Jaunākais izdevums

Lai arī darba ņēmējus ideja par saīsinātu darba nedēļu četru darbadienu formātā priecētu, tomēr darba devējiem tā prasītu papildu izmaksas, kas rezultētos konkurētspējas sarukumā, jo īpaši, ja citas Eiropas Savienības dalībvalstis neko tādu ieviest neplāno.

Vēl sekas šādam solim varētu būt arī atsevišķu uzņēmumu slēgšana un jauns papildinājums bezdarbnieku rindām. Turklāt šādas idejas iedzīvināšana valsts mērogā varētu prasīt pat simtiem miljonu eiro lielus papildu tēriņus.

Tādu pozīciju pauž aptaujātie uzņēmēji saistībā ar portālā manabalss.lv sākto parakstu vākšanu iecerei pāriet uz četru dienu darba nedēļu pašreizējo piecu vietā. Pašlaik par šo ieceri parakstījušies nedaudz vairāk kā 9600 cilvēku. Lai to varētu iesniegt Saeimai, ir jāsavāc vismaz 10 000 parakstu. Iniciatīvas autors Denis Meļehovs rosina samazināt patlaban noteikto darba nedēļu (piecas dienas, 40 stundas) uz četrām dienām un 32 stundām, ko piedāvā īstenot, mainot Darba likuma 131. pantu.

Pieaugot elektrības cenām, Lietuvā apsver īsāku darba nedēļu vai strādāšanu nedēļas nogalēs 

Turpinoties straujam elektrības un gāzes cenu kāpumam, Lietuvas uzņēmēju asociācijas ierosina...

“Lai gan Saeima līdzīgu priekšlikumu 2020. gada rudenī noraidīja, uzskatu par nepieciešamu šo jautājumu uzturēt politikas veidošanas dienaskārtībā,” iniciatīvas pieteikumā, kas atrodama manabalss.lv mājaslapā, raksta D. Meļehovs. Viņš arī pauž, ka, palielinot brīvo laiku, darbinieku apmierinātības un radošuma līmenis pieaugs, nesamazinot darba efektivitāti.

Jāatgādina, ka 2018. gada janvārī Saeima saņēma 10 947 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu samazināt noteikto normālo darba stundu skaitu līdz 32 stundām, vienlaikus nesamazinot iepriekš noteiktās brīvās darba dienas un samazināto darba laiku pirmssvētku dienās. Uzklausījusi uzaicināto personu sniegtos argumentus, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija secināja, ka nepieciešama plašāka starpnozaru diskusija, un nodeva šo Latvijas pilsoņu iniciatīvu Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei.

Nav pamata

“Ja kāds nevēlas strādāt, tad var arī nestrādāt. Tā kā Latvijā pat oficiāli bezdarbnieku ir vairāk nekā 52 000 cilvēku, kaut arī faktiski bezdarba valstī nav, jo teju vai visiem darba devējiem trūkst darbaroku, tad šāda iniciatīva ir klaji kaitīga,” vērtē Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, SIA Karavela valdes priekšsēdētājs Andris Bite.

Ir daudz cilvēku, kuri ilgstoši ir bez darba, taču vienlaikus ir sociālo labumu saņēmēji, kurus rada tie paši darba devēji, kuriem trūkst darbinieku. “Domāju, ka, lai sasniegtu atbilstošu Eiropas labklājības līmeni, nākamajām divām vai pat trijām paaudzēm būtu jāstrādā pat nevis piecas, bet gan sešas dienas nedēļā,” tā A. Bite, piebilstot, ka bez strādāšanas nekāda labklājība nav iespējama. “Tieši tāpēc darba nedēļas saīsināšana nav nekas vairāk kā kaut kāda muļķošanās,” uzsver A. Bite.

Viņš pieļauj, ka aktīvisti saskatījušies no superbagātajām valstīm, kuras jau nonākušas otrā grāvī, bet tas nav pamats, lai Latvija tām mērkaķotos līdzi. “Latvijas kontekstā pirmais uzdevums būtu panākt, lai tajās pašās piecās darba dienās strādātu pietiekami efektīvi,” tā A. Bite. Viņš uzskata, ka darba nedēļas saīsināšanas iniciatīvas autori tieši pirms gaidāmajām Saeimas vēlēšanām šajā rudenī spēlē uz politiķiem, vienlaikus, ja kaut ko tādu atļausies darīt, tad Latvijā strādājošajiem uzņēmumiem tiks pazemināta konkurētspēja, jo neko tādu negatavojas īstenot ne Polija, ne Lietuva, ne arī Igaunija, kas savukārt atsauksies gan uz samaksāto nodokļu apmēru, gan darba vietu skaitu un, iespējams, arī kopējo iedzīvotāju skaitu.

Visu rakstu lasiet 2.augusta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iniciatīva, Eiropas Savienībā (ES) veidot vienotu regulējumu darbam digitālajās platformās, ir vajadzīga, tomēr svarīgi, lai tiek ņemts vērā tajās strādājošo cilvēku viedoklis, intervijā pauda kurjerpiegāžu platformas "Wolt" vadītāja Baltijā un SIA "Wolt Latvija" valdes locekle Līsa Ristala.

Viņa sacīja, ka kurjeru skaits, kuri Baltijā strādā, izmantojot "Wolt" platformu, pārsniedz 7000, tostarp Latvijā ar "Wolt" sadarbojas gandrīz 2000 kurjeru.

"Ir redzams, ka platformas pamatā cilvēki izmanto, lai gūtu papildu ienākumus darba elastīguma dēļ. Ja šis elastīguma princips no platformu darba pazudīs, tad, visdrīzāk, cilvēkiem vairs nebūs intereses par šāda veida darbu. Ir skaidrs, ka izmaiņas darba likumdošanā ir ne tikai vēlamas, bet pat nepieciešamas, jo mēs vairs nedzīvojam industrializācijas laikmetā, kad cilvēki noteiktu stundu skaitu katru dienu strādāja rūpnīcā un kad darba likumdošana arī radās. Mēs pašlaik esam 21.gadsimtā, kad cilvēki elastīgi var izlemt, kā un kad pārdot savu darbalaiku. Darba tirgus viennozīmīgi virzās šajā virzienā, un tam ir jāseko arī darba likumdošanai," uzsvēra Ristala.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvija apsteidz Rietumvalstis valsts pakalpojumu izmantošanā tiešsaistē

Db.lv, 16.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā caurmērā ir līdzīga tiešsaistes pakalpojumu intensitāte kā Baltijā un Rietumvalstīs, taču valsts pakalpojumu izmantošanā tiešsaistē Latvija jau būtiski apsteidz vadošās pasaules ekonomikas.

