Finanses

Dažādās ierakumu pusēs

Dace Skreija, speciāli DB, 18.01.2017

Jaunākais izdevums

Kopš daļa projektu vadības ir nodota Centrālās finanšu un līgumu aģentūras rokās, ir parādījušās uzņēmējus neiepriecinošas nianses, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ar Eiropas Savienības fondu līdzekļu plūsmas organizēšanu Latvijā nodarbojas vairākas iestādes, piemēram, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Lauku atbalsta dienests, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) u.c. Kopš lielākā daļa projektu vadības ir nodota CFLA rokās, uzņēmēji norāda, ka ir parādījušās nianses, kas neiepriecina. «Mēs ļoti vēlētos, lai arī CFLA uzskatītu nozaru asociācijas par saviem sadarbības partneriem, vairāk uzticētos tām un palielinātu to lomu birokrātijas mazināšanā, kā to savās vadlīnijās rekomendē Eiropas Komisija,» norāda Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektore Ieva Bečere.

Pašlaik uzņēmējiem ir nācies saskarties ar situāciju, ka atsevišķi jautājumi tiek pārāk birokratizēti, un ierēdņi, kas neorientējas nozares specifikā, pieņem lēmumus savu ierobežoto zināšanu (vai bieži vien – nezināšanas) robežās. Projektu atlases posmā, piemēram, drukas nozare ir saņēmusi vairākus nepamatotus noraidījumus, kurus nācies pārsūdzēt. «Esam pierādījuši savu taisnību, bet diemžēl ir zaudēts daudz laika, enerģijas un nervu. Tā vietā, lai ietu uz priekšu, esam spiesti ilgstoši neziņā mīņāties uz vietas,» secina I. Bečere. Poligrāfijas grupas Mūkusala valdes priekšsēdētājs Visvaldis Trokša uzsver, ka nepieciešama labāka sadarbība un lielāka uzticēšanās, jo lielākā daļa uzņēmēju taču nav nelieši «pēc definīcijas». Protams, ir nepieciešami strikti noteikumi un stingra kārtība, bet kopīgajam darbam jābūt orientētam uz rezultātu.

Runa nav tikai par poligrāfijas nozari un Latvijas Poligrāfijas nozares asociāciju. Līdzīga situācija ir vērojama arī citās nozarēs.

Visu rakstu Dažādās ierakumu pusēs lasiet 18. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Augoni neārstē, bet audzē lielāku

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 20.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apsvērt pamatlikmes celšanu varētu vien tad, kad izdotos likvidēt ikgadējo PVN noplūdi pusmiljarda eiro apmērā

Iespēja celt PVN likmi varbūt ir vilinoša no tuvredzīgu valsts pārvaldītāju viedokļa, bet, skatoties no iedzīvotāju un uzņēmēju skatupunkta, aina ir absolūti pretēja. Piemēram, palielinot PVN likmi pārtikai, zem sitiena tiek palikti gan vietējie ražotāji, gan viņu produkcijas pircēji.

Turklāt tā būtu neticami liela ačgārnība apstākļos, kad pie eglītes vienu gadumiju pēc otras arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs skaitījis pantiņu par to, ka, ejot pēdās citām Eiropas Savienības valstīm (turklāt no pārtikušo gala), kur šis slogs ir ievērojami mazāks, PVN augoni gatava pārdurt arī Latvija. No «ierakumu» otras puses Finanšu ministrija gan argumentēja, ka likmes samazināšana praktiski neietekmētu pārtikas preču cenu un līdz ar to nedotu vēlamo efektu iedzīvotāju maksātspējas uzlabošanā. Papildināt šo argumentāciju ar iespēju likmi nevis samazināt, bet pat celt, ir, mazākais, savādi. Var strīdēties, kādu ietekmi uz cenām un pirktspēju atstātu likmes samazināšana, bet par to, kādas būs likmes pacelšanas sekas, lielu šaubu nav. Vietējiem pārtikas rūpniekiem šāds solis, maigi sakot, vieglas dienas nesola. Ar valdības lēmumu var viens un divi padarīt vietējo ražotāju vēl konkurētnespējīgāku pret importa ražotāju. Bet – kā vārdā?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 349 954 eiro, tiks atjaunots Mežotnes baznīcas tornis, informē Rundāles novada dome.

Atjaunošana tiks veikta īstenojot pārrobežu projektu «Ainava kā resurss: atbalsts jauniem pakalpojumiem un tūrismam Rundālē, Raunā, Ropšā» (RUNRARO).

Rundāles novadā projekta ietvaros tiks rekonstruēts Mežotnes baznīcas tornis. Precīzu datu par Mežotnes baznīcas celtniecību nav, taču viena no hipotēzēm ir par baznīcas mūra ēkas celtniecību 17.gadsimta sākumā. Laika gaitā baznīcas tornis savu izskatu mainījis vairākkārt, tomēr greznāko veidolu – barokālu torni ar kupolu – ieguvis Latvijas brīvvalsts laikā.

1944.gadā kaujās pie Lielupes baznīca tiek sašauta, sagrautas torņa konstrukcijas. Pēc kara bija nesekmīgi mēģinājumi baznīcu atjaunot. Vēlāk sešdesmitajos gados baznīcā ierīkota minerālmēslu noliktava – tika izlauztas plašākas torņa un draudzes telpas durvis, logi un ailas daļēji aizmūrēti, baznīcas ēkai izveidota lēzena jumta konstrukcija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 7. novembrī, Latvijas Banka izlaidīs sudraba kolekcijas monētu «Brīvības cīņas (1918–1920)», kas veltīta Latvijas Neatkarības karam un visiem, kas palīdzēja izcīnīt neatkarību un turēt godā brīvību, informē centrālā banka.

Kolekcijas monētas «Brīvības cīņas (1918–1920)» grafiskā dizaina un plastiskā veidojuma autors ir mākslinieks Andris Vārpa. Monētas priekšpusē kubisma manierē stilizēti atveidots cīnītāju gājiens un karavīra atvadas no līgavas.

Monētas aizmugurē redzams sarkanbaltsarkanais Latvijas karogs, tam abās pusēs – pārrauti ierakumu nožogojumi. Monēta veidota no sudraba, Latvijas karoga attēlošanai izmantojot divu krāsu uzdruku.

Jauno monētu no 7. novembra plkst. 8.30 varēs iegādāties Latvijas Bankas kolekcijas monētu un citu numismātikas produktu iegādes vietnē e-monetas.lv un Latvijas Bankas kasēs.

Monētas cena Latvijas Bankas kasēs un vietnē e-monetas.lv – 50.00 eiro, iegādes limits vienai personai – 2 monētas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada valsts budžetā prioritārajiem pasākumiem atvēlēti 336,3 milj. eiro, visvairāk - papildus 200,7 milj. eiro - saņems veselības aprūpe, taču arodbiedrību ieskatā šai summai vajadzēja būt 235,8 milj. eiro

Tāda aina iezīmējās Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, kura valdības apstiprināto nākamā gada budžetu šodien iesniedz Saeimai, norādīja, ka veselības aprūpei nākamā gada budžeta projektā ir atvēlēts visvairāk papildus līdzekļu, taču tajā neesot ietverti iespējamie ieņēmumi no veselības aprūpes finansēšanas likumprojektā paredzētā maksājuma par tiem cilvēkiem, par kuriem nemaksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. «Veselības aprūpes budžets kopumā pirmo reizi Latvijā pārsniegs vienu miljardu eiro,» uzsvēra finanšu ministre. Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris pārmeta valdībai atkāpšanos no iepriekš panāktās vienošanās, jo neesot ierakstīts, kādā veidā tiks nodrošināts veselības aprūpes finansējuma pieaugums līdz 4% no IKP 2020. gadā. Turklāt V. Keris brīdināja, ka gadījumā, ja tas netiks ierakstīts likumā, kā arī netiks noteikts attiecīgs algu pieaugums mediķiem, tad arodbiedrība atsauks savu atbalstu budžetam. Premjers Māris Kučinskis bija neizpratnē un atgādināja, ka valdība ir spējusi atrast būtisku summu veselības aprūpes budžetam, taču vēl papildus 150-160 milj. eiro neesot iespējams atrast, turklāt uz šādu papildus izdevumu apmēru arī «šķībi» raudzīšoties Eiropas Komisija. LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns centās nodzēst nesaskaņu ugunsgrēku, piedāvājot vienādot izpratni, jo mediķiem algu palielināšanai plānoti 117 milj. eiro, turklāt izrādījās, ka runa nav par it kā trūkstošajiem 150-160 milj. eiro, bet gan par to, kurā vietā kas būtu jāfiksē. Vēl viens strīds bija par finansējumu zinātnei, kur arodbiedrības un izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis atradās ierakumu pretējās pusēs. Rezultātā tika nolemts, ka sociālie partneri turpinās diskusijas par «konstatētajām neatbilstībām» un tad sagatavos savus priekšlikumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Investējot īres tirgū, nākamajā gadā ar Porsche Cayenne vēl nevar braukt

Ingrīda Drazdovska, 29.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldīt īres namos nekustamā īpašuma attīstītājiem pašlaik nešķiet saistoši, jo, izpārdodot māju pa dzīvokļiem, var nopelnīt vairāk un noteikti – ātrāk

Protams, īres tirgus attīstību nesekmē arī deviņdesmitajos gados likumdevēju ievārītā putra šo jomu regulējošajos normatīvos, kura joprojām tiek strēbta, tā intervijā DB atzīst SIA Rentējas un SIA Millers & Gabrilovičs līdzīpašnieki Ilmārs Millers un Kārlis Gabrilovičs.

Sākuši kā daudzi citi nekustamā īpašuma jomā strādājošie uzņēmēji – bankā, vēlāk pievērsušies mājokļu projektiem gan Rīgā, gan ārpus tās, bet pēdējos gados strādā tieši īres namu attīstīšanā.

«Kā attīstītāji pasūtījām rekonstrukcijas darbus ārējiem būvuzņēmējiem. Kad bizness kļuva nopietnāks, nāca slavenā dižķibele, bija iespēja iet maksātnespējas ceļu, kas varbūt būtu vieglāk, taču iesāktie projekti likās interesanti, bijām tajos daudz darba ielikuši, negribējās tos aizlaist pa skuju taku. Līdz ar to pārformējām biznesu – izveidojām savu būvuzņēmumu, izmantojot esošās zināšanas, pieredzi, bez banku finansējuma iesāktos projektus pabeidzām, piedāvājām tos īres tirgū,» stāsta I. Millers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

FOTO: Aplūko, kā izskatīsies Rail Baltica nākotnes infrastruktūra

Zane Atlāce - Bistere, 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta īstenotāji atklājuši pirmās nākotnes infrastruktūras elementu vizualizācijas, prezentējot gājēju pārvadu un tuneļu, trokšņu barjeru, žogu, dzīvnieku pāreju, uzbērumu un ierakumu, kā arī reģionālo staciju dizainu.

Infrastruktūras elementu vizualizācija ir daļa no lielāka projekta, ko AS "RB Rail" īstenoja sadarbībā ar itāļu arhitektūras un dizaina uzņēmumu "3TI Progetti". Šī projekta laikā "3TI Progetti" izstrādāja arhitektūras, ainavu un vizuālās identitātes dizaina vadlīnijas visam "Rail Baltica" dzelzceļa tīklam. Šīs vadlīnijas sniedz saskaņotus risinājumus infrastruktūras elementiem, kurus piemēros visās trīs Baltijas valstīs.

Dzelzceļa tīkla identitātes sagatavošanas laikā tika iesaistītas daudzas ieinteresēto personu grupas, lai apkopotu viņu zināšanas un noteiktu, ko viņi sagaida no "Rail Baltica" infrastruktūras vizuālā izskata. Tajās ietilpa arhitekti, ainavu arhitekti, universitātes, dzelzceļa administratori un pašvaldības visās trīs Baltijas valstīs. Turklāt "RB Rail" izpētīja un pievērsās dažādu pasažieru grupu, tostarp cilvēku ar ierobežotām pārvietošanās spējām, vecāku ar maziem bērniem, kā arī senioru vajadzībām, lai nodrošinātu, ka "Rail Baltica" infrastruktūra būtu pieejama un droša visiem pasažieriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Līgumu slēgšana ar ārvalstu partneriem

Valts Nerets - ZAB Sorainen zvērināts advokāts, 21.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādā anekdotē pasniedzējs jautā studentiem: Kas vispirms ir nepieciešams, lai nodibinātu uzņēmumu? Topošie juristi atbild, ka sabiedrības dibināšanas līgums. Savukārt topošie uzņēmēji – ka kapitāls. Taisnība, protams, ir abiem, taču joks ilustrē sen zināmu patiesību – domājot par tirgus apgūšanu un peļņu, tiesisko attiecību pienācīga noformēšana tiek atstāta otrajā plānā.

Gan pētījumi, gan novērojumi praksē vairāku gadu garumā attiecībā uz līgumu slēgšanas paradumiem apliecina, ka ļoti bieži puses darījumos līgumus noformē pavirši (tos pat nelasa) vai ka līgums sastāv vien no dažām rindiņām teksta e-pastā. Šajā publikācijā vairāk par līgumu slēgšanas nozīmi, kas īpaši aktuāli varētu būt jaunuzņēmumiem, kas sadarbojas ar partneriem ārvalstīs.

Latvijas un citu valstu tiesībās pazīstamais līgumu brīvības princips paredz, ka puses civiltiesībās bauda būtisku brīvību līgumu slēgšanā. Vispārinot – puses brīvi var izvēlēties līguma partneri, līguma priekšmetu (preces, pakalpojumi u.c.), līguma formu, kā arī brīvi vienoties par citiem līguma noteikumiem attiecībā uz apmaksu, kvalitāti, piegādi u.c. Šī brīvība nozīmē arī to, ka līgums nav obligāti jāslēdz rakstveida formā, jāparaksta uz papīra un uz tā jābūt zīmoga nospiedumam. Tāpēc izpratne par līgumu kā par pušu parakstītu izdrukātu dokumentu ir ļoti šaura un novecojusi. Līgumu ir iespējams noslēgt gan mutiski, gan arī, piemēram, ar e-pasta vēstuļu apmaiņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pēc Deglava tilta slēgšanas, Rīgas satiksme mudina izmantot sabiedrisko transportu

Lelde Petrāne, 25.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā to, ka šodien no plkst. 5.00 Valsts policija ir slēgusi A. Deglava pārvadu, «Rīgas satiksme» aicina autovadītājus atturēties no iebraukšanas pilsētas centrālajā daļā ar saviem transportlīdzekļiem un aktīvi izmantot sabiedrisko transportu. «Rīgas satiksme» aicina izmantot iespēju atstāt savus spēkratus autobusu, trolejbusu un tramvaju galapunktu tuvumā.

«Rīgas satiksme» aicina izmantot iespēju atstāt savus transportlīdzekļus lielveikalu autostāvvietās pie pilsētas robežām, kur šāda iespēja tiek piedāvāta un atbilst šo uzņēmumu politikai, t. i., netiek prasīta maksa par ilgstošāku stāvēšanu, ja no šīm vietām ir iespēja pārsēsties uz Rīgas sabiedrisko transportu. «Rīgas satiksme» arī aicina izmantot AS «Pasažieru vilciens» piedāvātos pakalpojums, lai nokļūtu pilsētas centrā. Vienlaikus «Rīgas satiksme» aicina autovadītājus ievērot ceļu satiksmes noteikumus un atgādina, ka apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanas gadījumā personai var piemērot administratīvo sodu, bet, pārkāpjot privāto autostāvvietu noteikumus, – to operatoru noteiktos līgumsodus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

ASV – Ķīnas pamiers turpināsies

Leonīds Aļšanskis, Dr. Math., Renesource Capital Finanšu tirgus vecākais analītiķis, 26.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra mēnesis ir kļuvis par intensīvu sarunu mēnesi starp divām vadošajām pasaules ekonomikām par nu jau vairāk nekā divus gadus ilgstošo tirdzniecības karu.

Atgādināsim, ka prezidents Donalds Tramps, kurš stājās amatā pirms diviem gadiem, apsūdzēja Ķīnu «negodīgā» tirdzniecībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm un apsolīja pārtraukt šo praksi savas prezidentūras laikā. Laikā, kad Donalds Tramps ieradās Baltajā namā, Amerikas Savienotajās Valstīs bija novērojams ilgstošs, hronisks tirdzniecības deficīts ar Ķīnas Tautas Republiku, 2017.gadā šim rādītājam sasniedzot gandrīz 335 miljardus ASV dolāru (skat. 1. attēlu).

Tajā pašā laikā daļai Ķīnas preču bija izteikta «amerikāņu izcelsme», ko, pateicoties pieejamam lētākam Ķīnas darbaspēkam, sev par labu izmantoja Amerikas kompānijas, novirzot daļēju preču ražošanu ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm. Līdztekus tam arī ķīnieši aktīvi sāka pārņemt un aizgūt (dažkārt pat ne pavisam juridiski leģitīmi) progresīvās amerikāņu tehnoloģijas, kas tikai veicināja Donalda Trampa neapmierinātību ar tendenci abu lielvaru ekonomiskajās attiecībās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai esam gatavi Datu regulas ieviešanai?

Edijs Tanons - SIA Datakom Risinājumu direktors, 02.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strauji tuvojas 2018. gada 25. maijs jeb laiks, kad stāsies spēkā Vispārīgā datu regula, skarot visus komersantus, organizācijas, valsts un pašvaldību iestādes. Tā precizēs personas datu regulējumu, sniegs personai daudz lielākas tiesības piekļūt un pārvaldīt informāciju, ko par viņu uzglabā dažādas trešās puses.

Regulas mērķis ir vienota regulējuma datu aizsardzības jomā ieviešana visā Eiropas Savienībā (ES), tā paredzot tieši piemērojamus noteikumus un piemērojot vienotu regulējumu datu aizsardzības jomā visā ES. Datu aizsardzības regulējuma harmonizācija visās 28 ES dalībvalstīs ļaus uzņēmumiem, kuri darbojas starptautiski, vieglāk orientēties datu aizsardzības jautājumos, mazinot nepieciešamību konsultēties par regulējuma piemērošanu atsevišķās ES dalībvalstīs.

Neskatoties uz to, ka regulas pakāpeniskai ieviešanai tika atvēlēts pietiekami ilgs laiks, vēl arvien valda tā saucamais «studenta princips» jeb «gan jau būs labi» apziņa. Taisnības labad gan jāatzīst, ka šobrīd notiek atmošanās laiks, jo arvien vairāk publiskajā telpā tiek komunicēts par pieaugošo atbildību uzņēmumiem, kas neievēros regulas prasību. Soda apmērs, kas var sasniegt līdz pat 4% no uzņēmumu gada apgrozījuma vai 20 miljonus eiro, licis pievērst lielāku uzmanību regulas ieviešanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Brīdina par krāpnieciskiem zvaniem no nereģistrētu ieguldījumu platformu pārstāvjiem

Dienas Bizness, 27.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa informē par aktualizējošos interneta krāpšanas veidu – investīciju ieguldīšana apšaubāmās virtuālās interneta platformās.

Policija aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem, saņemot telefona zvanus no nezināmām personām, kas iepazīstina sevi kā dažādu uzņēmumu finanšu brokeri vai arī kā dažādu cita aroda «finanšu speciālisti».

Minētie «finanšu speciālisti» pārliecina cilvēkus uzsākt investīciju darbības, piedāvājot palīdzību visā procesā, izmantojot dažādas Latvijas Republikā nereģistrētās virtuālas interneta platformas, kuru nosaukumu tiek izmantoti tādi vārdi, kā: gfbroker; alegramarkets.; market-invest.; maximarket; mmglobal; everest; gmoption un citi.

Ja persona piekrīt piedāvājumam, saziņas process turpmāk notiek, izmantojot tērzēšanas lietojumprogrammu «Skype».

Ar «finanšu speciālistu» palīdzību cietušās personas izveido norēķina kontus virtuālās interneta platformās un pēc tam uzsāk investīciju ieguldīšanu, tādejādi piesaistot cietušās personas veikt dažādas finanšu darbības. Rezultātā vairākos maksājumos tiek pārskaitītas dažādas naudas summas. Turpinot komunikāciju ar iepriekš minētajiem «finanšu speciālistiem» – krāpniekiem – pēc viņu ieteikumiem cietušās personas turpina veikt dažādas finanšu darbības – pērkot un pārdodot dažādas akcijas, kā arī veic citas finanšu aktivitātes, kas kopumā rada iespaidu, ka cietušās persona no šādām darbībām iegūst peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kriptovalūtu klondaika – vai digitālās zīmes var kļūt par naudu?

Latvijas Bankas ekonomists Ivars Tillers, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā šķietami nemanāma, tomēr tautsaimniecībai nepārvērtējami nozīmīga ir uzticamība. Vai varam paļauties, ka preču un pakalpojumu maiņas darījumos iegūsim solīto; vai varam būt droši, ka darījuma otra puse spēj pildīt solījumus; vai vērtības, kuras iegādājāmies, patiesībā pieder to pārdevējam, un kā varam droši zināt, kas tieši kam pieder?

Vai, iegādājoties, piemēram, nekustamo īpašumu, tam nav apgrūtinājumu, vai īpašumtiesību nostiprinājumi ir droši un nevar tikt nesankcionēti mainīti? Visbeidzot, naudas pastāvēšana pašos pamatos ir uzticēšanās rezultāts – tautsaimniecības dalībnieku paļaušanās, ka naudaszīmes, kam pašām par sevi nav gandrīz nekādas vērtības, var un nākotnē varēs apmainīt pret precēm un pakalpojumiem. Līdzās uzticībai naudas pirktspējai, kredītiestāžu emitētā bezskaidrā nauda var pastāvēt, ja klienti uzticas kredītiestāžu spējai pildīt saistības un regulējošo institūciju spējai novērst nelīdzsvarotības, kas rodas banku sistēmā.

Darījumos, kuros nepietiek ar otras puses labu reputāciju, mūsdienās uzticamības panākšanai plaši tiek izmantoti centralizēti institucionāli risinājumi – dažādi reģistri, vidutāji, kas apstiprina darījuma pušu noslēgtās vienošanās, intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesības un autoratlīdzības sadali administrējošas iestādes utt. Institucionālie risinājumi ne vienmēr ir ātrdarbīgi un efektīvi, turklāt daudzos gadījumos to darbošanos atbilstoši izveidošanas iecerei apdraud dažādi cilvēciskie faktori – kļūdas, ļaunprātība. Varētu vaicāt, vai iespējams izveidot tautsaimniecības darbības modeļus, lai uzticamība kļūtu par sistēmas neatņemamu īpašību un tautsaimniecības dalībnieku paļāvība būtu sasniedzama bez trešās puses iesaistes? Vai iespējams darījuma slēdzējpusēm izveidot līgumus, kuru izpilde notiktu automātiski, bez darījuma gaitu un nosacījumus pārraugošo pušu iesaistes, un līguma nesankcionēta maiņa būtu neiespējama?

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Rīkojot vērienīgu vides festivālu visai ģimenei, pateiksies par iedzīvotāju nopelniem atkritumu šķirošanā

Zaļā josta, 24.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Kopumā 2018. gada sezonas investīcijas ir plānotas robežās no EUR 500 000 - EUR 900 000

Pirmo sezonu izklaides parks «Avārijas brigāde» (ABpark) noslēdzis ar vairāk nekā 86 000 apmeklētāju, ko parka idejas autors Mārtiņš Brezauckis vērtē kā ļoti labu rezultātu. Viņš biznesa portālam db.lv atklāj, ka nākamajā sezonā nedaudz sadārdzināsies parka ieejas biļetes.

Mārtiņš Brezauckis atbild uz biznesa portāla db.lv jautājumiem:

Kā Tu vērtē aizvadīto, pirmo sezonu? Kad tā noslēdzās?

Īsā atbilde ir – labi!

Protams, šī bija tāda kā mācību sezona visiem - gan pašam, gan kolēģiem, darbiniekiem, apmeklētājiem. Pozitīvā ir daudz vairāk nekā negatīvā, jo nepārtraukti sekojām atsauksmēm, novērsām nepilnības, uzlabojām visu, kas ir uzlabojams. Esam paši ieviesuši dažādas jaunas pieejas organizatoriskiem procesiem, lai apmeklētāju pieredze būtu maksimāli pozitīva. To noteikti vislabāk spēja novērtēt tie, kas parku apmeklēja atkārtoti, un tādu nebija mazums, katru reizi tas bija arvien jaunā kvalitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Piepelnīties, braucot uz darbu

Laura Mazbērziņa, 20.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jānis Plotnieks, Roberts Erdmanis un Edvards Rūdolfs Daniels ir apvienojuši spēkus, izveidojot pakalpojumu AutoPromo, kura mērķis ir savest kopā reklāmdevējus un autovadītājus.

Visi trīs jaunieši ir Rīgas Biznesa skolas absolventi, kursa biedri un draugi. Kā paši stāsta, viņi ir auto fanātiķi, kuri satiekoties pārspriež dažādas ar tiem saistītas nianses. «Diskutējām par to, ka automašīnas ir viens liels izdevumu avots, gribējās, lai tās nes arī kādus ienākumus. Zinot Taxify, Wolt, Airbnb pieredzi, nonācām līdz idejai, ka būtu jauki, ja varētu ar savu auto iegūt kādus ienākumus. Tā arī radās ideja par AutoPromo,» stāsta R. Erdmanis.

Sākotnēji tika apskatīti ārzemju piemēri ar līdzīgu biznesa veidu, veikta tirgus izpēte. Secināts, ka trīs līdzīgas platformas ir ASV, pa vienai – Lielbritānijā, Ukrainā un Krievijā. Tieši Krievijā šobrīd tā varētu būt spēcīgākā pasaulē. Šī biznesa modelis ir balstīts uz koplietošanas ekonomikas (sharing economy) principiem, kas saved kopā divas ieinteresētās puses – pakalpojuma ņēmēju un sniedzēju. Šajā gadījumā pakalpojuma sniedzējs ir braucējs, kurš savu automašīnu ļauj izmantot kā reklāmas vietu, pārvēršot to par kustīgo vides reklāmu. Savukārt pakalpojuma ņēmējs ir AutoPromo partneri, reklāmas aģentūras un uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja tev šķiet, ka kaut ko vari pārdot vai pirkt, tad Ķīnā šim nolūkam jau, visticamāk, ir birža

Ķīnas iedzīvotājiem paveroties kapitālismam un finanšu spekulāciju pasaulei, šajā valstī tiek dibinātas jaunas lielākas un mazākas biržas, kurās tiek tirgotas ne tikai kādas izejvielas, bet pat ēzeļi, ziņo Bloomberg. Tāpat nesen Ķīnā atvērusies, piemēram, orhideju birža.

Ēzeļu gadījums

Tiek norādīts, ka Ķīnā ēzeļi biržā tiek tirgoti līdzīgi kā tas Rietumvalstīs ir ar liellopiem vai cūkām. Patiesībā interese lielā mērā esot par ēzeļu ādām, kuru novārījums želatīna veidā (e’jiao) Ķīnas tradicionālajā medicīnā tiek izmantots mazasinības ārstēšanai.

Ķīnas bagātībai augot, pieprasījums pēc šādiem produktiem ir lielāks, kas nozīmējis, ka ēzeļu cena 10 gadu laikā ir četrkāršojusies (līdz aptuveni 1160 ASV dolāriem par šī dzīvnieka galvu). Tiek norādīts, kā fundamentālā situācija cenu kāpumam ir visai laba, jo ēzeļu ganāmpulkus ir grūti atjaunot (lai izaudzētu ēzeli paejot visai ilgs laiks – šai dzīvnieku sugai grūtniecības periods vien ir aptuveni 14 mēneši). Bloomberg arī ziņo, ka Ķīnas medicīnas pieprasījumu pēc ēzeļu ādām nespēj remdēt šīs valsts vietējais piedāvājums. Rezultātā, lai saglabātu savu ēzeļu tirgu kā tādu (un ierobežotu vietējo cenu pieaugumu), šo dzīvnieku eksportu bijušas spiestas aizliegt vairākas Āfrikas valstis, piemēram, Nigēra un Burkina Faso, kur šis dzīvnieks joprojām pilda svarīgas saimnieciskas funkcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Jaunā transportēšanas iepakojuma sistēma ļauj ietaupīt resursus

Andris Skakauskis, SIA BEPCO vadītājs Latvijā, 26.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms daudziem gadiem transportēšanas iepakojuma nozarē bija tik liela neskaidrība, ka tas pat varēja apdraudēt galapatērētāju. Tagad, it īpaši Baltijā, situācija ir pavisam citāda.

Aprites ekonomika vairs nav svešs termins. Kā arī līdz šim dīvainais termins "koplietošanas ekonomika" vairs nešķiet dīvains. Koplietošanas ekonomika ir starptautiski strauji augoša nozare, kas maina tradicionālās ekonomiskās vides darbību un nozīmi. Mobilās ierīces (Uber, Bolt (Taxify)) koplietošana, dzīves telpas koplietošana (Airbnb), līdzfinansējums un citas platformas ir palīdzējušas cilvēkiem pārdot brīvus vai pārpalikušos resursus. Tas ir kā pretējs risinājums tradicionālajai pakalpojumu ekonomikai, kur uzņēmums pārdod pakalpojumu ar saviem līdzekļiem – taksometru uzņēmumiem, viesnīcām, restorāniem, rīkjoslām, bankām u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai Latvijas iedzīvotāji ir gatavi strādāt nekvalificētu darbu, cik par to viņi vēlas saņemt un kāpēc bankas darbinieks vēlas būt krāvējs – to ar kārtējā eksperimenta palīdzību vēlējās noskaidrot žurnālists un blogeris Deniss Barteckis.

Viņš ievietoja sludinājumu portālā un gaidīja iedzīvotāju reakciju.

«Veicu vēl vienu sociālo eksperimentu. Publicēju sludinājumu par vakanci portālā ss.lv. Nenorādīju nekādu specifiku vai darba samaksu. Uzrakstīju tikai dažus teikumus divās valodās. 20 minūšu laikā sludinājumam bija vairāk nekā 400 skatījumu, bet epastā saņēmu vairāk nekā 200 vēstules. Un tas notika, neskatoties, ka sludinājumu publicēju pēc pusnakts. Interesanti, ka cilvēki sūtīja CV ar motivācijas vēstulēm. Kāds amats tika piedāvāts? Krāvējs! Dienas laikā sludinājuma skatījumu skaits sasniedza 5000, bet saņemto vēstuļu skaits – vairāk nekā 1400. Turklāt lielākā daļa saņemto vēstuļu nebija no deklasētiem elementiem, bet pat tādiem, kam ir pat augstākā izglītība un diezgan laba darba pieredze. Ja vien viņi, protams, norādīja patiesu informāciju par sevi.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan par viedpilsētām un lietu internetu aktīvi runā vismaz pēdējos piecus gadus, tikai šobrīd tehnoloģijas ir attīstījušās tiktāl, ka ir tam nepieciešamā infrastruktūra un tiek izstrādāti gala risinājumi

Šīs tēmas kļūst aktuālākas arvien vairāk uzņēmumiem, jo kļūt efektīvākiem ir ekonomisks izaicinājums. Tā intervijā Dienas Biznesam norāda Lattelecom korporatīvās attīstības direktors Krists Avots. Vairāk par to, kā lietu interneta sensori var palīdzēt panākt kardināli jaunu efektivitātes izrāvienu, uzlabot satiksmi pilsētā un gaisa kvalitāti birojā, viņš stāsta intervijā.

Kas jūsu skatījumā ir viedpilsēta?

Tas ir dzīvs organisms vai sistēma, kura analizē procesus, kas tajā notiek, un nepārtraukti tiek uzlabota un vadīta atbilstoši tam, ko cilvēki dara. Tai ir daudz dažādu izpausmju un dimensiju. Piemēram, Nīderlandē piejūras pilsētās aktīvi tiek izmantotas pilsētas līmeņa sensoru sistēmas, kas skatās, vai kaut kur ir plūdi, kā tiek radīti atkritumi, kur plūst satiksme. Visi šie dati tiek izmantoti, lai vadītu pilsētu un preventīvi risinātu problēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tēmā - Jurašs, Dana Reizniece-Ozola un Martinsons

Sandris Točs, speciāli DB, 18.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teroristu izsekošanā un ķeršanā gūtās prasmes noder arī biznesa drošībai un banku regulējumu ievērošanai

Nerezidentu apkalpošana ir un paliks svarīga Latvijas banku biznesa niša, kas nosaka nepieciešamību pēc augstākajiem naudas atmazgāšanas novēršanas un terorisma finansēšanas novēršanas standartiem šai sektorā. Nesen šim uzdevumam Latvijā ir piesaistīts ASV bijušais superspiegs Džozefs Kofers Bleks (Joseph Cofer Black), kas ir ievērojams ar savu svarīgo lomu bēdīgi slavenā terorista Karlosa Šakāļa notveršanā. Viņš arī vadīja CIP Pretterorisma centru pēc 1998. gadā izsludinātā «kara pret al Qaeda». Šogad novembrī Dž. K. Bleks tika ievēlēts par Baltic International Bank (BIB) padomes locekli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pieaug pieprasījums pēc mediācijas civiltiesiskajos strīdos

Žanete Hāka, 30.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Tieslietu ministrija sadarbībā ar tiesām un Sertificētu mediatoru padomi uzsāka mediācijas pilotprojektu ar mērķi veicināt mediācijas izmantošanu tiesvedībā esošajās civillietās, informē Tieslietu ministrija.

Mediācijas pilotprojekts tika uzsākts 2016. gada 15. septembrī un jau šobrīd ir secināms, ka tas sekmējis mediācijas izmantošanu tiesvedībā esošajās civillietās. Pilotprojekta ietvaros ikvienam, kas bija nonācis līdz civiltiesiska strīda risināšanai tiesā, bija iespēja saņemt sertificēta mediatora bezmaksas konsultāciju (līdz vienai stundai), kuras laikā personas tika iepazīstinātas ar mediācijas procesa būtību, norisi un noteikumiem, kā arī tika izvērtēta iespēja konkrēto strīdu risināt mediācijas ceļā.

Projekta gaitā klienti kopumā ir saņēmuši 57 bezmaksas konsultācijas, no kurām reģionu tiesu namos (Jelgavā, Valmierā, Jūrmalā, Siguldā un Aizkrauklē) sniegtas 22 konsultācijas, bet Rīgā – (Latgales priekšpilsētas un Rīgas rajona tiesā, kā arī Vidzemes priekšpilsētas tiesā) – 35 mediācijas konsultācijas. Pamatojoties uz konsultācijām trešajā daļā gadījumu uzsākti mediācijas procesi, t.i. kopumā šobrīd uzsākti 19 mediācijas procesi, no kuriem 7 gadījumos jau ir panāktas vienošanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zem cīņas pret "naudas atmazgāšanu" karoga privātums tiek "izbradāts"

Zvērināts advokāts, Eiropas datu aizsardzības speciālists un augstskolas "Turība" lektors Ivo Krievs, 10.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā brīža situāciju saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu (NILLTFN) banku sektorā raksturo pārmērība, un to uz savas ādas izjūt kā uzņēmēji, tā arī iedzīvotāji, kuriem bieži jāsniedz neadekvāti daudz informācijas, kaut arī personas riska profils ir samērā zems.

Nesamērīgas interpretācijas datu apstrādes jautājumos

Bankas šobrīd atrodas ķīlnieka lomā. Tām, no vienas puses, būtu jārūpējas par klientu komfortu, bet, no otras puses, tām dažādus pienākumus uzliek valsts un starptautiskās institūcijas, kuru izpilde rada klientu neapmierinātību.

Finanšu nozare un, īpaši, banku sektors, šobrīd nepiedzīvo mierīgākos laikus. Banku sektorā no valsts puses ir sacelta pietiekami liela panika. Nozare ir iebiedēta ar dažādu sankciju draudiem, sodiem, dažādu krāsu sarakstiem. Lai bankas no sevis noņemtu jebkādas šaubas un riskus NILLTFN jomā, tās visu šobrīd dara nevis uz 100%, bet gan uz 150%. Rezultātā no tā cieš privātpersonu privātums, jo bankām ir jāizdara izvēle starp savu biznesu un klientu privātuma aizsardzību, kur biznesa eksistence noteikti ņem pārspēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

18. novembrī Rīgā gaidāmi satiksmes ierobežojumi, slēgs 11. novembra krastmalu

Lelde Petrāne, 16.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sakarā ar Latvijas Republikas proklamēšanas 98. gadadienas svinību pasākumiem 18. novembrī pilsētā ieviesīs satiksmes ierobežojumus.

No 17. novembra plkst. 18.00 līdz 18. novembrim plkst. 23.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai. Daļēji satiksmes ierobežojumi 11. novembra krastmalā tiks ieviesti jau no 17. novembra rīta. Savukārt transportlīdzekļiem apstāties un stāvēt minētajā šajā ielas posmā būs liegts no 16. novembra plkst. 20.00.

No 17.novembra plkst. 18.00 līdz 18.novembra plkst. 23.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi Poļu gātē un Bīskapa gātē, posmā no 11.novembra krastmalas līdz ielai, kas atrodas paralēli 11.novembra krastmalai.

18.novembrī no plkst. 18.00 līdz plkst. 19.15 slēgs transportlīdzekļu satiksmi:

Komentāri

Pievienot komentāru