Redzot, kādus darba principus Latvijā realizē VID, var rasties priekšstats, ka runa ir nevis par vienu valsts institūciju, kas strādātu saskaņā ar visiem pārējiem tajā notiekošajiem procesiem, bet gan valsti valstī.

Rezultātā attiecīgie uzņēmumi tiek grūsti arvien dziļākā bezizejā, un lēnā garā var sākt apspriest ideju par savas maksātnespējas ierosināšanu. Protams, VID ir tikai instruments valsts rokās, kas vismaz Latvijas gadījumā ir bijis akls burta kalps ar galveno funkciju sodīt, nevis būt servisa ie-stādei nodokļu maksātājiem. Tomēr acīmredzot gan pašam VID, gan arī tā pārraugošajai Finanšu ministrijai vajadzētu pamācīties no komercbanku darbības, kas šīs pašas krīzes dēļ gan uzņēmumiem, gan privātpersonām nāk pretī, izstrādājot dažādus abām pusēm pieņemamus turpmākās sadarbības modeļus. Tiesa, bankas nav nekādas labdarības organizācijas, kuru galvenā misija būtu palīdzēt ekonomiskās grūtībās nonākušu valstu uzņēmējiem. Patiesībā to rīcības mērķis ir vienīgi merkantils. Redz, ļaujot kādam uzņēmumam izķepuroties, nevis pie pirmās iespējas paliekot to «zem āmura», banka iegūst sev peļņas nesēju vēl daudzu gadu garumā. Katrs bankrotējušais uzņēmums ir zaudējums banku sektoram. Līdzīgai lietu uztverei vajadzētu būt arī no valsts puses, jo izputināts nodokļu maksātājs nevarēs maksāt valstij ne šodien, ne rīt.

Grūtībās nonākušo banku glābšanai tika izmantotas dažādas metodes, bet to nākotne izskatās vienlīdz cerīga.

Krīzes trieciens trāpīja mums tieši pa galvu, atbildot uz izmeklēšanas komisijas jautājumiem par nonākšanu uz bankrota sliekšņa, rokas plātīja ASV hipotekārās bankas Fannie Mae bijušais vadītājs Daniels Mads. «Neparastais apvērsums ekonomikā un īpaši nekustamo īpašumu tirgū izaicināja Fannie Mae tā, ka ar to bija grūti tikt galā, neatkarīgi no iepriekš pieņemtiem lēmumiem,» pēc uzņēmuma nacionalizācijas atlaistais boss nevainoja sevi notikumu virpulī, kas beidzās ar 125,9 miljardu dolāru ASV nodokļu maksātāju naudas ieguldīšanu šajā un radniecīgajā bankā Freddie Mac.

Garantiju sistēmas radīšana, proti, kredītu garantēšana maksātspējas grūtībās nonākušiem hipotekāro kredītu ņēmējiem, nozīmētu, ka trīs gadu laikā valstij jāizsniedz garantijās aptuveni 200 milj. Ls, lēš Latvijas Komercbanku asociācija.

Asociācijas prezidents Teodors Tverijons šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē skaidroja, ka, saskaņā ar banku piedāvāto risinājumu, valsts garantētu bankām kredītus, taču šīs garantijas būtu pieejamas tikai tiem hipotekāro kredītu ņēmējiem, kas kredītus ņēmuši sava vienīgā mājokļa iegādei vai remontam, bet tagad objektīvu apstākļu dēļ nespēj šos kredītus atmaksājuši, piemēram, tādēļ, ka zaudējuši darbu.

Swedbank eksperts Mārtiņš Kazāks uzsver, ka pašlaik bankas jau piedāvā dažādus risinājumus maksātspējas grūtībās nonākušiem klientiem, tomēr tie ir īstermiņa risinājumi uz pusgadu vai gadu, taču pašreizējā ekonomiskā situācija liek domāt, ka tik īsā laikā kredītņēmēji savas problēmas atrisināt nevarēs. Tas, savukārt, nozīmē, ka valstij ir jārada garantiju sistēma, kas ļautu bankām piedāvāt saviem klientiem ilgāka termiņa risinājumus, vienlaikus neveidojot uzkrājumus sliktajiem kredītiem un tādējādi „neizņemot naudu” no ekonomikas.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Izmaiņas, kuras palīdzētu grūtībās nonākušu uzņēmumu reanimācijai, lai atjaunotu maksātspēju, dod lielāku brīvību kreditoriem, bet nesniedz nekādas garantijas par procesa veiksmīgu iznākumu. To intervijā DB stāsta Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Viņš norāda, ka sabiedrība, politiķi un uzņēmēji vēlas, lai finanšu grūtībās nonākušie uzņēmumi atgūtos un turpinātu strādāt, tādējādi saglabājot darba vietas, nodokļu maksājumus, taču Maksātnespējas likuma grozījumi, kuri stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā, var nedot cerēto efektu.

Fragments no intervijas:

Kāpēc grūtībās nonākuši uzņēmumi Latvijā reti kad iegūst otro elpu?

Lai finanšu grūtībās nonācis uzņēmums atgūtos, ir vajadzīga vienošanās starp parādnieku un kreditoriem. Valstij nav un nebūs nekādu instrumentu, kas varētu piespiest kreditorus vienoties ar parādnieku par tā atveseļošanu. Kreditoru vidū arī nebūt nav viegli panākt vienprātību par parādnieka likteni. Jau kopš 2008. gada grūtībās nonākušiem uzņēmumiem ir iespēja vienoties ar kreditoriem un īstenot maksātnespējas atjaunošanu tiesiskās aizsardzības procesā (TAP) vai ārpustiesas TAP. Parādnieka glābšanas procesā kreditoriem visdrīzāk ir jānoraksta daļa parādsaistību, bet tad ir jautājums - ko viņi no tā iegūs? Deviņu gadu laikā ir uzsākts 931 TAP un 404 ārpustiesas TAP, bet maksātspēja tikusi atjaunota tikai 30 gadījumos. Galvenā problēma – uzticības krīze starp parādnieku un kreditoriem, kā arī neticamie, pat pasakainie grūtībās nonākušo uzņēmumu maksātspējas atgūšanas plāni. Turklāt – šo labi domāto iespēju pacentās sabojāt tie, kuri TAP mēģināja īstenot kā maksātnespējas novilcināšanu un tādēļ, lai ieceltu sev izdevīgu administratoru (uzraugu). Pašlaik šāda parādniekam izdevīga administratora atrašanās amatā, pārejot no TAP uz maksātnespēju, nav iespējama. Proti, likums pieprasa administratora nomaiņu, pārejot uz maksātnespēju. Problēmas, kas traucē reanimēt grūtībās nonākušus uzņēmumus, tika identificētas un to risinājumi tika iestrādāti Maksātnespējas likuma grozījumos. Šaubos, vai piedāvātais risinājums, dodot tiesības kreditoriem iecelt jebkuru Latvijas vai ārvalsts iedzīvotāju par parādnieka TAP uzraugu, būs tā brīnumnūjiņa, kas ģenerēs daudz «fēniksu» Latvijā.

No 7.5 miljardiem eiro, ko Latvija starptautiskā aizdevuma veidā saņems dažu gadu laikā, 36 % tiks novirzīti finanšu sektora stabilizēšanai.

Db viedoklis: Interesanti, ko iesāksim, kad aizlienētie līdzekļi būs iztērēti

Tā nu šoreiz ir Finanšu ministrijas oficiālā informācija, nevis, piemēram, viena vai otra eksperta vai žurnālista prātojums.

Protams, varētu ilgi prātot par to, kāpēc tieši bankas ir izpelnījušās tik lielu labvēlību, it īpaši jau ņemot vērā šādu aspektu: 7.5 miljardus eiro aizņemas Latvijas valsts, tātad - vietējie nodokļu maksātāji, bet bankas ar pašmāju kapitālu ir nospiedošā mazākumā. Protams, atbalsts finanšu sektoram ir jāsaņem, turklāt cerams, ka tās bankas, kas pretendēs uz noteiktiem miljoniem, tos saņems tikai ar nosacījumu, ka zināmu laika posmu asi nevērsīsies pret īslaicīgās grūtībās nonākušiem kreditoriem.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Pasaules Banka (PB), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) un fondu pārvaldītājs CRG Capital izveidojuši speciālu fondu, kas paredz iegādāties sliktos aktīvus globālās finanšu krīzes skartajās Centrālās un Austrumeiropas valstīs, ziņo Reuters.

CEE Special Situation Fund paredz savākt aptuveni 200 miljonus eiro, kurus tālāk ieguldīt grūtībās nonākušo uzņēmumu aktīvos, lai palīdzētu Centrālās un Austrumeiropas reģionam atkopties no lejupslīdes.

PB, ERAB un CRG Capital sākotnēji fondā iemaksās 36 miljonus eiro, kurus paredzēts ieguldīti grūtībās nonākušos uzņēmumu aktīvu iegādei un «atveseļošanai».

Fonds paredz izveidot vadības grupas, ka palīdzēs rast risinājumus dzīvotspējīgiem, taču grūtībās nonākušiem uzņēmumiem.

Pērn oktobrī tika arī uzsākta Parādu un aktīvu atveseļošanas programma (DARP), kas paredz ieguldīt līdzekļus kompānijās jaunajos tirgos. Šī programma veic arī netiešās investīcijas ar dažādu fondu, ieskaitot CRG Capital, starpniecību.

Ekonomiskā krīze Latvijā sākās 2008. gadā, un šis bija pārdomu un kritisku lēmumu pieņemšanas laiks daudziem uzņēmumiem, kuri bija neperspektīvi, radušies optimisma rezultātā. Protams, daudzi, kurus krīze skāra visbargāk, bankrotēja. Taču citi, mēģinādami izvairīties no bankrota, pieņēma lēmumu par restrukturizāciju.

Patlaban ir 2012. gads. Vai uzņēmumu restrukturizācija joprojām ir aktuāla? Kā šīs jomas profesionālis esmu pārliecināts, ka restrukturizācijas jautājums joprojām ir aktuāls lielajiem un vidējiem uzņēmumiem. Kāpēc? Atbilde ir valstī pastāvošajā joprojām nestabilajā ekonomiskajā sistēmā, kur daudziem uzņēmumiem finansējums to darbībai nav pieejams, bet citiem tuvākajā laikā beigsies ar bankām noslēgtās vienošanās par saistību izpildes termiņu pagarinājumu vai tiks atcelts labvēlības periods. Šādos gadījumos ir pamats runāt par restrukturizāciju. Manuprāt, ja uzņēmums ir izdzīvojis līdz 2012. gadam, tas nozīmē, ka ir pamats tā eksistencei un glābšanai.

Nonākšana vadošos amatos Latvijā ir viena no mītiem un aizspriedumiem apvītākajām tēmām, domājot par līderību un profesionālās izaugsmes ceļu. Stereotipi un realitāte ir tik atšķirīga, ka nolēmu apkopot savus novērojumus par to, kāds ir ātrākais ceļš, lai nonāktu kārotajā vadības līmeņa pozīcijā.

Viens no izplatītākajiem priekšstatiem par drošu ceļu uz karjeras virsotnēm ir aptuveni šāds – nepieciešams absolvēt prestižu biznesa vadības programmu, tad jāuzsāk darbs lielā, stabilā, labi zināmā uzņēmumā un lēnām, pacietīgi, bez lieliem satricinājumiem jāvirzās augšup pa karjeras kāpnēm. Nenoliedzami, laba izglītība ir pareizais atspēriena punkts karjeras izaugsmei. Tomēr tā nav katapulta uz vadītāja krēslu. Arī vieta lielā, stabilā korporācijā vēl negarantēs, ka pēc pāris pacietīga darba gadiem būs iespēja darboties augstākajā vadības līmenī.

Mūsu pieredze augstākā līmeņa vadītāju atlasē rāda, ka straujākais ceļš uz tā dēvētajām C Suite pozīcijām ir, pieņemot izaicinājumus, kas no malas var šķist nepievilcīgi un pat riskanti. Piemēram, ja esi nodaļas vadītājs lielā uzņēmumā, pārej uz tās pašas nozares mazāku uzņēmumu kā vadītājs un palīdzi uzņēmumam "izķepuroties" no zaudējumiem, sakārto problemātisku uzņēmumu vai sāc attīstīt biznesu jaunā tirgū. Tā būs iespēja parādīt, ko patiešām spēj, un tādējādi tapt pamanītam plašākā mērogā. Vadītāja potenciālu iespējams atraisīt, uzsākot savu uzņēmumu vai mainot darbības jomu. Vārdu sakot – pašam radot izdevību sava līdera potenciāla atraisīšanai un pārbaudot to.

Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Latvijas plānus izveidot fondu, kura iecerētais apjoms būs 100 miljoni eiro un kurš, izmantojot parāda un pašu kapitāla instrumentus, veiks ieguldījumus Covid-19 krīzes skartos lielos Latvijas uzņēmumos.

Kā informēja EK pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa, Latvija saskaņā ar valsts atbalsta pagaidu regulējumu paziņoja Komisijai par saviem plāniem izveidot fondu ar iecerēto apjomu vismaz 100 miljonu eiro apmērā, lai tas varētu sniegt likviditātes un kapitāla atbalstu lieliem Latvijas uzņēmumiem, kurus skāris koronavīrusa uzliesmojums.

Saskaņā ar šo shēmu atbalsts tiks sniegts subsidēta parāda un rekapitalizācijas instrumentu veidā. Valsts ieguldīs fondā 50 miljonus eiro, savukārt komerciāli pārvaldīts Latvijas pensiju ieguldījumu fonds veiks ieguldījumus tādā pašā apmērā, skaidroja Liepiņa.

Fonda mērķis būs arī piesaistīt privātās investīcijas. Visiem investoriem, kas veiks ieguldījumus fondā, būs jāievēro vieni un tie paši noteikumi attiecībā uz riska dalīšanu, atlīdzību un citiem fonda partnerības nolīguma nosacījumiem. Fondu pārvaldīs Latvijas attīstības banka "Altum", ievērojot komercprincipus.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina Labklājības ministriju nekavējoties virzīt sagatavotos grozījumus Darba likumā par virsstundu piemaksas apmēru.

Augusta izskaņā LDDK nosūtījusi vēstuli Labklājības ministrijai (LM), atkārtoti vēršot uzmanību uz iepriekš rosinātajiem un apspriestajiem darba devēju priekšlikumiem par grozījumiem Darba likumā. LDDK norāda uz nepieciešamību risināt Latvijas uzņēmējdarbības konkurētspēju veicinošus piecus prioritāros jautājumus: virsstundu apmaksa; dīkstāves regulējums; nepilnais summētais darba laiks; darba līguma uzteikšana darbinieku arodbiedrības biedram; koplīguma spēks laikā.

“Nepieciešams tāds darba apmaksas noteikumu regulējums, kas atbilst realitātei, kurā dzīvojam, un iedarbojas uz izaicinājumiem, ar ko saskaramies. Darba likumam ir jābūt ekonomiski pamatotam un tādam, ko Latvijas uzņēmēji spētu izpildīt, negraujot savu konkurētspēju Baltijas valstu vidū, un kas neveicinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru,” pamato LDDK prezidents Andris Bite.

Valsts varētu sniegt atbalstu īslaicīgās grūtībās nonākušiem uzņēmējiem, kā arī tiks apsvērta atbalsta sniegšana iedzīvotājiem, kas ņēmuši vienu hipotekāro kredītu un piedzīvojuši finansiālas grūtības.

Tiem varētu piešķirt, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaides, tādejādi radot papildu līdzekļus kredīta maksājumiem,tā šorīt LNT raidījumā 900 sekundes pavēstīja ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards.

Ekonomikas ministrija (EM) tuvākajā laikā gatavojoties izteikt virkni priekšlikumu, kā uzlabot uzņēmējdarbības vidi. To varētu veikt paredzot avansus, banku un valsts garantijas uzņēmējiem Eiropas Savienības struktūrfondu apguvē, klāstīja ministrs.

Programma iedzīvotāju un uzņēmēju iespējamajam atbalstam varētu tikt izstrādāta līdz aprīlim. «Līdz aprīļa beigām mums ir jāizstrādā konkrēti priekšlikumi, tos mēs arī piedāvāsim,» teica K.Gerhards.

Izskatīšanai Saeimas komisijās šodien nodoti Civilprocesa likuma grozījumi, kas nepieciešami, lai šī likuma normas saskaņotu ar iecerētajiem grozījumiem Maksātnespējas likumā.

Civilprocesa likuma grozījumi regulēs tādus aspektus kā, piemēram, nodrošinātā kreditora tiesības lūgt tiesai atbrīvojumu no aizlieguma prasīt ieķīlātās komercsabiedrības mantas pārdošanu pēc tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanas.

Tiesas varēs šādus lūgumus apmierināt tad, ja ieķīlātās mantas pārdošana neietekmē maksātspējas grūtībās nonākušās komercsabiedrības tiesiskās aizsardzības plāna īstenošanu.

Jau vairākkārt vēstīts, ka Saeimā tiek skatīti Maksātnespējas likuma grozījumi, kuru mērķis ir pagarināt tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņus, kā arī padarīt šo procesu pieejamāku maksātspējas grūtībās nonākušiem uzņēmumiem.

Pagājušajā gadā likvidēts nepilns 21 tūkstotis uzņēmumu, tā sasniedzot visu laiku antirekordu, taču šis gads rekordu gāzīs – gada pirmajos septiņos mēnešos likvidēti jau vairāk nekā 18 tūkstoši uzņēmumu. No tiem vairākums jeb 94,9%, ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, liecina Lursoft dati.

Lursoft izpētījis, cik ilgs bijis šogad likvidēto uzņēmumu mūžs, cik bieži tiem pirms likvidācijas jau bija apturēta saimnieciskā darbība, un cik daudzos gadījumos likvidētā uzņēmuma īpašniekam pieder daļas arī citās kapitālsabiedrībās.

9 fakti 2019. gada pirmajos 7 mēnešos likvidētajiem uzņēmumiem:

2019.gada 7 mēnešos likvidēts 18 351 uzņēmums; 10,3% likvidēto uzņēmumu bija iecelts likvidators;

70,6% uzņēmumu pirms likvidācijas bija reģistrēti nodrošinājumi;

63,2% pirms likvidācijas bija apturēta saimnieciskā darbība;

34,1% uzņēmumu likvidācijas brīdī bija nodokļu parāds;

6% no likvidētajiem uzņēmumiem iesnieguši pārskatus par 2018.gadu;

50,5% no visiem šogad likvidētajiem uzņēmumiem, kuri iesnieguši 2018.gada pārskatus, norādījuši, ka to apgrozījums pērn bijis 0 eiro;

Pašvaldību turība lielā mērā ir atkarīga no to teritorijā esošo kompāniju rosīguma, tāpēc šobrīd tām jāmeklē veidi, kā atbalstīt savus uzņēmumus.

"Latvijā ir 119 pašvaldības un tās ir ārkārtīgi dažādas. Katra ir unikāla un spēj atrast, kā strādāt ar saviem uzņēmējiem. Katrai no tām ir dažādi instrumenti, bet kopīgais ir tas, ka visās ir uzņēmējdarbības atbalsta punkts vai uzņēmējdarbības speciālists. Dažās pašvaldībās uzņēmējdarbības speciālists ir arī attīstības departamenta projektu vadītājs, bet jebkurā gadījumā ir kāds cilvēks, kurš koordinē šīs lietas. Ir arī uzņēmējdarbības konsultatīvā padome, ar ko pašvaldības konsultējas, lai pielāgotu atbalsta instrumentus konkrētās teritorijas uzņēmēju vajadzībām," stāsta Andra Feldmane, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jautājumos.

Tiesiskās aizsardzības procesa, kura mērķis ir dot maksātspējas grūtības nonākušiem komersantiem iespēju atjaunot savu maksātspēju, īstenošanas termiņš tiks pagarināts līdz diviem gadiem.

Tiesiskās aizsardzības procesa termiņa pagarināšanu paredz Maksātnespējas likuma grozījumi, kurus Saeima ceturtdien atbalstīja pirmajā lasījumā.

Tiesiskās aizsardzības procesa pieejamību komersantiem varētu vairot arī atteikšanās no likuma prasības, kas paredz, ka tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai ir nepieciešams, lai tam piekristu divas trešdaļas no maksātspējas grūtībās nonākušā komersanta nenodrošinātajiem kreditoriem. Turpmāk tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai vajadzēs, lai tam piekrīt vairāk nekā puse nenodrošināto kreditoru.

Grozījumi arī paredz samazināt fizisko personu maksātnespējas procesa izmaksas. Proti, likumā tiks noteikts, ka fizisko personu maksātnespējas administratoru ikmēneša atlīdzība ir viena minimālā mēnešalga jeb 180 Ls mēnesī. Pašlaik, saskaņā ar likumu, fizisko personu maksātnespējas administratoru ikmēneša atlīdzība ir trīs minimālās mēnešalgas jeb 540 Ls mēnesī.

Tiesiskās aizsardzības process, kuru var piemērot maksātspējas grūtībās nonākušiem komersantiem, tiks pagarināts līdz diviem gadiem, savukārt fizisko personu maksātnespējas procesa izmaksas tiks būtiski samazinātas.

Pašlaik tiesiskās aizsardzības procesa termiņš ir viens gads, taču Maksātnespējas likuma grozījumi, kurus Saeima šodien pieņēma otrajā lasījumā, paredz to pagarināt līdz diviem gadiem.

Līdz šim fiziskajām personām, kam iecelts maksātnespējas administrators, šim administratoram bija jāizmaksā atlīdzība trīs minimālo mēnešalgu apmērā katru mēnesi. Turklāt no administratora iecelšanas dienas līdz maksātnespējas procesa lietas izskatīšanai tiesā administratoram jāizmaksā vienreizēja atlīdzība piecu minimālo mēnešalgu apmērā.

Samazinot maksātnespējas procesa administratoru atlīdzību, politiķi cer padarīt maksātnespējas procesu pieejamāku finansiālās grūtībās nonākušām fiziskajām personām. Pērn Latvijā ierosināti tikai četri fizisko personu maksātnespējas procesi, taču pasludināts ir tikai viens fiziskās personas maksātnespējas process.

Tiesiskās aizsardzības process, kuru var piemērot maksātspējas grūtībās nonākušiem komersantiem, iespējams, tiks pagarināts līdz diviem gadiem.

Pašlaik tiesiskās aizsardzības procesa termiņš ir viens gads, taču Maksātnespējas likuma grozījumi, kurus Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās, paredz to pagarināt līdz diviem gadiem.

Grozījumi arī paredz samazināt fizisko personu maksātnespējas procesa izmaksas – likumā plānots noteikt, ka ikmēneša atlīdzība maksātnespējas administratoram šādos gadījumos ir viena minimālā mēnešalga jeb 180 Ls mēnesī. Līdz šim fiziskajām personām, kam iecelts maksātnespējas administrators, šim administratoram bija jāizmaksā atlīdzība trīs minimālo mēnešalgu apmērā katru mēnesi. Turklāt no administratora iecelšanas dienas līdz maksātnespējas procesa lietas izskatīšanai tiesā administratoram jāizmaksā vienreizēja atlīdzība piecu minimālo mēnešalgu apmērā.

Pirmā Covid-19 viļņa ietekmē noteiktā Latvijas banku kredītsaistību atmaksas moratorija laikā līdz šā gada 30. septembrim tika atlikta saistību izpilde par 1,1 miljardu eiro.

Eiropas Banku iestāde (EBI) jau ir publicējusi vadlīnijas, kurās tā atjauno moratoriju kā atbalsta instrumentu grūtībās nonākušiem banku klientiem

EBI atkārtoti ieteic neleģislatīvu moratoriju, kas nozīmē, ka bankas savstarpēji vienojas par pamatsummas atlikšanas nosacījumiem un piedāvā to saviem klientiem, kuri atbilst moratorijā noteiktajiem kritērijiem. Paredzams, ka jaunais moratorijs pēc principiem varētu līdzināties iepriekšējam, bet par kritērijiem bankām vēl jāspriež.

Latvijas Finanšu nozares asociācijai (FNA), kurā apvienots vairums Latvijas banku, informāciju par lēmumu sola tuvākajā laikā.

Grūtības diktē ierobežojumi

Kredītbrīvdienu pieteikumi pirmā Covid-19 viļņa laikā sākuši pieaugt uzreiz pēc šā gada 12. marta par 100 pieteikumiem dienā, apliecina bankas Citadele valdes loceklis Vladislavs Mironovs. Savukārt, sākot no jūnija, kredītbrīvdienu pieteikumu skaits sarucis teju līdz nullei. Luminor bankas vadītāja Latvijā Kerli Gabriloviča apliecina līdzīgu stāstu, ka lielākais pieteikumu skaits bijis tieši pirmajā ierobežojumu mēnesī. Savukārt SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars stāsta, ka pirmajā krīzē situācijas izpratne ātri mainījusi situāciju un jau aprīļa nogalē jaunu kredītu pieteikumu skaits pārsniedzis kredītbrīvdienu prasītāju skaitu. Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītājs Lauris Mencis norāda, ka kredītbrīvdienas nav bijušas nepieciešamas visās nozarēs, piemēram, lauksaimnieki pirmo Covid vilni pārdzīvojuši veiksmīgi.

18.decembrī Liepājā notiks Liepājas Universitātes (LiepU) Kultūras vadības studentu organizēta labdarības akcija - mākslas darbu izsole, kas organizēta, lai atbalstītu materiālās grūtībās nonākušus studentus, Db apstiprināja Liepājas Universitātē.

Izsoles moto ir Tu neesi viens!, un visi akcijas laikā iegūtie līdzekļi tiks ieguldīti Liepājas Universitātes Atbalsta fondā, lai sniegtu palīdzību finansiālās grūtībās nonākušiem studentiem.Fondam izveidos īpašu konsultatīvo padomi, kas savāktos līdzekļus sadalīs studentiem vienreizējās stipendijās un atbalsta prēmijās dienesta viesnīcas, studiju maksas, konferenču dalības maksas izdevumu segšanai.

Kultūras vadības studenti, kas šo akciju rīko, uzsver, ka ekonomiskā situācija valstī pierāda, ka izglītība ir vērtība un tās ceļā nedrīkst būt nekādu šķēršļu. Tādēļ ikviena radošā personība, kas savā mūžā ko radījusi - ar krāsām, no māliem, no stikla, ādas vai metāla, var ziedot savus darbus. Darbus var iesniegt LiepU galvenajā studiju korpusā Lielā ielā 14 līdz 5.decembrim. No 12.decembra viesnīcā Libava būs apskatāma iesniegto darbu izstāde.

Rīt svinam svētkus. Sev un savai valstij. Šajā datumā 1990. gadā Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma deklarāciju Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.

Zinu jau zinu, ka, šo datumu pieminot, dau­dzi sāks kliegt par noziedzīgo 4. maija režīmu, par 300 000 emigrējušo, par korupciju, mazām pensijām un ci­tām negācijām.

Taču es gribu runāt par labo. Mums ir pašiem sava valsts, un domāju, ka pietiekami daudzi Latvijas ie­dzīvotāji mīl un novērtē ne tikai šo zemi, bet arī valsti. Labklājības līmenis kopš 1990. gada ir pieaudzis galvu reibinošā ātrumā. Taču pats galvenais, par ko ir vērts priecāties šodien un bija vērts cīnīties vakar, ir iespējas, kas pieejamas katram neatkarīgi no tā, vai protam un vēlamies tās izmantot.

Vispirms jau tā ir iespēja brīvi paust savas domas un uzskatus, nebaidoties no represijām, tā ir iespēja stu­dentiem doties Erasmus programmā uz sev tīkamāko ārvalstu augstskolu, tā ir iespēja baudīt ārvalstu profe­soru lekcijas pašmāju augstskolās, tā ir iespēja jauniem cilvēkiem uzsākt pašiem savu biznesu, jo labai idejai un pamatīgam biznesa plānam Altum naudu aizdos vien­mēr, tā ir iespēja garajās brīvdienās iekāpt lidmašīnā un doties ceļojumā, turklāt lielā daļā pasaules bez vīzu prasīšanas, tā ir iespēja jaunām ģimenēm un jauniem speciālistiem saņemt atbalstu no Altum mājokļu prog­rammā, tā ir iespēja jaunuzņēmumiem baudīt atvieglo­ta nodokļu režīma priekšrocības, tā ir iespēja veidot ne­valstiskas organizācijas savu interešu aizstāvībai, tā ir iespēja sūdzēt valsti tiesā, tā ir iespēja iesniegt sūdzību par kādu likuma normu Satversmes tiesā, tā ir iespēja sev netīkamu politiķi izsvītrot no vēlēšanu saraksta, tā ir iespēja tepat, Latvijā, baudīt pasaulslavenu mūzi­ķu uzstāšanos, tā ir iespēja doties uz vasaras mūzikas festivālu jebkur pasaulē, tā ir iespēja ziedot un palīdzēt tiem, kam tas nepieciešams, tā ir iespēja cienīt un mīlēt sevi, savu ģimeni un savu valsti.

Uzņēmēju attieksmē par valsts ekonomisko stāvokli notikusi būtiska optimisma mazināšanās, turklāt uzņēmēji sagaida, ka valsts tos atbalstīs ekonomiskajās grūtībās, liecina Parex bankas un sabiedrisko pētījumu uzņēmuma SKDS aptaujas Parex index dati par 2008.gada decembri.

Parex index rādītājs decembrī samazinājies par 6.15 punktiem, sasniedzot jaunu rekordu – 35.26 punktus. Parex index izveidots 2004.gadā un šajā laikā tik krasas izmaiņas uzņēmēju noskaņojumā iepriekš nav konstatētas.

"Pētījumu izmantosim, attīstot bankas pakalpojumus saviem klientiem, jo pašreiz gan privātpersonām, gan uzņēmējiem mainījušās prioritātes. Šie fakti būs noderīgi arī Latvijas valdībai, plānojot Eiropas Savienības fondu un Starptautiskā valūtas fonda līdzekļu piešķiršanu tautsaimniecības attīstības stimulēšanai," norāda Parex bankas valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

2008.gada decembrī Parex index jau gandrīz par piecpadsmit punktiem ir nokrities zem neitrālā vērtējuma sliekšņa, par ko tiek uzskatīta 50 punktu atzīme. Pēdējo astoņu ceturkšņu laikā uzņēmēju vērtējums kopumā ir samazinājies gandrīz par vairāk nekā 25 punktiem, un kopš 2006.gada nogales tā kopējais skaitlis ir uzrādījis tikai kritumu.

Nodokļu atbalsta pasākuma ietvaros, ko Valsts ieņēmumu dienests (VID) izsludinājis no š. g. 1.oktobra līdz 2018.gada 2.janvārim un kura laikā privātpersonas un uzņēmumi, nomaksājot nodokļu pamatsummu, var pretendēt uz aprēķināto soda naudu atlaišanu, kosmētikas ražotājs Stenders saņēmis nokavējuma un soda naudas atlaides nepilnu 100 000 eiro , informē uzņēmumā.

«Esam ļoti gandarīti, ka ir pieņemts šāds lēmums. Uzņēmumam, kas tikai tagad iziet no finansiālā saspīlējuma, šāda valsts iniciatīva ir liels atbalsts un par to esam pateicīgi. Tas ļaus šos līdzekļus novirzīt uzņēmuma atveseļošanai un ražošanas jaudas palielināšanai, » komentē Stenders Mārketinga un attīstības vadītāja un uzņēmuma izpilddirektore Baiba Čipa-Ziemele.

«Šis gadījums ir lielisks piemērs tam, kā dzīvē īstenojas likumā noteiktais mērķis par valsts atbalsta sniegšanu īslaicīgās grūtībās nonākušiem uzņēmumiem,» norāda VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktore Santa Garanča.

Līdz ar Stenders īpašnieku maiņu, valde ir izveidojusi uzņēmuma augstākas vadības komandu, kas vadīs uzņēmuma operatīvo darbību. Tajā iekļauti līdzšinējie uzņēmuma vadošie darbinieki Mārketinga un attīstības direktore Baiba Čipa-Ziemele, kas no oktobra ir arī uzņēmuma izpildirektore, jaunā Pārdošanas un cilvēkresursu direktore Ieva Vīna un Ražošanas direktors Aleksandrs Gurkovskis.

Attīstības finanšu institūcija ALTUM uzņēmējiem, kuriem radušās objektīvas grūtības ar kredītiestādēs uzņemto saistību izpildi, piedāvās kredīta garantijas, kas ļaus bankām atlikt pamatmaksājumu summas uz laiku līdz diviem gadiem, kā arī piesaistīt garantiju esošiem finanšu pakalpojumiem. Savukārt uzņēmumiem, kuriem būtiski mazinājies darbības apjoms un nepieciešami papildu resursi darbības uzturēšanai, tiks piedāvāti apgrozāmo līdzekļu aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem.

Atbalsta programmas noteikumus, kurus izstrādāja Ekonomikas ministrija un ALTUM, šodien, 19. martā, apstiprināja Ministru kabineta ārkārtas sēdē.

Plānots, ka abi finanšu instrumenti sāks darboties pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju, orientējoši līdz marta beigām. Garantijām paredzēts finansējums 50 miljonu eiro apmērā, kas ļaus bankām restrukturizēt aizdevumus par kopējo summu par vairāk nekā 700 miljoniem eiro. Savukārt tiešo aizdevumu programma būs pieejama visu veidu uzņēmumiem, kuriem šā brīža krīzes apstākļos mazinājušies ikdienas darbības nodrošināšanai nepieciešamie līdzekļi. Aizdevumos uzņēmumiem ALTUM piešķirs kopumā 200 miljonus eiro.