Būvniecības nozares pārstāvji un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) vērsusies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska, lūdzot steidzami izvērtēt Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) darbību attiecībā uz būvekspertu sertifikāciju. Nozares pārstāvji norāda uz BVKB nespēju nodrošināt būvniecības procesu saskaņošanai nepieciešamo speciālistu sertifikāciju un kavēšanos ar ekspertīžu veikšanu.

Tā rezultātā netiek pienācīgi kontrolēta būvniecības procesu kvalitāte un pastāv draudi, ka būvniecības nozarē jau šī gada otrajā pusē trūks nepieciešamās kapacitātes, lai īstenotu nozīmīgus projektus. Turklāt, aizkavējot būvatļauju izsniegšanas procesu, pastāv risks lielākos projektos zaudēt Eiropas Savienības līdzfinansējumu, informē Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume.

Viskritiskākā situācija izveidojusies ar būvspeciālistu sertificēšanas procesu, ko pilnībā uzņēmies BVKB, izstrādājot kārtību speciālistu eksaminēšanai. Būvniecības likums nosaka, ka, sāķot ar 2016.gada 1. jūliju, būvprojektu un būvju ekspertīzes bez šādas sertifikācijas neviens speciālists nevar veikt, , bet pašlaik no vairāk nekā 8000 Latvijā esošo būvspeciālistu ir sertificēti vien 17, no kuriem 14 personas nodarbojas ar būvprojektu ekspertīžu veikšanu. Šāda situācija radusies dēļ BVKB nespējas savlaicīgi sakārtot sertificēšanas procedūru, kā rezultātā jau pērnā gada decembrī Saeimai nācās steidzamības kārtā pārcelt šī uzdevuma termiņu no 2016. gada 1.janvāra uz 2016. gada 1. jūliju, norāda eksperts.

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas izsludinājis iepirkumu, lai atklātā konkursā izvēlētos komersantu, kurš veiks Rail Baltica reģionālo staciju, infrastruktūras apkopes punktu Skultē un Iecavā un Salaspils intermodālā kravu termināļa būvprojektu ekspertīzi.

Būvprojektu ekspertīze ir profesionāla pārbaude, kuras mērķis ir sniegt izvērtējumu par būvprojekta tehniskā risinājuma atbilstību normatīvo aktu un pasūtītāja prasībām.

Ekspertīzes atzinums sniedz pārliecību par publiski pieejamu un sabiedriski nozīmīgu Rail Baltica būvju un ēku būvprojektu atbilstību drošas būves parametriem, savukārt praktiskā nozīme ir palīdzēt pasūtītājam un projektētājiem būvprojektu kvalitātes nodrošināšanā.

Darba apjoms provizoriski ietver šādu Rail Baltica būvniecības objektu izvērtējumu: apmēram 70 km dzelzceļa sliežu ceļu ap objektiem, 37 galveno ēku, 60 peronu (pasažieru un kravas), 28 km ceļu, trīs pārvadu un citu būvju projektu analīzi.Paredzamais pakalpojuma sniegšanas termiņš ir 48 mēneši no līguma parakstīšanas dienas. Pasūtītājam ir tiesības pagarināt līguma izpildes laiku par laika periodu līdz projektēšanas darbu pabeigšanai (bet ne ilgāk kā 96 mēnešus no līguma parakstīšanas dienas).

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sodu piemērošana ir nekonsekventa, tiek kavēti procesuālie termiņi, nereti nav iespējams izsekot, kā noteikts soda mērs, turklāt faktiski izdevies piedzīt vien 53% no uzliktajiem naudas sodiem, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kuas ietveros vērtēta naudas sodu piemērošanas prakse VID.

VK Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Grāvītis informē, ka no 2014. līdz 2016. gadam VID ir piemērojis ap 52 000 naudas sodu kopsummā teju 12 milj. euro apmērā. VID un FM būtu jāvērtē pārkāpumu iemesli un tas, vai ar sodu piemērošanu vispār izdodas samazināt pārkāpumu skaitu, norāda VK.

«Administratīvo sodu, tai skaitā naudas sodu, mērķis ir motivēt sabiedrību ievērot likumus un novērst pārkāpumus. VID var piemērot 105 dažādus naudas sodus. Tomēr praksē 80% naudas sodu tiek piemēroti par nesadarbošanos ar nodokļu administrāciju, par grāmatvedības un pārskatu iesniegšanas pārkāpumiem vai par nodokļu un informatīvo deklarāciju savlaicīgu neiesniegšanu,» secinājus VK.

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?! Ir ieviesta obligātā brīdinājuma kārtība?! Ko nozīmē 60 dienas?!

Vai Covid-19 laikā ir iespējams vērsties ar prasību tiesā un atgūt parādus?

Vai kreditoram šajā situācijā ir obligāti jāsūta brīdinājums parādniekam un jādod viņam 60 dienas atbildes sniegšanai pirms vēršanās valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Vai ir jāgaida parādnieka atbilde uz kreditora brīdinājumu (60 dienas) pirms prasības iesniegšanas valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Gūzmu zvanu un vēstuļu ar vieniem un tiem pašiem jautājumiem katru dienu saņem valsts tiesas un šķīrējtiesas.

Jautājumi ir aktuāli, tāpēc Rīgas šķīrējtiesa nolēma sagatavot viedokli par šo tēmu, lai uzņēmēji būtu informēti.

Viss minētais satraukums un jautājumi radās pēc likuma stāšanās spēkā - "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību". Proti, likuma 16. panta 5. punktā ir noteikts:

Ņemot vērā vakar vakarā notikušo traģēdiju, Zolitūdē sabrūkot veikala Maxima jumtam, kā rezultātā bojā gājis liels skaits cilvēku un patlaban tiek meklēts atbildīgais, Ekonomikas ministrija sniedz skaidrojumu par sabiedriski nozīmīgu ēku būvniecības procesā iesaistīto dalībnieku atbildības sadalījumu.

Ekonomikas ministrija šorīt nosūtījusi vēstuli Latvijas būvvaldēm (kopumā 85 būvvaldēm Latvijā), prasot tām apsekot visus būvlaukumus, kuros tiek būvētas, tai skaitā rekonstruētas vai renovētas, sabiedriski nozīmīgas publiskas ēkas. Par apsekošanas rezultātiem līdz 04.12.2013. iesniegt Ekonomikas ministrijai pārskatu par sastādītajiem atzinumiem, norādot informāciju par apsekoto būvlaukumu, būvprojektu, ēku, būvniecības dalībniekiem un konstatētajiem pārkāpumiem (ja tādi tika konstatēti).

Vienlaikus ministrija aicina būvvaldes iespēju robežās apsekot sabiedriski nozīmīgas publiskas ēkas, kuras pieņemtas ekspluatācijā pēdējo piecu gadu laikā, un iesniegt pārskatu par apsekošanas rezultātiem, norādot informāciju par apsekoto objektu un pazīmēm, kas liecina, ka būvdarbi varētu būt veikti neatbilstoši normatīvajiem aktiem (piemēram, patvaļīgā būvniecība, plaisas ēkas nesošajās konstrukcijās).

Ir sperti būtiski soļi būvniecības nozares sakārtošanai. Šis transformācijas process ne vienmēr ir patīkams, bet ticis ilgi gaidīts un ir svarīgs ikvienam, kam rūp drošība, ilgtspējība un caurspīdība.

Uzraudzības stiprināšana ir viens no šo virsmērķu sasniegšanas stūrakmeņiem. Uzraudzības iestādes nav veidotas ar mērķi patikt, bet gan palīdzēt nozarei sakārtoties, attīrīties, attīstīties.

Latvijas būvniecības nozare ir balstīta uz sertificētiem būvspeciālistiem un viņu profesionālo kompetenci, jo tikai sertificēti būvspeciālisti ir tie, kuri var nodrošināt drošu, kvalitatīvu un ilgtspējīgu būvniecību.

Pēdējos gados īpaša uzmanība tiek vērsta uz būvspeciālista profesionālās darbības izvērtēšanu, kas ietver ne tikai formālu profesionālās kvalifikācijas pārbaudi, bet arī veikto darbu atbilstības novērtēšanu pēc būtības. Šobrīd Latvijā šo funkciju nodrošina 10 sertificēšanas institūcijas, tai skaitā Būvniecības valsts kontroles birojs, kas piešķir patstāvīgās prakses tiesības būvekspertīzes specialitātē.

Baltijas valstu kopuzņēmums RB Rail AS noslēdzis līgumu par būvprojekta risinājumu izvērtēšanu un būvekspertīzes veikšanu Rail Baltica pamattrases būvprojektiem Latvijā. Publiskā iepirkuma rezultātā līgums noslēgts ar Itālijas 3TI Progetti Italia un Turcijas Yuksel Proje uzņēmumu apvienību par kopējo līguma summu 2,418 miljoni eiro.

Šī pati uzņēmumu apvienība publiskā iepirkumu kārtībā izvēlēta arī būvprojektu risinājumu izvērtēšanai Rail Baltica pamattrases būvprojektiem Igaunijā un Lietuvā.

Līguma ieviešana uzsākas nekavējoties, un turpināsies līdz būvprojektu gala apstiprināšanai. Lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību nacionālajiem normatīvajiem aktiem un vienotajām Rail Baltica būvprojektēšanas vadlīnijām, uzņēmējs tiks iesaistīts jau būvprojekta pamata risinājumu izstrādes posmā, kur veiks būvprojektu risinājumu izvērtēšanas darbus. Būvprojektu ekspertīze attiecīgi tiks veikta būvprojektu izstrādes gala posmā.

Tāpat ekspertīzes ietvaros tiks pārbaudīta būvprojekta risinājumu atbilstība Latvijas tiesību aktiem, projektēšanas standartiem būvprojektēšanas līgumu tehniskajai specifikācijai, būvatļauju nosacījumiem, ietekmēto pušu tehnisko noteikumu prasībām, kā arī citām projekta ieviešanas prasībām un standartiem. Plānots, ka līguma izpilde aizņems līdz 20 mēnešiem no līguma parakstīšanas dienas.

Ekonomikas ministrijā šobrīd tiek spriests par nepieciešamajām izmaiņām Vispārīgajos būvnoteikumos, tajā skaitā attiecībā uz būvprojekta ekspertīžu veikšanu un to faktisko nozīmi būvniecības procesā. Par minēto notiek aktīva diskusija Būvniecības padomes dalībnieku un nozares pārstāvju vidū, taču, manuprāt, šāda diskusija ir neauglīga vairāku apsvērumu dēļ.

Vispārīgie būvnoteikumi nosaka, ka būvprojekta ekspertīze ir profesionāla pārbaude, kuras mērķis – sniegt izvērtējumu par būvprojekta tehniskā risinājuma atbilstību normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām. Tātad normatīvais regulējums prasa jebkuru eksperta iebildi par projekta risinājumu pamatot ar normatīva vai standarta prasībām.

Man pieejama trīs Latvijas uzņēmumu statistika par veiktajām ekspertīzēm pēdējos trīs gados. Kopā minētie uzņēmumi veikuši 630 ekspertīzes un tikai 5 gadījumos izsniegti pozitīvi atzinumi sākotnēji iesniegtajai dokumentācijai. Pārējos gadījumos būvprojektos veikti labojumi un ieviestas korekcijas. Statistika ir graujoša, taču mēs nezinām patiesos iemeslus, kāpēc ir tieši tā un ne citādi – iespējams, būvprojektu kvalitāte bijusi šaubīga, kas liecina par to izstrādātāju neprofesionalitāti, bet, iespējams, piedodiet, būveksperti ir “izspiedēji” vai arī skrupulozi dara savu darbu.

Būvniecības nozares pārstāvji un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījuši atklātu vēstuli Ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam lūdzot izvērtēt Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) darbību un īstenoto aktivitāšu atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas un Būvniecības likumiem. Pēc viņu domām, BVKB cenšas uzsākt komercdarbību jomās, kas ir ārpus birojam noteiktajām kompetencēm.

Par pamatu tam kalpo BVKB publicētā informācija par plāniem sniegt būvju un būvprojektu ekspertīžu maksas pakalpojumus un Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu par cenrāža noteikšanu šiem pakalpojumiem. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, BVKB ir tiesīgs tikai organizēt, bet ne pašrocīgi veikt būvju un būvprojektu ekspertīzi tā uzraudzības lokā esošajos objektos, norāda vēstules autori. «Likumā skaidri noteikts, ka BVKB ir institūcija, kas veic būvdarbu valsts kontroli un būvju ekspluatācijas uzraudzību noteiktai ēku grupai, kā arī organizē to ekspertīzes. Biroja ambiciozie plāni sniegt būvprojektu un būvju ekspertīzes pakalpojumus, uzņemoties privāto komersantu funkciju, ir pretrunā ar valsts tiesību aktiem un draud izkropļot būvniecības nozares darbību,» skaidro Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume.

Par publiskā sektora būvniecības jomu var pilnīgi droši apgalvot, ka būvprojektu eksperti ir pārvērtušies par inženierkonsultantiem, savukārt inženierkonsultants diemžēl faktiski ir un paliek būvuzraugs.

Būvniecības nozare publiskajā sektorā šobrīd saskaras ar vairākām problēmām, kas kā īstermiņā, tā ilgtermiņā nodara (vai vismaz var nodarīt) kaitējumu nozarei un sabiedrībai kopumā. Šīs problēmas ir sekojošas: pasūtītāja kompetences trūkums, būvprojektu kvalitātes problēmas, būvprojektu ekspertu nozīmes un mērķa nonivelēšana kā arī neprasmīga FIDIC jeb Starptautiskās inženierkonsultantu federācijas (FIDIC – Fédération Internationale Des Ingénieurs-Conseils) tipveida līgumu ieviešana. Būtiski arī, ka procesā nav viena centrālā subjekta, kas varētu šīs problēmas novērst, nodrošināt pareizu risku sadali starp procesa dalībniekiem, kā arī pārdomāti pārvaldīt būvniecības procesu, tādejādi nodrošinot efektīvu būvniecības procesā nepieciešamo resursu izmantošanu.

Rail Baltica līnijas izbūves uzraudzību un kvalitātes ekspertīzes Centrālajā dzelzceļa stacijā Rīgā veiks apvienība EGIS RAIL SA, DB Engineering & Consulting GMbH un EGIS Batiments International, informē Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja Rita Voronkova.

Darbu veicējs noskaidrots atklātā starptautiskā konkursā. Konkursa uzvarētājam 5 gadus, kas ietver visu projektēšanas un būvdarbu periodu, un 5 gadus, kas ietver garantijas periodu, būs jāveic Rail Baltica līnijas izbūves Centrālajā dzelzceļa stacijā Rīgā un arī jauna tilta un uzbēruma kompleksās apbūves konsultanta/inženiera pienākumus, kā arī jāveic ekspertīze un būvuzraudzība. Kopējā līguma summa ir 23 959 441,56 EUR bez PVN.

Ņemot vērā komplicēto darba uzdevumu, līguma izpildītājam būs jānodrošina daudzu speciālistu un sertificētu ekspertu, piemēram, dzelzceļa sliežu ceļu būvprojektu, elektroietaišu būvprojektu, arhitektūras risinājumu, ēku konstrukciju būvprojektu, ceļu būvprojektu ekspertu, kā arī dzelzceļa kontakttīklu projektētāja un būvdarbu būvuzraugi, BIM speciālista u.c., iesaiste.

RP SIA Rīgas satiksme (RS) un SIA BRD projekts noslēgusi līgumu par būvprojekta izstrādi jaunas tramvaja infrastruktūras posma izbūvei un esošās tramvaja līnijas pārbūvei un autoruzraudzību Kohēzijas fonda finansētā projekta Rīgas tramvaja infrastruktūras attīstība ietvaros, informē RS pārstāvis Viktors Zaķis.

Projekts ir viens no tā dēvētajiem Skanstes tramvaja projekta posmiem, kas paredz 3,6 kilometrus garas jaunas līnijas izbūvi pa maršrutu Pērnavas iela - Senču iela - Zirņu iela - Skanstes iela - Sporta iela, un vēl apmēram trīs kilometrus garas esošās 5. un 9.tramvaja maršrutu infrastruktūras rekonstrukciju līdz pilsētas centram. Līguma summa ir 2 054 388,00 eiro (bez PVN), kur iekļautas gan būvprojekta izstrādes izmaksas, gan autoruzraudzības izmaksas būvdarbu laikā.

