Jaunākais izdevums

Zemi, kurā dominē lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ), īpašumā varēs iegūt fiziska persona, kura ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicēja.

To paredz grozījumi likumā «Par zemes privatizāciju lauku apvidos», kas šodien iesniegti izsludināšanai valsts sekretāru sanāksmē. Likumprojekts noteic lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) tirgu regulējošus nosacījumus, tostarp personu loku, kas varēs nopirkt LIZ. Tāpat grozījumu projekts nosaka, ka zemi varēs iegādāties persona, kura vismaz pēdējos trīs gadus pēc kārtas guvusi ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas Latvijā un atbilst vienotā platības maksājuma (VPM) saņemšanas nosacījumiem, kā arī šī persona var apliecināt iegādātās zemes izmantošanu lauksaimniecībā nākamos trīs gadus un turpmāk.

Tāpat zemi ar dominējošo LIZ īpašumā varēs iegūt juridiska persona, kura ir reģistrēta VID kā nodokļu maksātāja, kura vismaz pēdējos trīs gadus pēc kārtas Latvijā guvusi ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas un atbilst VPM saņemšanas nosacījumiem, kura var apliecināt šīs zemes izmantošanu lauksaimniecībā nākamos trīs gadus un turpmāk pēc tās iegādes. Turklāt šī juridiskā persona arī nodarbina darbiniekus ar lauksaimniecisko izglītību vai tās dalībniekam ir lauksaimnieciskā vai tai pielīdzināma izglītība, vai šī persona vismaz trīs gadus pēc kārtas Latvijā guvusi ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas un tai pieder vairāk par 50% pamatkapitāla daļu.

Tāpat par LIZ īpašniekiem var kļūt jaunie lauksaimnieki, kuri var apliecināt LIZ izmantošanu lauksaimniecībā nākamos trīs gadus un turpmāk pēc tās iegādes. Likumprojekta nosacījumi par LIZ iegādi neattieksies uz personām, kuru īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošā LIZ darījuma noslēgšanas brīdī un pēc darījuma kopā nepārsniedz piecus hektārus, kā arī uz Latvijas zemes fonda pārvaldītāju.

Likumprojekts paredz noteikt pirmpirkuma tiesības uz LIZ. Tās būs esošajiem kopīpašniekiem, tad secīgā kārtībā arī esošajam vai pēdējam nomniekam vai zemes apsaimniekotājam, kas var apliecināt, ka iepriekš ir pieteicies uz VPM par šo zemi, pierobežniekiem secīgi atkarībā no kopējās robežas garuma, personām, kuru īpašumā esošā LIZ vai cits nekustamais īpašums, ko izmanto lauksaimnieciskajā ražošanā, atrodas secīgi līdz 50 km no iegādājamās zemes, kā arī Latvijas zemes fonda pārvaldītājam. Jāpiebilst, ka pēdējam nomniekam vai zemes apsaimniekotājam, pierobežniekiem un personām, kuru īpašums atrodas līdz 50 km attālumā no iegādājamās zemes, arī būs jāatbilst visiem nosacījumiem, kas dod tiesības iegūt LIZ savā īpašumā.

Likumprojekts paredz, ka darījumu tiesiskumu ar zemi, kurā dominē lauksaimniecībā izmantojamā zeme, uzraudzīs vietējās pašvaldības izveidota komisija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība atbalstījusi grozījumus likumā «Par zemes privatizāciju lauku apvidos», ar kuriem plānots ierobežot lauksaimniecības zemes iespējamo pircēju loku. Mazāk afišēts šī likumprojekta mērķis ir panākt, lai lauksaimniecībā izmantojamā zeme pēc iespējas paliktu vietējo lauksaimnieku rokās, jo no 2014. gada 1. maija ES dalībvalstu pilsoņiem un juridiskajām personām ir tādas pašas tiesības iegūt īpašumā lauksaimniecības zemi kā vietējiem un šo termiņu nav iespējams pagarināt, Latvijas valstij nepārkāpjot ES līguma noteikumus.

Līdz šim LR pilsoņi un LR reģistrētās kapitālsabiedrībām, kurās vairāk nekā puse kapitāldaļu pieder LR pilsonim vai sabiedrībai, varēja iegūt īpašumā lauksaimniecības zemi bez ierobežojumiem un bez īpašām papildus formalitātēm. Tagad tā vairs nebūs!

Likumprojekts paredz, ka lauksaimniecības zemi drīkstēs iegādāties fiziska persona, kura ir reģistrēta VID kā saimnieciskās darbības veicēja, kura bijusi tiesīga saņemt tiešmaksājumus vai vismaz pēdējos trīs gadus pēc kārtas guvusi ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas, kas veido vismaz vienu trešdaļu no tās kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem, vai kura ir ieguvusi lauksaimniecisko vai tai pielīdzināmu izglītību, vai arī ir guvusi pieredzi lauksaimniecībā. Tas nozīmē, ka arī Latvijas iedzīvotājiem, tāpat kā personām no citām ES dalībvalstīm, būs ierobežotas tiesības iegādāties lauksaimniecības zemi. Visām personām, kas vēlēsies iegūt lauksaimniecības zemi, būs jāvēršas ar iesniegumus vietējā pašvaldībā, no kuras būs jāsaņem atļauja iegūt īpašumā šādu zemi. Tāpat kā līdz šim lauksaimniecības zemi nevarēs iegūt fiziskas un juridiskas personas no trešajām valstīm, izņemot no tām, ar kurām LR ir noslēgusi starptautiskus līgumus, atbilstoši kuriem ir pieļaujama lauksaimniecības zemes iegūšana īpašumā. Fiziskās un juridiskās personas no ES dalībvalstīm, t.sk., Latvijas Republikas varēs iegūt lauksaimniecības zemi, ja atbildīs izvirzītajiem kritērijiem, cita starpā ja tās būs reģistrētas Latvijā kā nodokļu maksātāji, būs bijušas tiesīgas saņemt tiešos maksājumus vai vismaz pēdējos trīs gadus pēc kārtas guvušas ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas, kas veido vismaz trešdaļu no tās kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

1. jūlijā darbu uzsāks Latvijas zemes fonds

Dienas Bizness, 18.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts izveidotais Latvijas zemes fonds darbību uzsāks šā gada 1. jūlijā, un tā mērķis ir sekmēt Latvijā lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu un šo platību ilgtspējīgu izmantošanu lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām, informē Altum pārstāve Kristīne Grauziņa.

Zemes fonda izveide ir viens no valsts instrumentiem, lai sekmētu, ka Latvijā lauksaimniecībā izmantojamā zeme tiktu saglabāta un izmantota lauksaimniecības vajadzībām ne mazāk kā 2 miljonu hektāru apjomā, aktīvā lauksaimnieciskā ražošanā iesaistot aptuveni 0,4 miljonu hektāru līdz šim aktīvi neizmantotās lauksaimniecības zemes.

Zemkopības ministrijas Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītāja Kristīne Cinkus skaidro, ka Latvijas zemes fonda izveide ir valsts piedāvājums līdzsvarotākas reģionālās attīstības un efektīvu dabas resursu izmantošanas veicināšanai. Tā ir daļa no kopējās koncepcijas, kuras ietvaros pieejams plašs instrumentu klāsts, tādi kā specifisku lauksaimniecības zemes iegādes nosacījumu noteikšana, lauksaimnieciskās zemes kreditēšanas programma, iedzīvotāju atbrīvošana no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas gadījumā, ja tie pārdod savu zemi ražojošam lauksaimniekam, paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa piemērošana par nekoptu lauksaimniecības zemi un virkne citu zemkopības nozari atbalstošu pasākumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Atvieglos zemes iegādes nosacījumus vietējiem; neļaus to pirkt ārzemniekiem, ja tie pastāvīgi neuzturas Latvijā

Žanete Hāka, 23.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 23.martā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos, kas paredz precizēt lauksaimniecības zemes iegādes kārtību, informē Saeimas Preses dienests.

Izmaiņas nepieciešamas, jo Eiropas Komisija (EK) iebildusi pret lauksaimniecības zemes tirgus regulējumu, kāds tas šobrīd ir Latvijā. Vienlaikus likumprojekts paredz atvieglot zemes iegādes nosacījumus vietējiem lauksaimniekiem, kā arī neļaut ārzemniekiem pirkt zemi, ja viņi pastāvīgi neuzturas Latvijā.

Ja persona vēlas iegādāties zemi Latvijā, grozījumi paredz gan fiziskajām, gan juridiskajām personām nosacījumu prast latviešu valodu vismaz A līmeņa 1.pakāpē. Tāpat personām būs jāspēj valsts valodā prezentēt plānu par zemes turpmāku izmantošanu lauksaimniecībā un atbildēt uz pašvaldības komisijas jautājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Precizēs lauksaimniecības zemes iegādes kārtību

Zane Atlāce - Bistere, 07.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 7.martā, skatot grozījumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos, lēma par virkni priekšlikumu, kas paredz precizēt lauksaimniecības zemes iegādes kārtību, informē Saeimas Preses dienestā.

Kopumā likumā izmaiņas nepieciešamas, jo Eiropas Komisija (EK) iebildusi pret lauksaimniecības zemes tirgus regulējumu, kāds tas šobrīd ir Latvijā. Vienlaikus likumprojekts paredz atvieglot zemes iegādes nosacījumus vietējiem lauksaimniekiem, kā arī neļaut ārzemniekiem pirkt zemi, ja viņi pastāvīgi neuzturas Latvijā.

Deputāti otrdien atbalstīja priekšlikumu, kas paredz fiziskām un juridiskām personām nosacījumu prast latviešu valodu vismaz A līmeņa 1.pakāpē, ja persona vēlas iegādāties zemi Latvijā. Tāpat, lai izskaustu fiktīvus zemes pirkšanas un pārdošanas darījumus, deputāti noteica, ka pēc 2018.gada 1.janvāra zemes īpašumu reģistrēšana zemesgrāmatā notiks pēc pašvaldības komisijas atļaujas saņemšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Norādot uz pretrunām, Vējonis neizsludina grozījumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos

LETA, 31.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos, jo tajā ietvertās prasības ir savstarpēji pretrunīgas, kā arī pretrunā ar citiem likumiem, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Saeimas 23.martā pieņemtie grozījumi paredz izmaiņas lauksaimniecības zemes iegādes nosacījumos fiziskām un juridiskām personām. Valsts prezidents uzskata, ka pieņemtais regulējums ir nepilnīgs, jo likumā ietvertās prasības ir savstarpēji pretrunīgas, kā arī ir pretrunā ar citiem likumiem, tādēļ ir pamats apšaubīt likuma efektīvas piemērošanas iespējas.

«Nevajadzētu radīt situāciju, kad neskaidras prasības sarežģī mūsu zemnieku iespējas iegūt īpašumā jaunas lauksaimniecības zemes un attīstīties,» uzsver Vējonis.

Vējonis norāda, ka, pieņemot grozījumus, Saeima ir novērsusi Eiropas Komisijas līdzšinējos iebildumus saistībā ar lauksaimniecības zemes pircējiem noteiktajām prasībām par attiecīgas pieredzes vai izglītības nepieciešamību. Tomēr pretrunas rada likumā noteiktās jaunās prasības lauksaimniecības zemes pircējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Nākamgad lauksaimniecības zemi varēs pirkt arī ārzemnieki - fiziskas personas

Sandra Dieziņa, 26.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada lauksaimniecības zemi ļaus iegādāties arī ES valstu pilsoņiem – fiziskām personām. «Kā ražotājs uzskatu, ka nepieciešami stingrāki kritēriji zemes iegādei ārvalstniekiem, jo zemei jābūt ražošanas līdzeklim,» norāda z/s Vilciņi 1 saimnieks Arnis Burmistris.

Patlaban spēkā vēl ir pārejas periods jeb likumā «Par zemes privatizāciju lauku apvidos» noteiktie ierobežojumi, kas liedz ES dalībvalstu pilsoņiem un tajās reģistrētām juridiskām personām brīvi iegādāties lauku zemi. Ierobežojumi beigsies 2014. gada 1. maijā, un eksperti prognozē, ka pēc zemes tirgus atvēršanas tiks piedzīvota lielāka pirkšanas aktivitāte.

Skaidrības labad gan jāpiebilst, ka jau līdz šim atrastas iespējas, kā apiet spēkā esošos ierobežojumus, izmantojot tās normas, kas ļauj zemi iegādāties Uzņēmumu reģistrā reģistrētām kapitālsabiedrībām, kuru pamatkapitālos vairāk nekā puse pieder fiziskām vai juridiskām personām no tām valstīm, ar kurām Latvijai noslēgti līgumi par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ierobežojumi lauksaimniecības zemes tirdzniecībā stāsies spēkā novembrī

Žanete Hāka, 03.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par zemes privatizāciju lauku apvidos, kas ieviesīs būtiskas izmaiņas lauksaimniecības zemes tirdzniecībā, informē Saeimas Preses dienests.

Šādu izmaiņu mērķis ir mūsu valsts zemes resursu ilgtspējīga saglabāšana, veicinot iedzīvotāju ieinteresētību lauksaimnieciskajā ražošanā. Būtiskākās izmaiņas stāsies spēkā šī gada 1.novembrī.

«Zeme ir mūsu valsts pamatvērtība un nacionālā bagātība, tāpēc nedrīkstam ļaut to izsaimniekot. Ar izmaiņām plānojam noteikt, ka priekšroka zemes iegādei laukos būs tiem cilvēkiem, kas nodarbojas tieši ar lauksaimniecību, nevis tiem, kas gūst peļņu, tikai pērkot un pārdodot zemi. Vēlamies, lai iedzīvotāji zemi izmantotu lauksaimniecības produkcijas ražošanai,» iepriekš norādīja par likumprojektu atbildīgās Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Ilgstošas tiesvedības un valsts neizdarības dēļ lauksaimnieki nevar izmantot zemi

Sandra Dieziņa, 04.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts institūciju neizdarības dēļ lauksaimniecības zemes aizaug. Ar to saskārusies Beverīnas novadā saimniekojošā z/s Mazputniņi, kas ilgstošas tiesvedības dēļ nevar izmantot lauksaimniecības zemi, uz kuras atrodas liellopu ferma.

Strīdus iemesls – 121,9 ha liels nekustamais īpašums Ķiguļi, kas sastāv no 94,3 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes un 13,7 ha meža, kā arī uz zemes esoša namīpašumu. Šobrīd tas pēc dokumentiem pieder SIA Latvijas mežs, taču Mazputniņi ir apstrīdējuši zemes iegādes darījumu, kas liedzis saimniecībai iespēju iegādāties šo zemi lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām. Pirmās instances tiesa apmierinājusi z/s Mazputniņi prasību, bet nākamā tiesas sēde notiks tikai 2015. gadā, lielākā daļa zemes ir aizaugusi un neviens to neizmanto.

Eksperti norāda, ka zeme ir ražošanas resurss, kas jāizmanto racionāli, tāpēc nepieciešamas izmaiņas likumos, lai sekmētu šī mērķa sasniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima, otrreiz caurlūkojot grozījumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos, lēma, ka ārzemniekiem, kuri pērk lauksaimniecības zemi Latvijā, būs jāprot latviešu valoda, informē Saeimas Preses dienests.

Saeima 23.martā galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, taču Valsts prezidents tos nosūtīja parlamentam otrreizējai caurlūkošanai.

Izmaiņas paredz stiprināt valsts valodas prasības ārzemniekiem, kuri vēlas iegādāties zemi Latvijā. Noteikts, ka ārzemniekiem būs jāprot valsts valoda vismaz B līmeņa 2.pakāpē. Iepriekš Saeimā atbalstītajā variantā gan fiziskajām, gan juridiskajām personām tika noteikts prast latviešu valodu vismaz A līmeņa 1.pakāpē un valsts valodā prezentēt zemes turpmākas izmantošanas plānu lauksaimniecībā, kā arī atbildēt uz pašvaldības komisijas jautājumiem.

Tāpat precizētas prasības par zemes plāna prezentēšanu pašvaldību komisijās. Iepriekš parlaments lēma, ka tas attieksies uz visiem darījumiem, taču šodien Saeima lēma, ka pašvaldību komisijas to varēs prasīt tikai nepieciešamības gadījumā. Grozījumi paredz, ka pašvaldību komisijas nepieciešamības gadījumā varēs uzaicināt personas valsts valodā prezentēt zemes turpmāku izmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik ne vienā vien Eiropas valstī ir noteikti ierobežojumi lauku zemes pircējiem. Arī Latvijas zemnieki aicina pieņemt ierobežojumus, neraugoties uz pretrunu ar brīvā tirgus principiem

Zemkopības ministrijas pētījums par ārvalstu pieredzi zemes tirgus regulēšanā liecina, ka dažādu veidu ierobežojumi pastāv ne tikai jaunajās ES dalībvalstīs – Ungārijā, Lietuvā un Igaunijā, bet arī vecajās ES dalībvalstīs – Francijā, Austrijā, Vācijā. Pašlaik Saeimā tiek izstrādāti normatīvi, kas ierobežotu lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) tirdzniecību, kā arī zemes platību nonākšanu viena īpašnieka rokās. Līdz šā gada 1. maijam (10 gadus) Latvijā darbojās ierobežojums – ES dalībvalstu pilsoņiem bija liegts iegādāties lauksaimniecības un meža zemi, tomēr šis ierobežojums faktiski bija dekoratīvs, jo ārvalstu fiziskās personas varēja reģistrēt savu (vai kopā ar Latvijas pilsoni) SIA Latvijā, kurai nekādu liegumu vai ierobežojumu pirkt un pārdot zemi nebija. Lauksaimnieku vidū vienprātības par iecerēto LIZ tirgus regulēšanu nav, jo ir divi pretēji skatupunkti. Visi uzskata, ka turpmāka zemes resursu koncentrēšanās Lavijas situācijā ir nevēlama, jo galu galā «mūziku pasūtīs daži», savukārt otra daļa uzskata, ka ierobežojumi ir pretrunā ar brīvā tirgus un efektīvas strādāšanas principiem. Tā uzskata arī viena no lielākajiem privātajiem zemes īpašniekiem Latvijā SIA Bergvik Skog valdes loceklis Larss Georgs Hedlunds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Piešķir papildus 10 miljonus eiro lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes programmai

Zane Atlāce - Bistere, 22.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien, 22. maijā atbalstīja Zemkopības ministrijas ierosinājumu piešķirt papildus 10 miljonus eiro lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes programmai lauksaimnieciskajai ražošanai.

Šobrīd zemes iegādes programmai piešķirto līdzekļu apjoms ir sasniedzis 80 miljonus eiro, no kuriem 70 miljoni jau ir izmantoti.

Lauksaimnieki joprojām ļoti aktīvi izmanto zemes iegādes kreditēšanas programmas piedāvāto iespēju ar pazeminātiem aizdevuma procentiem iegādāties ražošanai lauksaimniecībā izmantojamo zemi.

Nepilnu sešu gadu laikā, kopš zemes kreditēšanas programma ir ieviesta, zemnieki, izmantojot programmas piedāvāto iespēju, lauksaimnieciskajai ražošanai ir iegādājušies vairāk nekā 33 tūkstošus ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes (30.04.2018. dati). Šā gada 30. aprīlī bija apstiprināti 1398 aizdevumi par kopējo summu 68 miljoni eiro. Lauksaimniecības zemes iegādes valsts atbalsta programmu īsteno Altum.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā un visā Eiropas Savienībā šogad notiks lauksaimniecības skaitīšana, kuru organizē Centrālā statistikas pārvalde (CSP), informē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā (LLKC).

Pirmā lauksaimniecības skaitīšana Latvijā notika pirms 100 gadiem - 1920. gadā reizē ar pirmo tautas skaitīšanu. Pirmās brīvvalsts laikā notika sešas lauksaimniecības skaitīšanas. Pēc neatkarības atjaunošanas lauksaimniecības skaitīšanas notika 2001. un 2010. gadā.

Lauksaimniecības skaitīšana notiek reizi 10 gados, un tās rezultāti nodrošinās informatīvo pamatu nākamās desmitgades lauksaimniecības attīstībai valstī, tādēļ lauksaimnieku piedalīšanās skaitīšanā ir īpaši svarīga. Informācija kalpos nozares analīzei un lēmumu pieņemšanai, kā arī lauksaimniecības politikas un lauku attīstības Latvijā, ES, kā arī Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) plānošanai un īstenošanai, un būs nozīmīgs pamatojums atbalsta noteikšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības zemes tirgū pēdējos gados pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, kā rezultātā zemes cena ir kāpusi. Vienlaikus interese par zemes iegādi no lauksaimniekiem ir. Finanšu institūcija "ALTUM" informē, ka palīdz lauksaimniekiem iegādāties zemi, izsniedzot finansējumu vidēji 11-13 miljonu eiro apmērā gadā.

Zemes tirgus pēdējo trīs gadu laikā ir sašaurinājies, krītoties gan darījumu skaitam, gan iegādāto platību apjomam. To ietekmējis fakts, ka intensīvas lauksaimniecības reģionos samazinās pieejamās platības, darījumus ietekmējis arī cenu kāpums pēdējo trīs gadu laikā. Samazinājusies arī zemes pārpircēju aktivitāte, neredzot šajā nišā lielas peļņas iespējas.

Zvejos īpašumu atlaides 

Milzīgas izmaiņas šobrīd vērojamas daudzu biznesu darbībā, un izņēmums šajā ziņā nav arī...

Šobrīd no visas valsts lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārdošanas tirgū nonāk vidēji vien 3-4%, tikmēr būtiski lielāks ir zemes nomas tirgus. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 25% no visas valsts aramzemes tiek nomāta. Zemes īpašnieki nelabprāt zemi pārdod, tāpēc piedāvā to nomai. Dažkārt zemi nomāt ir dārgi, piemēram, Zemgalē kvalitatīvu īpašumu nomas cena sasniedz pat 300 EUR par hektāru gadā. Ja zemniekam ir vēlme paplašināties un tirgū parādās zeme, nereti ir situācijas, kad zemniekam finanšu līdzekļi zemes iegādei nepietiek.

"Ja lauksaimniekam parādās iespēja izpirkt iepriekš nomātu zemi, un tas ir izdevīgāk nekā turpināt to nomāt, var palīdzēt "ALTUM" atbalsts – no visiem zemes darījumiem lielākā daļa jeb 70% jau šobrīd ir tāda rakstura. Ja arī īpašnieks nolemj pārdot zemi, cena var būt augsta, tāpēc mēs esam izveidojuši tādu kreditēšanas programmu, kas ļauj iegādāties zemi ar atvieglotiem nosacījumiem, pirms to izdarījis kāds cits. Piemēram, ja banka nevar izsniegt finansējumu, jo zemniekam pietrūkst nodrošinājuma, tad "ALTUM" izsniegs aizdevumu arī bez papildu nodrošinājuma ar atmaksas termiņu līdz pat 30 gadiem. Tas ir svarīgi, jo sabalansē aizņēmuma atmaksas termiņu ar laiku, kurā ražošanas vajadzībām izmantotā zeme var sevi atpelnīt. Tieši garais atmaksas termiņš un maza paša līdzdalība mēdz būt vienīgā iespēja uzsākt vai attīstīt savu saimniecību maziem uzņēmumiem, pašnodarbinātām personām un jaunajiem lauksaimniekiem. Tāpat piedāvājam dzēst aizdevumu pirms termiņa, neprasot par to komisijas maksu," skaidro Diāna Lopeta, "ALTUM" centra reģiona vadītāja.

Vislielākais pieprasījums "ALTUM" aizdevumam zemes iegādei ir Vidzemes un Kurzemes reģionos gan apjoma, gan skaita ziņā. Tāpat aktīvi tiek finansēts Zemgales reģions, kur, līdzīgi kā tirgū kopumā, aizdevuma apjoms pieaudzis, bet darījumu skaits – sarucis. Lai arī Latgalē aktivitāte ir viszemākā, arī tur vidējais darījumu apjoms pēdējo trīs gadu laikā pieaudzis par 30%.

Lauksaimniecības zemes cenas atšķiras pa reģioniem, ko ietekmē gan zemes kvalitāte, gan lauksaimniecības darbība. Jo lielāks pieprasījums, jo augstāka arī cena. Apvidos ar vērtīgāku zemi un intensīvāku lauksaimniecības darbību cena ir ievērojami augstāka – tā, piemēram, 95% gadījumu darījuma cena par hektāru svārstās no 1000 eiro Latgalē līdz pat 8000 eiro Zemgalē.

Turklāt zemes cenas publiskajos sludinājumu portālos mēdz būt norādītas augstākas par patieso darījumu vērtību. Objektīvu lauksaimniecības zemes cenu var meklēt portālā www.cenubanka.lv, kurā tiek apkopoti visi zemesgrāmatā reģistrētie darījumi.

Tomēr cenu pieauguma dinamika šobrīd sāk mazināties, jo pārdošanā arvien biežāk nonāk nekoptas zemes platības, par kurām lauksaimnieki nav gatavi maksāt neadekvāti augstās cenas, iespaidojot vidējo lauksaimniecības zemes cenu valstī.

Vēl viena lauksaimniecības zemes īpatnība ir tā, ka tā ir sadrumstalota, nereti pat ļoti mazos gabalos. Gandrīz trešdaļu no lauksaimniecības zemes īpašumiem veido īpašumi, kas ir mazāki par vienu hektāru, un ir gadījumi, kad vienai saimniecībai piederoši zemes īpašumi viens no otra atrodas pat vairāku kilometru attālumā. Tāpēc visos gadījumos, domājot par zemju apvienošanu, būtiski ir izvērtēt visas izmaksas, lai tās nenoēd sagaidāmos ieguvumus. Zemnieki ļoti labprāt iegādājas savai saimniecībai blakus esošas nelielās saimniecības, pieprasījums pēc šādiem darījumiem ir liels un arī cena mēdz būt pievilcīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Juridisku ierobežojumu nav, bet darījumus tomēr liedz


Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 04.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzās Eiropas valstīs eksistē dažādi gana kolorīti nosacījumi, kā ierobežot ārzemnieku iespējas iegādāties lauksaimniecības zemi, lai gan formāli viņi zemi iegādāties drīkst.

Latvijā jau labu laiku turpina mutuļot diskusijas par to, kā un vai ārzemniekiem būtu jāaizliedz pirkt lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Uzreiz jāpiebilst, ka līdz ar šā gada 1. maiju ir beidzies 10 gadu periods, kurā ES dalībvalstu pilsoņiem vismaz formāli bija liegts Latvijā lauksaimniecības zemi pirkt. Neformāli ārzemnieki zemi Latvijā tāpat pirka – vai nu caur savu SIA vai kopā ar kādu Latvijas pilsoni, līdz ar to pēc Valsts zemes dienesta datiem pašlaik jau 15% Latvijas zemes pieder ārzemniekiem. Viedoklis par zemes pirkšanas ierobežojumiem Latvijas publiskajā telpā zvārojas starp diviem grāvjiem, kur viens ir «brīvais tirgus regulē visu» un otrs – «zeme ir mūsu galvenā nacionālā bagātība, un mēs viņu nevienam nedosim». Objektīva viedokļa formulēšanai ir derīgi paskatīties, kā šo jautājumu risina citās ES valstīs, tostarp tādās, kur brīvais tirgus šī vārda visplašākajā nozīmē ieviests jau krietni sen.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Atbalsta plānu Latvijas lauku zemi pirkt lauksaimniecības produkcijas ražošanai

Žanete Hāka, 04.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 4.februārī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā par zemes privatizāciju lauku apvidos, kas ieviesīs izmaiņas Latvijas lauksaimniecības zemes tirdzniecībā, informē Saeimas Preses dienests.

Likumprojekts paredz konkrētus nosacījumus, kurus izpildot, ikvienam neatkarīgi no valstiskās piederības būs tiesības iegādāties lauksaimniecībā izmantojamo zemi.

Patlaban likums noteic, ka zemi var pirkt ikviens Latvijas pilsonis, valsts, pašvaldību un privātie uzņēmumi, zemnieku saimniecības, reliģiskās organizācijas, kā arī augstskolas. Tāpat pašreiz noteikts, ka ārvalstu pilsoņi un citu valstu uzņēmumi no šī gada 1.maija zemi varēs nopirkt ar tādiem pašiem nosacījumiem kā līdz šim regulējumā minētie subjekti. Pašlaik līdz 30.aprīlim ārzemniekiem noteikti ierobežojumi – zemi var nopirkt saskaņā ar citiem likumiem, ja ārvalstu pilsoņi vēlas veikt uzņēmējdarbību Latvijā kā pašnodarbinātie zemnieki un vismaz trīs gadus nepārtraukti dzīvo Latvijā, kā arī vismaz trīs gadus pēc kārtas aktīvi nodarbojušies ar lauksaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ekonomists: cilvēki ir tur, kur ir darba vietas

Arnis Sauka, Rīgas Ekonomikas augstskolas pētnieks, 15.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jautājums par lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu primāri vietējo rokās nav viennozīmīgs. No ekonomikas viedokļa raugoties, zemes īpašnieka nacionalitātei nav nozīmes un daudz būtiskāk ir atbildēt uz citiem jautājumiem. Pirmkārt, kāda ir lauksaimniecības loma Latvijas reģionu attīstības griezumā un līdz ar to arī valsts un pašvaldību politika šajā jomā? Otrs, kāds pamats ir uzskatam, ka līdz ar zemes īpašumtiesību saglabāšanu latviešu rokās, uz tās tiks attīstīta lauksaimnieciskā ražošana, dodot labumu visai Latvijas tautsaimniecībai?

Lai arī publiskajā telpā arvien vairāk izskan viedokļi par nepieciešamību specializēties, tiecoties uz ražošanu ar augstu pievienotu vērtību, piemēram, radot produktus, kuru tapšanā izmantotas pašas modernākās tehnoloģijas, ir jāapzinās, ka gudra specializācija ietver diversifikāciju. Vienkārši sakot, tas nozīmē, ka papildus ražošanai un augstām tehnoloģijām, nevajadzētu aizmirst arī par citām nozarēm, tai skaitā tradicionālajām tautsaimniecības jomām, kuras var attīstīt, izmantojot pieejamos dabas resursus. Nenoliedzami viens no šādiem, jāsaka, retajiem dabas resursiem, kas Latvijā ir pieejams, ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Tas ir pietiekami vienkāršs resurss, kuru, efektīvi izmantojot, var celt Latvijas attīstību un sekmēt tautsaimniecības konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Latvijas Zemes fonds pirmajās darbības dienās saņēmis jau 51 zemes pārdošanas pieteikumu

LETA, 03.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaundibinātais Latvijas Zemes fonds savas darbības pirmajās trijās dienās jau saņēmis 51 zemes pārdošanas pieteikumu, informēja fonda pārvaldītāja - Attīstības finanšu institūcijas Altum mārketinga daļas vadītāja Kristīne Grauziņa.

«Zemes fonds strādā, pieņem pasūtījumus un konsultē interesentus. Kopumā pirmajās trijās fonda darbības dienās saņemts 51 zemes pārdošanas pieteikums un iedzīvotāju interese raksturojama kā vienmērīga un aktīva,» sacīja Grauziņa.

Kā ziņots, fonds darbību sāka šā gada 1.jūlijā. Tā izveides mērķis ir sekmēt zemes izmantošanu lauksaimnieciskajai ražošanai, uzpērkot zemi no īpašniekiem un to tālāk pārdodot vai iznomājot.

No interesentiem tiek pirkta tikai lauksaimniecībā izmantojama zeme bez apgrūtinājumiem par cenu, kas nepārsniegs vidējās tā brīža tirgus cenas līdzvērtīgai zemei attiecīgajā novadā un pagastā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sniegtu atbalstu lauksaimniekiem, kuriem nepieciešami līdzekļi attīstībai vai saimniecības finanšu plūsmas stabilizēšanai, sākot ar šā gada novembri Attīstības finanšu institūcijas Altum pārvaldītais Zemes fonds sāks piedāvāt jaunu pakalpojumu – reverso nomu, informē Altum.

Reversās nomas pakalpojums lauksaimniekiem dos iespēju pārdot īpašumu Zemes fondam un, nomājot to no fonda, turpināt lietot ražošanai. Lauksaimniekiem tas ļaus iegūt darbības turpināšanai un attīstībai nepieciešamos finanšu resursus, kad tie nav pieejami komercbankā, stabilizēt naudas plūsmu, vienlaikus saglabājot garantētas savas zemes atpirkšanas tiesības par garantētu cenu.

Reinis Bērziņš, Altum valdes priekšsēdētājs: «Būtiski, ka reversā noma saimniecībai ļauj ne tikai iegūt tai nepieciešamos finanšu resursus, bet arī sniedz skaidrus un pārskatāmus līguma nosacījumus – noslēdzot reversās nomas darījumu ar Zemes fondu, uzreiz tiks noteikta zemes atpakaļpirkuma cena un termiņš, kā arī tiks noslēgts zemes nomas līgums. Pirmos reversās nomas darījumus plānojam veikt jau šogad, savukārt nākamajā gadā prognozējam reversās nomas darījumus aptuveni 3 miljonu eiro apmērā. Reversā noma pēc būtības ir vēl viens valsts atbalsta instruments, kas veicina, lai lauksaimniecības zeme tiek izmantota lauksaimnieciskajai ražošanai un palīdz lauku saimniekiem noturēties laukos. Reversās nomas pakalpojumu izstrādājām, balstoties uz lauksaimnieku pieprasījumu, ciešā sadarbībā ar Zemkopības ministriju un lauksaimnieku organizācijām.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

EK dienestiem «radušās bažas» par jaunākajiem grozījumiem Latvijas lauksaimniecības zemes likumā

LETA, 02.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) dienestiem ir «radušās bažas» par Latvijā noteiktajiem jaunajiem ierobežojumiem, kas no ārzemniekiem prasa valsts valodas zināšanas lauksaimniecības zemes iegādei un kas šopavasar tika iestrādāti lauksaimniecības zemes likumā, norādīja EK pārstāvniecībā Latvijā.

Pārstāvniecībā skaidroja, ka EK dienesti atzinīgi vērtē faktu, ka Latvijas iestādes ir atcēlušas apstrīdētos ierobežojumus kapitāla brīvai apritei, tomēr jaunajam likumam ir ne vien jākliedē bažas, kuras EK paudusi argumentētajā atzinumā, kas Latvijai tika nosūtīts 2016.gada maijā, bet jābūt saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem kopumā, neradot jaunus ES tiesību aktu pārkāpumus.

«EK dienestiem ir radušās bažas attiecībā uz dažām - pārsvarā ar valodu un dzīvesvietu saistītām - prasībām, kas tika ieviestas ar jaunākajiem grozījumiem lauksaimniecības zemes likumā. Šādas prasības regulāri tiek atzītas par diskriminējošām, jo attiecīgās valsts pilsoņiem tās rada izdevīgākus apstākļus salīdzinājumā ar ārzemniekiem,» norādīja pārstāvniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Kavējas regulējums zemes darījumiem

Lāsma Vaivare, 25.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības vilcināšanās ar noteikumu pieņemšanu kavē darījumus ar lauksaimniecības zemi, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Ministru kabineta noteikumiem bija jābūt no 1. novembra, bet to nav, tādēļ novembrī darījumi ar lauksaimniecības zemi nenotiek,» pauž biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.

Vasarā, pieņemot ilgi diskutētos grozījumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos, noteikts, ka viena fiziska vai juridiska persona īpašumā varēs iegūt līdz 2000 ha lauksaimniecības zemes. Vienlaikus pašvaldībām ir deleģētas uzraudzības funkcijas – tām jāizveido speciālas komisijas, kas izskatīs iesniegumus un pieņems lēmumu par piekrišanu vai atteikumu zemes iegūšanai īpašumā. Uzņēmumi, biedrības un nodibinājumi brīvi varēs iegādāties vien līdz 5 ha zemes, bet fiziskas personas – līdz 10 ha zemes. Kārtību, kādā pašvaldību komisijas tiks finansētas, izveidotas, kā tās darbosies, reglamentēs īpaši noteikumi, kuri valdībai bija jāpieņem līdz 1. novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Viena persona varēs iegādāties līdz 2000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes

Žanete Hāka, 15.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā par zemes privatizāciju lauku apvidos, kas ieviesīs būtiskas izmaiņas Latvijas lauksaimniecības zemes tirdzniecībā, informē Saeimas Preses dienests.

Grozījumu mērķis ir Latvijas zemes resursu ilgtspējīga saglabāšana, kā arī veicināt iedzīvotāju ieinteresētību lauksaimnieciskajā ražošanā.

Izmaiņas noteiks, ka viena fiziskā vai juridiskā persona varēs iegādāties līdz 2000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Savukārt biedrības un nodibinājumi, kas darbojas jau trīs gadus un to darbības mērķis ir saistīts ar dabas aizsardzību, lauksaimniecības kultūraugu vai produktu ražošanu vai medību saimniecību, drīkstēs iegādāties zemi platībā līdz pieciem hektāriem.

Lai persona turpmāk varētu iegādāties zemi, paredzēts, ka tai jābūt reģistrētai Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējai, kā arī tiesīgai saņemt tiešos maksājumus un pēdējo trīs gadu laikā jābūt ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas. Grozījumi arī paredz, ka personai būs nepieciešama pieredze lauksaimniecībā vai jāiegūst lauksaimnieciskā vai tai pielīdzinātā izglītība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lauksaimniecības zemes kreditēšanas programmā vēl pieejami deviņi miljoni eiro

Žanete Hāka, 01.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Lauku attīstības fonds līdz 31. martam ir pieņēmis lēmumu par 317 aizdevumu piešķiršanu zemniekiem 15,2 miljonu eiro vērtībā lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai, informē Zemkopības ministrija.

Par apstiprināto aizdevumu summu plānots iegādāties kopumā 8381 hektāru lauksaimniecības zemes. Iegādājamo zemes platību vidējā tirgus vērtība ir 1814 eiro par hektāru. Pārsvarā lauksaimnieki vēlas iegādāties savā īpašumā līdz šim nomāto zemi. Programmas līdzekļi lauksaimniekiem būs pieejami līdz 2014. gada 30. jūnijam.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs stāsta, ka lauksaimnieku interese par zemes kreditēšanas programmu nemazinās, katru mēnesi saimniecības turpina iegādāties zemi lauksaimnieciskajai ražošanai. Zemes kreditēšanas programmā vēl ir pieejami deviņi miljoni eiro, tāpēc aicinu zemniekus arī turpmāk aktīvi izmanot tās piedāvātās iespējas iegādāties savā īpašumā lauksaimniecībā izmantojamo zemi ražošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru