Jaunākais izdevums

Šā gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, nodarbināto skaits Latvijā pieauga par 10,5 tūkstošiem, bet bezdarbnieku skaits samazinājās par 6,6 tūkstošiem. Nodarbinātība pieauga, ne tikai mazinoties bezdarbam, bet arī darba tirgū iesaistoties iepriekš neaktīvajiem iedzīvotājiem.

Lai arī nereti izskan viedoklis, ka labu darbu jau nevar atrast, to sāk meklēt (un atrod) arvien vairāk arī tādu cilvēku, kas iepriekš bija zaudējuši cerības vai neiesaistījās darba tirgū citu iemeslu dēļ. Iespējams, viņi ir sadzirdējuši uzņēmēju gaudas, ka trūkst darbinieku, un ir gatavi izmēģināt savu laimi, atsaucoties uz kādiem darba piedāvājumiem.

Darba meklētāju īpatsvars Latvijā turpina samazināties, 3. ceturksnī tas nokrities jau līdz 7.0% (-0.7 procentpunkti, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni). Šāds bezdarba kritums iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes pieauguma dēļ vērtējams kā būtisks.

Sagaidām, ka arī turpmāk bezdarbnieku īpatsvars turpinās samazināties, tomēr vēl straujāks tā kritums nav gaidāms, jo šī bezdarba pamatā ir būtiskas reģionālas un strukturālas atšķirības. Piemēram, pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem reģistrētais bezdarbs Latgalē bija aptuveni trīsarpus reizes lielāks nekā Rīgā, citviet Latvijā – vidēji pusotru reizi lielāks nekā Rīgā. Diemžēl darbaspēka iekšējā mobilitāte starp dažādiem Latvijas reģioniem nav spēcīgi attīstīta, līdz ar to uzņēmumam Rīgā, kuram trūkst darbinieku, ir ļoti grūti tos piesaistīt, piemēram, no Latgales, kur bezdarbs ir augstākais.

Otrs aspekts – lielai daļai uzņēmumu nepieciešami kvalificēti darbinieki, bet lielākā daļa bezdarbnieku ir ar pamata vai vidējo izglītību. Lai gan uzņēmējs var ieguldīt jauno darbinieku apmācībā, tomēr arī pats cilvēks ir atbildīgs par savu izaugsmi, piemēram, iesaistoties kādā no Nodarbinātības valsts aģentūras programmām bezdarbniekiem. Turklāt pašlaik ir labvēlīgi apstākļi, kad arī tiem, kas iepriekš zaudējuši cerības atrast darbu, tomēr apdomāties un mēģināt vēlreiz.

Savukārt no makroekonomikas analīzes viedokļa skatoties, lai arī darba tirgū iesaistās arvien vairāk cilvēku, kas iepriekš bijuši ekonomiski neaktīvi, šis resurss papildu nodarbinātības veicināšanai ir ierobežots un būtiskai un ilgstošai izaugsmei nepieciešams risināt gan ģeogrāfiskās, gan strukturālās ar bezdarbu saistītās problēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Vairs tikai sešos ceļu būves objektos darbi tiks līdzfinansēti no ES fondiem

Lelde Petrāne, 29.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad no valsts budžeta valsts autoceļu tīklam būs pieejami 213,2 miljoni eiro, bet no Eiropas Savienības fondiem – 37,3 miljoni eiro, informē "Latvijas Valsts ceļi".

Kopumā šogad valsts autoceļu remontdarbiem un uzturēšanai būs pieejami 250,5 miljoni eiro, kas ir par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2019. gadā. Līdz ar to 95 objektos darbi tiks veikti par valsts budžeta finansējumu, bet sešos objektos darbus līdzfinansēs Eiropas Savienības fondi.

2020. gadā valsts autoceļu tīklā kopumā darbi plānoti 101 objektā, no kuriem 33 objekti ir pārejoši no 2019. gada. Darbi, tai skaitā, noritēs uz desmit valsts galveno autoceļu posmiem, 45 reģionālo un 20 vietējo autoceļu posmiem. Pagājušajā gadā darbi valsts ceļu tīklā noritēja 99 objektos 800 kilometru kopgarumā. Kapitālieguldījumus šogad plānots veikt 477 km autoceļu, kas ir tādā pašā apjomā kā 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Autoceļa Saldus - Kūdras kritiskais stāvoklis apdraud cementa rūpnīcas darbību

Zane Atlāce - Bistere, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts autoceļš V1162 Saldus - Kūdras ir tik kritiskā stāvoklī, ka tas apdraud gan apkārtējo iedzīvotāju drošību, gan Latvijā vienīgās cementa rūpnīcas darbību, informē cementa ražotāja Schwenk Latvija pārstāve Antra Savleviča.

Vairāk nekā 80 cilvēki parakstījuši vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, aicinot pildīt pirms vairāk nekā 10 gadiem valdības izteikto solījumu - nodrošināt valsts autoceļa V1162 Saldus - Kūdras pienācīgu sakārtošanu.

«2005. gadā, kad Latvijā valdīja cementa krīze un valsts piedzīvoja līdz tam nepieredzētu šī būvmateriāla deficītu, tika meklēts investors, kas spētu ievērojami palielināt cementa ražošanas jaudu Latvijā. Izskanēja pat versija būvēt valstij piederošu rūpnīcu, līdz tomēr investors tika atrasts. Globālais būvmateriālu ražotājs Cemex investēja 275 miljonus eiro Eiropā modernākās cementa rūpnīcas būvē Brocēnos, pretī saņemot solījumu no tā laika valdības - sakārtot ražošanai kritisko valsts ceļu infrastruktūru un veikt pārbūvi atbilstoši paredzamajai lielajai noslodzei,» problēmjautājuma vēsturi skaidro Schwenk Latvija valdes loceklis un komercdirektors Māris Gruzniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Labo nodomu kvotas mērķi var nesasniegt

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 03.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministre Ramona Petraviča ir nākusi klajā ar ideju (intervija laikrakstā Diena), ka invalīdu nodarbinātību varētu veicināt, nosakot tiem konkrētu darba vietu skaitu – vispirms valsts iestādēs un tad, ja tas strādā, to attiecināt arī uz privāto sektoru.

Ideja, maigi sakot, nejēdzīga, lai gan labu mērķu vadīta. Ministre ir ieguglējusi, ka 20 ES dalībvalstīs no 28 šādas kvotas tiešām eksistē, taču nav izlasījusi pētījumus par kvotu sistēmas efektivitāti. Jau 2014. gadā Eiropas Sociālās politikas un labklājības centra pētnieks Mihaels Fuks ir veicis pētījumu, kurā secināts, ka kvotu noteikšanai ir visai maza ietekme uz cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību. Turklāt nereti darba devēji dod priekšroku soda naudu samaksāšanai par kvotu neievērošanu.

Nav šaubu, ka cilvēki ar invaliditāti ir nozīmīgs darbaspēka resurss un visiem spēkiem jāveicina to iekļaušana darba tirgū. Taču tam ir jāizvēlas pareizi un efektīvi instrumenti, nevis nejēdzīgas kvotas. Nav skaidra arī ministres priekšlikuma praktiskā īstenošana. Ja tiek noteikts, ka valsts iestādēs noteikts darba vietu skaits jāparedz invalīdiem, bet uz konkrēto amata vietu neviens šāds pretendents nepiesakās, kas tad notiek? Vai amata vietas tiek turētas tukšas vai tiek pieņemti kādi pagaidu aizvietotāji, kurus atlaiž, ja piesakās cilvēks ar invaliditāti? Tajā pašā laikā invalīdu nodarbinātība noteikti ir jāveicina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finansējuma palielinājumu ceļiem varētu sagaidīt pēc diviem gadiem

Laura Mazbērziņa, 10.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu nozare ar finansējuma palielināšanu varētu rēķināties pēc 2021. gada. Tā ikgadējā ceļu nozares konferencē, kuras ietvaros notika diskusija par nākotnes skatījumu uz ceļu tīkla attīstību, norādīja nozares eksperti.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits norādīja, ka ir jāveicina iekšējā efektivitāte un vienlaicīgi jādomā kā piesaistīt līdzekļus, neiespaidojot valsts budžeta deficītu. Pēc viņa domām, to varētu paveikt, attīstot publiskās privātās partnerības (PPP) projektus. «Mēs esam iesākuši Ķekavas apvedceļu, ja šis PPP projekts būs veiksmīgs, tad varam iet uz priekšu šajā virzienā. Kardinālu palielinājumu no budžeta ceļu nozarei var sagaidīt ne ātrāk kā 2021. gadā. Ir arī jādefinē, kur finansējums tiks izlietots. Valstij nav jāatbild par katru grantēto ceļu, jo pašvaldības spēj racionālāk sadalīt līdzekļus un zina, kuros ceļu posmos vajag ieguldīt,» skaidroja T. Linkaits. Valsts pārziņā būtu jāatstāj tikai lielākie autoceļi, uzskata ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijas valsts ceļu peļņa pirmajā pusgadā pārsniegusi 67 tūkstošus eiro

LETA, 12.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Latvijas valsts ceļi» apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 6,851 miljons eiro, kas ir par 4,3% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt kompānijas peļņa pieauga 3,2 reizes, sasniedzot 67 319 eiro, liecina kompānijas publiskotais starpperiodu finanšu pārskats.

Kompānijas finanšu pārskata vadības ziņojumā norādīts, ka 2018.gada pirmajā pusgadā īpaša uzmanība pievērsta būvdarbu iepirkumu plānošanai, savlaicīgai iepirkumu izsludināšanai, kā arī savlaicīgas uzticamas informācijas nodrošināšanai par plānotajiem pasūtījumiem, kas ļautu pretendentiem savlaicīgi saplānot nepieciešamos resursus un nodrošināt nepieciešamo kompetenci pasūtījumu izpildē.

Šogad pirmajā pusgadā «Latvijas valsts ceļi» veikuši 47% no gadā plānotajiem būvdarbu iepirkumiem.

Pārskatā arī minēts, ka «Latvijas valsts ceļu» galvenie uzdevumi 2018.gadā ir valsts autoceļu sakārtošanas programmas 2014.-2023.gadam īstenošana; valsts autoceļu tīklā veicamo darbu programmas 2018.-2020.gadam īstenošana; Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansēto projektu īstenošana; publiskās un privātās partnerības projekta «Ķekavas apvedceļš» sākšana; autoceļu kompetences centra kompetences un resursu stiprināšana autoceļu būvniecības kvalitātes nodrošināšanai; bīstamo ceļa posmu («melno punktu») noteikšanas kritēriju un samazināšanas programmas izstrāde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz reģionālā autoceļa Ventspils (Leči)–Grobiņa (P111) posmā no Labraga līdz Mežainei (43,2.-63,0. km) turpinās pērn aprīlī sāktie būvdarbi. Šis ir pašreiz valstī garākais remontposms, kurā ir astoņi ar luksoforiem regulēti posmi, un to izbraukšana prasa vairāk nekā stundu, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Būvdarbu ietvaros tiek veikta segas pārbūve, sākot no pamatiem un beidzot ar divām asfalta kārtām, ūdens novades sistēmas sakārtošana un autobusu pieturvietu atjaunošana. Atjauno arī tiltus pār Saku un Karpu, tiem klājot jaunu hidroizolāciju un brauktuves segumu. Līdz šim ir paveikti aptuveni 70 % no būvdarbu apjoma. Četru kilometru garā posmā no Labraga Pāvilostas virzienā jau ir ieklātas visas asfalta kārtas un tur atlicis vien horizontālais marķējums. Ātruma ierobežojums 70 km/h tur joprojām saglabājas. Šos būvdarbus veic SIA Binders, un to līgumcena ir 10,6 miljoni eiro (ar PVN) ar ERAF līdzfinansējumu. Pilnībā darbus pabeigt plānots līdz rudenim, informē VAS Latvijas valsts ceļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Ceļazīmes Latvijas autoceļiem

Monta Glumane, 15.02.2019

Db.lv viesošanās laikā LAU ražotnē top ceļazīme autobusu pieturai Cēsu novadā. Tās izmērs ir standarta – 600x900mm. Ražošanas process skatāms tālāk galerijā!

Foto: Ivars Soikāns

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) ražotnē Daugavpilī, kur tiek ražotas dažādas ceļazīmes.

Ceļazīmju izgatavošana Daugavpilī ir LAU komercpakalpojums. Tiek ražotas ceļazīmes ar un bez stiprinājuma elementiem, transportlīdzekļu pazīšanas zīmes, ielu un māju nosaukumu plāksnītes, reklāmas no gaismu atstarojoša materiāla, darba drošības tehnikas zīmes, piktogrammas, ģerboņi, plakāti, paziņojumi, informācijas un tūrisma norādes.

Kā stāsta LAU Daugavpils ceļu rajona direktora vietniece Zinaīda Bleidele, Daugavpilī ceļazīmju ražotne pastāv no 1998. gada, un sākotnēji ceļazīmes tika ražotas tikai Daugavpils ceļu rajona vajadzībām.

Šobrīd ceļazīmes tiek ražotas visam LAU un, kā norāda Z.Bleidele, pasūtījumi un apjomi ar katru gadu pieaug. Pēdējos trīs gados ar rokām katru gadu tiek izgatavotas vairāk nekā 6000 ceļazīmes, no kurām 85% ir LAU vajadzībām un 15% - citi pasūtījumi. Ražotnē strādā divi cilvēki, kuri gan veido zīmi, gan veic aprēķinus

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pēc iespējas efektīvāk reaģētu uz notiekošo valsts autoceļu tīklā, līdzās sociālajiem tīkliem un informatīvajam tālrunim VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) pievienojis jaunu komunikācijas kanālu – aplikāciju "Waze", ar kuras palīdzību turpmāk varēs informēt par notiekošo uz valsts autoceļiem, kā arī redzēt aktuālāko informāciju.

Tā kā LAU apstrādā ziņojumus, kas atbilst autoceļu uzturēšanas darbu specifikai, iesniedzot ziņojumu aplikācijā "Waze", svarīgi norādīt konkrētu bīstamības tēmu jeb apakšsadaļu. Pašlaik "Waze" piedāvā trīs bīstamības sadaļas, no kurām katrai ir savas apakšsadaļas. Ziņojumu apakšsadaļas, kuras izvērtē LAU, ir sekojošas: uz ceļa: šķērslis, bedre, sabraukts dzīvnieks; ceļa malā: pazudusi ceļazīme; laika apstākļi: ledus, plūdi.

Informācijai, kas tiks iesniegta "Waze", sekos līdzi LAU Klientu atbalsta dienests un VAS "Latvijas Valsts ceļi" Satiksmes informācijas centrs, bet tālāk šī informācija tiks nodota atbildīgajām struktūrvienībām iesniegtās informācijas pārbaudei. Ja nepieciešams, pēc autoceļu apsekošanas tiks uzsākts darbs pie neatbilstību novēršanas normatīvo aktu noteiktajā kārtībā un termiņos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Divu platumu sliežu ceļu vienlaicīga koordinēšana nav neiespējamā misija

Lelde Petrāne, 12.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot «Rail Baltica» projektu, Baltijā, tostarp arī Latvijā tiks savienoti divu platumu sliežu ceļi – Baltijā esošais 1520 mm sliežu ceļš ar pārējās Eiropas 1435 mm sliežu ceļu.

Baltijas valstis nav pirmais gadījums, kad tiek savienoti divu platumu sliežu ceļi. Spānijā šāds risinājums darbojas jau vairākus desmitus gadu, un tas ir bijis veiksmīgs, VAS «Latvijas dzelzceļš» konferencē «Globālās transporta kustības izaicinājumi» sacīja Spānijas uzņēmuma ADIF starptautisko attiecību direktora vietnieks Hoakins Himenezs Otero. Pat ja šāda divu platumu savienošana šķiet ļoti sarežģīta, to ir iespējams izdarīt, un tas dod ieguvumus gan iedzīvotājiem, gan ekonomikai.

Kā piemēru viņš minēja pasažieru skaita palielināšanos, kas sākuši izmantot dzelzceļu kā galveno pārvietošanās veidu, nemaz nenojaušot, kurā brīdī brauciena laikā ir notikusi pārslēgšanās no viena platuma sliežu ceļa uz otru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai darba tirgū spēsim konkurēt ar mākslīgo intelektu?

Latvijas Bankas ekonomisti Vents Vīksna un Kristofers Pone, 27.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no aktuālākajiem tematiem pasaulē ekonomikas profesionāļu un politikas veidotāju vidū šobrīd ir digitalizācija un mākslīgais intelekts, kas dažkārt tiek saukts par ceturto industriālo revolūciju.

Arī Latvijā šis termins nav svešs, pēdējā laikā par to runā teju katrā nozares profesionāļu konferencē vai seminārā.

Šajā rakstā apskatīsim aktuālos viedokļus, kādas iespējas un izaicinājumus rada digitalizācija un tās sniegtās automatizācijas iespējas, īpaši saistībā ar produktivitāti un nodarbinātības izredzēm.

Nav noslēpums, ka pēdējā laikā daudzās attīstītajās pasaules valstīs produktivitātes pieauguma tempi bijuši pieticīgi. Arī Latvijā tie kļuvuši lēnāki nekā pirmskrīzes periodā, kad ekonomika gluži vai lidoja uz priekšu vēja spārniem. Pasaules līmenī to ietekmēja un arī turpmāk ietekmēs tādi faktori kā demogrāfijas izaicinājumi (sabiedrības novecošanās), pieaugošas valstu parādsaistības, kas «sasien rokas» pārmaiņas atbalstošas politikas īstenošanai, bet atsevišķi pētnieki pieļauj, ka daļu produktivitātes pieauguma esošās datu atspoguļošanas statistiskās metodes gluži vienkārši nav spējušas aptvert.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu šķēršļus darba devējam un veicinātu personu ar invaliditāti nodarbinātību, no Darba likuma tiks izslēgta norma, kas paredz aizliegumu uzteikt darba līgumu darbiniekam ar invaliditāti, informē Labklājības ministrijā.

Vienlaikus gan tiks saglabāts regulējums par to, ka darbinieku skaita samazināšanas gadījumā, ja darba rezultāti un kvalifikācija būtiski neatšķiras, tad par priekšrocību turpināt darba tiesiskās attiecības jāuzskata arī invaliditāte.

Minētās izmaiņas paredz likumprojekts "Grozījumi Darba likumā", kas 16. janvārī izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un sociālajiem partneriem, jāapstiprina valdībā un jāpieņem Saeimā.

Likumprojekts tāpat arī papildina regulējumu par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā. Šis regulējums gan pamatā attiecas uz ārvalstu komersantiem, kas nosūta savus darbiniekus darbam Latvijā, tādējādi ietekmējot arī Latvijas darba tirgus situāciju un konkurences apstākļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Eksperti: ES fondu loma ir svarīga, taču šī nauda nevar balstīt visu ekonomikas izaugsmi

Žanete Hāka, 31.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā Latvijai pieejamais finansējums nepieaugs, un visdrīzāk būs mazāks nekā iepriekšējā periodā, līdz ar to aizvien grūtāk būs izvēlēties jomas, kurās investēt, Latvijas Bankas (LB) rīkotajā ekspertu sarunā "No naudas "apgūšanas" uz gudru ieguldīšanu" atzina tās dalībnieki.