Tā liecina EY (agrāk Ernst & Young) jaunākais sabiedrības daudzpusējas attīstības un digitalizācijas mijiedarbības pētījums Connected Citizens, kas veikts 22 pasaules valstīs, ieskaitot Latviju. Pētījums atklāj gan aktīvus tiešsaistes lietošanas paradumus, gan cilvēku ekspektācijas pēc jauniem digitālo pakalpojumu uzlabojumiem.

Jau šobrīd Latvijā valsts pakalpojumus ar interneta starpniecību izmanto 62% iedzīvotāju, kamēr to dara tikai 23% Vācijā, 51% Francijā, 46% Lielbritānijā, 29% ASV un tikai 17% Japānā. Arī citās Baltijas valstīs valsts pakalpojumu izmantošana tiešsaistē ir augstā līmenī – Lietuvā to dara 66%, bet Igaunijā – 73%.

“Mūsu pētījuma dati skaidri parāda, ka Latvijas sabiedrība neatpaliek no Rietumvalstīm tiešsaistes pakalpojumu izmantošanā un atsevišķos gadījumos pat esam soli priekšā, kas ir likumsakarīgi, ņemot vērā būtiskus valsts ieguldījumus e-pārvaldes jomā. Tāpat redzam arī, ka cilvēki apzināti sagaida jaunus uzlabojumus, kas kopumā liek secināt, ka Latvijas iedzīvotāji ir ne tikai gatavi, bet arī vēlas jaunu digitālās transformācijas vilni. Tai pat laikā redzams, ka Latvijā vēl ir neizmantots digitalizācijas potenciāls it sevišķi veselības aprūpē un izglītības jomā, kur digitālo iespēju izmantošana nav tik attīstīta kā valsts pārvaldes vai finanšu jomās. Cilvēki vēl nezina, ko varētu gaidīt no digitālajiem pakalpojumiem veselības aprūpē, taču tas mainīsies līdz ar jaunu iespēju ieviešanu, līdzīgi kā tas bija, piemēram, finanšu sektorā” saka Nauris Kļava, EY partneris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pieaugot elektrības cenām, Lietuvā apsver īsāku darba nedēļu vai strādāšanu nedēļas nogalēs

LETA--LRT, 05.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties straujam elektrības un gāzes cenu kāpumam, Lietuvas uzņēmēju asociācijas ierosina pieļaut strādāšanu nedēļas nogalēs, kad elektrības biržas cenas ir zemākas, bet arodbiedrības mudina diskusijas par četru dienu darba nedēļu.

Lietuvas Uzņēmumu konfederācija aicina kompānijas pārskatīt energoresursu lietojumu, piemēram, gaisa kondicionieru un apgaismojuma izslēgšanu ārpus darba laika.

Konfederācijas prezidente Ineta Rizgele uzsvēra, ka enerģijas taupīšana ir svarīga ne tikai saistībā ar pieaugošajām cenām, bet arī vides aizsardzības apsvērumu dēļ.

Darba nedēļas saīsināšana – trieciens konkurētspējai?  

Lai arī darba ņēmējus ideja par saīsinātu darba nedēļu četru darbadienu formātā...

Ieceri par īsāku darba nedēļu viņa vērtēja piesardzīgi, lēmumu atstājot katra konkrētā uzņēmuma ziņā.

Komunālo pakalpojumu tīklu pārvaldības kompānijas "Engineer" vadītājs Justins Bingelis Lietuvas sabiedriskajai raidorganizācijai LRT atzinis, ka ir apsvēris iespēju noteikt četru dienu darba nedēļu vai saīsināt darba dienu. Kompānija izvēlējusies otro iespēju, un tagad tās darbinieki dienā strādā sešas stundas.

Uzņēmuma vadītājs paskaidro, ka sešu stundu darba diena ir pietiekama, lai paveiktu visus darbus, turklāt šāds risinājums ļauj ne tikai ietaupīt enerģiju, bet arī darbinieku laiku.

Tomēr par šādas prakses plašāku pielietojumu skeptiska ir viena no valstī lielākajām uzņēmēju asociācijām Lietuvas Rūpnieku konfederācija, kuras prezidents Vidmants Janulevičs ierosina ražojošiem uzņēmumiem strādāt nedēļas nogalēs.

"Mazāka patēriņa dēļ elektrības cena nedēļas nogalēs būtiski samazinās, tādēļ būtu pat jēgpilni ražojošiem uzņēmumiem maksāt darbiniekiem par virsstundām, strādājot nedēļas nogalēs. Četru dienu darba nedēļa nozīmētu visu sablīvēt četrās darba dienās un cena vēl vairāk pieaugtu," viņš pamatoja savu viedokli.

Savukārt Arodbiedrību konfederācijas vadītāja Inga Ruginiene uzsvēra, ka, "strādājot četras dienas, darbinieku sniegumam ir tendence uzlaboties un būt ražīgākam, un radīt lielāku pievienoto vērtību".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvija akcīzes nodokļa līmeni degvielai varētu pielāgot Lietuvas un Igaunijas līmenim

LETA, 15.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas drošības darba grupā otrdien pārrunāta iespēja Latvijas akcīzes nodokļa līmeni degvielai pielāgot Lietuvas un Igaunijas līmenim, atklāja ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (NA) biroja vadītājs Artūrs Butāns (NA).

Viņš skaidroja, ka kopumā darba grupas dalībnieki, kuru vidū bija visu koalīcijas partiju pārstāvji, pret šādu ideju nebija. Vienlaikus tās ieviešanai vēl būtu nepieciešama papildu analīze, proti, precīzi analizējot Lietuvas un Igaunijas pašreizējo situāciju šajā jomā, kā arī uzzinot kaimiņvalstu tuvākās nākotnes plānus, par kuriem jau arī daļēji parādījusies informācija publiskajā telpā.

"Ņemot vērā, ka arī šodien publiskajā telpā ir lasāms, ka ir iespējamas akcīzes izmaiņas Lietuvā un Igaunijā, tas uzdevums, kuru mēs risināsim jau nekavējoties, ir noskaidrot, kāda ir gan esošā situācija Lietuvā un Igaunijā, gan viņu plāni," sacīja Butāns.

Ekonomikas ministra biroja vadītājs atzina, ka tieši akcīzes nodokļa izlīdzināšanu lūdz arī uzņēmēju organizācijas, kas saskata potenciālus konkurences riskus gadījumā, ja tas netiktu darīts. Ir paredzams, ka pēc tam, kad Ekonomikas ministrija (EM) būs veikusi analīzi par situāciju Lietuvā un Igaunijā saistībā ar akcīzes nodokli degvielai, jau vienā no nākamajām darba grupas sēdēm par risinājumu varētu būt jāpieņem arī politiska izšķiršanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā otrdien sācies streiks Jonavas slāpekļa mēslojuma rūpnīcā "Achema", kas ir lielākais ķīmiskās rūpniecības uzņēmums Baltijas valstīs.

Pie uzņēmuma vārtiem novietotas desmitiem mašīnu ar streikotāju plakātiem, līdzās stāv darbinieki, kas pieteikuši beztermiņa streiku, pieprasot, lai uzņēmuma vadība paraksta kolektīvo līgumu un paredz tajā konkrētas darba devēja saistības - katru gadu indeksēt algas, vienoties ar arodbiedrību par indeksācijas līmeni, ņemot vērā noteiktus rādītājus, kā arī ik gadu maksāt prēmijas, ņemot vērā uzņēmuma sasniegtos gada rezultātus. Minēta arī prasība reglamentēt virsstundu darbu.

Uzņēmuma ģenerāldirektors Ramūns Miļausks jau paziņojis, ka kolektīvais līgums netiks parakstīts, bet paudis cerību sēsties pie sarunu galda un panākt vienošanos ar arodbiedrību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde jūlijā Kurzemes tiesu apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai nosūtījusi kriminālprocesu pret vienu personu par grāmatvedības uzskaitē neuzrādītu algu izmaksu 144 410 eiro apmērā un izvairīšanos no nodokļu nomaksas 118 033 eiro apmērā, informēja VID.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka futbola kluba amatpersona periodā no 2018.janvāra līdz 2020.gada augustam grāmatvedības reģistros nav uzskaitījusi darba algas pilnā apmērā, un neuzskaitīto un neaprēķināto darba algu 144 410 eiro apmērā kluba spēlētājiem neoficiāli izmaksājusi skaidrā naudā, kā arī izvairījusies no nodokļu nomaksas 118 033 eiro apmērā.

Kriminālprocess nosūtīts kriminālvajāšanas sākšanai pēc noziedzīga nodarījuma pazīmēm, kas paredzētas Krimināllikuma 217.1 pantā par darba samaksas noteikumu pārkāpšanu un 218.panta otrajā daļā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Kriminālvajāšanu lūgts uzsākt pret vienu personu.

Atbilstoši Kriminālprocesa likumam neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apstiprina Ukrainas kara bēgļu atbalsta plānu ar finansējumu līdz 116 miljoniem eiro

LETA, 29.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība piektdien ārkārtas sēdē apstiprināja Ukrainas kara bēgļu atbalsta pasākumu plānu, kura īstenošanai paredzēts finansējums līdz 116,277 miljoniem eiro.

Par šī plāna pieņemšanu valdība bija plānojusi lemt jau otrdien, taču jautājuma skatīšana toreiz tika atlikta Finanšu ministrijas (FM) iebildumu dēļ. Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) skaidroja, ka par plāna projektu bijuši tehniski iebildumi. Otrdien atliktajā tiesību projektā šiem mērķiem tika paredzēts finansējums līdz 96,208 miljoniem eiro.

Apstiprinot rīkojumu "Par Pasākumu plānu par atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā", valdība arī pieņēma zināšanai, ka papildu finansējuma avots pasākumu plāna īstenošanai ir valsts budžeta līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.

Ministrijām, kuras iesaistītas pasākumu plāna īstenošanā, būs jāiesniedz valdībā rīkojums projekti par finanšu līdzekļu piešķiršanu atbilstoši faktiski nepieciešamajiem izdevumiem. Pašvaldību institūcijām pasākumu plāna īstenošanai nepieciešamos līdzekļus pieprasīs atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma noteiktajām prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien lems par izejas stratēģiju no Covid-19 ierobežojumiem, pirmdien pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Valdības sēdes sākums paredzēts plkst.10, taču vispirms būs sēdes slēgtā daļa.

Atsevišķi jautājumi par Covid-19 sertifikātu turpmāku izmantošanu aizvien vēl palikuši neskaidri.

Kariņš pirmdien atzīmēja - ņemot vērā, ka nav zināms, vai un kādi Covid-19 saslimstības viļņi varētu būt nākotnē, valdības stratēģija paliek nemainīga - labākais risinājums ir vakcinēties un balstvakcinēties, lai samazinātu smagas saslimšanas risku, pauda politiķis.

Premjers arī akcentēja, ka ir jāturpina nēsāt maskas un testēties, lai saslimšanas gadījumā neietu sabiedrībā.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) pozitīvi novērtēja, ka pēc divām nedēļām kopš Jaunās konservatīvās partijas aicinājuma koalīcijas kolēģiem pārskatīt Covid-19 regulējumu ir panākta vienošanās par ierobežojumu mazināšanu. Politiķe cita starpā norādīja, ka ir svarīgi, ka skolās tiek saglabāta maksimāli bieža testēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome plāno mēnesi ātrāk, nekā bija paredzēts iepriekš, no darba atlaist 22 Rīgas Svētā Pētera baznīcas pārvaldes darbiniekus, kuriem darbavieta baznīcā jāpamet jau šodien, 15.jūnijā.

Rīgas domes Izglītības kultūras un sporta departaments ir pieprasījis piešķirt papildus 86 300 eiro, lai apmaksātu darba tiesisko attiecību izbeigšanu, samaksātu darbiniekiem kompensāciju par neizmantotiem atvaļinājumiem, dīkstāves pabalstus līdz 15.jūlijam, atlaišanas pabalstus un sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Kā norāda departaments, saskaņā ar Rīgas Svētā Pētera baznīcas likuma pārejas noteikumiem, darba tiesisko attiecību pārtraukšana ar Rīgas Svētā Pētera baznīcas darbiniekiem bija paredzēta 15.jūlijā.Taču 31.maijā Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde informēja pašvaldības iestādes, ka uzstāj uz Svētā Pētera baznīcas ēkas nodošanu jau 15.jūnijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apmēram 200 000 ārvalstu kompāniju darbinieku Maskavā Rietumvalstu sankciju dēļ varētu zaudēt darbu, pirmdien paziņojis Krievijas galvaspilsētas mērs Sergejs Sobjaņins.

