Biznesa portāls Db.lv piedāvā interviju ar trim akciju tirgus ekspertiem, kuri sniedz padomu, kas būtu jāņem vērā, sākot darboties akciju tirgū, nepieciešamajām summām, riska un citiem faktoriem, ar kuriem jārēķinās potenciālajam investoram.

Uz jautājumiem atbild:

- Nordea Markets vadītājs Ritvars Kumpiņš;

- SEB Unibankas Brokerpakalpojumu un vērtspapīru emisijas nodaļas vadītāja Nataļja Točelovska;

- Hansabankas brokeris Juris Jankovskis.

- Kā cilvēkam Latvijā, kuram nav speciālu zināšanu/izglītības, bet, zinot daudzos veiksmes stāstus, ir vēlme, uzsākt darbību akciju tirgū? Kādi būtu pirmie soļi, kas jāveic, ar ko labāk sākt?

Valsts kontroliere Inguna Sudraba pieļauj, ka viens no iemesliem, kāpēc cilvēki pamet darbu valsts pārvaldē, ir nespēja atrasties bezjēdzīgā vidē.

Intervijā aģentūrai LETA Sudraba kritizēja lielo informatīvo ziņojumu un koncepciju skaitu, kas tiek radītas valsts pārvaldē, jo pēc tam šie dokumenti bieži vien netiek tālāk izmantoti. Viņasprāt, tā ir bezjēdzīga rīcība.

«Pirms radīt kādu koncepciju, ir skaidri jāzina, ko tu gribi sasniegt, un koncepcija tad ir dokuments, kas ļauj apskatīt vairākus virzienus, kā uz mērķi virzīties, bet ir skaidri jāzina, ka mēs gribam uz to mērķi virzīties,» sacīja valsts kontroliere.

Cilvēki, kuri ir motivēti un grib redzēt sava darba rezultātus, kas nav tikai šī uzrakstītā koncepcija, šādā sistēmā nevar ilglaicīgi pastāvēt, jo cilvēkam ir loģiski ieraudzīt sava darba rezultātu, spriež Sudraba, paskaidrojot, ka ar darba rezultātu domā to, ka idejas un priekšlikumi ir realizēti dzīvē, ka tas kaut ko pēc tam ir devis kopējam valsts, sabiedrības labumam.

Vaicāti par to, cik lielā mērā Jūsu ģimenē lēmumu pirkt kādu produktu vai zīmolu nosaka Jūsu bērnu viedoklis, vidēji 37% vecāku atzīst, ka tas ietekmē ilgtermiņa preču pirkšanu (mobilais telefons, dators un elektroniskās mājsaimniecības preces). Savukārt 21% vecāku norāda, ka viņu bērnu viedoklis ietekmē arī banku un apdrošināšanas kompānijas izvēli.

Šādus rezultātus uzrādījis pētījumu kompānijas GfK Baltic februārī veiktais pētījums par bērnu viedokļa ietekmi uz vecāku patēriņa tendencēm.

Aptaujas dati liecina, ka, iegādājoties elektronikas un mājsaimniecības preces, vecāki galvenokārt ietekmējas no savu bērnu pusaudžu viedokļa (vecumā no 14 līdz 18 gadiem). Piemēram, datora iegādē bērnu viedoklis ietekmē vidēji 58%, mobilā telefona 57%, ceļojuma maršruta izvēlē 53%, bet koplietošanas mēbeļu iegādē 42% pusaudžu vecāku. Interesanti, ka 51% vecāku atzina, ka viņu bērni pusaudži ietekmē arī pašu vecāku apģērba izvēli.

Iepirkšanās vietas un ikdienas preču izvēlē vecāku lēmumus vairāk ietekmē jaunāki bērni. Vidēji 54% vecāku, kuriem bērni ir vecumā no 3 līdz 13 gadiem atzina, ka bērna viedoklis „ietekmē” vai „drīzāk ietekmē” iepirkšanās vietas izvēli un 57% vecāku arī ēstuves - vietas, kurā paēst ārpus mājas - izvēli. 51% šī paša vecuma bērnu vecāki atzina, ka bērnu viedoklis ietekmē ikdienas pārtikas iegādi.

Lēmums par Parex bankas akciju nodošanu Privatizācijas aģentūrai nopietni palielinās valsts finanšu riskus.

Tā uzskata Telegraf eksperti. Atšķirībā no Latvijas Hipotēku un zemes bankas (LHZB), kuras aktīvus noslogo arī pašas sindicētais kredīts, VAS Privatizācijas aģentūra, kura pārvalda arī Lattelecom akcijas, pat starptautiskās krīzes apstākļos ir vairāk nekā likvīda. Ja Parex kaut kādu iemeslu dēļ nonāktu pie bankrota robežas, valsts jeb nodokļu maksātāju izdevumi varētu ievērojami pieaugt.

Saeimas Preses dienests sadarbībā ar Saeimas komisiju priekšsēdētājiem un konsultantiem apkopojis informāciju par 8.Saeimas komisiju veikumu 8.Saeimas sasaukuma laikā (no 2002.gada 5.novembra līdz 2006.gada 7.novembrim).

Aizsardzības un iekšlietu komisija

Komisijas priekšsēdētājs - Juris Dalbiņš (TP)

Komisijā izskatīti 172 likumprojekti

8.Saeimas pilnvaru laikā notikušas 307 komisijas sēdes, no kurām 166 skatīti likumdošanas jautājumi, 126 tematiskas sēdes, 15 tikšanās ar ārvalstu amatpersonām.

8.Saeimas darbības laikā komisijā saņemti un izskatīti 2414 dokumenti, kā arī sagatavoti un nosūtīti dažādām juridiskām un fiziskām personām 3176 dokumenti. Visi komisijā saņemtie dokumenti izskatīti, ievērojot likumā noteiktos termiņus un procedūru.

Komisijas likumdošanas darbs 8.Saeimas pilnvaru laikā bija saistīts ar divu svarīgu ilglaicīgu Latvijas ārpolitikas prioritāšu realizāciju - mūsu valsts iestāšanos Ziemeļatlantijas līguma organizācijā - NATO un Eiropas Savienībā.

Biroju darbinieku Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) un Kanādā kaitīgākie ieradumi ir bezjēdzīga drukāšana, neizslēgtas gaismas, secināts kompānija Xerox veiktajā pētījumā.

Kompānija Xerox veikusi pētījumu ar mērķi noskaidrot, vai cilvēki videi draudzīgos principus ievēro ne tikai savā mājvietā, bet arī darbavietā. Pētījuma ietvaros respondentu uzdevums bija novērtēt savu attieksmi apkārtējās vides saudzēšanai, kā arī minēt konkrētas aktivitātes no biroja ikdienas, kas, viņuprāt, atstāj lielāko, negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi, Db.lv informē Irina Stepaņenko,

Xerox pārstāvniecības Baltijas valstīs vadītāja.

40% respondentu par kaitīgāko ieradumu atzinuši nevērīgu un bezjēdzīgu drukāšanu, neizslēgtas gaismas (37%), minēts otrreizējās izejvielu pārstrādes atkritumu tvertnes trūkums (33%), pārmērīga gaisa kondicionēšanās/telpu apsildīšana (27%), pārmērīgs papīra produktu patēriņš, piemēram, vienreizējie papīra šķīvji, krūzītes u.c. (27%); otrreizējās pārstrādes papīra neizmantošana (27%), kā arī vienpusēja, nevis divpusēja dokumentu druka (24%), u.tml.

Pasaulē notiekošie ekonomiskie procesi nav gājuši secen arī mūsu lielākajai kamiņvalstij Krievijai.

Par to vistiešākā mērā liecina tās centrālās bankas prezidenta Sergeja Ignatjeva paustie izteicieni par nepieciešamību pakāpeniski vājināt nacionālās valūtas rubļa vērtību.

Faktiski Krievija ar to vēlas atgriezties pie savulaik jau realizētās prakses - ja naudas nav, tā vienkārši ir jāsadrukā. Bet naudas šobrīd lielajai Krievzemei nav, un iemesls tam ir visai banāls - brīdī, kad tika veidots šīs valsts budžets, naftas cenas bija 140 ASV dolāri par barelu, bet tagad - tās svārstās starp 60 un 70 dolāriem. Plus vēl no Krievijas banku kontiem uz citām valstīm ir aizplūdušas milzīgas naudas summas - ap 50 miljardiem dolāru, kas pat šai lielvarai ir būtiska nauda. Rezultātā līdzekļu nav pat tik daudz, lai iedzīvotājiem savlaicīgi izmaksātu vecuma pensijas. Tādējādi ir dzimusi ideja - ja trūkstošo naudu nevar nopelnīt, tā ir vienkārši jāsaražo.

Arī fundamentālos un it kā «būt vai nebūt» jautājumos Eiropa aizvien ir ļoti sašķelta.

Eiropas Savienības pīlāri – brīva preču, pakalpojumu, kapitāla un cilvēku plūsma – aizvien ir dažādā gatavības pakāpē kā vairāk vai mazāk īstenoti ideāli, un attiecīgi arī pati Eiropa, kurai uz tiem būtu jābalstās, ir iešķība uz visām pusēm. Savukārt vārds «šizofrēnija», aprakstot ES politikas veidošanās metodi, nav šā komentāra autora iegriba. Pie izslēgta diktofona tas pašos Briseles gaiteņos sakarā ar nule kā publicēto iniciatīvu par industrijas renesansi vairākkārt tika lietots kā reālo politiku raksturojošs.

Spilgtākais piemērs ir ES enerģētikas politika, kas cieši saistīta ar vienotā (patiesībā – nevienotā) tirgus problēmu. Lai runātu par Eiropas industrijas konkurētspēju, vispirms būtu jābūt pašai Eiropas industrijai – ražotājiem, kas darbojas apmēram izlīdzinātā, saprātīgi vienlīdzīgā spēles laukumā. Enerģijas cenu ziņā šāda laukuma ar samērojamiem spēles noteikumiem nav, tāpēc arī «Eiropas industrija» ir 28 saskaitāmo summa, un tāda ir arī industriālā politika – pamatīgi sašķelta.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Ekonomiku varētu salīdzināt ar lielu kuģi, kura stūre šobrīd ir pagriezta un virzība prom no sprādzienveidīgas izaugsmes uz piebremzēšanos ir sākusies. Tā intervijā laikrakstam Dienas bizness atzina Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs, kuram valdība atkārtoti uzticēja vadīt Latvijas Centrālo banku un kuru Dienas bizness izvēlējās kā gada cilvēku.

Kāds vai kādi, jūsuprāt, bija 2007. gada svarīgākie notikumi Latvijā kopumā, t.sk., tautsaimniecībā, Latvijas Bankas darbā? Vai tiem būs kādas pozitīvas/negatīvas sekas nākamgad?

Latvijas tautsaimniecībai 2007. ir bijis interesants un savā ziņā pagrieziena gads. Makroekonomiskā stabilitāte gada sākumā mazinājās, kas acīmredzot palīdzēja labāk saprast, kāpē c centrālā banka triju gadu garumā pievērsa uzmanību iespējamai ekonomikas pārkaršanai un mudināja piekopt stingrāku fiskālo politiku. Esam pa īstam sadzirdēti: beidzot ticis pieņemts un kopš vasaras tiek īstenots inflācijas mazināšanas plāns. Budžeta izveide pirmo reizi ar pārpalikumu ir pareizs un, es teiktu, vēsturisks solis. Pārāk straujais ekonomikas pieaugums gada gaitā sācis mazināties. Te valdībai šīs situācijas pārvaldīšanā darāmā netrūks - t.sk. uzmanīgi kontrolējot «atdzišanas» gaitu un uzturētu virzību nost no otras galējības - izaugsmes tempu pārlieka krituma. Viena no svarīgākajām šī gada pārmaiņām - publiskajā telpā pamanāmi konsolidējas viedoklis, ka ekonomiskās politikas veidotāju lēmumiem un rīcībai turpmāk jābūt saskaņotiem un samērāmiem ar Latvijas mērķi pāriet uz eiro.

Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) problēma ir iesprūdusi, kopš skolotāja Liāna Hiršsone portālā manabalss.lv ierosināja NĪN vienīgajam īpašumam atcelt vispār.

53 tūkstoši balsotāju griba valsts drukātā izdevumā tiek raksturota kā aplamība un ķecerīga iegriba, lai gan cilvēki vienkārši nevēlas pārdot savu māju tādēļ vien, ka valstī izdomātas aplamas formulas.

Šobrīd Jaunā konservatīvā partija (JKP) izvirza priekšlikumu ieviest neapliekamo minimumu īpašuma vērtībai – 100 tūkstoši eiro. Spēkā varētu stāties 2022. gadā. JKP nodarbojas arī ar īpašumu kadastrālās vērtības aprēķinu kārtības maiņu, kas atlikta uz 2021. gadu. Vēl jau nav zināms, vai skolotājai ar namu Rīgā 100 tūkstošu griesti kaut kā palīdzēs, bet laiks rit. NĪN risinājumam bija jābūt jau vakar, jo cilvēki pamet šo zemi un viens no iemesliem ir konkrētā problēma.

Es skaidri redzu, ka pašlaik Latvijā tiek īstenota mērķtiecīga mūsu valsts labklājības līmeņa izlīdzināšanas ar Eiropas līmeni politika, par ko liecina gan algu, gan administratīvi regulējamo cenu pieaugums, Db.lv stāstīja ekonomiste Raita Karnīte. Tomēr šāda politika ir ļoti riskanta, viņa akcentēja.

Tā kā pieaug algas, cenu kāpumu pašlaik ir salīdzinoši vienkārši nosegt, taču no šīs politikas visvairāk cieš pensionāri, kuriem pensijas ir mazas. Tā ir politika uz pensionāru rēķina, skaidroja ekonomiste.

Viņa norādīja, ka ir iespējami divi scenāriji. Pirmais ir tas, kas pašlaik tiek īstenots - izlīdzinšānas scenārijs. Tādā gadījumā turpināsies administratīvi regulējamo cenu kāpums Latvijā, kā rezultātā turpinās celties arī preču cenas. Tomēr, tā kā tās jau pašlaik ir neloģiski augstas, īpaši pārtikas precēm, tad turpināsies patēriņa samazinājums, kas izsauks arī pārtikas preču kvalitātes pasliktināšanos. Šāda tendence esot vērojama jau šobrīd.

P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ambiciozā plāna - jaunas slimnīcas un tās infrastruktūras realizācijai vajag ap 0.5 mljrd. Ls.

Iecerētā projekta īstenošanai plānots izmantot ne tikai pašas slimnīcas nopelnīto (pērn 3.72 milj. Ls, šogad pusgadā ap 0.5 77 milj. Ls), piesaistīt ES struktūrfondu līdzfinansējumu, kā arī valsts budžeta līdzekļus. I kārtas projektēšanai un būvniecībai valdība savulaik ir piešķīrusi valsts galvojumu 46,4 milj. Ls. «Ar šo naudu nepietiek, jo jaunās slimnīcas I kārtas - tā saucamās «1.čūskas» - būvniecībai pēc 2007. gada sākumā veiktajām aplēsēm būs nepieciešami 168 milj. Ls,» skaidro valsts a/s P. Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca finanšu direktore Egita Mikšus. Viņa atzīst, ka otrās kārtas - 2.čūskas - būvniecībai būtu nepieciešami vēl ap 130 milj. Ls. Minētajos izdevumos nav ieskaitīts aprīkojums, infrastruktūras objektu - autostāvvietas, helikopteru laukuma, dzelzceļa stacijas, viesnīcas, bērnudārza - izveide, kā arī veco ēku renovācija. «Kopējās projekta izmaksas pašlaik tiek lēstas uz 500 milj. Ls,» atzīst valsts a/s P. Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca valdes priekšsēdētājs Arnolds Atis Veinbergs. Viņš norāda, ka jaunās slimnīcas ar projekta nosaukumu čūska celtniecību paredzēts uzsākt jau 2008. gada rudenī, bet pašlaik notiekot pirmsprojekta izpētes darbi, kuros piesaistīti arī ārvalstu speciālisti.

Reforma liek uzdot jautājumu, vai tajā paslēpta viltība paņemt labos aktīvus un atstāt bešā kreditorus.

Kamēr noris sarunas par jaunās valdības veidošanu, šķiet, ir atkal vērts pievērst uzmanību vienam no aizejošās valdības iesāktajiem pārmaiņu procesiem, kas profesionāļu vērtējumā nosaukts par vienu no pēdējā laikā skandalozākajiem. Runa ir par iesākto ostu reformu, kuru kā savu lozungu pieteica Jaunā konservatīvā partija (tagad – Konservatīvie), bet pēc neveiksmes vēlēšanās cenšas to nosaukt par Jaunās Vienotības iniciatīvu un karmisko uzdevumu.

Šā raksta kontekstā Diena uzdeva virkni jautājumu valsts pārvaldes pārstāvjiem par līdzšinējo pieredzi lielu, valsts administrētu uzņēmumu likvidācijas procesos, tostarp saistību kontekstā, kā arī par Valsts ieņēmumu dienesta īstenoto cīņu pret uzņēmumu aktīvu pārnešanu uz jaunu kapitālsabiedrību un attiecīgi saistību nepildīšanu pret valsti. Iepazīstoties ar jautājumiem, Valsts kases pārstāvji Dienai ieteica ar tiem vērsties Ekonomikas ministrijā, kuras pārstāvji savukārt šos jautājumus ieteica adresēt publisko aktīvu pārvaldītājam Prossessor (bijusī Privatizācijas aģentūra). Diemžēl pāradresācijas ķēdīte izrādījās par garu, tādēļ atbildes vakardienas laikā Dienai tomēr neizdevās iegūt.

VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) prezidents Uģis Magonis kopumā atzinīgi vērtē Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātās Transporta attīstības pamatnostādnes 2013. – 2020. gadam (TAP), jo tas ir ļoti būtisks dokuments ne tikai nozares dalībniekiem, bet visiem Latvijas iedzīvotājiem, ņemot vērā šīs nozares īpatsvaru IKP, valsts budžetā nomaksāto nodokļu kopapjomā un, protams, nodarbināto skaitu.

Kaut arī daži nozares dalībnieki cenšas atrast trūkumus šajā dokumentā, U. Magonis uzsver, ka dokuments ir pārdomāts un sistēmisks, pat daudzsološs. Tas gan iespējams vienīgi tad, ja valsts un pašvaldību iestādes, nozares dalībnieki patiešām mērķtiecīgi un konsekventi īstenos šajā dokumentā minēto.

DB jau rakstīja, ka transporta nozares ekspertu vērtējumi par TAP līdz šim ir ļoti atšķirīgi – no kārtējā bezjēdzīgā dokumenta, kas noguls uz plauktiņa, līdz kopumā kvalitatīvam dokumentam, kura īstenošanai gan trūkst skaidrojuma.

TAP nodrošina līdzsvarotas attīstības iespējas visiem transporta veidiem Latvijā, spriež LDz vadītājs. Skaidri definētās valsts stratēģiskās prioritātes septiņu gadu perspektīvā transporta nozarē gan infrastruktūras, gan nozares pārvaldības attīstībai ļautu, no vienas puses, palielināt kravu tranzīta pakalpojumu apjomu un to pievienoto vērtību un, no otras puses, nodrošinātu iedzīvotāju mobilitātes iespējas.

Lai iedzīvotāju un uzņēmumu elektroniskā saziņa un dokumentu aprite ar valsts un pašvaldību iestādēm būtu vēl ērtāka, e-adrese un daudzi citi pakalpojumi turpmāk būs pieejami arī ar Latvijā jau zināmo risinājumu Smart-ID, ko nodrošina "SK ID Solutions".

Aizsardzības ministrijas Digitālās drošības uzraudzības komiteja 2023.gada 18.maijā Smart-ID atzina par kvalificētu elektroniskās identifikācijas pakalpojumu. Līdz ar to, Smart-ID var izmantot arī piekļuvei oficiālās elektroniskās adreses (e-adreses) pastkastītei portālā Latvija.gov.lv. Tāpat paplašināsies Smart-ID lietošanas iespējas arī piekļuvei citiem valsts un pašvaldību iestāžu portāliem un tajos esošajiem pakalpojumiem, kur līdz šim Smart-ID kā risinājums bija pieejams tikai noteiktu banku klientiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa: "Uzticama un lietotājam ērta identifikācija digitālā vidē ir pirmais solis iedzīvotājiem draudzīgā valsts digitālo pakalpojumu pieejamībā un lietošanas pieredzē. Esam gandarīti, ka papildus valsts nodrošinātajam eParaksts mobile risinājumam, tagad viedierīču lietotāji valsts pakalpojumiem var piekļūt arī ar Smart-ID, kas sevi ir apliecinājis kā uzticamu, drošu un sabiedrībā nu jau plaši lietotu rīku. Ieguvēji būs visi, jo, vienlaikus atbalstot dažādus identifikācijas risinājumus, mūsu digitālo pakalpojumu vide kļūst gan ērtāka, gan pieejamāka."

Ja valsts īstenotu pārdomātu nodokļu politiku un samazinātu nodokļu slogu uzņēmējiem, Valsts kase būtu pilna ar naudu, uzsver Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Nodokļu darba grupas vadītāja Lienīte Caune.

«Tas nav ne izdomāts, nedz tā ir iegriba, ka uzņēmēji grib maksāt 25% un ne vairāk. Mazais un vidējais bizness neko vairāk vienkārši samaksāt nevar. Ja jums nav vismaz viena miljona apgrozījums, jums ir ļoti grūti izspiest šos 50 vai 60 santīmus, kas par katru darbiniekam samaksāto latu ir nodokļos jāatdod valstij,» intervijā laikrakstam Diena akcentē LTRK pārstāve.

Ja darbinieks grib saņemt uz rokas neto 500 latu, tad uzņēmējam savā budžetā ir jāiekļauj vismaz 750 latu, jo klāt nāk sociālās apdrošināšanas iemaksas un iedzīvotāja ienākuma nodoklis.

Kā piemēru Caune min dividenžu izmaksu, uz kuru pārgājuši uzņēmumu īpašnieki. Dividendes apliekas ar 15% peļņas nodokli un 10% dividenžu nodokli. Tas ir tas, ko uzņēmēji ir gatavi samaksāt un kas neatstāj milzīgu iespaidu uz uzņēmuma naudas plūsmu. Savukārt milzīgie darbaspēka nodokļi ir pārāk liels slogs.

Viena no valdības prioritātēm ir tautsaimniecības attīstība, un šī mērķa ietvaros būtiska nozīme ir jaunajai nodokļu reformai, kurai jāsāk darboties 2018.gada 1. janvārī. Acīmredzot ir pienācis laiks atbildēt uz tiem jautājumiem, kuri katru dienu ir atrodami medijos, sociālajos tīklos un atbildes uz kuriem gaida sabiedrība.

Kādēļ ir vajadzīga nodokļu reforma?

Latvijā pašreizējā brīdī ir vērojams ekonomikas pieaugums – par to liecina gan makroekonomiskie rādītāji, gan arī iekasētie nodokļi. Tomēr, vai mūs apmierina attīstības temps un vai šādi turpinot mēs varam sasniegt Eiropas Savienības (ES) vidējo labklājības līmeni? Attīstības tempa palielināšanai Latvijai ir nepieciešama vienkārša, atraktīva un ilglaicīga nodokļu sistēma – instruments, kas stimulētu vietējos uzņēmumus ieguldīt savā attīstībā un rosinātu ārvalstu investoru interesi. Mums vajadzīgi jauni uzņēmumi un labi apmaksātas darbavietas. Jauna nodokļu sistēma mums ir nepieciešama, lai sasniegtu valdības izvirzīto mērķi par 5% ekonomikas pieaugumu gadā.

Dati par patiesajiem uzņēmuma labuma guvējiem nereti atklāj negaidītu informāciju. Dažkārt tie parāda, cik sarežģītu tīklu izdomājuši vietējie uzņēmumi, paslēpjoties aiz vairākām ārvalstu kompānijām, bet ir reizes, kad no šķietami vietējā kapitāla uzņēmuma patiesībā labumu gūst ārzemnieki, liecina Lursoft dati.

Lursoft apkopojis jaunākos datus par patiesajiem labuma guvējiem, izskaitļojot, kurās valstīs mīt vislielākais skaits personu, kas gūst labumu no Latvijas uzņēmumiem, un cik ir tādi uzņēmumi, kuros tā dalībnieks vienlaikus nav tā patiesais labuma guvējs.

Nepieciešamība zināt uzņēmumu patiesos labuma guvējus nav atsevišķu sadarbības partneru iegriba, šādu nepieciešamību nosaka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums.

Tas paredz, ka, veicot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu un veidojot iekšējās kontroles sistēmu, ņem vērā vairākus riskus ietekmējošus faktorus. Viens no tiem ir klienta risks, kas piemīt ne tikai klienta juridiskajai formai, īpašnieku struktūrai, bet arī patiesā labuma guvēja saimnieciskajai un personiskajai darbībai. Tāpat arī likums nosaka nepieciešamību izvērtēt valsts vai ģeogrāfisko risku, proti, vai klients vai tā patiesā labuma guvējs nav saistīts ar valsti vai teritoriju, kuras ekonomiskie, sociālie, tiesiskie vai politiskie apstākļi var liecināt par valstij piemītošu augstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas risku.

Viena no būtiskākajām drīzumā gaidāmajām izmaiņām VNĪ iepirkumos būs prasība izmantot būvju informācijas modelēšanu jeb BIM, kas jau izraisījusi plašu rezonansi sabiedrībā. Mēs kļūsim par ledlaužiem būvniecības digitalizācijā Latvijas publiskajā sektorā. Paši testēsim, kā tā strādā, un dalīsimies savā pieredzē, palīdzot arī citiem, tādējādi kopīgi ieviešot BIM visā valstī.

Būves informācijas modelēšana (BIM) nav tikai mūsu iegriba – tā ir mūsdienīgas būvniecības nozares nepieciešamība. Tas ir kopīgs Ekonomikas ministrijas, būvniecības nozares un citu ieinteresēto pušu projekts, kas raida spēcīgu signālu par pārmaiņām Latvijas būvniecības nozarē. Esam pārliecināti, ka tas ir vienīgais loģiskais ceļš Latvijas būvniecības nozares attīstībai.

Ziemeļvalstīs gūtā pieredze liecina, ka būvniecības digitalizācija ir vienīgais veids, kā nodrošināt procesu efektivitāti un caurspīdīgumu. Tas palīdzēs efektīvi tikt galā ar lielākajiem būvniecības izaicinājumiem, ļaus izvairīties no projektēšanas nepilnībām un samazināt būvdarbu izmaksas, vienlaikus uzlabojot komunikāciju un darbību koordināciju starp projektētājiem, būvniekiem un pasūtītāju. Tādējādi būvniecības process būs operatīvāks un precīzāk prognozējams. Vienlaikus ēkas digitālais dvīnis neapšaubāmi atvieglo apsaimniekošanas un uzturēšanas procesu un palielina nekustamā īpašuma vērtību.

Viena no valdības prioritātēm ir tautsaimniecības attīstība, un šī mērķa sasniegšanā būtiska nozīme ir jaunajai nodokļu reformai, kurai jāsāk darboties 2018.gada 1.janvārī, aģentūrai LETA sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Kučinskis nodokļu reformas nepieciešamību pamatoja ar to, ka Latvijā patlaban ir vērojams ekonomikas pieaugums - par to liecina gan makroekonomiskie rādītāji, gan arī iekasētie nodokļi. Tomēr attīstības tempa palielināšanai Latvijai ir nepieciešama vienkārša, atraktīva un ilglaicīga nodokļu sistēma - instruments, kas stimulētu vietējos uzņēmumus ieguldīt savā attīstībā un rosinātu ārvalstu investoru interesi.

Mums vajadzīgi jauni uzņēmumi un labi apmaksātas darbavietas. Jauna nodokļu sistēma mums ir nepieciešama, lai sasniegtu valdības izvirzīto mērķi par 5% ekonomikas pieaugumu gadā, uzsvēra premjers.

Kā vēl vienu iemeslu reformai viņš minēja nepieciešamību mazināt sociālo nevienlīdzību. Tas nozīmē ienākumu izlīdzināšanu starp mazo un lielo algu saņēmējiem. "Te svarīgs instruments ir ar nodokļiem neapliekamā minimuma būtiska paaugstināšana, jo līdz ar tā ieviešanu zemu un vidēju algu saņēmēju ienākumi pieaugs. Vēl divi būtiski virzieni sociālas nevienlīdzības izskaušanā ir tā saukto aplokšņu algu saņēmēju legalizēšana un arī progresīvās iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieviešana. Par progresivitāti vēl būs debates, bet tai noteikti ir jābūt," uzskata Kučinskis.

No kārtējā bezjēdzīgā dokumenta, kas noguls uz plauktiņa, līdz kopumā kvalitatīvam dokumentam, kura īstenošanai gan trūkst skaidrojuma, – tik dažādi ir transporta nozares ekspertu vērtējumi par valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajām transporta attīstības pamatnostādnēm (TAP).

Vairuma transporta nozares asociāciju pārstāvji ar TAP versiju, kas tikko izsludināta valsts sekretāru sanāksmē, vēl nebija iepazinušies. Daži gan atzina, ka savus ieteikumus SM nosūtījuši, taču nezināja, vai tie ņemti vērā. Vismaz izmantotās terminoloģijas ziņā TAP ir ņemti vērā Ārvalstu investoru padomes Latvijā priekšlikumi, secināja DB, salīdzinot dokumentus.

Tas ir kārtējais papīrs, pēc kura vadīties, ciktāl to nosaka apstākļi, lielas cerības uz TAP neliek Lielo ostu asociācijas pārstāvis Kārlis Leiškalns. Proti, ja kaut kas tiks izdarīts saskaņā ar TAP, tad politiķiem būs, ar ko lepoties. Turpretī to, ko neizdosies paveikt, norakstīs uz ārējiem apstākļiem.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicina politiķus būt apdomīgiem un minimālo algu celt pakāpeniski nevis uzreiz viena gada laikā par 50 eiro. LTRK skaidro, ka šāds solis var būt liktenīgs pietiekoši daudziem uzņēmumiem reģionos, kur var sākties darbinieku atlaišana, tādējādi iedzīvotājiem pilnībā zaudējot ikmēneša ieņēmumus.

«Daudzi uzņēmumi, īpaši reģionos nespēs nodrošināt pusgada laikā tik strauju produktivitātes kāpumu, lai izturētu minimālās algas radīto izmaksu palielinājumu. Paņemsim par piemēru kādu reālu uzņēmumu, kas pašreiz strādā ar minimālu rentabilitāti, bet spēj reģionā nodarbināt 250 darbiniekus. Rezultātā minimālās algas palielinājums 50 eiro vienam darbiniekam darba devēja, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu pieaugums gadā izmaksās aptuveni 184 tūkstošus eiro papildu,» pauž LTRK.

«Var saprast darbiniekus, kuri noteikti priecātos par algas pieaugumu, bet diemžēl lielā daļā gadījumu, kā var redzēt no iepriekš minētā piemēra, cilvēks vienkārši var palikt bez darba un algas vispār, jo uzņēmējam nāksies vai nu samazināt strādājošo skaitu vai pieņemt pavisam galēju lēmumu – pārtraukt strādāt,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, «minimālās algas lēzenāks kāpums ir viens no jautājumiem, kas saglabāts atklāts sarunās ar premjeru. Varbūt kad sāksies kolektīvās atlaišanas, politiķi sāks iedziļināties un sapratīs, cik šāda viņu iegriba izmaksā uzņēmējiem un galu galā arī pašiem iedzīvotājiem?»

«Būvatļaujas saņemšana ir ļoti birokratizēta, tajā iesaistītas vairākas atbildīgās institūcijas un pieredze rāda, ka dažām saskaņošnā iesaistītām institūcijām bieži vien pietrūkst izpratnes par projekta valstisko nozīmi un to, ka radaru izvietošanas nepieciešamību katrā atsevišķā vietā ir pamatojusi Valsts policija (VP) un tā nav tikai izpildītāja iegriba,» portālam Db.lv norādīja uzņēmuma Vitronic Baltica pārstāve Antra Gaile.

Jau brīdī, kad tika izsludināts konkurss, uzņēmums paredzēja, ka būvniecības procesa saskaņošanas etaps būs komplicēts un sarežģīts, tomēr realitātē būvniecības process izrādījās vēl sarežģītāks un laikietilpīgāks, pauž uzņēmuma pārstāve.

«Izvirzītās prasības dažādās vietās atšķiras un attieksme ir atkarīga arī no konkrētās pašvaldības, kas arī nav saprotami, jo tehniskais risinājums ir standartizēts,» pauda Vitronic Baltica preses sekretāre A. Gaile. Viņa stāstīja, ka būvniecības saskaņošana sākta jau pagājušā gada vasarā, uzreiz pēc līguma noslēgšanas ar VP, tomēr neatklāja pašvaldības un institūcijas, ar kurām radušās aizķeršanās, lai neapgrūtinātu tālāku projekta attīstību.