"Patlaban gan Eiropā gan pasaulē notiek lielas pārmaiņas - gan ģeopolitikā, gan "Brexit" dēļ, tāpat redzamas pārmaiņas tehnoloģiju jomā, uz kurām jāreaģē, klimata izmaiņas, līdz ar to jaunie Eiropas līderi ir izvirzījuši prioritātes, uz kurām nākamajos gados ES ir jāvirzās, un šīs prioritātes tiks reflektētas arī ES budžetā, vienlaicīgi par to vēl nav panākta galīgā vienošanās un pārrunas vēl turpinās," sacīja LB Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieks Andris Strazds.

"Dzīvojam jaunā realitātē, runājot gan par ģeopolitiskiem, gan demogrāfiskajiem izaicinājumiem, ir jaunas apņemšanās saistībā ar klimata aspektiem. Kopā mums ir svarīgi saprast, ka beigās jābūt konkurētspējīgam un ir maza jēga no ekoloģiskas ražotnes, kas nav konkurētspējīga. Tas arī ir viens no vadmotīviem, ko mums jācenšas ieprogrammēt," norāda Altum valdes loceklis Jēkabs Krieviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stopiņu novada dome, VAS "Latvijas Valsts ceļi" un Rīgas domes pārstāvji vienojušies par kopīgu plānu ceļa projektēšanas un izbūves finansēšanai, lai izveidotu trūkstošo Dzelzavas ielas Rīgā un autoceļa P4 Stopiņu novadā savienojumu.

Interesi par iespējām atbalstīt ceļa projektu izrāda arī uzņēmēji.

Konkrētais Dzelzavas ielas posms ir svarīgs, ņemot vērā straujo satiksmes intensitātes pieaugumu ap Augusta Deglava un Lubānas ielu rotācijas apli saistībā ar lielu uzņēmumu, ka piemēram, "Rimi", "Ikea", "Depo", "Lidl", tirdzniecības centra "Sāga" un citu noliktavu, biroju un loģistikas ēku attīstību un strauju izaugsmi.

"Mums visiem kopīgi ir jādomā par nākotnes risinājumiem, un šis ir racionāls, reāli īstenojams projekts. Ja Dzelzavas ielas projektam ir atbalstošās puses - Rīgas dome, Stopiņu novada pašvaldība un uzņēmēji, kuri ir gatavi sakārtot teritoriju, katram paveicot nepieciešamo darbu daļu, redzu, ka projektu izdosies īstenot un darbus paveikt trīs gadu perspektīvā," norāda VAS "Latvijas Valsts ceļi" valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis, uzsverot, ka šis ir pietiekami labs risinājums, kas ļaus attīstīties uzņēmējiem un labāk pārvietoties iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunpilī atklāts pārbūvētais tilts pār Bikstupi. Tilts atrodas uz vietējā autoceļa Annenieki-Jaunpils (V1457) un tas ir vienīgais kokbetona konstrukcijas tilts visā valsts ceļu tīklā, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

«Tilts ir izbūvēts vēsturiskajā vietā, līdzās Jaunpils pilij, un tā konstrukcija un ārējais izskats ir izvēlēts atbilstošs šai vietai. Šādas konstrukcijas tilts, protams, izmaksā dārgāk, nekā vienkārša dzelzsbetona plātne, taču tam klāt nāk pievienotā vērtība, ko tas nes apkārtnei kā inženiertehniska būve,» sacīja VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Tilta būvdarbu ietvaros pilnībā tika nojaukts vecais pagājušā gadsimta 60.gados izbūvētais un savu laiku nokalpojušais tilts, kas bija vienkārša dzelzsbetona plātne. Tiltam ir izbūvēti jauni krasta balsti, pāļi, līmētas koka sijas un dzelzsbetona plātne. Koka sijas ar dzelzsbetona plātni ir sajūgtas vienotā konstrukcijā. Valsts autoceļu tīklā tas ir vienīgais kokbetona konstrukcijas tilts. Sijas izgatavotas no Sibīrijas lapegles, kas ir izturīgākais un piemērotākais koks šādām konstrukcijām un ceļu uz Jaunpili mērojis no Čukotkas Krievijas Tālajos austrumos. Drošības barjeras ir metāla un koka apvienojums un nākušas no Itālijas. Mūsu pašu kalēju izgatavotas ir norobežojošās metāla ķēdes pie akmens stabiem tilta pieejās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Pirmais ceļš par privātu naudu būs

Zane Atlāce - Bistere, 12.08.2020

Braucējiem, kuri ikdienā izmanto Bauskas šosejas sākuma posmu no Rīgas līdz Ķekavas aplim uz Rīgas apvedceļa, tuvāko trīs gadu laikā dzīve kļūs daudz komfortablāka.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība 11.augustā atbalstīja Ķekavas apvedceļa būvniecību kā pirmo nozīmīgo industriālo publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu Baltijā, kas tiks īstenots pēc "projektē-būvē-uzturi-finansē" modeļa.

Atbilstoši Ministru kabineta lēmumam par ilgtermiņa saistību uzņemšanos projekta īstenošanai, varēs noslēgties iepirkuma procedūra, kuras rezultātā Iepirkuma komisija piešķirs izvēlētajam privātajam partnerim tiesības slēgt PPP līgumu.

Publiskais partneris šajā projektā būs valsts Satiksmes ministrijas personā, kuras vārdā projektu īsteno VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC). Privātais partneris - publiskā iepirkuma rezultātā izvēlētais privātais uzņēmējs.

"Valdības lēmums tiešām ir vēsturisks Latvijas autoceļu būvniecībai, jo tas paver pavisam jaunu lappusi nozares attīstībā," uzsver VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valsts autoceļu tehniskais stāvoklis ir kritisks

Roberts Škapars, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors, 06.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar katru gadu Latvijas autoceļu remontu deficīta samazināšana kļūst arvien aktuālāka. Deviņdesmito gadu sākumā iekavēto autoceļu remontu nav izdevies pilnībā kompensēt.

Valsts autoceļu tehniskais stāvoklis ir kritisks. VAS Latvijas Valsts ceļi pārstāvji informē, ka avārijas stāvoklī ir 296 kilometri valsts galveno autoceļu, 1440 kilometri reģionālo un 3764 kilometri vietējo autoceļu. Latvijas autoceļu remontu deficīts 25 gadu laikā ir sasniedzis četrus miljardus eiro. Nozares eksperti aprēķinājuši, ka Latvijas autobraucēji 2018. gadā 890 miljonus eiro ir norakstījuši zaudējumos neapmierinošā ceļu stāvokļa dēļ, braucot ar pazeminātiem pārnesumiem, tērējot vairāk degvielas, biežāk veicot remontus un zaudējot laiku. Nemaz nerunājot par Latvijas konkurētspējas mazināšanos un piesārņoto vidi.

Neviens neapšauba, ka valsts izdevumu palielināšana ceļu remontam un būvniecībai ir nepieciešama, jo radītu pozitīvu ietekmi uz valsts ekonomiku. Katrs ceļos ieguldītais eiro darbotos kā multiplikators. Uzņēmumiem samazinātos kravu pārvadāšanas laiks un transporta līdzekļu ekspluatācijas izmaksas. Tas savukārt samazinātu transportēšanas izmaksas un celtu mūsu uzņēmumu konkurētspēju. Labas kvalitātes ceļi vairo arī iedzīvotāju labsajūtu un labklājības līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Dilemma Rīgas mikrorajonos - autostāvvietas vai zaļā zona?

Elīna Pankovska, 06.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajos gados iekšpagalmu remonta programma Rīgā varētu transformēties, paredzot ne tikai piebraucamo ceļu seguma atjaunošanu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Arī šogad vairākos Rīgas rajonos turpinās iekšpagalmu piebraucamo ceļu atjaunošana, un šie darbi noslēgsies oktobrī. Jāatgādina, ka 2012. gadā Rīgas dome sāka īstenot pilsētas iekškvartālu sakārtošanas programmu. Kopumā šiem mērķiem kopš programmas sākšanas pašvaldība atvēlējusi aptuveni 30 milj. eiro.

Kopš programmas sākšanas brīža 2012. gadā, vadoties pēc adrešu skaita, labiekārtošas darbi ir veikti vairāk nekā pusē iekšpagalmu, informē pašvaldība. Viens no šķēršļiem, kas bieži vien neļauj veikt darbus, ir privātpersonām piederoša zeme vai citādi nesakārtotas civiltiesiskās attiecības, uz šo problēmu norāda Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atlaižu veikalu kompleksa VIA JURMALA Outlet Village būvniecības ietvaros plānots uzstādīt reklāmas iekārtu, kas būs 380 metrus gara, 3,2 metrus augsta un kā aizsargsiena atdalīs iepirkšanās centru no šosejas Rīga - Jūrmala.

Ideja «atdzīvināt» ar reklāmu aizsargmūri gar šoseju pieder projekta galvenajam arhitektam Andrim Bērziņam.

«Domāju, ka nevienam no Eiropas autletiem nav iespēju izveidot iespaidīgu mākslas objektu 20 metru attālumā no lielceļa, pa kuru gadā pārvietojas 13 miljoni automašīnu. Pastāv viedoklis, ka nav iespējams pamanīt detaļas uz plakāta, kas stāv paralēli ceļam, braucot ar ātrumu 90 km stundā, bet mūsu gadījumā tam nav nozīmes. Iedomājieties piecus metrus lielu, melnu PUMA kaķi vai ļoti pazīstamo LEVI’S logotipu, kura platība ir 18 m². Mēneša laikā šosejas «pastāvīgie apmeklētāji» varēs atcerēties visus jaunā tirdzniecības centra zīmolus,» komentē A.Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Pēc šosejas atjaunošanas Sēnīte paliks bez piebraucamā ceļa

Žanete Hāka, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd VAS «Latvijas valsts ceļi» atjaunošanas projekts ceļa posmam gar bijušo restorānu «Sēnīte» paredz nojaukt esošo automašīnu stāvvietas kabatu pret Sēnītes kulinārijas ēkas daļu, tādējādi nogriežot automašīnu un gājēju piekļuvi Sēnītei, liecina Liepkalnu paziņojums Facebook.

2016.gada 25.oktobrī, kafejnīcai – restorānam «Sēnīte», kurš atrodas Inčukalna novadā, tika piešķirts kultūrvēsturiskā pieminekļa statuss. Sēnīte atrodas pie viena no galvenajiem valsts autoceļiem Vidzemes pusē.

«Jau sākotnēji SIA «Liepkalni» ieskatā restorāna «Sēnīte» lielākā vērtība ir tā vēsture un kultūras pieminekļa statuss. Tomēr, lai šo objektu būtu iespējams atbilstoši attīstīt mūsdienu prasībām un saglabāt vēsturiskās piekļuves iespējas, nepietiek tikai ar mūsu vēlmi šajā graustā atkal ieviest dzīvību, bet ir arī nepieciešams valsts institūciju atbalsts, lai šis kultūrvēsturiskais piemineklis spētu atgūt tā iepriekšējo izskatu,» teikts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Papildināta - Stājas spēkā ASV muitas tarifi uz Ķīnas precēm 16 miljardu dolāru apmērā

LETA, 23.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien stājas spēkā ASV muitas tarifi Ķīnas ražojumiem 16 miljardu dolāru apmērā, kas tika izsludināti, Vašingtonai apsūdzot Pekinu nekaunīgās amerikāņu tehnoloģiju zādzībās.

Ar to noslēdzas pirmā prezidenta Donalda Trampa muitas tarifu paaugstināšanas kārta Ķīnas precēm 50 miljardu dolāru apmērā.

6.jūlijā jau stājās spēkā tarifi, ar kuriem tika aplikts ķīniešu ražojumu imports 34 miljardu apmērā.

Pekina jau paziņojusi, ka «stingri iebilst pret šiem tarifiem un tai nav citas iespējas, kā vien turpināt nepieciešamos pretpasākumus».

Reaģējot uz ASV rīcību, Ķīna jau ceturtdien noteica muitas tarifus jaunai ASV preču grupai arī 16 miljardu dolāru vērtībā, vēršoties pret tādiem tradicionāliem ASV ražojumiem kā «Harley Davidson» motocikliem, burbons un apelsīnu sula.

Tikmēr Ķīnas Tirdzniecības ministrija pavēstījusi, ka ASV noteiktie tarifi, visticamāk, pārkāpj Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumus un valsts gatavojas iesniegt sūdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Papildināta - Eksperiments: Kā es vergoju Latvijas uzņēmumā par 20 eiro dienā

Db.lv, 17.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pievienots uzņēmuma komentārs.

Žurnālista un blogera Denisa Bartecka eksperiments šoreiz aizvedis viņu uz Dreiliņiem.

Ieskats sociālajā tīklā Facebook publicētajā D. Bartecka materiālā:

Ik nedēļu no Latgales autobuss ved cilvēkus uz galvaspilsētu. Uz darbu. Uz lielu Latvijas kompāniju. Kompāniju, kuru zina ikviens. Cilvēki brauc strādāt smagu, fizisku darbu. Sešas dienas nedēļā. Ar nereālu darba grafiku. Ar nožēlojami zemu algu. Cilvēki brauc uz verdzību, turklāt brīvprātīgi. Un ne vienu reizi vien. Brauc ar autobusiem, kuri pastāvīgi kursē vairākas reizes nedēļā. Es solīju izmēģināt šo darbu pats un pastāstīt, kā tas bija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada rudenī tapis jauns Rīgas reklāmas video, kas veltīts skriešanai un vienam no nozīmīgākajiem sporta pasākumiem – Rīgas maratonam, kas vienīgais ieguvis Zelta maratona titulu Ziemeļeiropas reģionā. Šī reklāma ir noslēdzošā videofilmu sērijai «Rīga rīdzinieka acīm» jeb «Insider's Guide in Riga», informē Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs (RTAB).

Reklāmas izmaksas ir 35 tūkstoši eiro, biznesa portālam db.lv pastāstīja RTAB.

Klips tiks izmantots gan Rīgas atpazīstamības veidošanai ārzemēs, gan ārzemju dalībnieku piesaistīšanai 2020.gada maratonam Rīgā.

Šī reklāma ir daļa no reklāmas videofilmu sērijas «Rīga rīdzinieka acīm» jeb «Insider's Guide in Riga», ko Rīgas Tūrisma Attīstības Birojam «Live Rīga» radījusi reklāmas aģentūra «DDB Latvia» un režisors Jānis Nords.

Līdz šim radīti video, kas ved atklātos ūdeņos ar kapteini, atklāj skolotājas norādes, dodas izbraucienā ar taksistu, iepazīstina ar krustdēla spēļu laukumu, kāpj uz jumtiem ar putnu vērotāju, ved mežonīgā piedzīvojumā ar senioru vai atklāj blogera pieturvietas pilsētā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu ēnu ekonomiku metāllūžņu, jo īpaši krāsaino lūžņu, darījumos, ir jāsamazina iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme.

Tā būtu jāsamazina no pašreizējiem 10% līdz 5%, ko piemēro fiziskajām personām lūžņu pārdevējiem, ar šādu iniciatīvu Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija vērsusies Finanšu ministrijā.

«Ar šādu iniciatīvu savulaik vērsāmies pie jau bijušās finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas un tuvākajā laikā plānojam ar to iepazīstināt pašreizējo finanšu ministru Jāni Reiru, bet kopumā dažādās komisijās un tikšanos laikā par to runāts ir vairākkārtīgi,» uz jautājumu, kad un pie kā ir vērsusies asociācija, atbild Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas pārstāvis un lielākā lūžņu iepircēja Latvijā SIA Tolmets ārējo sakaru vadītājs Valdis Uburģis. Tieši 2017. un 2018. gadā, kad bija salīdzinoši augsta cena, it īpaši krāsainajiem metāllūžņiem, ļoti iezīmējās godīgas konkurences jautājumi gan starp lūžņu iepircējiem Latvijā, gan arī lūžņu tirgotāju segmentā Baltijā. «Pašreizējā situācijā, tikai izlīdzinot situāciju Baltijas valstu vidū, Latvijas uzņēmēji spēs atgūt savu konkurētspēju reģionālā līmenī,» uzsver V. Uburģis. Galvenais klupšanas akmens ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, ko piemēro fiziskajām personām, kuras nodod metāllūžņus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Biznesa vieta: Strēlnieku iela - starp jūgendstilu un celtniecības putekļiem

Linda Zalāne, speciāli DB, 28.06.2019

Cilvēku ceļš ved uz kafejnīcu Buberts gan pēc pusdienām, gan gardām kūkām, bubertu un smalkmaizītēm, kuras ir šīs vietas saimnieces Sanitas Lūses īstais lepnums.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstītāji pēdējos gados ir atvēzējušies vairākiem projektiem Strēlnieku ielā Rīgā, kas nozīmē pārmaiņas šajā apkaimē nākotnē; mājvietu tur rod aizvien jauni komersanti.

Tiek sapostas ēku fasādes un būvēta jauna viesnīca un daudzdzīvokļu ēka, kas turpmāk varētu nodrošināt gan iedzīvotāju, gan tūristu plūsmu mazajiem komersantiem, kuri rosās šajā ielā. Tieši ar gaišām domām par skaisto nākotni šobrīd komersanti un jau esošie ielas iedzīvotāji un biroju darbinieki pārdzīvo šo laiku, jo putekļu mākonis ne vien aizsedz skatu uz greznajām jūgendstila ēkām, bet arī pasliktina ikdienu garāmgājējiem un tiem, kuri te attīsta biznesu. Tomēr putekļu sērga ir pārejoša lieta, un pozitīvā šajā ielā ir krietni vairāk, šīs vietas plusus izceļ gan tie uzņēmumi, kas te darbojas jau vairāk nekā desmit gadus, gan tie, kas šīs ielas potenciālu saskatīja pirms dažiem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā tūrisma sezonā Latvijas apceļotājiem kļūs pieejams jauns laivu pārgājiens "Latvijas sākumu meklējot", ko piedāvā "Lost in Latgale Kayaking".

Maršruts instruktora vadībā ved pa Daugavu gar Latvijas – Baltkrievijas robežu virzienā Piedruja - Krāslava.

24 km garajā maršrutā varēs paviesoties Latvijas tālākajā dienvidaustrumu apdzīvotajā vietā Piedrujā, apskatīt Latvijas un Baltkrievijas krastus no Daugavas vidus, pieskarties 174. Latvijas robežstabam, ienākt Latvijas senākajā koka dievnamā, praktiski izzināt dabas parku "Daugavas loki" un ieraudzīt "Piļsāta pi upis" Krāslavu.

Caur izzinošām un saliedējošām aktivitātēm, saturiskām pieturvietām un instruktora stāstījumu pārgājiens ļaus iepazīt Latvijas austrumu pierobežas dabu un kultūrvēsturi. Maršruts ved cauri dabas parka "Daugavas loki" teritorijai. Sezonas devīze ir #esbraucupazust.

Komentāri

Pievienot komentāru