"Mūsu aplēses liecina, ka apmēram 200 000 cilvēku draud darba zaudēšana," viņš pavēstījis emuāra ierakstā.

Kā informējis Sobjaņins, varasiestādes pagājušajā nedēļā apstiprinājušas 38 miljonus eiro vērtu programmu, lai veicinātu nodarbinātību Krievijas galvaspilsētā.

Viņš norādījis, ka programmas galvenais mērķis ir palīdzēt tiem maskaviešiem, kuri strādā ārvalstu kompānijās, kas uz laiku apturējušas darbību Krievijā vai arī nolēmušas pilnībā aiziet no šis valsts tirgus.

Pēc tam, kad Krievija 24.februārī sāka iebrukumu Ukrainā, simtiem Rietumvalstu kompāniju paziņojušas par darbības apturēšanu vai izbeigšanu Krievijā.

Sobjaņins paudis, ka jaunās programmas mērķis ir palīdzēt vairāk nekā 58 000 cilvēku, kuri zaudējuši darbu. 12 500 cilvēku kursos apgūs jaunu profesiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Cūkkopības nozares pastāvēšana ir apdraudēta

Jānis Goldbergs, 22.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas cūkaudzētāji jau pusotru gadu ražo cūkgaļu, ko pārdod zem pašizmaksas. Ir nepieciešams ilgtspējīgs nozares pastāvēšanas modelis, kas spētu sadzīvot gan ar inflāciju, gan Zaļā kursa prasībām. Par realitāti nozarē, risinājumiem un vajadzībām izjautājām LOSP valdes locekli un Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktori Dzintru Lejnieci.

Vai cūkgaļas ražošana 2021. gadā Latvijā samazinājās? Kas ietekmē nozari šobrīd?

Ražošana vēl nav samazinājusies. Aptuveni pusotru gadu nozare dzīvo zem pašizmaksas. Patiesībā labāk jau nekļūst, jo izejvielām ceļas cenas. 70% ietekme uz cūkgaļas pašizmaksu ir barības cenas pieaugums. Graudu cena pagājušajā nedēļā sasniedza 400 eiro par tonnu, bet vēl pērn kviešu cena bija 230 eiro par tonnu. Cenas pieaugums ir gandrīz divas reizes. Cenu stāsts ir arī par soju, rapsi, eļļu un citiem produktiem, kas veido cūku barības bāzi. Visām barības vielām ir cena pieaugusi, bet cūkgaļas cena pagājušajā gadā pat ir samazinājusies.

Kāda bija starpība pagājušajā gadā starp iepirkuma cenu un pašizmaksu, piemēram, vienam kilogramam dzīvsvarā?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas bankās saistībā ar Eiropas Savienības (ES) un ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) noteiktajām sankcijām pret Krieviju līdz 25.marta dienas beigām bija iesaldēti apmēram 55 miljoni eiro, pavēstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

"Iepriekšējā nedēļā kopējās iesaldētās summas būtisku palielinājumu veido iesaldētie vērtspapīri," skaidroja komisijā. Nedēļu iepriekš - līdz 18.marta dienas beigām - Latvijas bankās bija iesaldēti apmēram 17,5 miljoni eiro, tādējādi nedēļas laikā iesaldētajai summai palielinoties par 37,5 miljoniem eiro.

Pēc FKTK minētā, Latvijas bankās ir identificētas trīs fiziskās personas, kuras ir tieši pakļautas sankcijām, un 32 juridiskas personas, kuras nav tieši iekļautas sankciju sarakstos, bet konstatētas sankcijām pakļauto personu īpašumtiesības vai kontrole šajās juridiskajās personās, līdz ar to šo personu līdzekļi un vērtspapīri ir iesaldēti.

Tāpat FKTK norāda, ka bankas datus sniegušas atbilstoši līdz minētajam datumam veiktajam izvērtējumam, taču darbs turpinās. "Iesaldēto līdzekļu apjoms nākotnē var mainīties, ņemot vērā, ka izpētes vēl notiek, paaugstināta riska klientu kontu darījumi uz izpētes laiku ir apturēti un tiek noteiktas arvien jaunas sankcijas," piebilda komisijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jo vairāk bērnu, jo mazāka mācību maksa – kā darbojas bērnudārzi Zviedrijā?

Pontus Losviks (Pontus Loswick), Zviedrijas pirmsskolu tīkla “Dibber” pārstāvis, 10.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības attīstības līmenis Zviedrijā ir patiešām augsts. Katru gadu valsts uzlabo savas pozīcijas pasaules reitingā izglītības kvalitātes jomā, turklāt pastāv arī pārdomāta atbalsta sistēma jaunajiem vecākiem, lai gan mammām, gan tētiem būs iespēja pavadīt pietiekami daudz laika ar bērniem.

Zviedrijas izglītības sistēmas galvenais princips ir izglītības pieejamība, neatkarīgi no sociālā stāvokļa, etniskās piederības, reliģiskās pārliecības vai dzimuma. Valstī ir gan privātās, gan pašvaldību pirmsskolas un vecāki, lielākoties, izvēlas bērnudārzu pēc atrašanās vietas. Arī gaidīšana rindās nav ilga – vietu bērnudārzā izdodas atrast vidēji trīs mēnešu laikā.

Likums nosaka maksimālo gaidīšanas laiku – 4 mēnešus

Zviedrijas izglītības sistēmā gan 30 gadus paralēli pastāv un veiksmīgi darbojas gan privātās, gan valsts un pašvaldību izglītības iestādes, tostarp, pirmsskolas. Privātie un pašvaldību bērnudārzi tiek finansēti no pašvaldību līdzekļiem, tāpēc vecāku līdzmaksājums neatšķiras. Turklāt, jo vairāk bērni no vienas ģimenes apmeklē pirmsskolu, jo lielāku maksas atlaidi saņem vecāki. Zviedrijā visiem bērniem no viena gada vecumam ir tiesības uz vietu pirmsskolā. Izpaliek arī gaidīšana rindā – kad ģimenē piesakās bērniņš, vecāki reģistrējas gaidīšanas sarakstā un vidēji trīs mēnešu laikā vieta bērnudārzā ir pieejama. Zviedrijas likumi paredz, ka vieta bērnudārzā ir jānodrošina četru mēnešu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Balansa meklējumos starp vides un ražas sargāšanu

Vents Ezers, Valsts augu aizsardzības dienesta direktors, 28.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par topošajām izmaiņām augu aizsardzības jomā stāsta Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) direktors Vents Ezers.

Daudz dzirdēts par augu aizsardzības līdzekļu (AAL) izmantošanu lauksaimniecībā – gan pozitīvi, gan izteikti noraidoši viedokļi. Kāda ir reālā situācija, un kāda ir VAAD loma AAL aprites uzraudzībā?

Lauksaimniecība no citām tautsaimniecības nozarēm atšķiras ar to, ka sabiedrība redz ražošanas procesu no sēklas iesēšanas laukā līdz ražas novākšanai. Redzot smidzinātāju uz lauka, daudziem rodas negatīvas emocijas. AAL lietošana asociējas ar lielo ražotāju dzīšanos pēc lielākas ražas un ienākumiem, bet faktiski augu aizsardzība ir pirmais nosacījums, lai mums būtu pieejama kvalitatīva un droša pārtika. Slimību un kaitēkļu bojāta raža nav vizuāli pievilcīga, bet var būt nelietojama uzturā arī kaitīguma dēļ. Jāpiebilst, ka augu aizsardzība bija aktuāla jau pirms tūkstošiem gadu, kad augkopji izmantoja sēru un pelnus. Laika gaitā esam lietojuši dažādus paņēmienus – augu ekstraktus, pat arsēnu un dzīvsudrabu. Kāpēc? Pārtika ir cilvēka pamatvajadzība, tātad esam atkarīgi no tā, vai mūsu tīrumos un dārzos aug veseli un ražīgi augi. Vēsturiski neražas periodi laika apstākļu, kaitēkļu un slimību dēļ ir izraisījusi badu, epidēmijas, cilvēku migrāciju un karus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija plāno veidot dabasgāzes rezerves mājsaimniecību patēriņam, pirmdien pēc valdību veidojošo politisko spēku sadarbības sanāksmes norādīja Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone (NA).

Viņa pauda, ka par rezervju iepirkšanu un finansējumu šim mērķim valdība varētu lemt nākamnedēļ.

Šīs rezerves paredzētas gadījumam, ja AS "Latvijas gāze" kā galvenais publiskais tirgotājs līdz 1.jūlijam nebūs nodrošinājusi gāzes krājumus saistītajiem klientiem Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Šādā gadījumā "Latvijas gāzes" pienākumus pildīt sāktu AS "Latvenergo" kā otrs lielākais dabasgāzes tirgotājs Latvijā, lai nodrošinātu patēriņu un novērstu iespējamās problēmas nākamajā apkures sezonā.

Indriksone atzīmēja, ka ir uzklausīti arī uzņēmēji, kas savā darbībā izmanto dabasgāzi. Pašlaik gāzi iegādāties ir sarežģīti, tāpēc "Latvenergo" uzdots izvērtēt nepieciešamību un iespējas kopīgam iepirkuma procesam šāda veida uzņēmumiem. EM parlamentārā sekretāre arī pauda, ka to būtu svarīgi izdarīt laicīgi un par noteiktu cenu, noteiktos termiņos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ ar divām apsargātām kravas automašīnām no “Škoda Group” uzņēmuma “Škoda Vagonka” ražotnes Ostravā Rīgā tika nogādāti atlikušie divi no pavisam četriem otrā jaunā elektrovilciena sastāva vagoniem, informē AS “Pasažieru vilciens”.

Ritošā daļa, jumta sastāvdaļas un pirmie divi elektrovilciena vagoni Rīgu sasniedza jau pagājušajā nedēļā. Līdz ar to šobrīd Latvijā ir nogādāti jau divi jaunā elektrovilciena sastāvi. Pirmais jaunais elektrovilciens Rīgu sasniedza jūnija beigās. Elektrovilcienu pārvietošana no Čehijas notiek ar autotransportu caur Poliju un Lietuvu.

Rīgā elektrovilciena vagoni tiks uzmontēti uz platsliežu ratiņiem, tiem uz jumta tiks uzstādītas elektroiekārtas un veikti visi nepieciešamie darbi, lai varētu sākt elektrovilciena pārbaudes darbībā. Abu piegādāto elektrovilcienu testēšanu uz Latvijas dzelzceļa infrastruktūras plānots sākt augustā.

AS “Pasažieru vilciens” visus 32 elektrovilcienus, kuri būs pilnībā gatavi pasažieru pārvadājumiem, saņems līdz 2023. gada beigām. Katrs no tiem sastāvēs no četriem vagoniem. Viena elektrovilciena garums būs 109 metri. Katrā vilcienā būs sēdvietas 436 pasažieriem. Vilcienos būs viena līmeņa iekāpšana no pasažieru platformām, kas ne tikai nodrošinās pakalpojuma pieejamību ikvienam, bet arī saīsinās pasažieru apmaiņas laiku pieturvietās. Iekāpšanas uz izkāpšanas ātrumu veicinās arī platākas vilcienu durvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vitenbergs ASV apliecina Latvijas vēlmi atteikties no Krievijas gāzes importa

LETA, 05.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) otrdien Transatlantiskās enerģētiskās drošības forumā, uzrunājot sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) nozares pārstāvošos uzņēmējus, kongresmeņus un ASV administrācijas pārstāvjus, apliecinājis Latvijas vēlmi pēc iespējas strauji atteikties no Krievijas gāzes importa, informēja ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Vineta Vilistere-Lāce.

Ministrs savā uzrunā norādīja, ka Latvija ir pieņēmusi skaidru lēmumu atteikties no Krievijas gāzes importa, tāpēc valsts saredz LNG piegādes no ASV kā ļoti perspektīvu alternatīvu Krievijas gāzei.

Latvijas gāze: Krievijas prasība maksāt rubļos ir iespējama 

AS "Latvijas gāze" analizē Krievijas paziņotās norēķinu metodes par gāzi maiņu no...

"Ar savu komandu šobrīd esmu šeit, lai personīgi uzrunātu LNG kompānijas un infrastruktūras attīstītājus sadarboties ar Latviju, gan vienojoties par ilgtermiņa sašķidrinātās gāzes piegādēm, gan sadarbojoties LNG termināļa būvniecībā Latvijā, stiprinot Latvijas enerģētisko drošību un neatkarību," uzvēra ekonomikas ministrs.

Jau ziņots, ka Vitenbergs pagājušajā nedēļā devās darba vizītē uz ASV.

Vizītes mērķis ir tikšanās ar vairākām ASV amatpersonām un uzņēmējiem, lai pārrunātu ilgtermiņa sadarbību enerģētikas jomā, tostarp par inovatīviem atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju jautājumiem, energoefektivitātes risinājumiem, mazo modulāro reaktoru tehnoloģijas iespējamo ieviešanu Latvijā un LNG piegāžu jautājumiem, stiprinātu sadarbību Trīs Jūru iniciatīvas ietvaros, kā arī runātu par investīciju piesaisti Latvijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķekavas apvedceļa publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts pagājušajā nedēļā Lisabonā saņēma starptautiskās vadošās projektu, infrastruktūras un enerģētikas finansēšanas pētniecības organizācijas Proximo Infra godalgu kā Gada PPP darījums Eiropā.

Balvu saņēma projekta publiskā partnera pārstāvis VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis un privātā partnera pārstāvji TIIC partneris Hugo Espinheira de Amador Silveira, AS Kekava ABT valdes locekļi Armands Sviķis no AS A.C.B. un Mārtiņš Pļaviņš no CBF SIA Binders, kā arī AS Kekava ABT ģenerāldirektors Juris Frīdmanis.

FOTO: Ķekavas apvedceļa projektā sāk būvēt pārvadu pār Rīgas apvedceļu  

Topošā Ķekavas apvedceļa būvdarbi patlaban tiek veikti gandrīz visā trases garumā. Vairākos...

“Gada projekta godalga noteikti ir liels gandarījums, īpaši ņemot vērā to, cik daudz darba ieguldīts septiņu gadu laikā, kamēr projekts nonāca līdz līguma parakstīšanai. Esam PPP pionieri Baltijā. Taču lielākais gandarījums gan LVC, kā projekta virzītājam un realizētājam, gan visai Latvijas sabiedrībai noteikti būs nākamā gada beigās, kad jaunā Ķekavas apvedceļa trase tiks atvērta satiksmei,” norāda M.Lazdovskis.

“Mūsu PPP projekta galvenā priekšrocība ir iespēja apvienot dažādu pušu unikālas spējas un kompetences – gan projektu vadībā, gan finanšu piesaistē un būvniecībā, lai panāktu pasūtītājam un Latvijas sabiedrībai labāko rezultātu. Prieks, ka Latvijas pirmais liela mēroga PPP projekts ir izpelnījies starptautisku atzinību, kas norāda uz visu iesaistīto pušu efektīvo sadarbību un profesionalitāti. Ceram, ka Ķekavas apvedceļa projekts kalpos kā praktisks piemērs turpmāko PPP projektu īstenošanai Latvijā,” saka Juris Frīdmanis, AS Kekava ABT ģenerāldirektors.

Proximo Infra ir finanšu informācijas uzņēmuma Exile Group biedrs un pasaulē vadošā tirdzniecības un eksporta finansēšanas izdevuma TXF saistītais uzņēmums, kas dibināts 2019. gadā. To izveidojusi pieredzējušu žurnālistu, izdevēju un producentu grupa, kas aktīvi darbojas finanšu informācijas jomā.

Uzvarējušos darījumus Proximo Infra redakcijas komanda izvēlas, pamatojoties uz savām tirgus zināšanām un konsultācijām ar attiecīgajām nozarēm. Konkursa žūrija nominācijas izvēlējās starp visiem 32 lielākajiem transporta un sociālās infrastruktūras PPP darījumiem, kas tika noslēgti Eiropā 2021. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai taupītu enerģiju, Spānijas valdība noteikusi ierobežojumus apkurei, dzesēšanai un apgaismojumam.

Visās sabiedriskā sektora ēkās un tirdzniecības centros, kinoteātros, darba vietās, viesnīcās, stacijās un lidostās nebūs atļauts iestatīt termostatus zemāk par 27 grādiem pēc Celsija skalas vasarā un augstāka par 19 grādiem ziemā.

Valdība par šiem pasākumiem vienojās sēdē pirmdien.

Jaunie noteikumi būs spēkā līdz 2023.gada 1.novembrim.

Spānijas ekoloģiskās pārejas ministre Terēza Ribera norādīja, ka šie pasākumi ir nepieciešami kritiskā situācijā.

Eiropai ir nepieciešama Spānijas palīdzība, pienācis laiks solidaritātei, sacīja ministre.

Jaunie noteikumi arī paredz, ka veikaliem un uzņēmumiem jātur durvis aizvērtas, izmantojot automātisku sistēmu, kas jāuzstāda līdz 30.septembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Kongresu namā šoien darbu sāks vienotais atbalsta centrs Ukrainas iedzīvotājiem, par kura atvēršanu pagājušajā nedēļā lēma Rīgas dome.

Atbalsta centrs tiek veidots ar mērķi sniegt iespējami pilnvērtīgu palīdzību vienuviet Ukrainas pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā saistībā ar Krievijas izraisīto karu.

Kā informēja Rīgas domes Komunikācijas pārvaldē, centrs darbosies kā vienas pieturas aģentūra, kurā centralizēti tiks sniegti pašvaldības un valsts pakalpojumi, kas primāri nepieciešami iedzīvotājiem, kuri Latvijā ieradušies no kara postītās Ukrainas.

Pašvaldība atbalsta centrā primāri nodrošinās sociālo palīdzību un ar izglītības nodrošināšanu saistītos jautājumus. Šeit strādās pašvaldības sociālais darbinieks, klientu apkalpošanas speciālists, kā arī izglītības speciālists.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ ir sākta pirmā elektrovilciena, ko “Škoda Group” uzņēmums “Škoda Vagonka” a.s. ražo AS “Pasažieru vilciens”, pārvietošana uz Latviju.

Tas tiek vests, sadalīts pa daļām, četrās apsargātās kravas automašīnās – pirmajā no ražotnes Pilzenē tiek vesta ritošā daļa, otrajā no ražotnes Ostravā tiek vestas jumta sastāvdaļas, savukārt trešajā un ceturtajā – pirmie divi no pavisam četriem elektrovilciena vagoniem. Pārvietošana no Čehijas notiek caur Poliju un Lietuvu.

“Dzelzceļa pasažieru pārvadājumu loma ir nozīmīga maršrutos visā Latvijā, bet jo īpaši Rīgas metropoles areālā, kur ar jauniem elektrovilcieniem varēsim uzlabot sabiedriskā transporta pakalpojumu. Tādēļ ir patiess gandarījums, ka beidzot šie vilcieni ir reāli ceļā uz Latviju un jau pavisam drīz varēs sākt to testēšanu un no jaunā gada arī izmantošanu pasažieru pārvadājumos,” pauž satiksmes ministrs Tālis Linkaits, uzsverot, ka ilgi gaidītie jaunie elektrovilcieni stiprinās dzelzceļu kā sabiedriskā transporta sistēmas mugurkaulu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot nākamajā apkures sezonā plānotos atbalsta pasākumus iedzīvotājiem, valsts energoapgādes izmaksu kompensēšanas pakotnes kopējā atbalsta summa palielināsies no plānotajiem 350 līdz 430 miljoniem eiro, intervijā TV3 ceturtdien teica labklājības ministrs Gatis Eglītis (K).

Valdība par atbalsta pasākumu praktisko ieviešanu lems nākamajā nedēļā, tostarp paplašinot plānoto atbalstu, piemēram, paredzot kompensācijas arī par malkas apkures sadārdzinājumu.

Plānotais atbalsts energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai 

Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi regulējumu, kas noteiks detalizētus atbalsta saņemšanas...

Rēķini arī pēc valsts atbalsta ieviešanas jebkurā gadījumā būs lielāki nekā pagājušajā ziemā, bet "ne tik lieli kā tad, ja valsts neveiktu intervenci", teica ministrs. Jautāts, cik daudz varētu būt tādu iedzīvotāju, kas nespēs segt rēķinus, pat neskatoties uz valsts atbalsta pasākumiem, viņš izteicās, ka to nezinot, jo situācija vēl būs atkarīgs no dažādiem apstākļiem.

Energoresursu cenu krīzei pagaidām nav redzama būtiska ietekme uz darba tirgu, jo bezdarba līmenis Latvijā neaug, atzīmēja politiķis.

Kā ziņots, Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi regulējumu, kas noteiks detalizētus atbalsta saņemšanas nosacījumus mājsaimniecībām energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai, tostarp sagatavots regulējums arī malku un koksnes briketes apkurē izmantojošo mājsaimniecību atbalstam un pilnveidots atbalsta mehānisms dabasgāzes izmantotājiem.

Šogad 21.jūnijā Ministru kabinets nolēma izstrādāt atbalsta instrumentus energoresursu izdevumu kompensēšanai mājsaimniecībām par elektroenerģiju, dabasgāzi, siltumenerģiju un koksnes granulām. Ņemot vērā straujo cenu pieaugumu arī malkai un koksnes briketēm, EM regulējumā iekļāvusi arī atbalstu mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto koksnes briketes un malku.

Atbalsta periodu rosināts noteikt no 2022.gada 1.maija līdz 2023.gada 30.aprīlim.

Malkai plānots noteikt cenu griestus 40 eiro apmērā par berkubikmetru jeb apmēram 35 eiro par megavatstundu (MWh).

Līdzīgi, kā koksnes granulām, EM piedāvā valdībai lemt par valsts kompensāciju izmaksu pieaugumam 50% apmērā, tas ir, ja izmaksas pārsniegs 40 eiro par berkubikmetru, bet ne vairāk par 15 eiro par berkubikmetru. Maksimālais atbalsta apmērs, par kuru varētu saņemt atbalstu, vienai mājsaimniecībai būtu 35 berkubikmetri. Atbalsta sniegšanai maksimālais nepieciešamais finansējums būtu apmēram 37,5 miljoni eiro.

Savukārt koksnes briketēm, tāpat kā koksnes granulām, cenu slieksnis varētu būt noteikts 300 eiro par tonnu jeb apmēram 65 eiro par MWh.

Līdzvērtīgi kā pārējos atbalsta veidos arī šeit izmaksu pieaugums tiktu kompensēts 50% apmērā, tas ir, ja izmaksas pārsniedz 300 eiro tonnā, bet ne vairāk kā 100 eiro tonnā apmērā. Maksimālais atbalsta apmērs, par kuru varētu saņemt atbalstu, vienai mājsaimniecībai būtu 10 tonnu. Šī atbalsta sniegšanai maksimālais nepieciešamais finansējums būtu aptuveni 3,6 miljoni eiro.

Plānots, ka mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto koksnes granulas, koksnes briketes vai malku, ar maksājumu attaisnojošiem dokumentiem būs jāvēršas pašvaldībā, kas pieņems lēmumu par kompensācijas piešķiršanu. Savukārt valsts atmaksās šīs kompensācijas izmaksu pašvaldībai.

Vienlaikus EM arī rosinās pagarināt iepriekš noteikto atbalsta periodu tām mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto dabasgāzi, nosakot to no 2022.gada 1.jūlija līdz 2023.gada 30.aprīlim.

Atbalsts plānots gāzes cenas kompensācijai 30 eiro apmērā par MWh jeb 0,03 eiro par kilovatstundu (kWh) par patēriņu virs 221 kWh mēnesī jeb 21 kubikmetra mēnesī. Šī atbalsta sniegšanai maksimālais nepieciešamais finansējums būtu aptuveni 36 miljoni eiro. Atbalstu plānots piemērot automātiski mājsaimniecību rēķinos.

Tāpat atbalsts plānots mājsaimniecībām, kuras apkurei izmanto elektroenerģiju. Atbalsts tiks piešķirts tiem elektroenerģijas lietotājiem, kuru patēriņš ir lielāks par 500 kWh mēnesī, ja elektroenerģija tiek izmantota apkurei, balstoties uz siltumsūkņa pašdeklarācijas principu. Valsts kompensēs 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniegs 0,16 eiro par kWh, bet ne vairāk kā 100 eiro par MWh.

Jebkurai mājsaimniecībai pirmās patērētās 500 kWh būs jāapmaksā atbilstoši elektroenerģijas tirgotāja noteiktajai elektroenerģijas cenai, bet tiks kompensēts patēriņš, kas pārsniedz šo slieksni. Atbalsts plānots no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim. Atbalsta saņemšanai mājsaimniecībai būs jāpiesakās pašvaldībā.

EM pārstāvji uzsver, ka attiecībā uz dabasgāzes un elektroenerģijas lietotājiem, kas maksā par pakalpojumu pēc izlīdzinātā maksājuma principa, regulējumā plānots noteikt pienākumu dabasgāzes un elektroenerģijas tirgotājiem veikt izlīdzinātā maksājuma pārrēķinu, ņemot vērā faktisko mājsaimniecību patēriņu un dabasgāzes lietotājiem veicot maksājuma korekcijas par iepriekšējiem mēnešiem.

Tāpat laika periodā no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim plānots atbalsts centralizētās siltumenerģijas pakalpojuma maksas kompensācijai. Arī šajā gadījumā kompensācijas apmēru siltumenerģijas izmaksu pieauguma segšanai paredzēts noteikt 50% apmērā no starpības starp tuvākās apkures sezonas siltumenerģijas tarifu un siltumenerģijas tarifa mediānu 68 eiro par MWh. Atbalstu piemēros automātiski mājsaimniecību rēķinos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "EHR Mediju grupa" investējusi vairākus simtus tūkstošus eiro radiostacijas "Latviešu hiti" FM apraides izveidē, informē "EHR Mediju grupa" līdzīpašnieks un attīstības vadītājs Guntars Traubergs.

Būtiskākās investīcijas veiktas "Latviešu hiti" FM apraides tīkla iegādei septiņās Latvijas pilsētās - Rīgā, Valmierā, Cēsīs, Smiltenē, Limbažos, Liepājā un Jēkabpilī. Radio "Latviešu Hiti" ir dzirdami Rīgā (101.0 FM), Valmierā (103.4 FM), Cēsīs (104.7 FM), Smiltenē (103.1 FM), Limbažos (103.0 FM), Liepājā (93.5 FM) un Jēkabpilī (93.4 FM).

Kopējais veikto investīciju apjoms, atbalstot vietējos mūziķus un pandēmijā cietušo izklaides industriju, ir vairāki simti tūkstoši eiro, bet noslēgto līgumu nosacījumi liedz atklāt precīzas darījumu summas. G.Traubergs pauda pārliecību, ka investīcijas atmaksāsies, jo šādā veidā tiks sniegta atbilde uz sabiedrībā augošo pieprasījumu klausīties dziesmas dzimtajā valodā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās apvienības (NA) izvirzītā ekonomikas ministra amata kandidāte Ilze Indriksone (NA) uzsver nepieciešamību veicināt Latvijas atjaunojamo energoresursu izmantošanu un investīciju piesaisti.

Vaicāta par savām prioritātēm enerģētikas jomā, politiķe uzsvēra, ka nepieciešams nodrošināt enerģētisko neatkarību, pārejot uz vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Jāturpina līdzšinējā ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (NA) jau sāktais darbs siltumapgādē pāriet no dabasgāzes uz atjaunojamo resursu izmantošanu, norādīja līdzšinējā Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārā sekretāre.

Ministra amata kandidāte arī atzīmēja nepieciešamību attīstīt saules un vēja elektroenerģijas iegūšanu. Vaicāta, vai vēja elektrostaciju veidošana jāpaceļ valsts līmenī, jo to izveidi ir kavējuši iebildumi no atsevišķām pašvaldībām, Indriksone skaidroja, ka jautājums jārisina valsts līmenī, reizē ievērojot iedzīvotāju iespējas izteikties un vērtēt šos projektus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022.gada 30.jūnija rītā ar divām apsargātām kravas automašīnām no ražotnes Ostravā Rīgā tika nogādāti atlikušie divi no kopumā četriem jaunā elektrovilciena vagoniem.

Ritošā daļa, jumta sastāvdaļas un pirmie divi elektrovilciena vagoni Rīgu sasniedza jau pagājušajā nedēļā. Līdz ar to šobrīd Latvijā ir nogādāts pilns pirmā jaunā elektrovilciena sastāvs. Elektrovilcienu pārvietošana no Čehijas notiek ar autotransportu caur Poliju un Lietuvu.

Elektrovilciena vagoni tiks uzmontēti uz platsliežu ratiņiem, tiem uz jumta tiks uzstādītas elektroiekārtas un veikti visi nepieciešamie darbi, lai varētu sākt elektrovilciena pārbaudes darbībā. Elektrovilciena testēšanu uz Latvijas dzelzceļa infrastruktūras plānots sākt augustā.

Sākta pirmā jaunā elektrovilciena pārvietošana uz Latviju 

Šonedēļ ir sākta pirmā elektrovilciena, ko “Škoda Group” uzņēmums “Škoda Vagonka” a.s....

"Līdz pasažieru pārvadājumiem ar to gan vēl ir ceļš ejams, jo ekspertu komanda vilcienu vēl samontēs un vairāku mēnešu garumā izmantos dažādām pārbaudēm uz mūsu dzelzceļa infrastruktūras, pārliecinoties par elektrovilciena atbilstību drošības un citiem standartiem,“ iepriekš pauda AS “Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

AS "Pasažieru vilciens" visus 32 elektrovilcienus, kuri būs pilnībā gatavi pasažieru pārvadājumiem, saņems līdz 2023.gada beigām. Katrs no tiem sastāvēs no četriem vagoniem. Viena elektrovilciena garums būs 109 metri. Katrā vilcienā būs sēdvietas 436 pasažieriem. Vilcienos būs viena līmeņa iekāpšana no pasažieru platformām, kas ne tikai nodrošinās pakalpojuma pieejamību ikvienam, bet arī saīsinās pasažieru apmaiņas laiku pieturvietās. Iekāpšanas uz izkāpšanas ātrumu veicinās arī platākas vilcienu durvis.

Jaunajos elektrovilcienos būs klimata kontrole, ergonomiski sēdekļi, mūsdienu prasībām atbilstošas labierīcības. Tie būs aprīkoti ar video un audio informēšanas sistēmām, jaudīgu WiFi pieslēgumu. Vilcienu gaita, salīdzot ar pašlaik lietošanā esošajiem, būs vienmērīgāka un trokšņu līmenis salonos būs zemāks. Jauno vilcienu konstruktīvais ātrums būs līdz 160 km/h (pašlaik - 120 km/h). Maksimālo ātrumu būs iespējams attīstīt iecirkņos, kur to nākotnē ļaus dzelzceļa infrastruktūra.

Pēc jauno elektrovilcienu iegādes AS "Pasažieru vilciens" varēs ieviest intervāla grafikus visos elektrovilcienu maršrutos. Tas nozīmē, ka darba dienu rītos un vakaros, kas tradicionāli ir noslogotākais laiks, vilcieni kursēs ik pēc 15 līdz 20 minūtēm. Paredzēts, ka ar jaunajiem vilcieniem izpildīs reisus Aizkraukles, Tukuma, Skultes un Jelgavas virzienā.

Visa projekta kopējās izmaksas ir 257,889 miljoni eiro, un 23 jauno elektrovilcienu sastāvu iegāde plānota ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu 114,211 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru