Rīgā šajā sezonā ielu, gājēju un velobraucēju infrastruktūras būvdarbos plānots ieguldīt vairāk nekā 300 miljonus eiro, trešdien preses konferencē sacīja Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktors Kristaps Kauliņš.

Viņš skaidroja, ka šī summa ietver gan iepriekš sāktos projektus, kuru pabeigšana plānota šogad, gan arī tos projektus, kas tiks sākti šogad.

Tostarp šogad plānots pabeigt Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvdarbus, kā arī Zemitānu un Kundziņsalas satiksmes pārvadus. Savukārt plānots sākt Vanšu tilta, Gaisa tilta un Altonavas ielas satiksmes pārvada projektus.

Kauliņš informēja, ka kopumā šogad darbi notiks vairāk nekā 200 objektos, tostarp tiks būvēti arī trīs veloceļi - virzienā no Imantas uz Piņķiem, no Pļavniekiem uz Ropažu novadu un gar Mūkusalas ielu Ķekavas virzienā. Notiks arī gājēju infrastruktūras uzlabošana, asfalta seguma atjaunošana un divkāršā virsmas apstrāde mazākas nozīmes ielās.

Šonedēļ sāksies reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras izveide maršrutā Rīga - Ķekava, informē Ārtelpas un mobilitātes departaments. Jauno veloinfrastruktūru izbūvēs posmā no Mūkusalas rotācijas apļa līdz Rīgas pilsētas administratīvajai robežai pie autoceļa A7 un tās kopgarums būs 4,2 km.

Darbus veiks SIA “TILTS”, kopējā līgumsumma projekta realizācijai ir 5,9 miljoni eiro.

Projekta ietvaros izbūvētā veloinfrastruktūra būs nodalīta no gājējiem un autotransporta. Būvdarbus plānots pabeigt 2026. gada būvsezonā.

Projekta ietvaros izbūvējamā veloinfrastruktūra pieslēgsies jau esošajam Rīgas veloinfrastruktūras tīklam, savienojot Rīgas centru ar Ķekavu, Baložiem, Rāmavu, Katlakalnu un Valdlaučiem.

Jauno veloinfrastruktūru izbūvēs paralēli Mūkusalas rotācijas apļa brauktuvei, pār Bieķengrāvi, Mūkusalas, Bauskas, Ziepniekkalna, Svilpes, Gulbju un Ūpju ielā.

Izbūvējot veloinfrastruktūru pār Bieķengrāvi izbūvēs jaunu gājēju un velosipēdistu tiltu, kas ies paralēli esošajam autotransporta tiltam. Projektā arī ir ietverts pilsētā līdz šim nebijis risinājums - Ūpju ielā veidos velo ielu. Velo iela paredz velosipēdiem priekšroku uz brauktuves, tajā pašā laikā pieļaujot autotransporta piekļuvi īpašumiem.

Latvijas augstākajā izglītībā ir liels institūciju skaits, un kvalitāte tajās ir nevienmērīga. Kādā brīdī Latvijā bija aptuveni 65 augstākās izglītības iestādes – tas ir daudz valstij ar tik nelielu iedzīvotāju skaitu. Tāpēc izšķiroša nozīme ir kvalitātei – tādai, kas balstās starptautiskā un ciešā sadarbībā ar industriju un studiju saturā, kas ir pietiekami lietišķs, lai absolventi būtu gatavi darba tirgum.

Tāintervijā Dienas Biznesam teic Rīgas Ekonomikas augstskolas partnerību un stratēģijas viceprezidente, asociētā profesore Kata Fredheima (Kata Fredheim).

Jums ir bagātīga starptautiskā pieredze, tai skaitā darbs Kembridžas Universitātē. Kā jūs raksturotu savu skatījumu uz Latviju – valsti, kuru esat izvēlējusies par savām mājām?

Tas notika jau senāk, nekā varētu šķist, – es Latvijā dzīvoju jau septīto gadu. Pats fakts, ka es šo valsti izvēlējos par savām mājām un vietu profesionālajam darbam, daudz ko pasaka: man Latvija patiesi patīk. Mani piesaista tās skaistums – gan lauku ainavas, gan pilsētvide, gan Rīgas dzīves kvalitāte. Taču vēl vairāk mani saista tās sarežģītība un pretrunas. Sabiedrības, uzņēmējdarbības un politikas procesu izpratne un orientēšanās tajos nav vienkārša, un tieši tas mani īpaši fascinē.

Skates "Gada labākā būve Latvijā 2024" apbalvošanas ceremonijā trešdien Lielo balvu ieguva higiēnas preču, kosmētikas un medicīnas ierīču ražotāja un piegādātāja SIA "TZMO Latvija" birojs ar veikalu un noliktavu Reinvaldu ielā, Rīgā, informēja skates organizatori.

Jaunā loģistikas un biroja centra arhitekts ir Vents Grietēns no SIA "Projektu birojs Grietēns un Kagainis", un tā ir viena no lielākajām koka būvēm Latvijā.

Nominācijā "Dzīvojamā jaunbūve" pirmo vietu ieguva projekts "Nameja rezidence" Raņķa dambī, Rīgā. Piešķirtas divas otrās vietas - projektam "Pillar Dārzciema liepas", Franča Trasuna ielā, Rīgā, un projektam "Pillar Dreiliņu priedes" Ēvalda Valtera ielā, Rīgā. Tāpat piešķirtas divas trešās vietas, ko saņēma "Villa 11" Vīlandes ielā, Rīgā, un "Čiekuru mājas" Druvienas ielā, Rīgā.

Nominācijā "Ainavas būve" piešķirtas divas pirmās vietas, ko ieguva Zilākalna skatu tornis un veselības dabas taka Valmieras novadā un Latvijas Universitātes Botāniskā dārza ekspozīcijas "Augu bioloģiskās un morfoloģiskās grupas" un "Ārstniecības augi". Otro vietu ieguva skatu tornis Pārventas parkā, Krasta ielā, Kuldīgā.

Konkursa "Latvijas Būvniecības gada balva 2025" "Grand Prix" ieguvuši Jēkabpils aizsargdambis un Taurupes muižas klēts atjaunošana Ogres novadā.

Nominācijā "Jauna dzīvojamā ēka" pirmā vietā piešķirta projektam "Muuna", Gaujas ielā, Mārupē, otrā vieta - dzīvokļu ēkai Ceriņu ielā 8, Bauskā, bet trešā vieta - dzīvojamo ēku kompleksam "Domesnes Rezidence", Kolkasraga ielā, Rīgā.

Nominācijā "Jauna sabiedriska ēka" pirmo vietu ieguva biroju ēka "Satekles biznesa centrs", Rīgā, otro vietu - atpūtas centrs un jahtklubs "ExPorto", Rīgā, bet trešo vietu - biroju ēka Krišjāņa Barona ielā 30A, Rīgā.

Nominācijā "Fasādes" pirmo vietu ieguva fasādes atjaunošana Šķūņu ielā 12, Rīgā, otro vietu - fasādes atjaunošana Brīvības ielā 64, Rīgā, bet trešo vietu - fasādes atjaunošana Ģertrūdes ielā 34, Rīgā.

Nominācijā "Jauna inženierbūve" pirmo vietu ieguvis Valmieras industriālais parks, otro vietu - Gaujas tilts posmā Drustu stacija - Zosēni, bet trešo vietu - Strauta iela Valmierā.

No 31. marta Igaunijas pasažieru vilcienu operators “Elron” uzsācis arī vietējo biļešu tirdzniecību Latvijā maršrutā Rīga - Tartu, nodrošinot pasažieriem iespēju iegādāties biļetes arī posmam Valmiera - Rīga.

Latvijā vilciens apstājas pieturās Zemitānos, Siguldā, Cēsīs un Valmierā.

Biļetes iespējams iegādāties vilcienā pie Latvijas vilcienu pasažieru pārvadātāja “Vivi” konduktora.

Kopš tiešās vilciena līnijas Rīga - Tartu – Tallina atklāšanas 12. janvārī pārvadāti vairāk nekā 3 300 starptautiskie pasažieri. Savukārt, ieskaitot savienojumus ar pārsēšanos maršrutā Rīga – Tartu – Tallina – Viļņa, kopējais pasažieru skaits starp Latviju, Igauniju un Lietuvu šogad pārsniedzis 6 300.

“Elron” valdes priekšsēdētājs Lauri Betlems uzsver, ka “Šis ir nākamais attīstības posms maršrutā Rīga – Tartu – Tallina. Sadarbībā ar Latvijas vilcienu pasažieru pārvadātāju “Vivi” esam uzsākuši arī vietējo pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu Latvijā. Tehniskie izaicinājumi ir atrisināti, un ar gandarījumu sākam apkalpot pasažierus posmā starp Rīgu un Valmieru.

Šā gada 11. aprīlī norisinājās viens no nozīmīgākajiem Baltijas komunikācijas nozares notikumiem – Mi:t&Links Baltic Communication Awards 2025, kurā aģentūra McCann Riga izcīnīja prestižo “Agency of the Year – Latvia” titulu.

McCann Riga izcēlās ar stratēģiski spēcīgām un sabiedrībā aktuālām kampaņām, kas aptvēra starptautisko komunikāciju, ilgtspēju, B2B segmentu un sabiedrības veselības jautājumus. Šī daudzveidība demonstrē aģentūras spēju radīt saturiski dziļas un radoši drosmīgas kampaņas visdažādākajās nozarēs.

