Eiropas Komisija (EK) atbilstoši EK līguma valsts atbalsta noteikumiem ir atļāvusi Latvijai īstenot programmu, lai palīdzētu uzņēmumiem pārvarēt šobrīd valdošo ekonomikas krīzi.

Saskaņā ar šo programmu uzņēmumiem, kas pašreizējo kreditēšanas ierobežojumu dēļ saskaras ar finansējuma problēmām, 2009. un 2010. gadā drīkst piešķirt atbalstu līdz 500 tūkstošiem eiro apmērā katram.

Atbalstu piešķirs valsts garantiju veidā. Programma atbilst Komisijas valsts atbalsta pasākumu pagaidu shēmas nosacījumiem; šī shēma sniedz dalībvalstīm papildu iespējas, lai atvieglotu piekļuvi finansējumam pašreizējās finanšu un ekonomikas krīzes apstākļos.

«Šī programma palīdzēs samazināt grūtības, ar kurām saskaras Latvijas uzņēmumi, kurus ietekmē pašreizējā situācija, vienlaikus neradot pārmērīgus konkurences traucējumus,» norāda par konkurenci atbildīgā komisāre Nīlīja Krusa. «Pateicoties teicamajai sadarbībai ar Latvijas iestādēm, Komisija varēja apstiprināt pasākumus ļoti ātri.»

Kad 2019. gada nogalē parādījās informācija par Covid-19 izplatību Ķīnā, bija grūti iedomāties, ka pēc nepilniem četriem mēnešiem šis vīruss ietekmēs mūsu dzīvi.

Tā draudi likās ļoti tāli un nereāli. Nu jau Covid-19 plosās arī mūsu reģionā, parādot, cik trausla patiesībā ir pasaules ekonomika un mūsu ierastā dzīve. Uzņēmumi, kam ir sadarbības partneri Ķīnā, sajutuši šo krīzi ātrāk, bet tagad tā radījusi apvērsumu teju ikviena Latvijas uzņēmuma darbībā un iedzīvotāja ikdienā.

Lai samazinātu krīzes sekas, valsts piedāvā plašu finansiālā atbalsta programmu grūtībās nonākušajiem. Par valsts atbalsta programmām daudz stāstīts medijos. Taču cita informācija, kas pēdējās dienās nākusi no finanšu pakalpojumu uzraugu puses, nav guvusi tik plašu rezonansi, jo ir saprotama un domāta šauram profesionāļu lokam. Vēstījums no Eiropas un Latvijas banku un finanšu iestāžu uzraugiem ir pietiekami skaidrs - bankām ir jāatbalsta ekonomikas līdztekus valsts sniegtajam atbalstam ārkārtējā situācijā. Pateicoties 2008. gada finanšu krīzei, kapitāla pietiekamības un likviditātes novēršanas ziņā bankas šobrīd ir daudz stabilākas, kas ļaus tām kļūt par daļu no Covid-19 risinājuma, sniedzot atbalstu gan krīzes, gan sagaidāmās recesijas laikā.

Pirmo gadu uzņēmumiem, kuri jūt ūdens smelšanos mutē, ir bijusi iespēja pieprasīt sev piemērot tiesiskās aizsardzības palīdzību (TAP), tādējādi iegūstot laiku, lai mēģinātu izķepuroties.

Nav jābūt gaišreģim, lai saprastu, ka reti kurš kreditors būs gatavs samierināties ar domu, ka viņš savu naudu nesaņems vēl pietiekami ilgu laiku. It īpaši, ja runa ir par komercbankām. Tādējādi pozitīvi vērtējams ir Tieslietu ministrijas ierosinājums TAP piemērošanas noteikumus ievērojami atvieglot. Īpaši būtiski tas ir šobrīd ekonomiskās krīzes laikā, kad finansiāla rakstura grūtības piemeklē vienu uzņēmumu pēc otra. Tas nozīmē, ka valstij ir jādara viss iespējamais, lai vismaz daļa no tiem noturētos «virs ūdens», spējot nodrošināt zināmu darbavietu skaitu, kā arī iekšzemes kopprodukta pieaugumu valstī kopumā.

Tieslietu ministrija īslaicīgās finanšu grūtībās nonākušajiem uzņēmumiem nolēmusi vienkāršot pieeju tiesiskās aizsardzības periodam.

Mainīs nosacījumus

Tieslietu ministrija šobrīd ir uzsākusi darbu pie tikai šajā gadā darbu sākušā maksātnespējas likuma grozījumiem, un viens no būtiskākajiem labojumiem, kurus iecerējusi ministrija un Maksātnespējas administrācija, ir šīs latiņas pazemināšana. Iecerēts, ka īslaicīgās finanšu grūtībās nonākušais uzņēmums varēs iegūt TAP aizsardzību, ja pret šī procesa uzsākšanu neiebildīs vienkāršs kreditoru vairākums.

Centās septiņi

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš Db pastāstīja, ka, kopš likums stājies spēkā, septiņi uzņēmēji centušies iegūt TAP aizsardzību. No šiem ierosinātajiem procesiem sešus tiesas jau ir izskatījušas, bet tikai vienā lietā pieņemts uzņēmējam vēlamais lēmums. Atlikušajos piecos gadījumos tiesiskās aizsardzības process nav bijis iespējams, jo tā uzsākšanu atbalstījuši mazāk kā divas trešdaļas uzņēmēja nenodrošināto kreditoru. Tādēļ šīm kompānijām ir uzsākts maksātnespējas process, kas faktiski nozīmē uzņēmuma likvidāciju un darba vietu zudumu. G. Bērziņš uzskata, ka šāds risinājums uzņēmējiem palīdzēs pārdzīvot krīzes laiku, bet kreditoru iespējamās pretenzijas viņš noraida. «Katrā darījumā ir vismaz divas puses, kurām jāizvērtē otras puses spēja pildīt saistības,» teica ministrs.

Līdz ar ekonomisko problēmu saasināšanos, kā arī vēlēšanu tuvošanos arvien vairāk tiek spriests par to, kā palīdzēt grūtībās nonākušajiem hipotekārā kredīta ņēmējiem. Tiesa, līdz šim gan izskatās, ka ar paziņojumiem par nepieciešamību risināt šo problēmu atsevišķi politiķi mēģina spodrināt savu tēlu, nevis iedziļināties tās būtībā.

Vispirms par to visai asi izteicās pašreizējais Saeimas opozīcijas deputāts Ainārs Šlesers (LPP/LC), tad plaši izrunājās nu jau bijušais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (TB/LNNK), bet tagad vērsim pie ragiem ķēries šābrīža tieslietu kūrētājs Mareks Segliņš (TP).

Runājot par pašu problēmu, jāteic, ka risināt to nenoliedzami vajag kaut vai tāpēc, lai Latvijā jau tuvākajā laikā nerastos vienkārši milzīga sociālā spriedze. Turklāt zināmā mērā pie šīs spriedzes rašanās būtu vainojama pati valsts, jo ar daudz dažādiem lēmumiem tā lielai daļai iedzīvotāju ir samazinājusi ienākumus, faktiski atņemot viņu naudu. Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka šai valstij līdzekļu šim mērķim nav, un diez vai tā saucamie mūsu starptautiskie partneri, kas mums aizdod naudu, it īpašu jau Starptautiskais valūtas fonds, būs ar mieru, ka tā tiek tērēta kredītņēmēju atbalstam. Savukārt tie iedzīvotāji, kuri nekad nav ņēmuši nevienu kredītu un dzīvo īrētos mājokļos, vai arī tie, kas joprojām cīnās, kārtojot kredītsaistības, varētu iebilst, ka par valsts budžeta naudu tiek balstīti grūtībās nonākušie.

Neraugoties uz komercbanku iebildumiem, valdība nolēma, ka tā varētu sniegt valsts galvojumu par privātā sektora restrukturizētajiem kredītiem.

Šim mērķim pēc Finanšu ministrijas datiem būtu nepieciešami gadā 6.6 milj. Ls līdz 31.2 milj. Ls. Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons kritizēja izvēlēto modeli, jo tas ļaus palīdzīgu roku no valsts saņem tikai tiem grūtībās nonākušajiem kredītņēmējiem, kuriem aizdevušās bankas iesaistīsies attiecīgajā valsts programmā. Arī Finanšu ministrs Einars Repše atzina, ka programma noteikti nebūs visaptveroša, kā arī tā tiks nodrošināta tikai esošā budžeta ietvaros. «Lai palīdzētu grūtībās nonākušajiem kredītņēmējiem būs jāsamazina finansējums citām aktivitātēm,» uzsvēra E. Repše.

Kategoriski T. Tverijonas iestājās pret to, ka grūtībās nonākušajam parādniekam banka — aizdevējs norakstītu vēl 10 % no kredīta, kas tādējādi šo palīdzības programmu var pārvērst par biznesa plānu. Proti, tam kredītņēmējam, kurš vec visus maksājumus nekāda kredītu apmēra samazinājuma nebūs, kamēr «problemātiskajiem» valsts pasaka, ka aizdevējam jāsamazina parāda summa, kaut arī kredīti izsniegti uz 20 — 40 gadu termiņu, skaidroja T. Tverijons.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Šodien, 21.oktobrī, valdība, izskatot Pasākumu plāna makroekonomiskās situācijas stabilizācijai 2008.–2009.gadam izpildes gaitu, atbalstīja lielāko daļu EM iesniegtos priekšlikumus pasākumu plāna papildināšanai, informē Ekonomikas ministrija.

K. Gerhards: "Optimizēt struktūrfondu programmas, pagarināt nodokļu nomaksas termiņus, dzēst soda naudas, mainīt maksājumu grafikus – tas ir tiešs atbalsts uzņēmējiem, lai ļautu plānot savu darbību uz ilgāku termiņu un gūt papildu resursus savai uzņēmējdarbībai. Šobrīd ir būtiski piedāvāt uzņēmējam dažādas manevru iespējas, kā viņam rīkoties ar saviem līdzekļiem, kad maksāt nodokļus un tamlīdzīgi. Esmu gandarīts par valdības izpratni un atbalstu ierosinātajiem priekšlikumiem. Uzskatu, ka šodienas lēmums ir arī pozitīvs signāls uzņēmējus pārstāvošām organizācijām par labvēlīgu viņu rosināto ideju virzību valdībā un iespējām gūt atbalstu."

Ņemot vērā izaugsmes tempu krišanos un norises pasaules ekonomikā, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju un Tautsaimniecības padomi un citiem sociālajiem partneriem rosināja veikt papildus pasākumus nodokļu politikas, ES fondu finansējuma sadales un administratīvā sloga mazināšanas jomās.

Šā gada 3. ceturkšņa datos banku eksperti saskata bezdarba pieauguma tempu samazināšanos. Bezdarba līmenim sasniedzot 20 %, situācijas uzlabošanos eksperti sagaida nākamgad otrajā pusē.

Visstraujāk – par 4 procentpunktiem (pp) īpatsvars pieauga šā gada 1. ceturksnī, 2.ceturksnī — par 2.8 pp, bet 3. ceturksnī par 1.7 pp, kopumā sasniedzot 18.4%, lēsa DnB NORD Bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, pieļaujot, ka gada pēdējā ceturksnī tas būs pieaudzis par aptuveni 1 pp, bet vēl lēnākā tempā šis process turpināsies nākamā gada pirmajā pusē. Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna secināja, ka tostarp septembrī darba meklētāju īpatsvars jau pārsniedza 19% robežu.

Diemžēl darba meklētāju īpatsvara pieaugums piebremzējies galvenokārt tāpēc, ka aug ekonomiski neaktīvo cilvēku skaits, ceturkšņa laikā tas pieaudzis par 30.2 tūkstošiem, kas ir līdz šim visstraujākais lēciens, atzīmēja P. Strautiņš, to skaidrojot gan ar strādājošo pensionāru aiziešanu no darba tirgus, gan ar to skaita pieaugumu, kas zaudējuši cerības atrast darbu. Nodarbināto skaits sarūk ļoti straujā tempā, krituma temps tikpat kā nav mazinājies. Ja 2. ceturksnī nodarbināto skaits saruka par 47.4 tūkstošiem, tad 3. ceturksnī – par 45.4 tūkstošiem cilvēku. Kopumā 3. ceturksnī neaktīvo iedzīvotāju skaits sasniedzis līdz 34.6% no visiem iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem, bet no visiem aktīvajiem iedzīvotājiem 3. ceturksnī bija nodarbināti tikai 53.4%.

Izmaiņas, kuras palīdzētu grūtībās nonākušu uzņēmumu reanimācijai, lai atjaunotu maksātspēju, dod lielāku brīvību kreditoriem, bet nesniedz nekādas garantijas par procesa veiksmīgu iznākumu. To intervijā DB stāsta Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Viņš norāda, ka sabiedrība, politiķi un uzņēmēji vēlas, lai finanšu grūtībās nonākušie uzņēmumi atgūtos un turpinātu strādāt, tādējādi saglabājot darba vietas, nodokļu maksājumus, taču Maksātnespējas likuma grozījumi, kuri stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā, var nedot cerēto efektu.

Fragments no intervijas:

Kāpēc grūtībās nonākuši uzņēmumi Latvijā reti kad iegūst otro elpu?

Lai finanšu grūtībās nonācis uzņēmums atgūtos, ir vajadzīga vienošanās starp parādnieku un kreditoriem. Valstij nav un nebūs nekādu instrumentu, kas varētu piespiest kreditorus vienoties ar parādnieku par tā atveseļošanu. Kreditoru vidū arī nebūt nav viegli panākt vienprātību par parādnieka likteni. Jau kopš 2008. gada grūtībās nonākušiem uzņēmumiem ir iespēja vienoties ar kreditoriem un īstenot maksātnespējas atjaunošanu tiesiskās aizsardzības procesā (TAP) vai ārpustiesas TAP. Parādnieka glābšanas procesā kreditoriem visdrīzāk ir jānoraksta daļa parādsaistību, bet tad ir jautājums - ko viņi no tā iegūs? Deviņu gadu laikā ir uzsākts 931 TAP un 404 ārpustiesas TAP, bet maksātspēja tikusi atjaunota tikai 30 gadījumos. Galvenā problēma – uzticības krīze starp parādnieku un kreditoriem, kā arī neticamie, pat pasakainie grūtībās nonākušo uzņēmumu maksātspējas atgūšanas plāni. Turklāt – šo labi domāto iespēju pacentās sabojāt tie, kuri TAP mēģināja īstenot kā maksātnespējas novilcināšanu un tādēļ, lai ieceltu sev izdevīgu administratoru (uzraugu). Pašlaik šāda parādniekam izdevīga administratora atrašanās amatā, pārejot no TAP uz maksātnespēju, nav iespējama. Proti, likums pieprasa administratora nomaiņu, pārejot uz maksātnespēju. Problēmas, kas traucē reanimēt grūtībās nonākušus uzņēmumus, tika identificētas un to risinājumi tika iestrādāti Maksātnespējas likuma grozījumos. Šaubos, vai piedāvātais risinājums, dodot tiesības kreditoriem iecelt jebkuru Latvijas vai ārvalsts iedzīvotāju par parādnieka TAP uzraugu, būs tā brīnumnūjiņa, kas ģenerēs daudz «fēniksu» Latvijā.

Attīstības finanšu institūcija ALTUM uzņēmējiem, kuriem radušās objektīvas grūtības ar kredītiestādēs uzņemto saistību izpildi, piedāvās kredīta garantijas, kas ļaus bankām atlikt pamatmaksājumu summas uz laiku līdz diviem gadiem, kā arī piesaistīt garantiju esošiem finanšu pakalpojumiem. Savukārt uzņēmumiem, kuriem būtiski mazinājies darbības apjoms un nepieciešami papildu resursi darbības uzturēšanai, tiks piedāvāti apgrozāmo līdzekļu aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem.

Atbalsta programmas noteikumus, kurus izstrādāja Ekonomikas ministrija un ALTUM, šodien, 19. martā, apstiprināja Ministru kabineta ārkārtas sēdē.

Plānots, ka abi finanšu instrumenti sāks darboties pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju, orientējoši līdz marta beigām. Garantijām paredzēts finansējums 50 miljonu eiro apmērā, kas ļaus bankām restrukturizēt aizdevumus par kopējo summu par vairāk nekā 700 miljoniem eiro. Savukārt tiešo aizdevumu programma būs pieejama visu veidu uzņēmumiem, kuriem šā brīža krīzes apstākļos mazinājušies ikdienas darbības nodrošināšanai nepieciešamie līdzekļi. Aizdevumos uzņēmumiem ALTUM piešķirs kopumā 200 miljonus eiro.

Lai palīdzētu visām riska grupām, tostarp tiem, kuri šobrīd atrodas pašizolācijā un karantīnā, vienlaikus pasargājot arī citus iedzīvotājus no iespējamās inficēšanās ar Covid-19, "Rimi" sniedzis atbalstu biedrībai "Paliec mājās" un tās izveidotajam brīvprātīgo palīdzības tīklam paliec-majas.lv.

Ar "Rimi" atbalstu tiks uzturēta ne vien palīdzības sniegšanas platforma internetā, bet arī nodrošināts atbalsts krīzes gadījumos, trūkumā nonākušajiem piegādājot bezmaksas pārtiku un sadzīves preces.

Kustībā #paliecmājās visā Latvijā šobrīd apvienojušies vairāki tūkstoši cilvēku, brīvprātīgo palīdzības tīklā reģistrējušies jau gandrīz 200 brīvprātīgie, kuri bez maksas piedāvā palīdzību pārtikas produktu un sadzīves preču sagādē, kā arī mājdzīvnieku izvešanā pastaigās un emocionālā atbalsta sniegšanā. Savukārt par preču apmaksu individuāli jāvienojas ar brīvprātīgo, kurš sniedz palīdzību. Šobrīd #paliecmājās brīvprātīgo palīdzību jau izmantojuši vairāk nekā 50 cilvēki.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Palīdzības mehānismus grūtības nonākušajiem kredītņēmējiem vajadzētu apstiprināt līdz rudenim, raidījumā 900 sekundes sacīja Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdetāja pienākumu izpildītājs Vents Armands Krauklis.

Krauklis norādīja, ka tieši rudenī, kad sāksies apkures sezona, cilvēki, kuriem saskārušies ar algu samazinājumu, varētu rasties grūtības ar kredītu atmaksu. Deputāts norādīja, ka Saeimā iespējams nepieciešamās izmaiņas likumos apstiprināt divu trīs mēnešu laikā, līdz ar to līdz rudenim to būtu iespējams izdarīt.

Viņš bažījas, ka, ņemot vērā valsts budžeta samazinājumus, ja Finanšu ministrija netiks skubināta priekšlikumu izstrādē, tad tie arī nekur tālāk netiks virzīti.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien tiksies ar Finanšu ministrijas (FM) pārstāvjiem un diskutēs par iespējamajiem risinājumiem kredītņēmēju un kredītiestāžu atbildības apmēra sabalansēšanai.

Grūtībās nonākušo banku glābšanai tika izmantotas dažādas metodes, bet to nākotne izskatās vienlīdz cerīga.

Krīzes trieciens trāpīja mums tieši pa galvu, atbildot uz izmeklēšanas komisijas jautājumiem par nonākšanu uz bankrota sliekšņa, rokas plātīja ASV hipotekārās bankas Fannie Mae bijušais vadītājs Daniels Mads. «Neparastais apvērsums ekonomikā un īpaši nekustamo īpašumu tirgū izaicināja Fannie Mae tā, ka ar to bija grūti tikt galā, neatkarīgi no iepriekš pieņemtiem lēmumiem,» pēc uzņēmuma nacionalizācijas atlaistais boss nevainoja sevi notikumu virpulī, kas beidzās ar 125,9 miljardu dolāru ASV nodokļu maksātāju naudas ieguldīšanu šajā un radniecīgajā bankā Freddie Mac.

Daudz ir diskutēts par Uzņēmējdarbības konkurētspējas paaugstināšanas programmu, kurai tagad tiek faktiski mēģināts iedvest jaunu elpu, iedodot paplidu resursus. Jāatgādina, ka pērn šīs programmas realizācija vienkārši apstājās, jo nebija iespējams piesaistīt resursus, lai to finansētu.

Par šo tēmu ir nācies lasīt dažādas publikācijas presē, ar kurām iepazīstoties, var rasties priekšstats, ka atliek vien atnākt uz Hipotēku un zemes banku un nauda tiks saņemta. Tik vienkārši nebūs!

Pašreiz ar valdības atbalstu ir piesaistīti 100 miljoni eiro no Ziemeļu Investīciju bankas. Šī nauda gan vēl nav saņemta, jo ar šo banku un Valsts Kasi saskaņošanas procesā līguma nosacījumi — tas varētu prasīt apmēram divas līdz trīs nedēļas. Tikko šī nauda tiks saņemta, tā uzreiz sāksis uzņēmumu kreditēšana. Vēl 100 miljonus eiro mums ir iespēja saņemt no Eiropas Investīciju bankas. Taču, lai tas notiktu, mums ir nepieciešams papildu valdības garantijas, kas ir jāiebalso valsts budžeta grozījumos. Tādējādi šā jautājuma nākotne vēl nav skaidra. Ja tas tiks atrisināts politiskā līmenī, minētā summa varētu būt pieejama ne ātrāk kā aprīļa sākumā. Tāpat Ekonomikas ministrija no saviem resursiem minētās programmas realizācijai ir atvēlējusi 43 miljonus latu, kas ir paredzēti tās risku segšanai un papildu kredītresursu piesaistei. Līdz ar to kopumā šīs programmas ietvaros varam rēķināties apmēram ar 183 miljoniem latu. Tajā pašā laikā faktiski par katru latu vēl ir jāvienojas ar aizdevējbankām par kredītnosacījumiem.

Covid-19 krīzē valstij ir jāpalīdz visiem, arī tiem, kuri pagātnē nav godprātīgi maksājuši nodokļus, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja tiesībsargs Juris Jansons.

Komentējot valsts īstenotos atbalsta pasākumus Covid-19 pandēmijas dēļ grūtībās nonākušajiem uzņēmējiem un iedzīvotājiem, tiesībsargs pauda, ka šajā situācijā vajadzētu izvairīties no birokrātisma un formālisma, kā arī nevajadzētu šķirot, kurš iepriekš ir vai nav godprātīgi maksājis nodokļus.

"Tos, kas ir bijuši negodīgi, Valsts ieņēmumu dienestam ar saviem instrumentiem ir jāsauc pie atbildības, bet šobrīd ir jāpalīdz pilnīgi visiem, jo atgūties būs daudz smagāk, ja ierobežojumi būs stiprāki un ja atteikumu [atbalsta saņemšanai] būs vairāk," savu redzējumu pauda tiesībsargs.

"Visi, kas ir Latvijā atzītā nodokļu maksātāja režīmā, ir vienādos un salīdzināmos apstākļos. Viņiem vajadzētu saņemt sociālās drošības un sociālā atbalsta pasākumus solidāri un līdzīgi," pauda Jansons.

Eiropas Centrālajai bankai (ECB) vajadzētu pārtraukt zemo procentu likmju politiku, lai izvairītos no tirgus burbuļu veicināšanas un palīdzētu grūtībās nonākušajiem eirozonas aizdevējiem, trešdien sacīja Vācijas bankas Deutsche Bank vadītājs Džons Kraiens.

«Lētās naudas laikiem Eiropā ir jābeidzas, neskatoties uz eiro augsto vērtību,» Frankfurtes baņķieru sanāksmē norādīja Kraiens dienu pirms ECB kārtējās monetārās politikas sanāksmes.

ECB fiksējusi procentu likmes eirozonā rekordzemā līmenī, kā arī tā bankām piedāvā lētus aizdevumus un katru mēnesi iegādājas valdību un korporatīvos vērtspapīrus vairāku desmitu miljardu eiro apmērā.

Kraiens uzskata, ka šie pasākumi palīdzējuši bankām atgūties no finanšu krīzes, taču tie arī radījuši jaunus satricinājumus.

«Mēs šobrīd novērojam burbuļu veidošanās pazīmes arvien vairākās kapitāla tirgus daļās, kurās mēs tos neesam gaidījuši,» sacīja Deutsche Bank prezidents.

Valdības pārstāvju teiktais, ka, iespējams, valsts tuvākajā nākotnē varētu palīdzēt hipotekārā kredīta ņēmējiem, kuriem radušās grūtības atdot parādu, vērtējams ļoti pozitīvi. Kāpēc nepalīdzēt, ja cilvēkiem ir radušās grūtības?

Gan televīzijā, gan presē pēdējā laikā pietiekami daudz ir izteikti pārmetumi bankām, kāpēc tās ir tik nežēlīgas —nenāk pretī kredītņēmējiem, nepagarina maksājumus, paaugstina procentu likmes un prasa papildus nodrošinājumu.

Vienmēr esam teikuši, ka sarežģījumu gadījumā ir jāvēršas pie savas bankas, kas iespēju robežās nāks pretī un meklēs risinājumu, un bankas to arī ir darījušas. Diemžēl šīs iespējas ir izsmeltas, jo atvieglojumu piešķiršana nav labas gribas žests. Ik reizi, kad banka nāk pretī ar kredītu procentu izmaiņām, tad bankai šāds kredīts jāpārkvalificē par zemākās kategorijas kredītu un uzreiz ir jāveido attiecīgie uzkrājumi. Šī pretimnākšana bankām maksā attiecīgo uzkrājumu veidošanu, kuri pagājušā gada beigās sasniedza jau gandrīz 300 milj. latu. Un šos uzkrājumus bankas veido uz tekošās peļņas rēķina, un, ja tās nepietiek, tad uz pašu kapitāla rēķina. Nevienam nav izdevīgi, lai banka pasliktinātu savu situāciju, jo bez tādiem klientiem, kas ir kredītņēmēji, bankai ir arī citi klienti, kas ir noguldītāji, — un tie ir primāri.

Ir sliktas un ir labas ziņas. Sliktās - vīruss ir atpakaļ, un nākamajos mēnešos pret mums spēlēs arī laikapstākļi.

Labās ziņas - pasaules ekonomika šī gada laikā pierādījusi iespaidīgu spēju pēc nokdauna strauji piecelties kājās. Jāatzīst gan, ka bez centrālo banku un valdību atbalsta tas nebūtu bijis iespējams.

Arī turpmāk ekonomikas attīstība būs atkarīga no vīrusa izplatības, valsts atbalsta un valdību spējas skaidri komunicēt spēles noteikumus. Prognozējam, ka kopumā šogad iekšzemes kopprodukts (IKP) saruks par 5%. Tā kā ziemā redzēsim aktivitātes sarukumu gan Latvijā, gan lielākajā daļā partnervalstu, atgūšanās 2021.gadā būs lēnāka nekā iepriekš prognozēts (3,1%). Savukārt, neskaidrībai mazinoties, 2022.gadā izaugsmes tempi būs strauji (4,1%).

Vīruss ir atpakaļ, frontes līnijā - valdības

Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidents Teodors Tverijons pārliecināts, ka neviena Latvijas komercbanka grūtībās nav nonākusi.

„Banku stāvoklis ir vairāk nekā stabils. Un par to liecina dažādi svarīgi cipari. Piemēram, viens no būtiskākajiem banku stabilitāti raksturojošajiem rādītājiem ir likviditāte. Latvijas banku likviditāte ir 50.7%, kaut normatīvs prasa 30%. Pasaules finanšu tirgos notikušo satricinājumu cēloņi bija saistīti ar likviditātes trūkumu un bankrotējušo banku apjomīgajiem ieguldījumiem sarežģītos finanšu instrumentos. Latvijā nav nevienas bankas, kas ir pakļauta šāda veida krīzei. Tāpat Latvijas komercbankām pašu kapitāls pārsniedz minimālo kapitāla prasību. Likums paredz – kapitāla pietiekamības rādītājam jābūt 8%, Latvijas bankām tas ir virs 12 procentiem. Tas nozīmē, ka šodien kapitāla pietiekamība bankās ir par 52 % lielāka nekā to prasa likums. Tādēļ varu droši apgalvot, ka nevienai bankai nepatikšanas nedraud,’’ Latvijas Avīzei skaidro T. Tverijons.

Pagājušajā gadā likvidēts nepilns 21 tūkstotis uzņēmumu, tā sasniedzot visu laiku antirekordu, taču šis gads rekordu gāzīs – gada pirmajos septiņos mēnešos likvidēti jau vairāk nekā 18 tūkstoši uzņēmumu. No tiem vairākums jeb 94,9%, ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, liecina Lursoft dati.

Lursoft izpētījis, cik ilgs bijis šogad likvidēto uzņēmumu mūžs, cik bieži tiem pirms likvidācijas jau bija apturēta saimnieciskā darbība, un cik daudzos gadījumos likvidētā uzņēmuma īpašniekam pieder daļas arī citās kapitālsabiedrībās.

9 fakti 2019. gada pirmajos 7 mēnešos likvidētajiem uzņēmumiem:

2019.gada 7 mēnešos likvidēts 18 351 uzņēmums; 10,3% likvidēto uzņēmumu bija iecelts likvidators;

70,6% uzņēmumu pirms likvidācijas bija reģistrēti nodrošinājumi;

63,2% pirms likvidācijas bija apturēta saimnieciskā darbība;

34,1% uzņēmumu likvidācijas brīdī bija nodokļu parāds;

6% no likvidētajiem uzņēmumiem iesnieguši pārskatus par 2018.gadu;

50,5% no visiem šogad likvidētajiem uzņēmumiem, kuri iesnieguši 2018.gada pārskatus, norādījuši, ka to apgrozījums pērn bijis 0 eiro;

Rīt svinam svētkus. Sev un savai valstij. Šajā datumā 1990. gadā Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma deklarāciju Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.

Zinu jau zinu, ka, šo datumu pieminot, dau­dzi sāks kliegt par noziedzīgo 4. maija režīmu, par 300 000 emigrējušo, par korupciju, mazām pensijām un ci­tām negācijām.

Taču es gribu runāt par labo. Mums ir pašiem sava valsts, un domāju, ka pietiekami daudzi Latvijas ie­dzīvotāji mīl un novērtē ne tikai šo zemi, bet arī valsti. Labklājības līmenis kopš 1990. gada ir pieaudzis galvu reibinošā ātrumā. Taču pats galvenais, par ko ir vērts priecāties šodien un bija vērts cīnīties vakar, ir iespējas, kas pieejamas katram neatkarīgi no tā, vai protam un vēlamies tās izmantot.

Vispirms jau tā ir iespēja brīvi paust savas domas un uzskatus, nebaidoties no represijām, tā ir iespēja stu­dentiem doties Erasmus programmā uz sev tīkamāko ārvalstu augstskolu, tā ir iespēja baudīt ārvalstu profe­soru lekcijas pašmāju augstskolās, tā ir iespēja jauniem cilvēkiem uzsākt pašiem savu biznesu, jo labai idejai un pamatīgam biznesa plānam Altum naudu aizdos vien­mēr, tā ir iespēja garajās brīvdienās iekāpt lidmašīnā un doties ceļojumā, turklāt lielā daļā pasaules bez vīzu prasīšanas, tā ir iespēja jaunām ģimenēm un jauniem speciālistiem saņemt atbalstu no Altum mājokļu prog­rammā, tā ir iespēja jaunuzņēmumiem baudīt atvieglo­ta nodokļu režīma priekšrocības, tā ir iespēja veidot ne­valstiskas organizācijas savu interešu aizstāvībai, tā ir iespēja sūdzēt valsti tiesā, tā ir iespēja iesniegt sūdzību par kādu likuma normu Satversmes tiesā, tā ir iespēja sev netīkamu politiķi izsvītrot no vēlēšanu saraksta, tā ir iespēja tepat, Latvijā, baudīt pasaulslavenu mūzi­ķu uzstāšanos, tā ir iespēja doties uz vasaras mūzikas festivālu jebkur pasaulē, tā ir iespēja ziedot un palīdzēt tiem, kam tas nepieciešams, tā ir iespēja cienīt un mīlēt sevi, savu ģimeni un savu valsti.

Uzņēmēju attieksmē par valsts ekonomisko stāvokli notikusi būtiska optimisma mazināšanās, turklāt uzņēmēji sagaida, ka valsts tos atbalstīs ekonomiskajās grūtībās, liecina Parex bankas un sabiedrisko pētījumu uzņēmuma SKDS aptaujas Parex index dati par 2008.gada decembri.

Parex index rādītājs decembrī samazinājies par 6.15 punktiem, sasniedzot jaunu rekordu – 35.26 punktus. Parex index izveidots 2004.gadā un šajā laikā tik krasas izmaiņas uzņēmēju noskaņojumā iepriekš nav konstatētas.

"Pētījumu izmantosim, attīstot bankas pakalpojumus saviem klientiem, jo pašreiz gan privātpersonām, gan uzņēmējiem mainījušās prioritātes. Šie fakti būs noderīgi arī Latvijas valdībai, plānojot Eiropas Savienības fondu un Starptautiskā valūtas fonda līdzekļu piešķiršanu tautsaimniecības attīstības stimulēšanai," norāda Parex bankas valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

2008.gada decembrī Parex index jau gandrīz par piecpadsmit punktiem ir nokrities zem neitrālā vērtējuma sliekšņa, par ko tiek uzskatīta 50 punktu atzīme. Pēdējo astoņu ceturkšņu laikā uzņēmēju vērtējums kopumā ir samazinājies gandrīz par vairāk nekā 25 punktiem, un kopš 2006.gada nogales tā kopējais skaitlis ir uzrādījis tikai kritumu.

Lai gan statistika liecina, ka pandēmijas laikā liela daļa mazo un vidējo uzņēmumu ir pielāgojušies un pilnībā vai daļēji pārcēluši savu darbību uz digitālo vidi, veiksmīgai darbībai e-komercijas nozarē nepieciešami ne tikai IT risinājumi, bet arī jauns skats uz ierasto biznesu.

Vīrusa rādītā krīze izgaismoja lietas, kurām pēkšņi bija jābūt gatavam katram vadītājam - vadīt pārmaiņas, menedžēt stresu, pārvaldīt krīzes situāciju, mainīt procesu vadību un fokusēties uz klientu u.c. Tas, cik lielā mērā uzņēmēji spēs pilnveidot šīs prasmes, būtiski ietekmēs arī iespējas darboties pandēmijas laikā un pēc tās, jo ekonomikas skaudrie pamati liecina – krīzes ir cikliska parādība.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks ir paudis: “Izņemot atsevišķas nozares, kuras tiešā veidā ietekmē Covid-19 pandēmija, kopumā mēs esam plusos. Tādēļ var teikt, ka ekonomika atgūstas, izaugsme ir, bet vājums ir vērojams dažos sektoros.” Ir skaidrs, ka Covid-19 biznesa sektorus skāra dažādi un nevienmērīgi.