Būvniecība un īpašums

Ekonomists: cilvēki ir tur, kur ir darba vietas

Arnis Sauka, Rīgas Ekonomikas augstskolas pētnieks, 15.01.2014

Jaunākais izdevums

Jautājums par lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu primāri vietējo rokās nav viennozīmīgs. No ekonomikas viedokļa raugoties, zemes īpašnieka nacionalitātei nav nozīmes un daudz būtiskāk ir atbildēt uz citiem jautājumiem. Pirmkārt, kāda ir lauksaimniecības loma Latvijas reģionu attīstības griezumā un līdz ar to arī valsts un pašvaldību politika šajā jomā? Otrs, kāds pamats ir uzskatam, ka līdz ar zemes īpašumtiesību saglabāšanu latviešu rokās, uz tās tiks attīstīta lauksaimnieciskā ražošana, dodot labumu visai Latvijas tautsaimniecībai?

Lai arī publiskajā telpā arvien vairāk izskan viedokļi par nepieciešamību specializēties, tiecoties uz ražošanu ar augstu pievienotu vērtību, piemēram, radot produktus, kuru tapšanā izmantotas pašas modernākās tehnoloģijas, ir jāapzinās, ka gudra specializācija ietver diversifikāciju. Vienkārši sakot, tas nozīmē, ka papildus ražošanai un augstām tehnoloģijām, nevajadzētu aizmirst arī par citām nozarēm, tai skaitā tradicionālajām tautsaimniecības jomām, kuras var attīstīt, izmantojot pieejamos dabas resursus. Nenoliedzami viens no šādiem, jāsaka, retajiem dabas resursiem, kas Latvijā ir pieejams, ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Tas ir pietiekami vienkāršs resurss, kuru, efektīvi izmantojot, var celt Latvijas attīstību un sekmēt tautsaimniecības konkurētspēju.

Jāatzīst, ka lauksaimniecības zemes izmantošanas efektivitātē aizvadītajos gados ir sperti plaši soļi, tie, kas pabraukās pa Latvijas laukiem, man piekritīs, ka pat ar neapbruņotu aci ir redzams, ka attīstības iespējas laukos nebūt nav izsmeltas. Par to liecina vispārzināms fakts, ka Latvijas ekonomika, tai skaitā darba vietas, joprojām, un, domājams, arī parskatāmā nākotnē, ir koncentrētas Latvijas galvaspilsētā, savukārt reģionu vienmērīga attīstība paliek tikai un vienīgi politiskajā dienas kārtībā kampaņveidīgi. Lauki turpina nīkuļot, savukārt cilvēki aizbrauc labākajā gadījumā uz nosacīti lielajām Latvijas pilsētām, sliktajā - emigrē uz citām Eiropas valstīm, ar galveno mērķi - atrast darbu. Laukiem tas nozīmē mazāk cilvēku, līdz ar to neattīstītu infrastruktūru, piemēram, esam spiesti slēgt dažādas sabiedriskās iestādes - skolas, kultūras namus, teātrus. Diemžēl šie biezi vien ir neatgriezeniski lēmumi.

Protams, es neesmu naivs iedomājoties, ka lauksmainiecība atrisinās visas reģionu problēmas un aicinu arī Latvijas reģioniem aktīvi pievērsties industralizācijas attīstībai, uzskatu, ka arī ar lauksmainiecību var radīt pietiekoši daudz tik vajadzīgās darba vietas. Viens no veidiem, kā to izdarīt, ir lauksaminiecības zemes efektīvāka izmantošana. Te arī ir vietā jautājums - cik efektīvi mēs, latvieši, spējam izmantot šo dabas resursu un, vai tiešām ir jābaidās no tā, ka lauksaimniecības zeme nonāk arī ārvalstu pilsoņu rokās?

No ekonomikas teorijas mēs zinām, ka ārvalstu investīcijas ekonomikas attīstībai parasti nes labumu. Proti, valstī tiek iepludināta nauda, ar kuras palīdzību tiek radītas darba vietas un celts iekšzemes kopprodukts. Zinot situāciju laukos, visticamāk, ir visai augstprātīgi teikt, ka Latvijai būtu jāierobežo ārvalstu investīcijas un zināšanas, kas palīdzētu attīstīties lauksaimnieciskajai ražošanai. Tieši tāpēc samērā loģisks šķiet arguments, kāpēc gan attiecībā uz lauskaimniecībā izmantojamo zemi gribam radīt jaunus noteikumus un virzīties uz tirgu ierobežojošiem risinājumiem, tādējādi zināmā veidā kropļojot konkurenci.

Cita lieta, protams, ir fakts, ka jebkurai valstij, arī Latvijai, ir jāseko līdzi tam, ko jebkurš investors šeit īsti dara. Nesen pats biju laukos un runāju ar vairākiem lauksamniekiem, un viņu teiktais liek aizdomāties. Proti, ir pavisam reāli piemēri, ka ārvalstnieki nopērk zemi, pārsolot vietējo lauksaimnieku un pēc tam šo zemi iznomā laviešu zemniekam. Dzirdēju arī stāstu par to, kā latvieši strādā Īrijā, lai nopelnītu naudu un to vēlāk ieguldītu, atpērkot zemi no ārvalstniekiem savas lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības paplašināšanai (blakus savam īpašumam), bet nu jau par vairākas reizes lielāku cenu. Šādi un vēl citi līdzīgi piemēri neapšaubāmi liek ieklausīties arī tajos, kas ir pret zemes tirgošanu ārvalstniekiem.

Tomēr, paturot prātā iepriekš teikto, domāju, ka patiesība kā vienmēr ir kaut kur pa vidu. Proti, uzskatu, ka ārvalstu investīcijas Latvijā ir nepieciešamas un lauksaimniecība nav izņēmums. Uzņēmējdarbībā, tai skaitā lauksaimniecības ražošanā, nevaram atļauties pieņemt emocionālus lēmumus, visticamāk, arī tādus kā visas lauksiamniecības zemes saglabāšana tikai vietējo rokās. Tieši tāpēc sabiedrības biedēšanai ar ārvalstu investoru ienākšanu Latvijas laukos neredzu pamatu. Saglabājot lauksaimniecības ražošanu nelielās viensētās, kā tas ir lielā daļā saimniecību, varbūt kādu laiku laukos izdzīvosim, bet par attīstību runāt ir grūti. Tāpēc neredzu problēmu, ja Latvijas laukos rodas spēcīgas saimniecības, tai skaitā ar ārvalstu investoru palīdzību, kas rada jaunas darba vietas un attīsta apkārtējo infrastruktūru.

Kā panākt lai investori darbotos Latvijas valsts, tai skaitā lauku attīstības interesēs, ir sarežģīts jautājums, kas vairāk ir Latvijas juristu kompetence. Mans ieteikums būtu, cik to pieļauj likumdošanas normas, domāt par nosacījumu izstrādāšanu lauksaimniecībā izmantojamās zemes apstrādei, uzturēšanai, tālākai iznomāšanai un pārdošanai, kā arī saimnieciskās darbības veikšanai kopumā, ja to iegādājas ārvalstu investors. Protams, tas jādara gudri, jo, esmu pārliecināts, ka jebkuri ierobežojumi, tai skaitā apgrūtinājums ārvalstu pilsoņiem pirkt zemi Latvijā, nav tas labākais līdzeklis, kā sasniegt mērķi. Diemžēl prakse rāda, ka aizliegumi ne vienmēr strādā, un parasti tiek atrasti veidi, kā tos apiet.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pieņēma grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz 2022.gadā palielināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu līdz 500 eiro pensionāriem.

Vienlaikus Saeima arī noteica, ka ar Ministru kabineta noteikumiem nepieciešams līdz 500 eiro paaugstināt arī diferencēto neapliekamo minimumu strādājošajiem. Minētie noteikumi gan vēl ir izstrādes procesā un nav apstiprināti.

Deputātu atbalstītās izmaiņas ir daļa no 2022.gada valsts budžeta projektu pavadošās likumprojektu paketes.

Kā skaidroja Finanšu ministrijā (FM), šajos grozījumos ir noteikts tikai pensionāra neapliekamais minimums no nākamā gada 1.janvāra 350 eiro mēnesī un no 1.jūlija - 500 eiro mēnesī. Savukārt strādājošiem diferencētais neapliekamais minimums vēsturiski tiek noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem, kuri šobrīd tiekot izstrādāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latvija savu pozīciju var aizstāvēt tikai ar zinātnisko pētījumu datiem

Māris Ķirsons, 27.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecība Latvijā salīdzinājumā ar industrializēto lauksaimniecību vecajās Eiropas Savienības dalībvalstīs patiešām ir ļoti zaļa un videi draudzīga, jo lieto daudz mazāk augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu, bet tas Eiropai jāpierāda un jāpamato ar zinātniskajiem pētījumiem, nevis emocijām

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore, profesore Irina Pilvere. Viņa atzīst, ka Eiropa nolēmusi mainīt dažādus nosacījumus lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem un vienīgā iespēja aizstāvēt savas intereses Latvijai ir zinātniski pētījumi, uz kuriem balstīti valdības lēmumi.

Fragments no intervijas

Kā Latvijā izmantojam savu zemi lauksaimniecībā?

Zeme ir viena no Latvijas valsts bagātībām, un tā dod lielas iespējas šajā valstī dzīvojošajiem un strādājošajiem, jo īpaši, ja mums nav tādu derīgo izrakteņu (nafta, gāze, metāla rūdas, dārgakmeņi u.tml.), kādi ir citām valstīm. Vienlaikus Latvijai ir salīdzinoši daudz zemes, kura izmantojama lauksaimniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

1. jūlijā darbu uzsāks Latvijas zemes fonds

Dienas Bizness, 18.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts izveidotais Latvijas zemes fonds darbību uzsāks šā gada 1. jūlijā, un tā mērķis ir sekmēt Latvijā lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu un šo platību ilgtspējīgu izmantošanu lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām, informē Altum pārstāve Kristīne Grauziņa.

Zemes fonda izveide ir viens no valsts instrumentiem, lai sekmētu, ka Latvijā lauksaimniecībā izmantojamā zeme tiktu saglabāta un izmantota lauksaimniecības vajadzībām ne mazāk kā 2 miljonu hektāru apjomā, aktīvā lauksaimnieciskā ražošanā iesaistot aptuveni 0,4 miljonu hektāru līdz šim aktīvi neizmantotās lauksaimniecības zemes.

Zemkopības ministrijas Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītāja Kristīne Cinkus skaidro, ka Latvijas zemes fonda izveide ir valsts piedāvājums līdzsvarotākas reģionālās attīstības un efektīvu dabas resursu izmantošanas veicināšanai. Tā ir daļa no kopējās koncepcijas, kuras ietvaros pieejams plašs instrumentu klāsts, tādi kā specifisku lauksaimniecības zemes iegādes nosacījumu noteikšana, lauksaimnieciskās zemes kreditēšanas programma, iedzīvotāju atbrīvošana no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas gadījumā, ja tie pārdod savu zemi ražojošam lauksaimniekam, paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa piemērošana par nekoptu lauksaimniecības zemi un virkne citu zemkopības nozari atbalstošu pasākumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā lauksaimniecībā izmantojamā zeme vidēji augusi par 12% gadā, secināts Valsts zemes dienesta (VZD) publicētajā Nekustamā īpašuma tirgus pārskatā.

Pārskatā par lauku zemes tirgus galvenajām tendencēm Latvijā ir analizēts gan lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvantitatīvais un kvalitatīvais sadalījums, gan zemes īpašnieku struktūra Latvijā un citās valstīs. Tāpat sīkāk ir apskatīta nekustamā īpašuma tirgus situācija lauksaimniecības zemju segmentā, tirgus dalībnieki un tirgus cenu ietekmējošie faktori. Analīze tiek veikta par laika posmu no 2011.-2013.gadam.

Pārskatā secināts, ka lielākā daļa, kas ir aptuveni 77%, lauksaimniecībā izmantojamā zeme pieder fiziskām personām un ārvalstu kapitāla kontrolētām kapitālsabiedrībām pieder ne vairāk kā 14% lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latvijā lauku saimniecību vidējais lielums deviņu gadu laikā pieaudzis par 30%

LETA, 03.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais lauku saimniecību lielums Latvijā pagājušā gada beigās bija 38,3 hektāri, kas ir par 8,8 hektāriem jeb 30% vairāk nekā 2010.gadā, liecina informācija Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) statistisko datu krājumā "Latvijas lauksaimniecība".

Savukārt lauksaimniecībā izmantojamā zeme vidēji vienā lauku saimniecībā pērn sasniedza 26 hektārus, kas ir par 6,4 hektāriem vairāk nekā 2010.gadā, kad vidēji vienā lauku saimniecībā bija 19,6 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Pēdējo deviņu gadu laikā kopējā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība valstī ir palielinājusies par 153 900 hektāru jeb 8,5%.

2019.gadā salīdzinājumā ar 2018.gadu lauksaimniecības produkcijas apjoms salīdzināmajās cenās palielinājās par 20,2%, ko noteica augkopības produkcijas apjoma pieaugums par 42,7% graudaugu kopražas pieauguma ietekmē. Lopkopības produkcijas apmērs pērn samazinājās par 1,4% salīdzinājumā ar gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemi, kurā dominē lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ), īpašumā varēs iegūt fiziska persona, kura ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicēja.

To paredz grozījumi likumā «Par zemes privatizāciju lauku apvidos», kas šodien iesniegti izsludināšanai valsts sekretāru sanāksmē. Likumprojekts noteic lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) tirgu regulējošus nosacījumus, tostarp personu loku, kas varēs nopirkt LIZ. Tāpat grozījumu projekts nosaka, ka zemi varēs iegādāties persona, kura vismaz pēdējos trīs gadus pēc kārtas guvusi ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas Latvijā un atbilst vienotā platības maksājuma (VPM) saņemšanas nosacījumiem, kā arī šī persona var apliecināt iegādātās zemes izmantošanu lauksaimniecībā nākamos trīs gadus un turpmāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vēlas piemērot sodus par lauksaimniecības zemes neizmantošanu

Žanete Hāka, 14.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 14.janvārī, pirmajā lasījumā pieņēma izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, paredzot soda sankcijas personām, kuras pēc lauksaimniecības zemes iegādes neuzsāk šīs zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā.

Personām, kuras pēc 2014.gada 1.novembra iegādājušās īpašumā lauksaimniecības zemi, rakstveidā jāsniedz apliecinājums, ka šī zeme tiks izmantota lauksaimnieciskajā darbībā. Taču patlaban likums neparedz sankcijas gadījumā, ja tas nenotiek.

Likumprojekts paredz: ja lauksaimniecības zemi nesāk izmantot gada laikā pēc zemes iegādes un neizmanto arī turpmāk, un zeme pirms tās iegādes iepriekšējā vai attiecīgajā gadā ir bijusi pieteikta vienotajam platības maksājumam vai tiešajam maksājumam, kā administratīvais sods paredzēts brīdinājums vai naudas sods no 360 līdz 700 eiro fiziskajām personām un no 720 līdz 1080 eiro juridiskajām personām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Plāno ieviest administratīvo atbildību par lauksaimniecības zemes neizmantošanu

Dienas Bizness, 15.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 15.decembrī, pauda konceptuālu atbalstu izmaiņām Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz noteikt soda sankcijas personām, kuras pēc lauksaimniecības zemes iegādes neuzsāk šīs zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā, informē Saeimas Preses dienests.

Personām, kuras pēc 2014.gada 1.novembra iegādājušās īpašumā lauksaimniecības zemi, rakstveidā jāsniedz apliecinājums, ka šī zeme tiks izmantota lauksaimnieciskajā darbībā. Taču patlaban likums neparedz sankcijas gadījumā, ja tas nenotiek.

«Likumprojekts komisijā atbalstīts vien ar nelielu balsu pārsvaru, jo deputātiem radās virkne neskaidrību un jautājumu, uz kuriem ierēdņi nespēja sniegt pārliecinošas atbildes. Likumprojekts būtiski jāuzlabo starp lasījumiem, tostarp izvērtējot, vai nav nepieciešama soda apmēra gradācija. Kā deputātiem norādīja Zemnieku saeimas pārstāvis, personām, kuras spekulatīvos nolūkos zemi iegādājas lielos apmēros miljonu eiro vērtībā, patlaban plānotais maksimālais sods būs niecīgs šķērslis,» uzsver Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Samazinās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība, bet palielinās mežu platība

Žanete Hāka, 10.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemes īpašumu īpatsvars valstī pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2012.gadu, palielinājies par 3,4%, liecina Valsts zemes dienesta (VZD) pārskats, kas veidots, izmantojot Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (NĪVK IS) reģistrētos datus.

Savukārt par 3,2% samazinājies valstij zemesgrāmatā neierakstītās zemes apjoms (valstij piekritīga zeme), kas liecina, ka 2013.gadā visintensīvāk turpinājies tieši valstij piederošo īpašumu formēšanas un sakārtošanas process valsts īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā.

Sadalījumā pēc zemes īpašnieka statusa novērojams, ka arī 2013.gadā līdera lomu saglabā fizisko personu īpašumā esoša zeme, lai gan šādu īpašnieku īpatsvars ir samazinājies par 0,9%. Savukārt vērojams pieaugums juridisko personu īpašumā un valsts institūciju īpašumā esošai zemei, attiecīgi par 1,1% un 3,2% salīdzinājumā ar 2012.gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Latvijas Zemes fonds pirmajās darbības dienās saņēmis jau 51 zemes pārdošanas pieteikumu

LETA, 03.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaundibinātais Latvijas Zemes fonds savas darbības pirmajās trijās dienās jau saņēmis 51 zemes pārdošanas pieteikumu, informēja fonda pārvaldītāja - Attīstības finanšu institūcijas Altum mārketinga daļas vadītāja Kristīne Grauziņa.

«Zemes fonds strādā, pieņem pasūtījumus un konsultē interesentus. Kopumā pirmajās trijās fonda darbības dienās saņemts 51 zemes pārdošanas pieteikums un iedzīvotāju interese raksturojama kā vienmērīga un aktīva,» sacīja Grauziņa.

Kā ziņots, fonds darbību sāka šā gada 1.jūlijā. Tā izveides mērķis ir sekmēt zemes izmantošanu lauksaimnieciskajai ražošanai, uzpērkot zemi no īpašniekiem un to tālāk pārdodot vai iznomājot.

No interesentiem tiek pirkta tikai lauksaimniecībā izmantojama zeme bez apgrūtinājumiem par cenu, kas nepārsniegs vidējās tā brīža tirgus cenas līdzvērtīgai zemei attiecīgajā novadā un pagastā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2011. gada lauksaimniecībā izmantojamās aramzemes cena Latvijā, Lietuvā un Igaunijā pieaugusi vairāk nekā 3 reizes. Baltijas valstīs aramzemes vidējā cena ir līdzīga, tomēr visdārgākā tā ir Latvijā, bet lētākā Igaunijā, informē Luminor banka.

Luminor bankas mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas vadītājs Mareks Gurauskas uzskata, ka, visticamāk, cenu kāpums turpināsies, jo pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, turklāt visās trijās Baltijas valstīs lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir likvīds īpašums, tādēļ kredītiestādes to uzskata par labu ķīlu.

Cenu kāpumu atzīst arī nekustamo īpašumu kompānija Latio, norādot, ka cenu kāpums iepriekšējos gados bijis ar 10%. Uzņēmuma dati rāda, ka lauksaimniecības zeme, kas pirms pāris gadiem maksāja ap 2000 eiro, pašlaik nav lētāka par 2500 eiro, savukārt tā, kuras cena bija 3500 līdz 5000 eiro, pašlaik maksā vismaz 4000 līdz 6000 eiro.

"Pirms desmit gadiem hektārs aramzemes Baltijas valstīs maksāja virs 1000 eiro. Kopš tā laika cenas augušas katru gadu. Ja sākotnēji cenu pieauguma ziņā līdere bija Latvija, tad 2015. gadā to apsteidza Lietuva. Pēdējos gados Latvijā un Lietuvā aramzemes cena ir ļoti līdzīga un nedaudz pārsniedz 4000 eiro par hektāru. Visticamāk tuvākajā laikā tirgū nebūs novērojamas būtiskas pārmaiņas, jo zeme ir laba investīcija, un pieprasījums rada spiedienu uz cenu. Esošā ES maksājumu sistēma un lauksaimniecības tehnoloģiju attīstība nosaka to, ka faktiskā atdeve no zemes vienības palielinās, tādēļ aramzemes cenu pieaugumam ir arī daudz racionālu iemeslu," norāda M.Gurauskas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Eksperta viedoklis: Zemes īpašnieki – valsts nesakārtotās sistēmas ķīlnieki

Laima Klidziņa, z/s Klidziņa īpašniece, 15.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekontrolētu zemes aprobežoto teritoriju palielināšana Latvijā ietekmē ne tikai mežu īpašniekus, bet arī lauksaimniecības zemes īpašnieku tiesības. Valsts nesakārtotā sistēma saistībā ar aprobežojumu noteikšanu zemes īpašniekus padara par ķīlniekiem bez rīcības brīvības. Ne viens vien zemes īpašnieks palicis bez iespējām saimniekot savā zemē un zaudējis iztikas avotus

Arī es esmu zemes īpašniece, kura ir kļuvusi par nesakārtotās sistēmas upuri. 2014. gada novembrī nokārtoju bankā kredītu, lai iegādātos vairākus blakus esošus lauksaimniecības zemes īpašumus, kas atrodas Jaunsvirlaukas pagastā, Jelgavas novadā – neapstrādātu, daļēji ar krūmiem aizaugušu atmatu, kas atrodas blakus citām lauksaimniecības zemēm, kurās saimniecība audzē graudaugus un rapšus. Pēc zemes iegādes īpašumi apmēram 50 ha platībā tika sakopti – iztīrīti krūmi un grāvji, uzarti, lai pavasarī tajos varētu strādāt. Taču 2015. gada pavasarī no Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) tika saņemta vēstule par administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu un manis saukšanu pie administratīvās atbildības par dabas lieguma Lielupes palienes pļavu bojāšanu, tās uzarot. Izrādās, ka viens no iegādātajiem īpašumiem ar 21,29 ha kopplatību jau no 2004. gada ir pievienots dabas liegumam Lielupes palienes pļavas un iekļauts Eiropā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā NATURA2000.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Cīņa par iespēju uz kartupeļiem paredzētas zemes audzēt kartupeļus

Dienas Bizness, 25.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemes platību, kurā dominē lauksaimniecībā izmantojama zeme, īpašumā varēs iegūt tikai persona, kurai tas ir nepieciešams, lai attīstītu ražošanu. Šāda norma likumā «Par zemes privatizāciju lauku apvidos» ir akceptēta valsts sekretāru sanāksmē.

Protams, ņemot vērā, ka minētais jauninājums vēl tiks vētīts gan valdībā, gan parlamentā, to sabojāt vēl ir pietiekami daudz iespēju, tomēr jāatzīst, ka doma ir pareiza.

Tā nu ir iznācis, ka Latvijas teritorijā esošajās zemes dzīlēs nav ne naftas, ne rūdas, ne citu labumu, ko iegūstot un pārdodot diezgan būtiski var uzlabot valsts budžeta ieņēmumu daļas apmērus. Tādējādi, lai cik tas patētiski arī skanētu, zeme un meži ir teju vienīgie mūsu nacionālie dārgumi, un tas nozīmē, ka arī to apsaimniekošana ir jāveic maksimāli racionāli. Bieži ir spriests, vajag vai nevajag ļaut lauksaimniecībā izmantojamo zemi Latvijā iegādāties ārzemniekiem. Taču šeit faktiski vairs nav runas par to, kāda ir pircēja nacionalitāte, izcelsme, pilsonība un dzīvesvietas adrese, bet gan par to, vai konkrētā persona spēj parādīt nopietni izstrādātu biznesa plānu turpmākajai zemes apsaimniekošanai, apliecinot, ka rēķinās ar noteiktām sankcijām, ja laika gaitā izrādītos, ka pircējs ir maldinājis valsti un neko ražot pat netaisās. Jāapzinās, ka zeme allaž ir bijis labs veids, kā naudu pelnīt ne tikai lauksaimniekiem, bet arī nekustamā īpašuma biznesmeņiem, kuri pamanās nopirkt, kad cena ir zema, un mēģina pārdot, kad tā ir palielinājusies. Protams, brīvā tirgus ekonomikas apstākļos nevar liegt zemi, tāpat kā faktiski jebkuru citu īpašumu, pirkt un pārdot. Tomēr ir totāli neracionāli pieļaut, ka noteiktas zemes platības, kas stāv neapstrādātas laikā, kad tās var izmantot lauksaimnieciskajai ražošanai, tādējādi gūstot labumu valsts tautsaimniecībai kopumā. Nereti taču ir bijušas runas par to, ka veiksmīgākie Latvijas zemnieki labprāt apstrādātu lielākas zemes platības nekā šobrīd, bet to tā īsti nav. Un tas notiek laikā, kad, nedaudz pabraukājot apkārt pa Latviju, diemžēl joprojām var ieraudzīt visnotaļ daudz neapstrādātas zemes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Latvijas zemes fonds pirmajā darbības gadā iegādājies 1400 hektāru zemes

Žanete Hāka, 01.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas zemes fonds, kura pārvaldītājs ir Attīstības finanšu institūcija Altum, pirmā darbības gada laikā no zemju īpašniekiem iegādājies 1400 hektāru zemes par 3,4 miljoniem eiro ar mērķi tos saglabāt un atgriezt lauksaimnieciskajā ražošanā, informē Altum pārstāvji.

Latvijas zemes fonds darbību uzsāka 2015.gada 1.jūlijā.

Īpašumi ir iegādāti visos Latvijas reģionos, un lielākais īpašumu skaits iegādāts Zemgalē – 30 īpašumi ar kopējo platību 690 hektāri. Vidzemē Zemes fonds iegādājies 15 īpašumus ar kopējo platību 257 hektāri, Rīgas reģionā – 12 īpašumus ar kopējo platību 114 hektāri, Latgalē – 11 īpašumus (142 hektāri), Kurzemē – 10 īpašumus (197 hektāri).

Šobrīd fondam pieder 78 īpašumi, no kuriem 68 īpašumiem jau ir nomnieki – lauksaimnieki, kuriem lauksaimniecības zeme nepieciešama saimnieciskās darbības attīstīšanai. Tai skaitā zeme iznomāta arī jaunajiem lauksaimniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Igaunijā plāno ar 100 miljoniem eiro atbalstīt cilvēku pārcelšanos uz dzīvi laukos

LETA--BNS/ERR, 16.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas lauku lietu ministrs Marts Jerviks plāno novirzīt 100 miljonus eiro Lauku attīstības fondam, lai atbalstītu cilvēku pārcelšanos uz dzīvi laukos.

Kā norādījis ministrs, kas pārstāv Konservatīvo tautas partiju (EKRE), saskaņā ar šo plānu fonds par 50 miljoniem eiro iepirktu zemi, lai tad to iznomātu vai pārdotu cilvēkiem, kuri būs gatavi pārcelties uz laukiem, bet vēl 50 miljoni eiro tiktu izmantoti, lai dotu viņiem aizdevumus.

«Lai fonds varētu iegādāties zemi, nepieciešami likuma grozījumi, un naudu nevar piešķirt tieši no valsts budžeta,» viņš sacījis ziņu aģentūrai BNS, piebilstot, ka šajā procesā var iesaistīt jaunā budžeta perioda aizdevumu līdzekļus vai Eiropas Savienības naudu un novirzīt to fondam.

Pusi naudas paredzēts izmantot zemes pirkšanai, turklāt privātpersonām, kas pārdos zemi, nebūs jāmaksā ienākuma nodoklis, ja tiks veikti attiecīgi grozījumi likumā, izteicies Jerviks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor banka piešķīrusi finansējumu lauksaimniecības tehnikas tirdzniecības uzņēmumam SIA Polteh, jaunu tirdzniecības telpu iegādei Preiļos, lai paplašinātu uzņēmuma darbību arī Latgales reģionā un varētu būt tuvāk saviem klientiem.

“Šobrīd uzņēmumam ir tirdzniecības vietas Jelgavā un Tukumā, tādēļ līdz šim mūsu galvenie klienti bija Kurzemes un Zemgales lauksaimnieki. Ar veikala atvēršanu Preiļos plānojam piesaistīt arī Latgales saimniecību īpašniekus. Polijā ražotā tehnika ir ļoti populāra mazo un vidējo saimniecību vidū, jo spēj izturēt nepieciešamo slodzi un ir salīdzinoši lētāka. Šī iemesla dēļ pārdošanas apjomi ir salīdzinoši stabili, un bieži lauksaimnieki mūsu tehniku var iegādāties arī bez struktūrfondu līdzfinansējuma,” saka SIA Polteh valdes priekšsēdētājs Raitis Penkevics.

Papildus lauksaimniecības tehnikas tirdzniecībai uzņēmums nodrošina arī spēkratu remontu un apkopi garantijas un pēc garantijas laikā. SIA Polteh piedāvājuma klāstā galvenokārt ir Polijā ražota tehnika, kas tirgū ir ļoti pieprasīta pieejamās cenas dēļ. Uzņēmums tirgo traktorus, piekabes, miglotājus, arklus, frēzes, siena, kartupeļu novākšanas u.c. lauksaimniecībā izmantojamo tehniku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība atbalstījusi grozījumus likumā «Par zemes privatizāciju lauku apvidos», ar kuriem plānots ierobežot lauksaimniecības zemes iespējamo pircēju loku. Mazāk afišēts šī likumprojekta mērķis ir panākt, lai lauksaimniecībā izmantojamā zeme pēc iespējas paliktu vietējo lauksaimnieku rokās, jo no 2014. gada 1. maija ES dalībvalstu pilsoņiem un juridiskajām personām ir tādas pašas tiesības iegūt īpašumā lauksaimniecības zemi kā vietējiem un šo termiņu nav iespējams pagarināt, Latvijas valstij nepārkāpjot ES līguma noteikumus.

Līdz šim LR pilsoņi un LR reģistrētās kapitālsabiedrībām, kurās vairāk nekā puse kapitāldaļu pieder LR pilsonim vai sabiedrībai, varēja iegūt īpašumā lauksaimniecības zemi bez ierobežojumiem un bez īpašām papildus formalitātēm. Tagad tā vairs nebūs!

Likumprojekts paredz, ka lauksaimniecības zemi drīkstēs iegādāties fiziska persona, kura ir reģistrēta VID kā saimnieciskās darbības veicēja, kura bijusi tiesīga saņemt tiešmaksājumus vai vismaz pēdējos trīs gadus pēc kārtas guvusi ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas, kas veido vismaz vienu trešdaļu no tās kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem, vai kura ir ieguvusi lauksaimniecisko vai tai pielīdzināmu izglītību, vai arī ir guvusi pieredzi lauksaimniecībā. Tas nozīmē, ka arī Latvijas iedzīvotājiem, tāpat kā personām no citām ES dalībvalstīm, būs ierobežotas tiesības iegādāties lauksaimniecības zemi. Visām personām, kas vēlēsies iegūt lauksaimniecības zemi, būs jāvēršas ar iesniegumus vietējā pašvaldībā, no kuras būs jāsaņem atļauja iegūt īpašumā šādu zemi. Tāpat kā līdz šim lauksaimniecības zemi nevarēs iegūt fiziskas un juridiskas personas no trešajām valstīm, izņemot no tām, ar kurām LR ir noslēgusi starptautiskus līgumus, atbilstoši kuriem ir pieļaujama lauksaimniecības zemes iegūšana īpašumā. Fiziskās un juridiskās personas no ES dalībvalstīm, t.sk., Latvijas Republikas varēs iegūt lauksaimniecības zemi, ja atbildīs izvirzītajiem kritērijiem, cita starpā ja tās būs reģistrētas Latvijā kā nodokļu maksātāji, būs bijušas tiesīgas saņemt tiešos maksājumus vai vismaz pēdējos trīs gadus pēc kārtas guvušas ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas, kas veido vismaz trešdaļu no tās kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Zemnieku saeima neizpratnē par lēmumu neatbalstīt ierobežojumus zemes pārdošanai ārzemniekiem

Nozare.lv, 23.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība Zemnieku saeima ir neizpratnē par Saeimas komisijas lēmumu neatbalstīt priekšlikums likumprojektam «Grozījumi Imigrācijas likumā», kas paredzētu ierobežot Latvijas zemes iztirgošanu ārzemniekiem, teikts biedrības izplatītajā paziņojumā.

Vakar, 22.oktobrī, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē tika izskatīts Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Edvarda Smiltēna (V) iesniegtais priekšlikums likumprojektam «Grozījumi Imigrācijas likumā», kas paredzētu ierobežot Latvijas zemes iztirgošanu ārzemniekiem, taču komisijas atbalstu tas nesaņēma.

Komisijas sēdē visvairāk iebildumu un komentāru tika saņemts no deputāta Kārļa Seržanta (ZZS), kā rezultātā komisijā esošie deputāti, pat neiedziļinoties lietas būtībā, noraidīja priekšlikumu, informē Zemnieku saeima.

Priekšlikums paredzēja, ka ārzemnieki turpmāk nevarēs iegūt termiņuzturēšanās atļauju, ja viņu iegādājamā nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst lauksaimniecībā izmantojamā zeme un/vai meža zeme. Šāds grozījums Imigrācijas likumā nepieciešams, lai zemi apsaimniekotu Latvijas zemnieki, nevis tā tiktu izmantota kā uzturēšanās atļauju saņemšanai nepieciešamais īpašuma objekts, norāda Zemnieku saeima.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Krāslavas novadā, Dagdā dāņu investoriem piederošā SIA “Brīvība” noslēdza ap 1000 ha zemes pārdošanas darījumu, kura lielāko daļu veidoja lauksaimniecībā izmantojamā zeme un ražošanas ēkas, kuru pircējs ir Latvijas zemnieku saimniecība.

No šiem 1000 hektāriem 303 ha bija meža zeme, kura tika pārdota citam pircējam.

Darījuma konsultants Auctus Capital norāda, ka šis ir pozitīvais piemērs Latvijas saimniecību attīstībā, kas ļāvis ievērojami palielināt vietējās saimniecības zemes platības un audzēt ražošanas apjomus.

“Šobrīd redzam, ka īpašumu pirkšanas/pārdošanas tirgū notiek paaudžu maiņa. Daļa no personām, kuri iegādājās īpašumus 2000. gadu sākumā, šobrīd ir sasnieguši pensijas vecumu un pārdod savus īpašumus ārvalstīs, tai skaitā Latvijā. Tas paver iespējas atgūt Latvijas zemes un attīstīt vietējās saimniecības,” komentē Auctus Capital darījuma konsultants Edgars Mālkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Covid-19 situāciju Latvijā un pasaulē, daudzās nozarēs šobrīd vērojama izteikta piesardzība, arī lauksaimniecības sfērā. Ja ir iespēja noslēgt sezonu, iztiekot ar saviem spēkiem un līdzekļiem, jautājums par papildu finansējuma piesaisti nākotnes ieceru realizēšanai visai bieži tiek atlikts. „Bet ir arī gadījumi, kad, tieši otrādi, – tiek izmantotas esošās situācijas radītās iespējas! Piemēram, tiek nopirkta zeme par ļoti izdevīgu cenu no saimniecības, kas nonākusi grūtībās. Tāpat šajā laikā vērojamas cenu svārstības, tāpēc daudzi, kamēr ir laba cena, vairumā iepērk liellopus. Tā kā šādu spontānu soļu speršanai nereti nepieciešams papildu finansējums, talkā var nākt aizdevums pret zemes ķīlu,” stāsta Lande.lv kredītspeciālists Mārtiņš Geidels.

Viedās lauksaimniecības tehnoloģijas – zemnieku nākotne

Ņemot vērā, ka Baltijas valstīs manāma līdzīga attīstības stratēģija un klimatiskie apstākļi, neizbrīna, ka arī lauksaimniecības ražīguma ziņā Latvija, Lietuva un Igaunija atrodas diezgan līdzvērtīgās pozīcijās. Lai gan uz kaimiņvalstu fona efektivitātes ziņā Latvija īpaši neizceļas, iezīmējas kāda pozitīva tendence – liela daļa mūsu zemnieku saimnieko gudri, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, jaunu traktortehniku u. tml., tā arvien vairāk paaugstinot saimniecību ražīgumu. „Automatizācija ir neizbēgama,” norāda M. Geidels. „Droni, robottehnika, GPS sistēmas un citi tehnoloģiskie risinājumi ilgtspējīgai lauksaimniecībai jau šobrīd dod milzīgu pienesumu, ja runājam par saimniecību izaugsmi. Viedie palīgi ļauj strādāt daudz efektīvāk, ar mazāku piepūli un, kas nav mazsvarīgi – videi draudzīgāk. Kopējā valsts ekonomika no tā tikai iegūst. Arī uztraukumam par to, ka roboti varētu pilnībā aizstāt cilvēkus, nav pamata. Darba rokas laukos joprojām būs vajadzīgas, mainīsies tikai veicamie uzdevumi, kam būs nepieciešams adaptēties.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažviet Zemgalē krusa sējumus nopostījusi pilnībā, pauda graudkopības kooperatīva "Latraps" valdes loceklis un lauksaimniecības nodaļas vadītājs Ģirts Ozols.

Viņš sacīja, ka pirmdienas, 7.augusta, negaiss ir skāris visu Latvijas teritoriju, tomēr krusa būtiskākos postījumus nodarījusi Zemgalei - Augstkalnei, Tērvetei, Tukuma novada Jaunpilij. "Atsevišķiem laukiem un diezgan lielās platībās postījumi ir pat 100%," atzina Ozols.

"Latraps" valdes loceklis, apsekojot virkni lauksaimniecības platību, konstatējis, ka šajās teritorijās cietuši gan zirņi, gan rapsis, gan kvieši un citas kultūras. "Visa raža mētājas zemē un tur vairs nav, ko vākt," piebilda Ozols.

Tāpat viņš atzīmēja, ka zaudējumus vētra nodarījusi arī lopkopībai, jo ievērojami cietusi arī kukurūza, kas krusas rezultātā uz lauka sakapāta.

