Jaunākais izdevums

Bizness ir kā tango – gan soļi, gan partneris jāatrod tāds, lai veiksmīgi izdejotu šo sarežģīto deju

To intervijā DB saka UPB holdinga lielākais akcionārs Uldis Pīlēns, kurš allaž raksturots kā pragmatisks stratēģis ar spēju turēt roku uz pulsa plaši sazarotā holdinga visos līmeņos un jomās – no mākslas un vīna kultūras līdz jaunākajiem zinātnes sasniegumiem enerģētikā. Šobrīd, šķiet, ir pienācis brīdis, kad uzņēmums strādā pats kā labs pulkstenis, bet tā izveidotājs lūkojas pēc plašākiem apvāršņiem un mēģina izskaitļot Latvijas virzību ģeopolitiskajā telpā.

Jau vairākus gadus saglabājat eksporta un vietējā tirgus proporciju 60:40. Ja eksportā strādāt izdevīgāk, kāpēc turēt tik lielu vietējā tirgus daļu?

Mēs esam Latvijas uzņēmums, un absolūti lielākais mūsu darbinieku skaits ir Latvijas pilsoņi, Latvijā dzīvojoši. Un mēs saprotam savu sociālo atbildību – cilvēkam ilgstoši būt prom no mājām, no ģimenes, būt lidostu «inventāram» vai Skandināvijas būvlaukumu sastāvdaļai, Vācijas autobāņu pastāvīgam dalībniekam tomēr ir papildu stress, psiholoģiska slodze. Tāpēc šī proporcija. Iespējami lielāku daļu no ārvalstīs realizētā saražot šeit, Latvijā, – tā ir mūsu filozofija, mūsu koncepts un arī mūsu piederības signāls. Mums ir aptuveni 300 komandējumos rotējoši darbinieki, kuri holdinga ietvaros nodrošina darbu tūkstotim darbinieku Latvijā.

Vietējā tirgū bieži kā problēmu min zemākās cenas principu iepirkumos. Kas ir noteicošais ārvalstu iepirkumos?

Es negribētu apgalvot, ka zemākās cenas princips nepastāv citur valsts un pašvaldību iepirkumos. Taču ir daudz detalizētākas tehniskās specifikācijas, netiek salīdzināti bumbieri ar āboliem, jo pasūtītāja pusē daudz piesaistītu ekspertu ar ļoti augstu kompetences līmeni, kuri novērtē arī pretendentu reputāciju un kvalifikāciju. Tāpēc vaina nav lētākā iepirkuma principā, bieži vien tas ir pasūtītāja kompetences un iepirkumu dokumentācijas kvalitātes jautājums.

Ārvalstu tirgos esat tikai apakšuzņēmēji vai arī ģenerāluzņēmēji?

Mēs strādājam tikai kā apakšuzņēmēji vairāku iemeslu dēļ. Viens ir tas, ka mūsu klients parasti ir ģenerāluzņēmējs. Otrs iemesls – ģenerāluzņēmējam ir ievērojami plašāka atbildība par objektu uz laika ass. Tas nozīmē augstāku servisa organizāciju līdzdalību šajos tirgos. Lai gan UPB ir relatīvi liels uzņēmums Latvijā, tas joprojām ir vidēja lieluma uzņēmums Eiropā. Šis nākamais, daudz platākais solis tirgū, ir iespējams, bet tas ir uzbūvējams desmit, piecpadsmit gadu laikā, panākot ievērojami plašāku klātesamību šajos tirgos. Taču šobrīd tā nav uzņēmuma filozofija, tas nav taktisko jautājumu dienaskārtībā. Svarīgāk ir ar šādu konceptu būt klāt trešajos tirgos – ar mūsu inženieriem, ar izstrādājumiem un arī ar projekta vadības grupu, kas ieguvusi kompetenci Šveicē un Vācijā, un šī pieredze ļauj mums pārorientēties arī uz tirgiem ārpus Eiropas Savienības.

Vai varat atklāt, kuri tirgi ir finansiāli izdevīgāki un kuros esat kādu citu iemeslu dēļ?

Tas ir tāpat kā dabā – no sākuma ir sēkla, tad augs, tad vārpa. Katru tirgu mēs vērtējam atbilstoši attīstības stadijai. Zviedriju jau varētu saukt par mūsu mājas tirgus, jo tur mentālā vide mūs ir akceptējusi kā sava tirgus elementu. Neviens nemēģina radīt papildu ražošanas jaudas, lai izspiestu tādus kā mūs ārā no tirgus. Tad ir tirgi, kuros esam iekarošanas stadijā – Lielbritānija, piemēram, kur esam pirmo gadu ar UPB Ltd. Sākuma stadija ir būtiski atšķirīga no tirgiem, kur jūtamies stabili. Ja Zviedrijā jau domājam par kādu ražotņu iegādi, kas mums ļautu paplašināties, tad Lielbritānijā mēs tikai nodrošināmies ar pirmajiem references objektiem, lai parādītu savu kompetenci.

Kas tie vaļi, uz kuriem balstās sazarota holdinga darbība?

Pārgrupējoties dažādu holdinga uzņēmumu valdēm, redzam, ka finansistu pozīcijas valdēs arvien turpina nostiprināties. Tas faktiski nozīmē, ka ārkārtīgi būtiska lieta ir finanšu vadība, finanšu disciplīna. Īpaši ārvalstu tirgos, kur jārēķinās ar valūtas svārstībām. Otrs – nostiprinās projekta vadības cilvēku klātesamība valdēs. Tas nozīmē, ka viņi ir eksperti, kuri pārzina tirgu mentāli, komunikācijā. Un tā ir nozares stratēģiskās vadības grupa, kas veido holdinga politiku. Jāspēj vadīt holdingu gan esošajos tirgos, gan atvērt jaunus.

Kādu šogad prognozējat situāciju vietējā tirgū būvniecības nozarē?

Jārēķinās ar Eiropas naudas komponenti Latvijas ekonomikā. Pieredze rāda, ka jauna ES programmu plānošanas perioda pirmais gads ir ieskriešanās jeb projektēšanas laiks, kas faktiski nozīmē pazaudētu gadu. Tas nozīmē, ka būvniecības industrijas dalībnieki cenšas piepildīt pasūtījumu portfeli un konkurē ar ievērojami zemāku cenu. Citās valstīs Eiropas fondu naudas ietekme nav tik liela, tur šos svārstību cikliskumu izjūt mazāk. Mums tas nozīmē, ka ar ārvalstu tirgiem un pasūtījumiem jācenšas līdzsvarot kritumu iekšējā tirgū. 2016. un 2017. gads būs atkal jaudu forsācijas gads, un tur, protams, mēs būsim klāt. Tad varēsim mazliet citādi plānot nākamo attīstības ciklu arī ārvalstu tirgos.

Atgādina sarežģītu deju – atrast pareizos soļus pareizajā virzienā.

Bizness jau ir kā tango – gan soļi, gan partneris jāatrod tāds, lai veiksmīgi izdejotu šo sarežģīto deju.

Visu interviju Pīlēns: valstij jāzina, pie kuras ekonomikas tā pieder! lasiet trešdienas, 14. janvāra, laikrakstā Dienas Bizness (6.-7. lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

UPB holdinga valdi pamet tā dibinātāji Pīlēns un Mors

Dienas Bizness, 09.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

UPB holdinga valdi pirmdien, 9. februārī, atstāj tā dibinātāji Uldis Pīlēns un Oskars Mors, nododot UPB vadības stafeti jaunās menedžeru paaudzes rokās, informē UPB holdinga mārketinga departamenta direktore Ilze Rosicka.

U. Pīlēns un O. Mors pēc aiziešanas no uzņēmuma operatīvās vadības turpmāk koncentrēsies darbam UPB holdinga padomē. Padomē turpmāk darbosies arī UPB holdingā ietilpstošās MB Betons grupas līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Normunds Horsts.

Tādējādi uzņēmums, atrodoties savas līdzšinējās attīstības augstākajā punktā, nolēmis pārgrupēt holdinga vadības spēkus, piesaistot operatīvai biznesa vadībai aktīvu un enerģisku menedžeru jauno paaudzi, kas izaudzināta uzņēmumā – Daini Bērziņu, Noru Kalnu, kura darbojās jau uzņēmuma iepriekšējās valdes sastāvā, un Uģi Grīnbergu, bet UPB holdinga padomi nodrošinot ar spēcīgu un pieredzes bagātu komandu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Pīlēns: Administratīvi teritoriālā reforma sākta nepareizā veidā un ļoti virspusēji

LETA, 07.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvi teritoriālā reforma (ATR) Latvijā ir nepieciešama, bet tā sākta nepareizā veidā, un ļoti, ļoti virspusēji, intervijā sacīja uzņēmuma «UPB» padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns.

Viņš norādīja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), organizējot ATR, obligāti būtu jāņem vērā ļoti dažādā iedzīvotāju blīvuma struktūra.

«Pirmkārt - Pierīgas tuvums, Rīgas aglomerācijas, blīvuma struktūra Ikšķilē vai Ogrē rada principiāli citādāku saimniecisko modeli nekā, piemēram, Ventspils vai Liepājas pieguļošajās teritorijās, kur saimnieciskās komponentes veido lielu disbalansu. Otrkārt, piemēram Vidzemes pilsētu - Cēsu un Valmieras - pieguļošās teritorijas ir daudz blīvākas. Respektīvi, Vidzemes zonā ir labāk sabalansētas teritorijas, bet Kurzemē ir ārkārtīgi liela neviendabība - gan no darba algu, gan arī, piemēram, no nekustamā īpašuma cenu viedokļa. Teritorijas ar zemu blīvumu un neviendabīgas teritorijas pieprasa valsts intervenci,» skaidroja Pīlēns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

UPB noslēdzis līdz šim lielāko līgumu eksporta tirgos

Rūta Lapiņa, 06.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

# 2017. gadā ievērojamākais projekts bija 28 stāvus un 115 metrus augstā biroju ēka «Stockholm New» Zviedrijā.

Industriālais koncerns UPB pagājušā gada beigās noslēdzis lielāko līgumu eksporta tirgos UPB vēsturē, informē AS UPB Mārketinga un komunikāciju departamenta direktore Ilze Rosicka.

Lielākais līgums eksporta tirgos UPB vēsturē paredz studentu pilsētas rajona būvniecību par summu vairāk nekā 20 miljoni eiro.

Fotogalerijā skatāmi UPB pagājušā gada ievērojamākie objekti!

Uzņēmumā atzīmē, ka UPB realizētie projekti kļūst aizvien lielāki un sarežģītāki - 2017. gadā ievērojamākais projekts bija 28 stāvus un 115 metrus augstā biroju ēka «Stockholm New» Zviedrijā. UPB inženieri veikuši «Stockholm New» neregulāro formu metāla un dzelzsbetona konstrukciju projektēšanu un UPB veiks arī šo konstrukciju izgatavošanu, loģistiku un montāžu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

UPB holdinga apgrozījums pērn sasniedzis 142 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 16.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

UPB holdings apgrozījums pērn sasniedzis 142 miljonus eiro un ir lielākais tā vēsturē, informē UPB mārketinga departamenta direktore Ilze Rosicka.

Apgrozījuma kāpumu par 31% nodrošinājusi stabilai izaugsme eksporta tirgos, tehniski sarežģītāku projektu realizācija, jaunu produktu izstrāde un sinerģijas efekta izmantošana starp holdinga dažādajām biznesa grupām. Būtisks apgrozījuma kāpums pērn bijis eksporta tirgos, sevišķi Skandināvijā, kur aizvien pieaug pieprasījums pēc UPB apvienotajiem karkasa un fasādes būves risinājumiem - pagājušajā gadā realizēti vairāki šādi projekti, lielākie no tiem ir Sorkedalsveien - biroju un daudzdzīvokļu ēku komplekss Oslo, Norvēģijā, un Blenda - biroju ēka Gēteborgā, Zviedrijā. Novērtēta tiek arī UPB kompetence zaļo un ilgtspējīgo projektu realizēšanā, tai skaitā BREEAM un LEED sertifikāciju sistēmās - gandrīz puse no 2016. gadā būvētajiem projektiem atbilst kādai no videi draudzīgajām vai ilgtspējas sistēmām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nedrīkst aizmirst par reģionu attīstību; jau šobrīd varam redzēt darbaspēka aizplūšanu uz ārvalstīm, kas apgrūtina tautsaimniecības asinsriti

Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, norādīja UPB Holding padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns. Latvijā politiskajā vidē ir nepieciešama biznesa domāšana. Ja kritiski paskatāmies uz Latvijas tautsaimniecību un politikas aktivitātēm un izpratni par to kopumā, neredzu valsts līmeņa spēju domāt par atbalsta sniegšanu konkrētām industrijām vai taisni pretēji – atbalsta nesniegšanu, uzsvēra U. Pīlēns.

Ja nedomājam šādā līmenī, tad nevaram runāt par reģionālo politiku, izglītību, darba spēka profesionalizāciju un citiem būtiskiem jautājumiem. Arī pēdējā laikā aktuālajā diskusijā par mikrouzņēmumu nodokli viņš neatbalsta attiecīgos atvieglojumus un šādu lēmumu jomā velk paralēles ar biatlonu, kad tiekam aizlaisti soda aplī, kurā pazaudējam potenciālu, lai gan dzīve neapstājas un starptautiskā līmenī konkurētspēja attīstās. Nav noslēpums, ka Eiropā sabiedrība noveco un lielajās valstīs katru gadu ir nepieciešami jauni augsta līmeņa speciālisti, piemēram, Vācijā ir aprēķināts, ka katru gadu valstij nepieciešams piesaisīt aptuveni 600 tūkstošus šāda līmeņa speciālistu, turklāt vislabāk imigrantus ir piesaistīt no Baltijas valstīm un Polijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

UPB grupas konsolidētais apgrozījums sasniedzis 212 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 04.02.2020

Šogad turpinās darbs arī pie augstceltnes Garda Vesta Zviedrijā, kur jānodrošina augstas ugunsdrošības un sprādzienizturības prasības.

Avots: UPB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

UPB grupas konsolidētais apgrozījums 2019. gadā sasniedza 212 miljonus eiro. Kopš 2015. gada apgrozījums ir pieaudzis gandrīz par 100 miljoniem eiro, informē uzņēmumā.

UPB grupas uzņēmumi pērn turpināja attīstīt jaunus un inovatīvus produktus, investēja ražotņu, biroja telpu paplašināšanā un tehnoloģiju modernizācijā.

UPB īstenojis vairākus nozīmīgus "Design&Build" objektus, lielākais no tiem ir Boeing 747-8 angārs Baku lidostā, Azerbaidžānā, ar kopējo platību 8046 m2. Projektēšanā bija jāņem vērā seismiskā aktivitāte, lielā vēja slodze (41 m/s) un specifiskās ugunsdrošības prasības.

Savukārt tepat Latvijā ekspluatācijā tika nodota Liepājas Olimpiskā centra Tenisa halle. Pērn UPB noslēdza līgumu un uzsāka tirdzniecības centra SĀGA projektēšanu un būvniecību, un šobrīd tas ir UPB vēsturē lielākais objekts Latvijā ar kopējo platību 59 000 m2.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

UPB pielaiko Eiropas mērogu

Vēsma Lēvalde, 05.01.2015

Skandionkliniken slimnīca Upsala, Zviedrija. UPB šajā objektā veica dzelzsbetona un metāla karkasa projektēšanu, ražošanu un montāžu. Šis objekts ir nominēts Zviedrijas «Gada ēka 2015» balvai. Rezultāti tiks paziņoti 2015.gada martā

Foto: UPB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divkāršs eksporta līgumu apjoms un 117 miljonu eiro konsolidētais apgrozījums – tāda ir industriālā koncerna UPB aizvadītā gada bilance, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

2014.gads bija labākais uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē, apgalvo UPB lielākais akcionārs un a/s UPB valdes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns. Ievērojami audzis pasūtījumu apjoms ārvalstīs, veiksmīgi iesoļots Lielbritānijas un Šveices tirgū, realizēti augstas sarežģītības projekti plašā ģeogrāfijā. Koncernā šobrīd ietilpst vairāk nekā 40 uzņēmumu deviņās valstīs, eksporta ģeogrāfija aptver visu Eiropu, taču tirgus izpēte ļauj par potenciāliem tirgiem saukt arī Aizkaukāzu, Dienvidāziju un Indoķīnu.

Par UPB mājas tirgu U. Pīlēns sauc Zviedriju – šajā valstī realizētie projekti veido 53% no kopējā holdinga eksporta apjoma. Norvēģija un Vācija eksporta spektrā ieņem otro vietu, seko Dānija un jaunie tirgi – Lielbritānija un Šveice. Eksporta ģeogrāfijā iekļaujas arī Islande, Itālija, Somija, Horvātija un citas valstis. «Eiropas tirgus ir ļoti stabils – svārstības tajā nepārsniedz pusotru procentu,» eksporta stratēģiju pamato U. Pīlēns, piebilstot, ka tas nenozīmē novērsties no kaimiņvalstu tirgiem, tai skaitā Baltkrievijas un, stabilizējoties ģeopolitiskajai situācijai, arī Krievijas un Ukrainas, kā arī raudzīties tālāk austrumu virzienā – līdz pat Indijai un Malaizijai. Šis virziens ir holdinga nākamo piecu gadu plānā. Taču pamata tirgus paliks Eiropa, kaut strādāt kā pilntiesīgam kopējā tirgus dalībniekam nebūt nav vienkāršs uzdevums – tas prasa ne tikai ļoti augstu kvalitāti, darba spēka mobilitāti, bet arī intelektuālu un inženiertehnisku piepūli,» uzsver uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

UPB: Nemainot Liepājas cietuma projektu, izmaksas samazināt nav iespējams

LETA, 23.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nemainot jaunā Liepājas cietuma projektu, AS UPB neredz iespējas samazināt tā būvniecības izmaksas, aģentūrai LETA sacīja UPB mārketinga direktore Ilze Rosicka.

«Ja tiek saglabāts esošais projekts, tad iespējas samazināt izmaksas neredzam. Ja projekts tiek mainīts, tad jāskatās un jārēķina, kādas varētu būt izmaksas,» skaidroja Rosicka.

Viņa piebilda, ka UPB patlaban gaida valdības lēmumu par Liepājas cietuma būvniecības iepirkumu. «Līdz šim gan pasūtītājs nav runājis ar UPB par nepieciešamību samazināt izmaksas,» sacīja Rosicka.

Iepirkuma nolikumā ir atrunātas pasūtītāja tiesības pārtraukt iepirkumu, tāpēc gadījumā, ja valdība pieņems šādu lēmumu, UPB, visticamāk, iepirkuma pārtraukšanu neapstrīdēs, skaidroja Rosicka.

Jautāta, vai UPB varētu iesniegt pieteikumu arī jaunā iepirkumā, Rosicka atbildēja, ka interese par šo objektu uzņēmumam ir. «Ja būs jauns iepirkums - skatīsimies, vērtēsim,» piebilda Rosicka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Sāk būvēt Kurzemē lielāko biomasas koģenerācijas staciju

Dienas Bizness, 20.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brocēnu novada Cieceres pagastā uzsākta biomasas koģenerācijas stacijas būvniecība, kuras elektriskā jauda būs 3,98 MW un siltuma jauda 15,9 MW. Stacijas būvniecību, tajā skaitā tehnoloģiju piegādi un uzstādīšanu veiks SIA UPB Energy. Projekta pasūtītājs ir SIA 4 ENERGIA, informē UPB pārstāve Ilze Rosicka.

Biomasas koģenerācijas stacija elektroenerģiju un siltumenerģiju ražos no vietējiem, atjaunojamiem energoresursiem, kā kurināmo izmantojot koksnes biomasu (šķeldu, zāģskaidas un koka mizu). Stacijā būs uzstādīts augstspiediena tvaika katls un tvaika turbīna ar sinhrono ģeneratoru.

Katls ar automātisko kurināmā padošanas sistēmu un kustīgo ārdu kurtuvi nodrošinās efektīvu kurināmā sadegšanas procesu. Savukārt katlā saražotā tvaika enerģija tiks pārveidota uz elektrisko enerģiju daudzpakāpju tvaika turbīnas un sinhronā ģeneratora blokā.

Lai pilnvērtīgi izmantotu iegūto siltumenerģiju, tiks izmantots dūmgāzu kondensators, kas ļaus izmantot arī aizejošo dūmgāzu latento siltumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par Liepājas viesnīcas Fontaine Hotel Royal ēkas īpašnieku kļūs UPB holdinga akcionārs Māris Mors

LETA, 12.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Liepājas viesnīcas Fontaine Hotel Royal ēkas jauno īpašnieku kļūs UPB holdinga akcionārs Māris Mors, aģentūrai LETA apliecināja uzņēmējs.

Mors norādīja, ka patlaban viņu vēl nevarot dēvēt par viesnīcas Fontaine Hotel Royal ēkas oficiālo īpašnieku, jo darījums nav vēl līdz galam noslēgts. Tā noslēgums, pēc uzņēmēja teiktā, sagaidāms šā gada augustā. Taujāts, kāda ir darījuma kopējā summa, Mors norādīja, ka tā iespējams vēl var mainīties, tāpēc pašlaik nav iespējams atklāt neko konkrētu.

Uzņēmējs sacīja, ka viesnīcu viņš iegādājies kopā ar savu dzīvesbiedri, ar kuru pēc darījuma noslēgšanas plānots savstarpēji pārrunāt tālākos plānus saistībā ar Fontaine Royal Hotel ēku.Mors uzsvēra, ka detalizētāku informāciju par viesnīcas tālāko nākotni būs iespējams uzzināt tikai augustā pēc tās ēkas iegādes darījuma noslēgšanas.Kā ziņots, šā gada maijā līdzšinējās ēkas Liepājā, Stūrmaņu ielā 1 īpašnieks, uzņēmējs Stēns Lorenss, kurš labāk pazīstams kā Luijs Fonteins, aģentūrai LETA apstiprināja, ka ēka patiešām ir pārdota un tā no šā gada 1.oktobra nonāks jaunā īpašnieka pārziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Jāpēta direktīvas un jārēķinās ar resursiem

Kristīne Stepiņa, 27.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nosūtot darbinieku darbā uz ārvalstīm, ir svarīgi, lai sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiktu veiktas Latvijā; uzņēmēji gaida vienkāršāku, caurspīdīgāku un prognozējamāku procesu

Parasti darba ņēmējs ir sociāli apdrošināts tajā valstī, kurā strādā, taču, nosūtot darbinieku darbā uz ārvalstīm, viņš var palikt sociāli apdrošināts valstī, kurā dzīvo. Lai nodrošinātu to, ka robežu šķērsojošie darba ņēmēji turpinātu saglabāt uzkrātās sociālās apdrošināšanas tiesības un vienlaikus būtu sociāli apdrošināti vienā valstī, Latvija kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) īsteno sociālās drošības shēmu koordināciju starp ES/EEZ dalībvalstīm un Šveici. Īstenošanas instrumenti ir regulas, kurās ietvertie nosacījumi balstās uz četriem pamatprincipiem - vienlaikus persona var tikt apdrošināta vienā dalībvalstī; vienlīdzīga attieksme; apdrošināšanas periodu summēšana; pensiju un pabalstu eksports. Sociālās drošības jomā patlaban ir spēkā arī vairāki starpvalstu līgumi. Tādi ir noslēgti ar Ukrainu, Kanādu, Baltkrieviju, Krieviju un Austrāliju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Kas tev jāzina

Kas tev jāzina 5. janvārī

Dienas Bizness, 05.01.2015

Investors.

Septiņas pērnā gada labākās un septiņas - sliktākās investīcijas

Ik gadu pasaules tendences mainās, un finanšu tirgi pielāgojas. Tas var piedāvāt jaunas iespējas investoriem, ja viņu prognozes ir precīzas, ieguldījumi – veikti laikā un aktīvi izvēlēti pareizi, raksta MSN. Lasīt tālāk...

Foto: Reuters/Scanpix

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik gadu pasaules tendences mainās, un finanšu tirgi pielāgojas. Tas var piedāvāt jaunas iespējas investoriem, ja viņu prognozes ir precīzas, ieguldījumi – veikti laikā un aktīvi izvēlēti pareizi. Dažiem aktīviem pēdējo gadu laikā vērojams cenu kāpums, - ieguldījumu fondi un akcijas pēdējo gadu laikā uzrādījušas labus rezultātus, un kāds fonds pat spējis pērn nopelnīt vairāk nekā 66%. Savukārt labākajai ASV akcijai cena pērn dubultojusies.

«Mēs ejam prom no tā, ka iznomājam objektu par nomas maksu, kuras nomas termiņa beigās izrādās mazāka par investīcijām, kas pēc tam nepieciešamas objekta sakārtošanā. Liekam akcentu uz to, ka tirgus apsaimniekotājs ir arī attīstītājs,» saka Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs.

Divkāršs eksporta līgumu apjoms un 117 miljonu eiro konsolidētais apgrozījums – tāda ir industriālā koncerna UPB aizvadītā gada bilance. 2014.gads bija labākais uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē, apgalvo UPB lielākais akcionārs un a/s UPB valdes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns.

Latvijā praktiski vairs nav gadījumu, kad nenomaksātu līzinga maksājumu dēļ automašīna tiek atdota atpakaļ. «Pašlaik tādus gadījumus praktiski vairs neredz. Krīze ieviesa ļoti lielas korekcijas cilvēku galvās. Ja līdz tam īsti tādas pieredzes nebija, tad tagad jau cilvēki paši ļoti labi saprot, ko viņi var un ko nevar atļauties. Turklāt, ja šodien cilvēks ir dabūjis līzingu, tas nozīmē, ka viņš jau ir izgājis cauri pieciem vērtēšanas sietiem,» saka Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

UPB Holdingam augstākais apgrozījums vēsturē

Žanete Hāka, 05.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

UPB holdinga konsolidētais neto apgrozījums aizvadītajā gadā pārsniedza 116 miljonus eiro, un tas ir augstākais apgrozījuma rādītājs holdinga pastāvēšanas vēsturē, liecina Lursoft dati.

UPB pērn apgrozījis 89,963 miljonus eiro un tā peļņa sasniedza 4,955 miljonus eiro pēc nodokļu nomaksas. Uzņēmuma rentabilitātes rādītājs pagājušajā gadā palielinājās līdz 9,16. UPB pērn nodokļos nomaksāja teju piecus miljonus eiro.

Iesniegtajā vadības ziņojumā norādīts, ka pērn vērojama izaugsme jauno tirgu apgūšanā - UPB holdings uzsācis eksportu uz Lielbritāniju, Šveici un Horvātiju. UPB pagājušajā gadā holdingā investējis piecus miljonus eiro, kas uzņēmumam ļāvis turpināt jaunas un modernas ražošanas infrastruktūras ieviešanu.

2015. gadā uzņēmuma vadība plāno turpināt investēt industriālās infrastruktūras attīstībā. Uzņēmuma vadība norāda, ka Latvijā šogad būtiska iekšējā tirgus stabilizācija būvniecības un būvindustrijas sektorā nav gaidāma, tāpēc UPB holdings vairāk orientēsies uz eksportu, palielinot eksporta un iekšējā tirgus attiecību uz 70% pret 30%. Jāpiebilst, ka patlaban eksporta un iekšējā tirgus attiecība uzņēmumā ir 60% pret 40%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

UPB grupai pievienots inženieru birojs Būve un forma

Lelde Petrāne, 25.10.2018

Būvfirmas UPB valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš ar saņemto Dienas Bizness specbalvu un Dienas Bizness galvenā redaktore Līva Melbārzde. 2016. gads.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

UPB grupa tiek paplašināta. Tai pievienojas jauns uzņēmums - SIA «Inženieru birojs «Būve un forma»».

Tas ļaus īstenot lielākus D&B – Design&Build jeb apvienotos projektēšanas un būvniecības projektus un ieviest BIM (būvniecības informācijas modeļa) principus praksē, strādājot projektos gan Latvijā, gan ārvalstīs.

«Ar «Būve un forma» esam strādājuši jau četrus gadus. Kopā mums ir potenciāls attīstīt BIM un projektēšanas automatizācijas virzienus,» stāsta UPB valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

«Būve un forma» inženieru birojam ir pieredze kompleksās projektēšanas jomā, strādājot ar sarežģītiem projektiem gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Lielākās UPB uzņēmumu grupas ir MB Betons grupa, RK Metāls grupa, AILE grupa, UPB Energy grupa un UPB Nams grupa. UPB pašlaik strādā vairāk nekā 1500 darbinieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvniecības nozarē valda optimisms

Rūta Kesnere, 07.05.2019

Galerijā TOP 5 un laikrakstā TOP 10 ietvertas tikai tās kompānijas, kuras DB atsaucās un sniedza savus datus!

Foto: DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gads būvniecības nozarei ir bijis izcils, jo teju visām lielākajām būvkompānijām ir vērojams apgrozījuma pieaugums.

Tas vistiešākajā veidā ir saistīts ar Eiropas Savienības struktūrfondu projektiem, kas tika sākti vai pabeigti pērn. Turklāt arī šis gads būvniekiem rādās rožainās krāsās.

Pieaugums – 21%

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2018. gadā būvniecības apjomi pieauga par 21,9% (salīdzināmās cenās). Tostarp ēku būvniecības apjomi pieauga par 25,6%. Būvniecības apjomi palielinājās gan dzīvojamo māju, gan nedzīvojamo māju pamatkategorijās. Vislielākais devums bija vairāku dzīvokļu māju būvniecības apjomu palielinājumam, tai pašā laikā visstraujāk pieauga privātmāju būvniecība. Ekonomikas ministrija norāda, ka nedzīvojamo ēku pamatkategorijā pieaugumu noteica biroju ēku, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēku būvniecība. Tas ir saistīts ar atsevišķu lielu šīs kategorijas būvniecības projektu īstenošanu, piemēram, tirdzniecības centru Akropole un IKEA. Nākamās ēku grupas ir šādas sabiedriskās ēkas: muzeji un bibliotēkas, universitātes un zinātniskajai pētniecībai paredzētās ēkas. Izaugsmi apliecina arī izsniegto būvatļauju skaits, kas 2018. gadā pārsniedz 2017. gada rādītāju. Pērn tika izsniegtas 4403 būvatļaujas, kas bija par 186 būvatļaujām vairāk. No kopējā izsniegto būvatļauju skaita vairāk nekā puse jeb 57% izsniegtas privātmāju būvniecībai. Tas ir pozitīvs signāls nozarei, kas liecina, ka tā var diversificēt savu portfeli un tai nav jāpaļaujas tikai uz sabiedriskā sektora pasūtījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Atklāj jauno Ventspils tehnikuma kompleksu, kurā ieguldīti 15 miljoni eiro

Dienas Bizness, 20.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī, Saules ielā 15 šodien notiek jaunā Ventspils tehnikuma kompleksa atklāšana, informē Ventspils pilsētas domē.

Vērienīgu būvdarbu rezultātā atjaunota un pārbūvēta vēsturiskā ēka, kurā notiks vispārizglītojošo priekšmetu apguve; ir uzceltas jaunas praktisko mācību telpas – mācību laboratorijas un darbnīcas mašīnbūves, ēku inženiertīklu, būvgaldniecības, ēdināšanas pakalpojumu, viesmīlības un metālapstrādes izglītības programmu apguvei.

Nodrošināts moderns, darba tirgum atbilstošs aprīkojums, tādējādi, sākot ar jauno mācību gadu, audzēkņi saņems kvalitatīvāku un pilnvērtīgāku profesionālo izglītību, būtiski mazinot atšķirību starp mācību un darba vidi. Nozīmīga investīciju daļa tika paredzēta jaunas un komfortablas dienesta viesnīcas celtniecībai un aprīkošanai, paaugstinot Ventspils Tehnikuma iespējas piedāvāt profesionālo izglītību jauniešiem un pieaugušajiem no citiem novadiem un pilsētām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta - Liepājas cietuma būvniecības iepirkuma prasībām atbilst tikai UPB un Re&Re

LETA, 20.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienīgā Latvijas būvfirma, kas patlaban atbilst jaunā Liepājas cietuma būvniecības iepirkuma nolikumā iekļautajām prasībām, ir AS UPB, jo šim uzņēmumam ir gan prasībām atbilstošs apgrozījums, gan spēkā esošs industriālās drošības sertifikāts, noskaidroja aģentūra LETA.

Piedāvājumi konkursā jāiesniedz līdz maija vidum, tāpēc vairākiem būvniekiem gan vēl teorētiski ir laiks iegūt nepieciešamo sertifikātu. Tomēr, ja vien šis process nav jau sākts, to izdarīt būs grūti, jo parasti sertifikāta iegūšanai nepieciešamas vidēji pusgads.

Tiesu namu aģentūras (TNA) izsludinātā iepirkuma nolikumā vien no prasībām ir, lai pretendenta vidējais gada (neto) finanšu apgrozījums būvniecībā iepriekšējos trīs finanšu gados (tas ir, 2013., 2014. un 2015. vai 2014., 2015. un 2016.gadā), ir ne mazāks kā 40 miljoni eiro.

Saskaņā ar Firmas.lv informāciju, šāds vidējais gada apgrozījums 2013., 2014. un 2015.gadā ir vismaz astoņām Latvijas būvfirmām. Lielākā daļa šo uzņēmumu 2016.gada pārskatus vēl nav iesnieguši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar šobrīd vērojamo krīzi būvniecības nozarē Latvijā eksporta spēju stiprināšanai tiek pievērsta arvien lielāka nozīme; statistika gan rāda kritumu arī šajā segmentā

«Jau kopš krīzes 2008. gadā būvniecības nozares uzņēmumi ir strādājuši, lai apgūtu ārvalstu tirgus. Tomēr jāsaprot divas lietas. Pirmkārt, 5–6% tiek uzskatīti par labu rādītāju ārvalstu pasūtījumu īpatsvaram. Latvijā šobrīd šis rādītājs ir zem 2%. Kamēr būvnieki mājas tirgū būs spiesti cīnīties ar birokrātijas kalniem un ēnu ekonomiku, ir ļoti grūti investēt ārvalstu tirgu apguvē, jo tas prasa nopietnus administratīvos resursus. Otrs faktors – ir dažādu izmēru un profilu uzņēmumi, līdz ar to vienmēr būs daļa kompāniju, kas strādās tikai un vienīgi mājas tirgum,» DB norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Viens no tādiem uzņēmumiem ir AS RERE Grupa. Tās valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš ir pārliecināts, ka Latvijā ir, ko būvēt, rekonstruēt un restaurēt, uzlabot infrastruktūru, līdz ar to tuvāko gadu laikā uzņēmuma plāns ir nostiprināt savas pozīcijas tieši vietējā tirgū. «Šobrīd mums ir aktīvi 26 projekti visā Latvijā gan no valsts un pašvaldībām, gan privātajiem pasūtītājiem. Mūsu mērķis ir būvēt kvalitatīvi ar pirmo reizi, līdz ar to veicam dubultās drošības pārbaudes, kas prasa daudz resursu, kas, iespējams, atmaksāsies tikai ilgtermiņā,» viņš saka un uzskaita virkni objektu, piemēram, muzeja krātuvju kompleksa būvniecību Pulka ielā, stacionāra Gaiļezers Ambulatorās daļas rekonstrukciju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo ēkas būvniecību Apē un daudzus citus. Arī par finanšu situāciju, neņemot vērā sarežģīto situāciju nozarē, uzņēmums šogad nesūdzas – apgrozījums kāpis vairākas reizes. Te gan jāpatur prātā, ka RERE Grupa ir jauns uzņēmums – dibināts vien 2014. gada vasarā –, kurš pārņem aktīvo darbību būvniecībā no SIA Re&Re. Tādējādi tā finanšu rādītāji vēl nav pat tuvu nozares lielākajiem uzņēmumiem, proti, 2015. gadu RERE Grupa beidza ar 772,9 tūkst. eiro lielu apgrozījumu un 716,8 tūkst. eiro zaudējumiem, liecina Lursoft informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Valsts prezidents ar uzņēmēju Pīlēnu apmainās viedokļiem par Latvijas nākotnes attīstību

Lelde Petrāne, 11.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 11.martā, Valsts prezidents tikās ar uzņēmēju, UPB holdings dibinātāju un līdzīpašnieku Uldi Pīlēnu, lai pārrunātu Latvijas ekonomiskās un reģionālās attīstības izaicinājumus, liecina informācija vietnē president.lv. Sarunas dalībnieki bijuši vienisprātis par to, ka «valsts līdzsvarotai un ilgtspējīgai attīstībai izšķirīgi nozīmīga būs reģionālo impulsa centru attīstība, valstij tieši iesaistoties arī infrastruktūras projektos».

U.Pīlēns, izklāstot savu uzņēmējdarbības pieredzi, uzsvēris, ka kvalificēto un augsti kvalificēto darba vietu daudzums konkrētā pilsētā vai reģiona centrā nosaka tā nākotnes attīstību.

Tāpat sarunas dalībnieki vienojušies, ka viens no Latvijas lielākajiem izaicinājumiem joprojām ir strukturālais bezdarbs, kas nepārprotami liecina par specifisku tehnisku profesiju pārstāvju deficītu mūsu valstī. Tas lielā mērā saistīts ar Eiropas Savienībā (ES) pastāvošo darbaspēka mobilitātes politiku, kas Austrumeiropas valstīs izpaužas kā kvalificētāko speciālistu aizplūšana uz Rietumeiropas valstīm. Tieši tādēļ kvalitatīvas dzīves telpas un infrastruktūras nodrošināšana reģionos ir vitāli svarīga, lai saglabātu un noturētu cilvēku interesi par dzīvi arī citās pilsētās, ne tikai Rīgā. Valsts prezidents un uzņēmējs pauduši vienotu uzskatu, ka ekonomiskā un sociālā attīstība ir cieši saistīta un nav skatāma atrauti viena no otras.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

SIA UPB nams vadīs Kārlis Balgalvis

Žanete Hāka, 12.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības uzņēmumam SIA UPB nams reģistrētas izmaiņas amatpersonu sarakstā, liecina Lursoft dati.

Oskars Mors, kurš jau kopš 2007. gada pildīja UPB nama valdes priekšsēdētāja pienākumus, šonedēļ atstājis savu amatu. Līdz ar Oskara Mora aiziešanu no valdes priekšsēdētāja amata turpmāk priekšsēdētāja vietu ieņems Kārlis Balgalvis, kurš līdz šim pildīja valdes locekļa pienākumus.

Tāpat UPB nams valdei pievienojies Uģis Grīnbergs, kurš tagad pilda valdes locekļa pienākumus, savukārt darbu uzņēmuma valdē turpina līdzšinējā valdes locekle Kristīne Silmane-Brūvere, liecina Lursoft rīcībā esošā informācija.

Būvniecības uzņēmuma neto apgrozījums 2013. gadā sasniedza 7,383 miljonus eiro. Neskatoties uz to, ka uzņēmuma apgrozījums, salīdzinot ar iepriekšējo pārskata periodu, pieauga, UPB nams pārskata gadu noslēdza ar zaudējumiem 63,372 tūkstošu eiro apmērā. UPB nams 2013. gadā nodrošināja 46 darbavietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības kompānija UPB dibina jaunu uzņēmumu Alto 4.0., kas nodarbosies ar kompānijas izstrādāto digitālo risinājumu komercializāciju

«Šobrīd tālāko efektivitātes lēcienu jebkurā jomā var panākt tikai ar digitāliem risinājumiem. Piemēram, būvējot ēku, visiem materiāliem ir savas fiziskās robežas – ja izmantojam viena veida siltumizolāciju, panākam konkrētu rezultātu. Taču, ja jau plānošanā māju no pasīvas padarām par aktīvu un tā pati proaktīvi reaģē uz nākotnes notikumiem, piemēram, plāno ventilācijas režīmu, var panākt pilnīgi citus efektivitātes rādītājus. Līdzīgi ir ar biznesa procesiem. UPB iekšienē pēdējos piecus gadus esam būvējuši savu digitālo infrastruktūru. Sākumā kontrolējām kādus desmit parametrus, bet laika gaitā šis skaits ir desmitkāršojies un varam daudz precīzāk plānot un regulēt visus procesus biznesā,» saka Dainis Bērziņš, a/s UPB valdes priekšsēdētājs. UPB ir astoņas ražotnes un vairāki inženieru biroji Latvijā un ārvalstīs, grupas kompānijas vienlaikus strādā vismaz ar 25 projektiem dažādās pasaules valstīs, katrā no tiem ir tūkstošiem individuāli uzzīmētu elementu. Plānošana šādā situācijā ir liels izaicinājums pat tad, ja nekas nemainās, bet visi elementi nepārtraukti mainās un ir jāspēj šos procesus koriģēt elastīgi un reālajā laikā. Ja izdodas to nodrošināt, tad ieguvumi var būt ievērojami. Piemēram, izstrādājot dzelzsbetona paneļu līnijas plānošanas algoritmu, UPB līnijas kapacitāti palielināja par 25%, automatizējot tikai plānošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas fondu pārvaldības uzņēmums "I Asset Management" ir parakstījis franšīzes līgumu ar viesnīcu tīklu "Hilton Worldwide" par Rīgas lidostas tuvumā attīstāmo 3 zvaigžņu, 187 istabu viesnīcu.

Viesnīcas būvdarbiem ir izraudzīts Latvijas būvuzņēmums "UPB".

Šai viesnīcai izraudzīts "Hampton by Hilton" zīmols. Viesnīcas būvniecībā investē "Airport Hotels Fund", kas šī gada sākumā kopā ar investīcijas sabiedrību "Orion Securities" šim projektam piesaistīja investīcijas 7.8 milj. eiro apmērā.

Plānots, ka viesnīca durvis vērs 2022. gada pirmajā ceturksnī. Lai izraudzītos viesnīcas pārvaldītāju tika izsludināts konkurss. Pārvaldītājs tika izraudzīts starp trim labi zināmiem starptautiskiem viesnīcu zīmoliem: "iBis Styles" ("AccorHotels"), "Hampton by Hilton" ("Hilton") un "Moxy" ("Marriott Intl"). Izvērtējot katra pārvaldītāj priekšrocības, tika nolemts izraudzīties "Hilton" zīmolu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau otro reizi pasniegta Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Gada balva labākajiem darba devējiem un viņus atbalstošajām institūcijām visā Latvijā, informē LDDK.

Īpašo Gada tautsaimnieka balvu par nozīmīgu ieguldījumu uzņēmējdarbības vides attīstībā ieguva uzņēmējs, UPB koncerna Padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns.

Uzrunājot LDDK Gada tautsaimnieka balvas ieguvēju un citus laureātus, Valsts prezidents Raimonds Vējonis teica: «Darbs ir tā saikne, kas vieno darba devējus, darba ņēmējus un valsti. Liela māka ir darbu darīt, bet vēl lielāka – darbu radīt. Te vajadzīgas zināšanas, uzņēmība, liela drosme un uzdrīkstēšanās. Mēs Latvijā varam lepoties ar jums – ar uzņēmīgiem, talantīgiem, spējīgiem cilvēkiem, kuru zināšanas, pieredze un centība, izveidojot spēcīgus uzņēmumus, palīdz arī radīt darbavietas. Tas dod neatsveramu ieguldījumu mūsu tautsaimniecībā un arī valsts atpazīstamībā pasaulē. Tāpēc aicinu jūs iesaistīties Latvijas simtgades svētku veidošanā un ceru, ka tas palīdzēs ne tikai kopīgā darbā sapost un cienīgi parādīt mūsu valsti pasaulei, bet arī likt pamatus attīstībai nākamajā simtgadē.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Uldis Pīlēns: ir sajūta, ka visiem pieņemtajiem lēmumiem pietrūkst analītiskās sadaļas

Līva Melbārzde, 04.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jo esam izolētāki, jo vairāk pazaudējam no savas konkurētspējas un no savu cilvēku mentālās piemērošanās spējām apkārtējās pasaules ritmam un tempam

To intervijā DB saka UPB padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns, iezīmējot vizionāru skatījumu uz šī brīža pasaules un Latvijas aktualitātēm. Šoruden viņš saņēma Latvijas Darba devēju konfederācijas piešķirto Gada tautsaimnieka balvu kā vēl vienu apliecinājumu tam, ka viņa veikums Latvijas ekonomikā vērtējams ar visaugstāko kvalitātes zīmi.

Vērtējot pēdējā laika pārmaiņas gan Eiropā, gan pasaulē, gan Latvijā, uz ko tās, jūsuprāt, pašlaik ir vērstas un kāda varētu būt Latvijas vieta, cenšoties pielāgoties situācijai?

Pirms dažiem gadiem iepazinos ar līdzsvara teoriju. Tā nav jauna – jau XIX gadsimtā tika matemātiski izskaitļots, ka sabiedrība nevar būt taisnīga, bet tā var būt līdzsvarā. Tas, ko mēs šobrīd redzam, – šis ārkārtīgi smalkais balanss starp sociālo, kulturālo, dažādām cilvēku iespējām un izglītību sāk noārdīties. Noārdoties tas rada kustības un pārbīdes, iespējams, pat ļoti dramatiskas. Šī līdzsvara rašana sabiedrībā prasa lielas prāta spējas, apdomību un plašu nākotnes redzējumu. No šī viedokļa labāks pārdomu materiāls vai ceļazīme kā Latvijas arhibīskapa Jāņa Vanaga šī gada 18. novembra runa ekumēniskajā dievkalpojumā, manuprāt, neeksistē, jo līdzsvaru ir svarīgi veidot, nepazaudējot arī sevi un nekrītot panikā. Nākamie ir instrumentālā līmeņa jautājumi, kā mēs varam nonākt pie sev vēlamā scenārija. Tas, kā mums visvairāk šobrīd šajā dinamiskajā pasaulē pietrūkst, manuprāt, ir paļāvība uz saviem spēkiem. Mēs it kā esam šūpolēs, bet ar milzīgu baiļu sajūtu. Taču bailes nav labākais padomnieks līdzsvara noturēšanai, vienalga, no kā šīs bailes arī nebūtu – no augstuma, ūdens vai svešiniekiem, vai par mūsu konkurētspēju. Tāpēc ir ļoti pareizi, ka garīgās pasaules autoritātes kā Jānis Vanags, Juris Rubenis vai Zbigņevs Stankēvičs ir pārņēmuši iniciatīvu, jo īstenībā jau tieši emocionālajā līmenī slēpjas atslēga tam, lai cilvēks spētu sevi nomierināt un reāli paskatītos uz šodienas vajadzībām, apzinātos pašreizējo attīstības punktu un tad uzstādītu sev nākotnes uzdevumus. Mēs Latvijā to darām ļoti fragmentāri. Diemžēl atkal jākritizē valdība, bet tas, ko sabiedrība redz caur medijiem, kādi šajā visnotaļ sarežģītajā laikā ir mūsu valdības lēmumi, kādas ir tās prioritātes un kā lietas tiek darītas, rada tādu sajūta, ka valsts amatpersonas spēles laukumu īsti nepārzina.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Ar zosu kāsi panākt Igauniju

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 02.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav šaubu par to, ka priekšā neskaidri laiki, tomēr, vētījot nākotnes scenārijus, viedokļu līderi sākuši runāt ar zināmu optimismu

Pašmāju «mini Davosu» jeb viedokļa līderu forumu Biznesa prognozes 2017, kas norisinājās 30. novembrī, caurvija aizvadītajos pēckrīzes gados noslāpēta, tagad no jauna izdīgusi paradigma. Nevis nomētāt valsts pārvaldi ar ķieģeļiem, bet… no šiem ķieģeļiem uzcelt rūpnīcu.

Nevis kaunēties par savu (vai sava uzņēmuma) piedzimšanu Austrumeiropā, bet atrast iemeslus lepoties ar to, kā rosināja Biznesa prognožu viesis UPB koncerna padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens pauda pārliecību, ka liela daļa no ražojošajiem ārvalstu uzņēmumiem, kas darbojas Latvijā, vēlas paplašināt savu darbību. Tajā pat laikā paaugstināt apstrādes rūpniecības devumu Latvijas IKP līdz iecerētajiem 20% pāris gadu laikā, kā to paģēr Nacionālais attīstības plāns, nebūs iespējams, ja vien nenotiks brīnums, tāpēc jāizvirza jauni mērķi. Mērķi ir laba lieta, bet labākie no mērķiem ir tie, kurus mēs varam piepildīt nevis kaut kad vai nekad, bet rīt. Svarīgo plānošanas dokumentu caurvij motīvs par uzņēmējdarbības vides izcilību. Tas ir būtiski, lai valsts attīstības ceļu iezīmējošais dokuments neatgādinātu dažādus smaidu raisošus pētījumus, kas, piemēram, Latvijas nodokļu sistēmu nosauc par trešo konkurētspējīgāko OECD valstu blokā. Labāk enerģiju veltīt nevis, atvainojos, šādām «gumijas sievietēm», bet Latvijas biznesa, izglītības un dzīves kvalitātes konkurētspējas stiprināšanai vispirms jau Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru