Nepilna gada laikā desmitkāršojušās SIA Euro Oil Refinery plānotās aplēses par investīcijām naftas pārstrādes rūpnīcā un tās jaudu.

Varētu ar Krieviju

Pārstrādājot jēlnaftu, rūpnīcā plānots iegūt benzīnu (95., 98.), dīzeļdegvielu un aviobenzīnu, ko tālāk realizēt gan ES, gan Krievijā. Pašreiz EOR notiek sarunas ar Eiropas lielākajiem degvielas uzpildes staciju tīkliem. Savukārt par jēlnaftas iepirkšanu vēl esot neskaidrības. Lai gan iepriekš minēta Krievija, politisko apstākļu dēļ EOR jēlnaftu varētu iepirkt no citas valsts, norāda Dinaz holdinga preses sekretāre Ligita Audere. Savukārt Oil Market minējis Kazahstānu kā vienu no variantiem. Jāatzīmē, ka plānotā naftas pārstrādes rūpnīca atradīsies liela dzelzceļa transporta mezgla tuvumā un vien 4 kilometru attālumā no Latvijas-Krievijas uzņēmuma LatRosTrans naftas vada, tāpēc izejvielas piegādi no Krievijas nevarot izslēgt. Pašreiz Krievijas puse norādot uz naftas pārvada Brjanskas apgabalā tehniskajām problēmām, kas neļaujot atjaunot naftas pārsūknēšanu uz Mažeiķu naftu. Tomēr Oil Market atzīmē, ka ieinteresētība šī vada remontā var parādīties, ja projekta galveno akcionāru vidū iekļūs kāda milzīga Krievijas privātā vai valsts kompānija.

Latvijas naftas kompānijas SIA Dinaz Group KU meklē partnerus, lai būvētu Latvijā pirmo jēlnaftas pārstrādes fabriku, kā arī ostu produkcijas eksportam, ziņo Bloomberg.

Kompānija jau risina sarunas par iespējamu sadarbību ar kompāniju KazMunaiGaz National. Tāpat Dinaz plāno piedāvāt sadarbību kompānijām Rosneft un TNK-BP.

Kompānijai ir jāatrod izejvielu piegādātājs Krievijā vai Kazahstānā, kas varētu piegādāt naftu tālākai pārstrādei plānotajā naftas fabrikā, saka N. Jermolajevs, piebilstot, ka būs iespējams naftu piegādāt arī no Eiropas, ja neizdosies vienoties ar Krieviju.

Krievijas jau agrāk ir ierobežojusi preču transportēšanu uz Latviju, lai izdarītu spiedienu uz Baltijas valstīm, kuras Krievija vaino diskriminācijā pret krieviski runājošajiem šo valstu iedzīvotājiem, raksta Bloomberg.

Visiem apsūdzētajiem tā saucamajā Dinaz mikroshēmu krimināllietā piespriesti nosacīti sodi.

Ar Dinaz grupu saistīto uzņēmumu bijušajām amatpersonām Vladimiram Špakovam, Artūram Korotkovam, Vladislavam Lavrinovičam un Igoram Dživagam piemērota nosacīta brīvības atņemšana uz pieciem gadiem ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem.

Visiem, izņemot I. Dživagu, piemērota arī mantas konfiskācija, Db uzzināja Rīgas apgabaltiesā.

Db jau rakstījis par mikroshēmu krimināllietu, kas vismaz 2005. gadā tika uzskatīta par vienu no Latvijas vēsturē vērienīgākajām krāpšanām – apsūdzības tika celtas par izvairīšanos no 13.8 milj. Ls nodokļu maksāšanas, kā arī par mēģinājumu izkrāpt valstij un atmazgāt 4 milj. Ls. Noziedzīgajā shēmā bija iesaistīti vairāki ar Dinaz grupu saistītie uzņēmumi: SIA Multikoms (vēlāk Matriks DI, nu jau bankrotējušais uzņēmums, arī viens no lielākajiem nodokļu parādniekiem valstī – aut.), SIA Jelgavas nafta, SIA KU Dinaz (vēlāk MikroLiks) un SIA Dinaz nafta (vēlāk Agalas) un to amatpersonas.

Projektu vadība. Ar ko gan to varētu salīdzināt? Pavisam klišejiski – ar kuģa vadību. Bet šis salīdzinājums visoptimālāk parāda šī termina nozīmīgumu. Kāpēc tā? Tūlīt paskaidrošu.

Lai arī kāds būtu uzņēmuma darbības veids, tas nevar īstenot nekāda veida projektu, ja nav atbilstošas projektu vadības. Skaidri formulēti projektu vadības standarti nosaka to, cik veiksmīgi tiks īstenoti projekti. Savukārt veiksmīgi īstenoti projekti nosaka virzienu jeb kursu, kurā uzņēmums stūrē. Ja uzņēmumā nav izstrādāti projektu vadības standarti, var visai droši apgalvot, ka tas ir tas pats, kas būtu, ja uzņēmumam nebūtu vadības. Kuģis peldētu savā vaļā – kur vēji pūš, kur straumes nes. Varbūt kādreiz paveicas un aiznes pareizajā virzienā. Bet varbūt nē. Un visticamāk, ka nē. Ilgtermiņā šāda dreifēšana atklātos ūdeņos nekam neder.

Patlaban darbības ar degvielu iespējams piecās no 20 "Dinaz" degvielas uzpildes stacijām, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Šā gada gada 21.janvārī SIA "Latvijas nacionālā naftas kompānija", kurai pieder "Dinaz" zīmola degvielas uzpildes stacijas, ir tiesības veikt darbības ar degvielu piecās degvielas uzpildes stacijās - Pilskalnē (Ilūkstes novadā), "Ogre" (Tīnūžu pagastā) un trīs stacijās Daugavpilī.

Savukārt uz jautājumu, vai "Latvijas nacionālajai naftas kompānijai" tiks piemērots arī naudas sods vai kādi citi sodi, VID norādīja, ka atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.panta pirmajai daļai, VID nav tiesību publiski izpaust informāciju par konkrētu nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas.

Jau ziņots, ka VID apturējis licenci 19 no 20 zīmola "Dinaz" degvielas uzpildes stacijām, kas pieder SIA "Latvijas nacionālā naftas kompānija", atsaucoties uz VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi, 3.janvārī vēstīja Latvijas Radio.

PKN Orlen tuvāko nedēļu laikā sola atklāt konkrētus plānus par ienākšanu Latvijas degvielas mazumtirdzniecībā.

Veicot Latvijas tirgus izpēti, PKN Orlen veikusi pārrunas ar vairākiem Latvijas degvielas tirgotājiem, visticamāk, apspriežot to iespējamo iegādi, uzzināja Db. "Mēs arvien vēl esam ieinteresēti Latvijas tirgū, taču detalizētāka informācija tiks publiskota dažu nedēļu laikā," Db paskaidroja PKN Orlen preses pārstāvis Davids Pekažs (Dawid Piekarz). Savukārt vairāki Latvijas degvielas tirgus dalībnieki pieļauj, ka Orlen uz Latviju nenāks.

Atklās kārtis

Baltijas valstīs vienīgā naftas pārstrādes kompleksa Mažeiķu nafta īpašnieks PKN Orlen savus plānus par ienākšanu Latvijas degvielas mazumtirdzniecībā līdz šim nav slēpis, bet nav arī konkretizējis. Grupas stratēģijā 2007. - 2012. gadam minēts, ka līdz 2012. gadam paredzēts sasniegt vismaz 20% līdzdalību Baltijas valstu tirgos. PKN Orlen vadītāja vietnieks Voicehs Heidels (Wojciech Heydel) iepriekš (Db, 10.09.2007.) aģentūrai Reuters norādīja, ka Lietuvas un Latvijas degvielas mazumtirdzniecības tirgū plāno iegūt 10 - 15%. Nedz Latvijas tirgus iekarošanai atvēlēto naudas summu, nedz Latvijā plānoto DUS skaitu D. Pekažs joprojām atklāt nevēlējās, norādot, ka uz šiem un citiem jautājumiem atbildes taps zināmas šā gada novembra sākumā, kad paredzēts publiskot visas PKN Orlen stratēģijas detaļas, tostarp arī plānus attiecībā uz Baltijas valstīm. "Pašlaik mēs gatavojamies aktualizēt mūsu stratēģiju saskaņā ar atsevišķu tirgus segmentu," atzīmēja D. Pekažs.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Saeima 23.novembrī pieņēma likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam.

Par likumprojektu nobalsoja 52 deputāti, bet 33 parlamentārieši balsoja "pret".

Likuma Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam mērķis ir nodrošināt vidēja termiņa budžeta plānošanu. Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību vidēja termiņa valsts budžeta plānošana ir process, kurā tiek noteikti pieejamie resursi vidējam termiņam un nodrošināta šo resursu izlietošana atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm. Vidēja termiņa budžeta plānošana paredz noteikt valsts budžeta likumu vienam gadam un maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu turpmākajiem diviem gadiem.

Likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam" deputāti atbalstīja vairākus tā saucamo koalīcijas "deputātu kvotu" priekšlikumus, kopumā šim mērķim iztērējot gandrīz divus miljonus eiro.

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Plānošanas reģioni ceļ trauksmi, norādot – ja valsts nepiešķirs papildus finansējumu 2014. gadam, Latvijas plānošanas reģionu tālāka darbība un funkciju izpilde ir apdraudēta. Katrs no plānošanas reģioniem vēlas saņemt papildu 60 tūkstošus latu.

«Visi pieci plānošanas reģioni ieņem nozīmīgu lomu Latvijas attīstībā, kas nozīmē, ka to darbības apdraudējums tikai negatīvi ietekmēs reģionu tālāku attīstību, vēl vairāk palielinās izaugsmes plaisu starp dažādām pašvaldībām un ilgtermiņā pasliktinās dzīves kvalitāti iedzīvotājiem,» teikts plānošanas reģionu izplatītajā paziņojumā.

«Lai plānošanas reģioni spētu pilnvērtīgi pildīt normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, katram no tiem ir nepieciešami papildus līdzekļi vismaz 60 000 latu apmērā. Jāmin, ka kopš 2008.gada valsts finansējums plānošanas reģioniem ir samazināts par 60%,» norādīts reģionu paziņojumā.

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Lai veicinātu kreditēšanas aktivitātes un apjomu kāpumu, atjaunojoties ekonomikas izaugsmei, Finanšu nozares asociācija ir sagatavojusi pasākumu plānu kreditēšanas veicināšanai.

Nozare definējusi trīs prioritāros virzienus, kuros saredz lielāko kreditēšanas potenciālu - tie ir daudzdzīvokļu māju siltināšanas pasākumi, zaļā kreditēšana, kā arī privātās un publiskās partnerības projektu finansēšana. Pēc nozares aprēķiniem finanšu sektorā šo virzienu kreditēšanai 2023. gadā pieejami 3,3 miljardi eiro.

Lai panāktu kreditēšanas uzrāvienu, nepieciešama spēcīgāka un efektīvāka visu pušu sadarbība, tāpēc nozare atzinīgi vērtē tematisku darba grupu veidošanu ar Finanšu ministriju un Latvijas Banku, lai identificētu izaicinājumus un izstrādātu konkrētu pasākumu plānu nozaru griezumā.

Viens no prioritārajiem virzieniem ir pieprasījuma kāpināšana pēc daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes programmā pieejamā finansējuma - programmai ir liels kreditēšanas potenciāls, taču ir nepieciešams veikt vairākus mājasdarbus. Lai atslogotu iedzīvotājus no birokrātiskā sloga un motivētu viņus iesaistīties sava īpašuma uzlabošanā, vajadzīgs konstruktīva sadarbība ar pašvaldību, tai uzņemoties projektu vadīšanas kompetenci. Bankas, savukārt, ir gatavas meklēt labākos risinājumus ilgtspējīgu projektu finansēšanai, vienkāršojot procesus, kādā tiek iesniegta un noformēta dokumentācija finansējuma piešķiršanai, kā arī izsniedzot atbalstu potenciālajiem kredīta ņēmējiem kvalitatīvu energoefektivitātes projektu sagatavošanā. Vienlaikus no citu institūciju puses būtu nepieciešams izstrādāt daudzdzīvokļu ēku energoefektivitāti veicinošu nodokļu mehānismu, piemēram, energoefektīvos īpašumus atbrīvojot no nekustamā īpašuma nodokļa, kā arī pilnveidot procedūras, padarot vienkāršāku lēmumu pieņemšanu jautājumos par daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanu.

Valstība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS) šodien no finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) parlamenta ēkā saņēma 2023.gada valsts budžeta projektu.

Budžeta projekts uz Saeimu tika atnests tradicionālajā budžeta portfelī. Ašeradens nolēmis atjaunot ilggadējo tradīciju budžeta dokumentus uz Saeimu nest vēsturiskajā ādas portfelī, nevis koka izstrādājumā, kuru pirms pusotra gada mēģināja ieviest toreizējais finanšu ministrs, tagadējais Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV).

Valsts budžetam jauns, oša koka portfelis, kas simbolizē ražošanu un viedo reindustrializāciju

Finanšu ministrs Jānis Reirs Saeimā iesniedza budžeta portfeli, lai jau tradicionāli nodotu...

Valdība 7.februārī atbalstīja valsts budžeta likumprojektu, kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2022.gada budžetu 2023.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 2,025 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 2,233 miljardu eiro apmērā.

Ieņēmumu un izdevumu pieaugumu Finanšu ministrijā skaidro ar ģeopolitisko situāciju reģionā, kā arī valdības apņemšanos atbalstīt Latvijas iedzīvotājus ar energoresursu cenu paaugstināšanas daļēju kompensēšanu un plānoto atbalstu Ukrainai cīņā ar Krievijas agresiju.

Ašeradens valdības sēdē uzsvēra, ka 2023.gada valsts budžeta izdevumu daļa ir lielākā Latvijas vēsturē. Kopumā Latvijas valsts budžetos līdz šim izdevumi ir bijuši 162 miljardu eiro apmērā.

Preses konferencē pēc valdības sēdes Ašeradens sacīja, ka budžets sagatavots pēc makroekonomiskajām prognozēm, kuras tapušas lielas nenoteiktības apstākļos. Tomēr šī gada janvāra un februāra sākuma situācija "rada labu pamatu domāt, ka šis budžets izpildīsies", teica Ašeradens.

2023.gada vispārējās valdības budžeta deficīts, kas aptver visu valsts un pašvaldību pārvaldes struktūru, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas iestādes, plānots 1,77 miljardu eiro jeb 4,2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Savukārt konsolidētais valdības budžeta deficīts plānots 1,95 miljardu eiro apmērā jeb 4,6% apmērā no IKP.

Savukārt maksimālie valsts parāda griesti paredzēti 19,2 miljardi eiro jeb 45% no IKP, paredzot elastību veikt papildus finansēšanas pasākumus, lai savlaicīgi piesaistītu resursus plānoto parādsaistību dzēšanai labvēlīgu finanšu tirgus nosacījumu gadījumā vai situācijās, ja iestājas riski ar negatīvu ietekmi uz tautsaimniecību un valsts budžeta deficītu. Neiestājoties augstāk minētajiem apstākļiem valsts parāds tiek prognozēts 18 miljardu eiro apmērā jeb 42% no IKP.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2023.gadā prognozēti 8,796 miljardi eiro un izdevumi plānoti 10,861 miljarda eiro apmērā (bruto). Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2022.gadu ir 1,564 miljardi eiro jeb 16,8%.

Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 4,197 miljardu eiro un 4,083 miljardu eiro apmērā (bruto). Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret 2022.gadu ir 697,9 miljoni eiro jeb 20,6%.

Ašeradens iepriekš pieļāvis, ka valsts budžets Saeimā varētu tikt pieņemts marta sākumā.

Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka šoreiz budžetā nebūs paredzētas "deputātu kvotas" jeb iespējas deputātiem paredzēt salīdzinoši nelielas summas dažādu lokāla mēroga projektu īstenošanai.

Valsts policijas (VP) darbinieki, saņemot informāciju par to, ka SIA Parking Control (PC) pilnvarota persona automašīnai ir uzlikusi riteņu bloķēšanas iekārtu, izbrauks uz notikuma vietu un pieprasīs pārstāvim nekavējoties noņemt uzstādītās riteņu bloķēšanas iekārtas.

To policija apliecina šodien medijiem izplatītā paziņojumā.

Kā vēstīts, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēmis lēmumu, ar kuru aizliegts nelāgu slavu guvušās PC pārstāvjiem turpmāk izmantot automašīnu bloķēšanas iekārtas. Ja tas tā notiks – klienti varēs vērsties Valsts policijā.

«Esam uzņēmējsabiedrībai uzlikuši sodu par negodīgu un agresīvu komercpraksi 7000 latu apmērā, bet par vairākkārtēju informācijas nesniegšanu – 3900 latus. Neviena soda nauda nav samaksāta, firma ar mums tiesāsies,» laikrakstam Latvijas Avīze iepriekš sacīja PTAC juriste Sarmīte Kapeika. PTAC lēmumu pārsūdzēšana gan neapturot pieņemto lēmumu izpildi.

SIA Parking Service Latvia un SIA Parking Control (abu vadībā ir viena un tā pati persona) jau ilgāku laiku izpelnījušās Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) uzmanību par negodīgu komercpraksi. Piespriestie sodi nav samaksāti, bet patērētāju maldināšana turpinās, trešdien vēsta Latvijas Avīze.

Laikraksta lasītāja Ingūna kopā ar ģimeni šā gada 6. oktobrī atbraukusi uz hokeja maču Arēnā Rīga. «Tā kā pie pašas arēnas mašīnu nebija iespējams novietot, atstājām to Skanstes un Hanzas ielas stūrī degvielas uzpildes stacijas Dinaz teritorijā. Tur bija zīme, ka tā ir maksas stāvvieta, un par automašīnas turēšanu jāmaksā Dinaz kasē. Pie attiecīgās ceļazīmes bija autostāvvietas lietošanas noteikumi, kas faktiski izrādījās līgums ar 12 punktiem. Steidzoties uz hokeju, rūpīgi to neizlasījām, turklāt tur ir visai vājš apgaismojums. Tikai vēlāk uzzinājām, ka līguma 7. punktā ir iemānīts, nekur īpaši tekstā neizcelts, naudassods 20 latu apmērā, ja kaut par minūti ir nokavēts noteiktais termiņš. Vēl vairāk – 20 lati jāmaksā par katru nākamo dienu, ja sods netiek laikus samaksāts. Tādā progresijā soda nauda aug nedēļas garumā, kad automašīnu draud evakuēt un aizvest nezināmā virzienā – evakuācijas un nezināmās stāvvietas uzturēšanas izmaksas netiek izpaustas. Nokavējām tikai 20 minūtes, un pusdesmitos vakarā, kad mašīnai bija uzlikti riteņu bloķētāji, sev par pārsteigumu konstatējām, ka esam draudīgas izvēles priekšā – vai nu tūdaļ maksājam soda naudu, vai jau pēc pāris stundām – pusnaktī – soda maksa būs divkāršojusies,» laikrakstam stāstījusi sieviete.

Rīgas apgabaltiesa šodien pabeigusi maksātnespējīgās SIA Matriks DI bankrota procedūru.

Matriks DI (bij. SIA Multikoms Matriks) nespēja izpildīt finanšu saistības kopš 2000. gada, bet par maksātnespējīgu atzīta 2003. gadā, Db uzzināja tiesā.

Matriks DI bija viens no uzņēmumiem, kas saistīts ar Dinaz grupu. Tikmēr Matriks DI bijušais īpašnieks Igors Dživaga ir apsūdzēts tā dēvētajā Dinaz mikroshēmu lietā, kas uzskatāma par vienu no lielākajām pēdējo gadu finanšu mahinācijām Latvijā.

Vairāk lasiet rītdienas, 11. jūnija, laikrakstā Dienas Bizness.

Daugavpilī bāzētā degvielas mazumtirdzniecības uzņēmuma SIA RusLatNafta valdē notikušas izmaiņas, to pametot līdzšinējai valdes loceklei Jūlijai Rudjukovai, liecina jaunākie Lursoft dati.

Tādējādi RusLatNafta valdē pašlaik darbojas vienīgi ilggadējais uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Sergejs Pavlovs. J. Rudjukova uzņēmuma valdi pameta 11. janvārī, un tajā pašā datumā tika izdota prokūra Ludmilai Kuročkinai, kurai turpmāk būs tiesības pārstāvēt RusLatNafta atsevišķi.

SIA RusLatNafta tirgo degvielu zīmola Dinaz degvielas uzpildes stacijās, un, saskaņā ar informāciju uzņēmuma mājaslapā, tirgo Krievijā, Lietuvā, Baltkrievijā, Somijā un Norvēģijā ražotu degvielu.

Uzņēmums dibināts 2000. gadā un sākotnēji bija pazīstams ar nosaukumu SIA kopuzņēmums Dinaz Group. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 20 tūkst. Ls, un juridiskā adrese – Jelgavas iela 2a, Daugavpils. Vērtējot pēc gada apgrozījuma, uzņēmums atrodams Latvijas lielāko uzņēmumu sarakstā TOP 500 289. vietā. Uzņēmuma apgrozījums 2011. gadā bija 14,98 miljoni Ls, bet peļņa - 10 tūkst. Ls

Pašmāju degvielas tirgotājs VIRŠI-A, investējot vairāk nekā 1 miljonu eiro, atvēris 55. degvielas uzpildes staciju (DUS). Jaunā stacija atvērta Rīgā, Daugavgrīvas ielā 136 A, un līdz šim tā piederējusi degvielas uzpildes staciju tīklam Dinaz, teikts paziņojumā medijiem.

Šis ir jau trešā degvielas uzpildes stacija, kuru VIRŠI-A iegādājas no Dinaz. Darījums par DUS iegādi noticis šī gada pavasarī.

Jaunatklātā VIRŠI-A DUS Rīgā ir modernizēta atbilstoši uzņēmuma zīmola koncepcijai - tajā ir uzstādīti jaunākās paaudzes degvielas sūkņi, izveidots veikals 64 m2 platībā, atpūtas zona, kā arī pieejama automazgātava.

DUS Daugavgrīva ir pilna servisa uzpildes stacija, kas strādā 24 stundas diennaktī.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēmis lēmumu, ar kuru aizliegts nelāgu slavu guvušās SIA Parking Control pārstāvjiem turpmāk izmantot automašīnu bloķēšanas iekārtas. Ja tas tā notiks – klienti varēs vērsties Valsts policijā, vēsta Latvijas Avīze.

Saskaņā ar PTAC lēmumu mašīnu vadītāji, kuri savu automašīnu būs atstājuši SIA Parking Control apsaimniekotajā teritorijā, turpmāk varēs vērsties policijā, lai noņemtu riteņu bloķēšanas iekārtas. Policijai būs tiesības aizturēt autostāvvietas pārstāvjus par nepakļaušanos policijas prasībām un patstāvīgi noņemt riteņu bloķētājus vai izsaukt speciālos dienestus bloķēšanas iekārtu noņemšanai.

«Esam uzņēmējsabiedrībai uzlikuši sodu par negodīgu un agresīvu komercpraksi 7000 latu apmērā, bet par vairākkārtēju informācijas nesniegšanu – 3900 latus. Neviena soda nauda nav samaksāta, firma ar mums tiesāsies,» laikrakstam sacījusi PTAC juriste Sarmīte Kapeika. PTAC lēmumu pārsūdzēšana gan neapturot pieņemto lēmumu izpildi.