Jaunākais izdevums

Veiksmīgi pārdevis radošu personību teju kulta vietas statusu iemantojušo Teātra bāru, Dāvis Auškāps iepazīstina ar Jūliju Pumpuru

Tas ir ne vien viņa astotais krogs, bet arī iedomu un iedvesmas tēls.

Nupat maijā atklājāt savu jauno lolojumu – gastrobāru Jūlijs Pumpurs. Kas viņš tāds ir?

Es to saucu par visu darbinieku labāko īpašību apkopojumu vienā personā. Tas ir mūsu iedomu un iedvesmas tēls, no kā mācāmies. Viņš ir asprātīgs, viesmīlīgs; viņam garšo labi ēdieni un kvalitatīvi dzērieni. Jūlijs Pumpurs daudz ceļo un atved mums svaigas idejas.

Kādreiz man bija Teātra bārs, kur notika ballītes, iedzeršanas un ģitāras spēles. Tagad ir iestājies zināms briedums, kad ļoti svarīgi, lai šajā vietā ir augstvērtīgas lietas, veselīgi produkti ēdienos, labi dzērieni bāra plauktos. Pa dienu var arī ātri kvalitatīvi paēst, bet vakarā – lēnām baudīt a la carte maltīti. Vēl esmu sapratis, ka ļoti svarīgi cilvēkiem apvienoties pretēji savam egoismam, tāpēc cenšos saviem darbiniekiem mācīt šajā projektā strādāt roku rokā. Piemēram, apkalpot gastrobāra apmeklētājus, it kā tie būtu viņu ciemiņi. Tas nav viegli, jo ir dažādi garastāvokļi, kā arī kāds var patikt, bet cits – ne.

Jūsu jau pieminētajā Teātra bārā gluži kā kulta vietā mutuļoja radošu cilvēku dzīvība. Vai patiešām nekā no tā visa vairs nepietrūkst?

Teātra bārs joprojām darbojas, bet bez manis. Esmu no tiem cilvēkiem, kuriem ar laiku patīk iet tālāk. Tās visas ir brīnišķīgas atmiņas, bet pats vairs tur nejutos kā savā vietā. Man ir ģimene, bērni, esmu pieaudzis cilvēks, kuram nakts dzīve vairs neinteresē. Tā bija riktīga dzertuve labā nozīmē. Ar laiku nevarēju uzturēt vietu, kurā pats vairs pa naktīm nebiju klāt, tālab Teātra bāru pārdevu. Darījums bija veiksmīgs. Kā smejos, izdevās atdot parādus un aizbraukt ar sievu uz Berlīni mazliet iepirkties. Tas arī viss. Manuprāt, ļoti labi, jo itin bieži šādos gadījumos tomēr neizdodas ar sausām kājām iznākt ārā.

Restorānu biznesā esat pieredzējusi haizivs. Kad un ar ko tas viss sākās?

Pirmais arī bija Teātra bārs, ko atvēru 2003.–2004. gadu mijā. Tolaik organizēju korporatīvos pasākumus, bet bija sapnis par savu bāru. Sagadījās satikt paziņu, kurš vēlējās pārdot kafejnīcu, ar ko viņam pagalam neejot. Mudināju, lai pārdod man. Cena bija visai niecīga. Man tāda nauda bija, un es viņa kafejnīcu nopirku. Tālāk to vietu būtiski pārveidoju, un tā atdzīvojās, piepildot savu misiju. Tur pulcējās aktieri, inteliģenti, kultūras pārstāvji. Daudz nebija jāpiepūlas, jo bārs atrodas pretī teātrim. Nebija arī šaubu par nosaukumu.

Drīz pēc tam man piedāvāja iekārtot bufeti Jaunajā Rīgas teātrī. Šķita, ka labāk tur iederētos restorāns, kas strādā arī ikdienā, ne tikai izrāžu laikā. Tas bija veiksmīgs projekts, ko arī jau kādu laiku esmu nodevis saimniekošanai saviem kolēģiem. Nupat teātris piedzīvoja pēdējās izrādes pirms rekonstrukcijas un tiek slēgts.

Bijuši arī vēl citi projekti Pāvilostā un Vecāķos.

Tie gan tik veiksmīgi neaizgāja, jo nevarēju visur vienmēr būt klāt. Un vēl man sākumā likās, ka pie jūras līdzās šašlikiem iederētos arī ceptas reņģītes, līdakas kotletes vai Cēzara salāti ar speciālo Baltijas jūras anšovu mērci. Divu sezonu laikā sapratu, ka tas nevienam nav vajadzīgs.

Bija restorāns arī Venecuēlā, tad vēl Mercato… Jūlijs Pumpurs ir astotais, un tas manā pārziņā patlaban ir vienīgais. Lai to iekārtotu, lielāko daļu līdzekļu esmu aizņēmies. Vieta Galerijā Centrs ir ļoti laba. Domāju, ka jebkurš restorāns ir jābūvē, rēķinoties ar pastāvīgajiem klientiem, bet šeit vēl ir viena priekšrocība – lielā cilvēku plūsma. Vien jāizdomā, kā viņus uzrunāt.

Kā kopumā vērtējat pašreizējo situāciju valstī restorānu biznesā?

Mēs esam absolūta restorānu lielvalsts! Latvijā ir ļoti laba līmeņa restorāni ar augstu ēdienu kvalitāti. Ir vairāki, kuros pats iegriežos baudīt ēdienu: Vincents, Restorāns 3, Bibliotēka N°1, Ave Luna u.c. Tajos ir augsti interjera un apkalpošanas standarti. Tiesa, trūkst gan pavāru, gan viesmīļu. Toties Mārtiņš Rītiņš ir izaudzinājis veselu pavāru paaudzi. Arī Andrejs Žagars izskolojis paaudzi ar brīnišķīgiem restorānu darbiniekiem, kuri, sākuši kā viesmīļi, nu ir profesionāli menedžeri. Pateicoties šiem skolotājiem un viņu sekotājiem, arī uzauguši standarti, jo tieši viņi pacēluši to latiņu tik augstu.

Tātad konkurence nesaudzē.

Jā, tā ir milzīga. Tomēr uzskatu, ja labi un godprātīgi dara savu darbu, ir tajā iekšā līdz galam, tad nevar neizdoties.

Plašāk lasiet intervijā Krogu turētājs ar sausām kājām piektdienas, 7. jūlija, laikrakstā Dienas Bizness!

Fotoattēlu galeriju skatīt augstāk!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Balticovo olas un olu produkcija

Laura Mazbērziņa, 14.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv viesojas AS Balticovo, vērojot, kā Iecavā tiek ražotas olas un pārējā produkcija.

Ražošanas procesa fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Olu un olu produktu ražošanas uzņēmums AS Balticovo nesen nosvinēja savu 46. dzimšanas dienu. Pirmās dējējvistas uz Iecavu tika atvestas 1973. gadā, bet industriāla olu ražošana aizsākās tikai 1975. gadā, pastāstīja Toms Auškāps, AS Balticovo valdes loceklis. AS Balticovo ir uzņēmums ar 100% Latvijas kapitālu. Uzņēmums piedāvā vistu olas čaumalās, vārītas un lobītas olas, šķidros olu produktus un sausos olu produktus.«Balticovo ir arī olas, kuras ir bagātinātas ar selēnu un omega-3 taukskābēm, pateicoties barībai ar paaugstinātu rapšu raušu daudzumu,» pastāstīja T. Auškāps.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vēro, vai Ukrainas olu ražotājiem izdosies atvērt ražotni Latvijā

Anita Kantāne, 24.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 1,8 miljoniem ik dienu saražoto olu AS Balticovo ierindojas ne vien Baltijas, bet arī Ziemeļeiropas lielāko olu ražotāju sarakstā. Šā gada lielais lauksaimniecības izaicinājums – sausums – ietekmēs olu pašizmaksu arī Balticovo ražotnēs, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kopumā nozare vēro, vai Ukrainas olu ražotājiem izdosies atvērt ražotni Latvijā.

Nemitīgu sekošanu līdzi pircēju dzīvesveidam un pārtikas uzņēmumu vajadzībām, kā arī ražotnes modernizēšanu var saukt par AS Balticovo veiksmes atslēgu. Efektīva ražotne – šādi izveidoto ražošanas procesu raksturo AS Balticovo valdes loceklis Toms Auškāps. Uzņēmums nodarbina gandrīz 300 iedzīvotāju, un gadā tiek saražoti teju 700 miljoni olu, veidojot aptuveni 50 miljonus eiro lielu apgrozījumu gadā. Latvijā no saražotā paliek aptuveni 30%, pārējā produkcija tiek eksportēta uz 20 valstīm, arī ārpus Eiropas. «Nodokļu reforma ļaus peļņu reinvestēt ražotnē,» norāda T. Auškāps un uzsver, ka AS Balticovo ir uzņēmums ar 100% Latvijas kapitālu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olu un olu produktu ražošanas uzņēmuma AS "Balticovo" attīstībā šogad plānots investēt apmēram 15 miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma valdes loceklis Toms Auškāps.

Viņš informēja, ka tostarp lielākās investīcijas - 13 miljoni eiro - paredzētas jaunajā ražošanas kompleksā, kuru ekspluatācijā plānots nodot šogad jūnijā.

Jaunajā ražošanas kompleksā plānots izvietot olu šķirošanas centru, kā arī olu vārīšanas līniju, minēja Auškāps, piebilstot, ka jaunā olu šķirotava ļaus uzņēmumam turpināt attīstīties, tostarp iepirkt, šķirot un iepakot olas arī no Latvijas zemnieku saimniecībām tālākai tirdzniecībai eksporta tirgos.

Tāpat 2021.gadā "Balticovo" plāno veikt ieguldījumus, lai palielinātu esošās graudu pieņemšanas jaudas, izbūvējot jaunu graudu pirmsapstrādes kompleksu ar kopējo ietilpību 30 000 tonnu graudu.

"Plānojam arī pieckāršot graudu pieņemšanas jaudas, lai efektivizētu sadarbību ar vietējiem zemniekiem. Tā rezultātā plānojam samazināt rindas graudu sezonā, lai vietēji zemnieki varētu ātrāk nodot izaudzētos graudus, no kuriem tālāk gatavojam barību mūsu vistām," pauda kompānijas pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas ražošana Avenei tirgū piedāvā Latvijā ražotus vegānus saldējumus – bez piena produktu klātbūtnes; to ražotājs Dāvis Dudelis ar līdzšinējo pieprasījumu ir apmierināts

«Es ražoju saldējumu no augļiem un ogām. Tie ir vegāni un nesatur piena produktus. Es pats jau ilgu laiku esmu veģetārietis, bet palēnām gribu pāriet uz vegānu uzturu. Man šķiet, ka šāda saldējuma ražošana ir laba nodarbe ar skatu nākotnē. Tāpēc izdomāju gatavot šādus saldējumus, kas ir vienkārši garšīgi, un tos ēd visi, ne tikai vegāni,» stāsta Dāvis.

