Sankciju apmaiņas un rubļa vērtības krituma sakausējuma bomis smagi iedragājis ekonomikas pakausi ne tikai Latvijā
Tāpat kā nevar ietekmēt saulaino dienu skaitu vai novecošanos, uzņēmēji ir bezspēcīgi pret ģeopolitiskās «gaļasmašīnas» darbību. Lielvaru cīkstiņus starp Krieviju un ES uz savas ādas visvairāk izjutuši uzņēmēji, jo tieši viņiem uz saviem pleciem bija jāiznes politisko teķu ragošanās radītās sekas. Diemžēl par politiskās varas dalīšanu un ietekmes demonstrēšanu nācies norēķināties ražotājiem un eksportētājiem. Latvijas uzņēmēji par to samaksājuši pusmiljardu eiro, bet kopumā ES ienākumi no eksporta uz Krieviju sarukuši par 45,5 miljardiem eiro. Kopš 2014. gada augusta, kad Krievija, atbildot ES par tās ieviestajām ekonomiskajām sankcijām, noteica pilnīgu embargo piena, gaļas un citu pārtikas produktu importam, Latvijas biznesa vidē sērga sāka izplatīties kā vēzis. Tas smagi skāra arī virkni citu nozaru bez šajā sakarā plaši daudzinātā piena nozares kraha vai zivrūpniecības krīzes apogejas. Lai gan kaimiņzemes embargo sarakstā nebija ne tūrisma, ne iekārtu ražotāju, ne arī tekstila izstrādājumu ražošanas, farmācijas, vieglās rūpniecības un daudzu citu jomu, cieta arī tās, jo pēc rubļa krituma Krievijas tirgus faktiski aizvērās. Pirktspējas panīkums Krievijā līdz tādam līmenim, kad mūsu ražotos produktus var atļauties tikai bagātie, nav pat vājš mierinājums. Tomēr nevar neņemt vērā, ka, ievērojami sarūkot krievu valūtas vērtībai, arī mūsu zemē tapušo izstrādājumu realizācija ciestu pamatīgi.
DB jau ir rakstījis, ka arī potenciāla mētāšanās ar nacionālajām sankcijām, visticamāk, atspēlēsies biznesam. Kādā brīdī uzvirstot politiskajam noskaņojumam sodīt kādu valsti par šādu vai tādu nesmuku rīcību, jau atkal var ciest bizness. Turklāt pastāv šaubas, ka pirms ierobežojumu ieviešanas tiks smalki izvērtēts potenciālo zaudējumu apmērs, un tādējādi valdība ar tai rokās ielikto nacionālo sankciju nūjiņu rokās atgādina jaunāko klašu skolnieku, kuram uzticēts dinamīts – tā nacionālo sankciju likuma pieņemšanas gaitu DB iepriekš raksturoja kāds uzņēmējs. Ģeopolitikas upuri – uzņēmēji – var pamosties rītā, kad valsts vieglu roku aizskalojusi renstelē pūliņus, gadiem ilgi bruģējot ceļu uz ārējiem tirgiem. Tāpēc ar sankcijām vajag apieties kā ar uguni kūlas laikā – ļoti piesardzīgi. Iesaistoties politikas ķīviņos, politiķiem jārūpējas ne tikai par lozungu pavairošanu, bet arī par uzņēmējiem, lai tiem politdeķa raustīšanas rezultātā nenāktos pārtraukt darbību ar visām no tā izrietošajām sekām.
Par laimi, ir virkne pozitīvu piemēru tam, kā uzņēmēji tikuši galā ar embargo mācībām, veiksmīgi pagriežot eksportu citos virzienos vai iegūstot otru elpu. Tajā pašā laikā publiska priecāšanās, ka beidzot mūsu uzņēmējiem Krievija ir parādījusi durvis un tie spiesti klauvēt pie citām, piespiedu kārtā atraujoties no Krievijas kaimiņvalsts statusa labumiem, ir visai vieglprātīga. Neapšaubāmi sadarbība ar Krieviju gan pirms, gan pēc sankciju noteikšanas nozīmē augstu risku, tomēr patiesā embargo vēža ietekme ir lielāka tā kuplā sazarojuma dēļ, nekā saskaita viens vai otrs pētījums.
