Jaunākais izdevums

Latvijā nedrīkst aizmirst par reģionu attīstību; jau šobrīd varam redzēt darbaspēka aizplūšanu uz ārvalstīm, kas apgrūtina tautsaimniecības asinsriti

Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, norādīja UPB Holding padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns. Latvijā politiskajā vidē ir nepieciešama biznesa domāšana. Ja kritiski paskatāmies uz Latvijas tautsaimniecību un politikas aktivitātēm un izpratni par to kopumā, neredzu valsts līmeņa spēju domāt par atbalsta sniegšanu konkrētām industrijām vai taisni pretēji – atbalsta nesniegšanu, uzsvēra U. Pīlēns.

Ja nedomājam šādā līmenī, tad nevaram runāt par reģionālo politiku, izglītību, darba spēka profesionalizāciju un citiem būtiskiem jautājumiem. Arī pēdējā laikā aktuālajā diskusijā par mikrouzņēmumu nodokli viņš neatbalsta attiecīgos atvieglojumus un šādu lēmumu jomā velk paralēles ar biatlonu, kad tiekam aizlaisti soda aplī, kurā pazaudējam potenciālu, lai gan dzīve neapstājas un starptautiskā līmenī konkurētspēja attīstās. Nav noslēpums, ka Eiropā sabiedrība noveco un lielajās valstīs katru gadu ir nepieciešami jauni augsta līmeņa speciālisti, piemēram, Vācijā ir aprēķināts, ka katru gadu valstij nepieciešams piesaisīt aptuveni 600 tūkstošus šāda līmeņa speciālistu, turklāt vislabāk imigrantus ir piesaistīt no Baltijas valstīm un Polijas.

«Tas ir drauds – profesionālā darba spēka aizplūšana, tāpēc ir jādomā par darba spēka noturēšanu,» sacīja U. Pīlēns, vēršot uzmanību uz to, ka pēdējo piecu gadu laikā UPB Holding ir pazaudējis tikai pusotru inženieri – viens speciālists devies darba gaitās uz Norvēģiju, bet otrs uz Zviedriju. Cīņa par darba spēku ir spraiga, pretējā gadījumā ieguldītās investīcijas nav tā vērtas. Pozitīvi ir vērtējamas Latvijas valsts amatpersonu vizītes jaunu eksporta tirgu iekarošanas jomā, piemēram, uz tādām eksotiskām valstīm kā Mongolija, Azerbaidžāna. Tas ir labi, bet mūsu integrācijas potenciāls Eiropas Savienībā ir zems, aptuveni 4% Latvijas uzņēmumu ir spējīgi integrēties rietumu telpā. Tas nozīmē, ka mūsu konkurētspējas labad rietumu sadaļā ir daudz darāmā, novērojis U. Pīlēns.

Vai Latvijas valsts ir Rīga vai tikai reģioni, aizdomāties aicināja U. Pīlēns. Latvijas uzņemtais kurss, kas izslēdz reģionu attīstību, rada bīstamību. Pieļauju, ka lielākajai daļai saknes ir meklējamas tieši reģionos, piebilda U. Pīlēns.

Savukārt, ja attīstām tikai pilsētvalstis, tas būtu tāpat kā ķermenim nocirst nost ekstreminātes, saglabājot sirdi, līdz ar to nākotnes vīzijai par dzīvi kļūstot daudz primitīvākai.

Plašāk lasiet rakstā Reģionus nevajag pārvērst tuksnesī trešdienas, 20. maija, laikrakstā Dienas Bizness (4.-5. lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs, Apvienotā saraksta dibinātājs Uldis Pīlēns nolēmis kandidēt uz Valsts prezidenta amatu, intervijā aģentūrai LETA apliecināja politiķis.

Pīlēns ir pirmais, kurš paziņojis par savu startu maijā gaidāmajās Valsts prezidenta vēlēšanās. Esošais Valsts prezidents Egils Levits pagaidām nav atklājis, vai kandidēs atkārtoti.

Pīlēns skaidroja, ka lēmums pieņemts, visu pamatīgi apsverot. Tāpēc tam esot bijis nepieciešams tik daudz laika, lai arī par Pīlēna kandidēšanu spekulēts jau ilgstoši.

"Lieldienu laiks ir nopietnu pārdomu laiks kristīgajā pasaulē. [..] Šis nav jautājums par gribēšanu vai negribēšanu. Pirms Ukrainas kara teicu, ka šis amats nav tas, ko man ļoti gribētos iekarot. Bet situācija pasaulē ir ļoti mainīga, un esam atbildīgi cilvēki – arī tie, kuri nāk politikā. Man aiz muguras ir 35 gadi uzņēmējdarbībā, pēc profesijas esmu arhitekts, un, lai tiktu skaidrībā ar šo ļoti lielo uzticības līmeni, ko Apvienotā saraksta deputāti man ir devuši, ir nepieciešams laiks. Lai saprastu, vai esmu gatavs nest šādu atbildību, lai pārrunātu ar ģimeni un lai sāktu kārtot lietas, kas saistītas ar uzņēmējdarbību, jo potenciāls Valsts prezidenta amats nav saistāms ar uzņēmējdarbību," pauda Pīlēns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Pīlēns: Administratīvi teritoriālā reforma sākta nepareizā veidā un ļoti virspusēji

LETA, 07.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvi teritoriālā reforma (ATR) Latvijā ir nepieciešama, bet tā sākta nepareizā veidā, un ļoti, ļoti virspusēji, intervijā sacīja uzņēmuma «UPB» padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns.

Viņš norādīja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), organizējot ATR, obligāti būtu jāņem vērā ļoti dažādā iedzīvotāju blīvuma struktūra.

«Pirmkārt - Pierīgas tuvums, Rīgas aglomerācijas, blīvuma struktūra Ikšķilē vai Ogrē rada principiāli citādāku saimniecisko modeli nekā, piemēram, Ventspils vai Liepājas pieguļošajās teritorijās, kur saimnieciskās komponentes veido lielu disbalansu. Otrkārt, piemēram Vidzemes pilsētu - Cēsu un Valmieras - pieguļošās teritorijas ir daudz blīvākas. Respektīvi, Vidzemes zonā ir labāk sabalansētas teritorijas, bet Kurzemē ir ārkārtīgi liela neviendabība - gan no darba algu, gan arī, piemēram, no nekustamā īpašuma cenu viedokļa. Teritorijas ar zemu blīvumu un neviendabīgas teritorijas pieprasa valsts intervenci,» skaidroja Pīlēns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pīlēns apņēmies pārdot savas daļas UPB arī tad, ja nekļūs par prezidentu

LETA, 23.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs Uldis Pīlēns ir apņēmies pārdot savas daļas AS "UPB" arī tad, ja netiks ievēlēts Valsts prezidenta amatā, intervijā Latvijas Televīzijai 22.maijā apliecināja Pīlēns.

Pīlēns ir viens no trim Valsts prezidenta amata kandidātiem, kuru uz vēlēšanām virza "Apvienotais saraksts". "Jaunā vienotība" amatam virza ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV), bet "Progresīvie" - publiskās pārvaldības eksperti Elīnu Pinto. Valdošās koalīcijas partiju nespēja vienoties par vienu kandidātu ir radījusi saspīlējumu starp politiskajiem spēkiem.

Pīlēns intervijā stāstīja, ka pašlaik notiek sarunas par viņa daļu pārdošanu "UPB". Pirmās sarunas notiekot ar esošajiem akcionāriem, kuriem ir pirmpirkuma tiesības, bet interese kopumā esot gana liela.

Pirms vairākiem gadiem "UPB" novērtēts par 91 miljonu eiro. Pašlaik Pīlēnam piederot trešdaļa uzņēmuma. Taujāts, vai attiecīgi sanāk, ka viņš tirgo savu daļu par aptuveni 30 miljoniem eiro, Pīlēns daļēji piekrita, gan uzsverot, ka pašlaik notiek jaunas sarunas un veikti jauni vērtējumi par cenu, lai nonāktu pie abām pusēm pieņemama risinājuma. Viņa skatījumā, "UPB" pēdējos gados varētu būt kļuvis tikai vērtīgāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

UPB holdinga valdi pamet tā dibinātāji Pīlēns un Mors

Dienas Bizness, 09.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

UPB holdinga valdi pirmdien, 9. februārī, atstāj tā dibinātāji Uldis Pīlēns un Oskars Mors, nododot UPB vadības stafeti jaunās menedžeru paaudzes rokās, informē UPB holdinga mārketinga departamenta direktore Ilze Rosicka.

U. Pīlēns un O. Mors pēc aiziešanas no uzņēmuma operatīvās vadības turpmāk koncentrēsies darbam UPB holdinga padomē. Padomē turpmāk darbosies arī UPB holdingā ietilpstošās MB Betons grupas līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Normunds Horsts.

Tādējādi uzņēmums, atrodoties savas līdzšinējās attīstības augstākajā punktā, nolēmis pārgrupēt holdinga vadības spēkus, piesaistot operatīvai biznesa vadībai aktīvu un enerģisku menedžeru jauno paaudzi, kas izaudzināta uzņēmumā – Daini Bērziņu, Noru Kalnu, kura darbojās jau uzņēmuma iepriekšējās valdes sastāvā, un Uģi Grīnbergu, bet UPB holdinga padomi nodrošinot ar spēcīgu un pieredzes bagātu komandu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pīlēns: Preses nama kvartāla attīstītājs nemaksāja UPB par paveiktajiem būvdarbiem

LETA, 13.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības uzņēmums AS "UPB" pārtraucis līgumu ar "Preses nama kvartāla" attīstītāju "Lords LB Special Fund V", jo tas nav maksājis būvniekam, intervijā sacīja "UPB" līdzīpašnieks Uldis Pīlēns.

"Mēs pārtraucām līgumu, jo, ja pasūtītājs nemaksā būvniekam, tas nav labs izejas punkts, lai turpinātu būvēt. Tagad esam procesā risināt jautājumus ar pasūtītāju, kas saistīti ar līguma pārtraukšanu juridiski," teica Pīlēns.

Papildināta - Preses nama kvartāla būvniecību turpinās YIT 

“Preses Nama Kvartāla” attīstītājs “Lords LB Special Fund V” noslēdzis ģenerāluzņēmēja...

Jautāts, vai vainīgā puse ir pasūtītājs, kas nemaksāja uzņēmumam, Pīlēns sacīja, ka to jau vienmēr nosaka arbitrāža, kā arī šajā gadījumā.

"Ņemot vērā, ka bijām iniciatori šādam procesam, domāju, ka gribētu, lai process iegūtu juridiski pareizu formātu, un pasūtītājam ir jāmaksā būvniekam," uzsvēra Pīlēns.

Jau ziņots, ka martā "Preses nama kvartāla" attīstītājs "Lords LB Special Fund V" paziņoja, ka pārtraukts pirms diviem gadiem noslēgtais pirmās kārtas būvniecības līgums ar "UPB" un noslēgts ģenerāluzņēmēja līgums ar būvniecības uzņēmumu "YIT Lietuva" par jaunā centrālā biznesa kvartāla pirmās kārtas celtniecību Pārdaugavā.

Atbilstoši līgumam biznesa centra un multifunkcionālā centra būvniecību paredzēts sākt martā un pabeigt 2024.gada otrajā pusgadā. Projekta pirmās kārtas kopējās investīcijas tiek lēstas vairāk nekā 100 miljonu eiro apmērā.

"Lords LB Special Fund V" pārstāvji skaidroja, ka iepriekš 2021.gada martā parakstītais 76,8 miljonu eiro vērtais pirmās kārtas būvniecības līgums ar "UPB" ir pārtraukts. Attīstītāja pārstāvji norādīja, ka attīstītājs un "UPB" vienojušies nekomentēt līguma pārtraukšanas iemeslus.

Līdz tam brīdim multifunkcionālā centra būvniecības procesā bija īstenoti visi betonēšanas un galvenās nesošās konstrukcijas darbi, un pabeigta ēkas jumta izbūve. Savukārt biznesa centra ēkas lielizmēra konstrukcijas montāža bija paveikta astoņu stāvu līmenī.

"Preses nama kvartāla" attīstība plānota trijās kārtās. Celtniecības pirmajā kārtā top 11 stāvu A klases biznesa centrs 26 000 kvadrātmetru platībā. Biznesa centrs atbildīs starptautiskā BREEAM sertifikāta "Excellent" un gandrīz nulles enerģijas ēkas standartiem.

Biroju ēka būs savienota ar multifunkcionālu centru 40 000 kvadrātmetru platībā, kurā būs apvienoti mazumtirdzniecības, sporta un medicīnas pakalpojumi, ēdināšanas zona, 300 apsargātas velosipēdu novietnes un trīs līmeņu virszemes autostāvvieta. Stāvlaukumā kopumā būs pieejamas 1000 autostāvvietas, kā arī būs pieejamas elektromobiļu uzlādes stacijas. Uz multifunkcionālā centra piektā stāva jumta tiks ierīkots futbola laukums, kuram blakus paredzēta apzaļumotas terases un kafejnīca.

Attīstības pirmās kārtas kopējās vīzijas un daudzfunkcionālā centra autori ir arhitektu birojs "Arhis Arhitekti". Biznesa centra autori ir dāņu arhitektu birojs "Arrow Architects".

Paralēli pirmās kārtas būvniecībai norisinās otrās kārtas projektēšanas darbi, lai šogad sāktu vēl viena 10 stāvu multifunkcionāla biroju centra būvniecību, ēkā integrējot arī izglītības iestādi.

"Lords LB Special Fund V" pārvalda Lietuvas Bankas licencēta ieguldījumu pārvaldības sabiedrība "Lords LB Asset Management", kas dibināts 2008.gadā. Uzņēmums koncentrējas uz nekustamo īpašumu un privātā kapitāla ieguldījumu stratēģijām un šobrīd pārvalda 13 nekustamā īpašuma fondus, vienu privātā kapitāla fondu, vienu enerģētikas un infrastruktūras fondu un divas ieguldījumu sabiedrības. Kopējā pārvaldīto aktīvu vērtība 2022.gada decembra beigās sasniedza 871,6 miljonus eiro.

Tāpat ziņots, ka pērn "UPB" koncerna apgrozījums, pēc provizoriskiem datiem, bija 235 miljoni eiro, tostarp apmēram 60% veidoja eksports ar fokusu uz būvkonstrukciju projektēšanu, ražošanu un montāžu.

"UPB" ir 100% kapitāldaļu īpašniece uzņēmumos SIA "Aile grupa", SIA "RK Metāls", SIA "UPB Energy", SIA "UPB nams", SIA "Būvmehanizācija", SIA "UPB projekti", SIA "Enna", SIA "Inženieru birojs "Būve un forma"", SIA "Grotta" un SIA "Alto 4.0". Savukārt uzņēmumā SIA "MB Betons" "UPB" pieder 93,5% kapitāldaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Starp Rīgas stabiņiem un vīziju par valsts nākotni

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 07.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzmanību piesaistīja divas intervijas ar ļoti atšķirīgiem cilvēkiem, kuri runā būtībā par vienu un to pašu – nepieciešamību pēc saprātīgas, atbildīgas, ilgtermiņa skatījumā balstītas politikas.

Pirmā – ar satiksmes jautājumu apskatnieku Paulu Timrotu – bija publicēta laikrakstā Diena, to pārpublicēja arī Dienas Biznesa interneta portāls. Otrā – ar arhitektu, uzņēmēju Uldi Pīlēnu, ko publicējam 7. septembra Dienas Biznesa drukātajā izdevumā.

Abos gadījumos ir runa par kaitējumu, ko politikā nodara vai var nodarīt populisms, neprofesionalitāte, tiekšanās pēc ātriem rezultātiem, klaja sistēmas, saprātīgu spēles noteikumu neievērošana, kā arī tālredzīguma trūkums. Abos gadījumos ir vilšanās tajā, kas notiek, un arī apliecināta vēlme pēc daudz, daudz labākas pārvaldības. Atšķirība vien tajā, ka Pauls Timrots tiek intervēts par pērn uz pieciem gadiem ievēlētās Rīgas domes izpausmēm satiksmes jomā, savukārt Uldis Pīlēns – vairāk par valsts līmeņa pārvaldību, tostarp nākamgad paredzēto Saeimas vēlēšanu kontekstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimai trešdien pirmajā balsojumā neizdevās ievēlēt jaunu Valsts prezidentu, jo neviens kandidāts nesaņēma nepieciešamo vismaz 51 balsi.

Vislielāko balsu skaitu jeb 42 deputātu atbalstu saņēma premjera partijas "Jaunā vienotības" (JV) virzītais kandidāts, ilggadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), tātad par viņu nobalsojusi arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). JV Saeimā ir 26 balsis, bet ZZS - 16 deputāti. Pret Rinkēviču nobalsoja 45 deputāti.

Otru lielāko atbalstu jeb 25 balsis saņēma valdošo koalīciju veidojošā "Apvienotā saraksta" (AS) virzītais AS dibinātājs, uzņēmējs Uldis Pīlēns. AS Saeimā ir 15 balsis, bet par Pīlēnu solīja balsot arī Aināra Šlesera "Latvija pirmajā vietā" ar deviņām balsīm un deputāte Glorija Grevcova. Pret viņu balsojuši 62 deputāti.

Pēdējā vietā ierindojās "Progresīvo" Valsts prezidenta amatam izvirzītā publiskās pārvaldības eksperte Elīna Pinto, par kuru nobalsoja 10 deputāti. Pret viņu nobalsoja 77 deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima trešdien arī otrajā balsojumā neievēlēja jaunu Valsts prezidentu, un no turpmākās cīņas izstājās "Progresīvo" izvirzītā kandidāte, publiskās pārvaldības eksperte Elīna Pinto, kura saņēma vismazāk balsu.

Valsts prezidenta ievēlēšanai nepieciešamas 51 deputāta balss. Otrajā balsojumā atsijā vismazāk balsis saņēmušo kandidātu un trešajā balsojumā piedalīsies tikai divi pretendenti.

Vismazāk balsis saņēmusi Pinto, par kuru tāpat kā pirmajā balsojumā nobalsoja tikai 10 "Progresīvo" deputāti. Pret viņu nobalsoja 77 deputāti.

Savukārt vislielāko balsu skaitu jeb 42 deputātu atbalstu saņēma premjera partijas "Jaunā vienotības" (JV) virzītais kandidāts, ilggadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV). Par JV virzīto kandidātu balso arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). JV Saeimā ir 26 balsis, bet ZZS - 16 deputāti. Pret Rinkēviču nobalsoja 45 deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Tas ir genocīds. Tas ir genocīds pret Ukainas tautu un Ukrainas nāciju. Un neviens no mums nevar ieņemt neitrālu pozīciju, ja mūsos ir kaut nedaudz cilvēciskums un solidaritāte," tā uzrunā saviem darbiniekiem Youtube kanālā saka Uldis Pīlēns, arhitekts, UPB holdinga dibinātājs un ilggadējs vadītājs.

Viņaprāt, ir tikai divas izvēles – vai nu mēs atbalstam agresiju vai atbalstam neatkarīgas, pašpietiekamas, pašapzinīgas valsts pastāvēšanu. "Mana izvēle, kā UPB dibinātāja, akcionāra un padomes priekšsēdētāja, ir viennozīmīga. Man ir jānostājas Ukrainas pusē, ar visām no tā izrietošajām sekām. Agresors ir jāapstādina. Nedrīkst būt, ka kāds iejaucas un diktē otrai nācijai spēles noteikumus. Ja gadījumā Putinam ir plāns par impērijas atjaunošanu, kaut vai19.gadsimta sākuma robežās, kaut vai 1991.gada robežās, tad mēs esam nākamie. Un Ukraina izcīna šobrīd cīņu ne tikai par savu neatkarību, bet arī par mūsu neatkarību. Tāpēc šobrīd mums ir jākoncentrē visi savi spēki, ne tikai, lai veiktu savus ikdienas darbus, ne tikai lai palīdzētu bēgļiem, bet lai ļoti precīzi pozicionētos savas nākotnes lielajam izaicinājumam," saka U.Pīlēns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

UPB pielaiko Eiropas mērogu

Vēsma Lēvalde, 05.01.2015

Skandionkliniken slimnīca Upsala, Zviedrija. UPB šajā objektā veica dzelzsbetona un metāla karkasa projektēšanu, ražošanu un montāžu. Šis objekts ir nominēts Zviedrijas «Gada ēka 2015» balvai. Rezultāti tiks paziņoti 2015.gada martā

Foto: UPB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divkāršs eksporta līgumu apjoms un 117 miljonu eiro konsolidētais apgrozījums – tāda ir industriālā koncerna UPB aizvadītā gada bilance, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

2014.gads bija labākais uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē, apgalvo UPB lielākais akcionārs un a/s UPB valdes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns. Ievērojami audzis pasūtījumu apjoms ārvalstīs, veiksmīgi iesoļots Lielbritānijas un Šveices tirgū, realizēti augstas sarežģītības projekti plašā ģeogrāfijā. Koncernā šobrīd ietilpst vairāk nekā 40 uzņēmumu deviņās valstīs, eksporta ģeogrāfija aptver visu Eiropu, taču tirgus izpēte ļauj par potenciāliem tirgiem saukt arī Aizkaukāzu, Dienvidāziju un Indoķīnu.

Par UPB mājas tirgu U. Pīlēns sauc Zviedriju – šajā valstī realizētie projekti veido 53% no kopējā holdinga eksporta apjoma. Norvēģija un Vācija eksporta spektrā ieņem otro vietu, seko Dānija un jaunie tirgi – Lielbritānija un Šveice. Eksporta ģeogrāfijā iekļaujas arī Islande, Itālija, Somija, Horvātija un citas valstis. «Eiropas tirgus ir ļoti stabils – svārstības tajā nepārsniedz pusotru procentu,» eksporta stratēģiju pamato U. Pīlēns, piebilstot, ka tas nenozīmē novērsties no kaimiņvalstu tirgiem, tai skaitā Baltkrievijas un, stabilizējoties ģeopolitiskajai situācijai, arī Krievijas un Ukrainas, kā arī raudzīties tālāk austrumu virzienā – līdz pat Indijai un Malaizijai. Šis virziens ir holdinga nākamo piecu gadu plānā. Taču pamata tirgus paliks Eiropa, kaut strādāt kā pilntiesīgam kopējā tirgus dalībniekam nebūt nav vienkāršs uzdevums – tas prasa ne tikai ļoti augstu kvalitāti, darba spēka mobilitāti, bet arī intelektuālu un inženiertehnisku piepūli,» uzsver uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bizness ir kā tango – gan soļi, gan partneris jāatrod tāds, lai veiksmīgi izdejotu šo sarežģīto deju

To intervijā DB saka UPB holdinga lielākais akcionārs Uldis Pīlēns, kurš allaž raksturots kā pragmatisks stratēģis ar spēju turēt roku uz pulsa plaši sazarotā holdinga visos līmeņos un jomās – no mākslas un vīna kultūras līdz jaunākajiem zinātnes sasniegumiem enerģētikā. Šobrīd, šķiet, ir pienācis brīdis, kad uzņēmums strādā pats kā labs pulkstenis, bet tā izveidotājs lūkojas pēc plašākiem apvāršņiem un mēģina izskaitļot Latvijas virzību ģeopolitiskajā telpā.

Jau vairākus gadus saglabājat eksporta un vietējā tirgus proporciju 60:40. Ja eksportā strādāt izdevīgāk, kāpēc turēt tik lielu vietējā tirgus daļu?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien vēlēs jaunu Valsts prezidentu.

Valsts prezidenta amatam pieteikti trīs kandidāti - Uldis Pīlēns, Edgars Rinkēvičs (JV) un Elīna Pinto.

"Progresīvie" Valsts prezidenta amatam virza publiskās pārvaldības eksperti Pinto. Kandidāte ir latviešu diasporas aktīviste Eiropā, septiņus gadus bijusi Eiropas Latviešu asociācijas vadītāja un pašlaik ir komunikācijas un partnerību vadītāja Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Luksemburgā. Pirms tam strādājusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā jeb OECD, EK, Eiropas Ārējās darbības dienestā un Eiropas Savienības Padomē. Pinto bijusi arī pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita padomniece.

Valdošo koalīciju veidojošais "Apvienotais saraksts" (AS) augstajam amatam virzījis savu dibinātāju, uzņēmēju Pīlēnu. Savulaik viņš bijis Liepājas galvenais arhitekts un 80.gadu beigās izveidojis savu arhitekta biroju. Vēlāk Pīlēns iesaistījās uzņēmējdarbībā un aizvien ir būvniecības un industriālā koncerna "UPB" līdzīpašnieks. Politiķis savulaik piedalījies Tautas partijas (TP) Liepājas reģiona nodaļas dibināšanā, kā arī bijis TP valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima trešdien par nākamo Valsts prezidentu ievēlēja premjera partijas "Jaunā vienotība" (JV) virzīto kandidātu, ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV).

Par Rinkēviča ievēlēšanu nobalsoja 52 deputāti. Jau kopš pirmās balsošanas kārtas par Rinkēviču balsoja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). JV Saeimā ir 26 balsis, bet ZZS - 16 deputāti. Pēc savas prezidenta amata kandidātes Elīnas Pinto izkrišanas otrajā kārtā par labu Rinkēvičam nosliecās arī "Progresīvie", kuriem parlamentā ir 10 deputāti.

Rinkēvičam svinīgo solījumu būs jādod un amatā paredzēts stāties jūlija pirmajā pusē, kad pilnvaras noslēgsies pašreizējam Valsts prezidentam Egilam Levitam, kurš no kandidēšanas uz otro pilnvaru termiņu atteicās, jo pārvēlēšanai trūka balsu.

Valsts prezidenta vēlēšanās kandidēja arī valdošo koalīciju veidojošā "Apvienotā saraksta" (AS) virzītais AS dibinātājs, uzņēmējs Uldis Pīlēns un opozīcijā esošo "Progresīvo" izvirzītā publiskās pārvaldības eksperte Elīna Pinto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai jāgatavojas nopietnai krīzei, partiju apvienības "Apvienotais saraksts - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija" ("Apvienotais saraksts LZP/LRA/LP") vēlēšanu sarakstu līderu paziņošanas pasākumā teica šī saraksta Ministru prezidenta amata kandidāts, uzņēmējs Uldis Pīlēns.

Viņš uzsvēra, ka nepieciešams apvienoties un mobilizēties krīzei, kas būšot pamatīga un nopietna.

Taču krīzes vienmēr esot iespēju laiks, un, ja Latvijai izdosies mobilizēties, tad no krīzes valsts izies spēcīgāka.

Krīzes pārvarēšanai Pīlēna ieskatā būšot nepieciešami divi gadi, kad jāgatavo valsts sarežģītiem uzdevumiem. Esot pienācis laiks, kad mums visiem esot nepieciešams krīzes menedžments nākamajām divām ziemām.

"Mums ir jāizved valsts laukā no sajūtas, ka nezinām, kur mums jāiet," piebilda Pīlēns, uzsverot, ka vispirms jāpārvar grūtības, bet tad jāveido plaukstoša Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzšinējais Valsts prezidents Egils Levits kandidēs uz otru termiņu valsts pirmās personas amatā, trešdien pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) žurnālistiem apliecināja politiķis.

Levits pateicās "Nacionālajai apvienībai" (NA) un "Jaunajai vienotībai" (JV) par viņa darba augsto novērtējumu un aicinājumu turpināt darbu arī nākamajos četros gados. Levits uzsvēra, ka viņš pārstāv skaidras vērtības - tās ir rietumnieciskas un latviskas. Tāda ir arī prezidenta pārliecība, kuru, valsts pirmās personas ieskatā, viņš četru gadu laikā ir arī pierādījis.

Levits atkārtoti uzsvēra, ka Valsts prezidenta ievēlēšana ar tādu balsu vairākumu, kurā izšķirošu lomu spēlē prokremliskas partijas, šajā situācijā nav pieļaujama, jo tas būtu nepareizs un bīstams signāls gan sabiedrībai, gan Latvijas sabiedrotajiem. Tādēļ Levits ir gatavs kandidēt uz otro termiņu prezidenta amatā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Dienas Bizness rīkotajā preses konferencē par jaunāko izdevumu Miljonārs tika atklāti Latvijas bagātāko cilvēku vārdi.

Miljonāru tops ir balstīts uz Lursoft publiski pieejamiem datiem, un to speciāli Dienas Biznesam ir apkopojis un izveidojis Lato Lapsa.

Reizē ar tradicionālo miljonāru sarakstu tiek publicēti arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju simtnieki un pirmoreiz – patieso labuma guvēju simtnieks, kas, gan ne absolūtos skaitļos, atklāj jaunus vārdus un uzvārdus, kas iepriekšējos miljonāru sarakstos nav bijuši pamanāmi.

Kopējais TOP 100 vērtības apjoms gada laikā ir pieaudzis līdz 2,63 miljoniem eiro, bet kopējā pirmā simtnieka peļņa ir bijusi 424,60 miljoni eiro. Miljonāru pirmajā simtniekā šoreiz ir tikai 19 jauni vārdi, nevis 41, kā tas bija pirms diviem gadiem. Tas norāda, ka aizvadītais gads kopumā patiešām ir bijis stabilitātes un nelielas izaugsmes gads.

Komentāri

Pievienot komentāru
Kas tev jāzina

Kas tev jāzina 5. janvārī

Dienas Bizness, 05.01.2015

Investors.

Septiņas pērnā gada labākās un septiņas - sliktākās investīcijas

Ik gadu pasaules tendences mainās, un finanšu tirgi pielāgojas. Tas var piedāvāt jaunas iespējas investoriem, ja viņu prognozes ir precīzas, ieguldījumi – veikti laikā un aktīvi izvēlēti pareizi, raksta MSN. Lasīt tālāk...

Foto: Reuters/Scanpix

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik gadu pasaules tendences mainās, un finanšu tirgi pielāgojas. Tas var piedāvāt jaunas iespējas investoriem, ja viņu prognozes ir precīzas, ieguldījumi – veikti laikā un aktīvi izvēlēti pareizi. Dažiem aktīviem pēdējo gadu laikā vērojams cenu kāpums, - ieguldījumu fondi un akcijas pēdējo gadu laikā uzrādījušas labus rezultātus, un kāds fonds pat spējis pērn nopelnīt vairāk nekā 66%. Savukārt labākajai ASV akcijai cena pērn dubultojusies.

«Mēs ejam prom no tā, ka iznomājam objektu par nomas maksu, kuras nomas termiņa beigās izrādās mazāka par investīcijām, kas pēc tam nepieciešamas objekta sakārtošanā. Liekam akcentu uz to, ka tirgus apsaimniekotājs ir arī attīstītājs,» saka Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs.

Divkāršs eksporta līgumu apjoms un 117 miljonu eiro konsolidētais apgrozījums – tāda ir industriālā koncerna UPB aizvadītā gada bilance. 2014.gads bija labākais uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē, apgalvo UPB lielākais akcionārs un a/s UPB valdes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns.

Latvijā praktiski vairs nav gadījumu, kad nenomaksātu līzinga maksājumu dēļ automašīna tiek atdota atpakaļ. «Pašlaik tādus gadījumus praktiski vairs neredz. Krīze ieviesa ļoti lielas korekcijas cilvēku galvās. Ja līdz tam īsti tādas pieredzes nebija, tad tagad jau cilvēki paši ļoti labi saprot, ko viņi var un ko nevar atļauties. Turklāt, ja šodien cilvēks ir dabūjis līzingu, tas nozīmē, ka viņš jau ir izgājis cauri pieciem vērtēšanas sietiem,» saka Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija šodien jau ceturto gadu godinās labākos darba devējus reģionos un valstī, kā arī nosauks Gada tautsaimnieku.

Tā ir kvalitātes novērtējuma balva īpaši veiksmīgiem un sociāli atbildīgiem uzņēmumiem. 2016.gadā LDDK Gada balvas finālā tika izvirzīti 22 spēcīgākie kandidāti. Šogad nominācijām tika izvirzīti 32 darba devēji.LDDK Gada balvai izvirzītie uzņēmumi izvēlēti sadarbībā ar Lursoft, izvērtējot uzņēmumu apgrozījuma, peļņas un darbinieku skaita pieaugumu vairāku gadu dinamikā, kā arī ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Valsts darba inspekcijas (VDI) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pieredzi sadarbībā ar konkrētajiem uzņēmumiem.

Tāpat tika ņemta vērā uzņēmumu pašu sniegtā informācija par savu izaugsmi, attīstības plāniem, darba vides organizāciju un sociāli atbildīgajām aktivitātēm savā reģionā. Savukārt pašvaldību institūciju kategorijās balvas nominantus izvirzīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).Gada tautsaimnieka balvu šovakar pasniegs Valsts prezidents Raimonds Vējonis. LDDK uzsver, ka šīs balvas saņēmēji ir izcils paraugs, kā iespējams izveidot plaukstošu uzņēmumu, kas rada darba vietas un dod pienesumu tautsaimniecībā. Jāatgādina, ka Gada tautsaimnieka balvu 2016. gadā saņēma divas spēcīgas personības – SIA Mikrotīkls priekšsēdētājs Džons Martins Talijs un valdes loceklis Arnis Riekstiņš, 2015. gadā industriālā koncerna UPB holdings padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns, savukārt 2014. gadā tradīciju iesāka ilggadējais AS Latvijas Finieris vadītājs Juris Biķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partiju apvienība "Apvienotais saraksts" (AS) apspriež iespēju veselības ministra amatam virzīt Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektores Līgas Meņģelsones kandidatūru, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

AS preses brīfings par to, kurus ministru amata kandidātus apvienība virzīs, paredzēts šodien plkst.16.30 Saeimas frakcijas telpās Jēkaba ielā 16.

Atbilstoši neoficiālai informācijai, AS zemkopības ministra amatam varētu virzīt Didzi Šmitu, iekšlietu ministra amatam - Māri Kučinski un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra postenim - Māri Sprindžuku.

Šodien gaidāmajā preses brīfingā piedalīsies AS līderi Edgars Tavars, Edvards Smiltēns, Uldis Pīlēns un apvienības izvirzītie ministru amata kandidāti.

Gala lēmums, kurus kandidātus virzīt apstiprināšanai ministra amatos, atbilstoši Satversmei būs jāpieņem Ministru prezidenta amata kandidātam Krišjānim Kariņam (JV).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Mazākais ļaunums var izrādīties lielākais ļaunums

Romāns Meļņiks, 10.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Mazākais ļaunums var izrādīties lielākais ļaunums, kā mēs tagad redzam. Vājas koalīcijas sastiķēšana kopā, kur visiem ir viena cerība – pārvarēt 5% barjeru, nozīmē pēc būtības pilnīgi citu interešu kopu nākotnē nekā lielākai apvienībai, kura, lai sasniegtu mērogu, integrē, balansējot, disciplinējot nišu strāvojumus".

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Uldis Pīlēns, arhitekts, UPB holdinga dibinātājs un ilggadējs vadītājs.

Fragments no intervijas

Lielā apvienībā svarīga arī prioritāšu izvēle – tu nevari būt tikai urbāns vai tikai reģionāls, vai tikai zaļš, vai tikai par minoritātēm domājošs, nevari būt tikai lielpilsētas politiķis vai tikai mazpilsētas politiķis – tā ir atbildība par nāciju daudz, daudz plašākā līmenī. Un es neesmu zaudējis ticību tam, ka jebkurš revolucionārs izaicinājums pretī sev jau definitīvi rada pretstāvēšanas idejas, jebkurai aktīvai rīcībai ir pretrīcība. Mēs šobrīd esam pārspīlēti grāvja vienā pusē ar populismu, bet tas ļoti īsā laikā, man liekas, stabilizēs arī otru pusi. Beidzamais brīdis ir apdomāties, beidzamais brīdis ir savākt spēkus kopā tādā veidā, lai mēs varētu noturēties uz galvenā ceļa, lai mēs varētu būt sabiedrības attīstību virzoši uz daudz labākiem, jēgpilniem rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

UPB grupas apgrozījums sasniedzis 235 miljonus eiro

Db.lv, 16.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

UPB grupas konsolidētais apgrozījums 2022. gadā bijis 235 miljoni eiro, liecina uzņēmuma neauditētie dati.

Db.lv jau vēstīja, ka UPB grupas neauditētais konsolidētais apgrozījums 2021. gadā sasniedza 237 miljonus eiro, toreiz saglabājoties 2020. gada līmenī. Taču koncerns 2021.gadā cieta zaudējumus 4,102 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

UPB grupas apgrozījums sasniedzis 237 miljonus eiro 

UPB grupas neauditētais konsolidētais apgrozījums 2021. gadā sasniedzis 237 miljonus eiro, saglabājoties...

Lielāko daļu jeb aptuveni 60 % no 2022.gada apgrozījuma veidojis eksports ar fokusu uz būvkonstrukciju projektēšanu, ražošanu un montāžu, turklāt pērn sekmīgi realizēti arī vairāki lieli projekti UPB jaunā eksporta virzienā – infrastruktūras objektu jeb tiltu būvē.

“Pēdējos trīs gadus būvniecības nozare strādā sarežģītos apstākļos – vēl nepieredzēti izaicinājumi ir sekojuši viens otram, liekot strauji pielāgoties situācijai tirgū. Arī mūsu uzņēmumu grupa nav izņēmums, tāpēc projektu realizācijas tempi kopumā bijuši lēnāki, kamēr sadarbībā ar pasūtītājiem meklējām kopsaucējus, lai iesāktos projektus izdotos turpināt, bet plānotos – vispār uzsākt. Neskatoties uz to, pērn spējām noturēt iepriekšējiem gadiem līdzvērtīgu apgrozījuma līmeni un 2023. gadu sākt ar stabilu un pietiekami apjomīgu projektu portfeli gan vietējam, gan eksporta tirgum,” pauž UPB valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

2022. gadā eksporta projektu kartē izteiktāk iezīmējusies Dānija – gan ar sarežģītu lielizmēra dzelzsbetona sienu ražošanu un piegādi Svanemølleholm ēku kompleksam Kopenhāgenā, gan ar līguma noslēgšanu par UPB līdz šim lielākās fasādes projektēšanu un ražošanu Marijas Elizabetes bērnu slimnīcai, ko plānots realizēt šogad.

Pērn tika īstenoti arī vairāki projekti ar fokusu uz arhitektoniskā betona fasādēm, parādot augsto tehnoloģisko sarežģītību, ko UPB spēj realizēt jaunajā dzelzsbetona konstrukciju ražotnē. Starp nozīmīgākajiem projektiem ārvalstīs jāizceļ baltā betona biroju ēka Hyllie Terrass Malmē, Zviedrijā. Tā pretendē uz Zviedrijā pirmās klimata neitrālās biroju ēkas (NullCO2) statusu.

Kopumā daudz resursu tika veltīts UPB ražoto būvkonstrukciju klimatneitralitātes veicināšanai, jo būvniecība ir nozare ar ļoti augstām ilgtspējas prasībām. Tas iekļauj gan dažādu stratēģiju izstrādi kā samazināt emisijas visā produktu dzīvesciklā, gan arī zināšanu apmaiņu un ciešāku sadarbību pilnā piegādes ķēdē.

Jauns eksporta virziens ir arī infrastruktūras projekti – tērauda tilti. Pagājušajā gadā Zviedrijā tika uzstādīti divi dzelzceļa tilti un viens gājēju tilts, kas bija īpašs izaicinājums, jo ražots no nerūsējošā tērauda. Lielākais no piegādātajiem tiltiem sasniedz 131 metru un sver aptuveni 550 tonnas.

Savukārt vietējā tirgū 2022. gadā īstenoti tādi zīmīgi projekti kā Rīgas Stradiņa universitātes farmācijas studiju un zinātnes komplekss un viesnīca Hampton by Hilton Riga Airport. Tā tika realizēta kā Design & Build projekts, UPB uzticot gan projektēšanu, gan ģenerālbūvniecību. Savukārt viens no apjomīgākajiem projektiem šogad būs Daugavas stadiona vieglatlētikas manēžas projektēšana un būvniecība, tāpat arī sākts darbs pie vairākiem industriāliem objektiem.

“Mūsu mērķis ir turpināt attīstīties kā industriālai, vertikāli integrētai uzņēmumu grupai, kas spēj realizēt tehnoloģiski sarežģītus projektus un piedāvā produktus ar augstu pievienoto vērtību. Tuvākajā reģionā praktiski nav mums līdzīgu uzņēmumu, tāpēc strādāsim, lai šogad izaugsmi varam turpināt,” papildina UPB vadītājs.

Veicinot attīstību, UPB grupā pērn investēti ap 2,6 miljoniem eiro, kopējām investīcijām pēdējā piecgadē sasniedzot vairāk nekā 42 miljonus eiro. Pagājušajā gadā lielākie ieguldījumi veikti grupas uzņēmumā Transportbetons MB, modernizējot Valmieras betona ražotni un atjaunojot uzņēmuma specializēto autoparku. Investēts arī citu grupas ražotņu modernizācijā.

"UPB" ir 100% kapitāldaļu īpašniece uzņēmumos SIA "Aile grupa", SIA "RK Metāls", SIA "UPB Energy", SIA "UPB nams", SIA "Būvmehanizācija", SIA "UPB projekti", SIA "Enna", SIA "Inženieru birojs "Būve un forma"", SIA "Grotta" un SIA "Alto 4.0". Savukārt uzņēmumā SIA "MB Betons" "UPB" pieder 93,5% kapitāldaļu.

"UPB" pamatkapitāls ir 15 720 305 eiro. Uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Uldis Pīlēns, Māris Mors un Madara More.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

100 pandēmijas gada miljonāri Latvijā

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli Db; sadarbībā ar Lursoft, 30.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Dienas Biznesa abonenti saņem jaunāko speciālizdevumu - žurnālu Miljonārs, kas no 2. decembra būs iegādājams arī lielākajās tirdzniecības vietās.

Šis ir jau 25. gads, kad tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts, un jau trešo gadu pēc kārtas vienā izdevumā atrodami veseli pieci Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai ļoti būtiski saraksti – reizē ar miljonāriem vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju un tagad arī patieso labuma guvēju simtnieki.

Arī šogad visos piecos sarakstos ir pa simt vārdiem un uzvārdiem, kopumā uzskatāmi demonstrējot, kuras ir tās nozares, kurām epidēmijas pirmajā gadā ir klājies vislabāk, un kurās nozarēs krīze ir piezagusies vēl pirms koronavīrusa.

Ir jāatgādina tas, ko šie saraksti demonstrē un ko tomēr ne. 100 lielāko pelnītāju saraksts neuzrāda to, cik naudas nokļuvis kāda uzņēmēja personiskajā makā, un tieši tāpat 100 lielāko zaudētāju saraksts neatklāj, cik no šī maka ir izzudis. Tas, ko šie saraksti rāda, ir – kāda ir uzņēmējiem piederošo uzņēmumu peļņas vai zaudējumu daļa, kas atbilst viņu līdzdalībai konkrētajos uzņēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Lielākas sociālā nodokļa daļas pārdalīšana veselībai varētu kāpināt finansējumu nozarei

LETA, 14.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākas sociālā nodokļa daļas pārdalīšana veselībai varētu kāpināt finansējumu nozarei, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" pauda Valsts prezidents Egils Levits.

Veselības ministre Līga Meņģelsone šonedēļ intervijā Latvijas Televīzijai norādīja, ka vismaz 14% no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) būtu jānovirza veselībai.

Levits uzsvēra, ka atbildība par nozari pamatā gulstas uz attiecīgo ministru, taču valdība darbojas kopā un šādā veidā arī pieņem lēmumus. Veselības ministre brīdina par situāciju, un valdībai ir jārīkojas, pauda Levits.

Amatpersona akcentēja, ka koalīcija darbojas un ir ar mieru izskatīt jautājumu par to, lai palielinātu to nodokļu daļu, kas tiek maksāts par sociālo nodokli, lai būtu vairāk līdzekļu veselībai. Latvijā šī daļa patlaban ir ļoti neliela. "Domāju, ka par to tiks runāts, un gala rezultātā veselībai varētu būt vairāk naudas," vērtēja Valsts prezidents

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Atklāj jauno Ventspils tehnikuma kompleksu, kurā ieguldīti 15 miljoni eiro

Dienas Bizness, 20.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī, Saules ielā 15 šodien notiek jaunā Ventspils tehnikuma kompleksa atklāšana, informē Ventspils pilsētas domē.

Vērienīgu būvdarbu rezultātā atjaunota un pārbūvēta vēsturiskā ēka, kurā notiks vispārizglītojošo priekšmetu apguve; ir uzceltas jaunas praktisko mācību telpas – mācību laboratorijas un darbnīcas mašīnbūves, ēku inženiertīklu, būvgaldniecības, ēdināšanas pakalpojumu, viesmīlības un metālapstrādes izglītības programmu apguvei.

Nodrošināts moderns, darba tirgum atbilstošs aprīkojums, tādējādi, sākot ar jauno mācību gadu, audzēkņi saņems kvalitatīvāku un pilnvērtīgāku profesionālo izglītību, būtiski mazinot atšķirību starp mācību un darba vidi. Nozīmīga investīciju daļa tika paredzēta jaunas un komfortablas dienesta viesnīcas celtniecībai un aprīkošanai, paaugstinot Ventspils Tehnikuma iespējas piedāvāt profesionālo izglītību jauniešiem un pieaugušajiem no citiem novadiem un pilsētām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies divus gadus garais projektēšanas un saskaņošanas laiks un šodien SIA Gropius parakstījis līgumu ar UPB holdingu par būvniecības uzsākšanu multifunkcionālam ēku kompleksam Ķīpsalā, Ogļu ielā ar Ulda Pīlēna projektētu arhitektūru.

Projekta attīstītājs un finansētājs ir SIA «Gropius», kas ir Ilze un Ulda Pīlēnu izveidots ģimenes fonds. Plānotais investīciju apjoms ir 4 miljoni eiro un tas tiek pilnībā finansēts no Ilze un Ulda Pīlēnu ilgstošā uzņēmējdarbībā nopelnītiem līdzekļiem.

Ēku komplekss būs pastāvīga mājvieta Integrālās izglītības institūtam - i3, tā būs arī mājvieta latviešu laikmetīgās mākslas kolekcijai un mainīgām izstādēm, kā arī kultūras un mākslas pasākumu programmām.

«Galvenās ēkas plānojums ir olas formā, izmantojot modernākās betona, stikla un koka tehnoloģijas. Par tās unikalitāti liecinās, piemēram, stikla nesošās kolonnas, automātiski vadāms paceļams centrālās daļas jumts, veidojot ēkas apmeklētājiem iekšpagalma sajūtu, kā arī bezrāmju pašnesošās stikla fasādes un zaļais jumts ar saules baterijām. Kompleksā būs nakšņošanas iespējas vairākdienīgu izglītības un kultūras programmu semināru dalībniekiem. Interjeros varēs redzēt mūsu ceļojumu inspirācijas un stilu sintēzes no Japānas, Eiropas, Ziemeļāfrikas, apliecinot integrālās domāšanas filozofiju,» norāda projekta attīstītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru