Miljardu vērtajās spēlēs Eiropā uzvar lauksaimnieki 

Par lielāko ieguvumu Eiropas Savienības 2014. – 2020. gada budžetā tiek atzīts pieaugošais atbalsts lauksaimniekiem, bet par līdzekļiem transporta jomai būs jāpacīnās
.

Zanda Zablovska, Sandra Dieziņa, Egons Mudulis, 21.11.2013

Foto: SXC

Atbalstu lauksaimniekiem uzsver gan Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, gan ministriju pārstāvji. Pēc premjera teiktā, neraugoties uz to, ka šis ir pirmais Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžets, kura apjoms ekonomiskās krīzes dēļ ticis samazināts par 30 miljardiem eiro (21 mljrd. latu), Latvijai izdevies panākt labus nosacījumus. «Latvijai panāktie nosacījumi ir liels ieguvums,» norāda V. Dombrovskis, atgādinot, ka sarunu gaitā Latvijai izdevies savas pozīcijas uzlabot par 707 milj. eiro. «Visstraujāko ienākumu pieaugumu izjutīs tieši lauksaimnieki,» saka 
V. Dombrovskis. Lauksaimnieki atzīst ieguvumus, taču uzsver – pašlaik svarīgākais ir izsrādāt likumdošanu nākamajiem septiņiem gadiem, kas vienkāršos kopējās lauksaimniecības politikas ieviešanu Latvijā.

Sāk izlīdzināšanu


Latvijas lauksaimnieki no ES tiešo maksājumu budžeta, sākot no 2014. gada, saņems 109 eiro par hektāru (ha), 2019. gadā sasniedzot 196 eiro/ha. Saskaņā ar Ārlietu ministrijā sniegto informāciju, salīdzinot ar pašreizējo 2007.–2013. gada plānošanas periodu, zemnieki tiešmaksājumos no 2014. līdz 2020. gadam saņems 2,3 reizes vairāk. Turklāt 2019. gadā atbalsts būs vienāds starp visām trijām Baltijas valstīm un Rumāniju, uzsver Ārlietu ministrijas preses sekretārs, vēstnieks Kārlis Eihenbaums.

Zemnieku saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš norāda – salīdzinot ar pārējām dalīb-
valstīm, mums joprojām ir zemākie tiešmaksājumi, tomēr ar katru gadu tie palielināsies. «Pašlaik svarīgākais nacionālā līmenī ir izsrādāt likumdošanu nākamajiem septiņiem gadiem, kas vienkāršos Kopējās lauksaimniecības politikas ieviešanu Latvijā, jo joprojām ir virkne neatrisinātu jautājumu gan Zemkopības ministrijas līmenī, gan starp lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām,» viņš klāsta. Jānodrošina arī mērķu sasniegšana – spēja konkurēt kopējā Eiropas tirgū, jo daudzām valstīm budžets ir samazināts un tām būs jāiemācās izdzīvot pie samazināta atbalsta un pieaugošas konkurences, atzīst J. Lazdiņš.

Jādala prātīgi


Lauksaimniecības tiešmaksājumus par galveno pozīciju, kurā konkrēti Latvija finansiāli ievērojami iegūst, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, Eiropas Parlamentā (EP) apstiprinātajā ES daudzgadu budžetā atzīst arī EP deputāts Roberts Zīle. Jānorāda, ka līdzekļi gandrīz viena miljarda eiro apmērā Latvijai būs pieejami arī lauku attīstības fonda mērķiem. Z/s Jaunsirmēni saimnieks Valdis Dzenis DB klāsta, ka pašlaik būtu pārgalvīgi vērtēt ES budžetu, jo nav tajā iedziļinājies. «Visi piesauc miljardu un miljonus, taču skaidrs, ka joprojām Latvijas laukos saražotais iekšzemes kopprodukts ir viens no vismazākajiem un arī ES atbalsts mums ir viens no vismazākajiem. Turklāt jāņem vērā, ka lauki izmirst un notiek noslāņošanās. Jautājums – kā šis ES budžets risina šos jautājumus?» viņš saka, piebilstot – viss būs atkarīgs no tā, kā līdzekļi tiks sadalīti, un tam nepieciešama kopīga stratēģija.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Transportam mazāk


Kā vēl vienu ieguvumu ES daudzgadu budžetā Ārlietu ministrijā min iespēju izmantot Kohēzijas politikas mērķiem 4,765 mljrd. eiro. Salīdzinājumam – pašreizējā plānošanas periodā kohēzijas politikas mērķu īstenošanai Latvija saņēmusi 4,53 mljrd. eiro. Par ES Kohēzijas politikas fondu (Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda) atbildīgajā Finanšu ministrijā (FM) informē, ka nākamajos septiņos gados fokuss būs uz investīcijām izaugsmes un nodarbinātības veicināšanā. Līdz šim sarunās ar Eiropas Komisiju (EK) par ES līdzekļu ieguldījumu prioritātēm galvenie iebildumi bijuši pret nepietiekamo finansējumu pētniecībai un inovācijām, kas ir joma, kur nākamajā septiņu gadu posmā ES budžetā paredzēts palielināt finansējumu. Tāpat pārāk mazs atbalsts paredzēts eksportspējīgai, inovatīvai uzņēmējdarbībai.

Savukārt transporta nozarei Latvija EK ieskatā vēlas tērēt pārāk daudz. Latvijas pozīcija sagatavota, balstoties uz Nacionālās attīstības plānu. «EK atzīst, ka transports ir svarīgs, tomēr uz kopējā fona tam novirzīts pārāk daudz, jābūt proporcionālākam sadalījumam ar citām prioritātēm,» stāsta FM Komunikācijas nodaļas vecākais eksperts Kaspars Valtmanis. Viens no piedāvātajiem kompromisiem no Latvijas puses – pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un inovācijām novirzīt par 127 milj. eiro vairāk.

Ceļi zem darba vietām


Daudzgadu budžets 2014.–2020. gadam paredz pieaugumu ne tikai inovācijām, bet arī infrastruktūrai, tam izveidots jauns fonds Savienot Eiropu, uzsver K. Eihenbaums. R. Zīle klāsta, ka transporta jomā jaunais mehānisms nozīmē trīskāršu finansējuma palielinājumu ES nozīmes projektiem. «Tā sasaiste ar Kohēzijas fondu ļaus kohēzijas valstīm no ES līdzekļiem finansēt transporta projektus, tostarp Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa projektu līdz pat 85% apmērā no kopējam izmaksām, un enerģētikas projektus – līdz 75% apmērā no kopējām izmaksām,» viņš skaidro. No EK pārstāvju iepriekš teiktā gan noprotams, ka par Savienot Eiropu līdzekļiem cīnīsies daudzi pretendenti, tāpēc svarīgi, cik ātri un kvalitatīvi pamatoti projekti tiks iesniegti. To, ka Savienot Eiropu piedāvātās iespējas Latvija var palaist garām, ja valdība neuzsāk aktīvi strādāt pie projektu gatavošanas, atzīst arī R. Zīle.

Latvijas neformālais dialogs ar EK par fondu līdzekļu ieguldījumu prioritātēm pašlaik vēl turpinās, informē V. Dombrovskis. «Svarīgākais uzsvars – fondu investīcijas jākoncentrē iniciatīvām, kas sniedz pozitīvu atdevi ekonomiskās attīstības un jaunu darba vietu veidā,» viņš norāda. Šajā kontekstā kā viens no efektīvākajiem instrumentiem esot reģionālo autoceļu sakārtošana. «Nenoliedzami aizvien lielākus līdzekļus jāiegulda arī inovācijās, zinātnē un pētniecībā, fokusējoties uz šo iniciatīvu sasaisti ar ražojošo sektoru, lai pētniecības rezultāti būtu pielietojami ražošanā, jaunu produktu izstrādē un Latvijas uzņēmumu konkurētspējas celšanā,» atzīst premjers.

Patur tiesības


«Samazinājums transporta nozarei 185,8 milj. eiro apmērā ir vērtējams negatīvi. Satiksmes ministrija patur tiesības prasīt līdzfinasējumu savas nozares projektiem no valsts budžeta,» DB norāda satiksmes ministrs Anrijs Matīss. DB jau rakstījis, ka šādu no Eiropas fondu līdzfinansējuma Nacionālajā attīstības plānā paredzētajiem transporta nozares projektiem nāksies veikt Eiropas Komisijas iebildumu dēļ. Pagaidām gan ne Finanšu, ne Satiksmes ministrijas neatklāj, kādiem tieši projektiem Eiropas fondu nauda varētu tikt samazināta. Otrdienas valdības sēdē 
A. Matīss kā vienu no variantiem, kam varētu tikt mazāk ES fondu līdzekļu, minēja dzelzceļa elektrifikāciju austrumu–rietumu dzelceļa koridorā. DB jau vēstījis, ka NAP ietvaros šim projektam nākamajā plānošanas periodā bija paredzēti 386 milj. Ls, tostarp 258,1 milj. Ls no Kohēzijas fonda līdzekļiem. Šādi A. Matīsa izteikumi gan izraisīja premjera un citu ministru neizpratni, jo Eiropas Komisija bija iebildusi nevis pret investīcijā dzelzceļa infrastruktūrā, bet ostu, lidostas, kā arī reģionālo ceļu projektos. Taču jautājums par to, kam īsti nauda tiks griezta, tā arī palika neatbildēts.

Tevi varētu interesēt

Eiropas Savienības (ES) nākamā gada budžets Latvijas lauksaimniekiem nav labvēlīgs, norāda Lauksaimnieku...

Latvijas lauksaimnieki Eiropas Komisijas (EK) pieļauto kļūdu aprēķinos par tiešā atbalsta...

Šveices lauksaimniecības nozares uzņēmumu nākotne ir diezgan neskaidra – kā vienu no...

Ukrainas un Ķīnas varasiestādes apsver iespēju noslēgt līgumu, kura ietvaros Pekina uz...

Eiropas Komisijas rosinātā pārkāpumu procedūra par prasību neizpildi mēslošanā draud...

Nepalaid garām

Nākamajā gadā uzņēmējiem gaidāms ne viens vien izaicinājums, taču tajā pašā laikā...

Par čeku loterijas devumu ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu ieņēmumu palielināšanā varēs...

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa...

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt...

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

Atkritumu apsaimniekošanas poligona Getliņi apsaimniekotājs SIA Getliņi EKO šodien...

2019. gadā Latvijas zemnieki tiešmaksājumos saņems ne vairāk kā 150 eiro par...

Kārsavas novada zemnieku saimniecības Debessvītoli saimnieku Oskaru Petinenu 24. septembrī īsi pirms...

Eiropas Savienības (ES) nākamā gada budžets Latvijas lauksaimniekiem nav labvēlīgs, norāda Lauksaimnieku...

Pagājušajā gadā Eiropas Savienībā saražoti 285 miljoni tonnu graudu, liecina Eurostat dati....

Jauna komercķīla reģistrēta Lielvārdes novada uzņēmumam SIA Zemeka, liecina Lursoft dati....

Valsts akciju sabiedrība Lauku attīstības fonds līdz 31. oktobrim piešķīrusi 205 aizdevumus...

Kritēriji zemes iegādei, iespējams, būs pat stingrāki, nekā ierobežojumi zemes pirkšanai...

Latvijas lauksaimnieki Eiropas Komisijas (EK) pieļauto kļūdu aprēķinos par tiešā atbalsta...

Piektdien Rīgā, atjaunotajā kultūras pilī Ziemeļblāzma, zemkopības ministre Laimdota Straujuma...