Būvprojektēšanu jaunas tramvaja infrastruktūras posma izbūvei un esošās tramvaja līnijas pārbūvei paredzēts dalīt piecās kārtās – jaunizbūvējamais posms sadalīts divās kārtās, savukārt pārbūvējamais – trijās kārtās. Dalījums kārtās izvēlēts, jo būvprojektu izstrāde jaunizbūvējamam posmam būs komplicētāka un laikietilpīgāka, nekā būvprojektu izstrāde pārbūvējamajiem posmiem. Attiecīgi, kamēr vēl norisināsies būvprojekta izstrāde jaunizbūvējamam posmam, paralēli varēs uzsākt pārbūves darbus. Visu būvprojektu izstrādi plānots pabeigt 2020. gada 1. ceturksnī.

VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

Ar izmaiņām regulējumā bankām varētu atvieglot finanšu noziegumu uzraudzību, trešdien Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē vienojās finanšu nozari uzraugošās iestādes un valsts institūcijas.

Iepriekš dažādu nozaru pārstāvji norādījuši, ka Latvijas cīņa pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu ir apgrūtinājusi ne tikai banku darbu, bet arī ierobežojusi uzņēmējdarbību, piemēram, ārvalstu uzņēmumiem atsakot atvērt kontu.

Komisijas vadītājs Ralfs Nemiro (KPV LV) atzina, ka patlaban spēkā esošajos normatīvajos aktos ir jāveic grozījumi, lai atvieglotu gan banku darbu, gan veicinātu uzņēmējdarbību, vienlaikus neatsakoties no stingras finanšu noziegumu kontroles un izskaušanas. "Bija uguns dzēšanas periods, kad strādājām pie tā, lai Latvija nenonāktu "pelēkajā sarakstā". Tas ir izdevies. Tagad ir pienācis laiks veltīt uzmanību saprātīgu risinājumu piemērošanai," piebilda Nemiro.

Zolitūdes traģēdijas tiesas sēdē apsūdzētais sagruvušās «Maxima» ēkas būvprojekta eksperts Andris Gulbis savās liecībā noliedza savu vainu, skaidrojot, ka ēkas sagrūšanu izraisīja divdaļīgā kopne, kas nebija iekļauta projektā, kuram viņš veica ekspertīzi.

Gulbis tiesai skaidroja, ka viņš savu ekspertīzi Būvvaldei nodeva 2009.gada 4.novembrī, savukārt pirmie rasējumi, kuros parādās divdaļīgā kopne ir datēti ar 2010.gada 30.decembri, tādējādi viņš nevar būt atbildīgs par ēkas sagrūšanu, jo viņa veiktajā ekspertīzē nemaz nebija šādu divdaļīgo kopņu mezglu.

Viņš norādīja, ka viņam bija pamats sniegt pozitīvu atzinumu par Būvvaldē iesniegto projektu, jo ekspertīzes laikā viņš pamata līmenī analizējis un pārbaudījis slodžu aprēķinu korektumu. Gulbis piebilda, ka arī šajā gadījumā divdaļu kopnē varētu izturēt slodzi, ja konstrukcijas laikā būtu ievēroti visi būvnormatīvi. Taču viņš vēlreiz uzsvēra, ka brīdī, kad viņš veica būvekspertīzi, kopne bija viengabalaina.

Koalīcijas partijas ir vienojušās atcelt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumu pašnodarbinātajiem, 20.martā pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes sacīja Saeimas deputāts Artūrs Butāns (NA) un "Apvienotā saraksta" (AS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.

Butāns akcentēja, ka tas ir svarīgs lēmums radošajai nozarei un visiem, kas strādā pašnodarbināto režīmā.

Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pieļāva, ka Finanšu ministrija (FM) varētu sagatavot grozījumus, un tos jau šo ceturtdien skatīt Saeimā divos lasījumos steidzamības kārtā.

Finanšu ministrijas (FM) speciālisti jau sagatavojuši grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN likums), lai saimnieciskās darbības veicējiem – iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājiem atceltu pienākumu veikt IIN avansa maksājumus.

VID jau aprēķinājis avansa maksājumus

Diena jau vēstīja, ka VID saimnieciskās darbības veicējiem, kas lielā vairumā gadījumu ir pašnodarbinātās personas, šonedēļ jau izsūtījis automātiskus aprēķinus no VID sistēmas par IIN avansa maksājumu, kas jāveic līdz 23. martam. Attiecīgu informāciju par šo pienākumu 13. martā VID izplatīja arī plašsaziņas līdzekļiem.

Saeimas Juridiskā komisija šodien nolēma virzīt skatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz ieviest 20 līdz 700 eiro sodus par nodokļu deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošanu.

Deputāti gan izteica bažas, vai iecerētie sodi nav plānoti pārāk bargi - jau par vienu no nokavētu deklarācijas iesniegšanas dienu plānots sods no 20 eiro. Tāpat deputātu vidū bažas raisīja jautājums par kopējo deklarāciju skaitu, kas ir jāiesniedz uzņēmējiem.

No komisijas locekļiem arī izskanēja ierosinājums brīdinājumus par nodokļu deklarācijas iesniegšanas termiņa beigu tuvošanos nosūtīt ne tikai VID informatīvajā sistēmā un uz e-pastu, bet arī uz nodokļu maksātāja mobilo telefonu īsziņas veidā.

Sēdes noslēgumā tika paziņots, ka komisija līdz 19.aprīlim pieņems priekšlikumus likumprojekta pilnveidošanai.

Jau vēstīts, ka par nodokļu deklarācijas iesniegšanu līdz desmit dienām paredzēts uzlikt sodu no 20 eiro līdz 70 eiro, par termiņu no 11 līdz 20 dienām - no 70 eiro līdz 150 eiro, par kavējumu no 21 līdz 30 dienām - no 150 eiro līdz 280 eiro, bet par kavējumu, kas pārsniedz 30 dienas, - no 280 eiro līdz 700 eiro.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) līdz 22.janvārim pagarinājusi piedāvājumu iesniegšanas termiņu pērn izsludinātajā koncertzāles "Lielā ģilde" restaurācijas un pārbūves darbu "projektē-būvē" iepirkumā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Kā pagarinājuma iemesls norādīti veiktie grozījumi iepirkuma procedūras dokumentācijā iekļautajās prasībās.

Sākotnēji piedāvājumu iesniegšanas termiņš iepirkumā bija 2023.gada 12.decembris, bet tas vairākkārt pagarināts - līdz 28.decembrim, 15.janvārim un tagad līdz 22.janvārim.

Iepriekš būvniecības un projektēšanas uzņēmums SIA "Pillar Contractor" IUB bija iesniedzis sūdzību par šo iepirkumu. Sūdzību IUB skatīja trešdien, 3.janvārī.

Līgumā paredzēts papildināt jau izstrādāto būvprojektu, paredzot energoefektivitātes pasākumus - logu restaurāciju un jumta siltināšanu virs Lielās zāles, kā arī īstenot jau izstrādāto būvprojektu. Projekta īstenošanā tiks uzlabota ēkas energoefektivitāte, samazinot primārās enerģijas patēriņu par vismaz 20%, pārbūvēta Lielā zāle, palielinot tās kapacitāti un uzlabojot akustiku, kā arī ēka tiks pielāgota cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.

Rīgas lidosta ir izsludinājusi būvniecības iepirkuma pirmo kārtu lidostas ceturtā persona pārbūvei, informēja Rīgas lidostas pārstāvji.

Rīgas lidostas un Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) parakstītais līgums par finansējuma piešķiršanu Rīgas lidostas gaisa kuģu ceturtā perona pārbūvei paredz pārbūvēt perona cieto segumu vairāk nekā 80 000 kvadrātmetru platībā, izveidot desmit dažādās konfigurācijās izmantojamas A-E klases lidaparātu stāvvietas, manevrēšanas un servisa ceļus.

Projekta kopējais budžets ir līdz 39,341 miljonam eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. CINEA finansējuma apmērs ir 50% no kopējās summas, bet atlikušos 19,67 miljonus eiro Rīgas lidosta segs no saviem līdzekļiem, liecina informācija Rīgas lidostas mājaslapā.

Rīgas lidostai pārbūve nodrošinās papildu nepieciešamās lidmašīnu stāvvietas, sniegs ieguldījumu militārajā mobilitātē, kas ir nozīmīga pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos, kā arī ļaus paplašināt kravu apkalpošanas zonu, skaidro lidostas pārstāvji.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajai prokuratūrai nosūtījis 2013.gadā uzsāktā kriminālprocesa materiālus kriminālvajāšanas uzsākšanai pret vairākām personām par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes (tagadējā − VID Muitas policijas pārvalde) amatpersonu kukuļošanu.

Sākotnēji kriminālprocesa ietvaros par aizdomās turēto kukuļa pieprasīšanā un pieņemšanā atzīta viena VID Muitas kriminālpārvaldes amatpersona, bet otra par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Kriminālprocesa materiāli liecina, ka VID amatpersona, iesaistot starpniekus, ir pieprasījusi 4 000 EUR un pieņēmusi kukuli 3 000 EUR apmērā.

Veicot turpmākās izmeklēšanas darbības un iegūstot jaunus pierādījumus, noskaidrots, ka viena no amatpersonām ar divu privātpersonu atbalstu vēl septiņos gadījumos pieprasīja kukuļus saistībā ar labvēlīga lēmuma pieņemšanu VID Muitas kriminālpārvaldes lietvedībā esošajos kriminālprocesos gan no Latvijas pilsoņiem, gan kaimiņvalstu pilsoņiem, bet

Bank of America Merill Lynch samazinājusi Anglijas trešā un ceturtā ceturkšņa ekonomikas izaugsmes prognozi, paredzot, ka ASV valdības darba pārtraukums ilgs vēl nedēļu, tādējādi mazinot valdības tēriņus un iedragājot privāto sektoru, raksta businessinsider.com.

Banka paredz, ka trešajā ceturksnī Lielbritānijas ekonomika augs par 1,7%, kas ir mazāk, salīdzinot ar 2,5% otrajā ceturksnī. Tāpat ceturtā ceturkšņa ekonomikas izaugsmes prognoze samazināta no 2,5% līdz 2%.

Ekspertu aprēķinos iekļauts divu nedēļu pārtraukums, taču ne parāda griestu efekts. Ņemot vērā, ka pēc ceturtā ceturkšņa gaidāma neliela atgūšanās, nākamā gada pirmā ceturkšņa izaugsmei pievienoti papildus 0,3 procentpunkti.

Puse no ceturtā ceturkšņa samazinājuma ir uz valdības tēriņu krituma rēķina, savukārt otru pusi veido patēriņš un investīcijas. Daļēja ASV valdības slēgšana tiešā veidā samazina valsts IKP par aptuveni 1%. 1995.-1996. gadā valdības darba pārtraukums no 14. novembra līdz 19.novembrim un tad no 16. decembra līdz 6. janvārim tiešā veidā samazināja ceturtā ceturkšņa IKP par 0,3%.

2022. gads ieies vēsturē ar rekordaugsto inflācijas līmeni, kas pārspēj pat 2008. gada straujo cenu kāpumu. Nepārprotami sadārdzinājumu izjūt ikviens no mums, tomēr neapskaužamā situācijā ir nokļuvuši būvuzņēmumi, kam izejvielu izmaksas pēdējā gada laikā ir vairākkārtīgi pieaugušas un noslēgtajos būvprojektu līgumos par šādām summām vairs nav iespējams iekļauties.

Šobrīd Ekonomikas ministrija jau ir ieviesusi obligātu būvniecības līgumu indeksāciju, tomēr lielai daļai šobrīd aktīvo būvprojektu šāda indeksācijas atruna līgumā nav iekļauta.

Ar kādām problēmām šobrīd saskaras kā apdrošināšanas, tā arī būvniecības nozares un kā no tām turpmāk varam izvairīties?

Paredzot būvmateriālu cenu nestabilitāti, kopš šā gada janvāra Ekonomikas ministrija ir noteikusi, ka turpmāk būvniecības līgumos kā obligāta prasība jāiekļauj indeksācijas atruna, kas paredz, ka, pieaugot būvniecības izmaksām, var tikt mainīta būvprojekta cena. Tā kā līdz šim indeksācija nav bijusi obligāta prasība, bet gan vien rekomendējama, vairumam būvprojektu līgumu, tā nav atrunāta, kas arī ir daudzu šā brīža projektu galvenā problēma. Šobrīd būvniecībā ir pieejami trīs apdrošināšanas veidi.

Ekonomisko lietu tiesa (ELT) 18.martā plkst.11 turpinās skatīt projektēšanas uzņēmuma "Rem Pro" un nacionālās aviokompānijas "airBaltic" strīdu par autoruzraudzības līguma uzteikumu, informē tiesā.

Starp "airBaltic" un "Rem Pro" bija noslēgts projektēšanas un autoruzraudzības līgums, ar kuru "Rem Pro" apņēmās izstrādāt būvprojektu gaisa kuģu apkopes angāram un biroja telpām. Lai nodrošinātu savu saistību izpildi, "Rem Pro" bija iesniegusi darbu izpildes garantijas apdrošināšanas polisi un "BluOr Bank" garantiju.

"Rem Pro" neievēroja vairākus līgumā noteiktos termiņus, tāpēc "airBaltic" izmantoja tiesības vienpusēji atkāpties no līguma un pieprasīja no apdrošinātājas - "Compensa Vienna Insurance Group" Latvijas filiāles - izmaksāt ar garantiju nodrošināto saistību izpildi 457 800 eiro apmērā.

"Rem Pro" vērsusies tiesā, prasot atzīt uzteikumu par spēkā neesošu.

VAS «Valsts Nekustamie īpašumi» (VNĪ) uzsākusi Latvijas Okupācijas muzeja (LOM) pārbūves projekta «Nākotnes nams» būvdarbu iepirkuma 2.posmu. Tajā savus piedāvājumus būvdarbu veikšanai iesniegt uzaicināti 14 pretendenti, kuri kvalificējās būvdarbu iepirkuma 1. posmā, informē VNI Komunikācijas daļa.

2016. gada sākumā norisinājās būvdarbu iepirkuma konkursa 1. posms. Pēc izvērtēšanas tika pieņemts lēmums 2. posmā virzīt 14 pretendentus. VNĪ pretendentiem piedāvājumus konkursā aicinājis iesniegt līdz 2017. gada 29. decembrim.

Uzaicinājumā VNĪ noteicis, ka būvdarbu īstenošanas termiņš ir ne ilgāk kā 12 mēneši no līguma par būvdarbu veikšanu noslēgšanas.

Vienlaikus ar būvdarbu iepirkuma 2. posma izsludināšanu VNĪ 27. novembrī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) atzīmes saņemšanai būvatļaujā par projektēšanas nosacījumu izpildi iesniedza «Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa Latviešu strēlnieku laukumā, Rīgā» būvprojektu.

Pašvaldības SIA Rīgas Satiksme (RS) iepirkumu komisija pagājušā gada rudenī atklājusi, ka divi pretendenti savos piedāvājumos kā sliežu projektētāju ir norādījuši vienu un to pašu personu, informē sabiedrība par atklātību Delna, kas uzrauga projekta Rīgas tramvaju infrastruktūras attīstība iepirkumus un projekta īstenošanu kopumā.

Abi pretendenti bija arī pievienojuši sliežu projektētāja parakstītu apliecinājumu, ka viņš nav iesaistīts cita pretendenta piedāvājumā un nav interešu konflikta situācijā. Iepirkuma komisija nolēma uzdot precizējošus jautājumus sliežu projektētājam, lūdzot skaidrot situāciju par viņa parakstītajiem dokumentiem un paraksta īstumu.

Sliežu projektētājs norādījis, ka parakstījis piekrišanu dalībai un kopējai sadarbībai minētajā iepirkumā tikai vienam pretendentam un par dokumentāciju, kas iekļauta otra pretendenta pieteikumā, nav informēts. Informāciju pārbaudīja Valsts policija, tomēr jūnija sākumā pieņemts lēmums atteikt uzsākt kriminālprocesu, jo trūkst noziedzīga nodarījuma sastāva.