Jaunākais izdevums

Investējot 950 000 eiro, uzņēmums «Amber Capital Holding» īstenojis daudzdzīvokļu nama projektu «A52», Rīgā, Artilērijas ielā.

Šis ir pirmais uzņēmuma attīstītais projekts nekustamo īpašumu segmentā.

«A52» ir pilnībā renovēts, vidēji augsta segmenta daudzdzīvokļu nams. Projekta attīstība ilgusi vienu gadu un tā laikā pilnībā veikta tur esošā nama restaurācija un labiekārtošana.

Jaunatklātajā piecstāvu namā ir 19 vienas līdz četru istabu dzīvokļi ar dzīvojamo platību no 21,7 kvadrātmetriem līdz 77,2 kvadrātmetriem. Jaunie dzīvokļi tiek piedāvāti gan ar daļēju, gan pilno apdari. Ēkas pagalmā ir bērnu laukums, noliktavu telpas, kā arī stāvlaukums.

«Šobrīd vairāk nekā trešā daļa «A52» dzīvokļu ir rezervēti, kas norāda gan uz augsto iedzīvotāju ieinteresētību šāda tipa projektos, gan to nākotnes potenciālu. Paredzam, ka līdz šā gada beigām 80% nama dzīvokļu būs pārdoti,» komentēja «Amber Capital Holding» valdes loceklis Artūrs Bošs. Dzīvokļu cenas jaunajā projektā ir, sākot no 1450 eiro kvadrātmetrā.

Bošs norāda, ka paralēli uzņēmums attīsta vēl divus līdzīgus projektus nekustamo īpašumu segmentā. Kopumā turpmāko trīs gadu laikā paredzēts attīstīt 3 šādus daudzdzīvokļu namus Rīgā un ārpus tās.

Vienlaikus viņš norāda, ka celtniecības izmaksas ir augstas un pirktspēja neuzrāda strauju augšupeju.

AS «Amber Capital Holding» specializējas ārvalstu investoru piesaistē. Viens no galvenajiem darbības virzieniem ir aktīvu pārvalde. «Amber Capital Holding» grupas kopējais pamatkapitāls ir 3 miljoni eiro. Pēdējo trīs darbības gadu laikā piesaistītās ārvalstu investīcijas veido vairāk nekā 7 miljonus eiro, valsts budžetā investīciju piesaistes rezultātā ienesot vairāk nekā miljonu eiro. Nākamgad līdz ar jauno projektu attīstību uzņēmums plāno apgrozījumu dubultot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

TOP 3 populārākās Rīgas apkaimes pēc dzīvokļu darījumu skaita: Purvciems, Teika, Centrs

City 24 SIA, 21.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau šī gada sākumā Rīgā ekspluatācijā tika nodoti 700 dzīvokļi, bet visa gada ietvaros kopumā tika prognozēts vairāk nekā 2000 jaunu mājokļu pieaugums.* Ņemot vērā, ka īres cenas ir augstas un daļa padomju laika daudzstāvu dzīvojamie nami ir nolietojušies, pieprasījums pēc jaunajiem mājokļiem palielinās. Šobrīd aktīvi top jauni daudzdzīvokļu nami un privātmāju ciemati, kas ir pieejami plašam pircēju lokam. Šogad - laika periodā no janvāra līdz augustam Rīgas dzīvokļu tirgū notikuši 6529 darījumi.

Kā rāda statistikas dati, TOP 1 Rīgas apkaime pēc darījumu skaita ir Purvciems, kam seko Teika, Centrs, Imanta un Pļavnieki. Visbiežāk tiek iegādāti vienas un divu istabu mājokļi pirmajā un otrajā stāvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

21. septembrī no plkst.11:00 līdz plkst.16:00 norisināsies līdz šim lielu interesi un atsaucību guvušais Atvērto durvju dienas maratons. Atvērto durvju diena ir lieliska iespēja visiem, kam šobrīd aktuāla mājokļa iegāde - pasākuma ietvaros būs iespēja apmeklēt 22 jaunos projektus Rīgas centrā, Teikā, Pārdaugavā, Mārupē, Piņķos, Ādažos un Jūrmalā.

Maratona dalībnieki: Club Central Residence II (Centrs), CENTRUS (Centrs), Bibliotēkas Nams (Centrs), Lāčplēša 13 (Centrs), Kr.Barona 30 (Centrs), Ernesta Birznieka - Upīša 10 (Centrs), Blaumaņa 34 (Centrs), Krišjāņa Valdemāra 69 (Centrs), Park Alley II (Centrs), Aleksandra Čaka 36 (Centrs), Jaunā Teika (Teika), Hausmaņa terases (Purvciems), River Breeze Residence (Klīversala), Filozofu Rezidence (Pārdaugava), Kuldīgas 32 (Āgenskalns), IRIS SHAMPETERIS APARTMENTS (Pleskodāle - Šampēteris), Bišumuiža (Bišumuiža), Bieriņu Rezidences (Mārupe), Zelta Rasa III (Mārupe), Saliena (Piņķi), Ciemats Dailas (Ādaži), Summer House (Jūrmala).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pagājušajā gadā sākti 34 jauni ārvalstu investīciju projekti, kamēr 2017.gadā tika sākti 53 jauni investīciju projekti, secināts auditorkompānijas «EY» investīciju piesaistes pētījumā.

