DB Viedoklis

Db viedoklis: Greizo spoguļu karaļvalsts jeb nodokļu politika Latvijā

Dienas Bizness, 30.10.2012

Jaunākais izdevums

Lemjot par nekustamā īpašuma nodokli (NĪN), likumdevējs savulaik uzskatīja par lielu sasniegumu pieņemto normu, ka pašvaldības pēc saviem ieskatiem varēs noteikt, kuram pienākas NĪN atlaide, bet kuram - ne.

Jau brīdī, kad šāda iecere vispār parādījās pie apvāršņa, DB brīdināja, ka, zinot Latvijas pašvaldību dzīves tradīcijas, atlaides tiks piešķirtas ne tik daudz tiem, kam tās tiešām pienāktos, cik, kā mēdz teikt, pēc deguniem. Tobrīd tā bija tikai hipotēze, bet šobrīd jau var sacīt - diemžēl mums bija taisnība. Proti, Jūrmalas pašvaldības vadība no nākamā gada iecerējusi visiem šajā kūrortpilsētā deklarētajiem iedzīvotājiem NĪN samazināt par 70%. Tas attieksies uz visiem - arī daudzajiem miljonāriem.

Interesantākais šādam pavērsienam, protams, ir argumentācija - ja reāli vajadzētu izvērtēt, kam piešķirt, bet kam nepiešķirt atlaides, Jūrmalas domei nāktos pieņemt veselu armiju jaunu darbinieku. Labāk jau nu būtu teikuši tā - piejūras villu īpašnieki nekādi negrib šā nodokļa veidā maksāt daudzus tūkstošus latu gadā, tāpēc nākas piešķirt atlaides arī tiem, kuri NĪN nevar samaksāt. Varētu saprast, ja atlaides teju visiem īpašumiem automātiski tiktu piešķirtas kādā no depresīvajiem Latgales pagastiem, kur iedzīvotāju ienākumu līmenis pārsvarā gadījumu ir tiešām nožēlojams, bet ne jau pilsētā ar dārgākajiem īpašumiem valstī.

Taču šo jautājumu var izvērtēt arī no otras puses... Kā zināms, jau ilgstoši nerimst nesaskaņas starp valdību un pašvaldībām par to, kā nākamajā gadā saistībā ar ieceri samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) būtu veicama to ienākumu pārdale, kas tiek iekasēta IIN veidā. Respektīvi, pašvaldības ir svēti pārliecinātas - lai nesaruktu to ienākumi IIN samazināšanas rezultātā, tām būtu jāatvēl lielāki procenti nekā līdz šim. Ļoti cerams, ka nekad par šādu ideju neizteiksies Jūrmala, jo pretējā gadījumā runa jau būtu par pārāko nekaunību. Laikā, kad tika lemts, ka pašvaldībām būs tiesības pašām piemērot NĪN atlaides, ne viens vien eksperts pauda bažas, ka vismaz daļa pašvaldību tās varētu nepiešķirt vispār, lai tikai nesamazinātos ienākumi to budžetā. Savukārt Jūrmala klaji demonstrē, ka naudu tai nevajag, ņemot vērā, ka NĪN atlaides tiek plānotas gan tiem, kam tās tiešām vajadzētu, gan arī tiem, kas tiešām ir spējīgi samaksāt pilnu NĪN summu.

Jūrmalas gadījums faktiski ir klajš pierādījums tam, ka jautājumi, kas saistīti ar nodokļu politiku, ir lemjami Saeimā un Ministru kabinetā, bet noteikti ne pašvaldībās. Jāatzīst, ka šobrīd situācija ir izveidojusies tik absurda, cik vien iespējams. No vienas puses, ir valsts līmenī pie varas esošo cilvēku loģika, ka tieši NĪN ir nodoklis, ko vēl var palielināt un palielināt. Vismaz šāda retorika dažu pēdējo gadu laikā ir dzirdēta daudzkārt. No otras puses, pašvaldība ar dārgākajiem īpašumiem dara visu iespējamo, lai naudu nepaņemtu. Nevar cerēt, ka valstī būs optimāla nodokļu sistēma, ja tā tiks realizēta atbilstoši greizo spoguļu karaļvalsts principiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) kopš 2015. gada sākuma tehnisko apskašu laikā veic transportlīdzekļu marķēto spoguļu pārbaudi. Par gadījumiem, kad fiksētas neatbilstības spoguļu marķējumā, tiek informēta Valsts policija (VP).

Kopš pārbaužu veikšanas uzsākšanas neatbilstības spoguļu marķējumos konstatētas 190 auto.

Šis ir labs veiksmīgas sadarbības piemērs starp CSDD, VP un uzņēmumiem, kas veic autodetaļu marķēšanu. Tagad VP ir iespēja ātrāk atklāt noziedzīgus grupējumus, kas iesaistīti transportlīdzekļu detaļu zādzībā un tirdzniecībā. Pēc šādas sadarbības uzsākšanas pozitīvas iezīmes novērojamas arī statistikā – pērn transportlīdzekļu spoguļu zādzību skaits ir samazinājies par 42%, salīdzinot ar 2014. gadu.

CSDD Transportlīdzekļu kontroles un sertifikācijas inspekcijas priekšnieks Jānis Liepiņš: «Spoguļu marķējuma pārbaudes tehniskās apskates laikā ir viens no pasākumiem, kā palīdzēt VP izsekot un atklāt noziedzīgu rīcību. Mūsu uzdevums ir tehniskās apskates laikā pievērst uzmanību spoguļu marķējumam. Ja tiek konstatēta neatbilstība vai redzamas marķējuma dzēšanas pazīmes, par to informēt VP, kas attiecīgi rīkojas.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sniedzot iespēju Rīgā videi draudzīgā veidā utilizēt nevajadzīgos spoguļus, SIA "Stikla Serviss" un SIA "Zaļā josta" uzsāk nevajadzīgu un bojātu spoguļu utilizācijas akciju.

"Bojāti, sasisti vai vienkārši vairs nevajadzīgi spoguļi ir diezgan neparocīgs atkritumu veids," skaidro "Zaļā josta" pārstāve Laima Kubliņa, uzsverot ka "Zaļā josta" regulāri saskaras ar iedzīvotāju jautājumiem par pareizu spoguļu utilizāciju.

"Spoguļu stikls nav piemērots pārstrādei un to nedrīkst izmest dalītās vākšanas konteinerā stiklam. Liela izmēra spoguļi, īpaši ierāmētie spoguļi vai spoguļi uz koka pamatnes, klasificējami kā lielgabarīta atkritumi, kuru utilizācija ir maksas pakalpojums. Rīgas un Pierīgas iedzīvotājiem šādi spoguļi būtu jānogādā Getliņu poligonā," norāda L. Kubliņa.

Kampaņas mērķis ir arī radīt pievienoto vērtību, dodot iespēju nevajadzīgām lietām nonākt atkārtotā apritē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsniegto kredītu apjoms gan mājokļu iegādei, gan uzņēmumiem pēdējo 12 gadu laikā Latvijā piedzīvojis lejupslīdi, kamēr dienvidu un ziemeļu kaimiņvalstīs tieši pretēji – pieaudzis.

Baltijas salīdzinošās izmaiņas kredītu apjomos norāda nevis uz banku vai uzņēmēju kūtrumu, bet uz kādu kopējo spēles noteikumu aplamību, kas lēni un nepārvarami noved pie iepriekš prognozējama rezultāta.

Šādu ainu var novērot, ielūkojoties Eiropas Centrālās bankas datos. Nenoliedzami jautājums ir, kas notiek kreditēšanas segmentā un – vēl jo vairāk – kāpēc, laikam ritot, plaisa starp Baltijas valstīm tikai pieaug, nevis samazinās. Latvija, tāpat kā Igaunija un Lietuva, ir eirozonas valsts, bet, raugoties uz dažādiem parametriem, šķiet, ka tās nebūt nav viena reģiona valstis, kur būtībā ir ļoti daudz līdzīgā un salīdzinoši maz atšķirīgā.

Skaitļi rāda acīmredzamo, bet neticamo

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zagļu aprindās atkal modē BMW spoguļi

Žanete Hāka, 04.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos četros mēnešos vērojams stabils BMW spoguļu zādzību pieaugums, kas jūlijā un septembrī attiecīgi veido pat 70% un 54% īpatsvaru no visiem zagtajiem auto spogulīšiem, liecina If Apdrošināšana Atlīdzību daļas apkopotā informācija.

Oktobrī BMW spoguļi veido 32% no visiem zagtajiem auto spoguļiem, bet augustā to īpatsvars no kopējā zagto spoguļu skaita bija 36%. Pēdējos mēnešos salīdzinoši daudz zagti arī Mercedes – Benz un Audi markas spoguļi, liecina kompānijas statistika.

Vairāku mēnešu garumā ievērojami pieaudzis arī nozagto Lexus auto spogulīšu īpatsvars, savukārt citu Latvijā populāru auto marku – Volkswagen, Toyota, Škoda un citu - spoguļi tiek zagti ievērojami retāk. Ar retiem izņēmumiem auto spoguļu zādzības galvenokārt notiek Rīgā un Pierīgā, informē If Apdrošināšana Transporta atlīdzību daļas vadītājs Pāvels Valainis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apdrošinātājs: Rekordlielos apmēros turpina zagt auto spoguļus

Žanete Hāka, 10.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajos divos mēnešos sasniegts visu laiku rekords auto spoguļu zādzību ziņā, un to skaits, salīdzinot ar iepriekšējiem četriem gadiem, ir vidēji četras reizes lielāks, liecina If Apdrošināšana statistika

2014.gada janvārī un februārī If Apdrošināšana atlīdzību daļā saņemti 152 klientu atlīdzību pieteikumi par dažādiem autovandālisma gadījumiem, no kuriem lielākā daļa – 121 pieteikums – ir par nozagtiem auto spoguļiem.

Savas līderpozīcijas joprojām nav zaudējuši BMW auto spoguļi (vairākums ir X5 modeļi), kas veido 38% no visiem nozagtajiem auto spoguļiem. Tāpat nemainīgi augsts ir arī Mercedes-Benz un Lexus spoguļu zādzību skaits.

Vidējais klientiem kompensētais atlīdzības apmērs ir 670 eiro - tas svārstās no 126 eiro par spogulīšu zādzību automašīnai SAAB 9-3 līdz 1563 eiro automašīnai Mercedes-Benz. Savukārt Porsche Cayenne spogulīšu nomaiņa ir izmaksā 900 – 1000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Automašīnu spogulīšu zādzības divkāršojušās

Žanete Hāka, 10.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada sākumā ir reģistrēts divreiz lielāks nozagto auto spogulīšu skaits nekā decembra attiecīgajā periodā, liecina If Apdrošināšana Atlīdzību daļas apkopotā informācija.

Turklāt 80% gadījumu auto spogulīšu zādzības notikušas Rīgas centrā - autostāvvietās vai arī pie lielajiem tirdzniecības centriem.

«Gada sākums iezīmējies ar nepatīkamiem pārsteigumiem daudziem autoīpašniekiem, jo auto spoguļu zādzības pēc neliela pieklusuma perioda rudenī, ir atsākušās ar jaunu sparu. Zādzību pieaugums bija vērojams jau decembrī, kad mēnesī saņemtais KASKO atlīdzību skaits par nozagtiem spoguļiem par 30 – 50% pārsniedza iepriekšējos mēnešos saņemto pieteikumu skaitu. Vidējais klientiem kompensētais atlīdzības apmērs ir 670 eiro - tas svārstās no 126 eiro par spogulīšu zādzību automašīnai SAAB 9-3 līdz 1563 eiro automašīnai Mercedes-Benz,» stāsta If Apdrošināšana Transporta atlīdzību daļas vadītājs Pāvels Valainis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija aizdomās par zagtu automašīnu atpakaļskata spogulīšu iegādāšanos jūlija sākumā aizturējusi 41 gadu vecu vīrieti. Kratīšanas laikā vīrieša dzīvesvietā atrasti un izņemti arī vairāki parkošanās sensori, lukturu komplekti un nelegālās cigaretes, liecina medijiem sniegtā informācija.

Pagājušo ceturtdien Valsts policijas Rīgas reģiona Kriminālpolicijas darbinieki Rīgā aizdomās par noziedzīgā kārtā iegūtu automašīnu sānu atpakaļskata spoguļu iegādāšanos aizturēja 41 gadus vecu vīrieti. Aizturēšanas brīdī pie vīrieša policijas darbinieki atrada tikko iegādātus divus zagtus automašīnu sānu spoguļu pārus.

Apskatot aizdomās turamā automašīnu un veicot kratīšanu viņa dzīvesvietā, tika atrasti un izņemti ap 800 automašīnu sānu atpakaļskata spoguļu stikliņu, no kuriem vien 54 spoguļu stikli bija marķēti. Tāpat izņemts arī liels daudzums automašīnu atdures stieņu uzliku ar parkošanās sensoriem, pieci automašīnu Porsche Cayenne un Volkswagen Touareg priekšējo lukturu komplekti, kā arī 40 800 nelegālās cigaretes ar Krievijas akcīzes markām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo trīs mēnešu laikā par 30% samazinājies zagto auto spoguļu skaits salīdzinājumā ar gada pirmajiem mēnešiem, kad zādzību skaits sasniedza rekordlielus apmērus, liecina apdrošināšanas sabiedrības If Apdrošināšana dati par zagtajām auto detaļām.

Jūnijā If Apdrošināšana saņemti vien 20 atlīdzību pieteikumi par zagtiem auto spoguļiem, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem pēdējā pusotra gada laikā. Šī gada janvārī tika saņemti 73 atlīdzību pieteikumi, bet februārī - 52.

If Apdrošināšana KASKO produkta vadītāja Kaspars Duburs uzskata, ka salīdzinoši nelielais zādzību skaits, mūsuprāt, skaidrojams ar diviem faktoriem – gan ar uzsākto auto spoguļu marķēšanu biežāk zagtajām auto spoguļu markām, gan ar vasaru, kad tradicionāli samazinās auto detaļu zādzību skaits.

Neraugoties uz kopējo auto spoguļu zādzību skaita kritumu, savas līderpozīcijas nezaudē BMW auto spoguļi – no jūnijā nozagtajiem 20 auto spoguļiem, 9 ir BMW markas spoguļi (visvairāk X5 modeļi, kā arī 7. un 3. sērijas auto spoguļi).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā darbojas ačgārnā matemātika – jo mazāk valstī paliek iedzīvotāju, jo vairāk ministrijās rodas ierēdņu

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nodokļu politikā jāatsakās no pēdējos gados valdošā ugunsdzēšanas principa un jāpāriet uz ilgtermiņa plānošanu, vienlaikus domājot par darbaspēka nodokļu mazināšanu un ēnu ekonomikas apkarošanu

Tā liecina uzņēmēju aptauja. Viņi uzskata, ka arī Latvijā beidzot ir laiks nodokļu politikā un jo īpaši to normatīvo aktu izmaiņu jomā atteikties no pēdējos gados valdošā ugnsdzēšanas principa un pāriet uz ilgtermiņa plānošanu, kur izmaiņas, kas apgrūtina legālos nodokļu maksātājus, stājas spēkā reizi trijos gados. Turklāt gan uzņēmējiem, gan nodokļu administrācijai jādod pietiekami ilgs laiks, lai sagatavotos šādu izmaiņu ieviešanai, tādējādi minimizējot iespējamās neskaidrības par kādu konkrētu normu piemērošanu un līdz ar to arī domstarpības starp nodokļu maksātājiem un iekasētājiem. Tas gan nenozīmējot, ka nodokļu normatīvi un likumdošana būtu pilnībā jāiesaldē, taču arī prakse, ka īsi pirms valsts budžeta sastādīšanas tiek konstatēts naudas iztrūkums valsts makā un, balstoties uz to, triecientempā tiek izdarītas izmaiņas, kuru ieviešana uzsākta teju vai ar to izsludināšanas brīdi. Lai arī tiek uzskatīts, ka krīze ir aiz muguras, tomēr nodokļu eksperti ir skeptiski par to, ka nākamā valdība spēs izvairīties no nodokļu pārskatīšanas un pat atsevišķu nodokļu likmju pacelšanas. Arī pašreizējais finanšu ministrs Andris Vilks ar aicinājumu diskutēt par iespējamo nodokļu paaugstināšanu «pielēja eļļu ugunī», tādējādi raisot ne tikai bažas par iespējamo PVN likmes paaugstināšanu, bet arī par iepriekš solītā un jau reiz atliktā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu, kas paredzēta no 2015. gada. Šoruden paredzētās Saeimas vēlēšanas tikai vairojot, nevis slāpējot bažas par nodokļu sistēmas nākotni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī ar birokrātijas apkarošanas lozungu tiek izdarītas izmaiņas normatīvos par valsts reģistros esošo datu nepieprasīšanu papīrā, tomēr ir valsts iestādes, kuras turpina tādas pieprasīt

To apliecina ne tikai nosacīti veci stāsti, bet arī pavisam svaigi. Faktiski normatīvu prasības valstī netiek ievērotas. Vēl vairāk – vienas iestādes prasība pēc citas iestādes izziņas faktiski vairo pēdējās ienākumus, jo par velti tās nav.

Turpina prasīt apliecības

Proti, grozījumi normatīvajos aktos paredz, ka no šā gada 17. februāra reģistrācijas apliecības Uzņēmumu reģistrs turpmāk izsniedz tikai pēc uzņēmēja pieprasījuma un par maksu – 11,38 eiro. Līdz tam pēc uzņēmuma reģistrēšanas uzņēmējam tika izsniegta izdrukāta reģistrācijas apliecība ar parakstiem un zīmogiem. Lai arī tas tiek uzskatīts par loģisku soli ceļā uz atteikšanos no papīra dokumentiem un arvien lielāku elektronisko dokumentu apriti, jo uz reģistrācijas apliecības jau nekādas lielās informācijas nav, tomēr vairāki uzņēmēji saskārušies ar to, ka lietas nevar nokārtot, ja šādas papīra reģistrācijas apliecības nav. Lai arī jaundibināto uzņēmumu pārstāvji nevēlējās publiski kritizēt jauno kārtību, tomēr atzina, ka papīra reģistrācijas apliecību vēloties redzēt gan valsts iestādes, gan dažas ietekmīgas kapitālsabiedrības. Pēc Uzņēmumu reģistra datiem, no 17. līdz 27. februārim ir reģistrēti 639 jauni subjekti, no kuriem 317 jeb 49,6% lūguši izsniegt tradicionālās papīra reģistrācijas apliecības, bet jau par 11,38 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Finanšu ministrija (FM) svinīgi apbalvoja 2016.gada lielākos nodokļu maksātājus.

Šogad netika speciāli apbalvots valstī lielākais nodokļu maksātājs, bet gan tika pasniegtas balvas un atzinības raksti katra Latvijas reģiona lielākajam nodokļu maksātājam mazo, vidējo un lielo nodokļu maksātāju grupā, kā arī tika godināts lielākais darba nodokļu maksātājs, lielākais eksportētājs (pēc eksporta apjoma uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām), lielākais nodokļu maksātājs - valsts, pašvaldību kapitālsabiedrība un 2016.gada debija.

Kā skaidroja VID, Rīgas un Rīgas plānošanas reģiona lielākais nodokļu maksātājs SIA Circle K Latvia pēc nodokļos samaksātās summas vienlaikus ir arī valstī lielākais nodokļu maksātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) no 2024.gada jānodrošina publiski pieejams nodokļu maksātāju reitinga kopējais novērtējums.

Tāpat pieņemtas izmaiņas jaunu kontu atvēršanas regulējumā, kas nosaka, ka finanšu iestāde 90 dienu laikā pēc konta atvēršanas nepieļauj jebkādu līdzekļu kustību un darījumus saistībā ar kontu līdz brīdim, kad iegūts tāds klienta paša sniegts apliecinājums par nodokļu rezidenci, uz kuru var paļauties, izņemot gadījumus, kad uzņēmējdarbības specifikas vai darījuma veida dēļ finanšu iestāde nevar iegūt klienta paša sniegtu apliecinājumu par nodokļu rezidenci pēc konta atvēršanas.

Pieņemto izmaiņu anotācijā teikts, ka pienākuma nodrošināt publiski pieejamu nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu noteikšana regulējumā izriet arī no Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna, kas paredz ieviest jaunu informācijas tehnoloģiju sistēmu nodokļu maksātāju segmentācijai, integrējot nodokļu maksātājiem paredzēto informāciju datubāzē un nodrošinot datu vizualizāciju VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nodokļu un uzņēmuma struktūras jautājumi M&A darījumos

Irēna Arbidāne, nodokļu konsultāciju departamenta vecākā projektu vadītāja, PwC Latvija, 27.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iegādes un apvienošanās darījumi (M&A) ir nozīmīgs posms biznesa attīstībā, kas vieniem nozīmē sekmīgas investīcijas, citiem būtisku izaugsmes potenciālu, bet vēl kādam – biznesa (vai tā daļas) pārdošanu, lai ieguldītu jaunās idejās un projektos. Katrai no šādu darījumu pusēm ir savas intereses un vajadzības, taču ir arī kas vienojošs visiem: jo pamatīgāka un rūpīgāka būs sagatavošanās M&A darījumam, jo lielāki būs ieguvumi gan pircēju, gan pārdevēju pusē.

Starp daudzām lietām, kam jāpievērš uzmanība M&A darījumu kontekstā, šajā rakstā īpaši akcentēju nozīmīgākos nodokļu un uzņēmuma struktūras jautājumus.

Nodokļu padziļinātā izpēte (due diligence)

Padziļinātā izpēte ir detalizēta uzņēmuma un tā finanšu uzskaites pārbaude, kas veikta pirms pirkšanas–pārdošanas darījuma. Mērķa uzņēmuma padziļinātā izpēte ietver vairākus aspektus, t.sk. arī nodokļu padziļinātu izpēti ar mērķi identificēt nodokļu riskus un sniegt rekomendācijas, kā tos novērst, vai nodrošināt cenas pārskatīšanu darījumā (nodokļu risks rada iespēju pārskatīt cenu, ko gatavs maksāt pārdevējs).

Nodokļu izpēte parasti tiek veikta par pēdējiem trim gadiem vai no uzņēmuma reģistrēšanas brīža, galvenokārt, pārbaudot pievienotās vērtības nodokļa (PVN), uzņēmumu ienākuma nodokļa ( UIN), iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) piemērošanas un nomaksas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajam. Katrā izpētē tiek noteikts risku līmenis (slieksnis), pēc kura nodokļu izpēte koncentrējas uz tam atbilstošiem darījumiem un būtiskajiem konkrētā uzņēmuma darbības aspektiem, veicot datu un dokumentu analīzi, kā arī intervējot uzņēmuma pārstāvjus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Trīs receptes nodokļu ieņēmumu palielināšanai

Latvijas Bankas ekonomisti Klāvs Zutis, Kārlis Vilerts, Ludmila Fadejeva, 03.12.2019

1. attēls. Darbaspēka nodokļu ieņēmumi (2017) un darbaspēka nodokļu slogs (2018) OECD sastāvā esošajās ES dalībvalstīs

Avots: Eurostat un OECD

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskutējot par veidiem, kā mazināt ienākumu nevienlīdzību un nabadzību Latvijā, nedrīkst aizmirst, ka nodokļi nodrošina lauvas tiesu no valsts budžeta ieņēmumiem un ir nozīmīgākais finansējuma avots valdības izdevumiem, tai skaitā pabalstiem un citiem sociālās aizsardzības instrumentiem.

Jo vairāk pieejamo līdzekļu valsts budžetā, jo lielāku atbalstu var sniegt sociāli mazāk aizsargātajiem. Ne velti valstīs, kurās nodokļu ieņēmumi ir salīdzinoši augsti, arī ienākumu nevienlīdzība un nabadzība ir caurmērā zemāka. Tā kā nodokļu ieņēmumi Latvijā ir ievērojami mazāki nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), augstie ienākumu nevienlīdzības un nabadzības rādītāji nešķiet tik pārsteidzoši. Drīzāk rodas jautājums – kāpēc nodokļu ieņēmumi Latvijā ir tik zemi un kā to var mainīt? Par to arī šajā rakstā.

Zemi ieņēmumi ≠ zems nodokļu slogs

Zemi nodokļu ieņēmumi nebūt nenozīmē, ka arī nodokļu slogs Latvijā ir zems. Gluži pretēji – par vidējās algas saņēmēju Latvijā nodokļos tiek samaksāts vairāk nekā lielā daļā ES dalībvalstu. Līdz ar to radusies visai savdabīga situācija, ka vairākās ES dalībvalstīs, neskatoties uz zemāku darbaspēka nodokļu slogu, ir lielāki nodokļu ieņēmumi nekā Latvijā (1. attēls).

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Finanšu ministram lūdz skaidrot Valsts ieņēmumu dienesta darbību

Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš, 15.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir saņemtas finanšu ministra atbildes uz deputātu jautājumiem par Valsts ieņēmumu dienesta darbību (reģistrācijas nr. 57/J12 un 70/J12). Deputātu jautājumi tiek uzdoti par pārtikas mazumtirdzniecības jomu nevis par kopējo mazumtirdzniecības jomu, tāpēc sniegtās atbildes līdz pat šim brīdim ir vispārīgas un nesniedz skaidru priekšstatu par Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) nodokļu kontroles pasākumiem, kas tiek veikti attiecībā uz pārtikas mazumtirdzniecības jomu.

Vēl vairāk, nav saņemta atbilde par pārtikas mazumtirdzniecības veikalu tīkliem ar būtisku ietekmi uz tautsaimniecību, tas ir, RIMI/MAXIMA. Precīzas informācijas saņemšana par VID darbu un īstenotiem pasākumiem ir nepieciešama, lai izvairītos no koruptīviem riskiem VID atbildīgo amatpersonu darbā un spriestu par iestādes darbības efektivitāti nodokļu iekasēšanas jomā.

Bez tam, VID nav sniedzis precīzas atbildes par pārtikas mazumtirdzniecības ķēžu nodokļu kontroles pasākumiem – kam un kādi ir veikti, kādi riski ir pārbaudīti, kādi pārkāpumi ir konstatēti, kādi riski ir izvērtēti.

Sakarā ar minēto, finanšu ministram Jānim Reiram lūgts atkārtoti sniegt atbildes uz sekojošiem jautājumiem, -

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas bruņotais iebrukums Ukrainā un ieviestās sankcijas daudziem uzņēmējiem mainījis līdzšinējo biznesa kursu un darbības apjomus. Tāpat arī ne bez sekām palikusi Covid-19 pandēmija, kas iepriekšējos gados ievērojami sabremzēja vairākas nozares.

Lursoft pētījis, kā pēdējā gada laikā mainījies nozaru nodokļu parāds, un cik būtiski mainījies nodokļu parādnieku skaits pēdējo piecu mēnešu periodā.

Šī gada jūlija vidū uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedza nepilnus 550 milj. EUR, liecina Lursoft apkopotie datu. Balstoties uz VID publiskoto informāciju, kopš š.g. februāra beigām kopējā nodokļu parāda apjoms palielinājies par 8,3%, savukārt, salīdzinot ar aizvadītā gada jūliju, kopējā parāda apjoma pieaugums sasniedz pat 15,7%.

Visstraujāk kopš š.g. februāra beigām nodokļu parāda apmērs audzis dzērienu ražošanas nozarē. Lursoft apkopotā informācija atklāj, ka dzērienu ražotāju nodokļu parāds š.g. februārī bija 144,3 tūkst. EUR, teju tikpat liela nodokļu parāda summa nozarei bija uzkrāta arī pirms gada. Šogad jūlijā nozares nodokļu parāda summa bija palielinājusies jau līdz 1,78 milj. EUR. Vienlaikus palielinājies arī dzērienu ražošanas nozarē strādājošo nodokļu parādnieku skaits par septiņiem uzņēmumiem. Lursoft izpētījis, ka lielākais nodokļu parādnieks nozarē ir AS "Amber Latvijas balzams", kura nodokļa parāds š.g. jūlija sākumā pārsniedza 1 milj. EUR atzīmi. Analizējot datus par AS "Amber Latvijas balzams" nodokļu parādiem, redzams, ka periodiski ražotāja nodokļu parāda apjoms bijis vēl ievērojamāks. Piemēram, šogad maija beigās tas pat pietuvojies 10 milj. EUR. Vienlaikus kopš februāra bijuši arī vairāki periodi, kad AS "Amber Latvijas balzams" nav reģistrēti nodokļu parādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

VID jau zaudējis tiesā par uzņēmuma darbības apturēšanu informācijas nesniegšanas dēļ

LETA, 07.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šovasar jau ir zaudējis tiesā par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, jo tas nesniedza pieprasīto informāciju par citām personām.

Šodien interneta nozares ekspertu sasauktajā preses konferencē par sludinājumu portāla ss.lv slēgšanu un ar to saistītā uzņēmuma SIA Internet darbības apturēšanu zvērināts advokāts Jānis Zelmenis norādīja uz šo tiesas precedentu un sacīja, ka tas ievērojami uzlabo ss.lv īpašnieku izredzes tiesvedībā ar VID.

Administratīvā apgabaltiesa šā gada 12.jūnijā izskatīja AS Pagastiņi pieteikumu par VID 2015.gada 7.augusta lēmumu apturēt Pagastiņi saimniecisko darbību, pamatojoties uz likuma Par nodokļiem un nodevām 34.1 panta pirmās daļas 2.punktu, jo Pagastiņi VID noteiktajā termiņā nebija iesniegusi pieprasīto informāciju par darījumiem ar SIA RTS Baltic. 2015.gada 13.augustā VID Pagastiņu saimniecisko darbību atjaunoja, jo uzņēmums iesniedza prasīto informāciju, taču Pagastiņu pārsūdzēto lēmumu par saimnieciskās darbības apturēšanu VID aizvien uzskatīja par tiesisku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Akcīzes ieņēmumi pārsniedz plānoto, PVN ieņēmumi nedaudz atpaliek

Zane Atlāce-Bistere, 31.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Vēl pēdējo dienu var pieteikties nodokļu parāda daļējai dzēšanai

LETA, 02.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu maksātājiem, kuriem nodokļu atbalsta pasākuma sākšanas diena ir 2012.gada 1.oktobris, iesniegums par dalību šajā pasākumā jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) līdz šodienai, 2.janvārim, ieskaitot, informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Sabiedrisko attiecību daļā.

Jau ziņots, ka nodokļu atbalsta pasākuma uzsākšanas datums var nebūt 2012.gada 1.oktobris tiem nodokļu maksātājiem, kuriem līdz 2012.gada 1.oktobrim VID ir paziņojis par nodokļu audita vai datu ticamības pārbaudes veikšanu, bet līdz 2012.gada 1.oktobrim VID nav paziņojis viņiem lēmumu par nodokļu audita vai datu ticamības atbilstības pārbaudes rezultātiem. Šādos gadījumos par nodokļu atbalsta pasākuma uzsākšanas dienu uzskatāma nākamā diena pēc tam, kad VID paziņojis lēmumu par nodokļu audita vai datu ticamības atbilstības pārbaudes rezultātiem.

Jau vēstīts, ka no 1.oktobra nodokļu maksātāji, kuriem ir izveidojies nodokļu parāds, var pieteikties īpašai atbalsta programmai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Visaugstākais nodokļu parādnieku īpatsvars - mēbeļu ražošanā un sabiedriskajā ēdināšanā

Monta Glumane, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni piektajai daļai Latvijas uzņēmumu nodokļu parāds pārsniedz 150 eiro. Analizējot parādnieku informāciju, redzams, ka atšķiras nemaksātāju īpatsvars dažādās nozarēs - kamēr ēdināšanas pakalpojumu nozarē teju trešdaļai uzņēmumu nodokļu parāds ir jau pēdējos sešus mēnešus pēc kārtas, lauksaimniecībā tādi ir vien nepilni 3% no visiem nozares uzņēmumiem, informē Lursoft.

Lursoft pētījums atklāj, ka uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedz 611,74 miljonus eiro un parādnieku rindās atrodami vairāk nekā 39 tūkstoši uzņēmumi, kas nozīmē, ka nodokļu maksāšanas disciplīnas problēmas ir piektdaļai Latvijas uzņēmumu.

Kā norādījusi VID vadītāja Ieva Jaunzeme, iestādes mērķis ir veicināt brīvprātīgu nodokļu nomaksu, kas Latvijā patlaban veido vien 57%, kamēr Zviedrijā šis rādītājs ir 90%. Tiekoties ar VID vadītāju, premjers Krišjānis Kariņš informējis, ka valdība ir iecerējusi līdz 2021.gadam izskatīt esošo nodokļu politiku, identificēt tās trūkumus un nepieciešamības gadījumā sistēmu uzlabot. «Ja visi maksātu nodokļus, nevis kā tagad - daļa maksā, bet daļa maksā minimāli, - tad varētu pat samazināt nodokļu likmes un iekasēt vairāk naudas,» skaidrojis premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu finanšu tirgus regulators (FCA) šodien publiskojis lēmumu par Deutsche Bank sodīšanu saistībā ar Krievijas izcelsmes naudas atmazgāšanu; shēmā figurē arī Latvija

(Pievienots Latvijas FKTK komentārs)

Britu likumsargs relīzē norāda, ka Deutsche Bank uzliktais vairāk nekā 163 milj. GBP (virs 191 milj. EUR) sods ir lielākais, kādu FCA vai tā priekšgājēji jebkad kādam ir piemērojuši. Banka naudas atmazgāšanas pretpasākumu (AML) noteikumus nav ievērojusi laikā no 2012. gada sākuma līdz 2015. gada beigām.

Bankai tiek pārmests, ka tā ar nepietiekami pārraudzītiem globālajiem darījumiem ir pakļāvusi Apvienoto Karalisti finanšu noziegumu riskiem. Nepietiekamās AML ievērošanas dēļ neidentificēti klienti caur Deutsche Bank ir pārskaitījuši ap desmit miljardiem USD nezināmas izcelsmes naudas. Tā no Krievijas caur Londonu ir pārskaitīta t.s. spoguļu darījumu shēmā, beigu beigās nonākot ofšoru kontos. Notikušo darījumu shēma pieļauj ļoti lielu iespēju, ka tas ir bijis finanšu noziegums.

Komentāri

Pievienot komentāru