Karjera

Dailes teātra vadītāja amatam izraudzīts Juris Žagars

LETA/Kristīne Stepiņa, 23.01.2020

Jaunākais izdevums

Konkursā uz Dailes teātra valdes locekļa amatu 13 pretendentu konkurencē uzvarējis šī teātra aktieris un uzņēmējs Juris Žagars.

Kā informēja Kultūras ministrija, jaunā Dailes teātra valdes locekļa uzdevums būs "nodrošināt teātra māksliniecisko izaugsmi, vienlaikus saglabājot teātra mākslas daudzveidību un pieejamību plašam skatītāju lokam, kā arī teātra finansiālo stabilitāti".

Amata pienākumu pildīšanu Žagars no līdzšinējā teātra direktora Andra Vītola pārņems 2.martā.

J. Žagars par teātra māksliniecisko direktoru ir izvēlējies režisoru Viesturu Kairišu, kurš ir piekritis pildīt šo amatu.

V. Kairišs būs mākslinieciskais direktors, nevis vadītājs, jo V. Kairiša pienākumos ietilps ne tikai atbildība par māksliniecisko saturu, bet arī par finansiālo situāciju.

Intervijā "Dienas Biznesam" pagājušā gada oktobrī J. Žagars stāstīja, ka nebija plānojis pieteikties uz Dailes teātra direktora amatu: "Es nebiju plānojis to darīt, man bija pavisam citi plāni turpmākajiem diviem gadiem. Tā kā direktors atkāpās pirms savu pilnvaru beigām, apsveru iespēju piedalīties konkursā. Vai šī brīža situācijā nepiedalīšanās būtu godīga spēle? Jūtu zināmu atbildību par iesākto, turklāt domāju, ka manas prasmes un zināšanas, iespējams, būtu arī pietiekamas.

Visu noteiks Kultūras ministrijas uzstādījums. Ja Daili turpinās attīstīt kā profesionālu dramatisko teātri un ministrijai būs vīzija par jaunas zāles būvniecību vai lielās zāles pārbūvi kādā pārskatāmā periodā, tad es redzu tā nākotni. Teātrim ir ļoti spēcīga aktieru trupa. Varu to salīdzināt ar kuģi, kura tehniskie dienesti ir dzinējs, bet degviela ir mākslinieciskais personāls. Ir uzkrāts pietiekami daudz degvielas, ja tā aizplūdīs, kuģis apstāsies."

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Uzreiz pēc stāšanās amatā Žagars Dailes teātrī veicis personālstruktūras izmaiņas

LETA, 06.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā nedēļā kopš stāšanās Dailes teātra direktora amatā Juris Žagars teātrī veicis personālstruktūras izmaiņas, ieviešot dažus jaunus amatus, bet citus - likvidējot.

Kā Žagars šorīt pastāstīja Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma", minētās izmaiņas pamatā skar teātra administrāciju. "Katrs nāk ar savu komandu, es arī nāku ar savu komandu. Es bez komandas neprotu strādāt," komentēja Žagars.

Viņš nolēmis teātrī ieviest finanšu direktora amatu, kura atbildības joma turpmāk iesniegsies arī pārdošanā un galvenā grāmatveža līdzšinējā kompetencē. "Tas nenozīmē, ka galvenās grāmatvedes vairs nebūs," piebilda Žagars.

Tāpat teātrī izveidots administratīvā direktora amats, kurā strādājošais cilvēks galvenokārt būs atbildīgs par administrācijas vadību.

Savukārt Literārās daļas vietā turpmāk darbošoties teātra dramaturgs. "Tā ir pozīcija, kas pasaules teātros angliski saucas "dramaticer", bet latviski tai īsti nav nosaukuma," skaidroja Žagars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas teātru vadība vīrusa Covid-19 uzliesmojuma laikā meklē jaunus risinājumus un cer uz valsts atbalstu šajā krīzes situācijā.

Saskaņā ar valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas kārtību laika posmā no 14.marta līdz 13. aprīlim nenotiek neviena no Dailes teātra repertuārā ieplānotajām izrādēm un teātra ēka ir piekļuvei slēgta.

Kā zināms, diviem no Dailes teātra darbiniekiem ir konstatēts pozitīvs Covid-19 testa rezultāts. Kā informē Dailes teātra direktors Juris Žagars, abiem darbiniekiem saslimšana norit vieglā formā un paredzama drīza izveseļošanās.

Šobrīd darbs teātrī iespēju robežās tiek organizēts attālināti. J.Žagars norāda, ka teātra administrācija šādi funkcionē samērā veiksmīgi, saziņai izmantojot "Skype" konferences, telefonsarunas un e-pastu. Klātbūtnes trūkums, protams, ir liels izaicinājums, taču administratīvais darbs var notikt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ar savu naudu tik vērienīgi un kvalitatīvi ir ienākusi tirgū, ka privātiem producentiem un reģionālajām koncertzālēm ir pamatīgi jāiespringst, lai pat labi profesionālās mākslas notikumi vienmēr būtu apmeklēti

Tā saka aktieris, uzņēmējs un Cēsu koncertzāles direktors Juris Žagars.

Viņaprāt, šobrīd ir jādomā, kā pieregulēt tirgu, lai reģionālās koncertzāles un visi citi kultūras infrastruktūras objekti būtu piepildīti, lai katrs to kvadrātmetrs tiktu maksimāli noslogots. J. Žagars apsver iespēju kandidēt uz Dailes teātra direktora amatu; ja vadības groži nonāks viņa rokās, tiks meklēti risinājumi, kā šis lielākais valsts dramatiskais teātris ar laiku varētu tikt arī pie tādas zāles un skatuves, kādu savulaik bija iecerējis tā dibinātājs Eduards Smiļģis.

Vēl viņš gaida ziemu, kad varēs kāpt uz slēpēm, un vairs tik ļoti nesatraucas par laika apstākļiem, jo Žagarkalnā sniegs būs – slēpotājiem no pērnās ziemas ir saglabāti teju pieci tūkstoši kubikmetru baltās substances.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žagars: Esmu pašizolācijā un domājam par scenārijiem, ja krīze ieilgs

Zane Atlāce - Bistere, 16.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dailes teātra vadība ir pieņēmusi lēmumu laikā no 16. līdz 29. martam izsludināt darbinieku dīkstāvi, kas ļauj neierasties darba vietā, saglabājot darbinieku darba algu, informē iestādē.

Pēc atgriešanās no filmēšanas Madridē pašizolācijā atrodas arī teātra direktors Juris Žagars.

"Pats arī atrodos pašizolācijā, jo pagājušajā nedēļā atgriezos no filmēšanas Madridē amerikāņu producētā "Netflix" seriālā, kura ražošana tika aizsākta jau agrāk un ko nevarēja atcelt. Patlaban noturam sapulces ar kolēģiem visos līmeņos "Skype" un "WhatsApp" platformās. Esam pat instalējuši profesionālu konferenču iekārtu, kas, izrādās, nav dārgi un veiksmīgi turpinām administrācijas darbu attālināti. No šīs krīzes noteikti iziesim stiprāki un gudrāki. Cilvēki būs spiesti uzlabot digitālas prasmes un pārliecināsies, ka ne vienmēr kaut kur ir jādodas, lai ar kādu ko sarunātu un procesi neapstātos. Teātrī jau tagad domājam par scenārijiem, ko un kā darīt, ja krīze ieilgs. Esmu pārliecināts, ka risinājumi būs un bez kultūras pakalpojumiem, jo sevišķi bez teātra, Latvijas skatītājs nepaliks. Bet tomēr ceram, ja sabiedrība atbildīgi izturēsies pret ierobežojumiem, jau maijā varēsim atsākt mēģinājumus un jūnijā viss atgriezīsies iepriekšējās sliedēs un varēsim sākt spēlēt izrādes," norāda J.Žagars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumā Jaunā Rīgas teātra pārbūvei starp četriem būvuzņēmējiem par saimnieciski izdevīgāko atzīts piegādātāju apvienības "SBSC" piedāvājums, informē "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).

Piegādātāju apvienības "SBSC" sastāvā ir SIA "Skonto Būve" un SIA "Skonto Construction". Piedāvātā līguma summa ir 29,9 miljoni eiro. Būtiskākās tā sastāvdaļas - būvdarbi, projektēšanas risinājumi, autoruzraudzība, tostarp BIM izstrāde un ēkas apsaimniekošana uz 5 gadiem - 22 miljoni eiro, un teātrim nepieciešamais tehnoloģiskais aprīkojums, kā arī iebūvētās mēbeles - 7,9 miljoni eiro, informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis - Pigits.

"Ar būvnieku strādāsim pēc "projektē un būvē" principa, kas paredz vienotu atbildību līguma izpildītājam par būvdarbu veikšanu un projekta izstrādi un ļaus operatīvi risināt problēmas būvlaukumā, ja tādas radīsies. Tādējādi panākam, ka būvnieks projektā izstrādās un īstenos tikai tādus pāļu iestrādes un citus tehnoloģiskos risinājumus, par kuru īstenošanas iespējām un drošības aspektiem būs pilnībā pārliecināts. Turklāt pēc līguma noslēgšanas būvniekam iespējas palielināt līguma summu ir ļoti sarežģīti un kavējumu gadījumā jārēķinās ar līgumsodu. Papildus esam izvirzījuši arī stingras kvalitātes prasības un pastiprināti kontrolēsim drošības prasību ievērošanu būvobjektā," norāda Ivanovskis- Pigits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) nodevuši Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvlaukumu Lāčplēša ielā 25 pilnsabiedrībai "SBSC" vēsturiskās ēkas pārbūvei, lai teātris varētu atgriezties mājās līdz 2022.gada rudenim, informē VNĪ.

Sadarbība ar būvnieku turpmāk notiks pēc principa "Projektē un būvē". Tas nozīmē līguma izpildītāja visaptverošu atbildību par būvdarbiem un ļaus ātrāk risināt radušos izaicinājumus. Šāda pieeja dod garantiju, ka būvnieks izstrādās un īstenos tikai tādus risinājumus, par kuru realizācijas iespējām un drošības aspektiem būs pilnīgi pārliecināts.

"Šis ir sarežģīts un izaicinājumiem pilns būvniecības projekts. Jaunā Rīgas teātra būvniecību vēsturiskā pilsētvidē var salīdzināt ar Mihaila Čehova Rīgas krievu drāmas teātra pārbūvi, bet darbnīcu izbūvi, kas aizņem 2000 m2 pazemes telpas, ar Dzintaru koncertzāles mazās zāles projekta īstenošanu. Ciešā apbūve būvniekam un pasūtītājam rada papildu rūpes - celtniecības laikā maksimāli saglabāt apkārtējo ēku iedzīvotāju dzīves kvalitāti un rūpēties par blakus esošo celtņu drošību. Drošība ir prioritāte neatkarīgi no projekta gaitas - pat, ja tā īstenošana tādēļ uz laiku ir jāaptur - tā ir un būs VNĪ prasība. Paši veiksim arī būvuzraudzību un būsim stingri savās prasībās par darba kvalitāti un izpildes termiņu. No būvnieka gaidām konstruktīvu sadarbību un atbildīgu pieeju, lai kopā īstenotu izvirzīto mērķi - izveidot Rīgā Eiropas līmeņa teātri," norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Iepirkumā Jaunā Rīgas teātra pārbūvei iesniegti četri piedāvājumi

Lelde Petrāne, 17.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludinātajā iepirkumā Jaunā Rīgas teātra būvniecībai Lāčplēša ielā 25, Rīgā saņemti piedāvājumi no četriem būvuzņēmējiem. VNĪ uzsāk vērtēšanas procesu.

Par tā rezultātiem tiks ziņots mēneša laikā, informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis – Pigits.

Piedāvājumus Jaunā Rīgas teātra pārbūvei iesnieguši būvuzņēmēji – AS "LNK Industries", SIA "Ostas celtnieks", piegādātāju apvienība 3A un SBSC. Par iepirkuma uzvarētāju un līguma summu varēs runāt tikai pēc piedāvājumu izvērtēšanas, informē J. Ivanovskis – Pigits.

Lai samazinātu nepamatoti lētu vai nepamatoti dārgu izmaksu riskus, iepirkuma prasības paredzējušas, ka būvniekam ir ne tikai jāuzbūvē Jaunais Rīgas teātris, bet turpmākos piecus gadus jāveic arī tā inženierkomunikāciju apkope. Jaunajā iepirkumā iekļauta arī teātra vajadzībām nepieciešamā tehnoloģiskā aprīkojuma iegāde, par ko iepriekš tika plānota atsevišķa iepirkuma organizēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Juliannas pagalmā Liepājā oktobra vidū durvis vēris street food bārs Grēēks.

««Grēēks» saknes cēlušās no «Grīkstrītas», ar kuru startējam izbraukumos dažādos festivālos, street food pasākumos, svētkos jau no šā gada pavasara. Saprotot, ka cilvēkiem patīk mūsu piedāvājums, šķita tikai loģiski, ka, noslēdzot sezonu, jāver vaļā stacionāra vieta. «Grēēks» patiesībā ir divas nozīmes, jo, skatoties mūsu logo, to var lasīt gan kā grīks (jo grieķu ēdieni, dzērieni), gan grēēks (jo šeit var arī kārtīgi pagrēkot),» pastāstīja viena no bāra izveidotājām Sintija Lukša.

Kopējās investīcijas SIA «Greeks» ir aptuveni 30 000 eiro (tajā skaitā gan «Grīkstrītā», gan «Grēēkā»).

Sākotnējā doma uzņēmējiem bijusi par Rīgu, taču paralēli tika izskatītas iespējas atvērt pirmo pastāvīgo vietu kādā no Latvijas lielajām pilsētām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) šonedēļ uzsāk būvdarbus energoefektivitātes paaugstināšanai Dailes teātra ēkā Rīgā, Brīvības ielā 75. Vēsturiskajai ēkai tiks siltinātas ēkas ārsienas, skatuves tornis un jumti, nodrošinot nepieciešamo komfortu gan teātra darbiniekiem, gan skatītājiem un vienlaikus samazinot elektroenerģijas un apkures izmaksas, norāda VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits.

Būvdarbu veikšanai VNĪ noslēgts līgums ar SIA "PRO DEV". Līguma summa – 1,66 miljoni eiro, no kura 85% ir ES līdzekļi un 15% valsts līdzfinansējums. Projekta autori: SIA "Projektēšanas Birojs AUSTRUMI". Ēkas fasādes atjaunošanas un siltināšanas darbus paredzēts veikt 16 mēnešu laikā.

Sāks būvdarbus Latvijas Nacionālā arhīva ēkas atjaunošanai 

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) vadībā tiek izstrādāts būvprojekts Latvijas Nacionālā...

"Ļoti ceram atrast kompromisu, saskaņojot būvniecības grafiku, lai teātra simtgadē būtu redzamas reālas izmaiņas," norāda Dailes teātra direktors Juris Žagars.

Ņemot vērā ārkārtas situāciju valstī saistībā ar COVID-19 izplatību, darbs notiks īpašā piesardzības režīmā, ievērojot noteiktos ierobežojumus un risinot ārkārtas situācijas radītās izmaiņas materiālu piegādēs, kā arī garākus saskaņojumu termiņus saistībā ar citu dienestu un iestāžu pārkārtošanos darbam ārkārtas režīmā, informē VNĪ.

Pārskatāmā nākotnē izmaiņas skars arī apkārtējo Dailes teātra teritoriju. "Dailes teātra priekšlaukuma attīstība tiks īstenota kārtās. Pirmajā kārtā plānoti darbi Dailes teātra aizmugures pagalmā un Epikūra dārza sakārtošana. Šos darbus paredzēts uzsākt vasarā," norāda VNĪ valdes loceklis J. Ivanovskis- Pigits.

Dailes teātra labiekārtošanai pērn kopīgu sadarbību uzsāka VNĪ un Rīgas domes Īpašuma departaments, veicot teātrim piegulošās teritorijas sakārtošanas projekta izstrādi. Skvērs pie Dailes teātra daļēji ir gan valsts, gan pašvaldības īpašums - teātra skvēra daļa Bruņinieku ielas pusē un Brīvības ielas pusē līdz teātra kasēm ir VNĪ pārvaldībā, bet atlikusī daļa Brīvības ielas pusē - no kasēm līdz Matīsa ielai - Rīgas pašvaldības īpašumā.

Pērn noslēdzās metu konkurss, kur astoņu iesniegto projektu konkurencē par labāko teritorijas sakārtošanai tika atzīta arhitektu biroja "MADE arhitekti" iecere. 2019. gada izskaņā VNĪ ar Rīgas domi noslēdzis trīspusēju līgumu ar SIA "MADE arhitekti" par būvniecības ieceres izstrādi teātra priekšlaukuma un parka labiekārtošanai, kas nav ticis atjaunots kopš padomju laikiem.

Īstenojot arhitektu ieceri, plānots paplašināt arī teritorijas zaļo zonu – no vairākiem desmitiem teritorijā esošo koku tiks izzāģēti 8, kuri pēc ekspertu izvērtēšanas atzīti kā savu mūžu nokalpojuši, un to vietā papildus iestādīti vismaz 23 jauni lielizmēra koki, kā arī tiks ierīkoti soliņi un laternas, radot vēl vienu sakārtotu vietu iedzīvotāju atpūtai un labsajūtai. "Mūsu galvenais mērķis ir padarīt laukumu pieejamu pilsētniekiem un nodrošināt augstvērtīgu publiskās telpas kvalitāti, respektējot 1976. gadā pēc arhitektes Martas Staņas projekta celtā teātra arhitektūru. Sadarbojoties ar SIA "Labie koki" ekspertiem, laukuma labiekārtojuma ietvaros tiks veidoti pārdomāti apzaļumojumi un paredzēti jauni, lielizmēra koku stādījumi, kas ir neatņemama laikmetīgas pilsētvides sastāvdaļa," ieceri atklāj "MADE arhitekti" galvenais arhitekts Miķelis Putrāms.

Lai panāktu siltumenerģijas un elektrības izmaksu ietaupījumu publiskā sektora ēkās, kā arī ēku tehniskā un estētiskā stāvokļa uzlabojumu, VNĪ 2019. gadā piesaistījis Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu septiņu sabiedriski nozīmīgu ēku energoefektivitātes uzlabošanas projektiem. Četri no tiem tiek īstenoti teātros: Valmieras drāmas teātrī, Jaunajā Rīgas teātrī, Latvijas Leļļu teātrī un Dailes teātrī, divi - Latvijas Valsts arhīva ēkās – Komandanta ielā Daugavpilī un Skandu ielā Rīgā. Ēkas energosniegums tiks uzlabots arī S. Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolā, Valsts prezidenta rezidencē Jūrmalā, jaunajā prokuratūras ēkā Aspazijas bulvārī 7, Rīgā un topošajā prototipēšanas darbnīcā A. Briāna ielā 13, Rīgā. Jau pabeigts projekts Ventspilī, Jūras ielā 34, padarot energoefektīvu valsts iestāžu administratīvo ēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VSIA Dailes teātris valdes loceklis Andris Vītols pēc tikšanās ar kultūras ministru Nauri Puntuli paziņojis par savu lēmumu atstāt amatu, informē teātrī.

Lai nodrošinātu teātra darbības nepārtrauktību, A. Vītols ir gatavs turpināt vadīt Dailes teātri līdz jaunā teātra valdes locekļa iecelšanai.

«Dailes teātris ir nemitīgā meklētāja ceļā. Arī šobrīd – simtgades jubilejas priekšvakarā - teātris ir nozīmīgu pārmaiņu priekšā. To apliecina pēdējā laikā aktieru kolektīva paustais viedoklis un vēlme īstenot vērienīgas pārmaiņas, kas prasa radikālus lēmumus - pilnīgi jaunu pieeju teātra repertuāra veidošanā un teātra pārvaldībā,» saka A. Vītols.

Šobrīd Dailes teātrim ir nepieciešams jauns redzējums, kas nesīs pārmaiņas un izaicinājumus. Tas izriet no aktieru trupas iniciatīvas un šī situācija prasa savā ziņā revolucionāras pārmaiņas. Tāpēc, respektējot un cienot aktieru kolektīva vēlmes, taču vienlaikus neredzot veidu, kā tās saskaņot ar teātra finansiālajām iespējām, A. Vītols ir pieņēmis izsvērtu un atbildīgu lēmumu atstāt Dailes teātra valdes locekļa amatu, kā arī informējis par to Kultūras ministriju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Kultūras ministrs aicina VNĪ un Rere būvi 1 vēlreiz tikties pie sarunu galda

LETA, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK) aicina VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) un būvnieku «Rere būve 1» vadības pārstāvjus vēlreiz tikties pie sarunu galda, lai nodrošinātu, ka Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēkas pārbūves darbus pabeigtu un teātris varētu atgriezties savā namā 2022.gada vasarā, informēja kultūras ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Inga Vasiļjeva.

Lai uzklausītu abu pušu pozīcijas, kultūras ministrs tikās ar JRT pārbūves projekta īstenotājiem - gan būvdarbu pasūtītāju VNĪ, gan būvnieku «Rere būve 1».

«Redzams, ka katrai no Jaunās Rīgas teātra pārbūves projekta pusēm ir sava pozīcija un to pamatojoši argumenti, kas, iespējams, savstarpējās sarunās līdz galam nav izrunāti. Teātra mājvietas pārbūvei Lāčplēša ielā atvēlētais laika termiņš ir saspringts. Būtiski, lai Jaunā Rīgas teātra ēkas pārbūves darbi tiktu pabeigti, un teātris Lāčplēša namā varētu atgriezties 2022.gada vasarā,» akcentēja Puntulis.

Kā ziņots, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieņēmusi lēmumu par JRT būvnieka «ReRe būve 1» prasības pieteikuma nodrošinājumu, aizliedzot VNĪ kā pasūtītājam slēgt jebkādus darījumus, tostarp būvniecības līgumus ar citiem būvniekiem un citām trešajām pusēm būvdarbu turpināšanai šajā projektā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušā kinoteātra "Liesma" telpās iluzionisti Dace un Enriko Pecolli plāno atvērt Brīnumu Muzeju un Burvju triku teātri, kurā plānots uzstāties ar savām izrādēm, kā arī nākotnē viesosies citi pasaulē atzīti iluzionisti.

Lai realizētu ieceri, mākslinieki ir uzsākuši pūļa finansējuma kampaņu, aicinot ikvienu, kam tuva ir šī iecere, sniegt savu atbalstu. Vienlaikus mākslinieki uzsver, ka interesenti tiks gaidīti arī uz palīgdarbiem un teātra atjaunošanu. Mērķis ir radīt teātri, kurā ne tikai atdzīvotos labākās iluzionisma tradīcijas, bet vienlaikus radīt kultūras un mākslas telpu, kuru katrs Latvijas iedzīvotājs uztvertu kā "savu".

Šobrīd pasaulē darbojas vairāki burvju mākslai veltīti muzeji, no kuriem nemainīgi par prestižāko un slavenāko tiek uzskatīts Holivudā esošais "Magic Castle". Lai arī Latvijā ir spēcīgas iluzionisma tradīcijas, šāda tipa teātris un muzejs nav pieejams ne tikai Baltijā, bet visā Austrumeiropā, norāda D. un E. Pecolli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā tiks uzsākti būvniecības darbi Dailes teātra energoefektivitātes palielināšanai, vienlaikus uzlabojot ēkas vizuālo izskatu. Darbi tiks veikti paralēli teātra izrāžu sezonai, informē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» valdes locekle Kitija Gruškevica.

Projekta ietvaros tiks siltinātas ārsienas, mainītas ārdurvis, logi, vārti, jumts, pārbūvēta apkures sistēma, kā arī pilnveidots apgaismojums gan uz skatuves, gan ēkā kopumā. Kopējais projekta budžets ir 1,714 miljoni eiro.

Šobrīd izsludināts iepirkums būvdarbu veikšanai. Pieteikumi no potenciālajiem būvdarbu veicējiem tiks gaidīti līdz 19. augustam.

«Dailes teātra energoefektivitātes uzlabošanai VNĪ piesaistījusi ES struktūrfondu finansējumu. Būvniecības darbus veiksim paralēli teātra darbības sezonai, netraucējot teātrim un skatītājiem. Projektu pilnībā plānots pabeigt līdz 2020. gada rudenim, lai teātris savu simtgadi varētu sagaidīt atjaunotajās mājās,» norādīja K. Gruškevica.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Apstrīdēts VNĪ rīkotais Dailes teātra fasādes atjaunošanas iepirkums

Zane Atlāce - Bistere, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «TecPro Construction» Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) iesniegusi sūdzību par VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) rīkoto iepirkumu Dailes teātra fasādes un inženiertīklu vienkāršotai atjaunošanai, liecina informācija IUB mājaslapā.

Sūdzība iesniegta 16.augustā, tās izskatīšanas datums vēl nav noteikts. Iepriekš noteiktais pretendentu pieteikšanās termiņš bija 19.augusts, taču 21. un 26.augustā šajā iepirkumā veikti grozījumi, nosakot, ka pretendenti var pieteikties līdz 5.septembrim.

Db.lv jau vēstīja, ka projekta ietvaros plānots siltināt ārsienas, mainīt ārdurvis, logus, vārtus, jumtu, pārbūvēt apkures sistēmu, kā arī pilnveidot apgaismojumu gan uz skatuves, gan ēkā kopumā. Kopējais projekta budžets ir 1,714 miljoni eiro.

«Dailes teātra energoefektivitātes uzlabošanai VNĪ piesaistījusi ES struktūrfondu finansējumu. Būvniecības darbus veiksim paralēli teātra darbības sezonai, netraucējot teātrim un skatītājiem. Projektu pilnībā plānots pabeigt līdz 2020. gada rudenim, lai teātris savu simtgadi varētu sagaidīt atjaunotajās mājās,» norādīja K. Gruškevica.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministrijas (KM) izsludinātajā atklātā konkursā uz VSIA "Dailes teātris" valdes locekļa amatu pieteikumus iesnieguši 13 pretendenti, informē Kultūras ministrijas pārstāve Lita Kokale.

Pretendentu atbilstība tiks vērtēta divās kārtās - pretendentu atlasē un daļēji strukturētās intervijās. Pieteikumus izvērtēs speciāli izveidota nominācijas komisija, kuras priekšsēdētāja pienākumus pilda KM valsts sekretāre Dace Vilsone, komisijas priekšsēdētāja vietnieces - KM Kultūrpolitikas departamenta Nozaru politikas nodaļas vadītāja Iluta Treija, komisijas locekļu uzdevumus - VSIA "Jaunais Rīgas teātris" valdes locekle Gundega Palma, Pārresoru koordinācijas centra (PKC) kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas konsultante Kristīne Priede.

Kā neatkarīga eksperte komisijas darbā pieaicināta biedrības "Latvijas Jaunā teātra institūts" valdes locekle, Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā profesore Zane Kreicberga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) izsludina iepirkumu Jaunā Rīgas teātra būvniecībai, kas paredz būvniecības realizāciju atbilstoši arhitektes Zaigas Gailes iecerei un teātra vajadzībām, informē VNĪ.

Svarīgākās atšķirības no iepriekšējā konkursa - tajā iestrādāts «projektē un būvē» princips, kas paredz vienotu atbildību teātra pārbūves ieceres īstenošanai, informē VNĪ valdes locekle Sigita Janvāre.

VNĪ ieskatā tas ļaus pasūtītājam labāk kontrolēt izmaksas, termiņus un uzlabos komunikāciju un darbību koordināciju starp būvnieku, projektētājiem un pasūtītāju, ļaujot operatīvāk risināt problēmas būvlaukumā, nekā situācijā, kur šīm pusēm būtu iespēja aizbildināties ar otras puses vainu strīda un būvniecības kavējumu izraisīšanā. «Projektē un būvē» atbildības sadalījums nodrošinās to, ka būvniecības ieceres realizētājs izvēlētos tādu pāļu iestrādes risinājumu, kurus tas pats spētu droši realizēt, tādējādi palielinot būvdarbu norises drošību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Rīgas teātra ēkai nākamnedēļ atsāks pāļu iestrādi, aģentūrai LETA pavēstīja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Viņš norādīja, ka, virzoties uz priekšu Jaunā Rīgas teātra vēsturiskās ēkas pārbūvē, VNĪ un pilnsabiedrība "SBSC" nākamnedēļ atsāks pāļu iestrādi Lāčplēša ielā 25, Rīgā, turpinot būvniecību pagalma zonā.

Šobrīd būvlaukumā tiek ierīkots pagaidu transformators un elektroapgādes pieslēgums apkārt esošajam kvartālam, lai sāktu pagalmā esošo ēku demontāžu, kurā līdz šim ir atradies transformatoru punkts. Tikmēr pārējā pagalma teritorijā tiek sagatavots laukums pāļu izbūves tehnikai. Būvuzņēmējs apliecinājis, ka darbu veikšanai izvēlēti konkrētajai situācijai un blīvajai apbūvei saudzīgākie pāļu iestrādes risinājumi, piesaistot augsti kvalificētus speciālistus, norādīja Griškevičs. "Jaunā Rīgas teātra pārbūves projektā līdz ar jaunā apjoma izbūvi atsākam aktīvu būvdarbu posmu. Tajā plānots uzbūvēt ēkas daļu, kur paredzēts galvenais ieejas vestibils, pazemes darbnīcas, divas jaunas "black-box" zāles, trīs mēģinājumu zāles, noliktavas un citas Eiropas līmeņa teātra vajadzībām nepieciešamās telpas. Tas ļaus īstenot "teātris-māja" konceptu - no dekorāciju izgatavošanas līdz teātra izrādei visu varēs īstenot vienkopus, netērējot liekus transporta, cilvēku vai laika resursus," pauda Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsaucoties Kultūras un Ekonomikas ministru aicinājumam, VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) tiksies ar «RERE Būve1» kopējā sanāksmē VNĪ biroja telpās Vaļņu ielā 28, Rīgā, 22. augustā, plkst. 12.00, piedaloties abu uzņēmumu vadībai un projekta vadībā iesaistītajām personām.

Saskaņā ar VNĪ sniegto informāciju tikšanās norise tiks pārraidīta tiešraidē: live.tiesraides.lv/tiesraides.lv/live2/25.

Tikšanās laikā VNĪ sagaidot no «RERE BŪVE1» pamatotus argumentus un konstruktīvu sarunu.

Kopš pāļu urbšanas darbu apturēšanas pērn 22. novembrī ar «RERE BŪVE 1» tālāka risinājuma kopīgai rašanai esot notikušas 23 projekta būvsapulces, 6 vadības sapulces, kā arī notikusi nepārtraukta saziņa dokumentu formātā, informē VNĪ.

VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna komentē: «Pie sarunu galda esam jau bijuši vairāk nekā pusgadu, meklējot konstruktīvas sadarbības ar «RERE BŪVE 1» iespēju. Vai šīs sarunas atšķirsies no iepriekšējām, šobrīd grūti spriest. Mūsu mērķis nemainīgs - pabeigt JRT rekonstrukciju, lai teātris savā mājvietā var atgriezties 2022. gadā ».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) noslēgusi līgumu ar SIA «SESTAIS STILS», lai uzsāktu projektēšanas darbus Valmieras drāmas teātra ēkas Lāčplēša ielā 4, Valmierā, pārbūvei, fasādes atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai.

«Veicot projektēšanas darbus, paredzēts izstrādāt būvprojektu minimālajā sastāvā teātra ēkas kopējiem pārbūves darbiem un energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai. Projekta rezultātā tiks uzlabots Valmieras drāmas teātra darbinieku un apmeklētāju komforta līmenis, tādējādi darbiniekiem nodrošinot pozitīvāku darba vidi un apmeklētājiem – patīkamāku izrāžu apmeklējuma laiku,» skaidro VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica.

Izstrādājot skices teātra ēkas kopējam pārbūves darbu apjomam, tiks identificēti turpmāk veicamie darbi, kā arī to īstenošana pa kārtām, plānojot teritoriju ap ēku iecerētajiem pārbūves darbiem un paredzot inženiertīklu maģistrālos izvadus. Savukārt būvprojekta izstrāde paredz īstenot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, kas sniegtu siltumenerģijas ietaupījumu vismaz 30% apmērā. Kopējais projektēšanas termiņš – 12 mēneši, izmaksas ir 274 tūkst. EUR un autoruzraudzība 45 tūkst. EUR (bez PVN).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 7.septembra Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) piedāvā operas tulkojuma titrus lasīt mobilajā aplikācijā «OPERA titri», preses konferencē pavēstīja LNOB vadītājs Zigmars Liepiņš.

Liepiņš pastāstīja, ka aplikācija izstrādāta, domājot par LNOB apmeklētāju. Vairāku gadu garumā meklēja risinājumu, kā klausītajiem operas saturu un tekstu padarīt pieejamu.

Pirms vairākiem gadiem, pārbūvējot lielās zāles krēslus, secināja, ka krēslos nevar iebūvēt tā saucamo titru sistēmu, kur katrs apmeklētājs atsevišķi var sekot līdzi operas saturam.

«Sekot līdzi operas saturam ir būtiski. Aptuveni 95 procenti no mūsu repertuāra ir operas. Operas ir itāļu, franču, vācu, reizēm arī krievu valodā. Operas saturu cilvēki zina virspusēji - zina, kas iestudējumā notiek. Tomēr teksta niansēm, kas nereti ir interesantas, var sekot līdzi, skatoties uz augšējā dēļa,» sacīja Liepiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļā devies kompānijas Viking Cruise kuģis, kurš kruīza braucienā pavadīs 245 dienas, raksta CNN Travel.

Tādējādi kompānijas piedāvātais ceļojums pretendē uz ierakstu Ginesa Pasaules rekordu grāmatu kā pasaulē ilgākais pasažieru kruīzs.

Kuģī Viking Sun iespējams uzņēmt kopā 930 pasažierus, un ceļā tas devies 31.augustā. Kruīzs aptvers sešus kontinentus, apciemos 51 valsti un piestās 111 ostās. Kopumā kruīzs ilgs astoņus mēnešus, un tas noslēgsies Londonā. Kuģis piestās Skandināvijā, Karību salās un Dienvidamerikā. Tad tas dosies uz Klusā okeāna salām, Austrāliju, Āziju un tad atgriezīsies Eiropā.

Pasažieri ārpus kuģa nakti pavadīs 23 pilsētās.

Kopējā ceļojuma cena ir sākot no 92,99 tūkstošiem dolāru.

Uz kuģa kopumā ir 465 kajītes, 10 ēdamvietas, spa, baseins, atpūtas zona, bibliotēkas un teātris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) 14. novembrī, iesniegusi pieteikumu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ar lūgumu atcelt prasības nodrošinājumu strīdā ar «ReRe Būve 1» – aizliegumu slēgt līgumu par Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvdarbu izpildi, informē VNĪ Juridiskās pārvaldes direktors Ojārs Valkers.

Proti, VNĪ lūdz tiesai atcelt šobrīd uzlikto liegumu tālākajiem būvdarbiem JRT ēku kompleksā. Argumentēts lūgums atcelt prasības nodrošinājumu iesniegts, jo VNĪ līgumu ar pilnsabiedrību «ReRe Būve 1» lauza, balstoties uz būvdarbu laikā konstatētiem drošības pārkāpumiem. Paredzams, ka VNĪ pieteikuma izskatīšana ilgs aptuveni mēnesi.

«Mūsu iepriekšējā taktika – vispirms vērsties Ģenerālprokuratūrā – balstījās apsvērumā, ka ir jādara viss iespējamais, lai novērstu līdzīgu praksi nākotnē, kad būvnieku strīdos cieš visas sabiedrības intereses,» uzsver Valkers.

Ģenerālprokuratūra, izvērtējot VNĪ iesniegumu, konstatēja, ka tiesnesis pieļāvis būtiskus materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumus un iesniedza protestu Augstākajā tiesā jeb Senātā. Ģenerālprokuratūra ir norādījusi, ka lēmumā noteiktais liegums ir nesamērīgs un kalpo kā šantāžas līdzeklis prasītāju rokās projekta piespiedu izpildei, tiesiskās sekas pasūtītāja nepamatotas atkāpšanās gadījumā varētu būt tikai pienākums samaksāt būvniekam kompensāciju par izmaksām un zaudējumiem, taču uzņēmējam nav subjektīvo tiesību prasīt pielaidi darbu izpildei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

No skolotāja par uzņēmēju - izveido Laboratorium Zinātnes skolu

Natālija Poriete, 05.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Ķīmijas fakultātes beigšanas Mārtiņš Gulbis kļuva par skolotāju, taču pēc tam nolēma īstenot savu sapni.

Viņš grib panākt, lai bērni izvēlas profesijas dabaszinātņu jomā. Tāpēc Mārtiņš Gulbis kļuva par uzņēmēju, izveidojot tālākizglītības skolu Laboratorium Zinātnes skola.

Fragments no intervijas

Kā jūs nonācāt pie idejas veidot savu skolu?

24 gados nonācu dzīves krustcelēs, man bija jāizlemj, ko turpmāk darīt. Pēc Ķīmijas fakultātes pabeigšanas kādu laiku strādāju par asistentu Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā, taču nejutu sava darba jēgu. Tāpat kādu laiku strādāju mēbeļu ražotnē par apdares materiālu tehnologu, taču rutīna šajā darbā man šķita pārāk liela.

Kādēļ aizrāva tieši ķīmija?

Par ķīmiju sāku interesēties jau skolā, 10 gadu vecumā. Reiz skolā demonstrēja šovu ar ķīmijas eksperimentiem. Tas ilga vien 15 minūtes, bet šis brīdis mainīja manu dzīvi. Mamma, kurai es nemitīgi stāstīju, cik ķīmija ir interesanta, uzdāvināja man Jaunā ķīmiķa komplektu, bet vidusskolā es iestājos klasē ar padziļinātu ķīmijas un bioloģijas virzienu. Nākamais loģiskais solis bija RTU Ķīmijas fakultāte, bet uzreiz pēc universitātes nevēlējos strādāt skolā – skolotāja profesija man tajā brīdī nešķita pietiekami prestiža, un īsti nesapratu, kur man doties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Dažiem būs labums, ja bruņosies un pakaros

Jānis Šķupelis, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinoties kara iespējamībai Tuvajos Austrumos, šobrīd daudz tiek spriests par to, kā negatīvāks notikumu attīstības scenārijs varētu iespaidot dažādu aktīvu cenu.

Ne visiem šādos laikos gan klāsies slikti. Ja spriedze pieaug, tad labāki laiki var gaidīt tos Rietumvalstu uzņēmumus, kuru bizness saistīts ar ieroču un cita veida militārā aprīkojuma ražošanu. Pasaules ģeopolitika tradicionāli nekad nav pilnībā mierīga, un šobrīd, šķiet, drīzāk turpina plaukt labs fons tam, lai valstis turpinātu piedalīties krietni aktīvākā bruņošanās sacensībā.

Augošas ģeopolitiskās neskaidrības apstākļos militārie tēriņi mēdz palielināties, un eksperti lēš, ka šajā ziņā šis gads varētu nebūt izņēmums. Proti, ja zobenu asina un savus militāros budžetus audzē kaimiņš, tad loģisks solis mēdz būt tas, ka tev arī - gribi to vai ne - tas ir jādara. Katrā ziņā pēdējā laikā daudzas pasaules valdības dod visai skaidrus mājienus par militāro tēriņu palielināšanu. Turklāt lielā daļā gadījumu šāds process no plāniem pārgājis uz reāliem darbiem.Eksperti piebilst, ka lielas investīcijas var plūst militārajām vajadzībām pielāgotā mākslīgā intelekta izstrādē un arvien gudrāku dronu armijas radīšanā. Ir spekulācijas, ka ASV mēģinās panākt savas valsts tradicionālo tehnoloģiju līderu iesaistīšanos aizsardzības stiprināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Atjaunošanas darbi Latvijas Nacionālajā teātrī

Ilze Žaime, 30.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mediju pārstāvjiem otrdien bija iespēja ieskatīties Latvijas Nacionālā teātra ēkā Kronvalda bulvārī 2, kur norisinās atjaunošanas darbi.

Lai teātris uzsāktu 101.sezonu, šobrīd ēkā norit dažāda veida un apjoma atjaunošanas darbi. Vestibilos tiek atjaunots grīdas segums. Ir atsegti ēkas pamati, lai veiktu to hidroizolāciju un siltināšanas darbus. Saskaņā ar būvnieku sniegto informāciju ir pabeigti aptuveni 70% darbu un viss noritējis bez aizķeršanās. Būvdarbu izmaksas ir 167 tūkstoši eiro.

Paralēli ēkas atjaunošanas darbiem ir izsludināts arī Latvijas Nacionālā teātra piebūves metu konkurss, kuram piedāvājumus ir jāiesniedz līdz š.g. 9.septembrim. Konkursa mērķis ir iegūt arhitektoniski augstvērtīgu, funkcionāli pārdomātu un ekonomiski pamatotu metu piebūvei, kas konstruktīvi savienota ar esošo teātra ēku Kronvalda bulvārī 2, kā arī paredzētu teritorijas labiekārtošanu, akcentējot kanāla apstādījumu zonu.

Komentāri

Pievienot komentāru