāks par sērkociņu kastīti, nevajadzētu to aiztikt, jo meža dzīvnieki sajutīs cilvēku smaržu un ēsmu neēdīs.

I. Meistere skaidro, ka vakcīna nav bīstama ne cilvēkam, ne apkārtējai videi, tomēr, ja cilvēks nonācis tiešā saskarsmē ar vakcīnu (ēsmas iekšpusē tā ir šķidra) – tā nonākusi acīs vai brūcē, jāvēršas pie ārsta. PVD aicina pieaugušos par vakcīnām informēt arī bērnus un lūgt tās nekādā gadījumā neaiztikt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Biznesa ideja pārņemta no ASV

Sandra Dieziņa, 29.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Tieši Absolūts ēd ir kļuvis par logo Lipsku ģimenes saimniecībai.

Lipsku ģimene Krimuldas novada Inciemā saimnieko bioloģiski un kaļ idejas jaunajai pavasara sezonai

Kad ierodamies pie Lipsku ģimenes, saimnieks Juris naglo sijas topošajā augļu un dārzeņu pārstrādes telpā, kur tiks ražoti kaltētu augu pulveri. Tā atrodas līdzās diedzētavai, kur pirmos asnus laiž sinepes, zirnīši, saulespuķes, kvieši un citi mikrozaļumi. «Neesam liela saimniecība, bet dārzeņu audzēšana ir mūsu sirdslieta,» teikts Absolūts ēd mājaslapā. Tieši Absolūts ēd ir kļuvis par logo Lipsku ģimenes saimniecībai. Jāuzsver, ka Lipsku ģimenē aug četri bērni vecumā no diviem līdz 10 gadiem un abi vecākie jau tur rūpi par savām dobītēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Mikrotīkla devums vēža pacientiem - apliecinājums cilvēcīgumam

Ilze Žaime, 12.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bioinformātika, mākslīgais intelekts un BIO bankas, datu krātuves mainīs cilvēku uztveri par veselības jautājumiem, šādu pārliecību Džons Tallijs, IT tehnoloģiju ražotāja SIA Mikrotīkls līdzīpašnieks, pauž sarunā ar žurnālu Dienas Bizness.

Dž. Tallijs pirms pusotra gada uzrunāja vietējos speciālistus, aicinot viņus iesaistīties iniciatīvā par Latvijas bērnu ļaundabīgo audzēju izpēti.

Pēc pāris mēnešu ilgas projekta apceres tas tika uzsākts, un nedaudz vēlāk kā pēc gada pirmo mazo pacientu gēni jau tiek analizēti. Šis projekts ļaus Latvijai kļūt par vienu no retajām un vadošajām valstīm pasaulē gēnu sekvencēšanas un vēža izpētes jomā, pārliecināts ir Dž. Tallijs.

Lai gan Dž. Tallija mērķis ir DNS sekvencēšanu padarīt Latvijā pieejamu ikvienam pediatriskās onkoloģijas pacientam, iespējams, nākotnē tā būs pieejama vēl plašākam lokam.

Pediatriskā onkoloģija viņam ir tuva tēma – pirms apmēram desmit gadiem viņš personīgi un SIA Mikrotīkls atbalstīja vienu no pirmajiem gēnu sekvencēšanas projektiem Sv. Jūdas slimnīcā laikā, kad tur ārstējās viņa bērns. Lai gan viņa meita slimību neuzveica, tas ir pamudinājis Talliju palīdzēt citiem, kas cīnās ar šo pašu slimību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Orientēšanās sportā sevi pierādījušajam Andrim Jubelim sports un bizness iet roku rokā. Viņš vada bioloģiskā piena saimniecību Madonas novadā un gatavojas 2018. gada Pasaules čempionātam

Darbs saimniecībā tiek pakārtots tā, lai varētu pilnvērtīgi trenēties. Tajā tiek ražots augstas kvalitātes bioloģiskais piens. Tas tiek realizēts AS Lazdonas piensaimnieks jau 25 gadus. «Saimniecība ir diezgan maza, tāpēc pašiem pārstrādāt pienu produkcijā ir pārāk sarežģīti. Koncentrējamies tieši uz piena kvalitāti, izslaukumu, barības sagādi,» skaidro A. Jubelis.

Viņš dzimis zemnieku ģimenē. «Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas vecāki atguva mantotos īpašumus un izvēlējās dzīvi laukos, dibinot zemnieku saimniecību Kaupēri, kas atrodas Sarkaņu pagastā. Mamma pēc izglītības ir agronoms, bet tēvs – plaša spektra mehanizators, tāpēc bija visas nepieciešamās zināšanas par lauku darbiem. Iesākumā saimniecība audzēja piena govis un nodarbojās arī ar meža izstrādi. Jau no bērnības tiku iesaistīts lauku darbos, devos līdzi mežā. Kopš 2004. gada, kad Latvija iestājās ES, saimniecība pilnībā tika pārveidota piena lopkopībai, jo meža platības tika iekļautas dabas parka teritorijā. Tas piespieda pilnībā koncentrēties uz piena lopkopību. Veikt vēl lielākas investīcijas bija plānots jau 2008. gadā, bet lēmums šo soli atlikt bija pareizs, jo ekonomikas lejupslīde lopkopību ietekmēja pamatīgi. Pēc krīzes pārvarēšanas – 2012. gadā – tika veiktas lielākas investīcijas saimniecībā, uzbūvēta jauna un plašāka lopu novietne, kā arī nākamajos gados atjaunots tehnikas parks. Saimniecībā ir 40 slaucamas govis, kā arī papildu ataudzējamās teles, apsaimniekojam 66 ha zemes. Par saimniecības īpašnieku kļuvu 2012. gadā, gatavojoties projektu realizācijai, jo vecāki vēl baidījās par nākotni, bet es to gribēju saistīt ar dzīvi laukos. Dziļi sirdī vēl bija doma sevi realizēt sportā, tāpēc, kopīgiem spēkiem un vienam otru iedrošinot, risku uzņēmāmies. Līdz tam paralēli strādāju arī IT nozarē, bet pēc saimniecības paplašināšanas darbs saimniecībā pietiek visiem, tāpēc šobrīd pilnībā varu sevi saukt par lauksaimnieku, darbu IT nozarē jau esmu atstājis vēsturē,» stāsta A. Jubelis. Šobrīd viņš var būt pats sev priekšnieks, atvēlēt pilnvērtīgu laiku treniņiem, plānot treniņnometnes, doties uz sacensībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Kā olas pasauli mainīja

Raivis Bahšteins - DB galvenās redaktores vietnieks, 01.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Ilgtspējīgas un atbildīgas uzņēmējdarbības virzienā.

Ilgtspējīgas un atbildīgas uzņēmējdarbības virzienā. Tas ir ikviena preču ražotāja jaunais veids, kā «pievienot vērtību» savam produktam. Pamazām augot patērētāju izpratnei un paralēli attīstoties veselīga dzīvesveida kustībai, tostarp kāpjot bioloģiskās pārtikas ražošanas un iegādes apjomiem, ražotājiem arī Latvijā agrāk vai vēlāk nākas uzdot sev jautājumu: strādāt rītdienai vai vakardienai?

Gan ražotāji, gan tirgotāji, gan pakalpojumu piedāvātāji Latvijā (vismaz runājot par pārtikas nozari, lai gan te ārkārtīgi būtiska loma ir arī mēbeļu, celtniecības materiālu, sadzīves ķīmijas un ļoti daudzu citu jomu ražošanas uzņēmumiem) ir palielinājuši izpratni par atbildīgu uzņēmējdarbību, kas, izrādās, nav ne bubulis, ne mīts un pat ne «tradicionālā biznesa» izsmiekla objekts. To sekmīgi demonstrē paši tirgus dalībnieki. Lai gan pirms neilga laika dzīvnieku tiesību aktīvistu pūliņi izgaismot vistu fermu skarbo «sadzīvi» tika skaidroti ar konkurences uzbrukumiem, tomēr tas bija viens no pēdējiem grūdieniem, lai ar lielu krakšķi salauztu olu ražošanas tradicionālo kārtību Latvijā. Pagāja tikai gads un pāris mēnešu kopš vairāk vai mazāk šokējošu video publicēšanas par labturības izpratni lielfermu sprostu rindās, kad lielveikali cits pēc cita paziņoja par plāniem atteikties no sprostos dētu olu tirdzniecības. Neizbrīna lielveikalu tīkla Sky motivācija, taču ar paziņojumu par atteikšanos no sprostos dētu olu tirdzniecības drīz nāca klajā arī «demokrātiskākā » Maxima Grupe. Tiesa, tā kā Sky no šāda veida olām savos plauktos atteicās nekavējoties, abu mazumtirgotāju lēmumu izpildi šķirs vairāki gadi, jo Maxima Grupe apņēmusies uz labāku olu tirgošanu Baltijā pāriet pakāpeniski līdz 2025. gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru