Viedokļi

Kā ātrāk nonākt vadošos amatos?

Aiga Ārste – Avotiņa, personāla atlases uzņēmuma “Amrop” vadošā partnere, 29.09.2020

Jaunākais izdevums

Nonākšana vadošos amatos Latvijā ir viena no mītiem un aizspriedumiem apvītākajām tēmām, domājot par līderību un profesionālās izaugsmes ceļu. Stereotipi un realitāte ir tik atšķirīga, ka nolēmu apkopot savus novērojumus par to, kāds ir ātrākais ceļš, lai nonāktu kārotajā vadības līmeņa pozīcijā.

Viens no izplatītākajiem priekšstatiem par drošu ceļu uz karjeras virsotnēm ir aptuveni šāds – nepieciešams absolvēt prestižu biznesa vadības programmu, tad jāuzsāk darbs lielā, stabilā, labi zināmā uzņēmumā un lēnām, pacietīgi, bez lieliem satricinājumiem jāvirzās augšup pa karjeras kāpnēm. Nenoliedzami, laba izglītība ir pareizais atspēriena punkts karjeras izaugsmei. Tomēr tā nav katapulta uz vadītāja krēslu. Arī vieta lielā, stabilā korporācijā vēl negarantēs, ka pēc pāris pacietīga darba gadiem būs iespēja darboties augstākajā vadības līmenī.

Mūsu pieredze augstākā līmeņa vadītāju atlasē rāda, ka straujākais ceļš uz tā dēvētajām C Suite pozīcijām ir, pieņemot izaicinājumus, kas no malas var šķist nepievilcīgi un pat riskanti. Piemēram, ja esi nodaļas vadītājs lielā uzņēmumā, pārej uz tās pašas nozares mazāku uzņēmumu kā vadītājs un palīdzi uzņēmumam "izķepuroties" no zaudējumiem, sakārto problemātisku uzņēmumu vai sāc attīstīt biznesu jaunā tirgū. Tā būs iespēja parādīt, ko patiešām spēj, un tādējādi tapt pamanītam plašākā mērogā. Vadītāja potenciālu iespējams atraisīt, uzsākot savu uzņēmumu vai mainot darbības jomu. Vārdu sakot – pašam radot izdevību sava līdera potenciāla atraisīšanai un pārbaudot to.

Viena no patiesas līderības iezīmēm ir spēja iesaistīties tādās organizācijās un situācijās, kur viss nebūt nav spīdoši. Tā ir spēja ieraudzīt problēmas un atrast risinājumu. Nesakārtota darba organizācija, konflikti, slikts finansiālais uzņēmuma sniegums un tam pretī iespēja to ar savu rīcību mainīt. Nereti cilvēki no šādiem uzņēmumiem apzināti izvairās, baidoties sabojāt CV un tapt asociētiem ar problēmām, kas tajā brīdī valda konkrētajā organizācijā. Taču varu apgalvot, ka ar patiesu talantu un apņēmību šī ir labākā iespēja pārbaudīt savus līdera dotumus un to, cik daudz patiesībā zini un spēj paveikt.

Ceļš uz galvu reibinošām karjeras virsotnēm ir tikai viens – pa šauru, vientuļu, akmeņainu, asarām un sviedriem klātu taciņu. Savs puds ar sāli ir jāapēd un visbiežāk tā apmērs ir proporcionāls karjeras ambīcijām. Izaicinājumi dod praktisku rūdījumu, ko vēlāk novērtēs ikviens. Tikai autentiski līderi pieņem izaicinājumus pievienoties uzņēmumiem, kas tobrīd strādā ar zaudējumiem, vai ieņemt vadītāja krēslu, labi zinot, ka trīs iepriekšējie kandidāti tajā nav uzkavējušies ilgāk par pusgadu. Grūtībās nonākušu organizāciju specifika ir tāda, ka risināmā problēma nav viena, bet vesels kopums. Pat labas biznesa idejas gadījumā, to var bremzēt personālvadības problēmas, slikta finanšu pārvaldība, robi ražošanas procesā. Tāpēc līdera iespēja ir novērtēt problēmu patieso mērogu, noteikt iemeslus, kas bremzē biznesa attīstību, pieņemt pārmaiņu lēmumus un rīkoties tā, lai panāktu pozitīvas pārmaiņas.

Ir teiciens, ka ar labu ceļavēju arī spļāviens lido. Bet tikai spēcīgs pretvējš ļauj izcelties un tapt pamanītiem īstiem līderiem. Vai par šāda veida līderi ir jāpiedzimst? Lai gan līderībai piemīt arī situatīvais aspekts un to iespējams attīstīt un izkopt, uzskatu, ka līdera potenciālam tomēr jāpiemīt. Savs redzējums, vēlme uzņemties atbildību, spēja ap sevi pulcināt cilvēkus, spēja īstenot idejas - šīs iezīmes kombinācijā ar labu izglītību un spēju atrast situācijas, kurās potenciālu izmantot pilnvērtīgi, ir labākais autentiska līdera komplekts.

Reiz kāds pieredzējis vadītājs sarunas laikā noteica: "Varu nedod, to ņem." Tātad, ātrākais ceļš uz vadošiem amatiem ir apzināta došanās situācijās, kurās savu līdera potenciālu iespējams parādīt. Tas ir arī galvenais, kam pievēršam uzmanību augstākā līmeņa vadītāju atlasē un kam būs arvien lielāka nozīme pasaulē ar strauji augošu nenoteiktības komponenti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Riga Coding School aicina uzņēmumus pieteikties dalībai lielākajā IT nozares karjeras dienā WORK[IT]

Sadarbības materiāls, 26.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 25. septembrī RISEBA Arhitektūras un mediju centra H2O telpās (Durbes ielā 4, Rīgā) no plkst. 10.00 līdz 16.00 notiks lielākais IT karjeras pasākums Latvijā - WORK[IT], vienuviet pulcējot nozīmīgākos IT nozares darba devējus un vairāk nekā 1000 darba meklētājus. Pasākumu jau otro gadu organizē karjeras maiņas skola pieaugušajiem Riga Coding School, lai palīdzētu risināt darbinieku meklēšanas problēmas IT sfērā. Organizatori uzsver, ka, ņemot vērā pašreizējās prasības un ieteikumus publiskiem pasākumiem, pasākums notiks klātienē. Līdz 15. septembrim ikvienam IT nozares uzņēmumam ir iespēja pieteikt dalību pasākumā ar darba vides ekspozīciju, semināra vadīšanu vai dalību diskusiju panelī.

Šo pasākumu organizējam, jo mēs vēlamies palīdzēt uzņēmumiem atklāt jaunus talantus un risināt darbinieku trūkumu tirgū kopumā. Tajā pašā laikā pieaugušajiem, kuri vēlas pārkvalificēties - palīdziet efektīvi mainīt karjeras virzienu. Pasākumā ikvienam interesentam būs iespēja satikt potenciālos darba devējus, uzzināt sev interesējošus jautājumus, kā arī piedalīties praktiskās darbnīcās un semināros. Pasākuma un arī mūsu skolas mērķis ir parādīt to, ka IT nozare ir atvērta ikvienam un nekad nav par vēlu vai par sarežģītu īstenot to kā nākamo soli savā karjerā,” uzsver Anna Aile, karjeras maiņas skolas pieaugušajiem Riga Coding School vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Leiena vaino Dombrovski vakcīnu eksporta kontroles shēmas kļūdā

LETA--BLOOMBERG, 02.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena vainojusi EK viceprezidentu un Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības komisāru Valdi Dombrovski pārpratumā saistībā ar Ziemeļīriju, kas izraisījās pēc Covid-19 vakcīnu eksporta kontroles shēmas pieņemšanas.

Kā jau ziņots, EK piektdien pieņēma shēmu rūpnīcās ES valstīs ražoto Covid-19 vakcīnu eksporta kontrolei un skaidroja, ka tas nepieciešams, lai nodrošinātu vakcīnu piegādi ES valstīm.

EK paziņojums izraisīja satraukumu Īrijā un Lielbritānijā, un Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons apsūdzēja ES Ziemeļīrijas protokola 16.panta iedarbināšanā, ko Ziemeļīrijas pirmā ministre Arlīna Fostere nodēvēja par "neticamu naidīguma izpausmi".

Taču drīz pēc tam EK atkāpās no sākotnējās nostājas šajā punktā.

EK preses pārstāvis Ēriks Mamers pirmdien žurnālistiem Briselē paziņoja, ka par šo sajukumu atbildīgs ir Dombrovska kabinets.

"Par šo regulējumu ir atbildīgs Dombrovska kungs un viņa kabinets un, protams, komisijas dienesti, kas pakļauti viņam," sacīja Mamers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien veselības ministra amatā ievēlēja Saeimas deputātu Danielu Pavļutu (AP).

Par partiju apvienības "Attīstībai/Par!" (AP) Saeimas frakcijas vadītāja Pavļuta iecelšanu ministra amatā nobalsoja 61 deputāts, 13 balsoja pret, savukārt 32 parlamentārieši balsojumā nepiedalījās.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda pārliecību, ka Pavļuts visādos veidos ir gatavs sākt darbu veselības ministra amatā. Tiekoties ar Pavļutu, Kariņš noskaidrojis, ka topošā ministra prioritātes saskan ar premjera viedokli - valstij jāmeklē iespējas būt proaktīvākai un kā galveno prioritāti izvirzīt skaidru un ātru vakcinācijas procesu. Tāpat ministram labi jākomunicē ar savu ministriju, nozari un skaidri jāpauž, jāaizstāv un jāskaidro viedoklis plašākai sabiedrībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Advokātu kolēģijas vadībā briest pārmaiņas

Guntars Gūte, Diena, 03.05.2022

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Tuvojoties Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas (LZAK) padomes (LZAP) vēlēšanām, kas paredzētas 6. maijā, tiek piedzīvota viena no retajām reizēm, kad Latvijas advokātu cunftes iekšējās attiecības un nesaskaņas tiek izlaistas publiskajā telpā. Tā var raksturot Dienas rīcībā nonākušo informāciju par daļas LZAK biedru asiem pārmetumiem pašreizējam LZAP vadītājam J. Rozenbergam.

Taču vienlaikus ir otra daļa kolēģijas biedru, kuri pozitīvi vērtē J. Rozenberga līdzšinējo darbību LZAP vadībā, akcentējot, ka J. Rozenbergs, neskatoties uz viņam paustajiem pārmetumiem, ir vienīgais kandidāts, kas noteiktajā termiņā izvirzīts LZAP vadītāja amatam.

Pārmet vienaldzību pret advokatūras interesēm

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Tele2 izsludina pieteikšanos prestižai vadības prakses programmai

Db.lv, 11.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” izsludina pieteikšanos prestižai vadības prakses programmai, kuras ietvaros uzņēmums piedāvā labi apmaksātu 12 mēnešu stažēšanos pie “Tele2” komercdirektora Raivo Rosta.

No parastās praktikantu programmas Management trainee jeb vadības prakses programma atšķiras ar to, ka jaunietis ikdienā strādā kopā ar uzņēmuma TOP līmeņa vadītāju, kurš ir viņa mentors 12 mēnešu garumā, praktikants tiek reāli iesaistīts projektu vadībā un uzņēmuma svarīgāko lēmumu pieņemšanā, kā arī saņem atalgojumu par nostrādāto laiku.

Šādu vadības prakses programmu, kas ir ļoti izplatīta daudzviet pasaulē, “Tele2” Latvijā izsludina trešo reizi, un šoreiz viens jaunietis vai jauniete visa gada garumā būs līdzās “Tele2” komercdirektoram Raivo Rostam lēmumu pieņemšanā jautājumos, kas skar pārdošanu, mārketingu, klientu lojalitātes veicināšanu, produktu attīstību, sabiedriskās attiecības u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Portrets: VAS Latvijas Pasts valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns

Armanda Vilciņa, 08.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa veiksmes pamatā ir mērķtiecība, smags darbs, ambīcijas un nebaidīšanās riskēt, domā VAS Latvijas Pasts valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.

Nav vienas konkrētas receptes, kas nodrošinātu uzņēmumam panākumus, taču ir lietas, kas var palīdzēt būt veiksmīgākam, uzskata M. Vilcāns. Jebkuram vadītājam jāpiemīt čujam, ņuham, poņai un azartam, kā arī prasmei ieraudzīt lietas, kas tuvākā vai tālākā nākotnē varētu palīdzēt uzņēmumam attīstīties. Nenoliedzami vajadzīga arī veiksme, jo būšana īstajā laikā un vietā bieži spēlē nozīmīgu lomu, teic M. Vilcāns, piebilstot, ka laba un saprotama stratēģija gan to ļaus izdarīt vieglāk.

Praktiskums ņem virsroku

Mana pirmā darbavieta bija ābeļdārzs Rāmavā, kur aptuveni desmit gadu vecumā palīdzēju dažādos dārzkopības darbos, atminas M. Vilcāns. “Smieklīgākais bija tas, ka galu galā es neaizgāju pakaļ savai pirmajai algai, tāpēc sanāca, ka vairākas nedēļas biju strādājis par velti. Ja godīgi, es neatceros, par ko sapņoju kļūt bērnībā, bet tas noteikti nebija pasta vadītāja amats. Vidusskolas gados mani interesēja mežsaimniecība un bioloģija. Vienu brīdi pat pieļāvu domu, ka augstskolā varētu mācīties kaut ko par un ap mežiem, kas, starp citu, man joprojām šķiet interesanta tēma. Man bija daudz fantāziju, par ko es varētu kļūt, bet beigās pragmatiski nosliecos uz finanšu pusi. Praktiskums ņēma virsroku, un pēc Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolvēšanas iestājos Banku augstskolā, kur ieguvu gan bakalaura, gan maģistra grādu ekonomikā. Es apzināti izvēlējos savu karjeru saistīt ar bankām. Arī mana pirmā nopietnā darbavieta bija Latvijas Hipotēku un zemes bankā, kur strādāju par ekonomistu, taču jau 2005. gadā nokļuvu Latvijas Pastā. Šo gadu laikā uzņēmumā esmu vadījis gan dažādus departamentus, gan organizējis pasta reformu un modernizācijas procesus, ieviešot aktuālus informācijas tehnoloģiju un vadības risinājumus pārvaldāmajās struktūrvienībās, kā arī īstenojot pārrobežu sadarbības projektus,” atzīmē M. Vilcāns, kurš par Latvijas Pasta valdes priekšsēdētāju iecelts 2016. gada 1. augustā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Portrets: AKF Auto 100 Latvijas filiāles vadītājs Māris Jansons

Armanda Vilciņa, 24.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa veiksmes pamatā galvenokārt vienmēr ir skaidri definēts mērķis un plāns, kā līdz tam nonākt, uzsver AKF Auto 100 Latvijas filiāles vadītājs Māris Jansons.

Ikvienam uzņēmumam attīstības jautājumos ir jābūt ambiciozam, taču tajā pašā laikā uzstādītajam mērķim ir jābūt arī reālam, jo tikai tādā gadījumā komanda būs pietiekami motivēta, lai to sasniegtu, domā M. Jansons. Vadītājam savukārt ir jāsaprot katra darbinieka loma ikdienas procesos un jānodrošina, ka ikviens cilvēks dara savu darbu atbildīgi un visi zobrati biznesā strādā vienoti, teic M. Jansons.

Sapni par laukiem nepiepilda

“Es uzaugu padomju laikos, kad visi puikas sapņoja kļūt par miličiem vai ugunsdzēsējiem, arī es, taču tad, kad pieaugu, sāku raudzīties pavisam citā virzienā,” norāda M. Jansons. “Mācījos Rīgas 19. vidusskolā, Bolderājā. Tolaik daudzi uzskatīja, ka no šīs vietas nav iespējams izrauties, taču es gribēju savu nākotni saistīt ar lauksaimniecību. Maniem vecvecākiem Vidzemē piederēja zeme, tāpēc pēc vidusskolas beigšanas devos studēt uz Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU), lai savu sapni piepildītu. Jau studiju laikā izveidoju ģimeni un sapratu, ka dažādu apstākļu dēļ nevarēšu saimniekot vecvecāku īpašumā, tādēļ pieņēmu lēmumu studijas pamest. Ģimenei bija nepieciešama nauda, tāpēc sāku strādāt kokzāģētavā. Manuprāt, katram cilvēkam kaut reizi dzīvē ir jāizmēģina šāds darbs, kaut vai tāpēc, lai saprastu, ka grib sasniegt kaut ko vairāk. Tā bija arī manā gadījumā,” atminas M. Jansons, kurš par savas karjeras izaugsmes sākumpunktu uzskata darbu SIA Bankserviss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Situācija pasaulē rosinājusi domu par atgriešanos dzimtenē

Vidzemes reģiona remigrācijas koordinatore, Biznesa augstskolas "Turība" Cēsu filiāles pasniedzēja Ija Groza, 10.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Remigrācijas jautājuma aktualitāte nav zudusi arī pandēmijas laikā, tieši pretēji – situācija pasaulē daudzās ārvalstu latviešu ģimenēs rosinājusi domu par atgriešanos dzimtenē.

Ir būtiski sniegt iespējami daudz informācijas par dzīvi un iespējām Latvijā, jo daļa ārvalstīs dzīvojošo latviešu nezina, kā pēdējo desmit gadu laikā mainījusies dzīve šeit.

Katrai ģimenei savs stāsts

Remigrācijas sekmēšanā izšķiroša loma ir personalizēta piedāvājuma sagatavošanai. Tas ietver ļoti dažādus jautājumus, sākot no informācijas par izglītības pieejamību bērniem, līdz pat mājokļa, kreditēšanas un uzņēmējdarbības atbalsta jautājumiem. Kopš 2018. gadā sāku darboties šajā jomā, ar manu palīdzību Vidzemē atgriezušās 119 ģimenes jeb 338 cilvēki. Un katram no viņiem ir savs stāsts – gan par to, kāpēc viņi savulaik aizbraukuši, gan to, kāpēc lēmuši atgriezties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Portrets: Anrī Leimanis, RB Rail un LMT padomes priekšsēdētāja vietnieks

Armanda Vilciņa, 09.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jābūt skaidri definētai stratēģijai Lai uzņēmums veiksmīgi darbotos, primāri ir jāsaprot, kādi ir tā mērķi un kas jādara, lai tos sasniegtu, norāda Anrī Leimanis, Rail Baltica kopuzņēmuma AS RB Rail un SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) padomes priekšsēdētāja vietnieks.

Mērķu uzstādīšana un izvērtēšana parasti ir viens no lielākajiem uzņēmuma vadības izaicinājumiem, jo, lai to izdarītu, nepieciešams skaidri definēt gan īstermiņa, gan ilgtermiņa stratēģiju. Uzņēmuma vadībai arī ir jāspēj identificēt ieinteresēto personu jeb stakeholder loku, domā A. Leimanis, uzsverot, ka rūpes par ieinteresētajām pusēm un veiksmīgu attiecību veidošana ar tām uzņēmuma attīstībā spēlē lielu lomu.

Saprot vērtību

Pirmo reizi savus spēkus darba tirgū A. Leimanis izmēģināja jau 14 gadu vecumā, Purvciemā strādājot par pastnieku. “Lai gan pats darbs mani sevišķi nesaistīja, imponēja fakts, ka par to maksāja algu. Atceros, ka, saņemot algu, varēju pirmo reizi mūžā pats sev ārzemju izbraukuma laikā nopirkt firmas zābakus. Pēc vidusskolas beigšanas iestājos Latvijas Universitātes (LU) Juridiskajā fakultātē un pirmajā kursā sāku strādāt Iekšlietu ministrijas vienībā, kas apkaroja balto apkaklīšu noziegumus. Es strādāju operatīvajās vienībās, piemēram, uz robežas, pārbaudot muitniekus. Spilgti atmiņā palikušas reizes, kad aizdomās turamos izmeklētāji apzināti salika vienā telpā, kur viņi steidza saskaņot liecības. Mans uzdevums bija klausīties, piefiksēt būtiskākās lietas un nodot tās izmeklētājiem, kas savukārt ar šo lietu darbojās tālāk. Ātri vien sapratu, ka sadarbība ar padomju laika izmeklētājiem man nav sevišķi komfortabla. Mana tālākā profesionālā karjera attīstījās diezgan klasiski,” teic A. Leimanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Ar diploma iegūšanu viss tikai sākas

Anda Asere, 02.06.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto avots: Pixabay

Izglītība ir pirmais atspēriena punkts profesionāļa karjerā – vēlmei un spējai mācīties jāsaglabājas visu turpmāko dzīvi.

Cilvēks apstājas, līdzko pārstāj mācīties, neskatoties uz to, vai viņš ir programmētājs vai pavārs, uzskata "Draugiem Group" personāla vadītāja Sintija Mūrniece. Zināšanas jāpapildina nepārtraukti, taču šim procesam ne vienmēr jābūt ļoti formālam – reizēm nepieciešamo var uzzināt kādā podkāstā.

"Orkla Latvija" Personāla departamenta direktores Veronikas Linkumas skatījumā, izglītība ir pirmais atspēriena punkts izaugsmei, bet, lai turpinātu attīstību, praksē ir jāapgūst papildu prasmes un zināšanas, kuras pielāgojas katras profesijas specifikas niansēm. Arī "Orkla Latvija" komandas profesionāļi ieguvuši dažādu specialitāšu izglītību un zināšanas papildinājuši un prasmes attīstījuši darbavietā, jo īpaši ražošanas nozares profesionāļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalstam Covid-19 krīzes laikā algu subsīdijām paredzēti 32 miljoni eiro mēnesī, otrdien nolēma valdība.

Atbalstu uzņēmējiem, pašnodarbinātajām personām vai patentmaksātājiem izmaksās par laika periodu no 1.oktobra līdz 31.novembrim. Atbalstam par iepriekšējo mēnesi varēs pieteikties līdz nākamā mēneša 25. datumam.

Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotie grozījumi vēsta, ka, lai saņemtu atbalstu algu subsīdijām, darba devējs apliecina, ka bez atbalsta darbinieki tiktu atlaisti un Covid-19 uzliesmojuma dēļ tiktu pārtraukta vai samazināta saimnieciskā darbība. Vienlaikus darba devējs apliecina, ka visā periodā, par kuru piešķirts atbalsts, ar šiem darbiniekiem netiek pārtrauktas darba attiecības un vismaz vienu mēnesi pēc atbalsta piešķiršanas. Pašnodarbinātās personas un patentmaksātāji apliecina, ka atbalsta periodā netiks pārtraukta saimnieciskā darbība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bunkus slepkavības lietā apcietinājumu piemēro arī uzņēmējam Uļmanam

LETA, 26.05.2022

Maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizdomās turētais uzņēmējs Mihails Uļmans tiek konvojēts uz tiesas sēdi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien piemēroja drošības līdzekli - apcietinājumu - maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizdomās turētajam uzņēmējam Mihailam Uļmanam, līdz ar to šāds drošības līdzeklis šonedēļ piemērots kopumā trīs personām.

Uļmans tiesas lēmumu varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Uzņēmēja aizstāve Alla Ignatjeva žurnālistiem teica, ka tiesas lēmumu pārsūdzēšot, tomēr plašākus komentārus nesniedza. "Vienīgais, ko es varu pateikt, ir tas, ka mēs uzskatām, ka aizdomas ir nepamatotas," norādīja Ignatjeva.Kriminālprocesa likuma 272.pants paredz, ka apcietinājumu var piemērot tikai tad, ja kriminālprocesā iegūtās konkrētās ziņas par faktiem rada pamatotas aizdomas, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par kuru likums paredz brīvības atņemšanas sodu, un cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs vai neizvairīsies no pirmstiesas kriminālprocesa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Otrā persona Nr.1 Latvijā – Sandis Karelis

Jānis Goldbergs, 05.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otro personu TOP pirmo vietu pēc Dienas Biznesa vērtējuma ieņēmis Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāra vietnieks Sandis Karelis, jo par viņu atrodams vislielākais skaits atklātu norāžu un pārmetumu Latvijas medijos, tostarp Dienas Biznesā.

Pārmetumi tieši skar iestādes darbību, bet aiz nekārtībām un bardaka pēc pašas iestādes reglamenta stāv S. Karelis, kurš ir patiesais UR vadītājs un kontrolē būtiskākos aspektus iestādes darbībā. TOP pirmās vietas ieguvēju nosakot, anonīmos vērtējumus Dienas Bizness vērā neņēma.

Ceļš no knapināšanās līdz pārmetumiem par tēriņiem un politikai

Sandis Karelis, šobrīd UR galvenā valsts notāra vietnieks, iestādē sācis strādāt 2001. gadā, savu pašreizējo stāvokli sasniedzot 10 gadu laikā. 2011. gadā viņš pirmo reizi kļuva par galvenā valsts notāra vietnieku un kopš tā brīža turpina pildīt šo amatu.

Otrās personas – milzu ietekme priekšnieku ēnā 

Dienas Bizness pēc uzņēmēju sniegtās informācijas intervijās, neformālās sarunās, norādēs...

Stājoties amatā, Sandim Karelim piederēja divas BMW automašīnas, nebija deklarētu uzkrājumu bankās vai skaidrā naudā. Pirmajos desmit gados S. Kareļa alga svārstījās no 5 līdz 12 tūkstošiem latu gadā. Šajā laikā amatpersona piepelnījās, gan strādājot SIA Securitas Latvia kā apsargs paralēli vecākā referenta darbam, gan vēlāk vadot pulciņu Iecavas Kultūras namā. Kļūstot par valsts galvenā notāra vietnieku, S. Karelis piestrādāšanu otrajā darba vietā uz laiku atmet. BMW nomaina jaunāks Opel Astra Caravan. Viņam pieder dzīvoklis Iecavā, uzkrājumi deklarācijā tā arī neparādās.

2019. gadā S. Karelis paralēli darbam UR bija Iecavas novada domes pašvaldības deputāts. Valdījumā parādās 2017. gada Citroen C4 Picasso un parādsaistības atbilstoši jaunas mašīnas iegādei. Alga izaugusi līdz 34 tūkstošiem eiro gadā. Vēl aizvien S. Kareļa deklarācijās neparādās uzkrājumi. Tur neizdodas atrast arī darījumus, kas būtu lielāki par 20 minimālajām mēnešalgām, lai arī automašīnas tiek pirktas un pārdotas, tādēļ jāpieņem, ka tie visi bijuši mazāki darījumi.

Mājienus par to, ka S. Karelis tomēr tērē vairāk, nekā iespējams, 2020. gada 22. septembrī izteica žurnāliste Dana Dravniece Vakara Ziņās, publicējot foto no Kareļu ģimenes ceļojuma uz Islandi 2020. gada janvārī un Abū Dabī, tostarp Dubaiju 2019. gadā. Tāpat žurnāliste sociālajā tīklā Facebook bija atklājusi, ka 2019. gadā visi Kareļi vai daļa šīs ģimenes locekļu pabijuši arī Londonā, Maltā, Spānijā, Sāremā, Grieķijā, Kiprā un tepat Pērnavā, apmeklējot spa. Proti, šis bezkaislīgais mājiens Vakara Ziņās patiesībā ir par to, ka nauda rodas kaut kur no malas, un tam par iemeslu ir paša S. Kareļa deklarācijas.

Proti, acīmredzami, ka pēdējā laikā ir pārdota automašīna, visticamāk, ka no 30 tūkstošu eiro gada algas rodas uzkrājumi, bet tie nav uzrādīti deklarācijā, un šo sīko neprecizitāšu dēļ rodas iespaids, ka amatpersonai ir nelegāli ieņēmumi. Pēc Dienas Biznesa aplēsēm, S. Karelis spēja apmaksāt ceļojumus un ģimenes izklaides kā vienīgais ģimenes pelnītājs, tomēr ir bijis nedaudz izklaidīgs finanšu uzskaitē, un 2018. gada deklarācijā vajadzēja parādīties naudas uzkrājumiem no automašīnas pārdošanas, kas vēlāk tiek tērēti ceļojumiem.

Tā mācība, ko Dienas Bizness saskata S. Kareļa karjerā un dokumentu kārtošanā, drīzāk ir ņemama vērā tālākās profesionālās darbības aplūkošanā, nekā mistiskās aizdomās. Proti, ja paša deklarāciju aizpildīšana, kas ir likuma prasība, iespējams, ir mazliet nepilnīga, tad kāda ir attieksme pret kārtību, veidojot dokumentus un uzskaiti Uzņēmumu reģistrā? Tad vēl startēšana politikā! Latvijas Republikas likumdošana neliedza S. Karelim būt Iecavas novada domes deputātam, tomēr tik augsta līmeņa amatpersonai savā dzīvē vajadzētu spēt nošķirt politisko varu no izpildvaras, lai arī pašvaldības ir zemāka līmeņa politiskā vara un tieši neizdod regulējumus UR.

Tas ir ētiskais princips demokrātiskā valstī, kuru vēl aizvien Latvijā ļauj pārkāpt, bet tajā pašā laikā vairums augstāko amatpersonu saprot būtisko robežšķirtni, uzsverot, ka šeit vērā netiek ņemti skolu direktori vai bērnudārzu vadītājas. Runa ir par otrās amatpersonas lietu sapratni pašā varas struktūrā, un tā ir bijusi greiza. Proti, neviens nepārmestu, ja S. Karelis piepelnītos apsardzē vai vadītu pulciņu kultūras namā, bet pašvaldības deputāts ir politiķis, likumdevējs, nevis likumu izpildītājs.

Kurš vada UR, un kāds ir iznākums?

Visnotaļ detalizētu izpēti par to, kurš ir UR patiesais vadītājs, veicis medijs NRA.lv, 2020. gada 15. septembrī publicējot pētījumu, kura galvenais secinājums ir, ka UR juridiskā vadītāja ir galvenā valsts notāre Guna Paidere, tomēr faktiskais vadītājs ir viņas vienīgais vietnieks Sandis Karelis. Secinājumu pamatā ir nevis kaut kādi anonīmi ziņojumi vai attālas norādes, bet gan valdībā apstiprināts UR nolikums, kas arī nosaka S. Kareļa reālās iespējas, proti, viņa pakļautībā ir Juridiskā nodaļa un Kontroles nodaļa – 21 atslēgas darbinieks. Turklāt pēc reglamenta S. Karelis dod priekšlikumus un uzdevumus Funkciju izpildes departamentam, kas lemj par iesniegtajiem dokumentiem. Tāpat ar reglamenta 13.3 punktu noteikts, ka tieši vietnieks “veido un īsteno reģistra politiku juridiskajos jautājumos, kā arī nodrošina iekšējās kontroles sistēmu izveidi un darbību šajā jomā”.

Īsāk, G. Paiderei paliek pavisam vispārīgas lietas – veikt pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas, veidot UR iekšējo organizatorisko struktūru un nodrošināt UR darbības tiesiskumu. Kā blakusefekta piemēru šādai vietnieka ietekmei NRA min SIA Venttrans Riga piemēru, par ko sīkāk var lasīt NRA.lv. Tomēr netrūkst arī citu piemēru, par kuriem rakstījuši praktiski visi Latvijas mediji, piemēram, Olainfarm lieta, kur S. Karelis ir lēmis par līdzmantinieču iesniegumu. Visa šī lieta ar uzņēmumu padomju un valžu reģistrācijām, pārreģistrācijām, akciju pārdošanas mēģinājumiem, kas pēdējā brīdī apturēti, tiesāšanos, maldīšanos trīs mantinieku tiesībās, kā dēļ tika sasauktas divas UR Konsultatīvās padomes sēdes, ir īsts mudžeklis, kur kopumā ir grūti atrast konkrētus vaininiekus, neriskējot ar tiesvedību.

Par Konsultatīvās padomes sēdēm Dienas Biznesā rakstīts vairākkārt, tostarp 2019. gada 27. martā. Pat no jurisprudences ļoti tālu stāvošam cilvēkam top skaidrs, ka visa Olainfarm lieta izskatītos vienkāršāk, ja ar UR darbību viss būtu kārtībā. S. Karelis vada Konsultatīvās padomes sēdes, tās protokolē viņa pakļautībā esoši juristi, UR seko padomes norādēm, un seko Augstākās tiesas spriedums ar norādi, ka UR un Konsultatīvā padome likumu piemērojusi nepareizi.

Uzņēmēji sūdzas bieži, pārmetumi atkārtojas

Uzņēmēju piezīmes par UR ir neglaimojošas, proti, ir tik daudz un dažādu veidu, kā UR var sagandēt uzņēmēja ikdienu, ka visus uzskaitīt būtu grūti. Dienas Bizness no gada uz gadu fiksē uzņēmēju pārmetumus, bet izskatās, ka situācija mainās pārāk lēni vai nemainās nemaz. Piemēram, uzņēmējs Viesturs Tamužs 2020. gadā pauž: “Bija pieredze, kura rediģēja manu sapratni par Uzņēmumu reģistru un par manu uzņēmumu drošību krasi negatīvā virzienā!” Proti, UR reģistrēja – izdarīja ierakstu, un tas kļuva redzams SIA Lursoft un SIA Firmas LV sistēmās. “Pēc tam šo ierakstu Uzņēmumu reģistrs dzēsa un izlikās, ka tāda vispār nav bijis,” tā V. Tamužs.

Viņaprāt, šis gadījums parāda, ka šādā veidā var dzēst jebkuru elektronisko ierakstu Uzņēmumu reģistrā. Ir bijuši vēl skarbāki brīdinājumi par to, ka uzņēmumu var vienkārši nozagt, ja vien uzņēmējs nepasūta maksas pakalpojumu Lursoft par ikdienas izmaiņām dalībnieku sastāvā. Par to ir atsevišķs stāsts 2018. gadā. “2018. gada 15. jūnija rītā izrādījās, ka SIA NULE 11, atbilstoši Lursoft datiem, vairs nav SIA AM Birojs vairākuma daļu īpašnieks, izrādījās, ka tas vispār nav šīs sabiedrības dalībnieks. Tikai pateicoties tam, ka pasūtām Lursoft pakalpojumu un tiekam brīdināti par jebkādām izmaiņām uzņēmuma dalībnieku sarakstā, mēs pamanījām UR pieļauto kļūdu un spējām to laikā novērst,” Dienas Biznesam 2018. gada 19. decembrī atklāja SIA AM Birojs jurists Māris Krūze.

Neieslīgstot Olainfarm sāgas dalībnieku izteikumos par UR, jo to ir daudz, var secināt, ka daļa vainas par šī uzņēmuma maldīšanos trīs mantiniecēs būtu jāuzņemas institūcijai un, iespējams, konkrēti S. Karelim.

Visbeidzot seko stāsts par izmaiņām UR likumā, kas paredzēja, no vienas puses, bezmaksas pieeju UR vairākiem atlasītiem datiem, no otras puses, padarīja neiespējamu to iegūšanu. 2020. gadā diskusijas bija par daudziem publiski izskanējušajiem strīdīgiem UR lēmumiem. Proti, bija gan atteikumi apturēt uzņēmuma dalībnieku vai akcionāru sapulču lēmumu reģistrāciju, bija lēmumi, kas noteica informācijas izsniegšanu vai arī otrādi – neizsniegšanu. 2020. gads noslēdzās ar kārtējo vilšanos, kad vairāki juristu kantori Rīgā klientu – uzņēmēju – vārdā turpināja kritizēt reģistra darba efektivitāti, patiesā labuma guvēju reģistrācijas kārtību un citas lietas. Visbeidzot pērnajā gadā ievērības cienīgs ir fakts, ko apraksta medijs Pietiek 23. augustā, kur stāsta sāls ir S. Kareļa lēmums “bēdīgi slavenās Vecrīgas viesnīcas lietā”.

Rakstā norādīts uz anonīma eksperta no Ukrainas izmantošanu. Runa ir par 12 miljonu vērtu komercķīlu, un sabiedrībai pat nav zināms, kas ir šis eksperts ar iniciāļiem G. M. Vēl vairāk, 30. augustā Pietiek ir saņēmis atbildi, kurā teikts, ka informācija par ekspertu ir ar ierobežotu pieejamību, ko noteicis UR. Jau 2021. gada sākumā Dienas Bizness publicēja Sorainen Latvijas biroja vadošās partneres, zvērinātas advokātes Evas Berlaus viedokli par PLG reģistrāciju, kura ievadā viņa saka: “Runāju par šo tēmu ik gadu, un tā nenoveco. Ja banku sektorā ir sākusies nopietna diskusija par to, ka AML prasības un izmeklējošo dienestu darbības ir jāapspriež un, iespējams, ir nepieciešama kāda konstruktīvāka pieeja, tad Uzņēmumu reģistra gadījumā, kur jāreģistrē patiesā labuma guvēji (PLG), pilnīgi nekas nav mainījies trīs gadus.”

Līdztekus E. Berlaus viedoklim publicējām arī UR vadītājas G. Paideres atbildi uz pārmetumiem, tomēr zemteksts visā stāstā ir, ka UR patiesībā vada S. Karelis un juridiskā vadītāja vien publiski atbild par vietnieka neizdarībām.

Mentors un politiskā ietekme

Lai arī ir norādes par neizdarībām, par kurām tieši ir atbildīgs S. Karelis, un šāda prakse turpinās gadiem, viņš turpina pildīt tieši UR galvenā notāra vietnieka amatu, un līdz šim nav bijušas pat diskusijas par to, ka šim ierēdnim būtu vajadzīga rotācija uz kādu citu iestādi, proti, ka viņš ir aizsēdējies vienā vietā, lai arī ieņemamais amats ir pietiekami augsts, lai par šādu lietu runātu. Kādēļ tā? Iespējams, saknes ir meklējamas laikā, kad S. Karelis piedzīvoja paaugstinājumu, un tas sakrīt ar brīdi, kad Gaidis Bērziņš atkārtoti kļuva par tieslietu ministru.

Uzņēmumu reģistrs ir Tieslietu ministrijas pakļautības iestāde, un, ja vien ministrs būtu bijis ar pietiekamu ietekmi, tad būtu varējis iespaidot procesu. Par iespēju, ka tieši G. Bērziņš ir S. Kareļa mentors vai aizstāvis politiskajā vidē, liecina kāds cits fakts, ko pētījis TV3 raidījums Nekā personīga. Proti, 2020. gada 8. martā raidījums sākas: “Ar bijušo tieslietu ministru Gaidi Bērziņu saistīts uzņēmums saņēmis maksājumu it kā par sniegtām konsultācijām Olainfarm mantinieču lietā. Bērziņš, būdams Uzņēmumu reģistra Konsultatīvajā padomē, palīdzēja panākt vajadzīgo rezultātu.”

Starp citu, rakstot par Konsultatīvās padomes lēmumiem, Dienas Bizness lūdza arī G. Bērziņa skaidrojumus, kuros viņš krasi norobežojās no konkrētības, lai lēmumi netiktu saistīti ar Olainfarm lietu, tomēr visiem aptaujātajiem juristiem bija skaidrs viedoklis, ka padomes sēdes tiek sasauktas tieši šī iemesla dēļ. Jau izklāstījām, ka S. Karelis stāv aiz neskaitāmiem reģistrācijas lēmumiem tieši Olainfarm lietā un Konsultatīvās padomes lēmumu izmantošanas iznākuma Augstākajā tiesā.

Viss kopumā norāda uz to, ka S. Kareļa politiskā aizmugure ir Latvijas stabilākās un vecākās varas partijas Nacionālā apvienība Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, turklāt, iespējams, tieši šis jurists ar ilggadējo pieredzi ir viens no labākajiem S. Kareļa padomdevējiem. Vismaz oficiāli viņš ir UR konsultatīvajā padomē, un abi tā vai citādi ir saistīti ar lēmumiem pēdējo gadu skandalozākajā lietā. Vai var pārmest, ka kāds jurists ar lielu ietekmi politikā ik pa laikam pamāca Uzņēmuma reģistra ietekmīgāko vīru? Ja Olainfarm gadījumā būtu jārunā ar juristiem, vai viņi šeit saskata riskus un kādus, tad, raugoties politiskās skatuves virzienā, riski ir acīmredzami, jo UR nodarbojas arī ar politisko partiju reģistrāciju, biedrību un kustību reģistrāciju.

Savukārt no savlaicīgas reģistrācijas ir atkarīgs tas, vai partija varēs piedalīties vēlēšanās, vai saņems valsts atbalstu politiskai partijai korektas pārreģistrācijas gadījumā un kuras personas būs atbalsta saņēmēji. Par piemēru var ņemt savulaik nevēlamo un šobrīd jau izjukušo Artusa Kaimiņa partiju Kam pieder valsts, kur ir pietiekami daudz piemēru paraugiem, lai spriestu, vai viss šajā jomā ir labi. 2022. gada 1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas, kas nozīmē, ka jaunu partiju reģistrācija, lai piedalītos šajās vēlēšanās, vairs nav iespējama. Visticamāk, par to, vai visi ir paspējuši laikā reģistrēties, uzzināsim tuvākajā laikā, kā arī par to, vai S. Karelis vai viņa padotie mēģinājuši ietekmēt politisko procesu, kādu no reģistrācijām atsakot vai kavējot.

Epilogs

Šīs ietekmīgās otrās personas stāsts neapšaubāmi liecina par to, ka S. Karelis ir ieguvis pietiekamu profesionalitāti, pieredzi un rūdījumu, lai būtu kas vairāk nekā vietnieks iestādē. Iespējams, ka ir laiks dodies lielajā politikā un pēc gada startēt vēlēšanās, jo politiķa pieredze Iecavā jau ir. Iespējams, ka jāpiesakās pašam vadīt kādu valsts iestādi, uzņemoties pilnu atbildību par sekām, kas iestājas pēc iestādes lēmuma, vienlaikus dodot iespēju kādam citam mainīt kārtību UR, kas jau 10 gadus šķiet pierasta un nemainīga.

Tēma par ierēdņu rotāciju īpaši kļuva aktuāla 2016. gadā, kad arī notika rotācijas atsevišķās valsts iestādēs. Civildienesta likums nosaka ierēdņa tiesības uz pastāvīgu civildienestu, nevis uz pastāvīgu amatu vienā un tajā pašā iestādē neierobežoti ilgu laiku, un to likumdevējs ne velti ir paredzējis, jo valsts interese kopumā ir ne tikai tiesiskuma un kārtības saglabāšana, bet arī tēla un reputācijas jautājums. Pēc noklusējuma, tieši labas reputācijas vārdā iestāžu vadītāji ik četrus gadus iet uz konkursiem, daudzām pirmajām personām ir noteikts kalpošanas ilguma limits, un tieši tādēļ ir jautājums, kādēļ rotāciju nepiedzīvo amatpersona, kas pēc iestādes reglamenta ir apveltīta ar lielāku varu nekā tās vadītājs, kas ienācis konkursa kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 17. martā par tirdzniecības centru "Spice" un "Spice Home" vadītāju un valdes locekli iecelta Iveta Priedīte, pārņemot pienākumus no Marie Vaino.

"Pēdējie gadi ir bijuši izaicinoši daudzām uzņēmējdarbības nozarēm, īpaši mazumtirdzniecībai. Esmu ļoti pateicīgs Marie Vaino, kura kā "Spice" un "Spice Home" akcionāre pieņēma mūsu priekšlikumu un pēdējo pusgadu veiksmīgi vadījusi tirdzniecības centrus. Mūsu personāla atlases process vietējā vadītāja atrašanai ir noslēdzies, un esmu ļoti priecīgs, ka Iveta Priedīte sāks strādāt kā jaunā izpilddirektore," sacīja kompleksa "Spice" valdes priekšsēdētājs Taavi Ojala.

"Abi tirdzniecības centri ir nozīmīgi galamērķi Rīgas iedzīvotājiem, viesiem un tuvējo rajonu iedzīvotājiem. Ivetai Priedītei ir ilga un ļoti profesionāla karjera Latvijas mazumtirdzniecības sektorā, un esmu pārliecināts, ka viņas pieredze uzlabos apmeklētāju iepirkšanās pieredzi tirdzniecības centros "Spice" un "Spice Home"," turpina Taavi Ojala.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divas leģendas - Miks Džegers (The Rolling Stones) un Deivs Grouls (Foo Fighters) - nu pat izdevis singlu, kura video centrā redzams Latvijas ražotāja "JZ Microphones" mikrofons.

"Pasaules slavenā grupa "The Rolling Stones" kopš vasaras strādāja pie albuma, kura ierakstos tiek izmantoti vairāki "JZ Microphones" produkti. Pirms dažām dienām tika publiskota dziesma "Eazy Sleazy", kurā izmantots "JZ Microphones" modelis "Vintage 67", kā arī videoklips, kurā piedalās gan Miks Džegers, gan grupas "Foo Fighters" līderis, solists Deivs Grols, kura mūziķa karjera sākās leģendārajā grupā "Nirvana"," stāsta ieraksta producents Mats Klifords ( Matt Clifford).

"Mēs diezgan bieži saņem ziņas no pasaules mēroga mūzikas zvaigžņu producentiem, ka studijas ierakstos izmantoti "JZ Microphones". Taču šie veiksmes stāsti paliek aizkadrā, jo mums nav tiesību publiskot foto vai video no ierakstu studijām, kurās redzami tādi mūziķi kā Lady Gaga vai Bono (U2) un citi ar mūsu mikrofoniem. Lielajām zvaigznēm ir reklāmas līgumi ar globālajiem zīmoliem, kas viņiem aizliedz parādīties ar citiem zīmoliem, neskatoties uz to, ka mūzikas studijā viņi lieto tieši mūsu mikrofonus. Mika Džegera video ir īpašs ar to ka, ka šoreiz mūsu ražotais mikrofons ir teju pašā video klipa centrā! Šī ziņa ir satricinājusi mūzikas industriju. Lai arī esam pazīstami profesionālajā vidē, tomēr esam mazs ražotājs no Latvijas, un te pēkšņi esam kopā ar vienu no pasaulē lielākajām mūzikas zvaigznēm Miku Džegeru (Rolling Stones) un Deivu Groulu (Foo Fighters).Daudzi brīnās, kā tik mazas valsts un relatīvi maza ražotāja produkts var nonāk pasaules mēroga zvaigžņu priekšā? Manuprāt, pasaule ir nogurusi no lielajiem industrijas milžiem, zīmoliem, kas definē modi, tehnoloģiju un audio industriju. Cilvēki meklē ko jaunu, savādāku, iespējams, labāku un īpašāku, lai veicinātu savas radošās vēlmes. Latvija ir unikāla, jo pro-audio industrijā ir vairāki šādi veiksmes stāsti – "Game Changer Audio", "Sonarworks", "Erica Synths", "Reflector Audio" un mēs – "JZ Microphones". Šobrīd no ASV skata punkta, Eiropā pro-audio industriju definē divas valstis – Vācija un Latvija,"" komentē "JZ Microphones" valdes loceklis Andri Ēvelis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Izaicinājumu vadīt būvuzņēmumu šodien pielīdzina sarežģītai šaha spēlei

Jānis Goldbergs, 06.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau Saeimas līmenī parādījušies pirmie brīdinājumi par būvniecības nozares pārkaršanu: materiālu cenas turpina augt, palielinājusies konkurence publiskajos iepirkumos, Konkurences padome uzlikusi sodus virknei lielāko būvkompāniju, turot aizdomās par dalību kartelī.

Šajā situācijā šā gada vasarā SIA Arčers vadību pārņēma Kārlis Balgalvis. Viņam arī Dienas Biznesa jautājumi par izaicinājumu kokteili būvuzņēmuma vadītājam.

Fragments no intervijas

Arčers kā uzņēmums Latvijā ir no 1992. gada. Šā gada vasarā mainījusies patiesā labuma guvēju struktūra, protams, arī uzņēmuma valde. Un tomēr es lūgšu atgādināt redzamākos Arčera celtos objektus?

Es fokusējos uz nākotni un visu uzņēmuma vēsturi sīkumos neesmu iepazinis, tomēr lielākos objektus zina jebkurš profesionālis nozarē. Piemēram, Latvijas Valsts mežu birojs Pārdaugavā, Rīgas Doma baznīcas torņa renovācija, Rēzeknes GORS, Stopiņu kultūras nams...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 25 gadu karjeras uzņēmumā un 6 gadiem tā vadībā Gunta Jēkabsone atstāj Circle K Latvia izpilddirektores amatu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz vēlmi ļauties jauniem izaicinājumiem profesionālajā dzīvē, informē uzņēmums.

No 1.maija izpilddirektora amatā stāsies Sigitas Raila, kurš šobrīd ir Circle K Ireland finanšu direktors.

G.Jēkabsones karjera Circle K Latvia (tajā laikā Statoil) sākās 1996.gadā degvielas uzpildes stacijas pārdevējas amatā un turpinājās ar strauju izaugsmi, kas 2008.gadā aizveda līdz Finanšu departamenta vadītājas amatam, bet jau 2015.gadā - uzņēmuma izpilddirektores pozīcijai.

Uzņēmums norāda, ka G.Jēkabsonei pildot finanšu direktores pienākumus, veiksmīgi tika pārvarēta 2008.gada pasaules finanšu krīze, jau vadītājas amatā realizēta Statoil zīmola maiņa, kā arī visā izpilddirektores pienākumu izpildes laikā: paplašināts un modernizēts DUS tīkls, digitalizēti vadības sistēmas procesi, kā arī sperti nozīmīgi soļi pretim ilgtspējīgiem risinājumiem uzņēmuma pārvaldībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Philip Morris International sesto gadu pēc kārtas atzīts par labāko darba devēju

Db.lv, 21.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Phillip Morris Latvia mātes kompānija Philip Morris International (PMI) jau sesto gadu pēc kārtas ir atzīta par labāko darba devēju.

Starptautiskā līmenī darba devējus katru gadu izvērtē un sertificē neatkarīgi auditori no Nīderlandē bāzētā TOP darba devēju institūta (Top Employers Institute). Sertifikācijas procesā tiek vērtēta uzņēmumu cilvēkresursu stratēģija un ikdienas prakse, kā arī organizācijas ieguldījums labākas darba vides veidošanā.

TOP darba devēju institūts sertifikācijas procesā izvērtē uzņēmumu praksi sešās cilvēkresursu pārvaldības jomās: vadība (biznesa stratēģija un cilvēku vadības stratēģija, līderība), pārvaldības forma (darba vides organizācija un pārmaiņu vadība, cilvēkresursu digitalizācija un darba vide), spēja piesaistīt (darba devēja zīmola veidošana, darbinieku piesaistīšana), attīstība (karjeras veidošanas un darbinieku izaugsmes iespējas, apmācības), iesaistīšana (darbinieku labsajūta, iesaistīšana, atalgošana un atzinības), spēja vienot (vērtības, ētika daudzveidība, iekļaušana un ilgtspējība).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vecumdienas – lielākā dzīves ballīte!

Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs, 28.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reizi septiņos gados Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) organizē Latvijas finanšu pratības stratēģijas izveidi, lai novērtētu situāciju ar iedzīvotāju naudas paradumiem un iezīmētu veicamos darbus tās uzlabošanai. Šogad izveidota jaunā stratēģija uz nākamajiem septiņiem gadiem.

Varētu jautāt – kā gan tā skar mani? Daudziem var šķist, ka šāds dokuments ir formāls un lido savā orbītā, neskarot parasta cilvēka ikdienu. Sava daļa taisnības tur varētu būt, tomēr vienā jomā visi esam vienā laivā – tie ir mūsu vecumdienu ienākumu avoti.

Daudziem šī tēma šķiet tik garlaicīga, ka ar to varētu aizdzīt mājās viesus no ieilgušas ballītes. Tomēr, lūkojoties dziļāk, man tā šķiet pietiekami interesanta, par to katram vajadzētu nedaudz padomāt un, visticamāk, arī rīkoties. Jā, vecumdienas šķiet kaut kas tik tāls un abstrakts, ka savlaicīgi par to domāt liekas nebūtiski. Tomēr tām ir sava līdzība ar ballīti, kuru rīkojot, jau iepriekš jāparedz, ko liksi galdā, kas jānopērk veikalā. Jo tuvāk brīdis, kad viesi klauvēs pie durvīm, jo mazāk iespēju pienācīgi sagatavoties. Vecumdienas ir tāda pamatīga ballīte, kurai katrs var sagatavoties, ja par to laicīgi sāk rūpēties. Protams, var jau paļauties uz viesiem, ka tie atnesīs līdzi visu vajadzīgo. Tas būtu līdzīgi, kā paļauties uz valsti, ka tā parūpēsies par visu nepieciešamo manām vecumdienām. Tomēr te tad der nedaudz apskatīt iespējas un esošo situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Otrā persona Nr.2 Latvijā – Māris Spička

Jānis Goldbergs, 12.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinām iepriekšējā nedēļā iesākto rakstu sēriju par Latvijas iestāžu otro personu ietekmi.

Otro personu TOP 2. vietu pēc Dienas Biznesa vērtējuma ieņēmis Konkurences padomes (KP) Izpildinstitūcijas vadītājs Māris Spička, no pirmās vietas ieguvēja atpaliekot tieši atklātu pārmetumu ziņā, kā arī nevar runāt par izteiktām nekārtībām iestādē viņa dēļ, drīzāk ir jautājums par tiesiskuma sapratni un tiesvedību gala iznākumiem.

Otrās personas – milzu ietekme priekšnieku ēnā 

Dienas Bizness pēc uzņēmēju sniegtās informācijas intervijās, neformālās sarunās, norādēs...

Arī šajā gadījumā Dienas Bizness centās neievērot anonīmus pārmetumus vai norādes, lai arī to ir krietni vairāk nekā pirmās vietas ieguvēja Sanda Kareļa gadījumā, ko aprakstījām pagājušajā nedēļā.

Otrā persona Nr.1 Latvijā – Sandis Karelis  

Otro personu TOP pirmo vietu pēc Dienas Biznesa vērtējuma ieņēmis Uzņēmumu reģistra...

Karjera paša rokām

Māris Spička savu karjeru Konkurences padomē sāka 2000. gadā ar 2500 latu lielu algu gadā, uzrādot 5000 latu lielus uzkrājumus skaidrā naudā. Jau 2006. gadā M. Spička bija Departamenta direktors un saņēma 15 tūkstošus latu gadā. Līdz ar laulībām notikusi arī dzīvokļa iegāde un paņemts kredīts – vairāk nekā 140 tūkstoši eiro, pārvēršot šodienas valūtā. Jau no pirmsākumiem manāms M. Spičkas rokraksts pieteiktajās likuma izmaiņās, kas laiku pa laikam tiek pieņemtas Saeimā, un 2016. gadā, vienlaikus M. Spičkam kļūstot arī par Konkurences padomes Izpildinstitūcijas vadītāju ar 35 tūkstošu eiro lielu algu gadā, likuma izmaiņas ieviesa nopietnas izmaiņas padomes un paša M. Spičkas darbā.

Gadu gaitā M. Spička aizvien biežāk parādās Saeimas komisijās, ierosina konkrētus priekšlikumus – gan kā veidot Konkurences likumu, gan kādai jābūt tā iekšējai struktūrai, sagatavo vēstules citu likumu un normatīvo aktu izmaiņām ieteikumu formā, formulē iestādes viedokļus. Līdz ar stāšanos Izpildinstitūcijas vadītāja amatā M. Spička pārņēma faktisko varu iestādē savās rokās, bet līdz ar Skaidrītes Ābramas aiziešanu no amata 2020. gada 15. aprīlī viņš jau ir uzskatāms par cilvēku, kurš pilnībā nosaka KP uzvedības toni.

Var pieņemt, ka M. Spička kā jurists, ierosinot izmaiņas likumdošanā un panākot vai arī sagaidot to pieņemšanu, ir savā veidā pats kaldinājis savu karjeru un izaugsmi iestādē, jo likumu izmaiņas nosaka gan lielākas KP pilnvaras, gan paplašina un atvieglo izmeklēšanas metodes, gan paredz pierādījuma apjoma izmaiņas, gan pāreju no pārsūdzības trīs tiesu instancēs uz pārsūdzību divās, kas rezultātā dod iespēju veiksmīgāk strādāt.

Visu rakstu lasiet 12.oktobra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies tradicionālā žurnāla Sporta Avīze 50 ekspertu aptauja, kurā jau 26. reizi tika noskaidrots gada labākais Latvijas sportā.

2021. gadā pirmās trīs vietas aizņēma Tokijas olimpisko spēļu veiksminieki, pārliecinošu uzvaru gūstot mūsu 3x3 basketbola zelta puišiem.

Sporta Avīzes aptaujā vienoti tiek balsots par vīriem, dāmām, individuālajām komandām, sporta spēļu komandām un nacionālajām izlasēm, bet starp 50 ekspertiem atrodami sporta politikas veidotāji, valsts augstākās amatpersonas, federāciju vadītāji, bijušās sporta zvaigznes, treneri, žurnālisti, Sporta Avīzes lasītāji, un šogad pirmoreiz savu viedokli izteica arī atbalstītāja Optibet darbinieki.

Eksperti bija gandrīz vienbalsīgi, mūsu olimpiskajiem čempioniem pirmo vietu atvēlot 47 no 50 anketām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Algu subsīdijas uzņēmējiem, pašnodarbinātajām personām vai patentmaksātājiem, kuriem Covid-19 epidemioloģisko ierobežojumu dēļ ir pārtraukta saimnieciskā darbība vai samazināts saimnieciskās darbības apjoms, nevakcinētām personām netiek plānots izmaksāt, informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Jau iepriekšējā nedēļā EM valdības sēdē prezentēja plānu, ka konkrēto atbalstu varētu izmaksāt tikai par tiem darbiniekiem, kuri sākuši vakcinācijas kursu pret Covid-19, tomēr pirmdien EM publiskotajā grozījumu redakcijā šāda prasība vairs nebija atrodama.

EM vēlāk precizēja, ka kļūdas dēļ pirmdien bija publiskota nepareiza projekta anotācijas versija.

Paredzams, ka par algu subsīdiju piešķiršanu Ministru kabinets lems otrdien, 26.oktobrī.

EM norāda, ka algu subsīdijas atbalsta kompensēšanai kopumā nepieciešami 64 miljoni eiro jeb 32 miljoni eiro mēnesī.

Ministrijas sagatavotie grozījumi vēsta, ka, lai saņemtu atbalstu, darba devējs apliecina, ka bez atbalsta darbinieki tiktu atlaisti un Covid-19 uzliesmojuma dēļ tiktu pārtraukta vai samazināta saimnieciskā darbība. Vienlaikus darba devējs apliecina, ka visā periodā, par kuru piešķirts atbalsts, ar šiem darbiniekiem netiek pārtrauktas darba attiecības un vismaz vienu mēnesi pēc atbalsta piešķiršanas. Pašnodarbinātās personas un patentmaksātāji apliecina, ka atbalsta periodā netiks pārtraukta saimnieciskā darbība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Schwenk Latvija Brocēnu cementa rūpnīcā plāno investēt 34 miljonus eiro

LETA, 03.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cementa ražotājs "Schwenk Latvija" šogad plāno investēt 34 miljonus eiro Brocēnu cementa rūpnīcā cementa dzirnavu un daudzkambaru silosa būvniecībā, aģentūru LETA informēja "Schwenk Latvija" pārstāvji.

Uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka tas ir lielākais investīciju projekts kopš jaunās Brocēnu cementa rūpnīcas atklāšanas un paredz būtisku efektivitātes pieaugumu un ietekmes uz vidi samazināšanu.

Plānots, ka šā gada nogalē Brocēnu cementa rūpnīcā darbu sāks vēl vienas cementa dzirnavas un daudzkambaru siloss cementa uzglabāšanai. Tas ļaus efektīvāk izmantot cementa rūpnīcas esošo kapacitāti, paplašināt Latvijā ražotā cementa klāstu ar videi draudzīgākiem produkta veidiem un raudzīties jaunu eksporta tirgu virzienā.

Cementa dzirnavas ir viens no būtiskākajiem ražošanas objektiem rūpnīcā, pavēstīja "Schwenk Latvija" pārstāvji. Topošo dzirnavu jauda būs līdz 170 tonnām cementa stundā atkarībā no cementa tipa. Tās sniegs iespēju pievienot Brocēnu cementa sortimentam vēl divas jaunas markas un daļēji aizstās vecākās paaudzes un energointensīvāko dzirnavu izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Aizturēti Bunkus slepkavībā iesaistītie, tostarp pasūtītājs un izpildītājs

Db.lv, LETA, 25.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Policijai maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā ir izdevies noskaidrot faktiski visu iesaistīto personu ķēdi, un otrdien šajā lietā aizturētas vairākas personas, tostarp izpildītājs un pasūtītājs, informēja Valsts policijā.

Policija patlaban atturas komentēt konkrētu personu skaitu, dzimšanas gadus un lomu sadalījumu noziegumā. Izmeklēšana lietā turpinās.

Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 1.nodaļas priekšnieks Romāns Jašins norādījis, ka šī viennozīmīgi ir viena no Valsts policijas vēsturē apjomīgākajām pasūtījuma slepkavības izmeklēšanas lietām, kas guva arī plašu rezonansi sabiedrībā un nemitīgu interesi par policijas darba progresu.

Izmeklēt šāda līmeņa lietas ar tik intensīvu publisko interesi nav vienkāršs uzdevums un nereti policija arī atteica sniegt plašāku ieskatu par paveikto, lai netraucētu tās virzībai, norāda Jašins.

"Bet nu izmeklēšana ir tajā stadijā, kad varam droši teikt - tā vainagojusies panākumiem. Esam noskaidrojuši gandrīz visu noziegumā iesaistīto personu ķēdi, sākot no slepkavības pasūtītāja, organizētāja līdz izpildītājam un šodien, 24.maijā, Valsts policija rūpīgi plānotas operācijas laikā veikusi aizturēšanas," norādījis Jašins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Spānijas uzņēmumiem jāsniedz dati par vīriešu un sieviešu algu atšķirībām

LETA--AFP, 14.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānijas uzņēmumiem būs jāsniedz dati par tajos nodarbināto vīriešu un sieviešu algu atšķirībām, lai sievietes varētu pieprasīt lielāku līdztiesību, paredz otrdien pieņemts valdības dekrēts.

"Ir ļoti svarīgi, lai būtu informācija par to, kā algu sistēma strādā, jo tur ir redzama diskriminācija, no kuras, mēs, sievietes, ciešam savā profesionālajā karjerā un savā dzīvē," preses konferencē sacīja nodarbinātības ministre Jolanda Diasa.

Uzņēmumiem ar vairāk nekā 50 darbiniekiem jāsniedz detaļas par algu vidējo līmeni "pēc dzimuma" katrā profesionālajā kategorijā vai amatā, lai izpildītu "pienākumu nodrošināt vienādu samaksu par vienādas vērtības darbu", teikts dekrēta tekstā.

Šāda caurspīdīguma mērķis ir ļaut darbiniekiem un arodbiedrībām pieprasīt algu līdztiesību vai nu pašā uzņēmumā, vai vēršoties tiesā, sacīja ministre.

Uzņēmumiem būs sešu mēnešu laikā jāpielāgojas jaunajai normai, par kuru vienojušās Spānijas galvenās arodbiedrības un premjerministra Pedro Sančesa sociālistu valdība, kas sevi dēvē par "feministisku".

Komentāri

Pievienot komentāru