“Mums ir svarīgi radīt idejas, kas ne tikai piesaista uzmanību, bet arī atstāj paliekošu ietekmi un koncepts caurvij visus komunikācijas posmus. Aiz katras kampaņas stāv rūpīgs darbs, kur stratēģija un radošums saplūst vienotā stāstā. Šī balva ir ne tikai nozares novērtējums, bet arī mūsu klientu uzticēšanās apliecinājums sadarbībai, kas balstīta uz drosmīgām idejām un profesionālu izpildi. Mēs no sirds pateicamies visiem partneriem, kas bijuši daļa no šī ceļa – jo tikai kopā iespējams radīt komunikāciju, kurai ir nozīme. Ar šiem panākumiem mēs turpināsim kopā celt komunikācijas latiņu vēl augstāk,” uzsver McCann Riga radošās nodaļas vadītājs un partneris Valters Jonāts.

Riga Waterfront attīstītājs Eagle Hills piesaka jau ceturto projekta ēku Park Residences un uzsāk dzīvokļu rezervācijas. Dinamiskā atrašanās vieta, Andrejsalā, apvienojot pilsētas eleganci ar mūsdienīga dzīvesstila elementus, iezīmē nākamo nozīmīgo posmu vērienīgākajā Rīgas bijušo industriālo teritoriju attīstības projektā, kas veido jaunu dzīves telpu Daugavas krastā.

Eagle Hills valdes priekšsēdētājs Mohameds Alabbars: "Park Residences ir vēl viens nozīmīgs posms Riga Waterfront attīstībā. Tas nosaka toni tam, ko mēs vēlamies radīt šajā unikālajā projektā: ēkas un vidi, kas apvieno skaistumu un komfortu, veidojot modernu pilsētvides kopienu vienā no ievērojamākajiem galamērķiem Eiropā.

" Park Residences piedāvā 232 rūpīgi pārdomātus vienistabas, divistabu un trīsistabu dzīvokļus, kā arī ekskluzīvas pilsētas villas ēkas pirmajā līmenī un šarmantus mansarda dzīvokļus. Katrs mājoklis ir veidots, lai nodrošinātu mūsdienīgu dzīves kvalitāti - ar ērtu piekļuvi pazemes autostāvvietai, kā arī velosipēdu un bērnu ratiņu novietnēm. Savukārt pilsētas villas izceļas ar privātām ieejām, piešķirot papildu individualitātes un privātuma sajūtu.

Ārvalstu tiešās investīcijas Rīgā 2026. gada sākumā sasniedza 10,2 miljardus eiro, kas parāda, ka Rīga turpina nostiprināt pozīcijas kā pievilcīga vieta investoriem, informē Rīgas dome.

Kopumā lielākie ieguldījumi Rīgā veikti holdingkompāniju jeb mātes uzņēmumu darbības nodrošināšanai, nekustamo īpašumu izīrēšanā un pārvaldīšanā, kā arī mazumtirdzniecībā.

Saskaņā ar SIA “Lursoft IT” apkopotajiem datiem ārvalstu tiešās investīcijas Rīgā uz 2026. gada sākumu ir sasniegušas 10,2 miljardus eiro, un 2025. gadā Rīgā investēti 320 miljoni eiro. Pieaugošās ārvalstu uzņēmumu investīcijas iezīmē pozitīvu attīstības tendenci. Rīga turpina nostiprināt savas pozīcijas kā pievilcīga vide investīciju ieguldīšanai Baltijas jūras reģionā, piedāvājot stabilu uzņēmējdarbības vidi, kvalificētu darbaspēku un stratēģisku atrašanās vietu.

Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs norāda: "Kopš 2021. gada, kad izveidojām Rīgas investīciju un tūrisma aģentūru, Rīga mērķtiecīgi strādā ar investīciju piesaisti, koncentrējoties uz starptautiskajiem biznesa pakalpojumiem, IKT, jaunuzņēmumiem, ilgtspējīgu ražošanu (tostarp aizsardzības industriju), dzīvības zinātnēm un nekustamo īpašumu. Šī pieeja jau dod rezultātus: Rīgas jaunuzņēmumi 2024. gadā piesaistīja 21,8 miljonus eiro, bet 2025. gadā – jau 60 miljonus eiro, un pilsētā ienāk milzīgi starptautiski investori, radot vairāk nekā 1200 jaunu darba vietu. Rīga aktīvi sevi prezentē starptautiskos forumos, uzņem ABSL Europe forumu un stiprina savu reputāciju kā konkurētspējīgu investīciju galamērķi. Vienlaikus mēs attīstām arī publisko infrastruktūru, ieviešot mehānismus, kas motivē attīstītājus ieguldīt pilsētvidē, un nodrošinām atbalstu jaunuzņēmumiem un diasporai. Rīga jau ir pierādījusi, ka spēj piesaistīt kapitālu, kas rada darba vietas, inovācijas un noturīgu izaugsmi gan pilsētai, gan visai Latvijai."

Saistībā ar diskusiju par gaidāmo “Rīgas Siltuma” tarifu celšanu, pēdējā laikā parādījušies viedokļi, ka tarifu celšana kaut kā saistīta ar siltuma iepirkšanu no privātajiem siltuma piegādātājiem Rīgā.

Tā nav vienkārši nepatiesība, tie ir centieni melnu pataisīt par baltu! Apgalvojums, ka siltuma tarifu pieaugums Rīgā ir saistīts ar to, ka “Rīgas Siltums” pērk siltumu no privātajiem piegādātājiem, bet nepērk no “Latvenergo”, ir klaja manipulācija ar faktiem.

Manipulācijas, patiesību sakot, ir veselas divas. Pirmā saistīta ar cenām – 2024. gadā un 2025. gada pirmajā pusgadā visu privāto siltuma ražotāju cenas nekad, uzsveru, nekad (!) nav bijušas augstākas par “Latvenergo” piedāvātā siltuma cenām. Neatkarīgie siltuma piegādātāji šajā periodā ir spējuši piegādāt siltumu par cenām, kas ir 18 līdz 32% lētāks par “Latvenergo” piedāvājumu. 2024. gadā neatkarīgo siltuma piegādātāju piegādātais siltums vidēji bija par 28,26% lētāks nekā “Latvenergo” siltums, bet šī gada pirmajā pusgadā – par 21,84% lētāks. Savukārt 2022.gada un 2023.gada apkures sezonā, kad gāzes cenas biržā sasniedza vēsturiskos maksimumus, neatkarīgo ražotāju cenas vidēji bija divkārt zemākas salīdzinot ar Latvenergo cenām, proti, vidēji 90 EUR/MWh salīdzinot ar pīķa cenu 188.64 EUR/MWh par Latvenergo piegādāto siltumenerģiju.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Reterra” attīsta trīs dzīvojamo ēku projektus Rīgā, un jaunā biroju ēka “Lāčplēša Plaza” būs ceturtais nekustamā īpašuma attīstības projekts Latvijas galvaspilsētā.

Ēka, kas top Lāčplēša ielā 76, jau ir aktīvā būvniecības fāzē, un šobrīd vairāk nekā 75% telpu ir iznomātas. Ēkas pabeigšana plānota 2026. gada vasarā.

Četru stāvu biroja ēkas kopējā platība ir 1617 kvadrātmetri, no kuriem 405 kvadrātmetri paredzēti tirdzniecības telpām un 1212 kvadrātmetri – birojiem.

“Komerctelpu izmērus iespējams pielāgot nomnieku vajadzībām gan būvniecības laikā, gan pēc tās. Pieejamas telpas no 30 līdz 200 kvadrātmetriem, tādējādi projekts nodrošina elastību dažādiem biznesa risinājumiem. Telpas būs piemērotas gan mazām komandām, gan lielākiem uzņēmumiem,” skaidro Jevgenija Kiseļova, “Colliers Baltics” partnere un mazumtirdzniecības nodaļas vadītāja.

Šī gada maijā Magdelēnas kvartāla attīstītājs “Vastint Latvia” pabeidzis otrās kārtas būvniecību, un ēkas veiksmīgi nodotas ekspluatācijā.

Otrās kārtas būvniecības ietvaros ir uzbūvētas divas biroju ēkas Antonijas ielā 17 un Antonijas ielā 21 ar 10 000 m2 lielām A klases biroju telpām un 1200 m² komerctelpām.

Magdelēnas kvartāls šobrīd ir vienīgais jaunais projekts Rīgas klusajā centrā, kur tiek piedāvātas augstākās klases un augstākās energoefektivitātes biroju telpas. Ēkā Antonijas ielā 17 visas pieejamās biroja platības turpmāk nomās IT uzņēmums “Atea Global Services”.

Bez biroja telpām ēkā vēl pieejamas 213 m2 lielas komerctelpas. Savukārt otrajā ēkā, Antonijas 21, 550 m2 atvēlēti restorāniem, drīzumā tiks atvērts Rimi Mini veikals, un Vastint Latvia sagaida tikpat lielu interesi arī par atlikušiem biroju stāviem, kas vēl nav rezervēti.

East Capital Real Estate saņēmis būvatļauju Galleria Riga jumta pārbūvei, un uzsākta tehniskā projekta izstrāde.

3 200 m² plašā jumta terase kļūs par augstāko publisko laukumu Rīgā - terase apvienos restorānus, kafejnīcas, pasākumu zonas, zaļās oāzes un atpūtas vietas, kā arī skriešanas celiņu ap stikla ātriju.

Būvniecību plānots sākt 2026. gada pavasarī.

Atrodoties Rīgas UNESCO Pasaules mantojuma vietā, jumta terase akcentēs vienu no lielākajām pilsētas kultūras vērtībām – tās vēsturisko jumtu ainavu. Projektēšanas procesā īpaša uzmanība ir veltīta pilsētas silueta autentiskuma saglabāšanai – jaunās būves nebūs redzamas no ielas līmeņa, vienlaikus padarot šo mantojuma panorāmu pieejamu ikvienam.

2024. gadā tika īstenots atklāts arhitektūras metu konkurss, kurā pirmo vietu ieguva arhitektu apvienība Studio SIJA, Alsins Architecture Latvija un 8x8, kas pašlaik kopā ar Galleria Riga un arhitektu Niklāvu Paegli turpina projekta detalizāciju un tehniskā projekta izstrādi.

Valsts īpašumu pārdošanas apjomi šogad turpinās augt, jo sevišķi ievērojot 2025. gada vasarā pieņemtos grozījumus Publiskas perso-nas mantas atsavināšanas likumā valsts un pašvaldību iestādēm, paredz VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes loceklis Andris Vārna.

Aizvadītais gads iezīmējis aktivitātes atjaunošanos mājokļu tirdzniecī-bas sektorā, kas skaidri parāda tuvākā laika tendenci kopumā. Pircēju aktivitāte augs. Ekspertu galvenais skaidrojums ir Eiropas Centrālās bankas krītošās bāzes likmes 2024. gadā un 2025. gadā, Euribor likmēm nokrītot līdz līmenim, kad veidojas pircēkjiem pieņemama kreditēšana. Pēdējā gada laikā straujāk augušas lietotu mājokļu cenas, kas norāda uz augstu tirgus aktivitāti otrreizējā tirgū.

Pērn aizvien aktīvāk notikusi arī Valsts īpašumu atsavināšana izsolēs, ko vislabāk demonstrē VNĪ apkopotā statistika par darījumiem pēdējos trīs gados. Saistībā ar jau minētajiem grozījumiem paredzams darījumu pieaugums konkrētajā segmentā. Proti, grozījumi ļauj pārdot publiskas personas zemi, uz kuras atrodas privātpersonai piederošas, zemesgrāma-tā ierakstītas ēkas, kuras uzceltas uz spēkā esoša neapbūvēta zemesga-bala nomas līguma pamata. Par to un citām niansēm sīkāk A. Vārnas viedoklī.

Šogad rudens atvērto durvju dienas maratons jaunajos projektos, ko sadarbībā ar nekustamā īpašuma attīstītājiem organizē sludinājumu portāls “City24.lv”, notiks 27. septembrī. Jaunas un mūsdienīgas dzīvojamās ēkas vērs durvis interesentiem, lai parādītu savus mājīgos dzīvokļus, glītās fasādes un labiekārtotos pagalmus.

Atvērto durvju dienas maratona laikā no plkst.10:00 – 16:00 klientus gaidīs attīstītāji un pārdošanas speciālisti, lai konsultētu par īpašuma iegādes jautājumiem, kā arī klātienē parādītu jaunos dzīvokļus un to priekšrocības. Tāpat dažos no projektiem sagatavoti arī īpaši izdevīgi piedāvājumi dzīvokļu iegādei.

Lai vairāk uzzinātu par katra projekta piedāvājumu un reģistrētu savu apmeklējuma laiku, aicinām apmeklēt kampaņas mājaslapu: https://www.city24.lv/atverto-durvju-dienas.

Šoreiz atvērto durvju dienā piedalīsies: ”Vide Ādaži” (Ādaži), “Tērbatas dārzs” (Centrs), “Lucavsala” (Lucavsala), “Kaivas kvartāls 2” (Rīgas Dreiliņi), “Zelta Ozols” (Teika), “Ezerjugla” (Jugla), “Nīcgales Spāres” (Dārzciems), “Baznīcas iela 5” (Centrs), “Parka kvartāls” (Ziepniekkalns), “Cukura iela 29” (Jelgava), “Jersikas nams” (Latgales priekšpilsēta), “Matīsa iela 63” (Centrs).

Lai nodrošinātu nepārtrauktu un drošu gāzes pārvadi, vienotais gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS “Conexus Baltic Grid” (“Conexus”) 2026. gadā gāzes pārvades sistēmas uzturēšanā un attīstībā ieguldīs vidēji 8,1 miljonus eiro. Ieguldījumi paredzēti diagnostikai, remontdarbiem, kā arī infrastruktūras attīstībai.

“Gāzes pārvades infrastruktūras droša un nepārtraukta ekspluatācija ir mūsu prioritāte, tāpēc notiek tās nepārtraukta apsekošana, pilnveidošana un uzturēšana kārtībā,” akcentē Ivars Cibuļskis, “Conexus” Gāzes pārvades vadītājs.

Infrastruktūras attīstībai šogad plānots novirzīt 2,1 miljonus eiro, paredzot sešu pārvades gāzesvadu šķērsojumu pārbūvi ar autoceļiem un dzelzceļu stratēģiski nozīmīgos maršrutos. Darbi ietver pārvades gāzesvada Rīga–Inčukalna PGK II līnijas šķērsojumu pārbūvi ar autoceļiem V74 (Ropaži–Podkājas) un A4 (Upesciems–Salaspils), pārvades gāzesvada Vireši–Tallina šķērsojumu pārbūvi ar autoceļu V196 (Valmiera–Brenguļi) un dzelzceļa posmu Valmiera–Strenči, kā arī pārvades gāzesvada Rīga–Paņeveža šķērsojumu pārbūvi ar autoceļu V1039 (Iecava–Raņķi) un dzelzceļa posmu Iecava–Jelgava, tādējādi uzlabojot drošu ekspluatāciju paaugstināta riska vietās.

Ekspluatācijā nodota Liepājas SEZ kapitālsabiedrības Jensen Metal jaunā ražošanas ēka Karostas Industriālajā parkā, Liepājā, kuras izveidē tika investēti 6,2 miljoni eiro.

Jaunā ražotne ir izbūvēta blakus jau esošajām divām Jensen Metal ražotnēm - melnā metāla un furnitūras ražotnei, kas Virssardzes ielā 11 darbību uzsāka 2019. gadā, un, 2022. gadā atklātajai, nerūsējošā tērauda ražotnei Ģenerāļa Baloža ielā 34.

Uzņēmums nodrošina aptuveni 450 darbavietas. Jaunā, 5 968 m2 plašā ražotne, ļaus uzņēmumam palielināt nerūsējošā tērauda produktu ražošanas jaudu, pilnveidot un modernizēt darba vidi un vēl efektīvāk nodrošināt uzņēmuma klientus ar kvalitatīviem produktiem.

Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis: “Veiktie ieguldījumi Karostas Industriālajā parkā, sakārtojot teritorijas un izbūvējot inženierkomunikācijas, ir attaisnojušies. Mēs redzam, ka Karosta, kur savulaik saimniekoja militāristi, aiz sevis atstājot degradētu teritoriju, ir kļuvusi par vietu, kur strādā moderni ražošanas uzņēmumi ar labi apmaksātām darba vietām un kā tas ir veicinājis šī pilsētas rajona attīstību. Tagad jāsper solis tālāk un līdzīgi jāattīsta arī bijušās rūpnīcas “Liepājas metalurgs” teritorija, ja mēs vēlamies piesaistīt pasaules mēroga ražotājus ar inovatīvām tehnoloģijām. Esam uzsākuši attīstības projektu, kas ietver inženierkomunikāciju, apgaismojuma, ielu, gājēju ceļu, veloceliņu izbūvi un zaļās atpūtai zonas izveidi. Tas, kas izdarīts Karostā, jāizdara arī bijušās rūpnīcas “Liepājas metalurgs” teritorijā.”

Igaunijas valsts pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid", kas strādā ar zīmolu "Elron", līdz gada beigām plāno nodrošināt divus reisus dienā maršrutā starp Tartu un Rīgu, aģentūrai LETA pastāstīja "Elron" izpilddirektors Lauri Betlems.

Viņš sacīja, ka "Elron" no 12. janvāra sāks pasažieru pārvadājumus starp Tartu un Rīgu vienu reizi dienā, tomēr uzņēmuma mērķis ir nodrošināt divus reisus dienā - vienu no rīta un vienu vakarā.

Betlems skaidroja, ka patlaban kompānija var nodrošināt tikai vienu reisu, jo, ņemot vērā pēdējo mēnešu laikā notikušos negadījumus, "Elron" ir saplīsuši divi vilcieni.

Viņš papildināja, ka vilcienu remonts prasīs zināmu laiku, tomēr, tiklīdz "Elron" būs gatavs, tiks palielināta vilcienu reisu kapacitāte maršrutā starp Tartu un Rīgu.

Viņš piebilda, ka tas būs atkarīgs arī no dzelzceļa būvniecības starp Tallinu un Tartu, jo "Elron" ir iegādājies jaunus "Škoda" vilcienus, kurus plānots nodot ekspluatācijā maršrutā Tartu-Tallina. "Ja to izdarīsim šī gada rudenī, tad varēsim atbrīvot esošo dīzeļvilcienu floti no šī maršruta un novirzīt to uz Tartu-Rīgu," piebilda "Elron" vadītājs.

Aviokompānija "Norwegian" patlaban neplāno paplašināt bāzi Rīgas lidostā, intervijā sacīja "Norwegian" finanšu direktors Hanss Jorgens Vibstads.

Viņš norādīja, ka patlaban Rīgā ir bāzētas divas "Norwegian" lidmašīnas.

Vibstads atzīmēja, ka aviokompānija izvērtē jaunas iespējas, tomēr patlaban konkrētu bāzes paplašināšanas plānu nav.

Vienlaikus viņš piebilda, ka aviokompānija turpina palielināt galamērķu skaitu no Rīgas, piemēram, nākamgad "Norwegian" sāks tiešos lidojumus no Rīgas uz Bergenu Norvēģijā.

"Redzam, ka Rīga ir ļoti pievilcīgs galamērķis gan biznesa, gan atpūtas ceļotājiem. Latvijā ir daudz Ziemeļvalstu uzņēmumu un banku, tāpēc pieprasījums ir gan no Latvijas ceļotājiem uz Eiropu, gan no norvēģiem, zviedriem un dāņiem, kuri vēlas apmeklēt Rīgu," atzīmēja Vibstads.

Tāpat viņš papildināja, ka "Norwegian" birojā Rīgā, Gustava Zemgala gatvē, patlaban strādā aptuveni 160 cilvēku un tajā darbojas vairāki departamenti, tostarp finanšu, informācijas tehnoloģiju (IT) un klientu apkalpošanas jomās.

Reģionālajā sabiedriskajā transportā no šodienas pieaug biļešu cenas, informēja Autotransporta direkcijā (ATD).

Tostarp vilcienu pārvadājumos tarifs pieaugs vidēji par 6,6%, bet autobusu pārvadājumos tarifs palielināsies par aptuveni 7,5%.

Vilcieniem un autobusiem brauciena maksa starp zonām palielinās par 30 centiem, izņemot braucienus A zonā. Savukārt vilcieniem ārpus elektrificētajām zonām un autobusiem ārpus zonām visām pieturām braukšanas maksa palielinās par 20 centiem.

Piemēram, maršrutā Rīga-Imanta vilciena biļete saglabāsies 1,5 eiro apmērā, bet reisā Rīga-Sigulda vilciena biļetes cena pieaugs no 2,5 eiro līdz 2,8 eiro. Tajā pašā laikā biļetes cena autobusā un vilcienā maršrutā Rīga-Dubulti palielināsies no diviem eiro līdz 2,3 eiro.

Vilciena biļete maršrutā Rīga-Liepāja palielināsies par 20 centiem - no 8,9 eiro līdz 9,1 eiro, vilciena biļete Rīga-Salaspils palielinās par 30 centiem - no diviem līdz 2,3 eiro, kā arī vilciena biļete Rīga-Aizkraukle palielinās par 30 centiem - no 3,5 līdz 3,8 eiro.

Pusotra gada laikā "Startup House Riga" ēka Spīķeros jaunuzņēmumu kopienai ir kļuvusi par šauru. Šī gada rudenī daļa jaunuzņēmumu, kas ir paplašinājuši savas komandas, pārcelsies uz jaunajām telpām.

Tiem pievienosies arī daži jaunuzņēmumi, kas šobrīd nomā telpas citviet pilsētā. Savukārt uz mazākajām biroju telpām rindā jau gaida tie, kuri tikko metušies sava biznesa veidošanas izaicinājumā.

"Spēcīga kopiena, atbalsts un līdzīgi domājoši cilvēki apkārt - tā vienmēr ir bijusi viena no jaunuzņēmumu veiksmes atslēgām. No pirmās dienas mēs esam centušies uzņemties atbildību par visām ikdienas mazajām sadzīviskajām rūpēm, lai jaunuzņēmumi varētu fokusēties uz svarīgāko - sava biznesa izaugsmi. "Startup House Riga" komanda ir patiešām lepna par to, ka pusotra gada laikā mūsu kopienas uzņēmumi ir spējuši piesaistīt investīcijas 7 miljonu eiro apmērā," saka "Startup House Riga" vadītājs Kristians Jenčiuss.

Ieguldot vairāk nekā 11 miljonu eiro, mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” uzsāks jauna dzīvojamo māju projekta “Dzirciema pagalms” attīstību Pārdaugavā, Mazajā Stacijas ielā.

Tā ietvaros taps divas sešstāvu mājas ar kopumā 114 dzīvokļiem, nodrošinot mājvietu gandrīz 300 rīdziniekiem. Pirmās kārtas būvniecību plānots sākt šī pavasara beigās, bet projekta noslēgums paredzēts 2028. gada nogalē.

Projekta “Dzirciema pagalms” pirmajā kārtā tiks izbūvēta sešstāvu dzīvojamā ēka ar 72 divu līdz četru istabu dzīvokļiem, kuru platība būs no 38 līdz 79 kvadrātmetriem. Tās īstenošanā plānots ieguldīt gandrīz septiņus miljonus eiro, un paredzēts, ka jaunie īpašnieki savas mājokļu atslēgas varēs saņemt 2027. gada vasaras nogalē.

Attīstītājs iecerējis sakārtot arī Mazās Stacijas ielas posmu, kas ved gar projektu, atjaunojot brauktuves un gājēju celiņa asfalta segumu, kā arī ierīkojot ātrumvaļņus gājēju drošības uzlabošanai.

Satiksmes drošības uzlabošana šajā krustojumā ir bijis problemātisks jautājums daudzus gadus, attīstoties uzņēmējdarbībai Garajā ielā, Dreiliņos, tagadējā Ropažu novadā. 2024. gada nogalē autobraucējiem ir pieejams rekonstruētais Lubānas un Rembates ielas krustojums, kas atrisina vairākas satiksmes drošības problēmas un būtiski uzlabo piekļuvi industriālajai zonai.

Krustojuma pārbūves rezultātā izbūvēti luksofori, paplašinātas brauktuves joslas abos virzienos, lai droši varētu veikt kreisos pagriezienus, uzlabota gājēju drošība, šķērsojot brauktuves. Rekonstrukcijā NORDO veicis ieguldījumu 1,8 miljonus eiro apmērā.

„ Krustojuma pārbūve bija stratēģiski svarīgs solis, kas būtiski uzlabo uzņēmumu piekļuvi NORDO teritorijai, padarot to vēl pieejamāku un efektīvāku, kā līdz šim. Šī investīcija ne tikai nodrošina plūstošu kravu kustību, kas ir galvenais faktors loģistikas efektivitātei, bet arī veicina uzņēmumu operatīvo darbību, samazinot kavēšanās un uzlabojot piegādes ķēdes darbību. Ātrāka piekļuve un optimizēta satiksme ļauj uzņēmumiem ātrāk reaģēt uz tirgus prasībām, uzlabojot konkurētspēju un nodrošinot lielāku vērtību visiem iesaistītajiem. Šī pārbūve ir vēl viens solis NORDO teritorijas attīstībā, kas veicina ilgtermiņa izaugsmi un padara šo vietu par vēl pievilcīgāku iespēju uzņēmējiem un investoriem.” stāsta NORDO valdes loceklis Mārtiņš Everts.

Par šī gada labāko radošo aģentūru Baltijā atzīta “McCann Rīga”. Šis tituls tiek piešķirts, apkopojot kopvērtējumu nozīmīgākajos starptautiskajos reklāmas un komunikācijas festivālos, kuros aģentūras tiek vērtētas pēc radošās izcilības, stratēģiskās domāšanas un kampaņu reālās ietekmes.

Tops “Baltic Agency Ranking” tiek veidots, balstoties uz aģentūru sniegumu tādos festivālos kā “Cannes Lions”, “Effie Awards”, “EPICA Awards”, “Clio Awards”, “Eurobest”, “Golden Drum”, “KIAF Awards”, “D&AD”, “ADCE Awards”, “The One Show”, kā arī citos nozares konkursos. Šī sistēma tiek uzskatīta par vienu no objektīvākajiem radošās industrijas kvalitātes rādītājiem Baltijas reģionā, kur par katru apbalvojumu punktus piešķir un kopvērtējumu veido Igaunijas vadošā nozares organizācija “Best Marketing”.

2025. gadā “McCann Rīga” uzrādīja īpaši spēcīgu sniegumu ne tikai biznesa klientu kampaņās, bet arī sociālas nozīmes kampaņās, kur īpaši izceļama Valsts asinsdonoru centra kampaņa “Piepildi karogu” un “Getliņi EKO” bioloģisko atkritumu šķirošanas kampaņa “Bipa ir badā”. Īpašu starptautisku rezonansi guva “SSE Riga” absolventu ziedošanas kampaņa “The SSE500”, kas tika apbalvota Eiropas līmenī ar zelta “Effie Europe” par stratēģijas efektivitāti.

Latvijā 2024.gadā tika pavadīti 1,77 milj. viesu nakšu1, kas rezervētas kādā no četrām digitālajām platformām - Booking.com, Airbnb, Expedia Group un Tripadvisor, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) un Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat sadarbības projektā iegūtie dati.

Tas ir par 15,1% vairāk nekā 2023.gadā, kad rezervēto viesu nakšu skaits bija 1,54 milj., kā arī par 32,4% vairāk nekā 2019.gadā pirms pandēmijas, kad rezervēto viesu nakšu skaits sasniedza 1,34 milj. nakšu. Baltijas valstu galvaspilsētu vidū rezervēto viesu nakšu skaita ziņā joprojām līdere ir Rīga, kam seko Tallina un Viļņa.

2024.gadā 1,33 milj. jeb 75,4% no viesnaktīm Latvijā rezervēja ārvalstu viesi, bet 435,6 tūkst. jeb 24,6% rezervēja Latvijas iedzīvotāji. Salīdzinot ar 2023.gadu, pieauga gan ārvalstu viesu (par 14,6%), gan vietējo viesu (par 16,9%) rezervēto viesnakšu skaits. Salīdzinot ar 2019.gadu, vietējo viesu rezervēto nakšu skaits palielinājies 2,6 reizes, bet ārvalstu viesu rezervēto nakšu skaits pieaudzis par 14,1%.