Gaismas pils ASV izmaksātu par 68 miljoniem latu mazāk nekā Latvijā, kas liecina par izšķērdību bibliotēkas būvniecībā un konkurences trūkumu, 8. jūlijā medijiem skaidroja ekonomists Kristaps Bergmanis. Jaunie trīs brāļi oponējot K. Bergmaņa viedoklim norāda, ka "autors maldās terminos, jēdzienos un salīdzinājumos jeb, citiem vārdiem sakot, trūkst izpratnes un apjausmas par to, ko Latvijas valsts būvē nākamajām paaudzēm."

Opozīcijas politiķi, īpaši tie, kuriem vēlētāji nav devuši mandātu strādāt tautas labā, sabiedrības uzmanību sev pievērš ar vispopulistiskākajiem paziņojumiem, kas gan lielākoties izrādās cilvēku maldināšana. Tā nu ir gadījies arī kārtējiem citu vērtību sludinātājiem politikā – partijai Jaunie Demokrāti, kuras valdes loceklis Kristaps Bergmanis nule publicējis savas pārdomas par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību, cenzdamies pretendēt uz finanšu analīzi par būvdarbu izmaksām. Tiesa gan, nekas prātīgs no tā nav iznācis, jo autors maldās terminos, jēdzienos un salīdzinājumos jeb, citiem vārdiem sakot, trūkst izpratnes un apjausmas par to, ko Latvijas valsts būvē nākamajām paaudzēm, norāda Elīna Bīviņa, v/a Jaunie Trīs brāļi Komunikācijas nodaļas vadītāja.

Ieguldot četrus miljonus eiro, kādreizējā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā, kura atrodas Rīgā, Krišjāņa Barona un Elizabetes ielas krustojumā, izveidots jauns dzīvokļu projekts Bibliotēkas nams.

Projektā tiek piedāvātas 57 dzīvojamās telpas un 8 komerctelpas bez apdares. Dzīvokļu platības nav lielas, tās svārstās no 18 līdz 73 kvadrātmetriem. «Kādreiz vēsturiskā tipa ēkās dzīvojamās platības bija daudz lielākas. Dzīvokļiem lielākoties bija 100, 150 un vairāk kvadrātmetri, tomēr mūsdienu tendences norāda pretējo. Lielie dzīvokļi atjaunotās, senās ēkās un labā vietā Rīgas centrā vairs nav tik pieprasīti, jo to platības dēļ tie ir ļoti dārgi, kā rezultātā vietējie iedzīvotāji tos nevar atļauties un nereti tie gadiem stāv tukši. Bibliotēkas nams grib pietuvoties pasaules tirgus tendencēm, kas skaidri norāda, ka dzīvojamās platības lielpilsētu centros kļūst mazākas,» stāsta Nauris Živuļins, SIA Bibliotēkas nams pārstāvis. Viņš teic, ka lielpilsētu centri mainās, jo mainās tajos dzīvojošie cilvēki. Nozares pētījumi norāda, ka gados jaunāki cilvēki daudz labprātāk izvēlas mazāku platību labākā vietā, nekā lielāku platību Rīgas mikrorajonos. «Īpašumu cenu sabremzēšanās Latviju neskars vēl vismaz tuvākos divus gadus, kā arī nedomāju, ka gaidāmās korekcijas būs kaut kas katastrofāls,» norādīja N. Živuļins.

Igaunijas būvkompānija Merko Ehitus un tā meitasuzņēmums SIA Merks, pieņemot lēmumu neapstrīdēt tiesā sarunu procesu par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību, izrādījis atbildīgu attieksmi pret Latvijas valsti un tai nozīmīgā kultūras infrastruktūras projekta īstenošanu, informē aģentūra Jaunie Trīs brāļi (J3B).

Sarunu process ar juridisko personu apvienību Merko Ehitus un SIA Merks par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvdarbu veikšanu tika uzsākts, taču netika turpināts, jo atklājās, ka Igaunijā uzņēmums tiek turēts aizdomās par vairākkārtēju kukuļošanu un tas nav savienojams ar pretkorupcijas principiem, kurus nosaka valsts aģentūras J3B, Kultūras ministrijas un sabiedrības par atklātību Delna parakstītais līdzdarbības līgums.

Publiskajā telpā pieejamā informācija liecina, ka Merko Ehitus uzņēmumu grupā patlaban tiek veikta pārstrukturēšanās, lai tās saimnieciskā darbība neciestu no potenciālās tiesvedības, kas vērsta pret kompāniju. Gadījumā, ja Merko Ehitus uzsāktu tiesvedību pret Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecības projektu, process, visticamāk, ilgtu vairākus gadus un būtu papildu apgrūtinājums uzņēmumam.

Partija Jaunais Laiks šodien izplatītajā paziņojumā cenšas dezinformēt sabiedrību par Latvijas Nacionālas bibliotēkas celtniecības procesa gaitu, teikts Kultūras ministrijas izplatītajā paziņojumā medijiem.

Kultūras ministrija: "Savā paziņojumā aģitējot par, kā apliecina Igaunijas Ģenerālprokuratūras sniegtā izziņa, korupcijā aizdomās turēta uzņēmuma Merko Ehitus piesaistīšanu Nacionālās bibliotēkas projektam, Jaunais Laiks nostājas pret augstajām pretkorupcijas prasībām, kas bija un ir jāizpilda ikvienam Nacionālās bibliotēkas celtniecības pretendentam. Kā zināms, pretkorupcijas politiku Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanā regulē Kultūras ministrijas, valsts aģentūras Jaunie Trīs brāļi un sabiedrības par atklātību Delna noslēgtais līdzdarbības līgums. Jaunā Laika atsaukšanās uz sarunu procesā diskvalificēto uzņēmumu Merko Ehitus un Merks izplatītajām Nacionālās bibliotēkas celtniecības aplēsēm, kuras būvniecības eksperti atzinuši par nepamatotām, ir vērtējama kā mēģinājums aizkavēt Nacionālās bibliotēkas celtniecību.

Valsts aģentūra Jaunie Trīs brāļi iepazinusies ar Sabiedrības par atklātību – Delna vēstuli, kurā organizācija pauž nostāju, ka uzņēmumi A/S Merko Ehitus un SIA Merks nevar pretendēt uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvdarbu veikšanu, jo kompānijas vadība Igaunijā tiek turēta aizdomās augstākā līmeņa korupcijā.

Augstās prasības korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā, kas izvirzītas kā Latvijas Nacionālās bibliotēkas, tā pārējo aģentūrai uzticēto projektu īstenošanā, netikšot samazinātas.

Kā informēja VA Jaunie Trīs brāļi Komunikācijas nodaļas vadītāja Elīna Bīviņa, "komisija, kas izveidota valsts aģentūrā Jaunie Trīs brāļi sarunu procesa veikšanai ar būvniecības kompānijām, nosūtījusi vēstuli ar aicinājumu apstiprināt dalību sarunās visiem tiem uzņēmumiem, kas minēti š.g. 12.februārī pieņemtajā Ministru kabineta rīkojumā Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību. Vēstule A/S Merko Ehitus un SIA Merks ir papildināta ar lūgumu sniegt informāciju par aizdomām kukuļošanā un uzticības ļaunprātīgā izmantošanā, kas izvirzītas pret uzņēmuma vadošām amatpersonām Igaunijā un kas var likt apšaubīt kompānijas atbilstību augstajām pretkorupcijas prasībām Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektā".

Būvniecības tirgus turpinās attīstīties, taču citā virzienā, secināts būvmateriālu ražotāja maxit veiktajā būvniecības sektora ekspertu aptaujā.

Ja līdz šim lielākā būvniecības aktivitāte notika mājokļu sektorā, tad nākotnē tiek prognozēts, ka pieaugs biroju, tirdzniecības un sakaru ēku būvniecība, bet it īpaši rūpnieciskās ražošanas un noliktavu ēku jaunbūvju skaits. Turklāt gan būvniecības uzņēmumiem, gan būvmateriālu ražotājiem un tirgotājiem arvien lielāka uzmanība būs jāpievērš piedāvāto preču un pakalpojumu kvalitātei, Db.lv informē Inta Poča, A.W.Olsen & Partners pārstāve.

„Pēdējo divu gadu laikā būvniecības sektora attīstības tendences bija vairāk kā progresīvas, un šādu izaugsmi nodrošināja gan augošais iekšējais pieprasījums, kas pieauga proporcionāli algu un kreditēšanas palielinājumam, gan arī investīciju pieplūdums,” norāda SIA maxit valdes loceklis Mārtiņš Misa, piebilstot, ka būvniecības sektoram pienācis laiks mainīties un šajā jomā strādājošajiem jāmeklē efektīvi risinājumi, kā turpināt attīstīt biznesu pārmaiņu apstākļos.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecībā šogad tiks paveikti darbi par aptuveni sešiem miljoniem latu, savukārt 2009. gadā, palielinoties darba apjomiem, Nacionālā Būvkompāniju apvienība plāno apgūt vairāk nekā 27 miljonus latu.

Kopš jūnija, kad svinīgi tika uzsākti būvdarbi un izveidots LNB ēkas pamatakmens, pa būvlaukuma perimetru ir izbūvēta un noenkurota rievsiena, iekārtota gruntsūdens līmeņa pazemināšanas sistēma, kā arī izveidota mūsdienu prasībām un augstiem drošības standartiem atbilstoša darba vide kā būvnieku un būvuzraugu, tā projekta autoru un pasūtītāja pārstāvju ikdienas darbam.

Gatavojoties LNB ēkas pamatu betonēšanai, turpinās pāļu izbūve un pašlaik ir ierīkoti aptuveni 40% no kopumā 500 pāļiem. Nolūkā pārliecināties par labākajiem tehniskajiem risinājumiem Gaismas pils konstrukciju izbūvei un lai testētu būvniecībā izmantojamos apdares materiālus kā ēkas fasādei, tā iekštelpām un interjeram, tuvākajā laikā tiks uzsākta bibliotēkas ēkas modeļa izbūve. Plānots, ka 10 x 15.4 metru lielais modelis atradīsies būvlaukuma teritorijā.

Ceturtdien, plkst.12.30 tika pārtraukta interneta bibliotēkas e-biblioteka.lv darbība. Kā vēsta informācija bibliotēkas mājas lapā, Ekonomikas policija arestējusi e-bibliotēkas serverus aizdomu par autortiesību pārkāpumiem dēļ, vēsta Diena.lv.

Bibliotēkas uzturētāji Ideju forums šādu rīcību uzskata par rupju ANO konvencijas «Par cilvēku ar invaliditāti tiesībām» pārkāpšanu - tajā paredzēts, ka visiem cilvēkiem ar īpašām vajadzībām jānodrošina pieeja visai informācijai bez ierobežojuma. «Ar serveru izņemšanu tiek diskriminēti 150 tūkstoši cilvēku ar īpašām vajadzībām,» uzsvēra e-bibliotēkas izveidotāju biedrības Ideju forums valdes priekšsēdētājs Edmunds Vanags

E.Vanags Diena.lv norādīja, ka «mūsu darbība noritēja saskaņā ar visiem Latvijas Republikas likumdošanas aktiem, to skaitā Autortiesību likumu, jo mēs pildījām publiskas bibliotēkas funkciju, turklāt maksājām autoriem saskaņa ar publiskā patapinājuma likumu». E.Vanags pauda aizdomas, ka uzsāktais kriminālprocess ir mēģinājums izrēķināties ar e-bibliotēku.

Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks uzaicinājis topošās valdības veidotāju, premjerministra amata kandidātu Valdi Dombrovski pirms svarīgu lēmumu pieņemšanas apmeklēt bibliotēkas esošās telpas, lai iepazītos ar esošo situāciju, un paskaidrotu, kapēc jauna bibliotēkas ēka ir vajadzīga.

„Krīzes apstākļos bibliotēkas loma sabiedrībā – Latvijas iedzīvotāju un dažādu nozaru konkurētspējas veicināšanā – ļoti būtiski palielinās. To apliecina apmeklētāju skaita pieaugums. Uz bibliotēku nāk ne vien studenti, bet arī darbu zaudējušie cilvēki, kuri bibliotēkā meklē informāciju par izglītošanās un pārkvalificēšanās iespējām. Nacionālās bibliotēkas programmas aptver visu Latviju un tās loma uz zināšanām balstītas sabiedrības attīstībā ir nepārvērtējama”, norāda Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājums pašlaik izvietots septiņās dažādās ēkās Rīgā un ārpus tās, taču neviena no pašlaik izmantojamām telpām nav būvēta bibliotēkas uzdevumiem. Piecās ēkās, kas ielāgotas bibliotēkas vajadzībām, konstatēta avārijas situācija, liels uguns nedrošības risks un neatbilstība krājumu glabāšanas, lasītāju, darba vietu, mikroklimata u.c. starptautiski pieņemtiem standartiem. Saskaņā ar vairākkārtējiem licencētu ekspertu ēku tehniskajiem apsekojumiem un inženiertehniskajiem pētījumiem, lielākā daļa LNB telpu ekspluatācija ir pārtraucama.

Valsts augstākajām amatpersonām šodien nosūtīta vēstule kurā vairāki desmiti Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecībā iesaistītie uzņēmēji pauž sašutumu par valsts institūciju un amatpersonu bezatbildīgo rīcību, nepildot saistības par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas pabeigšanu. Pusotru gadu pēc darbu pabeigšanas un apstiprinājuma par to pieņemšanu valsts Nacionālo Būvkompāniju apvienībai (NBA) arvien nav samaksājusi 4 812951,69 eiro, kas ir pirmā daļa no būvdarbu laikā, atbilstoši līgumam, ieturētās naudas, teikts medijiem izplatītajā paziņojumā.

«Līdz šim izvairījos publiski izteikties par būvdarbu apmaksu Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektā, paļaujoties, ka abas puses pildīs līgumu. Nacionālo Būvkompāniju apvienība, pēc Kultūras ministrijas uzdevuma un iepirkuma, ir realizējusi un nodevusi lietošanā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēku, valsts saņem atzinības par būvi un tajā notikušajiem Eiropas Savienības prezidentūras pasākumiem. Tas priecē, taču ministrijai nu būtu jābūt tikpat atbildīgai un atbilstoši līgumam jāveic samaksu par izpildīto darbu. Pusotru gadu esam centušies sarunās un sarakstē risināt jautājumu par apmaksu, izdabājot visdažādākajām valsts amatpersonu kaprīzēm, bet nav pat dialoga. Projekts ir realizēts ar ekonomiju, salīdzinot ar sākotnēji plānoto summu, tikmēr valsts parāds būvniekiem, ieskaitot gaidāmos maksājumus gada beigās, ir 13,6 miljoni eiro. Esam spiesti vērsties pie valsts augstākajām amatpersonām, lai publiski viestu skaidrību un panāktu valsts atbildību, lai uzņēmēji var saņemt samaksu par padarīto darbu,» norāda NBA padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvniecības kopējās izmaksas būs 187 miljoni latu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli.

^{Papildināts viss teksts.}

Izmaksās iekļauta gan ēkas celtniecība, gan infrastruktūra un mēbeles, gan arī aprīkojums, pārcelšanās izdevumi un citas lietas, kas saistītas ar to, lai bibliotēkas ēku varētu nodot lietošanai.

Pilnsabiedrības Nacionālā būvkompāniju apvienība (NBA) padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns, šodien piedaloties jaunās ēkas prezentācijas pasākumā, minēja, ka Gaismas pils ir teju 100% pabeigta.

Galvenais uzdevums tagad ir pabeigt infrastruktūras būvi, lai bibliotēkas jaunajā ēkā var ieklāt atlikušo grīdu un veikt vēl citus šādus tādus darbus. Tāpat, ņemot vērā to, ka bibliotēka tomēr atteicās no saules bateriju izmantošanas uz jumta, daļai ēkas nav uzklāts jumts, taču nepieciešamais nerūsējošā tērauda materiāls jau ir pasūtīts.

Ekonomikas ministrija (EM) sagatavojusi un izsludinājusi starpinstitūciju saskaņošanai 11 Ministru kabineta (MK) noteikumus, kas paredz apjomīgas izmaiņas būvniecības regulējumā, lai stiprinātu kvalitātes, drošības un atbildības prasības nozarē, īpaši attiecībā uz sabiedriski nozīmīgajām ēkām.

Izmaiņas, ko paredz jaunais Būvniecības likums un tam pakārtotie normatīvie akti, stāsies spēkā šā gada 1.februārī, informē EM.

«Par jauno Būvniecības likumu Saeimā diskusijas ilga vismaz piecus gadus. Šogad 1.februārī jaunais Būvniecības likums beidzot stāsies spēkā un nozari sagaida būtiskas un apjomīgas izmaiņas. To mērķis ir celt būvniecības kvalitāti un panākt, ka speciālistu būvētās ēkas ir drošas cilvēkiem ne tikai uz papīra un dokumentos, bet arī dzīvē. Īpaša vērība un ievērojami stingrākas prasības ir izvirzītas tieši sabiedriski nozīmīgo ēku projektēšanā un būvniecībā. Savukārt, ja būvniecības procesā ir pārkāpumi, tad beidzot ir arī skaidra katra iesaistītā atbildība, tostarp arī finansiālā. Zolitūdes traģēdija notika pie vecā būvniecības regulējuma, un mēs nedrīkstam pieļaut, ka nozare ilgstoši turpina darboties pēc vecajiem noteikumiem,» uzsver ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Publiskajā telpā izskanējusi informācija par “būvnieku karteļa” ietekmi uz Latvijai pieejamo Eiropas Savienības finansējumu, sodiem un nākotnes iespējām.

Vienas frontes pusē saka, ka risks šādām sekām ir ārkārtīgi augsts un šo ideju aktīvi pauž arī sociālajos tīklos, savukārt no otras puses proponē – Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā soda gatavošanu neapstiprina. Lasītājs ārpus nozares, visticamāk, netiek gudrs, kuram viedoklim pieslieties, tāpēc sniegšu īsu ieskatu būvniecības procesā no Latvijas būvniecības nozares ekspertu skatu punkta, kas visnotaļ spilgti korelē ar Konkurences padomes lēmumu “būvnieku karteļa” lietā. Pasūtītāja kompetencei Konkurences padomes skatījumā ir būtiska ietekme uz būvniecības procesu, jo tieši pasūtītāja pieņemtie lēmumi dod virzību tālākajam būvniecības procesam.

Gaismas pils restorāna nosaukums būs Kleever, šodien Gaismas pils durvju atvēršanas svinīgajā pasākumā paziņoja Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāvis Augusts Zilberts.

Viņš stāstīja, ka pavasarī sabiedrības pārstāvji iesūtīja aptuveni 700 dažādu restorāna nosaukumu variantu, tomēr neviens no tiem pilnībā neatbilda restorāna konceptam. Bibliotēkas un restorāna darbinieki diskutējuši un izvēlējušies nosaukumu, apspēlējot vārdu Klīversala, aplūkojot tā semantisko jeb nozīmju daudzpusību.

Vārda priekšvēsture saistāma ar vēsturisku vietu un Rīgas pilsētas apgabalu, kur šobrīd atrodas Gaismas pils. Avotos šī vieta pirmoreiz minēta jau 1248.gadā, bet 17.gadsimta sākumā ūdensceļu aizsērējumi tās apkārtnē izveidoja vairākas mazas saliņas - Mazo Klīversalu un Kārķu salu, kas saplūda kopā ar Klīversalu un izveidoja Lielo Klīversalu. Vietvārds radies ap 1670.gadu, pateicoties vietējam koktirgotājam Dītriham Klīveram. «Apvienojot vēsturisko kontekstu ar Klīversalas vārda iespējamām interpretācijām, nonācām pie nosaukuma Kleever», teica Zilberts, piebilstot, ka nosaukuma pamatā ir atrašanās vieta Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, tās vēsturiskā atrašanās vieta un iespējamā nākotnes attīstība. Starptautiski vārds kleever skan līdzīgi vārdam clever angļu valodā, kas tulkojumā nozīmē gudrību. Tas savukārt veido saikni ar bibliotēkas vērtībām un apkārtnes pakāpenisko, bet progresīvo attīstību, norādīja bibliotēkas pārstāvis.

«Tādēļ, ka ir grāmatas, kas ir izdotas, publicētas un kurām ir saistība ar nācijas pagātni un vēsturi. Kuras, visticamākais, neiznīcinās tāpēc, ka viņas ir tik vecas - pat XV-XVI gadsimtā nodrukātas. Tā ka kādam tās ir jāglabā,» tā uz laikraksta Diena jautājumu, kādēļ laikmetā, kad grāmatas lasīsim digitalizēti, mums bija jābūvē tik liela un dārga bibliotēka, atbildējis Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks.

«Es arī labi apzinos to, ka arvien vairāk sastapsimies ar tā saucamajām bibliotēkām bez grāmatām, kad bibliotēka ir, bet grāmatu tur nav, lai gan tā joprojām ir bibliotēka. Tur ir informācija, bibliotekārs, kurš pie datora palīdz cilvēkam atrast informāciju un lasīt šajā datorā, jo bieži ir informācija, kas drīkst būt pieejama tikai bibliotēkas telpās saistībā ar autortiesību ierobežojumiem un tā tālāk. Nacionālās bibliotēkas visā pasaulē turpinās pastāvēt, es teiktu, kaut kādā veidā kā muzeji,» turpinājis LNB direktors.

Jautāts, kas būs tas galvenais serviss pilsonim, ko piedāvās Latvijas Nacionālā bibliotēka, viņš atbildējis: «Galvenais būs tas, ka būs darba vieta, kur vienlaikus izmantot tradicionālos un elektroniskos resursus, gan nodarboties ar mentoru.»

Komisija, kas valsts aģentūrā Jaunie Trīs brāļi izveidota sarunu procesa nodrošināšanai ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas potenciālajiem būvniekiem, sagatavojusi sarunu noteikumus, liecina sniegtā informācija medijiem. Vienlaikus ar sarunu procesa organizēšanu, tiek gatavoti grozījumi likumā par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanu.

Tie Ministru kabineta rīkojumā uzskaitītajām uzņēmēju apvienībām – Nacionālo būvkompāniju apvienībai, kurā ietilpst A/S RBSSKALS, SIA Skonto Būve un SIA Re & Re, juridisko personu apvienībai SIA PBLC, SIA Moduls Rīga un SIA PB Fasādes un juridisko personu apvienībai A/S Merko Ehitus un SIA Merks - tiks nosūtīti rīt, kad arī oficiāli sāksies sarunu process.

Atbilstoši noteikumiem, sarunas tiks organizētas vairākos posmos, izvērtējot gan būvnieku tehnisko kapacitāti būvdarbu veikšanai, gan atbilstību augstajiem pretkorupcijas standartiem, kas izriet no Kultūras ministrijas un aģentūras sadarbības ar Sabiedrību par atklātību – Delna.

Arhitekts Gunārs Birkerts nominēts Amerikas Arhitektu institūta Zelta medaļai 2013 un iekļuvis šīs prestižās balvas kandidātu finālā, informē LNB Atbalsta biedrība.

Tā esot «starptautiska atzinība un augsts novērtējums arhitekta daudzu gadu radošam darbam, kurā nozīmīga vieta ir arī jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkai (Gaismas pilij)».

Kā norāda LNB Atbalsta biedrība, «Birkerta iekļūšana prestižās balvas finālā esot liels sasniegums, ar ko Latvijai ir iemesls lepoties». Amerikas Arhitektu institūta Zelta medaļa kopā ar Prickera prēmiju ir augstākie profesionālie novērtējumi arhitekta darbam, tā ir atzinība tiem arhitektiem, kuru darbs sniedzis būtisku ieguldījumu un paliekošu ietekmi arhitektūras nozares teorijā un praksē, skaidro biedrība.

No trim finālistiem par uzvarētāju izraudzīts 1944.gadā dzimušais, kompānijas Morphosis dibinātājs Toms Meins (Thom Mayne), arī Prickera prēmijas laureāts. Pasaule Tomu Meinu pazīst kā Toronto un Sinsinati universitātes, Pomonas augstskolas, Sanfrancisko Federālās pārvaldes ēkas vai Giant Group Campus Šanhajā arhitektu.

Aculiecinieki, kas šodien ap 15.30 devušies garām topošajai Gaismas pilij Rīgā, novērojuši, ka uz Valguma ielas bruģis, kas tur ieklāts stāvējis jau ilgāku laiku, tagad tiek ņemts nost.

(Papildināts ar NBA komentāru.)

Tas, pēc notiekošā spriežot, tiekot darīts, lai tajā vietā ieguldītu kabeļus. Tie paši aculiecinieki šai vietai garām bija devušies arī šorīt, kad vēl nekas neesot liecinājis par plāniem bruģi vākt nost. Turklāt darbi norisinās diezgan plašā mērogā.

Db.lv sazinājās ar pilnsabiedrības Nacionālā būvkompāniju apvienība sabiedrisko attiecību pārstāvi Ilgu Sokolovu, kura gan nespēja sniegt informāciju par mistiskajiem būvdarbiem. «Latvijas Nacionālās bibliotēkas infrastruktūras objektu pirmās kārtas būvdarbu veicējs pilnsabiedrība Nacionālā Būvkompāniju apvienība (NBA) līguma ar pasūtītāju – Kultūras ministriju – ietvaros veic arī pieguļošās teritorijas labiekārtošanas darbus, tai skaitā arī gājēju ietvju bruģēšanu, un atsevišķos posmos šis process ir noslēdzies. Vietā, kur ieklātais bruģis tiek demontēts, šobrīd strādā ar NBA nesaistīts uzņēmums cita pasūtījuma ietvaros – iepirkums Pieslēguma izveidošana LNB jaunās ēkas un tehniskās ēkas (Rīgā, Mūkusalas ielā 3 un Mūkusalas ielā 5) elektroierīču pieslēgšanai (65310000-9). Tāpēc par šo precīzu informāciju varēs sniegt darba izpildītājs vai pasūtītājs,» sacīja Sokolova.

Jaunākie sabiedriskās domas pētījumi par atbalstu Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecībai apliecina, ka ēkas nepieciešamību un tās sniegtos ieguvumus ilgtermiņā izprot jaunākās paaudzes cilvēki, tāpat atbalsts Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektam saglabājas latviešu vidū, Db.lv informēja Jaunie Trīs brāļi Komunikācijas nodaļas vadītāja Elīna Bīviņa.

Jaunāko socioloģisko pētījumu kopējais rezultāts, kas uzrāda sabiedrības atbalsta samazināšanos, īpaši vecāka gadagājuma cilvēku vidū, ir vērtējams kā likumsakarīgs, jo publiskajā telpā patlaban ir izteikta fokusēšanās vienīgi uz bibliotēkas būvniecības izmaksām, nevis tās pozitīvo ietekmi uz valsts tautsaimniecību nākotnē. Sabiedrības viedokli par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta vērtību un nozīmi būtiski ietekmē arī krievu valodā iznākošās preses izteikti negatīvā nostāja pret projektu.

Īstenojot Gaismas pils projektu, būtiskākie apsvērumi ir tā funkcionālā nepieciešamība, jo Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājums pašlaik ir izvietots astoņās, bibliotēkas funkcijai nepiemērotās telpās, kā arī projekta ekonomiskā atdeve, ko atzinuši kā Latvijas, tā ārvalstu ekonomikas eksperti un uzņēmēji, un par ko liecina arī citu valstu pieredze pēc šāda mēroga projektu īstenošanas.

Viens no jaunā būvniecības regulējuma izstrādes mērķiem ir dot iespēju iedzīvotajiem savlaicīgi iepazīties un iesaistīties sev tuvumā plānoto būvniecības projektu īstenošanā. Būvniecības likums paredz, ka noteiktos gadījumos būvvaldei jānodrošina būvniecības ieceres publiskas apspriešanas veikšana, informē Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Ministru kabineta (MK) otrdienas sēdē apstiprināta būvniecības ieceres publiskas apspriešanas kārtība, kurā noteikts, ka būvvaldei gadījumos, kad blakus dzīvojamai vai publiskai apbūvei ir ierosināta tāda objekta būvniecība, kurš var radīt būtisku ietekmi (smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu), jānodrošina būvniecības ieceres publiskas apspriešanas organizēšana.

Publisku apspriešanu varēs nerīkot, ja plānotai darbībai tika veikts ietekmes uz vidi novērtējums vai ir spēkā esošs detālplānojums, vai saskaņā ar plānošanas attīstības jomas normatīvajiem aktiem šādai iecerei ir jāizstrādā detālplānojums.

«Tas ir jautājums, ko uzskata par bibliotēku. Aptuveni 20 procentus ēkas aizņem koridori, kāpnes, tualetes un cita objektīvi nepieciešamā tehniskā aprīkojuma daļa. 60 procenti ir telpas krājumiem, darbiniekiem un lasītājiem. Vēl 20 procenti ir brīvā pieeja sabiedriskiem pasākumiem - lielā konferenču zāle, izstāžu zāles, garderobes lasītājiem, grāmatu muzejs, ēdināšanas telpas; tajā pašā laikā tās ir paredzētas bibliotēkas apmeklētājiem, bet pasākumi kontekstā ar bibliotēkas saturu,» tā, vaicāts, cik procentus no jaunuzbūvētās Gaismas pils aizņems tieši bibliotēka, intervijā žurnālam Sestdiena sacījis Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks.

«No mezonīna stāva uz augšu līdz pat astotajam stāvam ir lasītavas. Devītais stāvs ir informācijas tehnoloģijām,» stāstījis bibliotēkas vadītājs.

Jautāts, par bibliotēkas izmaksām - gandrīz 200 miljoni latu, A. Vilks sacījis: «Es būtu laimīgs, ja tas nebūtu tik daudz. Savukārt kvalitāte ir panākta ļoti augsta. Arī tas ir to maksājis. Vīnē tikko ir uzcelta Vīnes Tehnoloģiju universitātes bibliotēka, 28 000 kvadrātmetru (pret mūsu 40 tūkstošiem), projektējusi slavenā arhitekte Zaha Hadīda - tā izmaksāja 500 miljonus eiro.»

Savukārt, runājot par to, vai grīdās vajadzēja izmantot Kanādas kļavu, Nacionālās bibliotēkas direktors teicis: «Mans radinieks ir galdnieks, viņam ir pieredze ar Kanādas kļavu - pret to viņš ir salauzis visus darbarīkus un apgalvo, ka cietāka koka par to neesot. Kļavas tonis ir tieši tāds pats kā bērza paneļiem sienās. Jā, varēja mēģināt ielikt kādu Latvijas cietāko koku, kas nebūtu balts, bet brūns, un tad vēl būtu liels jautājums, vai tas būtu pietiekamā daudzumā, pietiekami kvalitatīvs un tomēr mīkstāks. Laiks rādīs, bet, ja tā grīda tāda stāvēs gadu desmitiem, tad tas atmaksāsies.»

Apturot vai iesaldējot bibliotēkas būvniecības projektu, valdība parādītu savas lemtspējas vājumu un plānošanas tuvredzību, uzskata Gaismas pils būvnieku – Nacionālās būvkompāniju apvienības vadītājs Māris Saukāns.

«Valsts ir uzņēmusies saistības, kas traktējamas ne vien mūsu savstarpējā līguma ietvaros, bet arī kontekstā ar šī brīža procesiem tautsaimniecībā. Valdība ir pieņēmusi lēmumu Par Gaismas pils būvniecību – šis bija un joprojām ir nozīmīgs solis, kura vērtību un nozīmīgumu varēs baudīt tikai pēc šī projekta pabeigšanas. Apturot vai iesaldējot - zaudējumi būs vērtējami miljonos latu,» komentē M. Saukāns.

Viņš norādīja, ka Gaismas pils apturēšana nozīmētu to, ka laikā, kad uzņēmējdarbība sāk stagnēt, valdība nevis steidzinās beidzot pieņemt publiskās partnerības likumu, veicināt uzņēmējdarbību utt, tādā veidā stabilizētot IKP ieņēmumus, bet gluži otrādi - kārtējo reizi dzirdami nodomi «iesaldēt, apturēt, samazināt». «Ja tā turpināsies, tad mēs varam būt droši par jebkuru pieņemto lēmumu. Mēs atrodamies un strādājam reālā tirgus situācijā, nevis mācību poligonā,» pavēstīja M. Saukāns. Drīzāk valstij būtu jāpalielina ienākumi, nevis jāsamazina izdevumi, vēstīja M. Saukāns.

Būvkompāniju apvienībām, kas turpina dalību sarunu procesā par Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvdarbu veikšanu, trešdien, 2.aprīlī ir jāiesniedz valsts aģentūrā Jaunie Trīs brāļi tehniskie un finanšu piedāvājumi, liecina sniegtā informācija medijiem.

Tos, atbilstoši sarunu procesa nosacījumiem, ir uzaicināti iesniegt divi pretendenti – Nacionālā būvkompāniju apvienība, kurā ietilpst A/S RBSSKALS, SIA Skonto Būve un SIA Re & Re, un piegādātāju apvienība SIA PBLC, SIA Moduls Rīga un SIA PB Fasādes.

Trešais pretendents, ar kuru atbilstoši Ministru kabineta lēmumam tika uzsākts sarunu process, – piegādātāju apvienība A/S Merko Ehitus un SIA Merks, tika atzīts par neatbilstošu pretkorupcijas principiem, kas Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektā noteikti saskaņā ar trīspusējo līgumu starp Kultūras ministriju, valsts aģentūru Jaunie Trīs brāļi un Sabiedrību par atklātību – Delna.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.