Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb vidējā alga pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1237 eiro, kas ir par 10,2% jeb 115 eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ko par to saka banku analītiķi?

Mārtiņš Āboliņš, Citadeles ekonomists:

COVID-19 pandēmijas izraisītā ekonomikas lejupslīde un bezdarba pieaugums pagaidām nav būtiski ietekmējis darba samaksas pieaugumu Latvijā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pieauga par 10,2 % salīdzinājumā ar 2020. gada 2. ceturksni un sasniedza 1237 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas ir kārtējais signāls, ka situācija Latvijas darba tirgū uzlabojas un iedzīvotāju ienākumu kāpumu redzam arī Citadeles privātpersonu klientu kontu datos.

Tomēr kopējā situācija Latvijas darba tirgū joprojām ir neskaidra, jo darba tirgus rādītājus ietekmē ar Covid-19 saistītie ierobežojumi un valsts atbalsta pasākumi. Piemēram, dīkstāves pabalstu saņēmēji netiek uzskaitīti kā nodarbināti un no dīkstāves pabalstu vidējā apjoma ir redzams, ka dīkstāves pabalstus pārsvarā ir saņēmuši strādājošie ar relatīvi zemiem ienākumiem, jo vidējā pabalsta apmērs bija tuvs minimālā pabalsta lielumam. Tādēļ daļa no vidējās algas kāpuma, visticamāk, ir statistikas ilūzija un zīmīgi, ka vidējā darba samaksa Latvijā ir augusi straujāk nekā Igaunijā, lai arī ekonomikas pieaugums Igaunijā šogad ir bijis straujāks nekā Latvijā.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild privātās vidusskolas Patnis valdes priekšsēdētāja Zane Ozola.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pedagoģija ir mana izglītība un arī profesija. Izvēlējos to apzināti, jo man jau sen, sen bija skaidrs, ka pedagoģija ir mans ceļš. Uzreiz pēc augstskolas sāku strādāt par latviešu valodas un literatūras skolotāju; tas bija pats deviņdesmito gadu sākums, jaunas iespējas un izaicinājumi, iespaidi no izglītības sistēmām citās Eiropas valstīs, un man gribējās strādāt citā izglītības vidē, ar citām pedagoģijas metodēm. Tāpēc nolēmu veidot pati savu, privāto skolu, kur varu īstenot savas idejas par to, kā skolai ir jādarbojas un kā jāsadarbojas skolotājiem, skolēniem un vecākiem.

Britu partiju kongresu nedēļā ķidāts tiek ne vien Brexit scenārijs, bet arī pastāvošā ekonomiskā kārtība.

Ir noslēdzies opozīcijā esošās britu leiboristu partijas kongress, kur lielā vienprātībā apstiprināta pretestība valdības aizvien izteiktāk īstenotajam «cietajam» izstāšanās no ES jeb Brexit scenārijam. Leiboristi arī patur spēkā aicinājumu uz ārkārtas vēlēšanām vai, ja tas neizdotos, tad uz atkārtotu referendumu, ja provizoriskais Dauningstrītas līgums ar Briseli neatbildīs partijas izvirzītajiem sešiem kritērijiem (skat. izcēlumu).

Premjeres Terēzas Mejas Konservatīvās partijas šāgada kongress Birmingemā sāksies svētdien, 30. septembrī, un ilgs līdz nākamajai trešdienai, un tā fokusā arī būs Brexit. Paralēli valdošās partijas oficiālajai sanākšanai desmit jūdzes nostāk notiks ar partijas Brexit kursu neapmierināto konservatīvo alternatīvais kongress, ziņo Sky News. Šis radikālākais spārns prasa bezkompromisu izstāšanos no ES, lai ko tas arī maksātu. Tā kā konservatīvo vidū aizvien ir arī pretējs viedoklis – ka ir jāpaliek ES –, tad ir izskanējuši ieteikumi šāda «supercietā» Brexit piekritējiem dibināt savu jaunu partiju, nevis vairot konservatīvo iekšējo šķelšanos.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Ziņu pārraidēs un laikrakstu lappusēs priekšvēlēšanu kaislības pamazām nomaina vēstis par apkures sezonas neizbēgamo tuvumu. Laika vērotāji sacenšas biedinājumos par to, cik auksta būs nākamā ziema, ekonomikas lietpratēji - prognozēs par apkures tarifu pieaugumu, bet daudzdzīvokļu namu apsaimniekotāji - aplēsēs par parādnieku skaitu. Tā vien šķiet, ka pēdējās nedēļās rudenīgo gaisu spējušas uzkarsēt vien priekšvēlēšanu kaislības, kas spēji norima līdz ar vēlēšanu iecirkņu slēgšanu 2. oktobra vakarā.

Nolaižoties uz zemes, nākas secināt, ka pamošanās jaunā Latvijā kaut kā ir izpalikusi. «Vecās» Latvijas amatpersonas vēl arvien turpina sarunas ar Gazprom. Vēl pirms kāda mēneša tika solīts, ka, uz laiku atliekot dabasgāzes aplikšanu ar akcīzes nodokli, ar nepiekāpīgo monopolistu noteikti varēs vienoties par izdevīgākiem dabasgāzes tarifiem. Tagad rādās, ka taisnība tomēr bijusi tiem skeptiķiem, kas norādīja: ja reiz Gazprom lielie bosi saka, ka cenas nesamazinās nevienam, tad Latvijai nekāds izņēmuma statuss nav paredzēts.

Ļoti līdzīgā gultnē, visticamāk, ievirzīsies arī sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem - Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un Eiropas Komisiju (EK). Tiem, kas priekšvēlēšanu periodā visdūšīgāk solīja nolikt pie vietas aizdevējus, uzraut budžeta deficītu nākamgad līdz 10% no iekšzemes kopprodukta (IKP), uzkarsēt legālo ekonomiku un izskaust nelegālo ekonomiku, pie varas grožiem tikt «nespīd». Par starptautiskajiem aizdevējiem ir visnotaļ skaidrs, ka viņi no savām prasībām - 2011. gadā budžeta deficītu samazināt līdz 6% no IKP - neatkāpsies.

Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps atklāšanas vakars 6. oktobrī būs veltīts režisoram Jānim Streičam, viņš šogad saņems Lielā Kristapa balvu par mūža ieguldījumu. Lielais Kristaps tiks atklāts ar režisora filmu Svešās kaislības (1983), festivāla programmā iekļauta arī režisora filma Mans draugs - nenopietns cilvēks (1975). Abas filmas pēc Nacionālā Kino centra iniciatīvas ar Kultūras ministrijas atbalstu ir restaurētas un tiks izrādītas jaunā kvalitātē.

Jāņa Streiča filmu - Mans draugs - nenopietns cilvēks un Svešās kaislības - restaurācija notiek jau kopš pagājušā gada, to restaurāciju darbs veikts studijā Lokomotīve. Filmas tiek ķīmiski apstrādātas (nomazgātas) un no jauna ieskenētas no 35mm filmas digitālā formatā.

Filmu restaurācijas darbu vadītājs Roberts Vinovskis stāsta: «Mūsdienu tehnoloģijas nereti ļauj filmas attēlu, piemēram, padarīt vēl košāku un krāsaināku, kā tā ir bijusi, taču restaurācijas uzdevums ir iespējami precīzi atjaunot filmas sākotnējo izskatu, nevis to «uzlabot».»

Abu filmu restaurācijā ir piedalījies arī režisors J. Streičs un filmas Mans draugs - nenopietns cilvēks restaurācijā arī tās operators Miks Zvirbulis.

Retoriskas kaislības un politiskus demaršus izraisījusī Ukrainas un ES asociācijas līguma «atcelšana» bija paredzama un nav trokšņa vērta.

Ukrainas un ES asociācijas nolīgums šodien vienlaikus tiek apspriests un pieņemts Eiropas Parlamentā Strasbūrā un Augstākajā radā Kijevā. Proti, tas ne tuvu nav «atlikts» vai «atcelts», kā lasāms šur tur gan krieviski, gan angliski publicējošajā plašsaziņā. Dokumenta politiskā daļa stājas spēkā pilnībā. Spēkā paliek arī ukraiņu eksportētājiem vienpusīgi piešķirtie atvieglojumi piekļuvei ES tirgum. Vienīgais, kas līdz 2015. gada beigām tiešām tiek piebremzēts, ir atbildes gājiens no Ukrainas puses, simetriskā apmērā atceļot uzliktās nodevas importam no ES – tas arī viss.

Attiecīgi ir grūti saprast histērisko reakciju uz šo faktiski neko, sevišķi Ukrainā un Rietumos. Ukrainas ārlietu ministra vietnieks Daņilo Lubkivskis, protestējot pret sava šefa Pavela Kļimkina paziņojumu, ka nolīgums pilnībā spēkā vēl nestāsies, iesniedzis atlūgumu, jo notiekošais «dod nepareizu signālu kā agresoram (t.i., Kremlim), tā arī Ukrainas pilsoņiem». Viceministram Twitter vietnē pievienojas arī britu domnīcas Centre for European Reform ārlietu politikas šefs Ians Bonds – ka šodien Kijevā un Strasbūrā notiekošais iedrošinās Krieviju un novilcinās Ukrainai tik nepieciešamās reformas. Pirmais apgalvojums ir absurds, otrs – apšaubāms.

Augstākā tiesa atstājusi negrozītu apgabaltiesas spriedumu lietā par akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveidi Kalnciemā, vienlaikus norādot, ka lietā pārsūdzētais iestādes lēmums nedod galīgu atļauju darbības īstenošanai.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 7.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 21.decembra spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicēju – Kalnciema pagasta iedzīvotāju – pieteikums par Jelgavas novada domes 2015.gada 28.janvāra lēmuma atcelšanu. Ar šo lēmumu akceptēta trešās personas SIA EcoLead paredzētā darbība – nolietotu svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveide – Jelgavas novadā, Kalnciema pagastā, Kalnciemā, Jelgavas ielā 21.

Augstākā tiesa skaidro, ka paredzētās darbības akcepts ir lēmums, ar kuru konceptuāli tiek atbalstīta konkrētās darbības īstenošana tam paredzētajā vietā. Augstākā tiesa norāda, ka vienlaikus šis lēmums ir nošķirams no paredzētās darbības īstenošanas procesā turpmāk pieņemamiem lēmumiem. Lēmums par paredzētās darbības akceptu pats par sevi nedod galīgu atļauju veikt ierosināto darbību. Uzsākot paredzētās darbības īstenošanu, tās ierosinātājam jebkurā gadījumā ir jāievēro normatīvo aktu prasības gan būvniecības uzsākšanai, gan piesārņojošās darbības veikšanas uzsākšanai. Konkrētajā gadījumā SIA EcoLead, lai tā varētu īstenot paredzēto darbību, vēl nepieciešams saņemt būvatļauju un atļauju piesārņojošas darbības veikšanai. Savukārt šo procesu ietvaros tiks izvirzīti patstāvīgi nosacījumi gan būvniecības, gan piesārņojošās darbības veikšanai, un arī šajos procesos sabiedrībai ir tiesības līdzdarboties.

Aizejošais 2018. gads Latvijai bijis ekonomiskās izaugsmes gads – audzis iekšzemes kopprodukts, nodarbinātības līmenis, darba samaksa valstī, kā arī piedzīvota vērienīga nodokļu reforma, kas īstenota ar mērķi vairot gan valsts, gan iedzīvotāju labklājību, norāda Swedbank Finanšu institūta eksperti.

Lai gan ekonomikas eksperti šo gadu finanšu jomā vērtē pozitīvi, Latvijas iedzīvotāji ir krietni piesardzīgāki un viņu noskaņojums nav tik optimistisks.

Teju puse jeb 42% iedzīvotāju uzskata, ka viņu finanšu situācija šajā laikā nav būtiski mainījusies, un tikai 28% – ka tā ir uzlabojusies, liecina

«Šis gads bijis bagāts ar dažādiem valstiska mēroga notikumiem, kas ietekmējuši mājsaimniecību finanses. Vērienīgā nodokļu reforma izmaiņas viesusi dažādu ienākumu veidu un apmēra saņēmējiem, tāpat mainītas pievienotā vērtības nodokļa likmes, akcīzes nodokļi, kā arī saņemšanas kārtība un apjoms virknei pabalstu. Visas iepriekšminētās pārmaiņas Latvijas iedzīvotāji varēja sajust gan ienākumu, gan arī izdevumu jomā, jo, par spīti tam, ka kopējā finanšu situācija uzlabojusies – ienākumi, nodarbinātības līmenis, mājsaimniecību noguldījumu un kopējo uzkrājumu līmenis audzis, sasniedzot aizvien jaunus rekordus, palielinājušies arī izdevumi. Atsevišķas preces un pakalpojumi iedzīvotājiem šogad izmaksājuši dārgāk nekā pērn, piemēram, degviela, siltumenerģija, dažādas pārtikas preces un veselības aprūpe, tādēļ arī kopējais vērtējums ir mērenāks,» skaidro Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Valsts kontroliera amatā ievēlētā Elita Krūmiņa atbalstīs eiro ieviešanu Latvijā, jo uzticas Latvijas Bankas un Finanšu ministrijas (FM) viedoklim.

Sarunā ar Latvijas Radio viņa norādīja, ka par eiro ieviešanu ir ļoti dažādi speciālistu vērtējumi un tas ir ļoti sarežģīts jautājums. Atbilde «jā» vai «nē» balstās uz ļoti daudziem pieņēmumiem, un neviens no tiem speciālistiem, kas tagad sniedz viedokļus, līdz galam nevar būt pārliecināts par viena vai otra scenārija īstenošanos.

E. Krūmiņa norādīja, ka viņas viedoklis ir atbalstīt eiro ieviešanu, jo viņa uzticas Latvijas Bankas un FM sniegtajam viedoklim. «Es esmu iepazinusies arī ar Latvijas Bankas veikto aprēķinu par ieguvumiem un izmaksām, kas ir saistītas [ar eiro ieviešanu]. Man šajā mirklī nav pamata neuzticēties,» sacīja E. Krūmiņa.

Uzturēšanās atļauju izsniegšanā arvien saglabājas neskaidrības – varētu mainīties Imigrācijas likuma grozījumu spēkā stāšanās termiņš, arī ieceri par valdības pilnvaru paplašināšanu nozarē saista tikai ar politiskiem mērķiem.

Lai arī koalīcija jau vienojusies par jaunu priekšlikumu piešķirt valdībai tiesības uz laiku apturēt termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu trešo valstu pilsoņiem, pilnībā vēl nav pabeigts darbs pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa otrreizējai caurlūkošanai nodotajiem Imigrācijas likuma grozījumiem. Atbildīgā komisija darbu gandrīz noslēgusi, nolemjot, ka izmaiņas stāsies spēkā 2015.gada 1.janvārī, taču šis termiņš nesaskan ar politiķu iepriekš lemto un var mainīties. «Šāds termiņš ir par ilgu, tā ir vilkšana garumā,» DB saka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Ozoliņš (Reformu partija).

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Later LTD direktore Sandra Gorbunova. Pica Lulū ir 100% Latvijas uzņēmums. Tas ir spējis pārdzīvot dažādus laikus un dzīves ciklus 22 gadu garumā.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Mani interesē sarežģītas nozares ar dažādiem mainīgiem procesiem un iespēju nemitīgi pilnveidot un uzlabot. Ražošana un sabiedriskā ēdināšana ir vienas no sarežģītākām nozarēm, kurās darboties. Šīs abas nozares un lauksaimniecība ir valsts mugurkauls. Un tas, kādi cilvēki tajās strādā, liecina par to, kāds ir šis mugurkauls: stingrs un taisns vai šķībs un viegli kustināms. Ja man ir izvēle, es labāk izvēlos smagu darbu.

Publiski izskanējusi neoficiāla informācija, ka Krievijas tiešsaistes pakalpojumu operators Yandex.Taxi, iespējams, jau pavisam drīz varētu uzsākt savu darbību Rīgā. Taksometru nozares pārstāvji gan atzīmē, ka Yandex.Taxi jau pāris gadus taisās darboties Latvijā, bet tā arī tas nav noticis.

Taksometru izsaukšanas platformas Taxify vadītājs Latvijā Juris Krūmiņš uz jautājumu, kā vērtē jauna spēlētāja ienākšanu, DB norāda, ka visu laiku kāds baumo par ārzemju aplikāciju ienākšanu Latvijā. Arī Uber jau 2014. gadā plānoja sākt darbību Latvijas tirgū, tomēr to vēl nav izdarījuši.

«Konkurentu ienākšanu nozarē vērtējam pozitīvi, jo konkurence uzlabo pakalpojuma kvalitāti iedzīvotājiem. Tirgus ir pietiekami liels vairākiem spēlētājiem. 98% braucienu notiek ar privāto transportlīdzekli vai sabiedrisko transportu, tāpēc ir kur augt. Turklāt liela daļa iedzīvotāju joprojām izmanto dispečeru pakalpojumus, lai izsauktu taksometru. Tas viss nākamo gadu laikā mainīsies. Taxify tirgū ir nostiprinājis savu pozīciju un strādā pie citiem inovatīviem risinājumiem, lai uzlabotu konkurētspēju,» piebilst J. Krūmiņš.

Jaunā tirdzniecības centra Galleria Riga nesenā atklāšana mediju telpā raisīja gan pozitīvas atsauksmes, gan skarbu kritiku. Vienlaikus vairākos preses izdevumos tika analizēts, vai jauniem tirdzniecības centriem Rīgā vispār ir attīstības potenciāls. Tas radīja pārdomas - kādi īsti ir tie iemesli, kas liek vienam tirdzniecības centram pazust nebūtībā, bet otram baudīt apmeklētāju nedalītu uzmanību?

Ļoti vienkāršoti runājot, patērētāju izvēle par labu vienam vai otram tirdzniecības centram ir atkarīga no trīs galvenajiem kritērijiem, pirmkārt, tā atrašanās vietas, otrkārt, piedāvājuma unikalitātes un kvalitātes, treškārt, tirdzniecības centra reputācijas. Reputāciju gan lielā mērā veido esošo un potenciālo pircēju viedoklis par iepriekšējiem diviem kritērijiem. Tas nozīmē, ka pircējs vienlaikus ir gan mērķauditorija, gan arī centra reputācijas veidošanas būtiska sastāvdaļa.

Tādējādi veidojas sava veida apburtais loks. Turklāt, ja pirmie divi kritēriji ir objektīvi, tad trešais ne vienmēr nosaka lietu patieso būtību un ir visai subjektīvs. Proti, pircēja viedoklis par tirdzniecības centra piedāvājumu var ne vienmēr saskanēt ar realitāti. Tas lielākoties ir atkarīgs no tā, vai klients ir pārliecināts, ka noteiktā tirdzniecības centrā vienmēr atradīs meklēto. Ja šāda pārliecība viņam ir, tad viņš arī uzskatīs, ka konkrētajā lielveikalā ir visplašākais preču un pakalpojumu sortiments, kaut gan patiesībā varbūt tā nemaz nav.

#Par laimi, tiesu vidē ir alkas pēc paradigmas maiņas par to, ka sabiedrība ir pelnījusi caurspīdīgākus spriedumus.

Saskaņā ar SKDS apkopojumu, katrs otrais Latvijas iedzīvotājs uzskata, ka sabiedrības viedoklī tiesnešiem jāieklausās vairāk. Tas būtu saprotams. Tikmēr 69% aptaujāto uzskatot, ka tiesas lēmumiem vajadzētu būt balstītiem likumos, jo pūļa viedoklī saskata arī bīstamību nonākt pie netaisnīga sprieduma. Arī tas ir saprotams.

Par vēlēšanu rezultātiem mēdz teikt, ka sabiedrībai ir tāda valdība, kādu tā pelnījusi. Nedomāju, ka šo līdzību var absolutizēt, runājot par tiesu varu un konkrētiem tiesnešiem. Turklāt, nedefinējot, kas īsti ir netveramais sabiedrības viedoklis, grūti iedomāties, kā to likt lietā. Vai kurnēšana dīvānos pie Panorāmas ir sabiedrības viedoklis? Ja ir, tad kā to izmērīt un apkopot? Vai «cepšanās » komentāros internetā ir sabiedrības viedoklis? Mūsdienās, kad trāpīgs ieraksts Twitter atstāj lielāku ietekmi, nekā dzīvu roku turēti plakāti pie Saeimas nama, sabiedrības viedokļa loma un ietekme mainās. Tiesneši lielāko spiedienu izjūtot no medijiem un sabiedrības.

Zviedrijas un Baltijas korporācijas pašlaik ekonomikā nesaskata nekādu pieprasījumu, tāpēc viņi arī neinvestē

«Ja viņi zinātu, ka gaida pieprasījums, viņi investētu, tomēr viņi nogaida, jo nav šādas paredzamības,» par korporatīvo investoru noskaņojumu DB saka Swedbank prezidents un izpilddirektors Mikaels Volfs. Intervijā viņš arī neslēpj, ka Swedbank kā banka gribētu no Latvijas valsts vienreiz dzirdēt skaidru nostāju, vai tā finanšu pakalpojumu biznesu nerezidentiem šeit grib vai negrib.

Nule kā Rīgā bija Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī, kas pēc pāris mēnešiem Latvijā sāks pārraudzīt arī Swedbank. Ko domājat par šiem regulatora jaunumiem?

Joprojām virmo kaislības ap Ceriņu ielas pārbūvi Aizputē un galvenokārt par jaunas autobusu pieturas izbūves vietu. Iedzīvotāji iesaka to celt tuvāk centram vai atpirkt jau esošo. Pilsētas galva punktu vēl neliek, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Mēs nevaram saprast, kādēļ jānīcina skaista, apzaļumota vieta,» aizputnieku vārdā saka ārste Vilma Krūze. Tieši viņas darba kabinets bijusi vieta, kur uzlikti 270 paraksti zem vēstules novada domei, protestējot pret aptuveni 20 koku izciršanu autobusu pieturai ieplānotajā vietā. Arī projekta prezentācijas pasākumā visi esot bijuši pret pieturvietu Ceriņu un Brīvzemnieka ielas krustojumā.

Ja jaunajā pieturvietā darbosies plānotā kafejnīca, tā būšot bomžu apgrozīšanās vieta un ūdensrožu dīķis – piemētāts. «Smukā vietiņa aizies postā,» uzskata V. Krūze.

«Man tas ir vissāpīgāk,» atklāj kādreizējais Aizputes mērs Pēteris Hanka. «Tur bija gružu kaudze, mēs to nolīdzinājām, uzvedām melnzemi un kopā ar Imantu Ozolu un dendrologu Albertu Priedolu braucām un pirkām šos skaistos kokus Baltezera stādaudzētavā. Paši kopā ar bezdarbniekiem šo parciņu veidojām.»

Pirmdien notikušajā izsolē izdevās pārdot 16 likvidējamās AS Latvijas Krājbanka gleznas, informē bankas maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Gleznas tika pārdotas kā vienota lietu kopība, un tajā ietilpa Ievas Iltneres gleznas Drošība, Galds dārzā, Būris, Rozā mākonis, Klusā daba, Koncerts diviem, Ilmāra Blumberga gleznas Pagrieziens, Kalns 1, Cilvēks un diva, Kaislības, Kalns 3, Gaisma, Zelta kalns, Debesis un cilvēks, Vinetas Kaulačas glezna Nebeidzamais un Ivara Heinrihsona glezna Klavieres.

Gleznas iegādājās juridiska persona no Latvijas par vairāk nekā 25 tūkstošiem eiro.

Otrā izsolē tika piedāvātas 36 gleznas, kuru autori ir, piemēram, Ārija Ērmane, Ira Rozentāle, Valdis Ķikuts un citi. Izsoles sākumcena bija 10,4 tūkstoši eiro. Šīs gleznas neizdevās pārdot.

Iecerēts, ka līdzekļi, kas nepieciešami Stradiņa slimnīcas otrās kārtas būvniecībai, tiks piešķirti no valsts budžeta, bet pēc projekta pabeigšanas Eiropa tos atmaksās, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

VSIA Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca jaunā A korpusa pirmās kārtas iekšdarbi rit pilnā sparā, un, kā iepriekš norādīja pilnsabiedrības SBRE projektu vadītājs Valdis Koks, oktobrī tiks pabeigti būvdarbi. Tomēr, kā uzsver slimnīcas vadība, ārsti un būvnieki, šī nav galvenā projekta daļa, jo tajā atradīsies tikai ambulatorā daļa, internās medicīnas klīnika un laboratorija. Savukārt operāciju bloks, dzemdību nodaļa, neatliekamās medicīnas centrs u.c, ir plānoti jaunā korpusa otrajā būvniecības kārtā.

Ja par to, ka pirmā kārta tiks pabeigta, šaubu vairs nav, tad ap otrās projekta kārtas realizāciju jau ilgāku laiku virmo kaislības. Šobrīd ir saprotams, ka projekts tiks realizēts, bet neatbildēti ir jautājumi, kad tas notiks un par kādiem līdzekļiem, proti, vai patiesi izdosies piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus slimnīcas otrā kārtas realizācijai.

Labrīt!

Latvija

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā šodien plānots turpināt izskatīt krimināllietu, kurā par 25 tūkstošu latu liela kukuļa izspiešanu apsūdzēta bijusī Jūrmalas pilsētas prokurore Irina Bogdanova un par kukuļošanas noziegumiem - uzņēmējs Boriss Rjazanskis.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien diskutēs par Latvijas Bankas prezidenta ievēlēšanu nākamajam pilnvaru termiņam. Savukārt Latvijas Zinātņu akadēmijā notiks zinātnieku un pašvaldību diskusija par enerģētiku un jaunajām tehnoloģijām.

Viena no pēdējā laika aktualitātēm darba tirgū līdztekus tā pārkaršanai ir Darba likums.

Vispirms jau runa ir par grozījumiem Darba likumā, kas paredz nozarēs, kuras noslēgušas ģenerālvienošanos, iespēju noteikt darba samaksu par virsstundām 50% apmērā no darba algas, nevis 100% apjomā kā līdz šim. Lai gan Saeima šos grozījumus pieņēma, Valsts prezidents Raimonds Vējonis tos neizsludināja un atdeva parlamentam otrreizējai caurlūkošanai. Tā ka par šiem grozījumiem, kurus atbalsta Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (būvniecība ir vienīgā nozare, kurā pašlaik ir noslēgta ģenerālvienošanās), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LABS), bet iebilst Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Ārvalstu investoru padome un Tiesībsarga birojs, vēl gaidāmas diskusijas.