Budžets

Dombrovskis: nodokļi netiks celti, 2012. gada budžets jākonsolidē mazāk

Ieva Mārtiņa, 30.06.2011

Jaunākais izdevums

Saskaņā ar jaunāko novērtējumu 2012. gada valsts budžeta konsolidācijas apmērs ir aptuveni 110 – 130 miljoni latu. Uzsvars būs uz izdevumu daļu, bet nodokļu pieaugumam šobrīd nav loģikas.

Tiesa, konsolidācijas apjoms vēl tiks precizēts atbilstoši pusgada makroekonomikas datiem un atbilstoši deviņu mēnešu faktiskajai izpildei, kad redzēs galējo konsolidācijas apjomu, uz kuru tiks veidots budžets, atzina Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Viņš atgādināja, ka šogad aprīlī bija vienošanās ar aizdevējiem par konsolidācijas apjomu 150 – 180 milj. Ls, kas nozīmētu budžeta deficītu aptuveni 2% apjomā no IKP. Tomēr ekonomika attīstās nedaudz labāk nekā bija prognozēts aprīlī, turklāt budžetā šobrīd izveidojies neliels pārpalikums. «Visi faktori patlaban ved uz to, ka konsolidācijas apjoms būs zemāks nekā prognozēts pirms dažiem mēnešiem,» tā V. Dombrovskis.

Aprīli tika panākta vienošanās koalīcijā par provizoriskajiem konsolidācijas apjomiem 70 -80 milj. Ls apjomā, līdz ar to patlaban ir runa par 30 - 40 milj. Ls papildu konsolidācijas pasākumiem. «Uzsvars būs uz izdevumu daļu divu iemeslu dēļ. Ja runā par nodokļiem, tad pašreiz nav ekonomiskās loģikas turpināt palielināt darbaspēka nodokļus, drīzāk tuvākos gados būs jālemj par darba spēka nodokļu samazinājumu. Patēriņa nodokļus mēs celt nevaram tādēļ, ka tas ceļ inflāciju. Nav jēgas uz patēriņa nodokļa rēķina izpildīt Māstrihtas deficīta kritēriju un neizpildīt inflācijas kritēriju,» tā V. Dombrovskis. Nekustamā īpašuma nodokļu ziņā korekcijas būs, bet ne nākamgad.

Runājot par 2012. gada budžeta izstrādi, premjers norādīja, ka formāli par budžeta izstrādes plāna korekciju varēs runāt pēc 23. jūlija referenduma, bet varot jau samērā droši prognozēt, ka referenduma rezultāts būs tāds, ka būs ārkārtas Saeimas vēlēšanas. Attiecīgi budžeta izstrāde notiks atbilstoši likumam Par budžeta un finanšu vadību, par to, kā budžets tiek gatavots vēlēšanu gadā.

«Par laimi, pieredze mums ir, jau pērnais gads bija vēlēšanu gads, kad veidojām budžetu. Uzstādījums līdzīgs: nodrošināt sagatavošanās darbus tā, lai budžetu varētu pieņemt šā gada laikā. Skaidrs, ka šogad mums ir nedēļa vai divas vairāk nekā pērn. Ja Saeimas vēlēšanas prognozē 17. vai 24. septembrī, bet pērn bija 2. oktobrī, tad laika rāmis budžeta pieņemšanai ir nedaudz labāks, nekā bija pērn,» minēja V. Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapitāla tirgi palīdzēs veidot spēcīgu ekonomiku, radīt jaunas darba vietas, kā arī finansēt tehnoloģiskās inovācijas un stiprināt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju pasaulē, trešdien Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) rīkotā Latvijas kapitāla foruma atklāšanā sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš uzsvēra, ka kapitāla tirgiem ir liela nozīme un pieaugoša nozīme ekonomikas finansēšanā, savukārt Covid-19 krīze ir aktualizējusi nepieciešamību dažādot uzņēmumu finansējuma avotus, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Dombrovskis sacīja, ka dziļi, integrēti un labi funkcionējoši kapitāla tirgi veicinās uzņēmējdarbības finansēšanu, kas ir būtiski ilgtspējīgai ekonomikas atveseļošanai.

Tādējādi, pēc Dombrovska teiktā, ir jāpaātrina Eiropas Savienības (ES) kapitāla tirgu savienības izveide, lai palīdzētu jaunuzņēmumiem, veicinātu straujāku uzņēmumu attīstību un radītu vairāk iespēju eiropiešiem droši investēt savā nākotnē.

"Kapitāla tirgi arī būs ļoti svarīgi, lai nodrošinātu apjomīgas investīcijas, kas nepieciešamas ekonomikas zaļajai un digitālajai transformācijai. Tie arī ir starp galvenajiem nākotnes ekonomiskās izaugsmes avotiem," teica Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Aizeju ar padarīta darba sajūtu,» raksturojot aizvadītos piecus gadus premjera amatā, Rīta Panorāmā pauda Valdis Dombrovskis, līdz šim ilglaicīgākais Latvijas Ministru prezidents, kurš vadījis trīs valdības pēc kārtas.

Šodien paredzama pēdējā valdības sēde, kurā V. Dombrovskis piedalīsies kā premjers. Tādējādi V. Dombrovskis valdības vadītāja krēslā būs pavadījis kopumā 1777 dienas.

Trīs valdību laikā viņam esot izdevies sasniegt izvirzītos mērķus – pārvarēt finanšu un ekonomisko krīzi, ierobežot budžeta deficītu, attīstīt Latvijas konkurētspēju un izaugsmi, tā uzskata demisionējošais premjers. Viņš arī minēja, ka iepriekšējās valdības sasniegums ir arī Nacionālā attīstības plāna 2014. - 2020. gadam izstrāde, kā arī eiro ieviešana.

Pašlaik vēl nav skaidrs, vai V. Dombrovskis kandidēs arī nākamajās Saeimas vēlšanās. Šo lēmumu demisionējošais premjers pieņems janvāra beigās vai februāra sākumā. Gadījumā, ka viņš atgrieztos Saeimas deputāta krēslā, V. Dombrovskis labprāt darbotos budžeta komisijā, pauda ministru prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Saeima apstiprina jauno Straujumas valdību

LETA, 22.01.2014

Demisionējušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un Ministru prezidenta amatam nominētā zemkopības ministre Laimdota Straujuma Saeimas ārkārtas sēdes laikā, kurā notiek balsojums par uzticības izteikšanu Laimdotas Straujumas veidotajam Ministru kabinetam.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien apstiprināja jauno Laimdotas Straujumas (V) veidoto valdību. Straujuma ir pirmā sieviete Latvijas vēsturē, kura ieņem Ministru prezidenta amatu.

Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam balsoja 64 deputāti, pret bija 27 parlamentārieši, bet atturējās divi deputāti. Jauno valdību neatbalstīja opozīcijā esošā politiskā apvienība Saskaņas centrs, divi pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuri nav pašreizējā koalīcijas sastāvā, - Vladimirs Reskājs un Inga Vanaga atturējās. Balsojumā nepiedalījās divi jaunās koalīcijas parlamentārieši - Valdis Liepiņš (RP) un Juris Viļums (RP), kā arī divi pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuri nepārstāv jauno valdību - Inga Bite un Dāvis Stalts.

Šajā valdībā būs seši jauni ministri, kas nestrādāja iepriekšējā Valda Dombrovska (V) vadītajā Ministru kabinetā - zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK), aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), tieslietu ministre Baiba Broka (VL-TB/LNNK), labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), kā arī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Laikraksts: Brexit Dombrovskim dos lielu ietekmi pār bankām

LETA, 01.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā mēneša Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis pārņems arī Eiropas Savienības (ES) finanšu pakalpojumu komisāra pienākumus, jo pēc britu referenduma par izstāšanos no ES par atkāpšanos no amata paziņojis līdzšinējais komisārs Džonatans Hils no Lielbritānijas.

Lai kādas būtu turpmākās Lielbritānijas attiecības ar ES, Dombrovskis būs viens no nozīmīgākajiem noteikumu pieņēmējiem attiecībā uz Londonas finanšu centru Sitiju, uzsver britu laikraksts Financial Times.

Pamatojums tam ir tāds, ka ES amatpersonu un Sitijas pārstāvju ieskatā daudzi ES noteikumi Lielbritānijā paliks spēkā arī pēc jaunās bloka un Lielbritānijas vienošanās noslēgšanas. Tikmēr Lielbritānijas bankām jāņem vērā visi jaunie ES noteikumi, ja tās cer veikt darbību bloka teritorijā.

Ja vien Lielbritānija nav gatava nodedzināt visus likumdošanas tiltus uz vienoto tirgu, Dombrovskis un viņa komisija, domājams, joprojām būs galvenie likumdevēji Sitijai, uzsvēra juridiskās kompānijas "Clifford Chance" finanšu noteikumu jurists Saimons Glīsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dombrovskis savu politisko nākotni saista ar Eiropas Parlamentu

LETA, 29.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partijas Vienotība līderis šogad notiekošajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās būs bijušais premjers Valdis Dombrovskis (V), šodien oficiāli paziņoja partijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V).

Kopumā Vienotības sarakstam izvirzīti 19 kandidāti, tostarp Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Ēriks Kalniņš (V), kā arī deputāti Atis Lejiņš (V) un Andrejs Judins (V).

Tāpat sarakstam pieteikti pašreizējie EP deputāti - Sandra Kalniete, Inese Vaidere, Krišjānis Kariņš un Kārlis Šadurskis, kā arī bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V).

Āboltiņa norādīja, ka Vienotība vēlēšanās cer iegūt četras vietas EP. Politiķe stāstīja, ka Vienotības valde, Dombrovskim atturoties, vienbalsīgi izvēlējās viņu par saraksta līderi. Āboltiņa šādu izvēli argumentēja ar to, ka Dombrovskim ir ļoti liela pieredze gan Latvijā, gan arī iepriekš viņš jau bija EP deputāts, tāpat viņš ir pierādījis savu autoritāti un spēju darboties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kariņš: Ja Dombrovskis nekļūs par EK vadītāju, komisāra portfeli viņš iegūtu labu

LETA, 22.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja krīzes laikus Latvijas valdības vadībā pavadījušais Valdis Dombrovskis (V) nekļūtu par Eiropas Komisijas (EK) vadītāju, komisāra posteni nākamajā EK sasaukumā viņš noteikti iegūtu labu, pauž Eiropas Parlamenta (EP) deputāts un arī nākamā sasaukuma deputāta kandidāts Krišjānis Kariņš.

Galvenais, ko Dombrovskis pats izlems, - turpināt savu politisko karjeru Latvijā vai Eiropā, norāda Kariņš.

«Zinot, ka Dombrovskis ir ieguvis ārkārtīgi lielu respektu ES, es teiktu - tā dzelzs ir karsta un vajag kalt, kamēr dzelzs ir karsta,» uzsver Kariņš. Ja Dombrovskis tiks virzīts ieņemt kādu amatu ES vadībā, patlaban viņam ir izredzes. Pēc pieciem gadiem pasaule atkal būs mainījusies un būs jaunas zvaigznes. Patlaban Dombrovskis ir jaunā zvaigzne.

Protams, lai kāds kļūtu par EK vadītāju, viņam ir jābūt izvirzītam no savas EP politiskās grupas. Otrkārt, tai partijai ir jāuzvar EP vēlēšanās, jo par EK vadītāja kandidatūru ir jānobalso EP. Premjera amatam nominētā Laimdota Straujuma (V) uz jautājumu, ko viņa redz kā nākamo Latvijas eirokomisāru, nešaubīgi nosauca Dombrovska vārdu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Dombrovskis izraudzīts par EK izpildviceprezidentu finanšu pakalpojumu un ekonomikas jomā

LETA, 10.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzšinējais Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis (JV) jaunajā EK sastāvā izraudzīts par izpildviceprezidentu finanšu pakalpojumu un ekonomikas jomā.

Dombrovskis koordinēs darbu pie «ekonomikas, kas darbojas cilvēku labā», kā arī ieņems finanšu pakalpojumu komisāra posteni.

EK prezidente Urzula fon der Leiena savā uzrunā norādīja, ka «mums ir unikāla sociālā tirgus ekonomika, kas ir mūsu labklājības un sociālā taisnīguma avots». Viņa uzsvēra, ka tas ir vēl jo svarīgāk, saskaroties ar divkāršu pāreju - klimata un digitālo.

«Valdis Dombrovskis vadīs mūsu darbu, lai mūsu ekonomikā apvienotu sociālos jautājumus un tirgu,» teica Leiena.

Dombrovskis norādīja, ka viņš ir gandarīts par Leienas piedāvājumu viņas komandā uzņemties priekšsēdētājas izpildvietnieka pienākumus, lai koordinētu darbu pie ekonomikas un atbildētu par finanšu pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkāpšanās no amata nav bijis impulsīvs un emocionāls lēmums, bet gan labi pārdomāts solis. «Uzskatu, ka tas bija pareizs lēmums,» tā norādīja demisionējušais premjers Valdis Dombrovskis LNT raidījumā 900 sekundes.

«Gribēju pateikt lielu paldies sabiedrībai, kuras atbalstu esmu jutis visas savas darbības laikā, strādājot premjera amatā,» pauda demisionējušais ministru prezidents. Jautāts, vai lielais sabiedrības atbalsts viņam nerada domas, ka būtu vajadzējis pieņemt citu lēmumu un palikt amatā, V. Dombrovskis atsaucas uz dažu politologu pausto, ka arī pats demisijas fakts maina attieksmi pret demisiju.

Jautāts par notiekošo izmeklēšanu Zolitūdes traģēdijas lietā, V. Dombrovskis pauda, ka ar pārliecību var apgalvot, ka lieta tiks novesta līdz galam un vainīgie stāsies tiesas priekšā.

Pēc premjera amata pienākumu pildīšanas beigšanas, visticamāk, V. Dombrovskis atgriezīsies Saeimā kā Saeimas deputāts, viņš atzina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Dombrovskis: eirozonas parādu krīzes risināšanā jāizmanto Latvijas pieredze

Jānis Rancāns, 16.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) valstīm ir jāsabalansē savi budžeti un jāsagatavo liels glābšanas fonds, ja tās vēlas atjaunot finanšu tirgu uzticību, pārliecināts Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

«Mums nepieciešams atjaunot finanšu tirgu uzticību un to gatavību finansēt eirozonu, kā arī Eiropas Savienības valstis kurām ir [sabalansēts budžets],» intervijā aģentūrai AFP sacīja Valdis Dombrovskis.

V. Dombrovskis, kas par stingrās taupības politiku ir izpelnījies gan atzinību, gan arī kritiku, salīdzināja eirozonā notiekošo ar Latvijas atveseļošanos no smagākās recesijas pasaulē. Premjers norādīja, ka vienīgais eirozonas atveseļošanās ceļš ir īstenojot fiskālo disciplīnu un apjomīgas finanšu palīdzības sagatavošanu, kas ir pieejama rezervē.

«Tā bija taisnība, ka mūsu programma bija milzīga. Tā pārliecināja tirgus, ka ir pietiekami liela, lai atrisinātu krīzi Latvijā. Galarezultātā mēs izmantojām tikai 4,4 miljardus eiro,» sacīja Latvijas Ministru prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Dombrovskis iekļauts izdevuma Politico veidotajā Eiropas politikas pārveidotāju sarakstā

LETA, 02.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekspremjers Valdis Dombrovskis iekļauts izdevuma Politico veidotajā Eiropas politikas pārveidotāju sarakstā.

Tajā atrodami cilvēki no visām 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm, sākot no konservatīvā Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna un Eiropas Komisijas (EK) konkurences komisāres no Dānijas Margrētes Vestageres, kura piedzīvojusi sadursmi ar pasaules biznesa milžiem, līdz pat popzvaigznei Stromae, kura dibinājusi kustību Refugees Welcome, un geju tiesību aktīvistam Panti Bliss.

Kā stāstīja Politico Eiropas nodaļas galvenais redaktors Metjū Kaminskis, sarakstā nav iekļauti milzīgu popularitāti iemantojuši cilvēki vai arī tādi, kuri atrodas acīmredzami spēcīgās pozīcijās. Tomēr sarakstā esošie cilvēki ir varas saskares punktā, kur bieži ir pati lielākā ietekme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja turpināsies līdzšinējās digitālo maksājumu attīstības tendences, ar laiku skaidra nauda var kļūt par diezgan marginālu maksāšanas metodi, piektdien Eiropas Komisijas (EK) un Latvijas Bankas rīkotajā starptautiskajā konferencē "Desmit gadi kopā ar eiro" sacīja Itālijas Bankas prezidents Fabio Paneta.

Viņš sacīja, ka īpaši kopš pandēmijas sākuma novērots, ka cilvēki Eiropā skaidro naudu izmanto aizvien retāk. Tāpat ārkārtīgi populāra kļūst e-komercija, kur tirdzniecība notiek ar digitāliem maksājumiem.

Paneta vienlaikus atzina, ka, ieviešot digitālo eiro, ir jāņem vērā vairāki priekšnoteikumi - jānodrošina, lai tas ir vienkāršs un ērti izmantojams maksājumu veids 20 dažādās valstīs. Jāvienojas par likumdošanas aspektiem, kā savienot daudzās nacionālās maksājumu sistēmas.

Tāpat Paneta uzsvēra, ka būtisks ir drošības jautājums, skaidrojot, ka cilvēkiem vissvarīgākais ir privātums, cilvēki grib būt droši, ka viņu konfidenciālā informācija tiek pienācīgi aizsargāta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Premjeram ar padomnieci kopīgas investīcijas nekustamo īpašumu biznesā

Elīna Pankovska, 18.04.2011

No kreisās: ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Ministru prezidenta padomniece juridiskajos jautājumos Sandra Bukane

Dienas Mediji arhīvs

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) uz savu iespējamo atrašanos interešu konfliktā kopīgā ģimenes biznesa dēļ ar savu juridisko padomnieci Sandru Bukani raugās formāli ne viņš, ne S.Bukane nav līdzīpašnieki firmām, kas pieder abu dzīvesbiedriem, līdz ar to neesot arī interešu konflikta.

Premjera oficiālajā mājaslapā www.valdisdombrovskis.lv publicētajā blogā norādīti SIA Land Development biznesa sasniegumi pēdējo sešu gadu laikā un detalizēti aprakstīti firmas realizētie nekustamā īpašuma projekti.

Taču, neraugoties uz to, V.Dombrovskis akcentē, ka nav un nekad nav bijis SIA Land Development kapitāldaļu īpašnieks vai šīs firmas amatpersona, tādēļ nevarot atbildēt uz jautājumiem, kas skar tās biznesu.

Tomēr, nebūdams līdzīpašnieks un pārstāvēts uzņēmumu valdēs, V.Dombrovskis kopā ar savu padomnieci vēl kopš finanšu ministra laikiem Sandru Bukani faktiski ir vienīgie (ja neskaita banku) abu dzīvesbiedriem piederošo nekustamo īpašumu firmu Land Development un Solid Realty investori.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dombrovskim lētāko dāvanu uzdāvinājis Azerbaidžānas naftas termināla direktors, dārgāko - Kataras šeihs

LETA, 17.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) valdības vadīšanas laikā lētāko diplomātisko dāvanu saņēmis no Azerbaidžānas Sanagačalas naftas termināla direktora - 7,11 eiro vērtībā.

Dāvana, kuras vērtība novērtēta viszemāk, bijusi stikla šķīvis ar mozaīku, kas veido British Petrolium logo.

Savukārt dāvana, kuras vērtība ir bijusi visaugstākā, ir Kataras Ministru prezidenta šeiha Hamada bin Džasina Al Tani dāvātais Rolex rokas pulkstenis 10 671 eiro vērtībā.

Kopumā Dombrovskis premjerministra amatā saņēmis 89 diplomātiskās dāvanas. Tās viņam dāvinājušas gan dažādu valstu augstākās amatpersonas - ministri, Ministru prezidenti, karaļi, gan arī dažādu uzņēmumu vadītāji un pārstāvji.

Vācijas kanclere Angela Merkele Dombrovskim savulaik uzdāvinājusi Roberta Šūmaņa meistardarbu, Karlosa Kleibera operu un koncertu ierakstu DVD komplektu, Riharda Vāgnera operu Nībelungu gredzens ierakstu komplektu, Riharda Vāgnera operu Nībelungu gredzens ierakstu DVD komplektus. Arī Polijas Ministru prezidents Donalds Tusks dāvinājis CD - Frederika Šopēna ierakstus un grāmatu par komponistu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināts - Krīt valdība; Dombrovskis paziņo par atkāpšanos; Ušakovs runās vēlāk

Dienas Bizness, 27.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis paziņojis par atkāpšanos no amata, Db.lv apstiprināja premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke.

Par atkāpšanos no amata premjers ziņoja pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu.

Kā iemesls tiek minēta Zolitūdes traģēdija. Kā vēstīts, pagājušās nedēļas ceturtdienā Rīgā, Zolitūdē, sabruka lielveikala Maxima jumts. Traģēdijā gāja bojā 54 cilvēki. Patlaban tiek meklēti notikušā cēloņi un vainīgie.

Kā pēc tikšanās ar prezidentu norādīja pats Dombrovskis, ar šādu soli viņš uzņēmies politisko atbildību saistībā ar traģēdiju Zolitūdē.

«No savas puses gribu pateikt paldies Latvijas sabiedrībai par atbalstu par līdzdarbību ekonomiskās krīzes pārvarēšanas laikā. Vēlos atvainoties par lietām, kas nav izdevušās,» tā Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dombrovskis noliedz, ka sliecies par labu kādai pašvaldībai; nereti nācies strādāt Ķīļa vietā

LETA, 21.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) noliedz, ka būtu savā darbā sliecies par labu kādai pašvaldībai, taču uzsver, ka viņam nereti nācies strādāt bijušā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa vietā, kurš nav spējis sastrādāties ar nozari.

Šodien Latvijas Avīzē publicētajā intervijā R. Ķīlis saka, ka viņam, pildot ministra pienākumus, «nācās saņemt zvanus no Ministru prezidenta saistībā ar nepieciešamību iekļaut budžeta grozījumos papildu pozīcijas, kas saistās ar sporta finansēšanu, kaut Izglītības un zinātnes ministrijā bija cits viedoklis par šīs finansēšanas nepieciešamību». «Tāpat esmu saņēmis no Ministru prezidenta lūgumu atsevišķos jautājumos būt labvēlīgākam pret Ventspili. Piemēram, būt pielaidīgākam pret to, ka Ventspils Profesionālās izglītības centram ir dārgāka būvniecības tāme, nekā pieļaujams.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas krīze Latvijā un izvēlētie soļi tās pārvarēšanai līdzi nesa arī ēnas puses - augstu bezdarbu, algu samazināšanu, nodokļu paaugstināšanu un ēnu ekonomikas kāpumu, šodien Vīnē notiekošajā Euromoney Centrāleiropas un Austrumeiropas konferencē atzina Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).

Premjers savā uzrunā izklāstīja gan to, kā Latvija iekļuva ekonomiskajā krīzē, gan arī skaidroja, kādus mehānismus valdība izvēlējās krīzes pārvarēšanai. Dombrovskis atzina, ka problēmas sākās jau tad, kad mūsu valsts pievienojās Eiropas Savienībai un NATO 2004.gadā. Toreiz, sasniedzot pēc Latvijas neatkarības atgūšanas izvirzītos stratēģiskos mērķus, iespējams, bijām pārāk optimistiski, ka nu jau nekas slikts nevar ar mums notikt.

Arī globālā ekonomika tobrīd bija uz optimisma viļņa, tas viss veicināja plašu kapitāla ieplūdi Latvijā un pārkarsēja ekonomiku - bija milzīga inflācija un augsts tekošā konta deficīts, izveidojās burbulis nekustamā īpašuma sektorā. Vienlaikus arī valsts budžets bija nesabalansēts, tādējādi mūsu valsts virzījās uz krīzi. Premjers stāstīja arī par krīzes sākumu mūsu valstī, "Parex bankas" nacionalizāciju un vēršanos pēc starptautiskās palīdzības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Miljardu vērtajās spēlēs Eiropā uzvar lauksaimnieki

Zanda Zablovska, Sandra Dieziņa, Egons Mudulis, 21.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par lielāko ieguvumu Eiropas Savienības 2014. – 2020. gada budžetā tiek atzīts pieaugošais atbalsts lauksaimniekiem, bet par līdzekļiem transporta jomai būs jāpacīnās .

Atbalstu lauksaimniekiem uzsver gan Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, gan ministriju pārstāvji. Pēc premjera teiktā, neraugoties uz to, ka šis ir pirmais Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžets, kura apjoms ekonomiskās krīzes dēļ ticis samazināts par 30 miljardiem eiro (21 mljrd. latu), Latvijai izdevies panākt labus nosacījumus. «Latvijai panāktie nosacījumi ir liels ieguvums,» norāda V. Dombrovskis, atgādinot, ka sarunu gaitā Latvijai izdevies savas pozīcijas uzlabot par 707 milj. eiro. «Visstraujāko ienākumu pieaugumu izjutīs tieši lauksaimnieki,» saka V. Dombrovskis. Lauksaimnieki atzīst ieguvumus, taču uzsver – pašlaik svarīgākais ir izsrādāt likumdošanu nākamajiem septiņiem gadiem, kas vienkāršos kopējās lauksaimniecības politikas ieviešanu Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropai vajadzīga vienota pieeja kriptovalūtai, tāpēc Eiropas Komisijas (EK) izpildviceprezidenta amata kandidāts Valdis Dombrovskis (JV) plāno ierosināt jaunus tiesību aktus šajā jomā.

To šodien uzrunā Eiropas Parlamenta (EP) atbildīgo komiteju deputātiem pirms iztaujāšanas pauda politiķis.

Dombrovskis skaidroja, ka ierosinās jaunu Eiropas stratēģiju, kas ļaus izmantot finanšu tehnoloģiju potenciālu un konkurēt pasaules mērogā.

Runājot par citu tēmu - sociālā taisnīguma panākšanu, politiķis norādīja, ka sociālais taisnīgums nevar pastāvēt bez taisnīguma nodokļu jomā. «Eiropas Komisija pēdējo piecu gadu laikā ir ieviesusi vairāk saistošu reformu taisnīgas nodokļu politikas jomā nekā 20 gados pirms tam,» atgādināja Dombrovskis.

EK izpildviceprezidenta amata kandidāts norādīja, ka saistībā ar izvirzītajām prioritātēm turpinās cīņu pret nodokļu apiešanu, kā jau to esot darījis līdzšinējo pilnvaru laikā, piemēram, iesniedzot priekšlikumus par publisku pārskatu sniegšanu par katru valsti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

PVN samazināšana neesot prātīga no ekonomiskā viedokļa, un ir aizdomas, ka tas tiek darīts, lai nodrošinātu Māstrihtas kritēriju izpildīšanu, ko, savukārt, varētu neakceptēt Eiropa, uzskata Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis.

Raidījumā Dienas Rīts V. Dombrovskis norādīja, ka valdības valdības plānu samazināt pievienotās vērtības nodokļi (PVN) viņš vērtējot negatīvi. «Iecere samazināt PVN nav prātīga no ekonomiskā viedokļa,» sacīja politiķis, norādot, ka daudz problemātiskāki ir darbaspēka nodokļi, kurus samazinot būtu panākams pozitīvs rezultāts uzņēmumiem. «Mums ir milzīga ēnu ekonomika, un darbaspēka nodokļi veido kopējo nodokļu nastu, kas ir lielākā pasaulē. Darbaspēka nodokļi veicina aplokšņu algu problēmu,» klāstīja V. Dombrovskis.

Viņš arī norādīja, ka, runājot par PVN samazināšanu, publiskajā telpā vajadzētu abstrahēties no Māstrihtas kritērijiem. «Es nenoliegšu, ka PVN samazināšana vienu gadu samazinās inflāciju. Jautājums, vai tas tiešām palīdzēs iestāties eirozonā? Eiropa vērtē mūsu inflāciju arī no ilgtspējas viedokļa,» sacīja politiķis. Viņš arī norādīja uz pastāvošām aizdomām, ka nodoklis tiek samazināts, lai nodrošinātu Māstrihtas kritētiju izpildīšanu, bet ir bažas, ka Eiropa to tā neakceptēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidsabiedrības airBaltic glābšana būtiski atšķiras no situācijas ar Parex banku, intervijā Latvijas Radio sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).

"Situācijas ir atšķirīgas. Nevar salīdzināt banku sektoru ar aviosabiedrību. Atšķirīgas nozares ar atšķirīgām problēmām," uzsvēra Dombrovskis.

Aviokompānijas gadījumā nauda tiek ieguldīta uzņēmuma darbības stabilizēšanai, "valdība to gatava darīt, taču ar konkrētiem nosacījumiem", savukārt Parex bankas gadījums bijis pavisam citāds, uzsvēra premjers.

Valdība iesaistīsies Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic glābšanā, kā nosacījumu izvirzot kompānijas vadības un menedžmenta maiņu, jo valsts kapitāla daļu pārdošana pašreizējā situācijā faktiski būtu to atdošana par pārāk zemu cenu, skaidroja Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvija saņem pirmo ES Atveseļošanas fonda maksājumu 201 miljona eiro apmērā

LETA, 07.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija piektdien no Eiropas Komisijas (EK) saņēma Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanās fonda (AF) pirmo maksājumu 201 miljona eiro apmērā.

Kopējais pieprasījums bija par 231 miljonu eiro, bet no tā atskaitīti 13% jeb 30 miljoni eiro no pērn septembrī saņemtā 237 miljonu eiro AF priekšfinansējuma.

EK izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis (JV) maksājuma saņemšanas pasākumā uzsvēra, ka maksājums ir piešķirts, jo Latvija ir izpildījusi pirmos deviņus šim posmam noteiktos mērķus, un veikusi vairākas reformas, piemēram, pieejamu īres mājokļu būvniecībā, minimālā garantētā pabalsta ikgadējā indeksācijā, platjoslas interneta infrastruktūras ieviešanā reģionos un attālinātajai izglītībai, un citas.

Dombrovskis sacīja, ka EK vērtējums par paveiktajām reformām bijis pozitīvs un Latvija var saņemt pirmo maksājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban ir divas galvenās lietas - palīdzības sniegšana cietušajiem, un otra - galveno vainīgo amatpersonas saukšana pie atbildības. «Šī nevar būt situācija, kad nav neviena vainīgā,» Rīta Panorāmā pauda valdības vadītājs Valdis Dombrovskis.

Viņš pauda, ka svarīgi ir, lai izmeklēšana norit raiti un ar rezultātu. Premjers uzsvēra, ka ir jāstrādā maksimāli īsos termiņos.

Runājot par Būvinspekciju, kas tika iepriekš likvidēta, premjers skaidroja, ka tā iepriekš faktiski dublēja pašvaldību funkcijas, tādēļ lēmums par tās likvidāciju ir bijis pareizs.

Patlaban ir nepieciešama kontrole būvobjektos uz vietas. Viņš arī pauda, ka pašvaldībai, ka tam būtu bijis jādara pašvaldībai.

V. Dombrovskis skaidroja, ka ir jānodala divas vietas - pirmā ir konkrētie pārkāpumi, kas noveduši pie šīs traģēdijas; bet otrā ir izvērtēt sistēmisko regulējumu, un tas jau ir pašlaik uzdots Ekonomikas ministrijai. Tomēr sistēmiskais izvērtējums «nevar būt par iemeslu, lai atbildīgie izvairītos no jau esošo normu pildīšanas». Galvenais sistēmas izvērtējuma mērķis ir novērst tamlīdzīgas traģēdijas nākotnē, pauda V. Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krievijai plānots tirdzniecībā noteikt līdzīgu importa aizliegumu kā Baltkrievijai

LETA, 07.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijai plānots tirdzniecībā noteikt līdzīgu importa aizliegumu, kāds jau ir piemērots Baltkrievijai, intervijā sacīja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.

Tāpat viņš norādīja, ka tā saucamās G-7 valstis Krievijai un Baltkrievijai varētu atņemt vislielākās labvēlības režīmu tirdzniecībā.

"Tirdzniecībā pašlaik ir ieviesta eksporta kontrole gan attiecībā uz Krieviju, gan Baltkrieviju. Attiecībā uz Baltkrieviju ir noteikta arī virkne importa aizliegumu vairāku kategoriju produktiem. Tiek plānots šāda paša veida aizliegumus attiecināt arī uz Krieviju," sacīja Dombrovskis, vēl neprecizējot, uz kādām precēm importa aizliegums varētu attiekties Krievijas gadījumā.

Sankcijas pret Baltkrieviju tomēr nesasniedz cerēto mērķi 

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus....

Savukārt kopā ar G-7, kurā bez vairākām lielākajām Eiropas Savienības (ES) ekonomikām ietilpst arī ASV, Lielbritānija, Kanāda un Japāna, tiek strādāts pie paziņojuma par vislielākās labvēlības režīma atņemšanu Krievijai un Baltkrievijai tirdzniecībā. Turklāt tam varētu pievienoties arī citas valstis.

"Tas ļauj importam no Krievijas un Baltkrievijas uzlikt papildu muitas tarifus. Kanāda par to jau ir paziņojusi un pašlaik notiek darbs G-7 un plašākā līmenī, lai ar šādu soli virzītos uz priekšu. Tas var būt jau tuvāko dienu jautājums," sacīja Dombrovskis.

Viņš uzsvēra, ka tāpat tiek vērtētas tālākas sankcijas finanšu un enerģijas jomās.

Jautāts par gatavību pievērsties sankcijām enerģētikā, ņemot vērā ievērojamo Eiropas atkarību no Krievijas energoresursiem, Dombrovskis uzsvēra, ka "diskusijas par šo jautājumu notiek, un pašlaik neviena opcija nav noņemta no dienas kārtības".

EK priekšsēdētājas izpildvietnieks atklāja, ka EK arī ir veikusi izvērtējumu par jautājumu, kas notiek situācijā, ja apstājas Krievijas gāzes piegādes.

"Izvērtējumā gan mēs izgājām no pretējā -, kas notiek, ja Krievija gāzes piegādes aptur, kā savu atbildes sankciju pret sankcijām, ko esam noteikuši mēs. Secinājums ir, ka ne bez problēmām, bet šo situāciju varētu risināt. Tagad jau mēs virzāmies uz pavasara pusi un tas nozīmē, ka nopietni ir jāgatavojas nākamajai ziemai, veicot tādus pasākumus kā, piemēram, kopīgu dabasgāzes iepirkumu, domājot par stratēģisko dabasgāzes rezervju izveidi, par risinājumiem, kas mazinātu ES atkarību no Krievijas piegādēm, jo šajā ziņā ir savstarpējā atkarība un daudzas valstis, piemēram, arī Latvija, ir simtprocentīgi atkarīgas no Krievijas gāzes piegādēm," sacīja Dombrovskis.

Jautāts, vai pašlaik ir indikācijas, ka Krievijas pretreakcija būs tieši energoresursu piegāžu apturēšana vai ierobežošana ES, Dombrovskis to noliedza, bet uzsvēra, ka "protams, tad, kad mēs noteicām pirmās sankcijas, tika vērtēti arī iespējamie Krievijas pretsoļi, tostarp šāds scenārijs".

Otrdien, 8.martā, EK arī publiskos priekšlikumus par situāciju enerģētikas jomā un kādi ir iespējamie rīcības varianti.

Jau vēstīts, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 24.februārī ES ir noteikusi virkni sankciju.

Tostarp ir aizliegtas jebkādas transakcijas ar Krievijas centrālo banku vai jebkuru institūciju, kas darbojas tās uzdevumā.

No 12.marta no SWIFT sistēmas tiks atslēgtas Krievijas bankas "Bank Otkritie", "Novikombank", "Promsvyazbank", "Bank Rossiya", "Sovcombank", "Vnesheconombank" (VEB.RF), "VTB Bank", kā arī visi šo banku meitasuzņēmumi.

Krievijas uzņēmumiem un personām aizliegts pārdot vai piegādāt preces un tehnoloģijas, kuras ir saistītas gāzes un naftas industriju, aviācijas un kosmosa industriju, transportu un telekomunikācijām, militāro un aizsardzības sektoru, preces ar divējādu pielietojumu, ko var izmantot militārām vajadzībām. Aizliegts sniegt pakalpojumus, kuri ir saistīti ar tehnoloģisku atbalstu, brokeru un finanšu darbību un citus.

Savukārt no Baltkrievijas aizliegts ievest kālija sāli (potašu), koka izstrādājumus, cementu, dzelzi, tēraudu, gumiju. Aizliegta tirdzniecība ar divējāda pielietojuma precēm, ko var izmantot militārām vajadzībām.

Sankcijas noteiktas arī individuāli virknei Krievijas un Baltkrievijas amatpersonu un varai pietuvinātu uzņēmēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Baltijas valstu vidū straujā izaugsme prognozējama Latvijai, atzina Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.

Viņš stāstīja, ka pagājušajā gadā Eiropas un arī Latvijas ekonomikām bija raksturīgs straujš kritums pavasarī, kas bija saistīts ar pandēmijas izplatīšanos un sekojošiem ierobežojumiem.

"Uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, gada vidū ierobežojumi tika atcelti vai mīkstināti un ekonomika uzsāka strauju atgūšanos. Diemžēl, rudenī sākoties pandēmijas otrajam vilnim, ierobežojumi tika atkal pastiprināti un ekonomika sabremzējās," piebilda Dombrovskis.

Viņš atzina, ka kopumā 2020.gadā ekonomikas kritums nebija tik straujš, kā iepriekš prognozēts - Eiropas Savienībā kopumā par 6,3%, bet Latvijā - par 3,5%. "To noteica gan spēcīgie trešā ceturkšņa rādītāji, gan apjomīgie ekonomikas stimulēšanas pasākumi," skaidroja Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Dombrovskis: «mēs ticam, ka eirozonai ir nākotne»

Jānis Rancāns, 30.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijai un citām parādu krīzes nomāktām valstīm nav citu alternatīvu taupības pasākumiem, bet eirozonu nomokošā parādu krīze ir tikai finanšu un ekonomikas krīze atsevišķās valstīs, kas nav ievērojušas galvenos makroekonomikas pamatprincipus, uzskata Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Pirms Varšavā notiekošā Eiropas Savienības (ES) sammita, intervijā aģentūrai AFP V. Dombrovskis norādīja, ka «mēs neredzam šo krīzi kā eiro krīzi. Tā ir finanšu un ekonomikas krīze atsevišķās valstīs, kas nav sekojušas galvenajām makroekonomikas vadlīnijām».

«Mēs ticam, ka eirozona sper pareizos soļus, atjaunojot sankcijas un ieviešot kontroles mehānismus, kā arī pastiprinot ekonomisko pārvaldi,» sarunā ar aģentūru stāstīja V. Dombrovskis, piebilstot - «mēs ticam, ka eirozonai ir nākotne, kāpēc tad lai mēs neiestātos [tajā]?»

Runājot par taupības pasākumiem, kas nepieciešami krīzes pārvarēšanai – V. Dombrovskis atzīmēja, ka «eirozonas valstu gadījumā tas izskatās kā vienīgais reālistiskais ceļš uz priekšu.»

Komentāri

Pievienot komentāru