Avenei saldējumos ir blendēti augļi, svaigi spiestas sulas, nedaudz paštaisīta cukura sīrupa un garšvielas. Daži satur arī kokosriekstu pienu. «Tas pamatā ir arī viss. Nav pievienotas lētākās izejvielas, lai tikai iegūtu masu,» klāsta Dāvis. Viņš vēlētos plašākā sortimentā piedāvāt latviskās garšas, bet sākumā, lai nostabilizētu visiem saprotamās garšas, viņš izmanto dažādus augļus, kas vairumam patīk, – avokado, ananasus, citrusaugļus, banānus. Ar laiku viņš plāno eksperimentēt un piedāvāt dažādus saldējumus ar šim reģionam raksturīgām garšām. Piemēram, laikā, kad bija rabarberi un zemenes, viņš gatavoja saldējumu no šiem augļiem. «Domāju, ka nākotnē gatavošu vairāk našķu ar lokālajām garšām un piedāvāšu cilvēkiem arī saldējuma variantus bez cukura,» teic Dāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IT kompānijas Emergn vecākais programmētājs Dāvis Voiceščuks gadu strādāja Silīcija ielejā esošajā SAP birojā Paloalto

Dāvis strādāja komandā, kas bija atbildīga par produktu SAP Screen Personas. Tas ir rīks, ar ko pielāgot un personalizēt sarežģītas biznesa programmatūras grafiskās lietotāja saskarnes un atvieglot dzīvi sistēmas galalietotājiem – tas, ko cilvēki redz, izmantojot SAP programmatūru savā datorā. «SAP izstrādā biznesa programmatūru, kas ir diezgan vispārīga. Ņemot vērā, ka tā paredzēta dažādiem gadījumiem, ne visiem klientiem ir vajadzīgs itin viss, līdz ar to daudz kas ir lieks, un rezultātā gala lietotājam ir sarežģīts ekrāns, kurā grūti orientēties. Tāpēc mūsu komanda strādāja pie rīka, ar ko šos sarežģītos ekrānus vienkāršot,» viņš stāsta. Viņš iesaistījās šajā komandā 2015. gadā, strādājot Emergn (tolaik – Exigen Services) Latvijas birojā, jo abiem uzņēmumiem ir cieša sadarbība. Kad radās iespēja diendienā strādāt kopā ar kolēģiem pāri okeānam, Dāvis izmantoja to.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Dārgākie luksusa auto, ko pērn atļāvušies Latvijas uzņēmēji

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli DB, 25.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 230 tūkstoši eiro – šāda ir rekordsumma, ko kāds Latvijas uzņēmums pērn iztērējis par luksusa klases automašīnu.

DB jau tradicionāli ir apkopojis Ceļu satiksmes drošības direkcijas datus par 25 dārgākajiem luksusa klases automobiļiem, ko pērn savām vai savu saimnieku vajadzībām iegādājušies Latvijas uzņēmumi. Savukārt kopējie dati par pagājušā gada reālo luksusa auto tirgu vēl tiks publicēti.

Portālā publicējam TOP3 dārgākos auto.

Viss saraksts 25 dārgākie luksusa auto, ko pērn atļāvušies Latvijas uzņēmēji lasāms 25. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

##TOP3:

##1. FERRARI GTC4 LUSSO

Mēdz jokot, ka šis auto atgādina maizes klaipu. Taču tam ir ievērojama jauda, pateicoties četru riteņu piedziņai un četru riteņu stūrēšanas iekārtai, kas ļauj palielināt gan ātrumu, gan stabilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafejnīca Terapija vienlaikus met divus izaicinājumus – piedāvā tikai vegānu ēdienus un to dara nomaļākā ielā, nevis Rīgas centrā

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Kafejnīca Terapija durvis vēra apmēram pirms gada, izvēloties Bruņinieku ielu starp A. Čaka un Avotu ielu, kur vismaz pagaidām nav nedz uzņēmēju, nedz pastaigu mīļotāju iecienīts pilsētas kvartāls. «Vietu meklēju apmēram divus gadus, jo gribēju savu uzņēmumu attīstīt tuvāk Avotu ielai, kas, manuprāt, tuvākā nākotnē varētu attīstīties par nākamo radošo kvartālu. Arī citās Eiropas galvaspilsētās lēnām notiek atsevišķu rajonu attīstīšanās tālāk no centra. Mīnus ir fakts, ka vismaz pagaidām šis ir tāds jocīgs rajons, kurā gandrīz nav biroju, līdz ar to nevar paļauties uz pusdienotājiem, kuri varētu saprast arī mūsu kafejnīcas koncepciju,» stāsta kafejnīcas Terapija īpašniece Elīna Dzelzkalēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafejnīcu ķēdes Osvalds Pupa galvenais uzdevums ir neapnikt tiem, kas šajās ēdināšanas iestādēs pusdieno katru dienu

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Pirms pieciem gadiem šefpavārs Oskars Paltiņš kopā ar kompanjonu Valdi Ērgli, kura profesionālā darbība līdz tam nebija saistīta ar ēst gatavošanu, Rīgā Pļavniekos atvēra savu pirmo kafejnīcu Osvalds Pupa, kuras mērķauditorija ir pusdienotāji. Šajos darbības gados pirmajai kafejnīcai piepulcējušās vēl divas, viena no tām arī ir Pļavniekos, bet otra – pilsētas centrā, un šajā rudenī ķēdei klāt nāks nākamais posms – Spīķeros. «Visu uzņēmumu māte barotāja ir pirmā kafejnīca, kas atrodas vienā ēkā ar veikalu Cenuklubs. Tajā aktīvākajās stundās no 12.00 līdz 14.00 pabarojam apmēram 350 cilvēku. Labi sokas arī otrai Pļavnieku kafejnīcai, bet centrā tai vēl nākas iešūpoties, jo apkārt ir liela konkurence – daudz kafejnīcu, kuras arī piedāvā pusdienas. Turklāt pēcpusdienā pieprasījums pieplok, jo apkārt esošo biroju darbinieki dodas mājās un apkārtne kļūst tukša,» atklāj kafejnīcu ķēdes Osvalds Pupa līdzīpašnieks Oskars Paltiņš. Taujāts, kādēļ tika izvēlēts tāds kafejnīcas nosaukums, viņš smejoties teic, ka vārds Osvalds ir apvienojums no abu īpašnieku vārdiem Oskars un Valdis, bet uzvārds Pupa tika dots kā joks, lai cilvēkam tas būtu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vieglprātība un skopums liedz ieguldīt eksportā saskaņā ar riska izvērtējumu; apdrošināšana risinātu virkni problēmu

Sākot ar pilnīgi liekiem un pat muļķīgiem uzņēmējdarbības riskiem un beidzot ar Latvijas tirdzniecības bilances izkļūšanu no hroniski negatīvajiem rādītājiem – tik plaša spektra risinājumu spēj dot eksporta kredītrisku vadības instrumenti. Neinformētība par tiem Latvijā ir kritiski augsta. Tā secināts attīstības finanšu institūcijas Altum un DB rīkotajā ekspertu diskusijā Riski eksporta tirgos un priekšizpētē.

Priekšapmaksas bremze

Jau pēc gadiem ilgušiem valsts atbalsta pasākumiem eksportētājiem no jaunu tirgu meklējumiem, biznesa sākšanas līdz apjomīgām kredītgarantijām uzņēmēju neinformētība par to, kā arī neticīga attieksme pret šādiem finanšu instrumentiem Latvijā ir ļoti augsta. Dažādās auditorijās tā ir atšķirīga. DB aptaujas rezultāti ir redzami grafikā, un Altum dati ir līdzīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Balticovo nākotnē plāno sākt eksportu uz Honkongu, Vjetnamu un Taivānu

LETA, 23.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olu un olu produktu ražotājs Balticovo nākotnē plāno sākt eksportu uz Honkongu, Vjetnamu un Taivānu, aģentūrai LETA pastāstīja kompānijas komunikācijas un attīstības direktors Toma Auškāps.

Viņš teica, ka uzņēmums šogad sācis produkcijas eksportu uz Kazahstānu un aktīvi attīsta eksportu arī uz Dubaiju, kur uzņēmums audzē klientu bāzi.

Tāpat kompānija aktīvi strādā pie tā, lai nākotnē apgūtu Honkongas, Vjetnamas un Taivānas tirgus, uz kurieni uzņēmums produkciju pagaidām vēl neeksportē. Uz šiem tirgiem plānots vest augstas pievienotās vērtības produktus saldētā veidā, piemēram, olu kulteņus un citus šķidrus olu produktus, kas iztur garo pārvadāšanas laiku.

Auškāps piebilda, ka ir grūti pateikt, kad precīzi Balticovo eksports uz iepriekš minētajām valstīm sāksies, jo jaunu tirgu apguve ir darbietilpīgs process un aizņem ilgāku laiku. «Mūsu iekļūšana Dubaijas tirgū arī bija ļoti garš process, četrus gadus braucām uz izstādēm, un pagāja ļoti ilgs laiks, kamēr klienti mūs novērtēja. Ilgs laiks ir nepieciešams arī, lai caur Pārtikas un veterināro dienestu notiktu sertifikātu saskaņošana starp valstīm. Tagad mēs gaidām Honkongas pārstāvjus Latvijā uz auditu. Dokumenti ir saskaņoti, bet vēl ir vajadzīgs audits. Tālāk seko darbs pie produktu pielāgošanas klientiem, marķējuma, iepakojuma un iepakojuma apdrukām. Svarīgi atrast arī pareizo loģistikas partneri,» pieredzē dalījās Auškāps.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Dāvis Bertāns noslēdzis līgumu ar basketbola aizsargekipējumu ražotāju Blindsave

Dienas Bizness, 16.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Līgums paredz arī Dāvja Bertāna īpašā dizaina izstrādi (limited edition) kādam no Blindsave produktiem.

Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) komandas Sanantonio Spurs spēlētājs Dāvis Bertāns noslēdzis vairāku gadu sadarbības līgumu ar basketbola aizsargekipējumu ražotāju Blindsave.

Turpmāk Dāvis Bertāns NBA spēlēs un treniņos izmantos Latvijā ražoto Blindsave aizsargekipējumu un kompresijas apģērbu.

Līdz ar līguma noslēgšanu Dāvis Bertāns dos tiesības uzņēmumam izmantot savu vārdu un tēlu komunikācijai ar sabiedrību.

«Ar Blindsave produktiem jau spēlēju Latvijas izlases sastāvā aizvadītajā Eiropas čempionātā. Ņemot vērā, cik dinamisks un atlētisks pēdējos gados ir palicis baksketbols, it īpaši NBA, man ir svarīgi spēlēs un treniņos lietot ekipējumu, kas pasargā no dažāda veida triecieniem un ļauj spēlēt brīvi. Tādēļ esmu ļoti priecīgs par sadarbību ar Blindsave, jo šo ekipējumu jau esmu pārbaudījis kaujas apstākļos, un tas ir lielisks,» atzīst Dāvis Bertāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Jaunais alus darītājs Ziemeļu Enkurs neizjūt konkurenci tirgū

Laura Mazbērziņa, 17.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā Rīgā tika atklāts jauns alus brūzis un bārs Ziemeļu Enkurs, kuru vēsturiskās telpās kopīgiem spēkiem izveidojuši bērnības draugi Dāvis Linde un jūrasbraucējs Klāvs Killo.

Šīs biznesa idejas pirmsākumi meklējami pirms pusotra gada. Ideja par «Ziemeļu Enkuru» radās Dāvim, kad viņš piedalījās Alus darītavas AS «Aldaris» rīkotajā konkursā «Aldara kauss». «Aldara kauss» ir alus mājbrūvētāju konkurss, kurā dalībnieki sacenšas par iespēju savu alu saražot «Aldara» vēsturiskajā brūzī 12 000 litru apmērā. 2015. gadā Dāvis tika finālā, bet neuzvarēja. Viņš savam bērnības draugam Klāvam bija apsolījis un kā ironisku joku izteicis, ka, ja uzvarēs 2016. gadā, tad viņi taisīs paši savu alu, un tā arī notika. Dāvis saņēma «Aldara kausa» godalgu kā 2016. gada labākais mājbrūvētājs.

«Ziemeļu Enkurs» esot likumsakarīgs turpinājums tā saimnieku pieredzei mājbrūvēšanā un mīlestībai pret alu. Šeit tiek piedāvāts pašu brūvēts alus, kā arī ar alu saskaņoti ēdieni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Restorānu biznesā pieredzējušais Dāvis Auškāps atver jaunu bāru Vecrīgā

Zane Atlāce-Bistere, 08.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centrā Galerija Centrs atklāta jauna ēdināšanas iestāde – Gastrobārs Jūlijs PUMPURS, kas piedāvā Eiropas virtuvi.

Telpu interjeru veidojusi interjera dizainere Santa Meikulāne. Tajā saimnieko pavārs un dārznieks, ceļotājs un jaunu garšu meklētājs Jūlijs Pumpurs.

Bāra īpašnieks ir restorānu biznesā pieredzējušais Dāvis Auškāps, kurš stāsta, ka šī restorāna vidi un konceptu centies veidot tādu, kas pašam iet pie sirds, cerot, ka arī citiem tas patiks. Grilbāra šefpavārs ir Māris Skaistkalns.

D. Auškāps darbojas ēdināšanas biznesā jau 13 gadus. Debitējis kā Teātra bāra un Teātra restorāna saimnieks, vēlāk atvēris kafejnīcu Venecuēlā, Margaritas salā, piedalījies arī vairākos citos restorānu projektos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik Dāvis Suneps ar konsultācijām par to, kā reģistrēt uzņēmumu, izpalīdzēja paziņām, bet tagad to attīstījis kā atsevišķu biznesa projektu registeracompany.lv

SIA Expedience īpašnieks Dāvis Suneps nodarbojas ar pasākumu organizēšanu; 2015. gada janvārī viņam bija jāizvēlas, kā nokārtot attiecības ar valsti, lai maksātu nodokļus, un viņš izvēlējās dibināt SIA, kas ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja. Uzņēmuma dibināšanas process viņam prasīja nedēļu, viņš visu nokārtoja gandrīz ar pirmo reizi, bet nācās vēlreiz doties pie notāra un uz Uzņēmumu reģistru (UR), jo juridiskās adreses īpašniecei iesniedzamajos dokumentos nebija pierakstīts viņas otrais vārds. Dāvis ir dzirdējis, ka ir gadījumi, kad uzņēmēji pat desmit reizes labo dokumentus pirms iesniegšanas. «Tolaik strādāju Latvijas Universitātes Studentu biznesa inkubatorā, un tur daudziem uzņēmējiem bija jautājums par to, kāda veida juridisko struktūru dibināt. Tā nu sanāca, ka visi, kam vajadzēja dibināt uzņēmumu, prasīja man padomu, jo es tam visam jau biju gājis cauri. Visu izpētīju tiktāl, lai varētu palīdzēt reģistrēt uzņēmumu. Pamazām tas attīstījās līdz tādam līmenim, ka arvien biežāk man vaicāja pēc konsultācijas, un pērn oktobrī izveidoju vietni internetā, kur piedāvāju savus pakalpojumus. Tagad, sešus mēnešus vēlāk, aprīlis bija pirmais mēnesis, kad varēju nomaksāt savus rēķinus, pateicoties konsultācijām par to, kā dibināt uzņēmumu. Līdz Jāņiem līdzdarbojos vēl divos citos projektos, bet jūnija beigās plānoju šajā projektā iesaistīties pilnībā,» viņš stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Tiesa noraida uzņēmēja Lauvas prasību piedzīt no basketbolista Bertāna 32 269 eiro

LETA, 22.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa šodien noraidīja uzņēmēja Mārtiņa Lauvas pārstāvētās "Basketbola attīstības aģentūras Rīga" jeb SIA "BAA Rīga" prasību piedzīt no Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) latviešu basketbolista Dāvja Bertāna 32 269 eiro, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Pārskatot lietu pēc būtības, tiesa šodien pasludinātajā spriedumā ir atzinusi, ka starp pusēm noslēgtā līguma noteikums par atlīdzību ir spēkā neesošs no līguma noslēgšanas brīža un strīda izšķiršanā nevar tikt piemērots, tādēļ prasība, kas tiesā celta, pamatojoties uz šo noteikumu, ir noraidāma.

Spriedums 30 dienu laikā ir pārsūdzams kasācijas kārtībā. Tāpat no Lauvas par labu Bertānam piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi, kā arī nospriests līdz ar sprieduma stāšanos spēkā atcelt lietā piemēroto prasības nodrošinājumu.

Apelācijas instances tiesā, skatot lietu atkārtoti, secināts, ka starp pusēm noslēgtā līguma noteikumi formulēti tā, ka nebija paredzams atlīdzības apmērs, kāds pienāksies "BAA Rīga" par tās sniegto pakalpojumu. Eiropas Savienības tiesa ir norādījusi, ka patērētāju līgumos noteikumiem par atlīdzību jābūt formulētiem saprotami, lai patērētājam būtu skaidras līguma ekonomiskās sekas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olu un olu produktu ražošanas uzņēmuma «Balticovo» apgrozījums aizvadītajā gadā bija 48,67 miljoni eiro un uzņēmums gadu noslēdzis ar 5,37 miljonu eiro peļņu, informēja uzņēmumā par akcionāru pilnsapulcē apstiprinātajiem «Balticovo» finanšu rezultātiem.

Pēc aplēsēm, «Balticovo» apgrozījums pērn ir sarucis par apmēram 7%, savukārt peļņa kritusies vairāk nekā uz pusi.

Kompānijā arī informēja, ka 2018. gadā «Balticovo» saražoja 649 miljonus vistu olu, kas ir par 37 miljoniem mazāk nekā iepriekšējā gadā, kad tika saražoti 686 miljoni olu.

«Balticovo» valdes loceklis Toms Auškāps paskaidroja, ka «Balticovo» pārdošanas rezultāti ir jāvērtē kā likumsakarīgi un normāli, jo 2018.gadā tirgi nomierinājās un pieprasījums pēc eksporta olām atgriezās iepriekšējā līmenī salīdzinājumā ar 2017.gadu, kad Eiropā un aiz tās robežām bija olu deficīts. Togad vairākās valstīs no tirdzniecības izņēma miljoniem olu indīgas vielas «Fipronil» klātbūtnes konstatēšanas dēļ Nīderlandes un Beļģijas uzņēmumos saražotajās olās, un bija vērojams olu cenu kāpums biržās. Tamdēļ «Balticovo» kā viens no uzņēmumiem, kuri vistām nodrošina drošus un veselībai nekaitīgus turēšanas apstākļus, 2017.gadā izmantoja paaugstināto pieprasījumu un kāpināja apgrozījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Balticovo, ieguldot 5 miljonus eiro, plāno būvēt jaunu olu pārstrādes cehu

Žanete Hāka, 06.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olu ražošanas uzņēmums AS Balticovo izsludinājis iepirkumu jauna ražošanas kompleksa projektēšanai un būvniecībai, liecina kompānijas paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 5 miljoni eiro. Paredzamais līguma izpildes termiņš ir 2021.gada 31.marts.

AS Balticovo ir iecerējusi apjomīgu ražošanas paplašināšanas un modernizācijas projektu - tiks būvēts jauns ražošanas cehs un rekonstruēts viens no uzņēmuma pašreizējiem cehiem, portālam DB pastāstīja AS Balticovo komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps.

Pašreiz Balticovo ar vārītām olām apgādā lielākos pārtikas ražotājus ne tikai Centrāleiropā, bet arī Skandināvijas valstīs.

Tomēr, arvien pieaugot pieprasījumam HoReCa sektorā pēc tādiem produktiem kā vārītas olas, nepieciešams paplašināt un modernizēt pašreizējo olu pārstrādes cehu. Vārītas, lobītas olas kā produkts ir kļuvušas par pieprasītu preci arī pašmāju tirgū, ieņemot vietu lielo tirdzniecības ķēžu veikalu plauktos, skaidro kompānijas pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot uzņēmuma attīstībā, uzņēmums "Balticovo" Iecavā atklājis vērienīgu ārpus sprostu dējējvistu novietņu kompleksu.

Kompleksā ir 400 000 vistu, katra novietne izbūvēta trīs stāvos. Projekta kopējās investīcijas pārsniedz 10 miljonus eiro, un tas realizēts divu gadu laikā.

Jaunā vistu kūts nodrošina vistām brīvu pastaigu laukumu iekštelpās - trīs stāvu platībā. Vienā kūtī gadā saražo 40 miljonus olu (marķētas ar 2. numuru), un, lai gan lielākā daļa saražotās produkcijas tiek realizēta eksporta tirgos, arī vietējais 2. numura olu patēriņš Baltijā pēdējo trīs gadu laikā ir pieaudzis par 25%.

Komplekss sastāv no vienas jaunputnu novietnes un trim dējējvistu kūtīm ar kopējo ražošanas kapacitāti – 120 miljoni olu gadā.

Valdis Grimze, "Balticovo" padomes priekšsēdētājs, informē: "Atrādot mūsu jaunās vistu kūtis jeb vistu daudzdzīvokļu mājas, kā mēs tās varētu dēvēt, jo vistas var kāpelēt pa trīs stāviem, esam realizējuši ievērojamu Eiropas līmeņa projektu, kas visu olu produktu ražošanas industriju Latvijā paceļ jaunā līmenī."

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Balticovo ieguldīs vairāk nekā 8 miljonus eiro ārpus sprostiem turētu vistu olu ražošanas attīstībā Iecavā

LETA, 28.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olu un olu produktu ražošanas uzņēmums AS «Balticovo» plāno ieguldīt vairāk nekā astoņus miljonus eiro ārpus sprostiem turētu vistu olu ražošanas attīstībā Iecavā, intervijā teica «Balticovo» valdes loceklis Toms Auškāps.

Pēc viņa teiktā, lai ražotu kūtī turētu vistu olas, uzņēmums plāno izveidot vietu 260 000 putnu.

«Ideja attīstīt ārpus sprostiem turētu vistu olu ražošanu ir balstīta uz pieprasījumu Skandināvijā un Rietumeiropā. Latvijā var just nelielu pieprasījuma kāpumu, bet tikai uz to būtu pāragri balstīt biznesa lēmumus. Iecavā mēs būvēsim gan ārpus sprostu kūtis, gan jaunputnu kūtis, kurās no cālīšiem tiks audzētas dējējvistas,» sacīja Auškāps.

Savukārt «Balticovo» padomes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Valdis Grimze piebilda, ka kompānija strādā pie nr.2 jeb kūti turētu vistu dētu olu ražošanas attīstības, jo šādas olas uzņēmumam sāk pietrūkt pieprasījuma nodrošināšanai Latvijā un ārvalstu tirgos. Pirmās divas kūtis plānots nodot ekspluatācijā 2019.gada otrajā pusē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olu un olu produktu ražotājs Balticovo pieteicis sevi saldējuma segmentā, radot divus jaunus produktus – pēc klasiskas receptes veidotu plombīra saldējumu un Baltijā pirmo olu proteīna saldējumu.

Olu proteīna saldējums ir īpašs ar savu augsto proteīna un zemo ogļhidrātu daudzumu.

"Ola kā neatņemama saldējuma receptes sastāvdaļa – šis ir stratēģiski jauns pavērsiens, un līdz ar to esam ielikuši pamatakmeni Balticovo Premium zīmola un produktu stratēģijas attīstībā. Mums ir liels gandarījums būt pirmajiem Baltijā, kas ir izveidojuši saldējumu, ražošanas tehnoloģijā izmantojot augstvērtīgu olu proteīnu," stāsta AS Balticovo komunikācijas un attīstības direktors, valdes loceklis Toms Auškāps.

Pieprasījums pēc proteīna produktiem, tostarp alternatīviem saldējumiem, pēdējo gadu laikā pasaulē ir strauji audzis, taču olu proteīna saldējums var tikt uzskatīts par īpaši ekskluzīvu produktu, kam Baltijā līdzvērtīgu konkurentu patlaban neesot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc nesenajiem notikumiem saistībā ar ABLV Bank rodas jautājums, kas notiks ar bankas meitasuzņēmumiem, kuri māteskompānijai līdz šim pelnīja diezgan ievērojamas naudas summas, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

ABLV Asset Management un ABLV Capital Markets valdes priekšsēdētājs Leonīds Kiļs stāsta, ka patlaban plāns ir nodot ABLV klientu aktīvus AS Baltic International Bank, veikt rebrendingu un atrast kompānijai investoru. «Tam ir jābūt investoram, kurš teiks: puiši, jums ir lielisks bizness, un mani tas interesē,» viņš saka, piebilstot, ka «12 gadu laikā ABLV Asset Management ir nopelnījis 20 miljonus eiro (pēc nodokļu nomaksas). Šī peļņa ir salīdzināma ar daudzu vidēja izmēra Latvijas banku peļņu. Tas tiešām ir labs bizness.»

Fragments no intervijas

Vai ABLV pašlikvidācijas procesā tiks izpārdotas arī visas bankas meitaskompānijas, tajā skaitā ABLV Asset Management?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO, VIDEO: Atrod brīvu nišu grilu ražošanā

Ilze Žaime, 09.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Gizzo ar Latvijā ražotiem, viegli transportējamiem griliem plāno iziet pasaulē.

Uzņēmuma pārstāvis Dāvis Paipa stāsta, ka ideja ražot grilus radusies, jo pašam patīk grilēt, taču iepriekš dzīvojot Dānijā, nācies saskarties ar to, ka labus, ērti līdzi paņemamus grilus ir grūti atrast. Lielākoties grili iedalās divās grupās - lielie grili, kurus nevar paņemt līdz pie dabas un mazie grili, kuri savukārt nepiedāvā labu kvalitāti. Tur arī tika saskatīta brīva niša, kurā viegli iespraukties ar jauno produktu.

Atgriežoties Latvijā un daloties idejās ar domubiedriem, dzima ideja par Gizzo Grill. Galvenā Gizzo Grill īpašība ir tā, ka tie ir viegli transportējami un novietojami, neaizņem daudz vietas. Uzreiz bija doma radīt ne tikai grilus, bet arī pieskaņotu grilēšanas piederumu komplektu. Restes atšķiras no līdz šim redzētajām, līdzi nāk arī speciālas folijas pannas, kas grilēšanas beigās ļauj oglēm atdzist 5 līdz 6 minūšu laikā, ļaujot ātri iztīrīt grilu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūnija beigās seši Latvijas biomedicīnas nozares dalībnieki piedalījās izstādē "Arab Health 2021", kura norisinājās Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) Dubaijā. Šī izstāde savā ziņā ievadīja vienu no šī gada lielākajiem globālajiem notikumiem EXPO 2020, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Oficiāli izstāde tiks atklāta 1. oktobrī un turpināsies līdz 31. martam, bet jau šobrīd notiek vairāki pasākumi, kuros uzņēmēji var prezentēt sevi plašai auditorijai.

"Kopējie rezultāti aizvadītajai izstādei vērtējami kā ļoti labi, jo Latvijas uzņēmējiem izdevās uzrunāt plašu kontaktu loku un noslēgt vairākus sadarbības līgumus. Viens no veiksmes faktoriem bija tas, ka šī bija hibrīdizstāde, kura digitālā formātā sākās jau mēnesi pirms klātienes pasākuma. Tādā veidā bija iespēja ērti vienoties ar potenciāliem sadarbības partneriem par klātienes tikšanos. Pandēmijas ietekmē klātienes Izstādes apmeklētāju skaits gan bija par aptuveni trešdaļu mazāks nekā ierasts, bet apmeklētāji bija daudz motivētāki, un Latvijas uzņēmumiem izdevās uzrunāt no 50 līdz pat 270 potenciālos klientus, kas vērtējams kā labs rezultāts," stāsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības vadītāja Apvienotajos Arābu Emirātos Inga Ulmane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Dāvis Auškāps: par biznesu uz bankrota robežas un koučingu, kas mainīja dzīvi

Daiga Laukšteina, 29.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 15 gadu ilgas gozēšanās restorānu biznesā un daudzšķautņaina lūzuma punkta pērn Dāvis Auškāps uz visu notikušo paraudzījās no cita skatu punkta. Un viņam ir pašam sava sešu «P» laimes formula.

Fragments no intervijas, kas publicēta 29. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Kā no restorānu biznesa nonācāt līdz idejai par tādu psiholoģisko treniņu formu kā koučings?

Aptuveni pirms gada mans bizness nonāca uz bankrota robežas, un arī pašam dzīvē iestājās tāda sajūta, ka tuvojas kaut kāds «bankrots». Piedevām ļoti likumsakarīgi salauzu kāju. Avārijas situācijā nokritu no motorollera. Visa tā rezultātā arī nonācu pie viena no labākajiem koučiem Latvijā – Svetlanas Romašinas. Tikāmies kādas septiņas reizes. Varētu teikt, ka šīs koučinga sesijas mainīja manu dzīvi, kaut arī nekas jau daudz nemainījās. Viss it kā tas pats – dzīvesvieta, ģimene, es kā cilvēks, tikai skats uz lietām pamainījās. Sapratu, ka koučings ir tas, ko vēlos apgūt vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

FOTO,VIDEO: Veikala Lāčuks līdzīpašnieks: Vislabākos pircējus esam zaudējuši

Monta Glumane, 22.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ar sausām kājām esam veiksmīgi pārdzīvojuši visas krīzes, jo zināms, ka daudziem tas neizdevās. Tas jau ir viens labs darbs, kas ir izdarīts. Rotaļlietu un bērnu preču segmentam šis nemaz nav tik viegls laiks - bērni dzimst daudz mazāk, pieaug konkurence, mūsu tirgū ienāk lielās ārzemju ķēdes un tīkli. Ir ļoti grūti, bet mēs cīnāmies un savu vietu tirgū saglabājam,» biznesa portālam db.lv stāsta rotaļlietu veikalu tīkla «Lāčuks» īpašnieka SIA «Foboss Viens» līdzīpašnieks Aigars Bute.

Nupat izpārdotas vasaras sezonas preces - ļoti daudz velosipēdi, kas veido diezgan lielu uzņēmuma naudas apjomu, kā arī plastmasas rotaļlietas un dažādas āra spēles. Gatavošanās ziemas sezonai notikusi jau laicīgi - lai izvēlēto preci varētu saņemt, tā jāpasūta laikus. Šogad uzņēmums svinēs savu 25 gadu pastāvēšanas jubileju. «Paldies pircējiem, jo bez viņiem mēs nebūtu,» atzīst A.Bute.

2011. gadā uzņēmums plānoja attīstīt eko rotaļlietu ražošanu, taču plāns netika īstenots. «Ik pa laikam ir vēlēšanās uzsākt kaut kādu lietu ražošanā. Bet, ja sāc nopietni ražot, tad ir vajadzīgs pietiekami liels apjoms realizācijai. Latvijas tirgus ir tomēr par mazu. Lai ieietu starptautiskā tirgū, vajadzīgas ļoti lielas investīcijas. Nolēmām, ka nodarbosimies ar to, ko darām,» skaidro A.Bute.

Komentāri

Pievienot komentāru