Likumi

Darba sludinājumos krievu valodas prasmes prasīt nevarēs

Zanda Zablovska, 17.05.2012

sxc

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Lai aizstāvētu latviski runājošos darba ņēmējus, darba sludinājumos nevarēs nepamatoti ietvert prasību zināt konkrētu svešvalodu, tomēr darba līgumos šāda aizlieguma nebūs.

Saeimas otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Darba likumā paredz, ka darba sludinājumā aizliegts norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, izņemot gadījumu, kad tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai. Tieslietu ministrija (TM) rosināja noteikt arī to, ka darba līgumā nevar ietvert pienākumu darbiniekam pārvaldīt konkrētu svešvalodu, ja tā nav nepieciešama darba pienākumu veikšanai, taču pēc plašām debatēm šis priekšlikums neguva vairākuma atbalstu – par bija 41, pret bija 44 deputāti, bet četri atturējās.

Diskusijās par iesniegtajiem priekšlikumiem tika norādīts uz latviešu valodas aizstāvību un integrāciju, bet ieceres pretinieki vērsa uzmanību uz darba devēju tiesībām un darbinieku konkurētspēju. «Latvijā pastāv diskriminācija un tā izpaužas kā latviešu jaunās paaudzes diskriminācija. Viņi meklē darbu savās pilsētās un priekšā ir barjera – nepamatotas krievu valodas prasības,» uzsvēra deputāte Ināra Mūrniece (Nacionālās apvienība Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK).

Savukārt deputāte Inese Lībiņa-Egnere (Reformu partija) atzina, ka par priekšlikumu nevar balsot, jo tas nav kvalitatīvs un juridiski neaizsargā darba ņēmējus.

TM skaidro, ka grozījumi paredzēti darbinieku aizstāvībai, taču vienlaikus neizslēdz samērīgu svešvalodu lietošanu. Līdz ar grozījumiem cerēts novērst uzņēmējdarbības vides segregāciju pēc valodu lietošanas principa. Ja svešvalodas prasmes tiek prasītas pamatoti, darba devējiem nevajadzētu būt problēmam to paskaidrot.

Grozījumus Darba likumā, kas paredz, ka darba devējam ir aizliegts pieprasīt konkrētas svešvalodas prasmi, ja darba pienākumos neietilpst tās lietošana, iesniedza vairāki deputāti, skaidrojot, ka Latvijas darba tirgū arvien biežāk vērojama situācija, ka darba ņēmējam bez īpaša pamatojuma tiek pieprasītas noteiktas svešvalodas, visbiežāk krievu, zināšanas. Turklāt šīs zināšanas tiek prasītas arī tad, ja uzņēmuma darbība nav saistīta tikai ar pakalpojumu sniegšanu ārvalstīm.

Jānorāda, ka pret grozījumiem Darba likumā iebilst Latvijas Darba devēju konfederācija, kas to nodēvējusi par jaunu šķērsli biznesam. Arī personālatlases eksperti DB iepriekš atzina, ka darba devēji neprasa nepamatotas zināšanas, turklāt valodu prasmes nav diskrimējošs faktors, bet gan apgūta iemaņa.