Tāpat pētījumā secināts, ka Latvijā pērn par 40% samazinājies jaunu ārvalstu investīciju radīto darba vietu skaits - no 2690 jaunām darba vietām 2017.gadā līdz 1078 jaunām darba vietām pagājušajā gadā.

Atbilstoši EY pētījumam Baltijas valstīs visvairāk jaunu investīciju projektu pagājušajā gadā bija Lietuvā - 83, kas ir par deviņām vairāk nekā 2017.gadā. Savukārt Igaunijā pērn sākti 28 jauni ārvalstu investīciju projekti, kas ir par desmit mazāk nekā gadu iepriekš. Līdz ar to Lietuvā jaunie investīciju projekti arī radījuši visvairāk jaunu darba vietu - 5023, kamēr Igaunijā - 949.

«EY» partneris, darījumu un finanšu konsultāciju prakses vadītājs Baltijas valstīs un Polijā Guntars Krols stāstīja, ka ārvalstu investīciju projektu skaita kritums Latvijā pagājušajā gadā vēl nenorāda uz būtiskām ilgtermiņa sekām, taču tas ir brīdinājuma signāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Ārvalstu investoru padome: Latvijai līdz šim pietrūcis mērķtiecīgums un nemainīgums valsts pozicionēšanā

LETA, 25.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investīciju piesaistē Latvijai līdz šim pietrūcis mērķtiecīgums un nemainīgums valsts pozicionēšanā, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) izpilddirektors Mārtiņš Panke.

Viņš norādīja, ka Latvija jau ilgstoši ārvalstu investīciju piesaistes jomā atpaliek no kaimiņvalstīm, piemēram, Igaunijā uzkrāto investīciju apmērs veido 23,7 miljardus eiro, Lietuvā - 18 miljardus eiro, bet Latvijā - 16,1 miljardu eiro.

Panke arī minēja, ka Baltijas valstis būtiskākajās lietās, kas ietver nodokļu sistēmu, ekonomikas attīstības tempu, tirgus lielumu, cilvēku resursu pieejamību un kvalitāti, ir samērā līdzīgas, lai gan, protams, Lietuvā iedzīvotāju skaits ir nedaudz lielāks un līdz ar to arī šīs valsts ekonomikas mērogs ir nedaudz lielāks.

Tapā pašā laikā viņš norādīja, ka investīciju piesaistē svarīgs faktors ir Igaunijas un Somijas tuvās attiecības, kas ļāvis Igaunijai piesaistīt investīcijas no Somijas un citām Ziemeļvalstīm, kamēr Lietuvai ir ciešas attiecības ar tās kaimiņvalsti Poliju, kas arī sekmējis ārvalstu investīciju piesaistīti. «Tad pa vidu ir Latvija. Mēs esam centušies darboties visos virzienos,» pauda Panke.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Komercīpašumu tirgus atdzīvojas

<i>Colliers International</i> analītiķe Agija Vērdiņa, 29.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad beidzot var teikt, ka komercīpašumu tirgus atdzīvojas. Vairāki ilgi gaidīti projekti tiek nodoti ekspluatācijā, kā arī attīstītāji aktīvi ziņo par saviem nākotnes plāniem.

Biroju segments šā gada pirmajā pusgadā bijis salīdzinoši visklusākais. Ekspluatācijā nodotas biroju telpas kopumā 11,300 m2 platībā kompleksā Akropole un atjaunotajā Telegraph ēkā. Pašlaik būvniecībā ir vēl 98 tūkst. m2 biroju platības, salīdzinājumā Tallinā būvniecības stadijā ir 112 tūkst. m2, bet Viļņā 162 tūkst. m2. Tuvākajā laikā biroju tirgu papildinās arī Z-Towers un Business Garden projekti, kas atstās ietekmi uz brīvo biroju platību apjomu. Lai gan kopējais iznomāto biroja platību apjoms šā gada pirmajos divos ceturkšņos par 5% pārsniedz pagājušā gada rādītāju attiecīgajā periodā, nomnieku interese pagaidām ir bijusi zemāka nekā cerēts un būvniecības laikā rezervēto biroju platību apjoms ir neliels. Pašlaik brīvo biroju platību apjoms ir ap 5% un attiecīgi nomas maksas saglabājas stabilas. Šogad coworking jeb kopstrādes telpu apjoms ar Workland Telegraph un Teikums Teodors atvēršanu jau ir pieaudzis par gandrīz 400 darba vietām, kopējam coworking darba vietu apjomam Rīgā sasniedzot gandrīz 1,900. Vēl vairāki coworking projekti ir attīstībā un varam gaidīt, ka tirgus tuvākajā laikā tiks papildināts ar vēl vismaz 800 darba vietām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Publiskā sektora ēku renovācija: kas uzvar – lētākā cena vai kvalitāte un pieredze?

Zane Kriķe - SIA ARBO Windows direktore, 30.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis ir pārmaiņu gads ēku renovācijas kontekstā. Galvenokārt tāpēc, ka Eiropas Savienības piešķirtā līdzfinansējuma termiņi tuvojas beigām. Tomēr tas nenozīmē, ka ēku renovācijā un jaunu ēku būvniecībā viss apstāsies.

Mainīsies fokuss – valsts sektora pasūtījumiem mazinoties, intensīvāki kļūs privātā sektora finansētie projekti, kas ierobežotās darbaspēka pieejamības apstākļos šobrīd nereti spiesti gaidīt savu kārtu.

Nenoliedzami, pēdējās piecgades vērienīgākie projekti lielākoties bijuši valsts sektora finansēti – Rīgas Franču licejs, Jelgavas Valsts ģimnāzija, Rīgas Valdorfskola, Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskola, VEF Kultūras pils, tikko Ventspilī atklātā koncertzāle «Latvija» u.c. Tagad to skaits sarucis par vismaz 70%, tomēr kopējais darba apjoms būvniecības sektorā strādājošajiem nesamazinās. Ekonomikai turpinot augt, top jaunas ēkas, cilvēkiem nemainīgi nepieciešamas jaunas mājas un darba vietas. Tāpat privātajā sektorā rodas iespējas un resursi koncentrēties uz eksporta tirgiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Skolēni ar zinātniski pētnieciskajiem darbiem iziet Eiropā

Natālija Poriete, 25.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā notika ES jauno zinātnieku konkurss "European Union Contest for Young Scientists" (EUCYS). 150 dalībnieki no 39 valstīm prezentēja 100 zinātniski pētnieciskus darbus (ZPD), to starpā arī trīs no Latvijas. Konkursu vērtēja starptautiska žūrija, kuras sastāvā bija 19 augsti kvalificēti zinātnieki un inženieri.

Galvenās balvas, kur katra bija 7000 eiro vērtībā, ieguva darbi no Dānijas, Vācijas, Īrijas un ASV. Četras otras un četras trešās vietas balvas, attiecīgi, 5000 eiro un 3,500 eiro vērtībā saņēma projekti no Dienvidkorejas, Spānijas, Gruzijas, Somijas, Austrijas, Polijas, Šveices un Baltkrievijas. Populārākā zinātnes sfēra starp uzvarējušiem projektiem bija inženierzinātne. No katrās valsts EUCYS varēja piedalīties trīs projekti, kas tika izvirzīti ES konkursam caur nacionālo projektu atlasi. Projektu varēja pārstāvēt komanda no ne vairāk ka trim jauniem zinātniekiem vecumā no 14 līdz 20 gadiem.

«Bija jābūt veiksmīgai kombinācijai – īstais skolēns īstajā laikā, pareizais darba vadītājs ar atbilstošām iespējām un idejām, un skolēna iekšējā motivācija kaut ko sasniegt. Šeit atklājas izziņas gars – vai skolēns grib uzzināt par pētāmo problēmu kaut ko vairāk. Eiropas līmenī konkursam tiek izvirzīti tikai tie skolēni, kuri pētāmo problēmu ir «rakuši līdz saknēm». Te ir labākie skolēni no dažādām valstīm un universitāšu pasniedzēji ar viņiem var līdzvērtīgi runāt par viņu izstrādātām tēmām,» stāsta Liepājas universitātes pētnieks un Latvijas delegācijas EUCYS konkursa loceklis Uldis Žaimis, uzsverot, ka pēc viņa domām, tiem skolniekiem, kas grib izstrādāt savu darbu Eiropas līmenī, būtu vēlams uzreiz vērsties universitātēs, kur pētnieki var identificēt problēmas risinājumu ceļus un zinās aktuālas tendences pasaulē. Pie tam, aktuāla var būt jebkura zinātniski pētniecisko darbu tēma. Uldis Žaimis ir pārliecināts, ka galvenais, lai ZPD piedāvā labāku risinājumu, nekā bijis līdz šim, jo aktuālas izpētes tēmas ir arī labākiem Latvijas skolēnu darbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mazumtirdzniecība piedzīvo pārmaiņas, platības pieaug

Iveta Ardava, CBRE Baltics nomas projektu vadītāja, 08.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 mazumtirdzniecībā izraisīja globālu patērētāju plūsmas pārrāvumu uz fiziskajām tirdzniecības vietām. Arī pircēju tēriņi kļuva piesardzīgāki un pirkumi atlikti uz vēlāku laiku.

Pārmaiņas, ar kurām saskārās mazumtirdzniecība vēl pirms Covid-19, bija ļoti izaicinošas, galvenokārt pieaugošās tiešsaistes tirdzniecības popularitātes dēļ. Viedokļi par fizisko veikalu un tirdzniecības centru lomu nākotnē bieži mēdz būt pesimistiski. Vispopulārākie ir virsraksti par tirdzniecības centru apokalipsi un norietu. Tehnoloģiju attīstības un Covid-19 dēļ līdzīgi norieta scenāriji tiek paredzēti ne tikai tirdzniecības, bet arī biroju telpām - mēs strādāsim mājās, bet preces un pakalpojumus iegādāsimies internetā. Nenoliedzot acīmredzamās iepirkšanās paradumu un telpu lietošanas pārmaiņas, kas aizsākās jau labu laiku atpakaļ, ir būtiski esošās norises analizēt ar lielāku laika distanci, ņemot vērā nozares datus un tirgu ietekmējošo dalībnieku plāniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāzes tirgus uz jauna laikmeta sliekšņa

Jeļena Šaldajeva, 23.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā vienlaicīgi tiek īstenoti vairāki enerģētiskie projekti, kas visai strauji pārveido gāzes tirgu.

Starpvalstu enerģētisko savienojumu izveidošana panāk agrāk izolēto valstu integrēšanu Eiropas vienotajā gāzes tirgū. Savukārt trešo valstu kompānijas paplašina savu infrastruktūru, lai noturētu savas līderu pozīcijas. DB noskaidro, kāda pašlaik ir Eiropas un pasaules dabasgāzes tirgu kopējā aina.

Prognozē deficītu

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) prognozē, ka dabasgāzes ieguve Eiropas Savienībā (ES) ap 2040.gadu būs sarukusi par pusi. ES eksperti uzskata, ka prognozējamais dabasgāzes deficīta apjoms varētu sasniegt 120 miljardu kubikmetru, kas vēl vairāk palielinātu ES atkarību no dabasgāzes importa.

Prognozes par Eiropas gāzes tirgus attīstības nākotni pārtop arī skaitļos. Eiropas Komisijas (EK) 2019.gada pirmā ceturkšņa atskaite par Eiropas gāzes tirgu atklāj visai straujas pārmaiņas, salīdzinot ar tirgus dinamiku 2018.gada pirmajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB bankas, Jūrmalas pilsētas, Mārupes, Olaines, Ķekavas, Siguldas, Ropažu, kā arī Stopiņu novada kopīgi rīkotās grantu programmas «(ie)dvesma» trešajā sezonā saņemts 51 pieteikums. Šogad jaunajiem uzņēmējiem pieejamais finansējums pieaudzis līdz 80 tūkstošiem eiro un maksimālā summa vienam grantam ir 10 tūkstoši eiro.

Visaktīvākie bijuši Jūrmalas novada jaunie uzņēmēji, kas iesnieguši 13 projektus. No Siguldas novada saņemtas 11 biznesa idejas, no Mārupes - 9, Olaines un Ķekavas - 6 pieteikumi. Savukārt no Ropažu novada iedzīvotājiem iesniegtas trīs biznesa idejas, bet Stopiņiem - 2.

Uzņēmēju iesniegtie projekti ir saistīti ar dažādām nozarēm - piemēram, veselības pakalpojumu attīstību, bioloģisku produktu ražošanu, kosmētikas ražošanu, izglītību, tehnisko mērierīču ražošanu un citām jomām. Vairums ideju fokusētas uz Latvijas tirgu, taču vairāki biznesa projekti plāno savus produktus vai pakalpojumus eksportēt uz Eiropas valstīm un citiem tirgiem.

Saņemtie pieteikumi tiks atlasīti četrās kārtās, izvērtējot gan to atbilstību programmas kritērijiem, gan biznesa plānu un idejas potenciālu, kā arī dalībnieku prezentācijas un atbildes uz žūrijas jautājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Eksperti: ES fondu loma ir svarīga, taču šī nauda nevar balstīt visu ekonomikas izaugsmi

Žanete Hāka, 31.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā Latvijai pieejamais finansējums nepieaugs, un visdrīzāk būs mazāks nekā iepriekšējā periodā, līdz ar to aizvien grūtāk būs izvēlēties jomas, kurās investēt, Latvijas Bankas (LB) rīkotajā ekspertu sarunā "No naudas "apgūšanas" uz gudru ieguldīšanu" atzina tās dalībnieki.

"Patlaban gan Eiropā gan pasaulē notiek lielas pārmaiņas - gan ģeopolitikā, gan "Brexit" dēļ, tāpat redzamas pārmaiņas tehnoloģiju jomā, uz kurām jāreaģē, klimata izmaiņas, līdz ar to jaunie Eiropas līderi ir izvirzījuši prioritātes, uz kurām nākamajos gados ES ir jāvirzās, un šīs prioritātes tiks reflektētas arī ES budžetā, vienlaicīgi par to vēl nav panākta galīgā vienošanās un pārrunas vēl turpinās," sacīja LB Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieks Andris Strazds.

"Dzīvojam jaunā realitātē, runājot gan par ģeopolitiskiem, gan demogrāfiskajiem izaicinājumiem, ir jaunas apņemšanās saistībā ar klimata aspektiem. Kopā mums ir svarīgi saprast, ka beigās jābūt konkurētspējīgam un ir maza jēga no ekoloģiskas ražotnes, kas nav konkurētspējīga. Tas arī ir viens no vadmotīviem, ko mums jācenšas ieprogrammēt," norāda Altum valdes loceklis Jēkabs Krieviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Asociācija LANĪDA turpina publicēt ikmēneša nekustamā īpašuma tirgus cenu indikatoru.

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA, apvienojot savu biedru – nekustamo īpašumu uzņēmumu analītikas nodaļu sniegto informāciju par cenu izmaiņām trijos segmentos: jaunie projekti (dzīvokļi), sekundārais tirgus (dzīvokļi) un mājas, katru mēnesi veido tirgus cenu indikatoru.

Šāda informācija ļauj gūt priekšstatu par cenu dinamiku NĪ tirgū Rīgas centrā, mikrorajonos, Rīgas rajonā un Jūrmalā, kā arī izsekot tirgū notiekošajām izmaiņām un cenu tendencēm.

2019.gada jūnija cenu indikators tika izveidots, pamatojoties uz monitoringa rezultātiem par reāli notikušiem darījumiem, ko nodrošināja nekustamo īpašumu kompānijas Ober Haus, Latio, 1 Partner. Analizējot analītikas nodaļu sniegto informāciju, tiek noteikts vidējais statistiskais rādītājs katrā segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Iekšējais patēriņš – spēcīgs ierocis cīņai ar vīrusa seku novēršanu

Agris Kamenders, Ekodoma SIA, 20.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīrusa radītā krīze visā pasaulē ir nākusi kā spēcīgs modinātājzvans, apturot ekonomikas procesus un liekot paraudzīties uz esošo sistēmu no malas. Līdz krīzei ekonomiskā sistēma darbojās kā smalks savstarpēji saistītu zobratiņu tīkls, kur katram elementam ir nozīmīga loma pārējo elementu balstīšanā. Imports, eksports, iekšējais patēriņš, pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem – viss radīja darba vietas un sildīja ekonomiku. Tagad, kad daudzi procesi apstājušies, ir īpaši skaudri redzams, cik trausla ir bijusi šī sistēma.

Cīņa ar vīrusu nevilksies mūžīgi, tāpat arī ekonomika agri vai vēlu atsāks darboties vairāk vai mazāk ierastajā veidā. Savā ziņā šīs krīzes izraisītā dīkstāve ir īstais mirklis, kad būtu pārvērtējams uzņēmumu resursu patēriņš un veicams uzņēmumu energoaudits, kas palīdzētu identificēt tās jomas, kurās iespējami uzlabojumi, ņemot vērā labākās ilgtspējības praksi, kā arī ieviešot videi draudzīgus un energoefektīvus risinājumus, tādējādi uzlabojot uzņēmuma efektivitāti un finanšu atdevi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

McDonald’s attīstības licences turētājs Premier Capital iesaldē kapitālu

Lelde Petrāne, 25.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maltā bāzētā uzņēmumu grupa "Premier Capital", kas ir "McDonald’s" attīstības licences turētājs sešos Eiropas tirgos, 2019. gadā strādājusi ar 28 miljonu eiro peļņu pirms nodokļu nomaksas. 2020.gada plānus un prognozes ir ietekmējusi Covid-19 pandēmija.

Grupas apgrozījums pagājušajā gadā pieaudzis par 16,2%, ieņēmumiem sasniedzot 341 miljonu eiro. Pateicoties 8800 cilvēku lielajai komandai 156 "McDonald’s" restorānos Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Grieķijā, Maltā un Rumānijā, "Premier Capital" apkalpoja kopumā 131 miljonu viesu. Tas ir par 11 miljoniem vairāk nekā 2018.gadā, tādējādi sasniedzot jaunu apkalpoto viesu skaita rekordu.

Uzņēmuma darbība pēdējo nedēļu laikā tikusi ierobežota saskaņā ar veselības institūciju un valdību norādījumiem. Dažos no darbības tirgiem vajadzēja uz laiku slēgt restorānus, taču lielākā daļa turpinājusi apkalpot viesus, sagatavojot maltītes līdzņemšanai, izmantojot "McDelivery" piegādes un "McDrive".

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Swedbank: Sasniegts vēsturiski lielākais pirkumu īpatsvars jaunajos daudzdzīvokļu projektos

Žanete Hāka, 14.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāju vēlme pēc jauna mājokļa turpina pieaugt, un, kā liecina Swedbank apkopotie dati, darījumu apjoms, šogad pieaudzis par piektdaļu, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn.

Nozīmīgākie tirgus attīstības dzinuļi ir pieaugošs pieprasījums pēc dzīvokļiem jaunajos projektos, kā arī iedzīvotāju ienākumu kāpums. Kopumā 57% no visiem iegādātajiem īpašumiem atrodas Rīgā, 24% Pierīgā, bet 19% reģionos. Trešā daļa visu darījumu Rīgā notikuši tieši ar jaunajiem projektiem, kas ir vēsturiski lielākais darījumu īpatsvars šajā segmentā.

«Ir redzams, ka Rīgā un Pierīgā turpinās tirgus pārorientēšanās uz pieprasījumu pēc dzīvokļiem tā sauktajos jaunajos projektos. Šogad pieprasījums pēc Swedbank aizdevuma šajā segmentā audzis par 72%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ko veicinājis gan piedāvājuma pieaugums, gan arī salīdzinoši lēnais novecojušo namu renovācijas process. Strauju izaugsmi piedzīvojusi arī privātmāju celtniecība Pierīgā, kas ir alternatīva izvēle Rīgas centra lielo platību dzīvokļiem. Kopumā, lai arī Latvijas nekustamā īpašuma tirgus attīstās un mājokļu kreditēšanas tempi aug, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, tie joprojām ir vairāk nekā divas reizes mazāki, kas norāda uz nākotnes attīstības potenciālu Latvijas nekustamā tirgus attīstībai,» stāsta Normunds Dūcis, Swedbank Hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju optimisms šobrīd ļoti strauji ir atguvies, un vērojams, ka daudzi uzņēmumi atkal meklē līdzekļus darbības nodrošināšanai un attīstībai, tomēr finansējums šobrīd ir kļuvis par nedaudz lielāku deficītu nekā iepriekš, un nauda kļuvusi dārgāka, intervijā žurnālam "Dienas Bizness" atzīst uzņēmumu finansētāja "Capitalia" vadītājs Juris Grišins.

"Lielākoties redzam īstermiņa un vidēja termiņa investīciju darījumus, un tādi šobrīd notiek pietiekami daudz – kompānijas aizņemas apgrozāmajiem līdzekļiem, pasūtījumu vai darījumu izpildei. Kopumā tirgū vērojams, ka uzņēmēji piebremzē jaunus, lielus investīciju projektus, ja vien tie nav nozarēs, kas ieguva no šīs situācijas. Projektus, kas tika uzsākti pirms krīzes, daudzi finišē, taču jaunie ilgtermiņa projekti pagaidām ir nogaidīšanas statusā. Patlaban pasaulē vēl pandēmija nav beigusies, un daudzi lielie uzņēmumi strādā uz eksportu, kas aizvien ir bremzēts uz tām valstīm, kur vīruss vēl plosās, jāņem arī vērā, ka kapitāla piedāvātāji ir piesardzīgāki nekā iepriekš," stāsta J. Grišins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Valdība šonedēļ lems par Latvijas un Igaunijas plāniem Rīgas līcī kopīgi attīstīt vēja parku

LETA, 31.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets 2.septembrī uzklausīs Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto informāciju par saprašanās memorandu par kopīgu Igaunijas un Latvijas atkrastes vēja parka projekta īstenošanu.

Iepriekš EM aģentūrai LETA atzina, ka līdz 2030.gadam plānots izstrādāt vēja parka projektu, kura izstrādes un infrastruktūras izveidei varētu piesaistīt Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) līdzfinansējumu.

Projekta ietvaros plānots izveidot lielas jaudas - vismaz 700-1000 megavatu - atkrastes vēja parku. No memoranda teksta izriet, ka abu valstu sadarbības mērķis ir veicināt Latvijas un Igaunijas kopīgo atkrastes vēja enerģijas ražošanas teritoriju attīstību un sekmēt atjaunojamās enerģijas pārrobežu ražošanas izveidi un papildu pārvades jaudas.

Ar kopīgu projektu valstis vēlas palielināt atjaunojamās elektroenerģijas ražošanu un samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, nodrošināt ilgtspējīgu, drošu un cenas ziņā pieejamu energoapgādi Latvijā un Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Norises Latvijas mājokļu tirgū: vai bumba ar laika degli?

Ermīns Sniedze, SIA Latio Mājokļu tirdzniecības vadītājs, 09.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lavijas sabiedrība mūžsenis dalījusies divās frontēs. Vienā pusē ir tie, kas skandē, cik pie mums viss labi: tautsaimniecībā «uzrāviens» (IKP pieaugums, pēc ātrā novērtējuma, šajā pusgadā palielinājās par 2,1%), algas – lielākas (šogad pusgadā +7,8%, sasniedzot 1036 EUR par pilnas slodzes darbu), bezdarbs samazinās (šogad pusgadā tas bija 6,4%, gada laikā – 1,3 procentu kritums), pircēju optimisms palielinās, nekustamā īpašuma tirgus aug. Iepretim ir ļoti piesardzīgie, sakot: ārējā vide ir nestabila, korupcija – augsta, izaugsme bijusi pārāk lēna un ilga.

Vēsu prātu aplūkojot pašreizējo Latvijas mājokļu tirgus situāciju un nozares pašreizējos izaicinājumus, SIA Latio vēlētos izcelt vairākas problēmas, kuru risināšanas atlikšana var novest pie sniega bumbas izraisītas lavīnas efekta.

• Latvijā jaunu mājokļu iegāde netiek kreditēta pienācīgos apjomos. Mums patīk sevi salīdzināt ar kaimiņvalstīm, taču diemžēl uz Lietuvas un Igaunijas fona izskatāmies bēdīgi. Latvijā izsniegto kredītu apjoms ir teju uz pusi mazāks nekā kaimiņos. Ja salīdzinām situāciju 2008. un 2017. gadā, redzam, ka Latvijā pirms teju 10 gadiem mājsaimniecību ilgtermiņa kredītu apjoms bija 9,3 miljardi eiro, bet 2017. gadā tas bija samazinājies par 42% – līdz 5,4 miljardiem eiro. Lietuvā atskaites punkts bijis līdzīgs kā pie mums: 9,1 miljards eiro, bet 2017. gadā pat neliela izaugsme – 9,2 miljardi eiro. Igaunijā attiecīgi 7,9 un 8,8 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Valdība atbalsta memorandu par Latvijas un Igaunijas sadarbību kopīga atkrastes vēja parka izveidi

LETA, 02.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets trešdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto saprašanās memorandu par kopīgu Igaunijas un Latvijas atkrastes vēja parka projekta īstenošanu.

Iepriekš EM aģentūrai LETA atzina, ka līdz 2030.gadam plānots izstrādāt vēja parka projektu, kura izstrādes un infrastruktūras izveidei varētu piesaistīt Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) līdzfinansējumu. Projektā plānots izveidot lielas jaudas - vismaz 700-1000 megavatu - atkrastes vēja parku.

No memoranda teksta izriet, ka abu valstu sadarbības mērķis ir veicināt Latvijas un Igaunijas kopīgo atkrastes vēja enerģijas ražošanas teritoriju attīstību un sekmēt atjaunojamās enerģijas pārrobežu ražošanas izveidi un papildu pārvades jaudas.

Ar kopīgu projektu valstis vēlas palielināt atjaunojamās elektroenerģijas ražošanu un samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, nodrošināt ilgtspējīgu, drošu un cenas ziņā pieejamu energoapgādi Latvijā un Igaunijā. Tāpat iecerēts veicināt turpmākus starpsavienojumus starp abām valstīm, lai atkrastes vēja parkus izmaksu ziņā efektīvi savienotu ar patērētājiem. Ar memoranda parakstīšanu abas valstis paudīs apņemšanos atbalstīt prognozēto darbību turpmāku attīstīšanu un īstenošanu, kā arī veicināt brīvprātīgu sadarbību saskaņā ar pārvaldības un atbalsta struktūru, kas izklāstīta turpmākajos punktos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Asociācija LANĪDA turpina publicēt ikmēneša nekustamā īpašuma tirgus cenu indikatoru.

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA, apvienojot savu biedru – nekustamo īpašumu uzņēmumu analītikas nodaļu sniegto informāciju par cenu izmaiņām trijos segmentos: jaunie projekti (dzīvokļi), sekundārais tirgus (dzīvokļi) un mājas, katru mēnesi veido tirgus cenu indikatoru.

Šāda informācija ļauj gūt priekšstatu par cenu dinamiku NĪ tirgū Rīgas centrā, mikrorajonos, Rīgas rajonā un Jūrmalā, kā arī izsekot tirgū notiekošajām izmaiņām un cenu tendencēm.

2019.gada augusta cenu indikators izveidots, pamatojoties uz monitoringa rezultātiem par reāli notikušiem darījumiem, ko nodrošināja nekustamo īpašumu kompānijas Ober Haus, Latio, 1 Partner. Analizējot analītikas nodaļu sniegto informāciju, tiek noteikts vidējais statistiskais rādītājs katrā segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Ikmēneša nekustamo īpašumu tirgus cenu indikators (septembris, 2019)

Lelde Petrāne, 16.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA, apvienojot savu biedru – nekustamo īpašumu uzņēmumu analītikas nodaļu sniegto informāciju par cenu izmaiņām trijos segmentos: jaunie projekti (dzīvokļi), sekundārais tirgus (dzīvokļi) un mājas, katru mēnesi veido tirgus cenu indikatoru.

Šāda informācija ļauj gūt priekšstatu par cenu dinamiku NĪ tirgū Rīgas centrā, mikrorajonos, Rīgas rajonā un Jūrmalā, kā arī izsekot tirgū notiekošajām izmaiņām un cenu tendencēm.

2019.gada septembra cenu indikators tika izveidots, pamatojoties uz monitoringa rezultātiem par reāli notikušiem darījumiem, ko nodrošināja nekustamo īpašumu kompānijas Ober Haus, Latio, 1 Partner. Analizējot analītikas nodaļu sniegto informāciju, tiek noteikts vidējais statistiskais rādītājs katrā segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

RTU sadarbosies ar Somijas uzņēmumu Peikko Group Corporation

Lelde Petrāne, 16.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) parakstīs savstarpējās saprašanās memorandu ar Somijas būvmateriālu ražotājuzņēmumu «Peikko Group Corporation». Memoranda mērķis – veidot uzņēmuma sadarbību ar RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultāti studijās, zinātnē un inovāciju radīšanā.

Memorandu atbalsta un parakstīs arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Memorands paredz, ka RTU studentiem būs iespēja sadarbībā ar Somijas uzņēmumu izstrādāt maģistra un doktora darbus, izvēloties būvniecības nozarei aktuālus tematus. Tāpat studentiem būs iespēja praktizēties uzņēmumā. Paredzētas arī citas aktivitātes, piemēram, uzņēmuma pārstāvju lasītas lekcijas studentiem, uzņēmuma būvniecības objektu apmeklējumi, kopēji pētniecības projekti.

««Peikko» nepieciešami ilgtermiņa sadarbības partneri, lai nodrošinātu veiksmīgas darbības pēctecību. Tāpat vēlamies piesaistīt Latvijas inženierus «Peikko» komandai,» saka «Peikko Group Corporation» ģenerāldirektors Topi Pānanens (Topi Paananen).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nupat pēc Valsts kontroles veiktā pētījuma par pašvaldību infrastruktūras objektiem, kas izrādījušies dārgi, neefektīvi, dažviet nepiemēroti vai pilnveidojami, Saeimas deputāti taisīja lielas acis, bet Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs viedi secināja, ka pašvaldībās bijušas «naudas dzīres». Vai tiešām ir tā, ka pašvaldību naudas apetīte bijusi absolūti nepamatota? Neskarsim tās, kas tērējušas tikai savus līdzekļus, bet raudzīsimies vienīgi uz ES fondu naudas tērēšanu.

Atcerēsimies pašreizējā ES fondu plānošanas perioda sākumu. 2016. gada vidū no plānotajiem 4,4 miljardiem eiro Latvija vidēji bija apguvusi tikai 119 miljonus eiro. VARAM analītiskajā ziņojumā 2016. gada vasarā situāciju raksturo rezervēti: «Šis plānošanas periods ir tikai sākuma stadijā.» Pieņemu, ka Finanšu ministrijā jau bija sākusies klusa panika. 2017. gads nāca kā lēna atmoda. Valdības vīri, augsti ierēdņi, plānotāji reģionos jau skaļi un nepārprotami pašvaldībām norādīja uz to, ka nauda ir jāņem un neņemt naudu nav saprātīgi. Vai kāds miedza ar aci, ka projektus neskatīsies tik stingri? Neredzēju, bet pieļauju, ka bija arī šādi mājieni!

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Abgunstes muižu pārvērš līdz nepazīšanai

Uldis Andersons, 18.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Abgunstes muiža trīs gados no pamestas saimniecības ir pārvērtusies par viesmīlības un radošuma saliņu Zaļenieku pagastā – svētki, viesi un radošās darbnīcas ir šejienes ikdiena.

Abgunstes muižu Jelgavas novada Zaļenieku pagastā 2016. gada jūnijā sāka apsaimniekot Jānis un Asnāte Avotnieki – tobrīd vēl bijusī muižas kungu māja bija pamesta, bez ūdens, elektrības un apkures. Muižu ģimene iegādājās tiesu izpildītāja izsolē, jo iepriekšējam īpašniekam ar tās apsaimniekošanu pagalam nebija veicies. Kā atminas Jānis, muižai bija pieteikušies vēl seši citi solītāji, taču zvaigznes sastājušās tā, ka neviens no tiem citiem Avotniekus nepārsolīja. Muižas iekštelpās jaunie īpašnieki gan varējuši ienākt tikai pēc izsoles – līdz tam drīkstēts tikai ieskatīties pa logiem. «Kad te ienācām, pirmais, ko ieraudzījām, bija padomju laika interjers un atkritumu kalni, kuru izvākšana tad arī bija mūsu pirmais darbiņš šeit – pirms vēl ieguvām pirmā projekta apstiprinājumu un varējām nolīgt brigādi, lai veiktu fundamentālākus darbus,» stāsta Asnāte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA, apvienojot savu biedru – nekustamo īpašumu uzņēmumu analītikas nodaļu sniegto informāciju par cenu izmaiņām trijos segmentos: jaunie projekti (dzīvokļi), sekundārais tirgus (dzīvokļi) un mājas, katru mēnesi veido tirgus cenu indikatoru.

Šāda informācija ļauj gūt priekšstatu par cenu dinamiku NĪ tirgū Rīgas centrā, mikrorajonos, Rīgas rajonā un Jūrmalā, kā arī izsekot tirgū notiekošajām izmaiņām un cenu tendencēm.

2019.gada oktobra cenu indikators izveidots, pamatojoties uz monitoringa rezultātiem par reāli notikušiem darījumiem, ko nodrošināja nekustamo īpašumu kompānijas Ober Haus, Latio, 1 Partner. Analizējot analītikas nodaļu sniegto informāciju, tiek noteikts vidējais statistiskais rādītājs katrā segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru