Pēdējos gados Latvijas nekustamo īpašumu tirgū darījumu skaits bijis zems, cenas saglabājušās nemainīgas, bet pārdevēji un pircēji izvēlējušies nogaidīt, kad pienāks labāks laiks mājokļa iegādei.

Jaunākie “Latio” mājokļu pārskata dati liecina, ka zemākais punkts ir aiz muguras un 2025. gada tirgus ir atdzīvojies – darījumu skaits būtiski palielinās, pircēju pārliecība stiprinās un cenas pakāpeniski sāk pieaugt. Šo tendenci apstiprina arī Mājokļu tirgus pārliecības indekss, kas atspoguļo būtiskas izmaiņas pircēju un pārdevēju uzvedībā.

“Mājokļu tirgus pārliecības indeksa” dati par jūliju:

Rīgas dome trešdien, 21. maijā pieņēma saistošos noteikumus, kas paredz kompensācijas mājokļu attīstītājiem par ieguldījumiem publiskajā infrastruktūrā.

Saistošie noteikumi izstrādāti ar mērķi uzlabot publisko infrastruktūru pilsētā un vienlaicīgi veicināt mājokļu pieejamību, kas ir valsts un Rīgas pašvaldības prioritāte.

Rīgas dome plāno kompensēt uzņēmējiem līdz 80% no būvniecības būvizstrādājumu izmaksām, kas ieguldīti publiskās infrastruktūras attīstībā - ielu un lietus ūdens kanalizācijas izbūvē, bet maksimālā kompensācija nevarēs pārsniegt miljonu eiro.

Tā uzņēmēji varēs veikt nepieciešamās publiskās infrastruktūras būvdarbus par saviem līdzekļiem, vēlāk no pašvaldības saņemot kompensāciju.

Noteikumi paredz, ka kompensācija būs pieejama uzņēmējiem un attīstītājiem, kuri plāno būvēt daudzdzīvokļu mājas. Minimālajai uzņēmēja investīciju summai teritorijā, kas atrodas ārpus Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam noteiktās prioritāri attīstāmās teritorijas, jābūt vismaz 10 miljoniem eiro.

Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi grozījumus Aizsargjoslu likumā, kas ļautu jaunu ēku un būvju celtniecību un esošo paplašināšanu krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē ne tikai pilsētu, bet arī ciemu teritorijās, ja tas paredzēts pašvaldības teritorijas plānojumā, liecina informācija Tiesību aktu projektu (TAP) portālā.

EM norāda, ka grozījumi atvieglotu būvniecības saskaņošanu pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajos ciemos, ja iecerētais objekts atrodas ciemā esošas aizsargjoslas zonā.

Pašreiz likumā norādīts, ka krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē aizliegts celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot gadījumu, kad ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana ir paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un notiek pilsētas teritorijā.

Ar grozījumiem paredzēts, ka izņēmums attiektos arī uz ciemiem.

Tāpat pašreiz likumā noteikts, ka krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē aizliegts celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot gadījumus, kad atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam tiek pārbūvētas esošās ēkas vai būves, nepārsniedzot esošo būvapjomu, bet, pārbūvējot esošās dzīvojamās ēkas, kuru platība ir mazāka par 150 kvadrātmetriem, to kopējā platība pēc pārbūves nedrīkst pārsniegt 150 kvadrātmetrus.

Piektdien, 29.augustā tiks atklāta Uzvaras parka aktīvās un sporta zonas, tādā veidā pabeidzot Uzvaras parka 2.kārtu.

Parks ir veidots atbilstoši mūsdienīgām iezīmēm - rotaļu, sporta un atpūtas elementi izvietoti pēc brīvi “izsvaidīta” principa parka zālienos un zem esošiem kokiem, harmoniski iekļaujoties ainavā, un no dabiskajiem materiāliem.

Šajā Uzvaras parka daļā atradīsies vairāki laukumi bērniem – lielmēroga koka un tīklu kāpelēšanas laukums ar garu šķēršļu joslu un unikāla koncepta ūdens izziņas laukums bērniem ar Latvijas dolomīta un granīta akmeņiem. Ūdens laukums ir aprīkots ar speciālām no Vācijas pasūtītām “Richter Spielgeräte” ūdens iekārtām, kas ļauj bērniem eksperimentēt ar ūdeni – sūknēt to ar rokām, virzīt plūsmas, darbināt dzirnavas un vērot ūdens kustību. Bērni var būvēt savas “upes” un “ūdenskritumus”.

Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdē deputāti lēmuši iekļaut Rīgas attīstības programmas 2022.-2027.gadam Rīcības plānā un Investīciju plānā 2025.-2027.gadam divus jaunus investīciju projektus - Sporta ielas posma no Lapeņu ielas līdz Ganību dambim būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību, kā arī Ziemeļu transporta koridora 3. un 4. posma būvprojekta minimālajā sastāvā izstrādi.

Sporta ielas būvprojektam jāparedz ielas posma no Skanstes ielas līdz Pulkveža Brieža ielai pārbūvi, tai skaitā, gājēju un velo infrastruktūras izbūvi, brauktuves izbūvi ar divām joslām un inženierkomunikāciju izbūvi. Tāpat arī Pētersalas ielas, Sporta ielas, Pulkveža Brieža ielas un Ganību dambja krustojuma pārbūves būvniecības dokumentācijas izstrādi, veicinot Rīgas ielu tīkla attīstību un Skanstes teritorijas revitalizāciju.

Projekta izstrāde radīs iespēju novirzīt satiksmes plūsmu un mobilitātes paradumu maiņu, tādējādi nodrošinot dzīves vides kvalitāti un palielinot sabiedrisko drošību. Plānots, ka būvprojekts jāizstrādā no šā gada septembra līdz 2026.gada jūlijam.

Rudenī maksa par siltumenerģiju Rīgā pieaugs par aptuveni 22%, aģentūru LETA informēja AS "Rīgas siltums".

Uzņēmums ir aprēķinājusi jaunā siltumenerģijas tarifa projektu un iesniedzis to Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) izvērtēšanai. Tarifa projekts paredz izmaiņas energoresursu un iepirktās siltumenerģijas izmaksās, tomēr tas netiek pārskatīts pilnībā.

Projektā iesniegtais siltumenerģijas tarifs ir 88,10 eiro par megavatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa, kam paredzēts pieskaitīt neparedzamo izdevumu/ieņēmumu izlīdzināšanas komponenti 2,05 eiro par megavatstundu apmērā.

Šobrīd spēkā esošais tarifs ir 77,77 eiro par megavatstundu, un faktiski klienti maksāja 74,17 eiro par megavatstundu, ņemot vērā komponenti. Jaunais projekts paredz, ka tarifs būs 88,10 eiro par megavatstundu, tomēr klientiem būs jāmaksā vēl par 2,05 eiro par megavatstundu vairāk, tātad - 90,15 eiro par megavatstundu, ņemot vērā dabasgāzes cenu pieaugumu pēdējā gada laikā.

Ekonomikas ministrija (EM) ir lūgusi AS "Rīgas siltums" pārskatīt plānoto siltumenerģijas tarifa pieaugumu, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

"Mēs, kā akcionārs, esam lūguši ["Rīgas siltuma"] padomi atsaukt šo tarifa pieaugumu un vēlreiz to pārvērtēt. Mūsu ieskatā nav izmantotas visas iespējas, lai šo tarifu rīdziniekiem piedāvātu būtiski mazāku," sacīja Valainis.

Ministrs arī pauda viedokli, ka plānotais tarifa pieaugums Rīgai ir nesamērīgi liels.

"Sagaidām no uzņēmuma valdes un padomes, lai šis tarifa pieteikums tiktu atsaukts un tiktu sagatavots jauns pieteikums, izmantojot visas iespējas un izvērtējot visus variantus, lai šis tarifa pieaugums nebūtu tik nesamērīgi liels," sacīja Valainis.

Tāpat viņš piebilda, ka Rīgas domei, kas arī ir "Rīgas siltuma" akcionārs, būtu daudz nopietnāk jāiesaistās šī jautājuma risināšanā.

Šonedēļ sāksies reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras izveide maršrutā Rīga - Ķekava, informē Ārtelpas un mobilitātes departaments. Jauno veloinfrastruktūru izbūvēs posmā no Mūkusalas rotācijas apļa līdz Rīgas pilsētas administratīvajai robežai pie autoceļa A7 un tās kopgarums būs 4,2 km.

Darbus veiks SIA “TILTS”, kopējā līgumsumma projekta realizācijai ir 5,9 miljoni eiro.

Projekta ietvaros izbūvētā veloinfrastruktūra būs nodalīta no gājējiem un autotransporta. Būvdarbus plānots pabeigt 2026. gada būvsezonā.

Projekta ietvaros izbūvējamā veloinfrastruktūra pieslēgsies jau esošajam Rīgas veloinfrastruktūras tīklam, savienojot Rīgas centru ar Ķekavu, Baložiem, Rāmavu, Katlakalnu un Valdlaučiem.

Jauno veloinfrastruktūru izbūvēs paralēli Mūkusalas rotācijas apļa brauktuvei, pār Bieķengrāvi, Mūkusalas, Bauskas, Ziepniekkalna, Svilpes, Gulbju un Ūpju ielā.

Izbūvējot veloinfrastruktūru pār Bieķengrāvi izbūvēs jaunu gājēju un velosipēdistu tiltu, kas ies paralēli esošajam autotransporta tiltam. Projektā arī ir ietverts pilsētā līdz šim nebijis risinājums - Ūpju ielā veidos velo ielu. Velo iela paredz velosipēdiem priekšroku uz brauktuves, tajā pašā laikā pieļaujot autotransporta piekļuvi īpašumiem.

Uz Bauskas šosejas (A7) ievada Rīgā rudenī plānotas satiksmes organizācijas izmaiņas, aģentūru LETA informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Uz Bauskas šosejas (A7) ievada Rīgā divos posmos tiek izbūvēts tunelis gājējiem un velosipēdistiem, kā arī notiek Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvdarbi - Jāņa Čakstes gatves izbūve no Vienības gatves līdz Ziepniekkalna ielai.

Plānots, ka rudenī tiks izbūvēta gājēju un velosipēdistu tuneļa daļa zem Bauskas šosejas Ķekavas virzienā un satiksme tiks pārslēgta uz šo šosejas brauktuvi. Virs jaunizbūvētā tuneļa būs iespējams izvietot tikai divas braukšanas joslas un satiksme būs organizēta pa vienu joslu katrā virzienā. Savukārt zem Rīgas virziena brauktuves sāksies tuneļa otras daļas izbūve.

Tuneļa konstrukcija kopumā paredz, ka virs tā var tikt izvietotas ne vairāk kā divas braukšanas joslas katrā virzienā, tāpēc būvdarbu laikā satiksme lielākoties notiks pa vienu joslu katrā virzienā, skaidroja LVC.

SIA “Lenta-12” attīstītā LENTA kvartāla Jelgavas ielā 68 ēkas pamatos iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākotnei. Plānots, ka līdz 2028. gadam kultūrvēsturiskās kokvilnas manufaktūras “Lenta” teritorijā Torņakalnā pilnībā tiks izbūvēts jauns, augstas klases dzīvokļu projekts.

Kopējās projekta investīcijas plānotas 50 milj. eiro apmērā.

Kā norāda attīstītāji, jau šobrīd paveikta plaša arhitektoniskā izpēte un projektēšana, kā arī uzsākta pirmās kārtas būvniecība.

Projekta iecere radusies Latvijas-Šveices attīstītāju kopdarbā, 2021.gadā iegādājoties īpašumu – 16 tūkst. m2 apbūvi 2 ha lielā zemes teritorijā. LENTA kvartāla būvniecība plānota trīs secīgās kārtās, ņemot vērā gan ēku stāvokli, gan projekta apjomu. Pirmajā kārtā tiks atjaunotas divas vēsturiskās ēkas un būvēta viena jauna ēka Jelgavas ielas pusē. Šajā kārtā paredzēti 12 dzīvokļi un komerctelpas, kā arī mantu glabātuves. Pirmās kārtas darbi jau uzsākti 2025. gada martā, paredzot tos pabeigt nākamā gada maijā.

Jorģa Zemitāna tilta būvdarbi norit, apsteidzot plānu, informēja Rīgas domē.Aprīļa beigās noslēgts pārbūves pirmais posms, kura laikā atjaunota pārvada vidusdaļa. Pašlaik sākta tilta labās puses pārbūve.

Pirmā darbu posma laikā pārvada vidusdaļa tika demontēta līdz pat laiduma sijām, pēc tam veikta betona iestrāde, deformācijas šuvju un hidroizolācijas izbūve, kā arī ieklāts asfaltbetons.Paralēli tilta apakšdaļā tika pastiprināti balstu rīģeļi, apbetonēti starpbalsti, veikta laiduma tīrīšana un remonts. Tāpat uz pārvada ir uzstādīti arī pagaidu trolejbusu kontakttīklu balsti, lai nodrošinātu nepārtrauktu trolejbusu kustību un būtu iespēja veikt esošo stabu demontāžu un jaunu izbūvi.

Pārbūvēta brauktuves konstrukcijas vidusdaļa no Aleksandra Čaka un Pērnavas ielas krustojuma līdz tilta laidumam. Uzsākta arī ietvju konstrukciju pārbūve gan krustojumā, gan ārpus tā un ietvju bruģēšanas darbi.

Rotermanni kvartālā Tallinā atvērts jauns LIDO restorāns., kas ir piektais zīmola restorāns Igaunijā un pirmais, kas tur piedāvā pašapkalpošanās koncepciju.

Jaunajā 500 m² plašajā restorānā ieguldītās investīcijas pārsniedz miljonu eiro.

Jaunatklātais restorāns ir jau otrais, ko uzņēmums pēdējo divu gadu laikā atver Tallinā. LIDO Igaunijā darbojas vairāk nekā 15 gadus. Pašapkalpošanās koncepcija dod klientiem iespēju pašiem brīvi izvēlēties un sakomplektēt savu maltīti. To vairs nedara darbinieki, kā tas bija līdz šim.

Pirmais LIDO pašapkalpošanās restorāns, ieguldot vairāk nekā vienu miljonu eiro, tika atvērts Rīgā pagājušā gada augustā tirdzniecības centrā “Rīga Plaza”.

“Tāpat kā Latvijā, arī Igaunijā LIDO ir pirmais, kas ievieš pašapkalpošanās koncepciju sabiedriskajā ēdināšanā. Redzam, ka klienti novērtē šo pieeju, un esam pārliecināti, ka tā gūs panākumus arī Igaunijā. Jaunais restorāns atrodas lieliskā vietā pašā Tallinas centrā. Mūsdienīgā pašapkalpošanās pieeja palīdzēs mums vēl vairāk nostiprināt LIDO pozīcijas Igaunijas tirgū,” uzsver LIDO valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

Paplašinot piedāvājumu, tirdzniecības centrs “Origo” turpina attīstīt nomnieku portfeli, papildinot to ar vairākiem jauniem veikaliem un būtiski paplašinot ēdināšanas segmentu.

"Sekojot tirgus tendencēm un apmeklētāju vajadzību maiņai, t/c “Origo” turpina attīstīt savu piedāvājumu, nodrošinot daudzveidīgu veikalu klāstu, aktuālus pakalpojumus un plašas ēdināšanas iespējas gan ikdienas vajadzībām, gan brīvā laika pavadīšanai. Arī nomnieki aktīvi pielāgojas – modernizē telpas, ievieš jaunus konceptus un paplašina sortimentu, tādējādi veidojot mūsdienīgu un daudzveidīgu iepirkšanās vidi. Šāda sinerģija stiprina t/c “Origo” konkurētspēju un pozīcijas kā mūsdienīgam pilsētvides centram “Rīgas centra biznesa rajonā”,” norāda “Linstow Baltic” un multifunkcionālā centra “Origo” komercdirektore Evija Majevska.

Investējot 200 000 eiro, t/c “Origo” atvērts jaunas koncepcijas veikals “LIDO AS[H]AIS”, kas piedāvā inovatīvu pieeju sabiedriskās ēdināšanas segmentā. Atvērta arī ģimenes beķereja “Bazaar" - t/c “Origo” ir pirmais tirdzniecības centrs, kur tiks atvērta šī koncepta beķereja.

Lai stiprinātu Eiropas Savienības piegāžu ķēdes kritiski svarīgo jūras vēju tehnoloģiju ražošanas attīstību Latvijā, Rīgas brīvostas pārvalde šogad ir uzsākusi projekta “Vēja tehnoloģiju ražošanas kompleksa attīstība Kundziņsalā” aktīvu īstenošanu.

Investējot kopumā 85 miljonus eiro, no kuriem Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 54 884 514 eiro un valsts budžeta līdzfinansējums – 9 685 503 eiro, Kundziņsalas ziemeļu daļā tiks radīta piemērota industriālā teritorija, kur attīstīt ražotnes jūras un sauszemes vēja tehnoloģiju un to komponenšu ražošanai. Ejot kopsolī ar globālo enerģētikas transformāciju, Rīgas ostas teritorija Kundziņsala šobrīd veidojas par mūsdienīgas ražošanas, loģistikas un augstas pievienotās vērtības pakalpojumu un inovāciju centru, kas stiprinās Rīgas un visas Latvijas ekonomisko konkurētspēju, enerģētisko neatkarību un klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu.

Tuvāko trīs gadu laikā būvniecības preču tirgotājs "Kurši" veikalu tīkla modernizācijā plāno investēt līdz 10 miljoniem eiro, intervijā aģentūrai LETA saka "Kuršu" valdes priekšsēdētājs Agnis Bērziņš.

Viņš sacīja, ka patlaban uz rekonstrukcijas laiku ir slēgts veikals pie tirdzniecības centra "A7", bet jau šī gada jūlijā tas atkal vērs durvis apmeklētājiem. Tas būs "Kuršu" 19.veikals.

Kompānijas plānos ir tuvāko trīs gadu laikā investēt pietiekami daudz līdzekļu - ap 10 miljoniem eiro - esošo veikalu modernizācijā.

Bērziņš skaidroja, ka "Kuršu" pirmie veikali ir attīstīti un celti 2000.gadu sākumā, līdz ar to ir nepieciešams investēt esošo veikalu renovācijā un modernizēšanā. Vismaz tuvāko trīs gadu laikā jauni veikali netiks atvērti.

Pērn pavasarī "Kurši" atvēra divus jaunus veikalus - Liepājā un Bauskā, bet vēlā rudenī uz pārbūves laiku aizvēra kompānijas pirmo un biznesa ziņā nozīmīgāko veikalu Brīvības gatvē, Rīgā, kurš tika atvērts šogad aprīlī.

Salacgrīvā, pabeidzot remontdarbus, satiksmei atkal ir atvērts pagaidu tilts pār Salacu, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Satiksme uz pagaidu tilta tiek organizēta ar luksoforiem reversā kārtībā.

Transportam, kas ir smagāks par 44 tonnām, satiksme pār pagaidu tiltu joprojām ir slēgta. Attiecīgajiem transportlīdzekļiem apbraucamais ceļš ir caur Limbažiem un Aloju. Smagsvara kravas transportam satiksme pār Salacu Salacgrīvā tiks atjaunota pēc jaunā tilta atklāšanas.

Jaunā tilta būvdarbi turpinās. Esošo tiltu pilnībā nojauks un vietā uzbūvēs jaunu četru laidumu tēraudbetona siju tiltu ar jauniem balstiem un tērauda sijām.

Abos tilta galos zemtilta daļā paredzēts izveidot arī gājēju ietvi. Ainažu pusē zemtilta ietve tiks savienota ar esošo ietves konstrukciju, kura izbūvēta gar Salacas upi, bet Rīgas pusē ietve būs izveidota lokāli, un tās galā izbūvēs arī jaunas kāpnes. Gājēju infrastruktūru izbūvēs arī uz tilta.

Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvju un Latvijas Preses izdevēju asociācijas šīs nedēļas tikšanās laikā pārrunāta iespēja no 2027.gada pāriet uz abonētās preses piegādēm trīs reizes nedēļā, tādējādi mazinot slogu uz valsts budžetu, aģentūru LETA informēja SM.

Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) norādīja, ka, tiekoties ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, puses vienojās, ka 2026.gadā abonētās preses piegādes izmaksas izdevējiem nepalielināsies. SM pārskatīs abonētās preses piegādes izdevumu sadalījumu, lai preses izdevēju maksājumu daļa nākamgad nemainītos un paliktu šā gada līmenī.

VAS "Latvijas pasts" pārstāve Inita Fedko aģentūrai LETA skaidroja, ka "Latvijas pasts" no politikas veidotājiem vēl gaida detalizētāku informāciju, tomēr sāktais dialogs, kas vieno "Latvijas pastu", SM, Kultūras ministriju un preses izdevēju organizācijas, liecina, ka notiek virzība pretī konstruktīvam risinājumam.

Pēc "Latvijas pasta" pārstāves minētā, ir saprotams, ka tiks virzīti Ministru kabineta noteikumu grozījumi, lai tarifs, ko par preses piegādi sedz izdevēji, nemainītos.

Paplašinot populāro kūrorta atpūtas piedāvājumu, Join UP! Baltic sāk piedāvāt ceļojumus uz jaunu atpūtas galamērķi Ēģiptē: Elalameinas (El Alamein) kūrortu ar tiešajiem lidojumiem no Rīgas.

Pirmais reiss uz Vidusjūras piekrastes kūrortu plānots aprīļa sākumā.

Ceļojumi ar iknedēļas čarterlidojumiem no Rīgas, Palangas, Viļņas un Tallinas uz Elalameinu būs pieejami no 2026.gada aprīļa līdz maija beigām, kā arī atkal rudenī – no 2026. gada septembra līdz oktobra beigām.

Ēģipte nemainīgi ir ceļotāju iecienītākais atpūtas galamērķis visās trīs Baltijas valstīs, kur ik gadu ar Join UP! Baltic vien dodas vairāk nekā 60 tūkstoši ceļotāju.

“Papildinot kūrortu portfolio ar trešo Ēģiptes galamērķi – Ealameinu –, Join UP! Baltic sniedz iespēju ceļotājiem iepazīt ko jaunu jau labi pazīstamā galamērķī. Ealameina ir iespēja iepazīt Ēģipti citā gaismā, – ar Vidusjūras noskaņu, mūsdienīgu kūrorta infrastruktūru un unikālu reģiona vēsturisko mantojumu, kā arī iespēju ieskatīties un iespēju iepazīt Ēģiptes ziemeļu piekrastes ambiciozo attīstību,” saka Aurimas Janušauskas, Join UP! Baltic vadītājs.

Jau kopš aprīļa sākuma eirozonas uzņēmējdarbību nomāc neskaidrība par tarifiem un nākotnes tirdzniecības attiecībām ar ASV. Trīs mēnešus pēc pirmajām ziņām par iespējamu tarifu ieviešanu ir īstais brīdis izvērtēt, kā eirozonas uzņēmumi reaģē uz pieaugošo nenoteiktību un kāda varētu būt tarifu ietekme uz reģiona ekonomiku.

Šis jautājums ir īpaši būtisks arī Baltijas valstīm, kuru ekonomikas ir cieši saistītas ar eksporta plūsmu un ārējo pieprasījumu.

Rūpniecības nozari varētu skart atkārtota stagnācija

Nesen publiskotie eirozonas uzņēmēju noskaņojuma (PMI) rādītāji liecina, ka, spītējot tarifu riskiem, reģiona uzņēmējdarbības cikls pakāpeniski nostiprinās un atrodas izaugsmes zonā.Jūlijā eirozonas uzņēmēju noskaņojuma indekss pieauga līdz 51 punktam, sasniedzot augstāko līmeni pēdējo vienpadsmit mēnešu laikā. Uzņēmēju noskaņojuma indeksam pārsniedzot psiholoģiski nozīmīgo 50 punktu robežu, tirgus dalībnieki secina, ka eirozonas ekonomika atrodas izaugsmes fāzē. Savukārt, ja indekss noslīd zem šīs robežas, analītiķi to uztver kā signālu par lejupslīdi un iespējamu recesiju. Līdz ar to jūlija kāpums līdz 51 punktam skaidri norāda, ka eirozonas ekonomikā bija vērojama izaugsme, neraugoties uz pastāvošo nenoteiktību ar tarifiem.

Vairāk nekā 4000 rīdzinieku un pilsētas viesu pulcējās Doma laukumā, kur notika vērienīgais mūzikas festivāls “Scandifest”. Pasākumu organizēja Latvijas IT uzņēmums Scandiweb, kurš, atzīmējot festivāla 10 gadu jubileju, pirmo reizi to padarīja bez maksas pieejamu plašākai sabiedrībai.

Piektdien, 25. jūlijā, uz lielās festivāla skatuves, kāpa populāri Latvijas mūziķi un grupas – Patrisha, Ozols, Tautumeitas, MUUD, OLAS, Riga Reggae un citi. Īpašs notikums bija ārvalstu viesu – Ēģiptes populārākās repa grupas El Sawareekh uzstāšanās. Grupa, kuras video YouTube ir skatīti vairāk nekā miljardu reižu, bet populārākajam singlam pat pārsniedzot 500 miljonus skatījumu, uz Rīgu ieradās astoņu cilvēku sastāvā.

Koncertu vadīja Horens, un skatītāju atsaucība bija patiesi lieliska – Doma laukums bija pilns ar cilvēkiem, kuri baudīja šo muzikālo vasaras notikumu.

Festivāla apmeklētāji un paši mākslinieki īpaši novērtēja Scandiweb ideju uzņēmuma iekšējo korporatīvo pasākumu pārvērst par visiem pieejamu publisku festivālu. Šāds atvērts formāts ir lielisks piemērs tam, kā uzņēmumi var sniegt pozitīvu ieguldījumu pilsētas kultūras dzīvē, stiprinot ne tikai komandas garu, bet arī sabiedrības kopības sajūtu.

Igaunijā otrdien satiksmei tika atvērts autoceļa "Via Baltica" četru joslu posms 2,6 kilometru garumā starp Saugu un Pērnavu.

Projekts autoceļa Tallina-Pērnava-Ikla posmā tika īstenots, lai uzlabotu satiksmes drošību, braukšanas ērtumu un novirzītu kravas automobiļu satiksmi pirms apdzīvotas vietas.

Posmā ir izbūvēts gājēju tunelis, un trīs krustojumi aprīkoti ar luksoforiem. Apmēram 1,7 kilometrus garā posmā ir izvietotas barjeras satiksmes trokšņa mazināšanai, kā arī viss posms ir apgaismots.

Igaunijas Transporta departamenta rietumu nodaļas vadītājs Hanness Vaidla uzsvēra, ka posms ir nozīmīgs "Via Baltica" koridors, kurā satiksme ir noslogota.

No 2023.gada oktobrim līdz 2025.gada augustam īstenotā projekta ģenerāluzņēmējs bija "TREF Nord". Sākotnēji bija paredzēts, ka posms tiks pabeigts decembra sākumā, taču tas pabeigts vairākus mēnešus pirms termiņa. Projekta kopējās izmaksas ir 13,3 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Šī gada maijā Magdelēnas kvartāla attīstītājs “Vastint Latvia” pabeidzis otrās kārtas būvniecību, un ēkas veiksmīgi nodotas ekspluatācijā.

Otrās kārtas būvniecības ietvaros ir uzbūvētas divas biroju ēkas Antonijas ielā 17 un Antonijas ielā 21 ar 10 000 m2 lielām A klases biroju telpām un 1200 m² komerctelpām.

Magdelēnas kvartāls šobrīd ir vienīgais jaunais projekts Rīgas klusajā centrā, kur tiek piedāvātas augstākās klases un augstākās energoefektivitātes biroju telpas. Ēkā Antonijas ielā 17 visas pieejamās biroja platības turpmāk nomās IT uzņēmums “Atea Global Services”.

Bez biroja telpām ēkā vēl pieejamas 213 m2 lielas komerctelpas. Savukārt otrajā ēkā, Antonijas 21, 550 m2 atvēlēti restorāniem, drīzumā tiks atvērts Rimi Mini veikals, un Vastint Latvia sagaida tikpat lielu interesi arī par atlikušiem biroju stāviem, kas vēl nav rezervēti.

Jūrmalā top pirmā privātā sākumskola “Futurum” Jūrmalā tiek veidota pirmā privātā sākumskola “Futurum”, kas plāno piedāvāt valsts licencētu un akreditētu pamatizglītības pirmā posma izglītības programmu no 1. līdz 6. klasei.

Skola koncentrēsies uz 21. gadsimta prasmju attīstīšanu, vērtībās balstītu audzināšanu un starptautiski pārbaudītām mācību metodēm, kas atbilst mūsdienu bērnu vajadzībām. Skolas atvēršana iecerēta 2026./2027. mācību gadā. Skolas izveidē plānots ieguldīt aptuveni 800 tūkstošus eiro, un šobrīd projekts ir atvērts jaunu domubiedru un investoru piesaistei.

Skolas idejas pamatā ir pārliecība, ka izglītībai jābūt ne tikai zināšanu un prasmju nodošanai, bet arī par bērna kā personības attīstību, veicinot pašapziņu, emocionālo inteliģenci un spēju adaptēties strauji mainīgajai pasaulei. Skolā paredzēts nodrošināt pilna laika izglītību sākotnēji no 1. līdz 6. klasei, ar ieceri nākotnē paplašināt programmu līdz 9. klasei. Skolā būs nelielas klases – līdz 15 skolēniem, kā arī mentorēšanas pieeja, lai atbalstītu katra bērna individuālo izaugsmi.

Pērnavā, Igaunijā, atvērts pirmais IKEA mazais veikals, kas atrodas tirdzniecības centrā Suve Keskus: 1500 m² plašajās telpās rodams īpaši atlasītu aptuveni 500 veidu preču klāsts tūlītējai iegādei, un pieejami arī plānošanas pakalpojumi, pasūtījumu saņemšanas vieta, kā arī zviedru uzkodu zona.

“Savas vīzijas – radīt labāku ikdienas dzīvi daudziem – vadīti, ieviešam šo jauno formātu Baltijas tirgū, lai labāk apmierinātu mūsu klientu vajadzības,” stāsta IKEA mazumtirdzniecības vadītāja Baltijas valstīs Inga Filipova. “Mazie IKEA veikali pircējiem nodrošina būtisku iepirkšanās pieredzi tuvāk dzīves, darba vai atpūtas vietai, padarot IKEA ierasto klāstu pieejamāku to teritoriju iedzīvotājiem, kur nav iespējams atvērt pilna izmēra veikalu."

Mazais jaunās koncepcijas veikals veidots kā vieta ieskatam IKEA klāstā – tas ietver ekspozīciju zāli ar iedvesmojošiem telpu iekārtojumiem, kas atspoguļo Pērnavas iedzīvotāju mājokļiem piemērotus risinājumus. Pircējiem pieejama arī tirdzniecības zāle ar aptuveni 500 veidu precēm, kuras iespējams iegādāties uzreiz.

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi arvien pārliecinošāk iezīmē savu vietu pasaules inovāciju kartē, pierādot, ka arī maza valsts spēj piedāvāt risinājumus, kas pārsteidz pat tehnoloģiski attīstītāko tirgu pārstāvjus.

Jaunuzņēmumi ne tikai demonstrē savas inovācijas, bet arī iegūst stratēģiskus kontaktus un atver durvis ilgtermiņa sadarbībai ar Āzijas partneriem.

Japāna bieži tiek uztverta kā tehnoloģiju līdere ar robotiku, augsti attīstītām inovācijām un pasaules ātrāko metro. Tomēr Latvijas uzņēmēji atklājuši, ka programmatūras risinājumu, datu integrācijas un digitālās transformācijas jomās japāņu uzņēmumi ir salīdzinoši konservatīvi, un tieši tur paveras iespējas mūsu jaunuzņēmumiem.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) regulāri organizē tirdzniecības misijas Latvijas uzņēmumiem uz ārvalstīm, lai veicinātu starptautisku sadarbību tādās nozarēs kā pārtikas ražošana, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, enerģētika, medicīna, farmācija un citās. Dalība "EXPO 2025 Osaka" un dažādos EXPO 2025 izstrādātās biznesa programmas pasākumos Japānā ir mērķtiecīga biznesa attiecību veidošana.