Eksperti

Piecas karstākās tendences ekonomikā

Mārtiņš Kazāks, Swedbank Latvija galvenais ekonomists, 28.12.2017

Jaunākais izdevums

Aizvadītais gads kā pasaules, tā Latvijas ekonomikā bijis negaidīti straujas izaugsmes gads, pozitīvi ietekmējot gan valsts, gan uzņēmumu un iedzīvotāju maciņus. Latvijas izaugsmes 3. ceturkšņa temps (5,8%) bija straujākais, kāds šajā ciklā ir bijis. Lai gan pakāpeniski izaugsme kļūs lēnāka, Latvija arī nākamgad piedzīvos gana strauju ekonomisko kāpumu.

Piecas būtiskākās tendences ekonomikā šogad un 2018.gadā:

2017.gads Latvijas ekonomikā

Ielikti pamati nodokļu reformai

Aizejošais gads Latvijā aizritējis vērienīgas nodokļu reformas zīmē. Reformas rezultātā mazināts nodokļu slogs, īpaši mazo ienākumu saņēmējiem. Tāpat visi ienākumu veidi tiks aplikti ar vienu bāzes likmi. Uzņēmumu ienākuma nodokļa izmaiņās būtiskas ir divas lietas: avansa maksājuma atcelšana, otrs – nesadalītā peļņa netiks aplikta ar UIN. Pirmais uzņēmumam palīdz krīzes laikā, bet otrais, cerams, mudinās legalizēt patiesās finanšu plūsmas. Kopumā nodokļu reforma ir solītis pareizajā virzienā. Riski – kā to piemēros un cik daudz būs birokrātija. Valdībai vajadzētu iemācīties runāt saprotamāk – viena no problēmām bija pretrunīga un saraustīta komunikācija.

Beidzot investējam

Investīcijas pēc daudzu gadu nīkuļošanas atsāka strauji augt – kāpums ir pāri 20%. Straujākais sektors, kas Latvijas ekonomikā 2017.gadā audzis. Pēc dziļas krīzes būvniecībā straujš kāpums, un tas ir viens no faktoriem, kas darba tirgu sildīs arvien vairāk.

Darba tirgus uzkaršana

2017. gadā viens no aktuālākajiem diskusijas objektiem ir bijis arvien karstāks darba tirgus. To šogad ir turpinājis karsēt gan ekonomikas izaugsmes radītais pieprasījums pēc darbiniekiem, gan negatīvās demogrāfiskās tendences, gan atbilstošu prasmju trūkums. Tiek lēsts, ka algu kāpums šogad sasniedzis 7,5%. Jāņem vērā, ka būtiska daļa oficiālās algas kāpuma ir legalizācijas efekts, līdz ar to tas nav taustāms ienākumu kāpums.

Inflācija atgriezusies

Līdzās iepriecinošajiem ekonomikas izaugsmes rādītājiem un algu kāpumam 2017. gadā atgriezusies arī inflācija, pakāpjoties no 0% līdz 3%. Cenu pieaugumu ietekmējis gan augstāks akcīzes nodoklis, gan iedzīvotāju ienākumu kāpums, gan dārgāki energoresursi pasaules tirgū. Cenas augušas pārtikai, bezalkoholiskajiem dzērieniem, kā arī ar mājokli un transportu saistītām precēm un pakalpojumiem. Lai gan vidēji ienākumu pieaugums šogad ir bijis straujāks par cenu kāpumu, un iedzīvotāju kopējā pirktspēja augusi, inflācijas ietekmi vairāk jutuši iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem.

Kreditēšanas tempi vēl lēni

Kreditēšanas apjomos 2017.gadā robustus plusus vēl joprojām neredzam. Tam par iemeslu ir gan piesardzība iedzīvotāju un uzņēmēju pieprasījuma pusē, gan arī virkne jaunu regulu, kas ietekmē banku kreditēšanas iespējas.

Ko Latvijas ekonomikai nesīs 2018. gads?

Pasaules ekonomikas izaugsme turpināsies

Pasaules ekonomika, lai gan piezemētāk, bet turpinās augt, ko izjutīs arī Latvija. Pieprasījuma kāpums pasaulē palielinās eksporta apjomus. Savukārt galvenie negatīvie riski pasaulē lielākoties saistīsies ar politiskajiem un ģeopolitiskajiem aspektiem: ASV – Ziemeļkorejas attiecību saspīlējums, Krievijas grūti prognozējamā politika, vēlēšanas Itālijā, Trampa pretrunīgā politiskā retorika un Brexit sarunu gaita.

Darba tirgus turpinās karst

Jaunajā gadā ekonomikā joprojām aktuāli būs jautājumi, kas skar darba tirgu. Tas turpinās karst, savukārt algas – augt. Turklāt ne tikai privātajā sektorā nodarbinātajiem, bet arī atsevišķos segmentos sabiedriskajā sektorā, piemēram, veselības aprūpē. Savukārt darba devēju dienaskārtībā saasināsies darbaspēka trūkums. Darba ņēmēji jutīsies arvien labāk, jo līdz ar darbaspēka iztrūkumu viņu daļa ienākumu sadalē kļūs arvien lielāka. Nākamgad algu kāpums būs tuvu 10%, bet joprojām būtiska daļa būs legalizācijas rezultāts, kas neatspoguļosies taustāmā ienākumu palielinājumā.

Vēlēšanu priekšvakara «bubmulēšana»

Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, visdrīzāk, neko jaunu un drosmīgu no politiķiem gaidīt nav pamata. Līdz ar to Latvijas ekonomika jaunajā gadā augs griezdamās, bet bez nepopulāriem, lai arī vajadzīgiem, reformu pārsteigumiem. Tas nozīmē, ka nākošā iespēja atgriezties pie reformām, visticamāk, būs tikai 2020.gadā, un laiks tiks palaists vējā – ekonomikas izaugsme kļūs krietni mērenāka un reformām un kļūdu labošanai naudas būs jau krietni mazāk.

Inflācija straujāka nekā šogad

Inflācija pakāpsies no turpat 3% šogad līdz 3,5% nākamgad. To pavilks uz augšu gan akcīzes kāpums, gan darba tirgus uzsilšana un tai sekojošs ienākumu kāpums, kā arī cenu kāpums pasaulē.

Latvijas ekonomikas uzrāviens – lēnāk, bet turpināsies

Latvija arī nākamgad piedzīvos noturīgu ekonomisko izaugsmi. Preču un pakalpojumu eksports joprojām būs būtisks ekonomikas izaugsmes dzinulis, un to turpinās virzīt spēcīgs ārējais pieprasījums. Joprojām spēcīga būs investīciju aktivitāte. Lielākus vai mazākus ieguvumus savos maciņos beidzot sajutīs jau gandrīz visi valsts iedzīvotāji, kā arī valsts un pašvaldību budžeti. Salīdzinot ar gadalaikiem – lai gan tā vairs nebūs pavasara jūsma un jūlija karstums, nākamgad ekonomikā vēl jutīsim patīkamu vasaras otrās puses siltumu, kad dārzos parādās raža, līdz atvasarai vēl kāds laiks un rudens dzestrums vēl tālu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti

Lelde Petrāne, 08.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban prognozes par turpmāko Latvijas ekonomikas virzību uzlabojas, taču negaidīti notikumi tās atkal var mainīt, atzīst banku ekonomisti.

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 1,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 2,9 %.

Milzu improvizācija

“Mierinājumam var teikt, ka kopējā pievienotā vērtība gada laikā gandrīz nav mainījusies (-0,1%), kritums noticis uz iekasēto produktu nodokļu rēķina,” saka “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.

Pēc viņa teiktā, nekad vēl priekšstats par Latvijas ekonomikas tuvāko nākotni nav tik ļoti pasliktinājies kā šī gada februārī un martā. Nekad tas nav tik strauji uzlabojies kā sekojošajos divos mēnešos – aprīlī un maijā. Taču šī uzlabojuma sākumpunkts bija ārkārtēju bažu un nenoteiktības brīdis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Banku analītiķi: Stagnācija ekonomikā var saglabāties vēl vismaz pusgadu

LETA, 30.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau trešo ceturksni pēc kārtas turpinās ekonomikas lejupslīde un stagnācija ekonomikā var saglabāties vēl vismaz pusgadu, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula norāda, ka, lai gan ekonomiskās izaugsmes lēnīgums Latvijas tirdzniecības partnervalstīs kavē iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu Latvijā, tomēr šī faktora negatīvo ietekmi trešajā ceturksnī, visticamāk, kompensējusi investīciju aktivitāte, kā arī stabilitāti patēriņam pamazām piešķir pirktspējas atjaunošanās. Latvijas IKP trešajā ceturksnī ir palielinājies par 0,6% pret iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli koriģētiem datiem.

Steidzot investīciju projektus, kuru īstenošanas termiņš ir vēl šajā gadā, būvniecība, visticamāk, būs turējusies spēcīgi gan trešajā ceturksnī, gan turēsies uz izaugsmes takas arī ceturtajā ceturksnī, prognozē Paula. Tikmēr no īstermiņa datiem redzama vāja kopējā rūpniecības izaugsme, ko nelabvēlīgi ietekmējusi eksporta tirgu bremzēšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē un Eiropā valdošie nenoteiktības vēji ietekmēs ekonomiskās izaugsmes apmērus arī Latvijā, vienlaikus tie investorus padara piesardzīgākus un tādējādi lēmumi par ieguldījumiem var tikt atlikti.

Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē par to, ko 2020. gads nesīs ekonomikai Eiropā un Latvijā, atklāja Latvijas Bankas eksperti.

Latvijas Banka IKP pieaugumu 2020. gadam rēķina 2,6% (izlīdzinātie dati), inflāciju 2,4%. Pasaules ekonomika, lai arī lēnāk, bet aug. Ekonomika aug divu faktoru dēļ - pieaug strādājošo skaits un pieaug darba ražīgums, turklāt bezdarba līmenis tādās valstīs kā Vācijā, ASV, Jāpānā ir nepieredzēti zems.

Vienlaikus ir vairāki nenoteiktības faktori -- tirdzniecības kari, Brexit, politiskā nestabilitāte, arī koronovīrusa jautājumi utml.. Tam pretī ir vairākas ekonomisko izaugsmi balstošās sviras, viena no tām monetārā politika, taču ar to vien varot nepietikt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vissmagākās debates, nododot grozījumus Krimināllikumā un kriminālprocesa likumā Saeimai, 9. oktobra sēdē bija tieši par debatēm, proti, ka tiesneši turpmāk varētu ierobežot debašu ilgumu un apsūdzētā pēdējo vārdu.

Grozījumi vairākos Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma pantos tiek virzīti tieši ar Saeimas Juridiskās komisijas iniciatīvu, nevis kā ierasts - pēc izskatīšanas Ministru kabinetā. Deputāta Andreja Judina skaidrojums par šādu risinājumu ir vienkāršs – tā būs ātrāk. Tieslietu ministrija pauda atbalstu, norādot, ka izskatīšana Ministru kabinetā prasītu daudz lielāku laiku. Savukārt deputāts Gundars Daudze norādīja, ka tie, kuri nav strādājuši apakškomisijā, pirmo reizi ierauga šādus jaunumus.

Būs maznozīmīgi noziegumi

Gaidāmās izmaiņas Krimināllikumā ir visdažādākās, sākot no tā, ka suņu īpašniekiem nedraudēs kriminālsods par to, ka viņu mīlulis kādam iekodis tikai mazliet, jo tāds sods, pēc A. Judina domām, ir pārāk skarbs. Līdzīgi ir ar Krimināllikuma 260. pantu par satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Proti, autovadītāji, kuri, uzbraucot upurim, radīs tikai nelielus miesas bojājumus, būs sodāmi administratīvā kārtībā un šis pārkāpums tiek dekriminalizēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba tirgu no pārlieku lielas atdzišanas turpmāk turēs valdības atbalsta programmas, kuru efektivitāte būs izšķiroša, nosakot ekonomikas tālākās atgūšanās pozīcijas, un, jo vairāk darbinieku tiks noturēti darba tirgū, jo spēcīgāka tā būs, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Augstākais līmenis

Šī gada pirmajā ceturksnī bezdarbs Latvijā ir palielinājies līdz augstākajam līmenim pēdējos divos gados un sasniedza 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati. Salīdzinājumā ar 2019. gada pēdējo ceturksni bezdarbs Latvijā ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, kas ir straujākais bezdarba kāpums Latvijā kopš 2009. gada, saka AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš Taču COVID-19 izraisītā krīze ekonomikā un ne tikai attīstās ļoti dinamiski, tādēļ mēnesi vai divus veci makroekonomiskie rādītāji faktiski jau ir novecojuši un maz raksturo situāciju ekonomikā šobrīd. Tas redzams arī darba tirgū. Kopš marta beigām bezdarbs Latvijā ir strauji audzis un reģistrētais bezdarbs šobrīd pārsniedz 8%, savukārt, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, faktiskais bezdarbs ir sasniedzis 13%. Tik augsts bezdarbs Latvijā pēdējos reizi piedzīvots 2013. gadā un pēc eksperta prognozēm, bezdarbs šogad kopumā Latvijā varētu sasniegt 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbinieku apmierinātība ir uzņēmuma tēla spogulis

Tā uzskata AS Kesko Senukai Latvia personāla vadības biznesa partnere Irēna Unda. Tāpēc uzņēmuma personālvadības priekšplānā tiek izvirzīta darbinieku apmierinātības celšana un iespēja ikvienam augt profesionāli.

AS Kesko Senukai Latvia komandā ir 600 darbinieku, un 95% no viņiem ikdienā strādā klientu apkalpošanā. «Servisam mūsu nozarē ir izšķiroša loma, jo bieži vien cilvēki nāk uz veikalu ne tikai, lai iegādātos kādas konkrētas preces, bet arī vēlas saņemt padomu, kādu risinājumu. Augsta līmeņa klientu apkalpošana nozīmē laipnu attieksmi un smaidu, lai cilvēks, izejot ārā no veikala, jūtas labi un vēlas atkal atgriezties,» teic I. Unda, kuras vadītajai nodaļai šajā gadā priekšā ambiciozs mērķis – atrast 200 darbinieku jaunajam uzņēmuma veikalam, kas tiks atvērts pārveidotajā tirdzniecības centrā Galerija Azur, kura jaunais nosaukums būs Ozols. Tas būs lielākais Kesko Senukai Latvia veikals Latvijā, un tas papildinās jau esošo šī zīmola saimi, kurā ietilpst desmit veikalu – trīs Rīgā un septiņi reģionu pilsētās. Veikala tīkla veidošanā Latvijā ir vēl izaugsmes iespējas, tostarp, izmantojot franšīzi kā biznesa formu. Lietuvā no 80 Kesko Senukai veikaliem 65 darbojas uz franšīzes līguma pamata.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada ekonomikas attīstības amerikāņu kalniņi atpaliek tikai no ekonomikas prognožu attīstības amerikāņu kalniņiem.

Latvijas ekonomikas piedzīvotais kritums otrajā ceturksnī bija iespaidīgs, taču mazāks nekā sākotnēji prognozēts, līdz šim pie mums izdevies izvairīties arī no vīrusa atkārtota uzliesmojuma, un atgūšanās daudzās nozarēs notiek straujāk nekā gaidīts, jaunākajā ekonomikas apskatā norāda "Swedbank" eksperti.

Ekonomisti paaugstinājuši prognozi un gaida kritumu 5% apmērā šogad (iepriekš -7,5%). Pēc sākotnējā atlēciena trešajā ceturksnī turpmākais atkopšanās ceļš gan būs līkumots. Veidojot prognozes pieņemam, ka jau nākamgad pandēmijai tiks rasts medicīnisks risinājums, tādēļ izaugsme pasaulē un Latvijā straujāka varētu kļūt nākamā gada vidū. Kopumā viņi sagaida, ka ekonomika augs par 4,2% 2021. gadā un par 3.3% 2022. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad trešajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, samazinājies par 0,6%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pēc provizoriskām aplēsēm, IKP ietekmēja kritums ražojošajās nozarēs par 3,9% un pakalpojumu nozaru pieaugums par 1,7%.

Vienlaikus, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas ekonomikā minētajā laika periodā bijis kritums par 0,4%.

Savukārt 2022.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2022.gada otro ceturksni -, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 1,7%.

2022.gada trešajā ceturksnī Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, bija 7,104 miljardu eiro apmērā.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis secina, ka "ekonomika ir iestūrējusi mīnusos nedaudz ātrāk kā gaidīts, kas noticis gan salīdzinoši labās aktivitātes šajā laika periodā pērn, gan tas, ka augošās dzīves dārdzības krīze un nenoteiktība sāk izplesties pa dažādiem ekonomikas sektoriem".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais SSE Riga (Stockholm School of Economics in Riga) «Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs» uzrāda satraucošu tendenci, proti, pieaugot ekonomikai Latvijā turpina pieaugt arī ēnu ekonomika, informē indeksa veidotāji.

Ēnu ekonomika Latvijā 2018. gadā sasniedz 24,2% no IKP, kas ir pieaugums par 2,2% salīdzinājumā ar 2017. gadu.

Ēnu ekonomikas apjoms 2018. gadā Lietuvā ir 18,7% un Igaunijā 16,7% no IKP. Gada laikā ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pieaudzis par 0,5%, bet Igaunijā samazinājies par 1,5%.

Atbilstoši pētījuma rezultātiem, visās trīs Baltijas valstīs nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente 2018. gadā (līdzīgi kā 2017. gadā) ir «aplokšņu» algas, kas Latvijā veido 43.5% no kopējās ēnu ekonomikas, bet Igaunijā un Lietuvā attiecīgi 54,5% un 43,2%. Vidējā algas daļa (%), ko uzņēmēji slēpj no valsts 2018. gadā ir relatīvi līdzīga Lietuvā un Igaunijā (attiecīgi 15,5% un 16,7%), bet izteikti lielāka Latvijā (21,5%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rēzeknes pilsētas domes ārkārtas sēdē ceturtdien pieņemts lēmums samazināt budžeta izdevumus, lai stabilizētu pilsētas finanšu situāciju.

Pilsētas tēriņus nolemts samazināt par 3,5 miljoniem eiro, pārskatot brīvprātīgās funkcijas un optimizējot budžeta izdevumus, kas ļaušot kādā no nākamajām sēdēm pieņemt bezdeficīta budžetu.

Ietaupījumi rasti, atsakoties no brīvprātīgās iniciatīvas pabalstiem, sporta biedrību un profesionālo sportistu atbalsta, radošo pakalpojumu centra brīvās iniciatīvas pasākumiem un veicot citus taupības pasākumus.

Karstākās diskusijas raisījās par priekšlikumu ar jūniju noteikt pašvaldības administrācijā četru dienu darba nedēļu. Opozīcijas deputāts Juris Guntis Vjakse (NA/LZP/JV/LRA/LP) uzsvēra, ka nepieciešams domāt par domes darbiniekiem, lai pašvaldība tos nezaudētu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūnijā vidējā NordPool elektroenerģijas biržas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 76,23 eiro par megavatstundu (EUR/MWh), kas ir par 57,4% augstāka nekā maijā un par 140% augstāka nekā pirms gada, liecina Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" apkopotā informācija.

Kopumā Baltijā un Somijā, kā arī Zviedrijas 4. tirdzniecības apgabalā (ar kuriem Baltijai ir starpvalstu savienojumi) elektroenerģijas cena ir palielinājusies par 47,% procentiem. Igaunijā jūnijā cenas, salīdzinot ar maiju, pieauga par 48% jeb līdz 71,68 EUR/MWh, bet Lietuvā pieaugums ir 57,4% apmērā jeb līdz 77,74 EUR/MWh. Elektroenerģijas cenu būtisku pieaugumu izraisīja augstās gāzes cenas, kas kopš pagājušā gada ir pieaugušas vairāk nekā trīs reizes, būtisks CO2 izmešu kvotu sadārdzinājums, kā arī ikgadējie apkopes darbi atomelektrostacijās Somijā un Zviedrijā, kas samazināja tirgū pieejamās elektroenerģijas apjomu, kā rezultātā cenu kopējo biržas cenu noteica energoavoti ar augstāku piedāvāto cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Apple klienti App Store vienā nedēļā iztērējuši 1,4 miljardus dolāru

Lelde Petrāne, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"IPhone" un "iPad" īpašnieki 2019. gada nogalē bijuši īpaši aktīvi, ziņo "CNN"

"Apple" klienti laika posmā no Ziemassvētku vakara līdz Vecgada vakaram lietotnēm iztērējuši 1,42 miljardus ASV dolāru, kas ir par 16% vairāk nekā 2018. gadā, paziņojusi tehnoloģiju kompānija. Savukārt Jaungada dienā "Apple" uzstādījusi vienas dienas lietotņu pārdošanas rekordu - 386 miljonus ASV dolāru, kas ir par 20% vairāk nekā pirms gada.

Kopš "App Store" atvēršanas 2008. gadā lietotņu izstrādātāji ir nopelnījuši vairāk nekā 155 miljardus ASV dolāru, liecina "Apple" aplēses.

"IPhone" lietotājiem "karstākās" bezmaksas lietotnes bijušas "YouTube", "Instagram", "Snapchat", "TikTok" un "Facebook Messenger". Starp maksas lietotnēm vislabāk veicies "Facetune", fotoattēlu rediģēšanas lietotnei "iOS" vai "Android" tālruņiem, kam seko plānošanas lietotne "HotSchedules" un laika prognožu lietotne "DarkSky".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cigaretes kļūs dārgākas, jo no 1. jūlija tiek paaugstināta akcīzes nodokļa likme, tirgotāji bažījas par cigarešu nelegālās aprites pieaugumu, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nodokļu reformas ietvaros pērn tika arī noteikti termiņi, kuros tiek palielinātas akcīzes nodokļa likmes. Tabakas izstrādājumiem akcīzes nodokļa likmju izmaiņas paredzētas ik pēc pusgada. Pirmais akcīzes nodokļa likmju pieaugums jau tika īstenots ar šā gada 1. janvāri, tagad ar 1. jūliju cigaretēm tiks piemērots augstāks nodoklis un tās kļūs dārgākas. Daļa aptaujāto šo akcīzes nodokļa kāpumu uzskata par loģisku, jo ar tabakas cenu mazinot smēķētāju rindas. Citi šo soli vērtē kā pretimnākšanu ēnu ekonomikai. Nākamais akcīzes nodokļa likmju kāpums ir plānots ar 2019. gada 1. janvāri.

Cerētais varot izpalikt

Lai arī nodokļu reformas diskusijās tabakas akcīzes nodokļa pieauguma intensitāte tika skarta, tomēr karstākās diskusijas bija par akcīzes nodokļa likmēm degvielai, kā arī citiem nodokļiem. Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs atzīst, ka legālos tirgotājus satrauc vairākas problēmas tieši saistībā ar tabaku. «Līdzšinējā pieredze jau rāda, ka akcīzes nodokļa likmju kāpums situācijā, kad valsts nespēj sekmīgi apkarot nelegālo tabakas izstrādājumu apriti, liek ciest legālajiem tirgotājiem, vienlaikus dodot jaunas papildu iespējas nelegālā tirgus dalībniekiem,» iezīmē H. Danusēvičs. Viņš norāda, ka par ieguvēju nevar nosaukt arī valsti, jo tabakas akcīzes nodoklī nevar iegūt ieplānoto. To apliecina arī šā gada pirmo piecu mēnešu budžeta ieņēmumu tabula. Proti, no 2018. gadā par tabakas izstrādājumiem maijā iekasēti ir 73,4 milj. eiro plānoto 77,9 milj. eiro vietā. Pagaidām neiekasētais jeb iztrūkstošais apjoms ir 4,45 milj. eiro. Tas nozīmē, ka vismaz pagaidām smēķētāji nav spējuši papildināt valsts maku ar prognozēto naudu, bet vai šī nauda ir vai nav nonākusi ēnu ekonomikas darboņu kabatās vai arī tomēr pīpētāju kļuvis mazāka, ir grūti spriest.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Future of Food veiksmīgākā ideja - produktu fermentēšanas aplikācija

Zane Atlāce - Bistere, 20.02.2020

5 000 eiro tālākai attīstība ieguva komanda "JarBuddies", kuru pārstāvēja dalībnieki no Dānijas, Nīderlandes, Latvijas un Horvātijas.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas nozares inovāciju hakatonā "Future of Food" par veiksmīgāko ideju atzīta Dānijas, Nīderlandes, Latvijas un Horvātijas komandas "JarBuddies" piedāvātā produktu fermentēšanas aplikācija.

Kultūrvietā "Spīdola" 18.-19. februārī 24 stundu garumā norisinājās pārtikas nozares inovāciju hakatons, kura laikā 100 dalībnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Dānijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Islandes, Somijas, Nīderlandes, Horvātijas, Ukrainas, Azerbaidžānas un Saūda Arābijas piedāvāja un izstrādāja jaunas idejas ilgtspējīgiem risinājumiem pārtikas nozarē.

Galveno naudas balvu 10 000 eiro apmērā no "Rimi Latvia" dalīja trīs veiksmīgākās idejas.

Visveiksmīgākā ideja - produktu fermentēšanas aplikācija, kas palīdz sekot līdzi procesam un sniedz iespēju sazināties ar citiem fermentācijas entuziastiem un dalīties ar produktu - saņēma 5 000 eiro tālākai attīstībai, un to ieguva komanda "JarBuddies", kuru pārstāvēja dalībnieki no Dānijas, Nīderlandes, Latvijas un Horvātijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas ekonomika pārsniegusi pirmskrīzes augstāko punktu

Mārtiņš Āboliņš, bankas Citadele ekonomists, 30.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnā gada pēdējā ceturksnī Latvijas ekonomika beidzot ir pārsniegusi pirmskrīzes augstāko punktu, kas tika sasniegts 2007. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes pirmais novērtējums par IKP 2017. gada 4. ceturksnī.

Salīdzinājumā ar 2016. gada nogali pērnā gada pēdējā ceturksnī Latvijas IKP palielinājās par 4,2%, savukārt pret iepriekšējo ceturksni IKP audzis par 0,3%. Tādējādi Latvijas ekonomika gada pēdējos mēnešus ir augusi nedaudz lēnāk kā trešajā ceturksnī, kad IKP pieaugums bija tuvu 6%. Šāds mērenāks pieaugums gada nogalē gan iepriekš jau bija prognozējams un situācija ekonomikā kopumā joprojām vērtējama kā ļoti laba, un priekšnosacījumi veiksmīgai ekonomikas attīstībai šogad ir labvēlīgi. Pēc manām prognozēm Latvijas ekonomikas izaugsme šogad varētu būt ap 4%.

No šodienas datiem secinām, ka pērn kopumā Latvijas ekonomika augusi par 4,5% un tas ir gandrīz 2 reizes straujāk kā vidēji iepriekšējos gados četros gados. Tik labi rezultāti sasniegti pateicoties ļoti labvēlīgai situācijai pasaules ekonomikā, kur iepriekšējā gadā fiksēts straujākais pieaugums kopš 2011. gada, kā arī ES fondu investīcijām, kas pēc gada pārrāvuma atgriezušās Latvijas ekonomikā. Šie faktori lielā mērā noteica arī ekonomikas izaugsmi pērnā gada nogalē, būvniecībai augot par 21% un rūpniecībai par 5% salīdzinājumā ar 2016. gada 4. ceturksni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā joprojām ir būvniecībā

Db.lv, 16.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepakojuma ražotāju konkurētspēju gan šogad, gan tuvākajā nākotnē ietekmēs spēja pielāgoties straujajai tirgus dinamikai un elastība klientu prasību apmierināšanā, akcentē Stora Enso Packaging Baltic reģionālā vadītāja Aija Zemribo.

Kādas izmaiņas un vienlaikus tendences iepakojuma tirgū bija vērojamas pagājušajā gadā kopumā gan pasaulē, gan Latvijā un Baltijā?

Uz šo jautājumu var atbildēt, ņemot vērā vairākus aspektus – gan globālās tendences, t.i., stabili augošo pieprasījumu pēc gofrētā kartona un papīra iepakojuma Eiropas un Āzijā tirgos, augošo interesi par videi draudzīgiem risinājumiem, gan arī klientu individuālās vēlmes, piemēram, veselīga dzīvesveida popularizēšana, dzīves kvalitātes uzlabošana, interneta veikalu tīklu aktīva izmantošana. Bet kopumā šīs tirgus tendences es gribētu raksturot ar vienu atslēgvārdu – ātrums. Mūsu uzņēmumā to saprot kā spēju un vēlmi mainīties un nekavējoties pielāgoties situācijai, vienmēr būt gataviem meklēt jaunus risinājumus. Tieši to tirgus un patērētāji no mums pieprasa un novērtē visvairāk. Ātrums, kādā šodien notiek informācijas apmaiņa, nav salīdzināms ar situāciju pat pirms gada, kur nu vēl pieciem. Un varam tikai iedomāties, kas notiks vēl pēc gada vai diviem. Ražotājam ir jābūt tam gatavam un jāpakārto savi ilgtermiņa un arī īstermiņa plāni šai kopējai tendencei – prasībai pēc dinamikas un ātruma gan lēmumu pieņemšanā, gan izpildē. Savā uzņēmumā ātrumu esam definējuši kā galveno vadmotīvu visiem uzņēmuma biznesa procesiem – katram savas atbildības robežās jādomā par to, kā varam strādāt efektīvāk, saīsināt laiku, piemēram, jaunu produktu izstrādei, ražošanai, piegādēm un citiem procesiem, – tas ir nepieciešams mūsu klientiem un ļoti būtiski ietekmē viņu biznesa attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biogāze no jūras un augstvērtīgi raugi no mežiem – tādi ir zilās ekonomikas (Blue Economy) teorētiķa Guntera Pauli (Gunter Pauli) ieteikumi Latvijai, kā vietējos resursus izmantot maksimālas pievienotās vērtības radīšanai.

Rīgā profesors G. Pauli viesojās Lielās talkas desmit gadu jubilejas svinībās un uzstājās ar lekciju pie Valsts prezidenta.

Kāpēc jūs esat radījis nošķīrumu starp savu zilo ekonomiku un plaši pazīstamo zaļo ekonomiku, lai gan ekoloģiskie mērķi jau tām ir vienādi?

Par zaļo ekonomiku esmu cīnījies 30 gadus. Šajos gados esmu sapratis, ka viss, kas ir labi jums un kas ir labi videi, ir dārgi, tāpēc tas dabiski iznāk arī domāts bagātniekiem. Nepārprotiet – es neesmu pret zaļo ekonomiku. Es esmu par to. Tomēr mums ir jāprot rīkoties labāk, nekā mēs zaļās ekonomikas kontekstā darām šodien. Zilās ekonomikas pamatā ir nostāja, ka ir jāizmanto tas, kas mums ir, un ar mērķi no tā radīt maksimāli lielu vērtību. Un mums tiešām ir, kur piestrādāt, lai radītu lielāku vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas ekonomika rāpjas ārā no bedres, bet Covid-19 riski saglabājas

LETA, 17.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomika pašlaik rāpjas ārā no bedres, bet Covid-19 riski saglabājas, tādēļ svarīga ir sabiedrības vakcinēšanās, intervijā uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

“Ja skatāmies uz pašreizējo brīdi, ir redzams, ka Latvijas ekonomika rāpjas no bedres ārā. Noskaņojums gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību pusē kopš aprīļa ir būtiski uzlabojies. Izņemot atsevišķas nozares, kuras tiešā veidā ietekmē Covid-19 pandēmija, kopumā mēs esam plusos. Tādēļ var teikt, ka ekonomika atgūstas, izaugsme ir, bet vājums ir vērojams dažos sektoros,” sacīja centrālās bankas vadītājs.

Savukārt nākotne ir ļoti atkarīga no Covid-19 izplatības. Cik liels un sāpīgs būs nākošais pandēmijas vilnis prognozēt gan ir ļoti grūti, tomēr, ja vīrusa izplatība būs plaša un tādēļ būs nepieciešami papildus ierobežojumi, tas ekonomiku pavilks uz leju. Turklāt ar Covid-19 saistīti riski saglabājas gan Latvijas ekonomikā, gan globāli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Virtuālā ekonomika — pagaidām nodokļu ofšors?

Māris Ķirsons, 26.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja ēnu ekonomikas pētnieki rēķina, ka, no fiziskās ekonomikas izskaužot ēnas, papildus valsts budžetā varētu iegūt apmēram 3,6 miljardus eiro, tad neviens īsti nezina, cik papildu līdzekļu varētu iegūt no digitālās ekonomikas darījumiem, ja par tiem tiktu maksāti attiecīgi nodokļi, — visticamāk, tās būtu miljardos eiro mērāmas summas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta auditorkompānijas EY Latvija nodokļu prakses vadītāja Ilona Butāne. Viņa atzīst, ka pelēkās ekonomikas mazināšanā savu artavu varētu dot e- rēķini, taču sistēmas iedarbināšana no pašlaik normatīvos paredzētā 2025. gada, visticamāk, nenotiks.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija ar ēnu ekonomiku?

Ēnu ekonomika pastāv visās valstīs, jo neviena valsts pasaulē nepretendē un arī nav sasniegusi tādu līmeni, kad būtu iekasēti 100% iekasējamo nodokļu apjoma. Tāpēc nodokļu iekasēšana un ēnu ekonomika ir problēma visā pasaulē, nevis tikai Latvijā. Ēnu ekonomikas pētnieki ir novērojuši kādu interesantu sakarību — jo mazāks valsts IKP uz vienu iedzīvotāju, jo lielāka ēnu ekonomika un otrādi - jo augstāks šis IKP uz vienu iedzīvotāju, jo zemāks ēnu ekonomikas līmenis. Ir pat skatījums, ka ēnu ekonomika ir sava veida protests pret pastāvošo varu vai arī ka tā ir dabiska aizsargreakcija, kas palīdz pārvarēt sarežģītas problēmas. Tas nav attaisnojums, jo ēnu ekonomika kropļo konkurenci, rada nepamatotas konkurētspējas tiem, kuri izvairās no adekvātas nodokļu nomaksas, un samazina sabiedrības iespējas saņemt veselības, izglītības, drošības pakalpojumus nepieciešamā apmērā, jo vienkārši valsts makā nav pietiekami daudz naudas. Nenoliedzami, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 19,9% ir pārāk augsts, jo īpaši, raugoties uz tādām ES dalībvalstīm kā Ungārija, Grieķija, kur ēnu ekonomikas apjoms tiek lēsts 25% līmenī. Vienlaikus ēnu ekonomikas līmenis Čehijā 5,6% ir vairāk nekā trīs reizes zemāks nekā Latvijā, kas tikai apliecina nepieciešamību valsts mērogā strādāt pie ēnu ekonomikas samazināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīze nāk?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 27.12.2019

1. attēls. Vācijas, Spānijas, Francijas un Itālijas IKP pieauguma temps pa ceturkšņiem pret iepriekšējo ceturksni (%), sezonāli un kalendāri izlīdzinātie

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Altum", "Baltic International Bank" un "Imprimatur" vadītāju saruna par biznesa finansēšanu krīzes apstākļos un pēckrīzes laikā.

Puse no 2020. gada ir pagājusi. Aizvadītie seši mēneši ir nesuši negaidītas, neprognozējamas pārmaiņas, ar kurām tikai tagad sākam aprast un sadzīvot. Viens no lielākajiem izaicinājumiem pēc pandēmijas ierobežošanas ir un būs ekonomikas stabilizēšana, uzņēmumu atgriešanās ekonomikā. Būtisks faktors tam, lai bizness spētu nostāties uz kājām un atsākt attīstīties jaunajos apstākļos, ir finanšu pieejamība. Tāpēc biznesa kreditēšana kļūst par vienu no 2020. gada otrās puses aktualitātēm. Vai globālās ekonomikas sarukšana un tradicionālo biznesa nozaru pielāgošanās jaunajai, dziļi digitalizētajai realitātei ir mūsu iespēja? Vai pēckrīzes laikā esam gatavi izdzīvot, vai arī, iespējams, šis laiks ir piemērots atsevišķu nozaru attīstības izrāvienam? Par aktualitātēm uzņēmumu finansēšanā diskutēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats un riska kapitāla fonda "Imprimatur Capital" partneris Jānis Janevics.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomisti: Izskatās, ka Latvija šajā krīzē cietīs mazāk nekā iepriekšējā

Žanete Hāka, 30.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 ietekme uz Latvijas ekonomiku būs būtiska, taču ir cerības, ka ekonomikas kritums nebūs tik dramatisks kā iepriekšējā krīzē, bet atkopšanās - straujāka, uzskata ekonomisti.

Liels dīķis

Pasaules ekonomiku šobrīd var salīdzināt ar lielu dīķi, kurā ir iemesti vairāki lieli akmeņi, saka "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. "No tiem uz visām pusēm izplatās viļņi, kas saduras un pārklājas, un rada jauna turbulences. Notiek diezgan haotisks process, kuru precīzi paredzēt nevar. Kaut arī mums ir trāpījis diezgan mazs akmentiņš, mūs ietekmēs citu valstu ekonomikās notiekošā viļņošanās. Pat pašiem sekmīgi kontrolējot epidēmiju, pār mums velsies citur notiekošo drāmu atbalsis. Šī varētu būt "visneekonomiskākā" ekonomikas krīze, ko jebkad piedzīvosim, jo problēmas iemesls un risinājumi ir ārpus ekonomikas sfēras. "Ir zināms, ka pasaules ekonomikā notiek straujākais aktivitātes sarukums vismaz kopš 2. pasaules kara, tā atspulgu datos pilnā apmērā redzēsim 2. ceturksnī. Tas arī gandrīz noteikti būs zemākais punkts šajā krīzē, vismaz Latvijā. Elektrības patēriņš pat daudz smagāk skartajā Rietumeiropā aprīļa beigās jau sācis pieaugt. Taču akmeņi turpina krist dīķī, ASV vēl ir epidēmijas pieauguma augstākajā punktā, un ļoti iespējams, ka jauni saslimšanas uzliesmojumi vēl notiks jaunattīstības valstīs. Tāpat nevar aizmirst par atkārtotu infekcijas viļņu riskiem pie mums," saka P. Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru