Pirmo gadu uzņēmumiem, kuri jūt ūdens smelšanos mutē, ir bijusi iespēja pieprasīt sev piemērot tiesiskās aizsardzības palīdzību (TAP), tādējādi iegūstot laiku, lai mēģinātu izķepuroties.
Nav jābūt gaišreģim, lai saprastu, ka reti kurš kreditors būs gatavs samierināties ar domu, ka viņš savu naudu nesaņems vēl pietiekami ilgu laiku. It īpaši, ja runa ir par komercbankām. Tādējādi pozitīvi vērtējams ir Tieslietu ministrijas ierosinājums TAP piemērošanas noteikumus ievērojami atvieglot. Īpaši būtiski tas ir šobrīd ekonomiskās krīzes laikā, kad finansiāla rakstura grūtības piemeklē vienu uzņēmumu pēc otra. Tas nozīmē, ka valstij ir jādara viss iespējamais, lai vismaz daļa no tiem noturētos «virs ūdens», spējot nodrošināt zināmu darbavietu skaitu, kā arī iekšzemes kopprodukta pieaugumu valstī kopumā.
Protams, var teikt, ka zināma daļa šādus atvieglojumus var mēģināt izmantot ļaunprātīgi, lai nevajadzētu norēķināties ar kreditoriem. Tāpat var apgalvot, ka ne jau bankām būtu jācieš no tā, ka ķāds nevar atdot parādus. Tomēr... Pirmkārt, katras TAP piemērošanas pamatotību vispirms izvērtē tiesa, nosakot, vai šāds solis tiešām ir nepieciešams, vai arī tas ir jānoraida un jāliek vien atmaksāt parādu. Otrkārt, jebkura uzņēmuma darbība, ieguldījumi, ir saistīti ar zināmu risku - arī banku sektorā. Citiem vārdiem sakot, pirms daudzu tūkstošu latu piešķiršanas kādai kompānijai, bankām būtu rūpīgi jāizvērtē šāda soļa lietderība, tas, cik lielas izredzes ieguldīto naudu ir atgūt. Ja tas tiek darīts pārāk optimistiski? Tāda nu ir dzīve.
Plus vēl jāņem vērā, ka ne viens vien kreditors, savlaicīgi nesaņemot parādu naudu, dod priekšroku pret parādnieku ierosināt maksātnespēju, nevis piedzīt līdzekļus tiesas ceļā, jo... Tā ir lētāk. Šaubu nav, ka šī savdabīgā tradīcija ir jālauž - to nevar uzskatīt par normālu uzņēmējdarbības praksi. Savukārt minēto atvieglojumu ieviešana būtu labs solis šā mērķa virzienā, pasargājot ne vienu vien uzņēmumu no iznīcības.