Šā gada 4. martā pieņemtie grozījumi Darba likumā precizē un papildina virkni likuma normu, lai nodrošinātu vienveidīgu to piemērošanu, tai skaitā – atslogo darba devēju ikdienu, kā arī pastiprina darbinieku aizsardzību

Jauns darba devēja uzteikuma pamats

Kā viens no redzamākajiem jaunievedumiem Darba likumā ir jauna darba devēja uzteikuma pamata ieviešana. Turpmāk darba devējam būs tiesības uzteikt darba līgumu, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vairāk nekā vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Šajā laikā netiek ieskaitīts grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, kā arī darbnespējas laiks, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība. Šādi mēģināts risināt tādu izplatītu problēmu kā negodprātīgi darbinieki, kas ilgstoši neveic savus darba pienākumus pārejošas darba nespējas dēļ, kas, iespējams, nav pamatota. Jāatzīmē, ka minēto uzteikumu darba devējs varēs iesniegt arī tieši darbinieka pārejošas darbnespējas laikā, kas šobrīd ir kā ierobežojošs faktors, lai uzteiktu darba līgumu pēc citiem pamatiem.

Oktobrī gaidāma līdz šim lielākā pensiju indeksācija, kuras rezultātā pensijas vidēji palielināsies par 10,19 latiem, prognozē Labklājības ministrija (LM). Savukārt vecuma pensijas pieauguma prognoze ir 10,60 lati. Izdevumi pensiju indeksācijas nodrošināšanai gada pēdējos trīs mēnešos lēšami 17,5 miljonos latu.

Vidējā vecuma pensija šī gada jūnijā bija 108,98 lati. Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, tā augusi par 13 %, tā apsteidzot inflācijas rādītājus. Pensiju pieaugumu ietekmē gan ikgadējā indeksācija, gan piemaksas pie mazajām pensijām, ko LM piešķir kopš pērnā gada sākuma.

"Pensiju pieaugumu šoruden ietekmēs gan augstā inflācija, gan algu pieaugums. Cilvēki kļūs sociāli atbildīgāki un maksā nodokļus no aizvien lielākas ienākumu daļas, un tas pozitīvi ietekmē arī pensionārus. Es aicinu cilvēkus maksāt sociālās iemaksas pilnā apmērā, jo tas tiešā veidā ietekmē gan viņus kā nākamos pensionārus, gan arī viņu vecāku un vecvecāku patreizējās pensijas šodien", uzsvēra labklājības ministre Dagnija Staķe.

Oktobrī gaidāma līdz šim lielākā pensiju indeksācija, kuras rezultātā pensijas vidēji palielināsies par 10,19 latiem, prognozē Labklājības ministrija (LM). Savukārt vecuma pensijas pieauguma prognoze ir 10,60 lati. Izdevumi pensiju indeksācijas nodrošināšanai gada pēdējos trīs mēnešos lēšami 17,5 miljonos latu, Db.lv informēja Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments.

Vidējā vecuma pensija šī gada jūnijā bija 108,98 lati. Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, tā augusi par 13%, tā apsteidzot inflācijas rādītājus. Pensiju pieaugumu ietekmē gan ikgadējā indeksācija, gan piemaksas pie mazajām pensijām, ko LM piešķir kopš pērnā gada sākuma.

"Pensiju pieaugumu šoruden ietekmēs gan augstā inflācija, gan algu pieaugums. Cilvēki kļūs sociāli atbildīgāki un maksā nodokļus no aizvien lielākas ienākumu daļas, un tas pozitīvi ietekmē arī pensionārus. Es aicinu cilvēkus maksāt sociālās iemaksas pilnā apmērā, jo tas tiešā veidā ietekmē gan viņus kā nākamos pensionārus, gan arī viņu vecāku un vecvecāku patreizējās pensijas šodien", uzsvēra labklājības ministre Dagnija Staķe.

Mūsdienu saspringtajā situācijā, kad katrs uzņēmums cīnās par izmaksu samazināšanu un dažkārt pat par izdzīvošanu, noteikti nedrīkst aizmirst arī par drošību uzņēmumā un katra nodarbinātā darba vietā. Līdzekļu taupīšana uz darbinieku drošības rēķina nebūs nedz efektīvs, nedz ilgtermiņā pārdomāts risinājums, lai arī nereti notiek savādāk un līdzekļi tiek taupīti arī uz darba aizsardzības izmaksu samazināšanas rēķina. Turklāt atbildību par sekām, kas var rasties šādas rīcības rezultātā (nelaimes gadījumi darbā, iekārtu bojājumi, uzņēmuma darbības apturēšana u.c.), protams, būs jāuzņemas darba devējam.

No darba devēja puses nereti izskan apgalvojumi, ka Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti dažkārt ir nepārdomāti, nav savstarpēji saskaņoti un lielai daļai uzņēmumu tādēļ rodas lieki izdevumi. Turklāt nereti šiem apgalvojumiem ir pamats. Kā situācijas uzlabojums vērtējams 2010.gada 25.martā Saeimā pieņemtie un 28.aprīlī spēkā stājušies grozījumi Darba aizsardzības likumā (turpmāk tekstā grozījumi), kas būtiski atvieglos uzņēmumu darbību un samazinās izdevumus.

Darba aizsardzības organizatoriskā struktūra

Būtiskākās izmaiņas minētajā normatīvajā aktā ir saistītas ar grozījumiem likuma 9.pantā «Darba aizsardzības organizatoriskā struktūra». Tie nosaka, ka iespējama situācija, kad pats darba devējs ir darba aizsardzības speciālists uzņēmumā.

Valdība ir atbalstījusi papildus finansējuma 27 miljonu latu apmērā piešķiršanu aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenošanai šajā gadā. Tas noticis akceptējot Labklājības ministrijas (LM) priekšlikumus valsts budžeta finansējuma piesaistei un Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļu pārdalei.

Šo līdzekļu piešķiršana nozīmē to, ka šogad nodarbinātības pasākumos papildus varētu iesaistīt vairāk kā 72 tūkstošus bezdarbnieku un darba meklētāju, tai skaitā aptuveni 58 tūkstošus bezdarbnieku saņemtu finansiālu palīdzību algas vai stipendijas veidā.

Līdz ar to šogad vairāk nekā 110 tūkstoši bezdarbnieku būtu iespējams iesaistīt tādos nodarbinātības pasākumos, kuru laikā persona saņem finansiālu palīdzību, tas ir 55% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita.

Papildus piešķirtie 27 miljoni latu tiktu ieguldīti tādu nodarbinātības pakalpojumu īstenošanā kā darba prakšu nodrošināšana pašvaldībās, subsidēto darba vietu nodrošināšana, mūžizglītības attīstība, bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto darbinieku apmācība un darba tirgus pētījumu veikšana.

Pret Covid-19 nevakcinētus darbiniekus no darba iespējams atstādināt vai atlaist saskaņā ar Darba likumu, secināms no Labklājības ministrijas (LM) publiskotā informatīvā materiāla darba devējiem.

Ievērojot to, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē šobrīd nav veikti jelkādi pārgrozījumi darba attiecību tiesiskajā regulējumā un noteikts īpašs šai situācijai pielāgots regulējums, tad darba devēju un darbinieku tiesību un pienākumu regulējums ir rodams jau spēkā esošajā Darba likumā, norāda LM. Līdzīgi ir arī attiecībā uz cita veida tiesisko attiecību, kas saistītas ar personu nodarbinātību, regulējumu, jo īpaši dienestā esošajām amatpersonām.

Ja objektīvi darba devējam nav iespējas pārstrukturēt savu darbību un piedāvāt attālinātu darba pienākumu izpildi, bet darbs ir jāveic klātienē, turklāt uzrādot sertifikātu vai testu, tad atbilstoši konkrētai situācijai un lietas apstākļiem ir vairākas risinājuma iespējas, skaidroja ministrijā. Turklāt tieši darba devēja ziņā ir risinājuma izvēle atbilstoši apstākļiem konkrētajā darba vietā.

Sadarbojoties Labklājības, Finanšu un Veselības ministrijai, jāiedzīvina mehānisms, kas veselības aprūpei ļautu novirzīt ievērojami lielākus līdzekļus

To par vienu no savām prioritātēm sauc bijušais finanšu ministrs Jānis Reirs, kurš teju kā sēdies labklājības ministra krēslā. Par finansēm gan viņš joprojām runā labprātāk, pikti norādot – cilvēkiem trūkst izpratnes par nodokļiem. «Mēs lepojamies, ka mūsu bērni un mazbērni nemaksā nodokļus, bet vēlamies skolu pāri ielai un slimnīcu tuvu mājām, kā arī policistu pie mājas – jāsaprot, ka tā nauda nāk tieši no nodokļiem. Mums nav naftas. Tik, cik nodokļos samaksā naudas, tik var arī dot pakalpojumu,» viņš uzsver.

Fragments no intervijas:

Kādi ir jūsu novēlējumi jaunajai finanšu ministrei?

Trešdaļa darba ņēmēju šobrīd neuzticas darba devējiem, rāda pētījumu kompānijas Kantar aptaujas dati, un tam ir gan ievads, gan ilgtermiņa sekas sabiedrības noslāņošanās aspektā.

Problēmas daļa acīmredzami parādās arī valsts politikā, jo atbilstoši OECD datiem Latvijas ieguldījumi darba tirgus attīstībā, sākoties pandēmijai, paliek nemainīgi, kamēr citas ES valstis tos pat trīskāršo, Dienas Bizness konstatēja pētījumā, ko veic sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība - stabila valsts ietvaros.

Darbinieku trūkums, solījumi un gaidas

Tieši šobrīd visā Eiropā ir vērojams darbinieku trūkums visdažādākajās nozarēs, konkurence par darbinieku ir sīvāka nekā jebkad, turklāt pēdējā gada inflācija ir uzlikusi papildu zīmogu tieši algu gaidās. Virkne darba devēju, kā izrādās, izvēlas maldināšanas taktiku, tieši pēdējā gada laikā pasolot potenciālajam darbiniekam vairāk, nekā reāli plāno dot, vai arī sola, bet iznākumā nevar nodrošināt solīto. Jāpiebilst, ka vairumā ES valstu pastāv bonusu sistēma par darbinieku pieņemšanu vai neatlaišanu, kas pandēmijas laikā tika īpaši palielināta. Ekspertu norāde ir, ka stratēģija ir tuvredzīga, jo ilgtermiņā radīs riskus konkrētajam biznesam vai pat visai nozarei. Dienas Biznesa vērtējumā – runājot jau par trešdaļu no Latvijas darba ņēmējiem, stāsts ir par valstisku problēmu, un darbinieku uzticības zaudēšana saistāma ar darbinieku zaudējumiem valsts mērogā. Proti, daļa piekrāpto viļas un dodas darba meklējumos uz valstīm, kur darba devēji solīto pilda.

Beidzoties dīkstāves un dīkstāves palīdzības pabalstam, kad prognozējams turpmāks bezdarbnieku skaita pieaugums, tiks ieviesti vairāki jauni un paplašināti esošie nodarbinātības atbalsta pasākum.

To paredz valdības otrdien atbalstītās izmaiņas noteikumos par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanu.

Dīkstāves pabalstu izmaksa tiks pārtraukta pēc 30.jūnija. Pēc tam plānots veidot algu subsīdijas atbalsta pasākumu, kura laikā darba devējiem tiks piešķirtas subsīdijas 50% apmērā no darbiniekam noteiktās mēneša darba algas četru mēnešu garumā. Subsīdijas maksimālais apmērs būs 430 eiro mēnesī.

Tādējādi, ja darbinieka mēneša darba alga ir 860 eiro, subsīdija veidos 430 eiro mēnesī, savukārt, ja darba alga ir 430 eiro, būs iespējams saņemt subsīdiju 215 eiro mēnesī.

Lai mazinātu finanšu atbalsta negodprātīgas izmantošanas risku, paredzēts, ka pie viena darba devēja kādā no subsidētās nodarbinātības pasākumiem bezdarbnieki varēs iesaistīties tikai vienu reizi. Tāpat plānots, ka darba devējs nevarēs dibināt darba attiecības ar bezdarbnieku, ko iepriekš ir nodarbinājis pēdējo divu mēnešu laikā pirms iesaistes pasākumā.

Kompetentas institūcijas „Darba Vide” pārstāvjiem no citu darba devēju puses ir nācies dzirdēt dažādus jautājumus par darba aizsardzības ieviešanu uzņēmumos. Piemēram, vai uzņēmumā, kurā strādā 2 darbinieki, ir nepieciešams norīkot darba aizsardzības speciālistus? Un vai darba aizsardzības speciālistus ir jānorīko arī ārvalstu uzņēmumu pārstāvniecībās? Jā, ir nepieciešams norīkot, jo Darba aizsardzības likums nosaka, ka, neatkarīgi no darbinieku skaita, katram darba devējam ir pienākums organizēt darba aizsardzības sistēmu savā uzņēmumā.

Pareiza ugunsdzēsības iekārtu apkope un atbilstoša personāla apmācība palīdzēs izvairīties no situacijas, kad neliels ugunsgrēks pārvēršas par katastrofu.

Ja darba devējam nav iespēja norīkot un apmācīt darba aizsardzības speciālistus vai arī darba devējs veic kādu no komercdarbības veidiem, kuru ir noteicis Ministru kabinets, darba devējs darba aizsardzības sistēmas izveidē un uzturēšanā ir jāiesaista kompetenta institūcija.

Kādas ir priekšrocības, ja uzņēmumā ir savs darba aizsardzības speciālists, kurš ir apguvis darba aizsardzības pamatlīmeņa zināšanu programmu 160 stundu apjomā? Ņemiet vērā, ka savs uzņēmuma darbinieks labi pārzina uzņēmuma darbību, tādēļ darba aizsardzības sistēmu iespējams vieglāk integrēt uzņēmuma darbībā, kā arī savam darba aizsardzības speciālistam ir ciešāks kontakts ar uzņēmuma darbiniekiem, kā rezultātā vieglāk darba aizsardzības jautājumu risināšanā iesaistīt pašus attiecīgos darbu veicējus.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) ir par 8 miljardiem eiro mazāks, jo kopš 2008. gada mums ir par 169 tūkstošiem strādājošo mazāk un kā iedzīvotāju skaits, tā arī strādājošo skaits ik gadu valstī samazinās.

Cilvēku daudzums rūk

Latvija ir pasaules mēroga rekordiste iedzīvotāju zaudēšanā un pirmajā vietā, ja salīdzinām ar 1990. gadu. Šī cilvēku iztrūkuma dēļ valsts budžetā neienāk aptuveni 2,5 miljardi eiro, kas ir šo Latvijā neesošo strādājošo nesamaksātie nodokļi. Latvijā ir visnotaļ populāri runāt par to, ka galvenais un noteicošais ekonomikā ir produktivitāte un pievienotā vērtība. Proti, jo cilvēks strādā vairāk un saražo labāk, jo lielāks labums. Diemžēl, par iekšzemes kopproduktu runājot, tā domāt gluži nevar, jo nozīme ir arī cilvēku kopskaitam ekonomikā. Nozīme ir arī mazāk produktīviem darbiem, jo visi nevar būt programmētāji, kādam ir jākaplē bietes.

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Šogad oktobra indeksācijas rezultātā pensijas kopumā palielināsies par vidēji 14,80 latiem, bet vecuma pensijas - par vidēji 15,41 latu. Tā būs līdz šim lielākā pensiju indeksācija, Db.lv informēja Labklājības ministrija.

Jauno pensijas apmēru var aprēķināt, pašreizējo pensiju (neieskaitot piemaksu) reizinot ar atbilstošo indeksu. Ministrija atgādina, ka piemaksa, kas piešķirta pie vecuma pensijas par apdrošināšanas stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim, nav pensijas sastāvdaļa, līdz ar to tā netiek ieskaitīta pensijas apmērā un netiek indeksēta.

Savukārt pensijām, kuru apmērs līdz š.g.1.aprīlim bija mazāks par 135 latiem, bet aprīļa indeksācijas rezultātā pārsniedza 135 latus, piemēros indeksu 1,0542.

"Šis ir līdz šim lielākais pensiju pieaugums indeksācijas rezultātā. To ietekmējusi gan augstā inflācija, gan algu pieaugums - cilvēki kļūst sociāli atbildīgāki un maksā nodokļus no aizvien lielākas ienākumu daļas, un tas pozitīvi ietekmē arī pensionārus. Taču, ja cilvēki veiktu sociālās apdrošināšanas iemaksas no visiem ienākumiem, būtu iespējams straujāks pensiju pieaugums," stāstīja labklājības ministre Dagnija Staķe.

Ne pensijas, ne skolotāju vai policistu algas nav resurss, uz kura rēķina savilkt valsts budžeta jostu, tā nolemts partijas Jaunais laiks (JL) valdes sēdē.

Savukārt atbalstāms ir JL jau iepriekš virzītais priekšlikums par progresīvā nodokļa pilnveidošanu nekustamajam īpašumam, kā arī priekšlikumi par nodokļu sloga pārnešanu no darbaspēka uz īpašumu un patēriņu.

Tomēr par pārējiem mehānismiem, kā sekmēt nepieciešamo budžeta konsolidēšanu, JL norāda, ka jāturpina diskutēt gan valdībā, gan arī ar sociālajiem partneriem.

JL valde uzsver, ka nākamā gada valsts budžetam jābūt vidusceļam, kurā ņemta vērā gan nepieciešamība veicināt nodarbinātību un ekonomisko izaugsmi, īstenojot mazo, vidējo un mikrouzņēmumu atbalsta pasākumus, gan saglabāt stabilu sociālās drošības līmeni, no budžeta samazinājumiem īpaši pasargājot aizsargājamās sabiedrības grupas, tostarp pensionārus.

Darba vides kaitīgie faktori pasliktina darbinieka veselības stāvokli, izraisot vai veicinot dažādu slimību attīstību, tādējādi paaugstinot kavēto darba dienu skaitu vai arī vienkārši samazinot darbaspējas. Šīs ir uzskatāmas par galvenajām problēmām, kas izraisa grūti aprēķināmus ekonomiskos zaudējumus.

Stress darba vietā un slikta darba organizācija var izraisīt paaugstinātu asinsspiedienu, bet darbs neērtā pozā vai nepareiza smagumu pārvietošana var izraisīt muguras sāpes vai galvassāpes. Ņemot vērā, ka pieaudzis cilvēks aptuveni trešo savas dzīves daļu pavada darbā, tad darba videi ar visiem tajā esošajiem kaitīgajiem faktoriem ir būtiska nozīme katra cilvēka veselības nodrošināšanā.

Drošības zīmes informē gan darbinieku, gan uzņēmuma apmeklētājus par iespējamiem darba vides riska faktoriem un samazina nelaimes gadījuma iestāšanās varbūtību.

Tātad novēršot vai samazinot kaitīgo darba vides faktoru iedarbību, iespējams ilgstoši nodarbināt veselīgu darbinieku ar labām darbaspējām! Šādā situācijā darba devējam iespējams efektīvāk izmantot darbinieku resursus, tādējādi paaugstinās uzņēmuma darba ražīgums, produkta vai pakalpojuma kvalitāte un sekojoši arī ieņēmumi. Mazāks veselības problēmu dēļ kavēto darba dienu skaits un mazāka kadru mainība ļauj ietaupīt uz darbinieku aizvietošanu un jaunu darbinieku apmācību. Bez tam veselīga un droša darba vide veicina darbinieku apmierinātību un lojalitāti, kas samazina personāla mainību un paaugstina iespējas piesaistīt un noturēt labākos darbiniekus, kā rezultātā veidojas pozitīvs uzņēmuma tēls.

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Atdeve no miljoniem vērtās bezdarbnieku apmācības, kas gadu no gada ir faktiski vienu un to pašu firmu un skolu rokās, krīzes laikā sarukusi līdz minimumam.

Tikai 13.6 % no bezdarbniekiem pēc profesionālās apmācības šogad atgriežas darba tirgū, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati. Tie varētu būt ap 690 cilvēku, izriet no Db aprēķiniem. Taču līdzekļi, kas šogad atvēlēti profesionālajai apmācībai, pārkvalifikācijai, kvalifikācijas celšanai un neformālās izglītības (piemēram, valodu - arī latviešu - kursi, datorapmācība, auto kursi dažādu kategoriju vadītāja apliecību iegūšanai) nodrošināšanai - vairāk nekā 5.6 milj. Ls -, ir gandrīz divas reizes lielāki nekā pērn. Lielākā daļa naudas gan nāk nevis no valsts budžeta, bet Eiropas Sociālā fonda.

Valsts kontrole šobrīd veic revīziju, lai pārbaudītu NVA darbības likumību un efektivitāti, īstenojot valsts politiku bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu atbalsta jomā, Db informēja valsts kontroliere Inguna Sudraba.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) šā gada prioritātes būs cilvēkkapitāla attīstība, konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides izveide, kā arī sociālā dialoga stiprināšana, piektdien LDDK rīkotajā pasākumā pavēstīja organizācijas prezidents Andris Bite.

Viņš norādīja, ka cilvēkkapitāls Latvijā netiek pietiekami attīstīts un izmantots, tāpēc šajā gadā plānots likt uzsvaru uz šī procesa attīstīšanu, tostarp darba tirgū piesaistot tos resursu, kas ir uz vietas.

Bites ieskatā Latvijā ir pietiekami daudz darbaspēka rezervju, tomēr "katrai pusei ir jāiziet no komforta zonas". Kā piemēru Bite minēja, ka darba tirgū varētu iesaistīt jauniešus, starp kuriem ir liels procents bezdarbnieku, pensionārus, ilgstošos bezdarbniekus, kā arī cilvēkus ar invaliditāti. Tomēr nepieciešamas vairākas izmaiņas, tostarp arī motivējošas sistēmas, kas varētu sniegt pienesum Latvijai.

Runājot par konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides izveidi, Bite sacīja, ka "tas lielā mērā ir valsts jautājums - kā pārliecināsim, ka konkurētspējīgas vides attīstība ir absolūti nepieciešama, lai attīstītos".

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar priekšlikumu par darba samaksas pārredzamību, lai nodrošinātu, ka sievietes un vīrieši Eiropas Savienībā (ES) par vienādu darbu saņem vienādu darba samaksu, informē EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Pēc EK paustā, tā kā šī ir politiska prioritāte, ko izvirzījusi EK priekšsēdētaja Urzula fon der Leiena, priekšlikumā ir izklāstīti darba samaksas pārredzamības sekmēšanas pasākumi, piemēram, informācijas par darba samaksu sniegšana darba meklētājiem, tiesības būt informētiem par darba samaksas līmeņiem darba ņēmējiem, kuri veic vienādu darbu, kā arī lielo uzņēmumu pienākums ziņot par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību.

Ar priekšlikumu plānots arī stiprināt rīkus darba ņēmējiem viņu tiesību īstenošanai un sekmēs tiesu iestāžu pieejamību. Darba devējiem nebūs atļauts izvaicāt darba meklētājus par viņu darba samaksas vēsturi, un viņiem pēc darba ņēmēja pieprasījuma būs jāsniedz anonimizēti dati par darba samaksu. Darba ņēmējiem būs arī tiesības uz kompensāciju, ja būs notikusi diskriminācija darba samaksas jomā.

Sociologs un Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas pētnieks Viesturs Celmiņš pirms dažiem gadiem atgriezās Rīgā no Ņujorkas, kur, izmantojot viņam piešķirto Fulbraita stipendiju, studēja socioloģijas maģistrantūrā The New School for Social Research.

Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas ietvaros Viesturs Celmiņš veicis pētījumu par Latvijas pilsētu sociālekonomisko attīstību. «Tagad visa socioloģija ir kļuvusi par pilsētu socioloģiju, jo pilsētā notiek viss,» viņš secina.

Kā šobrīd Latvijā jūtas pilsētnieks?

Viens no pieņēmumiem ir, ka cilvēki pilsētās meklē dzīves kvalitāti – iespējas atpūsties, izklaidēties un strādāt. Rīgā salīdzinoši šādas iespējas ir vislabākās, bet cilvēki nav apmierināti – lai gan viņiem ir iespējas iet uz Jauno Rīgas teātri, citiem ir iespējas braukt uz teātri Sidnejā. Secinājums? Objektīvi labos apstākļos tu vari būt subjektīvi nelaimīgs. Sociologiem tas ir interesanti, bet Rīgas domei šādi secinājumi nepatīk, viņi saka – ko jūs tur māžojaties? Jūs teicāt, ja mēs radīsim objektīvi labus dzīves apstākļus, cilvēki būs apmierināti, bet viņi tādi nav! Bet tur neko nepadarīsi – jo cilvēkam vairāk ir, jo viņš vairāk grib. Tas ir dzīves paradokss, ne socioloģijas vaina. Jo nav tā, ka, palielinoties teātru, veloceliņu un parku skaitam, cilvēki kļūs apmierinātāki. Tas neiet cauri. Tomēr analīze liecina, ka pat tie, kuri subjektīvi ir neapmierināti ar savu dzīvi, atzīst, ka pilsētā ir iespējas.

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

2003. gada sākumā tika solīts, ka pēc Andra Šķēles valdības laikā pieņemtajiem noteikumiem par tā sauktajiem vadības līgumiem valsts pārvaldes aparāta darbinieki dzīvos tikai līdz 2004. gada 1. janvārim.

"Sakārto" jau astoņus gadus

Jau 2000. gada janvārī A. Šķēles vadītais Ministru kabinets akceptēja koncepciju par valsts budžeta iestāžu darbinieku darba samaksas sistēmām un uzdeva Finanšu ministrijai līdz nākamā gada decembrim izstrādāt noteikumu projektu par darba samaksas sistēmu valsts iestāžu darbiniekiem. Taču 2002. gada februārī jau Andra Bērziņa vadītajai valdībai nācās secināt, ka divu gadu laikā Finanšu ministrija uzdevumu nav veikusi.

Pati Gundara Bērziņa vadītā Finanšu ministrija skaidroja, ka "noteikumu projekts par darba samaksas sistēmu valsts iestād��s strādājošajiem jeb darba samaksas reformas otrais posms un noteikumu projekts par darba samaksas sistēmu valsts pārvaldes iestādēs strādājošajiem jeb darba samaksas reformas pirmais posms ir aplūkojami kompleksi, to izpilde ir savstarpēji saistīta".