Viedokļi

Kā ātrāk nonākt vadošos amatos?

Aiga Ārste – Avotiņa, personāla atlases uzņēmuma “Amrop” vadošā partnere, 29.09.2020

Jaunākais izdevums

Nonākšana vadošos amatos Latvijā ir viena no mītiem un aizspriedumiem apvītākajām tēmām, domājot par līderību un profesionālās izaugsmes ceļu. Stereotipi un realitāte ir tik atšķirīga, ka nolēmu apkopot savus novērojumus par to, kāds ir ātrākais ceļš, lai nonāktu kārotajā vadības līmeņa pozīcijā.

Viens no izplatītākajiem priekšstatiem par drošu ceļu uz karjeras virsotnēm ir aptuveni šāds – nepieciešams absolvēt prestižu biznesa vadības programmu, tad jāuzsāk darbs lielā, stabilā, labi zināmā uzņēmumā un lēnām, pacietīgi, bez lieliem satricinājumiem jāvirzās augšup pa karjeras kāpnēm. Nenoliedzami, laba izglītība ir pareizais atspēriena punkts karjeras izaugsmei. Tomēr tā nav katapulta uz vadītāja krēslu. Arī vieta lielā, stabilā korporācijā vēl negarantēs, ka pēc pāris pacietīga darba gadiem būs iespēja darboties augstākajā vadības līmenī.

Mūsu pieredze augstākā līmeņa vadītāju atlasē rāda, ka straujākais ceļš uz tā dēvētajām C Suite pozīcijām ir, pieņemot izaicinājumus, kas no malas var šķist nepievilcīgi un pat riskanti. Piemēram, ja esi nodaļas vadītājs lielā uzņēmumā, pārej uz tās pašas nozares mazāku uzņēmumu kā vadītājs un palīdzi uzņēmumam "izķepuroties" no zaudējumiem, sakārto problemātisku uzņēmumu vai sāc attīstīt biznesu jaunā tirgū. Tā būs iespēja parādīt, ko patiešām spēj, un tādējādi tapt pamanītam plašākā mērogā. Vadītāja potenciālu iespējams atraisīt, uzsākot savu uzņēmumu vai mainot darbības jomu. Vārdu sakot – pašam radot izdevību sava līdera potenciāla atraisīšanai un pārbaudot to.

Viena no patiesas līderības iezīmēm ir spēja iesaistīties tādās organizācijās un situācijās, kur viss nebūt nav spīdoši. Tā ir spēja ieraudzīt problēmas un atrast risinājumu. Nesakārtota darba organizācija, konflikti, slikts finansiālais uzņēmuma sniegums un tam pretī iespēja to ar savu rīcību mainīt. Nereti cilvēki no šādiem uzņēmumiem apzināti izvairās, baidoties sabojāt CV un tapt asociētiem ar problēmām, kas tajā brīdī valda konkrētajā organizācijā. Taču varu apgalvot, ka ar patiesu talantu un apņēmību šī ir labākā iespēja pārbaudīt savus līdera dotumus un to, cik daudz patiesībā zini un spēj paveikt.

Ceļš uz galvu reibinošām karjeras virsotnēm ir tikai viens – pa šauru, vientuļu, akmeņainu, asarām un sviedriem klātu taciņu. Savs puds ar sāli ir jāapēd un visbiežāk tā apmērs ir proporcionāls karjeras ambīcijām. Izaicinājumi dod praktisku rūdījumu, ko vēlāk novērtēs ikviens. Tikai autentiski līderi pieņem izaicinājumus pievienoties uzņēmumiem, kas tobrīd strādā ar zaudējumiem, vai ieņemt vadītāja krēslu, labi zinot, ka trīs iepriekšējie kandidāti tajā nav uzkavējušies ilgāk par pusgadu. Grūtībās nonākušu organizāciju specifika ir tāda, ka risināmā problēma nav viena, bet vesels kopums. Pat labas biznesa idejas gadījumā, to var bremzēt personālvadības problēmas, slikta finanšu pārvaldība, robi ražošanas procesā. Tāpēc līdera iespēja ir novērtēt problēmu patieso mērogu, noteikt iemeslus, kas bremzē biznesa attīstību, pieņemt pārmaiņu lēmumus un rīkoties tā, lai panāktu pozitīvas pārmaiņas.

Ir teiciens, ka ar labu ceļavēju arī spļāviens lido. Bet tikai spēcīgs pretvējš ļauj izcelties un tapt pamanītiem īstiem līderiem. Vai par šāda veida līderi ir jāpiedzimst? Lai gan līderībai piemīt arī situatīvais aspekts un to iespējams attīstīt un izkopt, uzskatu, ka līdera potenciālam tomēr jāpiemīt. Savs redzējums, vēlme uzņemties atbildību, spēja ap sevi pulcināt cilvēkus, spēja īstenot idejas - šīs iezīmes kombinācijā ar labu izglītību un spēju atrast situācijas, kurās potenciālu izmantot pilnvērtīgi, ir labākais autentiska līdera komplekts.

Reiz kāds pieredzējis vadītājs sarunas laikā noteica: "Varu nedod, to ņem." Tātad, ātrākais ceļš uz vadošiem amatiem ir apzināta došanās situācijās, kurās savu līdera potenciālu iespējams parādīt. Tas ir arī galvenais, kam pievēršam uzmanību augstākā līmeņa vadītāju atlasē un kam būs arvien lielāka nozīme pasaulē ar strauji augošu nenoteiktības komponenti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Leiena vaino Dombrovski vakcīnu eksporta kontroles shēmas kļūdā

LETA--BLOOMBERG, 02.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena vainojusi EK viceprezidentu un Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības komisāru Valdi Dombrovski pārpratumā saistībā ar Ziemeļīriju, kas izraisījās pēc Covid-19 vakcīnu eksporta kontroles shēmas pieņemšanas.

Kā jau ziņots, EK piektdien pieņēma shēmu rūpnīcās ES valstīs ražoto Covid-19 vakcīnu eksporta kontrolei un skaidroja, ka tas nepieciešams, lai nodrošinātu vakcīnu piegādi ES valstīm.

EK paziņojums izraisīja satraukumu Īrijā un Lielbritānijā, un Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons apsūdzēja ES Ziemeļīrijas protokola 16.panta iedarbināšanā, ko Ziemeļīrijas pirmā ministre Arlīna Fostere nodēvēja par "neticamu naidīguma izpausmi".

Taču drīz pēc tam EK atkāpās no sākotnējās nostājas šajā punktā.

EK preses pārstāvis Ēriks Mamers pirmdien žurnālistiem Briselē paziņoja, ka par šo sajukumu atbildīgs ir Dombrovska kabinets.

"Par šo regulējumu ir atbildīgs Dombrovska kungs un viņa kabinets un, protams, komisijas dienesti, kas pakļauti viņam," sacīja Mamers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien veselības ministra amatā ievēlēja Saeimas deputātu Danielu Pavļutu (AP).

Par partiju apvienības "Attīstībai/Par!" (AP) Saeimas frakcijas vadītāja Pavļuta iecelšanu ministra amatā nobalsoja 61 deputāts, 13 balsoja pret, savukārt 32 parlamentārieši balsojumā nepiedalījās.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda pārliecību, ka Pavļuts visādos veidos ir gatavs sākt darbu veselības ministra amatā. Tiekoties ar Pavļutu, Kariņš noskaidrojis, ka topošā ministra prioritātes saskan ar premjera viedokli - valstij jāmeklē iespējas būt proaktīvākai un kā galveno prioritāti izvirzīt skaidru un ātru vakcinācijas procesu. Tāpat ministram labi jākomunicē ar savu ministriju, nozari un skaidri jāpauž, jāaizstāv un jāskaidro viedoklis plašākai sabiedrībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad 1. oktobrī RISEBA Arhitektūras un mediju centra H2O telpās (Rīgā, Durbes ielā 4) no pulksten 10.00 līdz 16.00 notiks vienīgais IT karjeras pasākums Latvijā – Work[IT], vienuviet pulcējot spēcīgākos IT nozares darba devējus, jomas profesionāļus un jaunos speciālistus. Pasākumu organizē karjeras maiņas skola pieaugušajiem Riga Coding School.

Work[IT] norisinās jau trešo gadu, un 2021. gadā to apmeklēja vairāk nekā 1000 apmeklētāju. Pasākums tiek organizēts, lai palīdzētu uzņēmumiem atklāt jaunus talantus un risināt darbinieku trūkumu tirgū kopumā. Work[IT] karjeras dienas ietvaros ikvienam interesentam būs iespēja satikt potenciālos darba devējus, uzzināt interesējošos jautājumus, piedalīties praktiskās darbnīcās un uzklausīt arī citu pieredzes stāstu par pārkvalificēšanos uz IT jomu. Pasākuma un arī Riga Coding School skolas mērķis ir parādīt to, ka IT nozare ir atvērta ikvienam un nekad nav par vēlu vai par sarežģītu īstenot to kā nākamo soli karjerā.

“Bieži nākas dzirdēt, ka cilvēki vēlas sākt strādāt IT jomā, taču trūkst izpratnes par IT nozari kopumā un iespējām tajā. Tāpēc šā gada programmu papildināsim ar diskusijām un izglītojošiem semināriem par to, kā soli pa solim plānot karjera maiņu, ar ko jārēķinās pārkvalificēšanās procesā, kā arī kādas specialitātes ir pieejamas IT nozarē kopumā. Interese par IT jomu aizvien pieaug, līdz ar to plānojam, ka arī apmeklētāju skaits šogad būs krietni lielāks.” komentē Aiga Kalniņa, pasākuma Work[IT] galvenā organizatore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Riga Coding School aicina uzņēmumus pieteikties dalībai lielākajā IT nozares karjeras dienā WORK[IT]

Sadarbības materiāls, 26.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 25. septembrī RISEBA Arhitektūras un mediju centra H2O telpās (Durbes ielā 4, Rīgā) no plkst. 10.00 līdz 16.00 notiks lielākais IT karjeras pasākums Latvijā - WORK[IT], vienuviet pulcējot nozīmīgākos IT nozares darba devējus un vairāk nekā 1000 darba meklētājus. Pasākumu jau otro gadu organizē karjeras maiņas skola pieaugušajiem Riga Coding School, lai palīdzētu risināt darbinieku meklēšanas problēmas IT sfērā. Organizatori uzsver, ka, ņemot vērā pašreizējās prasības un ieteikumus publiskiem pasākumiem, pasākums notiks klātienē. Līdz 15. septembrim ikvienam IT nozares uzņēmumam ir iespēja pieteikt dalību pasākumā ar darba vides ekspozīciju, semināra vadīšanu vai dalību diskusiju panelī.

Šo pasākumu organizējam, jo mēs vēlamies palīdzēt uzņēmumiem atklāt jaunus talantus un risināt darbinieku trūkumu tirgū kopumā. Tajā pašā laikā pieaugušajiem, kuri vēlas pārkvalificēties - palīdziet efektīvi mainīt karjeras virzienu. Pasākumā ikvienam interesentam būs iespēja satikt potenciālos darba devējus, uzzināt sev interesējošus jautājumus, kā arī piedalīties praktiskās darbnīcās un semināros. Pasākuma un arī mūsu skolas mērķis ir parādīt to, ka IT nozare ir atvērta ikvienam un nekad nav par vēlu vai par sarežģītu īstenot to kā nākamo soli savā karjerā,” uzsver Anna Aile, karjeras maiņas skolas pieaugušajiem Riga Coding School vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Portrets: VAS Latvijas Pasts valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns

Armanda Vilciņa, 08.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa veiksmes pamatā ir mērķtiecība, smags darbs, ambīcijas un nebaidīšanās riskēt, domā VAS Latvijas Pasts valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.

Nav vienas konkrētas receptes, kas nodrošinātu uzņēmumam panākumus, taču ir lietas, kas var palīdzēt būt veiksmīgākam, uzskata M. Vilcāns. Jebkuram vadītājam jāpiemīt čujam, ņuham, poņai un azartam, kā arī prasmei ieraudzīt lietas, kas tuvākā vai tālākā nākotnē varētu palīdzēt uzņēmumam attīstīties. Nenoliedzami vajadzīga arī veiksme, jo būšana īstajā laikā un vietā bieži spēlē nozīmīgu lomu, teic M. Vilcāns, piebilstot, ka laba un saprotama stratēģija gan to ļaus izdarīt vieglāk.

Praktiskums ņem virsroku

Mana pirmā darbavieta bija ābeļdārzs Rāmavā, kur aptuveni desmit gadu vecumā palīdzēju dažādos dārzkopības darbos, atminas M. Vilcāns. “Smieklīgākais bija tas, ka galu galā es neaizgāju pakaļ savai pirmajai algai, tāpēc sanāca, ka vairākas nedēļas biju strādājis par velti. Ja godīgi, es neatceros, par ko sapņoju kļūt bērnībā, bet tas noteikti nebija pasta vadītāja amats. Vidusskolas gados mani interesēja mežsaimniecība un bioloģija. Vienu brīdi pat pieļāvu domu, ka augstskolā varētu mācīties kaut ko par un ap mežiem, kas, starp citu, man joprojām šķiet interesanta tēma. Man bija daudz fantāziju, par ko es varētu kļūt, bet beigās pragmatiski nosliecos uz finanšu pusi. Praktiskums ņēma virsroku, un pēc Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolvēšanas iestājos Banku augstskolā, kur ieguvu gan bakalaura, gan maģistra grādu ekonomikā. Es apzināti izvēlējos savu karjeru saistīt ar bankām. Arī mana pirmā nopietnā darbavieta bija Latvijas Hipotēku un zemes bankā, kur strādāju par ekonomistu, taču jau 2005. gadā nokļuvu Latvijas Pastā. Šo gadu laikā uzņēmumā esmu vadījis gan dažādus departamentus, gan organizējis pasta reformu un modernizācijas procesus, ieviešot aktuālus informācijas tehnoloģiju un vadības risinājumus pārvaldāmajās struktūrvienībās, kā arī īstenojot pārrobežu sadarbības projektus,” atzīmē M. Vilcāns, kurš par Latvijas Pasta valdes priekšsēdētāju iecelts 2016. gada 1. augustā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Portrets: AKF Auto 100 Latvijas filiāles vadītājs Māris Jansons

Armanda Vilciņa, 24.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa veiksmes pamatā galvenokārt vienmēr ir skaidri definēts mērķis un plāns, kā līdz tam nonākt, uzsver AKF Auto 100 Latvijas filiāles vadītājs Māris Jansons.

Ikvienam uzņēmumam attīstības jautājumos ir jābūt ambiciozam, taču tajā pašā laikā uzstādītajam mērķim ir jābūt arī reālam, jo tikai tādā gadījumā komanda būs pietiekami motivēta, lai to sasniegtu, domā M. Jansons. Vadītājam savukārt ir jāsaprot katra darbinieka loma ikdienas procesos un jānodrošina, ka ikviens cilvēks dara savu darbu atbildīgi un visi zobrati biznesā strādā vienoti, teic M. Jansons.

Sapni par laukiem nepiepilda

“Es uzaugu padomju laikos, kad visi puikas sapņoja kļūt par miličiem vai ugunsdzēsējiem, arī es, taču tad, kad pieaugu, sāku raudzīties pavisam citā virzienā,” norāda M. Jansons. “Mācījos Rīgas 19. vidusskolā, Bolderājā. Tolaik daudzi uzskatīja, ka no šīs vietas nav iespējams izrauties, taču es gribēju savu nākotni saistīt ar lauksaimniecību. Maniem vecvecākiem Vidzemē piederēja zeme, tāpēc pēc vidusskolas beigšanas devos studēt uz Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU), lai savu sapni piepildītu. Jau studiju laikā izveidoju ģimeni un sapratu, ka dažādu apstākļu dēļ nevarēšu saimniekot vecvecāku īpašumā, tādēļ pieņēmu lēmumu studijas pamest. Ģimenei bija nepieciešama nauda, tāpēc sāku strādāt kokzāģētavā. Manuprāt, katram cilvēkam kaut reizi dzīvē ir jāizmēģina šāds darbs, kaut vai tāpēc, lai saprastu, ka grib sasniegt kaut ko vairāk. Tā bija arī manā gadījumā,” atminas M. Jansons, kurš par savas karjeras izaugsmes sākumpunktu uzskata darbu SIA Bankserviss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Situācija pasaulē rosinājusi domu par atgriešanos dzimtenē

Vidzemes reģiona remigrācijas koordinatore, Biznesa augstskolas "Turība" Cēsu filiāles pasniedzēja Ija Groza, 10.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Remigrācijas jautājuma aktualitāte nav zudusi arī pandēmijas laikā, tieši pretēji – situācija pasaulē daudzās ārvalstu latviešu ģimenēs rosinājusi domu par atgriešanos dzimtenē.

Ir būtiski sniegt iespējami daudz informācijas par dzīvi un iespējām Latvijā, jo daļa ārvalstīs dzīvojošo latviešu nezina, kā pēdējo desmit gadu laikā mainījusies dzīve šeit.

Katrai ģimenei savs stāsts

Remigrācijas sekmēšanā izšķiroša loma ir personalizēta piedāvājuma sagatavošanai. Tas ietver ļoti dažādus jautājumus, sākot no informācijas par izglītības pieejamību bērniem, līdz pat mājokļa, kreditēšanas un uzņēmējdarbības atbalsta jautājumiem. Kopš 2018. gadā sāku darboties šajā jomā, ar manu palīdzību Vidzemē atgriezušās 119 ģimenes jeb 338 cilvēki. Un katram no viņiem ir savs stāsts – gan par to, kāpēc viņi savulaik aizbraukuši, gan to, kāpēc lēmuši atgriezties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Portrets: Anrī Leimanis, RB Rail un LMT padomes priekšsēdētāja vietnieks

Armanda Vilciņa, 09.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jābūt skaidri definētai stratēģijai Lai uzņēmums veiksmīgi darbotos, primāri ir jāsaprot, kādi ir tā mērķi un kas jādara, lai tos sasniegtu, norāda Anrī Leimanis, Rail Baltica kopuzņēmuma AS RB Rail un SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) padomes priekšsēdētāja vietnieks.

Mērķu uzstādīšana un izvērtēšana parasti ir viens no lielākajiem uzņēmuma vadības izaicinājumiem, jo, lai to izdarītu, nepieciešams skaidri definēt gan īstermiņa, gan ilgtermiņa stratēģiju. Uzņēmuma vadībai arī ir jāspēj identificēt ieinteresēto personu jeb stakeholder loku, domā A. Leimanis, uzsverot, ka rūpes par ieinteresētajām pusēm un veiksmīgu attiecību veidošana ar tām uzņēmuma attīstībā spēlē lielu lomu.

Saprot vērtību

Pirmo reizi savus spēkus darba tirgū A. Leimanis izmēģināja jau 14 gadu vecumā, Purvciemā strādājot par pastnieku. “Lai gan pats darbs mani sevišķi nesaistīja, imponēja fakts, ka par to maksāja algu. Atceros, ka, saņemot algu, varēju pirmo reizi mūžā pats sev ārzemju izbraukuma laikā nopirkt firmas zābakus. Pēc vidusskolas beigšanas iestājos Latvijas Universitātes (LU) Juridiskajā fakultātē un pirmajā kursā sāku strādāt Iekšlietu ministrijas vienībā, kas apkaroja balto apkaklīšu noziegumus. Es strādāju operatīvajās vienībās, piemēram, uz robežas, pārbaudot muitniekus. Spilgti atmiņā palikušas reizes, kad aizdomās turamos izmeklētāji apzināti salika vienā telpā, kur viņi steidza saskaņot liecības. Mans uzdevums bija klausīties, piefiksēt būtiskākās lietas un nodot tās izmeklētājiem, kas savukārt ar šo lietu darbojās tālāk. Ātri vien sapratu, ka sadarbība ar padomju laika izmeklētājiem man nav sevišķi komfortabla. Mana tālākā profesionālā karjera attīstījās diezgan klasiski,” teic A. Leimanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Mēness aptiekās" pēc studijām šogad darbu sākuši gandrīz 40 farmaceiti un farmaceita asistenti. 26 jaunie farmaceita asistenti profesijai nepieciešamās zināšanas* guvuši ar uzņēmuma finansiālu atbalstu.

Tāpat ir jaunie speciālisti, kuri izmantojuši iespēju saņemt uzņēmuma stipendiju, uz ko ir iespēja pieteikties gan medicīnas koledžu, gan augstskolu studentiem. Jauno farmācijas speciālistu vidū ir tādi, kuru izvēle par labu šai profesijai radusies, jau strādājot uzņēmumā citā amatā un redzot kolēģu – farmaceitu – lielo ieguldījumu Latvijas veselības aprūpē.

"Veselības izglītības tautsaimnieciskā loma ir ļoti svarīga, tādēļ mērķtiecīgi turpinām ieguldīt esošo un topošo farmaceitu, farmaceita asistentu izglītībā, droši zinot – šiem profesionāļiem darba vietas būs, turklāt ne tikai galvaspilsētā, bet visā Latvijā. Ar „Mēness aptiekas” atbalstu šobrīd studē 54 studenti un rudenī tiem piepulcēsies vēl jauni. „Mēness aptieka” aktīvi īsteno dažādas atbalstošas aktivitātes, lai vairāk nekā 230 aptiekās rūpēs par klientiem ikdienas darbu nodrošinātu visi nepieciešamie farmaceiti un farmaceita asistenti. Šogad mūsu aptiekās sāka strādāt gandrīz četri desmiti jauno speciālistu, līdzīgs skaits arī pērn, tādēļ droši varam teikt, ka uzņēmuma iesaiste jauno darbinieku atbalstam jau studiju laikā nes labus rezultātus! Studējošie „Mēness aptiekās” aktīvi izmanto pieejamās prakses vietas, lai profesiju apgūtu reālajos darba apstākļos. Mēs rūpējamies, lai studiju laikā katram jaunajam speciālistam būtu zinoši prakses vadītāji un mentori, patstāvīgas darba gaitas uzsākot. Mācības un praksi apgūt var gan gados jaunie, gan arī jau dzīves pieredzējuši cilvēki, kuri nolemj turpmāk strādāt farmācijā un līdz pensionēšanās vecumam pēc studiju beigām vēl ir vismaz desmit gadi. Vērojam, ka farmaceita darbā atgriežas arī tādi, kuriem ir atbilstoša izglītība, bet viņi savu profesionālo karjeru ir veidojuši citur – nereti arī mūsu uzņēmumā citā amatā," stāsta Evita Jurjāne-Nelsone, „Mēness aptiekas” Pārdošanas, mārketinga un klientu attiecību departamenta vadītāja un valdes locekle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Advokātu kolēģijas vadībā briest pārmaiņas

Guntars Gūte, Diena, 03.05.2022

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Tuvojoties Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas (LZAK) padomes (LZAP) vēlēšanām, kas paredzētas 6. maijā, tiek piedzīvota viena no retajām reizēm, kad Latvijas advokātu cunftes iekšējās attiecības un nesaskaņas tiek izlaistas publiskajā telpā. Tā var raksturot Dienas rīcībā nonākušo informāciju par daļas LZAK biedru asiem pārmetumiem pašreizējam LZAP vadītājam J. Rozenbergam.

Taču vienlaikus ir otra daļa kolēģijas biedru, kuri pozitīvi vērtē J. Rozenberga līdzšinējo darbību LZAP vadībā, akcentējot, ka J. Rozenbergs, neskatoties uz viņam paustajiem pārmetumiem, ir vienīgais kandidāts, kas noteiktajā termiņā izvirzīts LZAP vadītāja amatam.

Pārmet vienaldzību pret advokatūras interesēm

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Tele2 izsludina pieteikšanos prestižai vadības prakses programmai

Db.lv, 11.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” izsludina pieteikšanos prestižai vadības prakses programmai, kuras ietvaros uzņēmums piedāvā labi apmaksātu 12 mēnešu stažēšanos pie “Tele2” komercdirektora Raivo Rosta.

No parastās praktikantu programmas Management trainee jeb vadības prakses programma atšķiras ar to, ka jaunietis ikdienā strādā kopā ar uzņēmuma TOP līmeņa vadītāju, kurš ir viņa mentors 12 mēnešu garumā, praktikants tiek reāli iesaistīts projektu vadībā un uzņēmuma svarīgāko lēmumu pieņemšanā, kā arī saņem atalgojumu par nostrādāto laiku.

Šādu vadības prakses programmu, kas ir ļoti izplatīta daudzviet pasaulē, “Tele2” Latvijā izsludina trešo reizi, un šoreiz viens jaunietis vai jauniete visa gada garumā būs līdzās “Tele2” komercdirektoram Raivo Rostam lēmumu pieņemšanā jautājumos, kas skar pārdošanu, mārketingu, klientu lojalitātes veicināšanu, produktu attīstību, sabiedriskās attiecības u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izmaiņas AS Aldaris valdes sastāvā

Db.lv, 21.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikušas izmaiņas alus un bezalkoholisko dzērienu ražotāja un izplatītāja AS "Aldaris" valdes sastāvā – darbu valdē uzsāk "Carlsberg Baltic" personāla direktore Baltijā Elīna Aščuka, informē AS "Aldaris".

Līdzšinējais valdes loceklis Aurimas Šimas turpinās pildīt savus pienākumus valdē, kā arī Pārdošanas direktora amatā, savukārt, valdes locekle Lina Markevičiūte turpinās darbu "Carlsberg Baltic" Finanšu direktores amatā. Stratēģiskas izmaiņas uzņēmuma darbībā netiek plānotas. Rotācija valdes sastāvā ir rutīnas prakse ar mērķi iesaistīt profesionāļus ar citu skatījumu un jaunām idejām.

E.Aščuka līdz šim bija atbildīga par HR funkcijas vadību Baltijas valstīs, savukārt pirms pievienošanās "Carlsberg Baltic" komandai viņa guvusi nozīmīgu pieredzi personāla vadības jomā Baltijas līmenī, strādājot "Premier Restaurants" Baltijas komandā. Kopumā E.Aščuka savā vairāk nekā 20 gadus ilgajā karjerā darbojusies dažādās nozarēs – no banku un valsts sektora līdz HoReCa uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Philip Morris International sesto gadu pēc kārtas atzīts par labāko darba devēju

Db.lv, 21.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Phillip Morris Latvia mātes kompānija Philip Morris International (PMI) jau sesto gadu pēc kārtas ir atzīta par labāko darba devēju.

Starptautiskā līmenī darba devējus katru gadu izvērtē un sertificē neatkarīgi auditori no Nīderlandē bāzētā TOP darba devēju institūta (Top Employers Institute). Sertifikācijas procesā tiek vērtēta uzņēmumu cilvēkresursu stratēģija un ikdienas prakse, kā arī organizācijas ieguldījums labākas darba vides veidošanā.

TOP darba devēju institūts sertifikācijas procesā izvērtē uzņēmumu praksi sešās cilvēkresursu pārvaldības jomās: vadība (biznesa stratēģija un cilvēku vadības stratēģija, līderība), pārvaldības forma (darba vides organizācija un pārmaiņu vadība, cilvēkresursu digitalizācija un darba vide), spēja piesaistīt (darba devēja zīmola veidošana, darbinieku piesaistīšana), attīstība (karjeras veidošanas un darbinieku izaugsmes iespējas, apmācības), iesaistīšana (darbinieku labsajūta, iesaistīšana, atalgošana un atzinības), spēja vienot (vērtības, ētika daudzveidība, iekļaušana un ilgtspējība).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vecumdienas – lielākā dzīves ballīte!

Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs, 28.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reizi septiņos gados Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) organizē Latvijas finanšu pratības stratēģijas izveidi, lai novērtētu situāciju ar iedzīvotāju naudas paradumiem un iezīmētu veicamos darbus tās uzlabošanai. Šogad izveidota jaunā stratēģija uz nākamajiem septiņiem gadiem.

Varētu jautāt – kā gan tā skar mani? Daudziem var šķist, ka šāds dokuments ir formāls un lido savā orbītā, neskarot parasta cilvēka ikdienu. Sava daļa taisnības tur varētu būt, tomēr vienā jomā visi esam vienā laivā – tie ir mūsu vecumdienu ienākumu avoti.

Daudziem šī tēma šķiet tik garlaicīga, ka ar to varētu aizdzīt mājās viesus no ieilgušas ballītes. Tomēr, lūkojoties dziļāk, man tā šķiet pietiekami interesanta, par to katram vajadzētu nedaudz padomāt un, visticamāk, arī rīkoties. Jā, vecumdienas šķiet kaut kas tik tāls un abstrakts, ka savlaicīgi par to domāt liekas nebūtiski. Tomēr tām ir sava līdzība ar ballīti, kuru rīkojot, jau iepriekš jāparedz, ko liksi galdā, kas jānopērk veikalā. Jo tuvāk brīdis, kad viesi klauvēs pie durvīm, jo mazāk iespēju pienācīgi sagatavoties. Vecumdienas ir tāda pamatīga ballīte, kurai katrs var sagatavoties, ja par to laicīgi sāk rūpēties. Protams, var jau paļauties uz viesiem, ka tie atnesīs līdzi visu vajadzīgo. Tas būtu līdzīgi, kā paļauties uz valsti, ka tā parūpēsies par visu nepieciešamo manām vecumdienām. Tomēr te tad der nedaudz apskatīt iespējas un esošo situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Otrā persona Nr.2 Latvijā – Māris Spička

Jānis Goldbergs, 12.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinām iepriekšējā nedēļā iesākto rakstu sēriju par Latvijas iestāžu otro personu ietekmi.

Otro personu TOP 2. vietu pēc Dienas Biznesa vērtējuma ieņēmis Konkurences padomes (KP) Izpildinstitūcijas vadītājs Māris Spička, no pirmās vietas ieguvēja atpaliekot tieši atklātu pārmetumu ziņā, kā arī nevar runāt par izteiktām nekārtībām iestādē viņa dēļ, drīzāk ir jautājums par tiesiskuma sapratni un tiesvedību gala iznākumiem.

Otrās personas – milzu ietekme priekšnieku ēnā 

Dienas Bizness pēc uzņēmēju sniegtās informācijas intervijās, neformālās sarunās, norādēs...

Arī šajā gadījumā Dienas Bizness centās neievērot anonīmus pārmetumus vai norādes, lai arī to ir krietni vairāk nekā pirmās vietas ieguvēja Sanda Kareļa gadījumā, ko aprakstījām pagājušajā nedēļā.

Otrā persona Nr.1 Latvijā – Sandis Karelis  

Otro personu TOP pirmo vietu pēc Dienas Biznesa vērtējuma ieņēmis Uzņēmumu reģistra...

Karjera paša rokām

Māris Spička savu karjeru Konkurences padomē sāka 2000. gadā ar 2500 latu lielu algu gadā, uzrādot 5000 latu lielus uzkrājumus skaidrā naudā. Jau 2006. gadā M. Spička bija Departamenta direktors un saņēma 15 tūkstošus latu gadā. Līdz ar laulībām notikusi arī dzīvokļa iegāde un paņemts kredīts – vairāk nekā 140 tūkstoši eiro, pārvēršot šodienas valūtā. Jau no pirmsākumiem manāms M. Spičkas rokraksts pieteiktajās likuma izmaiņās, kas laiku pa laikam tiek pieņemtas Saeimā, un 2016. gadā, vienlaikus M. Spičkam kļūstot arī par Konkurences padomes Izpildinstitūcijas vadītāju ar 35 tūkstošu eiro lielu algu gadā, likuma izmaiņas ieviesa nopietnas izmaiņas padomes un paša M. Spičkas darbā.

Gadu gaitā M. Spička aizvien biežāk parādās Saeimas komisijās, ierosina konkrētus priekšlikumus – gan kā veidot Konkurences likumu, gan kādai jābūt tā iekšējai struktūrai, sagatavo vēstules citu likumu un normatīvo aktu izmaiņām ieteikumu formā, formulē iestādes viedokļus. Līdz ar stāšanos Izpildinstitūcijas vadītāja amatā M. Spička pārņēma faktisko varu iestādē savās rokās, bet līdz ar Skaidrītes Ābramas aiziešanu no amata 2020. gada 15. aprīlī viņš jau ir uzskatāms par cilvēku, kurš pilnībā nosaka KP uzvedības toni.

Var pieņemt, ka M. Spička kā jurists, ierosinot izmaiņas likumdošanā un panākot vai arī sagaidot to pieņemšanu, ir savā veidā pats kaldinājis savu karjeru un izaugsmi iestādē, jo likumu izmaiņas nosaka gan lielākas KP pilnvaras, gan paplašina un atvieglo izmeklēšanas metodes, gan paredz pierādījuma apjoma izmaiņas, gan pāreju no pārsūdzības trīs tiesu instancēs uz pārsūdzību divās, kas rezultātā dod iespēju veiksmīgāk strādāt.

Visu rakstu lasiet 12.oktobra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies tradicionālā žurnāla Sporta Avīze 50 ekspertu aptauja, kurā jau 26. reizi tika noskaidrots gada labākais Latvijas sportā.

2021. gadā pirmās trīs vietas aizņēma Tokijas olimpisko spēļu veiksminieki, pārliecinošu uzvaru gūstot mūsu 3x3 basketbola zelta puišiem.

Sporta Avīzes aptaujā vienoti tiek balsots par vīriem, dāmām, individuālajām komandām, sporta spēļu komandām un nacionālajām izlasēm, bet starp 50 ekspertiem atrodami sporta politikas veidotāji, valsts augstākās amatpersonas, federāciju vadītāji, bijušās sporta zvaigznes, treneri, žurnālisti, Sporta Avīzes lasītāji, un šogad pirmoreiz savu viedokli izteica arī atbalstītāja Optibet darbinieki.

Eksperti bija gandrīz vienbalsīgi, mūsu olimpiskajiem čempioniem pirmo vietu atvēlot 47 no 50 anketām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet, saņēmu lakonisku atbildi: D****. Garlaicīgi. Futbola pa TV nav. Jopcik ar ārā! Čempi arī atcēla. Par olimpiādi gan vienalga, tur normāla futbola nav.

Covid-19 ir skāris un ietekmējis visas dzīves jomas. Arī sportu. Sporta industrija bija viena no stūrgalvīgākajām un ilgi nespēja pieņemt lēmumu par savu dīkstāvi. Bija mēģinājumi spēlēt pie tukšām tribīnēm, dezinficēt skatītāju vietas pirms sporta pasākumiem, noteikt atsevišķus reģionus, kurus vīruss skāris mazāk un tur aizvadīt spēles, taču jau no paša sākuma tas, ka sports varētu palikt vīrusa neskarts, izskatījās kā naiva cerība, kurai nebūs lemts piepildīties. Patiesībā sporta pasaule vēl aizvien nespēj sadzīvot ar šo notikumu pavērsienu, brīžiem ar pilnīgi nepamatotu optimismu spekulējot par čempionātu atsākšanās termiņiem un turnīru norises datumiem. Ja cilvēki vēl var mainīt savu ikdienas paradumu sportot, tad pats sports nevar atļauties apstāties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Algu subsīdijas uzņēmējiem, pašnodarbinātajām personām vai patentmaksātājiem, kuriem Covid-19 epidemioloģisko ierobežojumu dēļ ir pārtraukta saimnieciskā darbība vai samazināts saimnieciskās darbības apjoms, nevakcinētām personām netiek plānots izmaksāt, informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Jau iepriekšējā nedēļā EM valdības sēdē prezentēja plānu, ka konkrēto atbalstu varētu izmaksāt tikai par tiem darbiniekiem, kuri sākuši vakcinācijas kursu pret Covid-19, tomēr pirmdien EM publiskotajā grozījumu redakcijā šāda prasība vairs nebija atrodama.

EM vēlāk precizēja, ka kļūdas dēļ pirmdien bija publiskota nepareiza projekta anotācijas versija.

Paredzams, ka par algu subsīdiju piešķiršanu Ministru kabinets lems otrdien, 26.oktobrī.

EM norāda, ka algu subsīdijas atbalsta kompensēšanai kopumā nepieciešami 64 miljoni eiro jeb 32 miljoni eiro mēnesī.

Ministrijas sagatavotie grozījumi vēsta, ka, lai saņemtu atbalstu, darba devējs apliecina, ka bez atbalsta darbinieki tiktu atlaisti un Covid-19 uzliesmojuma dēļ tiktu pārtraukta vai samazināta saimnieciskā darbība. Vienlaikus darba devējs apliecina, ka visā periodā, par kuru piešķirts atbalsts, ar šiem darbiniekiem netiek pārtrauktas darba attiecības un vismaz vienu mēnesi pēc atbalsta piešķiršanas. Pašnodarbinātās personas un patentmaksātāji apliecina, ka atbalsta periodā netiks pārtraukta saimnieciskā darbība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Schwenk Latvija Brocēnu cementa rūpnīcā plāno investēt 34 miljonus eiro

LETA, 03.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cementa ražotājs "Schwenk Latvija" šogad plāno investēt 34 miljonus eiro Brocēnu cementa rūpnīcā cementa dzirnavu un daudzkambaru silosa būvniecībā, aģentūru LETA informēja "Schwenk Latvija" pārstāvji.

Uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka tas ir lielākais investīciju projekts kopš jaunās Brocēnu cementa rūpnīcas atklāšanas un paredz būtisku efektivitātes pieaugumu un ietekmes uz vidi samazināšanu.

Plānots, ka šā gada nogalē Brocēnu cementa rūpnīcā darbu sāks vēl vienas cementa dzirnavas un daudzkambaru siloss cementa uzglabāšanai. Tas ļaus efektīvāk izmantot cementa rūpnīcas esošo kapacitāti, paplašināt Latvijā ražotā cementa klāstu ar videi draudzīgākiem produkta veidiem un raudzīties jaunu eksporta tirgu virzienā.

Cementa dzirnavas ir viens no būtiskākajiem ražošanas objektiem rūpnīcā, pavēstīja "Schwenk Latvija" pārstāvji. Topošo dzirnavu jauda būs līdz 170 tonnām cementa stundā atkarībā no cementa tipa. Tās sniegs iespēju pievienot Brocēnu cementa sortimentam vēl divas jaunas markas un daļēji aizstās vecākās paaudzes un energointensīvāko dzirnavu izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Aizturēti Bunkus slepkavībā iesaistītie, tostarp pasūtītājs un izpildītājs

Db.lv, LETA, 25.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Policijai maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā ir izdevies noskaidrot faktiski visu iesaistīto personu ķēdi, un otrdien šajā lietā aizturētas vairākas personas, tostarp izpildītājs un pasūtītājs, informēja Valsts policijā.

Policija patlaban atturas komentēt konkrētu personu skaitu, dzimšanas gadus un lomu sadalījumu noziegumā. Izmeklēšana lietā turpinās.

Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 1.nodaļas priekšnieks Romāns Jašins norādījis, ka šī viennozīmīgi ir viena no Valsts policijas vēsturē apjomīgākajām pasūtījuma slepkavības izmeklēšanas lietām, kas guva arī plašu rezonansi sabiedrībā un nemitīgu interesi par policijas darba progresu.

Izmeklēt šāda līmeņa lietas ar tik intensīvu publisko interesi nav vienkāršs uzdevums un nereti policija arī atteica sniegt plašāku ieskatu par paveikto, lai netraucētu tās virzībai, norāda Jašins.

"Bet nu izmeklēšana ir tajā stadijā, kad varam droši teikt - tā vainagojusies panākumiem. Esam noskaidrojuši gandrīz visu noziegumā iesaistīto personu ķēdi, sākot no slepkavības pasūtītāja, organizētāja līdz izpildītājam un šodien, 24.maijā, Valsts policija rūpīgi plānotas operācijas laikā veikusi aizturēšanas," norādījis Jašins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Spānijas uzņēmumiem jāsniedz dati par vīriešu un sieviešu algu atšķirībām

LETA--AFP, 14.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānijas uzņēmumiem būs jāsniedz dati par tajos nodarbināto vīriešu un sieviešu algu atšķirībām, lai sievietes varētu pieprasīt lielāku līdztiesību, paredz otrdien pieņemts valdības dekrēts.

"Ir ļoti svarīgi, lai būtu informācija par to, kā algu sistēma strādā, jo tur ir redzama diskriminācija, no kuras, mēs, sievietes, ciešam savā profesionālajā karjerā un savā dzīvē," preses konferencē sacīja nodarbinātības ministre Jolanda Diasa.

Uzņēmumiem ar vairāk nekā 50 darbiniekiem jāsniedz detaļas par algu vidējo līmeni "pēc dzimuma" katrā profesionālajā kategorijā vai amatā, lai izpildītu "pienākumu nodrošināt vienādu samaksu par vienādas vērtības darbu", teikts dekrēta tekstā.

Šāda caurspīdīguma mērķis ir ļaut darbiniekiem un arodbiedrībām pieprasīt algu līdztiesību vai nu pašā uzņēmumā, vai vēršoties tiesā, sacīja ministre.

Uzņēmumiem būs sešu mēnešu laikā jāpielāgojas jaunajai normai, par kuru vienojušās Spānijas galvenās arodbiedrības un premjerministra Pedro Sančesa sociālistu valdība, kas sevi dēvē par "feministisku".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

30 gadu laikā Latvijā izkūpējuši vairāki veiksmes stāsti

Māris Ķirsons, 29.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gadā Latvija varēja būt ar ievērojami lielāku iekšzemes kopproduktu, attiecīgi arī lielākiem nodokļu ieņēmumiem un pavisam citu dzīves līmeni, ja vien valdošie politiķi nevis domātu par iespējamo nākamo pakāpienu savā karjerā, bet gan būtu valstsvīri, kuriem rūp Latvijā pašlaik dzīvojošo un nākamo paaudžu liktenis.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta vairāku finanšu iestāžu – AS Saules Banka, AS Invest One – bijušais prezidents, auto montāžas AS AMO Plant bijušais komunikācijas direktors, TSI bijušais rektors, RISEBA bijušais attīstības prorektors, Rīgas domes Ārējo sakaru un attīstības departamentu vadībā (2002–2008) strādājušais Igors Graurs.

Viņš norāda, ka pēdējo 30 gadu laikā Latvijā ir izkūpējuši vairāki veiksmes stāsti – tranzīta, finanšu pakalpojumu, kā arī starptautisko konferenču centra, kā sekas ir depopulācija un arvien pieaugošā atpalicība no Igaunijas un arī Lietuvas, bez tam minētie procesi nebūt nav apstājušies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šī gada Swedbank Latvija vadības komandai pievienojas Karina Lindava, informē bankā.

Līdz ar līdzšinējā Risku vadības pārvaldes vadītāja Jura Bogdanova kļūšanu par Finanšu noziegumu novēršanas vadītāju Swedbank Baltics, K.Lindava kļūst ne tikai par Swedbank Latvija vadības komandas dalībnieci, bet arī par Finanšu noziegumu novēršanas pārvaldes vadītāju Latvijā.

Pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka saskaņos izmaiņas vadības komandā, K.Lindava kļūs arī par Swedbank Latvija valdes locekli.

Reinis Rubenis vairs nevadīs Swedbank 

Pēc vairāk nekā 14 gadiem, no kuriem vairāk nekā pieci pavadīti Swedbank...

K.Lindava 20 gadu ilgajā karjerā banku nozarē pildījusi dažādus amatus, darbojusies gan juridisko klientu apkalpošanas jomā, gan vadījusi projektus Swedbank Baltijas juridisko klientu kompetenču centrā. Kopš 2016.gada K.Lindava ir vadījusi un veidojusi Swedbank Klientu izpētes un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku novēršanas komandas Latvijā un kopš 2020.gada nogales vadīja Finanšu noziegumu risku pārvaldīšanas un kontroles nodaļu Zviedrijā.

“Karina ir bijusi mūsu klientu izpētes kapacitātes pamatlicēja. Viņas pieredze un zināšanas ir neatsveramas, jo tieši Karinas vadībā ir ieviesti jauni klientu izpētes un risku vadības standarti, kas atbilst augstākajām prasībām visā nozarē. Pēdējā gada laikā Karina savas zināšanas un pieredzi lika lietā strādājot Swedbank Zviedrijā. Tāpēc man ir īpašs gandarījums, ka tāds profesionālis, kā Karina, atgriežas Latvijā,” uzsver Lauris Mencis, Swedbank Latvija valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs.

Swedbank vadības komandā šobrīd bez valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja un Uzņēmumu pārvaldes vadītāja Laura Menča ir arī valdes locekļi – Privātpersonu pārvaldes vadītājs Renārs Rūsis, Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs, Finanšu pārvaldes vadītāja Līga Šķendere, Risku pārvaldes vadītāja Latvijā Ruta Malacanova, Atbilstības kontroles vadītāja Gundega Genca, kā arī Juridiskās pārvaldes vadītāja Agnese Garda, Personāla pārvaldes vadītāja Agita Jākobsone un Komunikācijas un ilgtspējas pārvaldes vadītāja Lolita Stašāne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nebūs problēmu apstiprināt finanšu atbalsta rīkus uzņēmumiem

LETA, 22.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebūs problēmu, lai jau otrdien valdībā tiktu apstiprināti noteikumi finansiālās palīdzības sniegšanai uzņēmējiem saistībā ar noteiktajiem stingrajiem ierobežojumiem Covid-19 ierobežošanai, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Viņš uzsvēra, ka valdībā finansiālie atbalsta rīki uzņēmējiem ir prezentēti kopā ar noteiktajiem stingrajiem ierobežojumiem un atlicis vien nākamajā otrdienā apstiprināt atbilstošus noteikumus. Tālāk vēl sekos atbalsta mehānismu saskaņošana ar Eiropas Komisiju.

Ministrs atgādināja, ka subsidēto algu atbalsta saņemšanai darbinieku vakcinācija būs noteicošais faktors, lai saņemtu atbalstu. Sākotnēji Ekonomikas ministrija šādu risinājumu nebija piedāvājusi, tas radies darba grupas diskusijās. "Grupā, kurā tika pieņemti lēmumi, valdīja uzskats, ka ar šo rīku mēs nedrīkstētu pieļaut situāciju, ka mazā uzņēmumā, kurā ir gan vakcinēti, gan nevakcinēti darbinieki, vakcinētie ies uz darbu un strādās daļēji, bet nevakcinētie nestrādās, jo viņi to nevar. Ierobežotās nozares ir tās, kuras ikdienā strādā ar cilvēkiem," skaidroja Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau ceturto nedēļu turpinām iesākto rakstu sēriju par Latvijas iestāžu otro personu ietekmi.

Otro personu TOP ceturtā ietekmīgākā persona Latvijā samērā sīvā konkurencē starp savas iestādes kolēģiem un kolēģēm, pēc Dienas Biznesa vērtējuma, ir Sandra Kārkliņa-Ādmine, pašlaik Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes direktora vietniece.

Atgādināsim, ka TOP pirmajās trīs vietās, atbilstoši, sākot no pirmās, ir ierindots UR otrais cilvēks Sandis Karelis, Konkurences padomes vadītāja vietnieks Māris Spička un IUB vadītāja vietniece Evija Mugina.

Otrās personas – milzu ietekme priekšnieku ēnā 

Dienas Bizness pēc uzņēmēju sniegtās informācijas intervijās, neformālās sarunās, norādēs...

Pirmo divu vietu ieguvēji savas uzvarošās pozīcijas nostiprināja ar lietām, kas atstāj ietekmi uz politiskiem procesiem, kā arī tiešiem pārmetumiem no juristu kantoriem un uzņēmējiem.

Otrā persona Nr.1 Latvijā – Sandis Karelis  

Otro personu TOP pirmo vietu pēc Dienas Biznesa vērtējuma ieņēmis Uzņēmumu reģistra...

E. Muginas gadījumā vairāk bija neformālu norāžu, un izvēli noteica tieši uzņēmēju teiktais, ko papildināja publikāciju presē apkopojums. Savukārt, runājot par VID, īpatnība ir tā, ka personu, kuras varētu būt ietekmīgo otro personu sarakstā, šajā iestādē ir vairāk par vienu.

Otrā persona Nr.2 Latvijā – Māris Spička 

Turpinām iepriekšējā nedēļā iesākto rakstu sēriju par Latvijas iestāžu otro personu ietekmi....

Sandra Kārkliņa-Ādmine vienkārši ir saņēmusi visvairāk anonīmo balsu vai norāžu par ietekmi no uzņēmējiem, tomēr, ja skatītu VID kopumā, tad kā daudzgalvaina ietekmīgo personu vietne šī iestāde būtu jāliek pirmajā vietā starp visām, ko, starp citu, apliecina arī VID ģenerāldirektores Ilzes Cīrules sarīkotā rotācija VID ierēdņiem 2016. gadā, lai kaut nedaudz mazinātu atsevišķu ierēdņu iestrādnes un sakarus, kas izveidojušies laika gaitā.

Jāteic, mūsu nominantei šī rotācija atnesa vēl lielāku ietekmi. Karjera un auto par puscenu Savu karjeru Valsts ieņēmumu dienestā (VID) Sandra Kārkliņa-Ādmine sākusi 2001. gadā no pietiekami augsta amata – nodaļas vadītāja.

Nr.3 otro personu TOP5 Latvijā – Evija Mugina 

Pēc Dienas Biznesa vērtējuma 3. vietu otro personu TOP 5 ieņēmusi Iepirkumu...

Īpašumā pusmāja Cēsu pusē un divas 80. gados ražotas automašīnas. Līdztekus darbam VID ierēdne mazliet piepelnās Policijas akadēmijā un RTU. Pirmsākumā amatpersonas alga bija aptuveni 5500 latu gadā. S. Kārkliņas-Ādmines atalgojums 20 gadu laikā gandrīz nemainīgi aug ar vidējo ātrumu aptuveni 2000 eiro gadā. Atsevišķi izņēmumi ir pagājusī krīze.

Visu rakstu lasiet 26.oktobra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru