Eksperti

Cik ilgtspējīga ir Eiropa, ja tā nav aizsargāta?

Elīna Egle, Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federāciajs valdes priekšsēdētāja, 12.11.2021

Jaunākais izdevums

Ilgtspēja ir kļuvusi par galveno dzinējspēku valstu rīcībpolitikās, ekonomikā un arī sabiedrībā kopumā. Savukārt starp ilgtspēju un aizsardzību pastāv dabiska, lai arī bieži novārtā atstāta saikne.

Proti, aizsardzība ir būtiska drošības sastāvdaļa, savukārt drošība ir priekšnoteikums jebkāda veida ilgtspējai.

Nodrošinot Eiropas valstu bruņotajiem spēkiem visu nepieciešamo to misiju izpildei, Eiropas aizsardzības nozari pārstāvošie ražotāji, t.sk. pakalpojumu sniedzēji, dod neatsveramu ieguldījumu mieram, starptautiskajai sadarbībai, kā arī ekonomiskajai un sociālajai attīstībai ilgtermiņā. Turklāt vairums šo uzņēmumu darbojas arī citās nozarēs, pārsvarā drošības, kosmosa un aeronautikas jomās, kurām arī ir liela ietekme uz ilgtspēju. Līdz ar to šie uzņēmumi ir daļa no bagātīgas ekosistēmas, kas palīdz sargāt Eiropas pilsoņu dzīvi un dzīvesveidu.

Eiropas aizsardzības nozares uzņēmumi ļoti skaidri apzinās, cik svarīgi ir, lai to darbība būtu atbildīga un ilgtspējīga, un tie ir nešaubīgi apņēmušies attīstīties, ievērojot augtākos tiesiskos un ētiskos standartus. Kaut gan aizsardzības nozares preces veicina miera un drošības uzturēšanu, tās var tikt izmantotas arī ļaunprātīgos nolūkos. Tāpēc militārās aizsardzības preču ražošana ir saistīta ar lielu atbildību un tiek strikti regulēta nacionālā un straptautiskā līmenī.

Aizsardzības industrijā šīs jomas noteikumi ir iekļauti Eiropas līmeņa un Latvijas aizsardzības industrijas ētikas kodeksos, finanšu atbilstības vadlīnijās un iekšējās sadarbības programmās. Tomēr pašreiz aktuālajās debatēs par ilgtspējīgu finansējumu šī patiesība bieži vien tiek ignorēta.

Gluži pretēji, aizvien biežāk aizsardzības pasākumi tiek stigmatizēti kā ētiski nepieļaujami un līdz ar to vides, sociālajiem un pārvaldības kritērijiem neatbilstoši.

Šis kļūdainais priekšstats apdraud aizsardzības nozares un industrijas reputāciju, tās pievilcību jaunu, talantīgu speciālistu acīs, kā arī tās finansiālo dzīvotspēju. Šim priekšstatam turpinot pastāvēt, tas var graut industrijas spēju piesaistīt finansējumu un līdz ar to arī iespējas atbalstīt Eiropas valstu bruņotos spēkus ar mūsdienīgu aprīkojumu.

Galu galā uz spēles tiek likta dalībvalstu spēja aizsargāt savus iedzīvotājus, kā arī ES svarīgākie politiskie mērķi — būt patstāvīgākai, mazāk atkarīgai noteiktās stratēģiskās nozarēs un uzticamākai drošības sargātājai.

To ņemot vērā, Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija (DAIF Latvija) aicina ES un Latvijas institūcijas politikas plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos skaidri atzīt un ņemt vērā aizsardzības ekosistēmas neatsverami pozitīvo ieguldījumu ilgtspējā un pieprasa, lai aizsardzības pasākumu jebkāda potenciāla izslēgšana no ES regulējuma ilgtspējas jomā atspoguļotu tikai tos izņēmumus, kas noteikti visu ES dalībvalstu parakstītos, ratificētos un pieņemtos attiecīgos starptautiskos līgumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vakcinēts vai atbrīvojams no darba

Māris Ķirsons, 22.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības lēmumu dot tiesības darba devējiem pēc 1. oktobra atlaist darbiniekus, kuri strādā ar klientiem, ja tie nav vakcinējušies pret Covid-19, uzņēmēji vērtē atšķirīgi, jo vieni to atbalsta, otri uzskata, ka piespiedu vakcinēšanās radīs vēl lielāku pretspiedienu, kas kopumā ne pie kā laba nenovedīs.

Jāņem vērā, ka Ministru kabineta atbalstītā ideja vēl ir jāskata parlamentā, kur par to tiek prognozētas kaismīgas debates.

Jābūt risinājumiem

“Tajās profesijās, kurās darbiniekiem ir (būs) saskarsme ar klientiem (daudziem cilvēkiem), būtu vajadzīga vakcinācija, un darba devējiem ir arī tiesības īstenot darbinieku rotāciju,” uzsver Latvijas Biznesa savienības padomes priekšsēdētāja Elīna Egle.

“Vakcinācija ir katra cilvēka brīva izvēle, un tāpēc draudi atlaist no darba ir sava veida pārspīlējums,” tā kūdras ieguves un pārstrādes SIA Klasmann-Deilmann valdes loceklis Andis Gredzens. Viņaprāt, ikvienam cilvēkam ir pašam jāatbild par savu veselību, un, ja tā būs, tad arī sabiedrība kopumā būs vesela. “Ja šo aksiomu pagriež otrādi, tad varam būt tik slimi, cik vien tas iespējams, tāpēc Nevakcinēti darbinieki būtībā būs ļoti augsta riska faktors, un tāpēc darba devējiem jābūt tiesībām atlaist darbinieku, ja viņš nespēj pildīt savus tiešos darba pienākumus, Elīna Egle. 20. jūlijs, 2021 21 Aktuāli piespiedu – obligātu – vakcināciju neatbalstu,” tā A. Gredzens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aizsardzības nozares, industrijas un pētnieku sadarbība ir noturības kodols

Jānis Goldbergs, 01.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsu valsts drošības stiprā puse ir IKT un inženiertehniskie risinājumi, kiberdrošība, bezpilotu sistēmas gan uz sauszemes, gan gaisā, 5G militārā testa vide, bet riski slēpjas apgādē reāla kara gadījumā.

Pārtikas un degvielas krājumi, decentralizēta apgāde, pat karavīru mēteļu uzšūšanai uzņēmumi jāmeklē ar īpašu degsmi, apliecināja Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) un Aizsardzības ministrijas (AM) rīkotās Industrijas dienas kopīgi Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS).

Ukrainas kara ēnā ar citu ātrumu

Lai arī parasti šādos pasākumos ministru uzrunas ir drīzāk formālas, nekā saturīgas, tad Industrijas dienās NBS Aizsardzības ministra Arta Pabrika izteikumi bija ne tikai saturīgi, bet arī ar skaidru redzējumu uzņēmējiem. Par ministra teiktā svaru pēc noklusējuma liecina arī aizsardzībai palielinātais budžets līdz 2,5% no IKP. Proti, nauda nozarē būs, un ir vērts papētīt aizsardzības iepirkumus gan šogad, gan turpmākajos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī Covid-19 pandēmijas apturēšanai noteikto ierobežojumu dēļ bez darba palikuši daudzi tūkstoši cilvēku, tomēr kvalificētu darbinieku deficītu tas nav mazinājis, vienlaikus, tieši pretēji, raisot jautājumus par jauniešu prasmēm un iemaņām, jo mācības notikušas attālinātā režīmā.

Uzņēmēju aptauja liecina, ka trūkst 470 inženiertehnisko speciālistu jeb 15% no pašlaik strādājošiem šāda līmeņa speciālistiem un apmēram vēl 1600 vidējā līmeņa tehnisko speciālistu jeb 10% no pašlaik strādājošiem šādiem darbiniekiem,” situāciju nozarē skaidro Metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds.

Kā izbeigt darbaspēka eksportu un izmiršanu?  

Mūsu valsts demogrāfija 30 gadu laikā vēl aizvien parāda – mēs kā...

Nozares uzņēmējiem kā trauksmes signāls ir fakts, ka pēdējo četru gadu laikā teju par 30% sarucis metālapstrādes un mašīnbūves specialitāšu absolventu skaits. Arī uzņemto audzēkņu skaits nozares programmās 2020. gadā optimismu nevieš, jo neba visi spēj tikt līdz diplomam. T. Grīnfelds norāda, ka nozares uzņēmēji piesaista citu nozaru speciālistus un paši nodrošina to apmācību un pārkvalifikāciju.

“Par to, ka Latvijā ir pārāk daudz apkalpojošā sektorā strādāt spējīgu bezdarbnieku, šaubu nav, bet tādu, kuriem būtu zināšanas fizikā, kuriem interesētu metālapstrāde, diemžēl šajās bezdarbnieku rindās ir ļoti maz. Un, pat ja nozares speciālisti būtu iekļuvuši bezdarbnieku sarakstā, tad vairāk ir jautājumu, kā viņi kļuvuši par bezdarbniekiem, ja pēc viņu pakalpojumiem stājas rindā,” tā T. Grīnfelds.

“Ir profesijas, kurās nosacīti darba vairs nebūs, un ir tādas, kuras rodas no jauna, bet apmācībām šādās jaunajās profesijās nav gatavas mācību iestādes (nav programmu, nav atbilstošu pasniedzēju), un tās apgūt nav iespējams arī pie darba devēja, kuram arī nav speciālistu, kuri to varētu apmācīt,” uz nākotnes izaicinājumu norāda norāda Latvijas Biznesa savienības prezidente Elīna Egle. Viņa steidz piebilst, ka izglītības sistēma vismaz kādu soli atpaliek no darba tirgus pieprasījuma, tāpēc vienīgais iespējamais risinājums būtu, ka trūkstošos speciālistus apmāca attiecīgās sfēras organizācijas vai asociācijas pēc attiecīgas vienošanās ar Nodarbinātības valsts aģentūru.

Visu rakstu lasiet 8.jūnija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #32

DB, 24.08.2021

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 24. augusta numura centrālā tēma – birokrātija. Uzņēmumu kļūst mazāk, bet iestāžu – tērētāju – vairāk.

Koronavīrusa pandēmijas apstākļos 2021. gada pirmo septiņu mēnešu laikā ir sarucis uzņēmumu – nodokļu maksātāju skaits, taču pieaudzis Publisko personu un iestāžu reģistrā iekļauto iestāžu daudzums. DB meklē cēloņus, kāpēc šāda situācija radusies. Viedokli pauž Andris Lasmanis, bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs, Jānis Endziņš, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera LTRK valdes priekšsēdētājs, Elīna Egle, Latvijas Biznesa savienība padomes priekšsēdētāja, kā arī Tereza Luksa, SIA TL Candles īpašniece, valdes locekle.

Pēc labklājības ministra Gata Eglīša un Finanšu nozares asociācija parakstītā memoranda par nepieciešamību palielināt pensiju fondu ienesīgumu, samazināt pārvaldības komisijas un veicināt iedzīvotāju finanšu pratību, db.lv vērsās pie pensiju fondu pārvaldītāja Indexo, jo tieši šīs kompānijas ienākšana tirgū 2017. gadā sakrita ar strauju pensiju fondu pārvaldības komisijas maksu samazinājumu. Intervijā atbildes par visiem pensiju līmeņiem, par situāciju Latvijas tirgū un konkrēti Indexo plāniem sniedz uzņēmuma izpilddirektors un valdes loceklis Iļja Arefjevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kamaniņbraucēji Elīza Tīruma un Kristers Aparjods, kā arī divnieku ekipāža Mārtiņš Bots/Roberts Plūme Pekinas olimpisko spēļu komandu stafetē izcīnīja bronzas medaļas, bet trešo reizi pēc kārtas olimpiskā čempiona titulu ieguva Vācija.

Vācija, kuras sastāvā bija Natālija Geizenbergere, Johanness Ludvigs, kā arī divnieku ekipāža Tobiass Vendls un Tobiass Arlts, finišēja pēc trīs minūtēm un 3,406 sekundēm, kas ir jauns trases rekords.

Sudraba medaļu izcīnīja Austrija, kuras komandā startēja Madeleine Egle, Volfgangs Kindls un Tomass Šteijs/Lorencs Kollers. No līderes Austrija atpalika 0,08 sekundes. Latvijas komanda sekoja ROC un Kanādas komandām, trešo reizi sacensībās sasniedzot jaunu rekordu, kuru gan pēc tam vēl laboja Austrija un Vācija. No līderes Latvijas komanda atpalika 0,948 sekundes.

Tīruma pieļāva nelielu kļūdu un atpalika no tobrīdējās līderes ROC, bet Aparjods ar labu reakcijas laiku un veiksmīgu braucienu samazināja starpību un Bots/Plūme pārspēja ROC rezultātu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #11

DB, 15.03.2022

Dalies ar šo rakstu

Krievijas invāzija Ukrainā ir būtiski mainījusi ne tikai līdzšinējos valsts, bet arī privātkompāniju uzstādījumus, kā arī piespiedusi nevis teorētiski, bet tieši praktiski pievērsties civilās aizsardzības, tostarp primāro preču apgādes nepārtrauktības jautājumiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja, Latvijas Biznesa savienības prezidente Elīna Egle.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 15.marta žurnālā lasi:

Statistika. Rūpniecības produkcijas apjoms aug lēnāk nekā patēriņa cenas.

Tēma. Krieviju pamet starptautiski uzņēmumi. Nebūs, kas veic biznesu; cer, ka caurumus aizpildīs Ķīna.

Zaļais kurss. Pandēmija piebremzē tiekšanos uz zaļo dzīvi.

Nu jau bīstamie zaļināšanas fundamentālisti.

Finanses. Jaunu banku veidosim gan ekonomikas izaugsmei, gan tās neatkarībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Būtiskas ne tikai militārās, bet arī civilās aizsardzības spējas

Māris Ķirsons, 16.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai šāda šausmīga krīze, kādu pašlaik pārdzīvo Ukraina, var arī mūs Latvijā piespiest saprast civilās aizsardzības nozīmību. Latvijā nav karadarbības, un tāpēc ir izcils brīdis novērst tos trūkumus, kuri ir atrodami.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja, Latvijas Biznesa savienības prezidente Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Decentralizētas – izkliedētas – degvielas, pārtikas, medikamentu rezerves reģionos, nevis viss atrodas vienā lielā noliktavā, no kurām iespējams krīzes brīdī saņemt nepieciešamo!

Tieši tā. Jo nav lielas jēgas no vienas lielas noliktavas, kuru paralizējot būtībā piekļuve stratēģiski svarīgiem produktiem kļūst ļoti problemātiska. Tāpat arī nav nozīmes glabāt kādas rezerves ārzemēs, jo, iestājoties krīzes brīdim, tās nemaz līdz Latvijai var nenonākt. Jebkurā gadījumā Latvijai ir iespējas pilnveidot civilās aizsardzības sistēmu, un es prognozēju, ka tas arī tiks izdarīts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Arī Latvijai arvien vairāk jāpaļaujas uz to, ko varam saražot pašu mājās

Māris Ķirsons, 17.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī Latvijai arvien vairāk jāpaļaujas uz to, ko varam saražot pašu mājās, nevis tikai uz importu, intervijā Dienas Biznesam saka Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja, Latvijas Biznesa savienības prezidente Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Jau Covid-19 pandēmija parādīja, cik viegli ir pārraujamas loģistikas ķēdes, un tādējādi radās līdz tam nepieredzēta situācija, kuru labi saprata PSRS laikos, – deficīts. Piemēram, uzņēmējam Latvijā sava produkta ražošanai nepieciešami 10 komponenti, bet izrādās, ka viena trūkst, tādēļ ražošana ir apturēta, gatavo izstrādājumu piegāde nenotiek, tirgū rodas deficīts. Protams, šāda situācija visskaļāk tika atspoguļota auto industrijā saistībā ar mikroprocesoru deficītu. To, ka šāda situācija perspektīvā nav pieļaujama, ļoti labi saprot Eiropas Savienība, kura jau pērn savā ziņojumā uzskaitīja 137 produktus (izejvielas), no kuru esamības – piegādēm no ārvalstīm – ir atkarīga būtībā visa Eiropa. Un ir jau pirmie projekti par mikroprocesoru ražotnēm Eiropā, lai tādējādi samazinātu ne tikai autoindustrijas, bet arī citu sfēru atkarību no šo svarīgo komponentu piegādēm no Āzijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas invāzijas Ukrainā ar tai sekojošajām sankcijām ietekme uz Latviju ir lielāka nekā vidēji Eiropas Savienībā, tāpēc arī Latvijai jāveic pasākumi šīs ietekmes negatīvo blakņu mazināšanai.

Situāciju vērtē Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja, Latvijas Biznesa savienības prezidente Elīna Egle: “Tas, ka Latvija daudz sāpīgāk izjutīs konfliktu Ukrainā nekā vidēji Eiropā, ir neapstrīdams fakts, un to jau var ieraudzīt pat ar neapbruņotu aci.”

Viņa savu sacīto pamato ar to, ka Krievijai un Latvijai ir kopīga robeža un arī vēsturiski gara ekonomiskā sadarbība. To apliecina arī Ekonomikas ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā Atbalsts uzņēmējiem tirgus pārorientācijai un Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu izrietošo sankciju seku mazināšanai minētais, ka “agresijas ietekme uz Latviju ir lielāka nekā vidēji ES, jo Latvija robežojas ar Krieviju un tai ir vēsturiskas saites ekonomiskajā sadarbībā. 2021. gadā Latvijas preču eksports uz Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu veidoja 9,5%, bet imports no šīm trim valstīm bija 12,7%. Ir vairākas preču grupas, kas veido gandrīz vienu trešdaļu no kopējā Latvijas importa no šīm valstīm, – pārsvarā tās ir izejvielas, piemēram, metāli, koks, minerāli. No enerģētikas viedokļa Latvijas atkarība no Krievijas gāzes ir gandrīz 100%.

Komentāri

Pievienot komentāru