Gluži kā Ziemassvētku korālis ir noslēdzies jaunās Latvijas valdības veidošanas farss.
Respektīvi, daudz dažādu prātojumu un pārmetumu rezultātā ir apstiprināta Ivara Godmaņa valdība. Spriedelējumi par to, kam vajadzēja vai nevajadzēja būt premjeram, cik partijām bija jābūt koalīcijā un kā pareizi ir organizēt valdības veidošanas procesu lai paliek pagātnē. Tagad ir jāskatās uz priekšu, jāsaprot, kas tad gaida mūsu uzņēmējdarbību, vietējo kompāniju konkurētspēju un eksportspēju. Bieži ir izskanējis, ka lielākā no nu jau ekspremjera Aigara Kalvīša kļūdām esot slēpusies nevis padarītos vai nepadarītos darbos, bet gan apstāklī, kas valdība nav mācējusi savu pozīciju skaidrot sabiedrībai. Godmanim, šķiet, ar to problēmu nebūs, par ko liecina kaut vai fakts, ka, uzrunājot Saeimu, viņš spēja deklamēt runu, kuras ilgums bija līdzvērtīgs Kubas līdera Fidela Kastro kādreiz tradicionālajiem runas plūdiem, turklāt visi viņā uzmanīgi klausījās (lai gan tieši Godmaņa izteicieni nereti ir pārblīvēti ar «normāliem» cilvēkiem nesaprotamiem terminiem). Tajā pašā laikā neizskatās, ka bizness notikušā rezultātā izjutīs pozitīvas pārmaiņas. Turklāt šeit runa ir ne tik daudz par personālijām, bet gan par sistēmu kopumā. Respektīvi, Latvijā joprojām pastāv pietiekami absurda kārtība, kad nodokļu politiku kūrē tā pati institūcija, kas ir atkarīga par to iekasēšanu - Finanšu ministrija (tās vadīšana uzticēta bijušajam aizsardzības ministram Atim Slakterim). Ir gan skaidrs, ka, atšķirībā no viena otra politiķa uzskata, valsti gluži nevar vadīt kā uzņēmumu, tomēr būtu interesanti pavērot tādas kompānijas darbību, kur finanšu direktors vai grāmatvedis nodarbojas ar attīstības stratēģijas jautājumiem. Diez ko ilgi tāds uzņēmums «neizvilktu». Bet tieši tāda sistēma mūsu valstī pastāv - visas tā saucamās naudas lietas nosaka Finanšu ministrija, bet Ekonomikas ministrija faktiski veic pielāgošanās funkcijas. Neba velti ekonomikas ministra portfelis bija viens no tiem, ko četras valdošās koalīcijas bija ar mieru piešķirt Jaunajam laikam, ja nu tas tomēr sagribētu strādāt Godmaņa valdībā. Katrā ziņā ir skaidrs, ka šīs valdības maiņa nozīmē pozitīvus jaunumus tiem dažiem cilvēkiem, kas beidzot savā dzīvē ir tikuši pie ministru portfeļiem, bet visnotaļ noteikti ne tai Latvijas sabiedrības daļai, kas strādā un maksā valstij nodokļus.