Foto: LETA

Cietā Brexit gadījumā VID prognozē pārslodzi atsevišķās Latvijas muitas zonās 

Neregulēta jeb bezvienošanās Brexit gadījumā Valsts Ieņēmumu dienests prognozē pārslodzi Latvijas muitas zonās, kurās obligāti visiem preču ievedējiem būs jādeklarē katra pa sauszemi ievestā kravas vienība no Lielbritānijas. VID pagaidām vēl arī nav izdevies tā dēļ papildināt muitnieku skaitu par vismaz 45 cilvēkiem, svētdien vēstīja LNT Ziņas.

Db.lv, 2019. gada 25. februāris plkst. 6:17

VID Muitas pārvaldes E-muitas daļas vadītāja vietniece Irēna Knoka pieļauj, ka, iespējams, daļa komercsūtījumu pārvadātāju paši atteiksies no Lielbitānijas kā tirgus. Brexit dēļ valstij kļūstot par trešo valsti, preču ievešana Eiropas Savienībā būs pārāk apgrūtinoša: «Tā kā līdz šim darīja, ka busiņš pa taisno veda uz mājām laimīgajam saņēmējam paciņas, tā vairs nevarēs. Precei ir jābūt atmuitotai, un tikai tad var nodot saņēmējam tieši rokās.»

Atmuitošana nozīmē, ka pēc ierašanās Latvijā būs jābrauc uz VID muitas punktu kādā no Latvijas pilsētām, un tur par katru sīkpaku jātaisa deklerācija. Blēdīties nevarēšot, jo jau sākotnēji pēc Lamanša šauruma šķērsošanas un ierašanās, piemēram, Francijā, tiks atvērta muitas procedūra un jāsniedz finansiāls galvojums par visu kravas vērtību. Tranzītprocedūra jānoslēdz Latvijā.

«Gadījumā, ja tā krava līdz mums pati neatnāk, šis galvojums tiek pārskaitīts Eiropas Savienības budžetā. Tiek zaudēts galvojums pilnā apmērā,» precizēja Knoka.

Tikmēr uzņēmums «ebaypiegade.lv», kas no Lielbritānijas uz Latviju ved dažādu internetveikalu preču pasūtījumus, jau ir sagatavojis rezerves plānu, tā sauktajam, no-deal jeb Brexit bez vienošanās. Abās valstīs ir atrasti muitas brokeri, kas sagatavos kravas tranzītam. Te gan skeptiski vērtē varbūtību, ka pēc Brexit cilvēki Latvijā pārtrauktu preču pasūtījumus no Lielbritānijas tikai tāpēc, ka saņēmējiem var nākties maksāt Latvijas PVN vai ievedmuitas nodokli.

«Es nedomāju, ka šīs papildus piemaksas ietekmēs pasūtīto apjomu. Cilvēkiem vajadzēs vairāk izvērtēt, ko viņi pērk un kādām summām, bet es nedomāju, ka tas samazinās kopējo paku plūsmu. Situācija pēc Brexit varētu būt tāda pati, kā jau šobrīd cilvēki saņem sūtījumus no Ķīnas vai Amerikas Savienotajām valstīm, tāpēc Lielbritānija nebūs izņēmums,» LNT Ziņām sacīja ebaypiegade.lv vadītājs Dairis Dimants.

Valsts Ieņēmumu dienestā uzsver - pēc Eiropas Savienības noteikumiem Latvijas ieņēmumu dienestam jāpievērš uzmanība katras preces vērtībai, un beigās viss var sanākt dārgāk nekā cerēts.

VID Muitas pārvaldes E-muitas daļas vadītāja vietniece Irēna Knoka: «Maģiskā summa ir 22 eiro, no kuras sāk piemērot nodokļus par komerciāliem sūtījumiem. Vispirms ir pievienotās vērtības nodoklis no 22 līdz 150 eiro. Tālāk – ja preces vērtība pārsniedz 150 eiro, ir jāmaksā gan muitas nodoklis, gan pievienotās vērtības nodoklis.»

Sekas tiks izjustas arī otrā virzienā, piemēram, latviešu pārtikas preču veikaliņos Lielbritānijā, ja pēc Brexit Lielbritānija uzliks ievedmuitas tarifus precēm no Eiropas Savienības. Kā LNT Ziņām skaidro Anglijas pilsētā Bostonā esošās latviešu pārtikas vairumtirdzniecības bāzes «Ambersea» vadītājs Aivars Sangelis - ja tautieši Lielbritānijā arī turpmāk vēlēsies ēst Latvijā ražoto pārtiku, nāksies maksāt vairāk.

«Es nezinu, cik tās ievedmuita būs, bet runā, ka kādi 20%. Tas nozīmē, ka gala pircējs varētu beigās maksāt pat par 30% vairāk nekā šobrīd. Nekas lētāks tāpat vairāk nedabūs. Tas nozīmē to, ka Anglijai būs baigais vāks! Latviešu pārtikas preču pārdevējiem Lielbritānijā apgrozījums varētu būt mazāks,» pieļāva Sangelis.

Latviešu preču vairumtirdzniecības bāzes Anglijā vadītājs skaidro – tā kā iebraukšanai Lielbritānijā būs garas rindas muitas kontroles dēļ, daudzas Latvijā ražotās preces tautiešiem vispār vairs nevestu: «Ja muitā būs jāstāv pa trim vai četrām dienām, nebūs jēgas vest produktus ar īsiem termiņiem. Tad Anglijā varēs aizmirst par latviešu olām, par latviešu gaļām, kam termiņš ir līdz mēnesim. Lai tālāk pārdotu citiem veikaliem Lielbritānijā, paliek vairs divas nedēļas. Tik maza plaukta dzīve padara produktus mazāk interesantus.»

Tiesa gan, LNT Ziņu uzrunātie uzņēmēji skeptiski vērtē iespēju, ka Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības bez vienošanās. Cerību noregulētam Brexitam vai ilgākam pārejas periodam dodot tas, ka mēnesi pirms izstāšanās datuma Lielbritānijas ostās nav sākta fiziska gatavošanās tranzīta muitas ieviešanai.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2019. gada 18. februāris plkst. 14:28

Autoražotājs Porsche brīdina klientus Apvienotajā Karalistē, ka piegādāto automašīnu cena varētu...

2019. gada 18. februāris plkst. 12:29

Lielbritānijas reģionālā lidsabiedrība «flybmi» finansiālo problēmu dēļ pārtraukusi reisus...

2019. gada 15. februāris plkst. 7:05

Eiropas ekonomikas dati pēdējā laikā neatklāj diez ko spīdošu ainu....

2019. gada 12. februāris plkst. 8:23

Tuvojoties brīdim, kad Lielbritānijai jāizstājas no Eiropas Savienības (ES), Lietuvas uzņēmumi...

2019. gada 12. februāris plkst. 6:51

Britu aktīvus, spēji tuvojoties Brexit datumam, populāri atzīt par tuvu neinvestējamiem....

Nepalaid garām

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās...

Vēstniecība, pārstāvniecība, savrupnams, kultūras un darījumu centrs, muzejs, izstāžu telpa,...

Eksports ir viens no galvenajiem valsts attīstības virzītājspēkiem, un uzņēmumiem tas ir svarīgs solis...

Āgenskalns pēdējo gadu laikā ir kļuvis par arvien pieprasītāku vietu dzīvošanai, nereti...

Viens no jaunākajiem nozares uzņēmumiem Liepājā ir SIA Sikksi, kas Latvijas kontekstā...

Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens izglābj PNB Banku (bijušo Norvik Banku),...

No šīs sadaļas
2019. gada 24. februāris plkst. 20:58

Valsts ieņēmumu dienests (VID) datus no kases aparātiem varētu iegūt ar blokķēdes...

2019. gada 22. februāris plkst. 15:24

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) aicina 2018.gada solidaritātes nodokļa maksātājus,...

2019. gada 20. februāris plkst. 9:05

Latvijā ir pārāk maz nodokļu maksātāju, lai varētu uzturēt tik lielu sistēmu,...

2019. gada 20. februāris plkst. 8:09

Kamēr reversā PVN maksāšanas kārtība ir efektīvs līdzeklis cīņai ar šī nodokļa...

2019. gada 19. februāris plkst. 14:21

Veselības ministrijas (VM) piedāvājums veikt izmaiņas Veselības finansēšanas likumā liek kompleksi...

2019. gada 12. februāris plkst. 6:07

Lai arī pērn uzņēmuma ienākuma nodoklī iekasēti 304 milj. eiro, tomēr 164,98...

2019. gada 11. februāris plkst. 8:00

Šogad netiks paaugstināta nedz minimālā pensija, nedz pārskatīts GMI, taču tas noteikti...

2019. gada 08. februāris plkst. 10:42

Ministru kabinets piektdien ārkārtas sēdē apstiprināja 2019.gada budžeta rāmi, izdevumus paredzot...

2019. gada 08. februāris plkst. 6:42

Nodokļu ieņēmumi 2019. gada budžetā tiek lēsti par 384 milj. eiro lielāki,...

2019. gada 08. februāris plkst. 6:21

Lai apkarotu ēnu ekonomiku, tiek piedāvāti deviņi pasākumi, kuru vidū ir skaidras...