Ozols norādīja, ka līdztekus cietusi arī lauksaimniecībā izmantojamā tehnika, ēkas un uzglabāšanas infrastruktūra. Cita starpā pie vētras postījumiem pieskaitāma arī raža, kas samirkusi vēja un krusas iznīcinātajās uzglabāšanas novietnēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits Latvijā samazinājies

Žanete Hāka, 29.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot pieaugt lauku saimniecību vidējam lielumam, ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits Latvijā ir samazinājies par 3,3 tūkstošiem no 83,4 tūkstošiem 2010.gadā līdz 80,1 tūkstotim 2013.gadā jeb par 4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2013.gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

2013.gadā lauku saimniecību vidējais lielums bija 36,9 ha jeb par 2,4 ha vairāk nekā 2010.gadā. Izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība vidēji vienā saimniecībā bija 21,8 ha jeb par 0,3 ha vairāk nekā 2010.gadā. Palielinājās arī aramzeme un kopējā sējumu platība vidēji vienā saimniecībā.

Lauksaimniecības dzīvnieku skaits vidēji vienā lauku saimniecībā turpina pieaugt. 2013.gada 1.jūlijā vidēji vienā dzīvnieku audzētāju saimniecībā bija 14 liellopi, no tiem 7 slaucamās govis, kā arī 29 cūkas, 25 aitas un 6 kazas. Salīdzinoši 2010.gadā vienā saimniecībā audzēja 11 liellopus, no tiem 6 slaucamās govis, un 21 cūku, 22 aitas un 6 kazas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijā ik gadu atmirstošās koksnes daudzums ir ap 5%, kamēr Latvijā tas veido vismaz 20%, kas nozīmē, ka biomasa vienkārši satrūd mežā.

To DB norāda Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe, uzsverot, ka mums būtu jādomā par racionālāku meža resursu izmantošanu. State of Europe’s Forests dati liecina, ka atmirušo koku apjoms mežaudzēs Latvijā ik gadu sasniedz apmēram 23,6 kubikmetrus uz vienu hektāru (m3 /ha), kamēr Polijā, Dānijā, Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā šis apjoms nepārsniedz pat 10 m3 /ha.

Nauda paliek Latvijā

Biomasas izmantošanai Latvijā ir liels potenciāls, sevišķi tās pielietošanai augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanā nākotnē, uzskata J. Irbe. “Diemžēl jāteic, ka pašlaik mēs ne tikai ļaujam biomasai satrūdēt mežā, bet arī racionāli neizmantojam to jau pieejamajās tehnoloģijās. Ja runājam par siltuma un elektroenerģijas ražošanu, tad man nav saprotama valstī realizētā politika – ka netiek veicināta koksnes biomasas lietošana koģenerācijas procesā, kas šobrīd ir efektīvākais veids, kā izmantot mazkvalitatīvo koksnes biomasu, jo vienlaicīgi tiek ražota gan elektrība, gan siltums. Ir pat absurdi gadījumi, ka tiek atbalstīta vienkāršu apkures katlu iegāde, lai it kā ieviestu jaunas un efektīvas atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģijas siltumapgādē, bet tajā pašā laikā valsts apzināti un centīgi turpina iznīcināt jau darbojošās koģenerācijas stacijas, kas ir saņēmušas atļaujas darbībai obligātā iepirkuma ietvaros. Esmu informēts arī par situācijām, ka tikušas nojauktas pilnīgi jaunas privāto investoru būvētas koģenerācijas stacijas, atstājot apdzīvotās vietas bez siltumapgādes avota. Tad pašvaldība ir spiesta ieguldīt nodokļu maksātāju naudu, lai steigā iegādātos vienkāršus apkures katlus, kuros vienkārši dedzināt koksnes biomasu,” secina J. Irbe, piebilstot, ka biomasa ir vienīgais atjaunojamais resurss, kas pilnvērtīgi var aizstāt fosilo degvielu visās enerģētikas nozarēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Zemes fonda zemes iegādes darījumu apjoms sasniedzis miljonu eiro

Dienas Bizness, 18.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcijas ALTUM pārvaldītais Latvijas Zemes fonds kopš darbības uzsākšanas šā gada 1.jūlijā no zemes īpašniekiem atpircis 572 hektārus zemes, un šo zemes iegādes darījumu kopējā summa ir 1 miljons eiro, teikts paziņojumā medijiem.

«Savas darbības pirmajos 6 mēnešos ALTUM pārvaldītais Zemes fonds no 40 īpašniekiem ir atpircis vairāk nekā 570 hektārus zemes. Šogad noslēgti arī pirmie zemes nomas līgumi, kas ļauj ar pārliecību teikt, ka pirmās zemes platības jau ir atgrieztas lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām. Plānojam, ka 2016.gadā Zemes fonds iegādāsies vēl aptuveni 1000 hektārus zemes, un šo darījumu apjoms būs 2 – 2,5 miljonu eiro apmērā,» stāsta ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Lielākās platības Zemes fonds šobrīd ir nopircis Zemgalē – iegādāti 186 hektāri zemes, kurai seko Vidzeme (130 hektāri), Kurzeme (93 hektāri), Latgale (92 hektāri). Mazākais platību apjoms ir Rīgas reģionā, kurā Zemes fonds noslēdzis septiņus darījumus par kopumā 58 hektāru iegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroniskajās izolēs tiek pārdoti dārzeņu audzēšanas zemnieku saimniecības «Galiņi» nekustamie īpašumi, apstiprināja «Galiņu» pārstāve Edīte Strazdiņa.

Informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» liecina, ka pirmdien, 26.augustā, plkst.13 sākušās piecas «Galiņiem» piederošu nekustamo īpašumu elektroniskās izsoles, kuras noslēgsies 25.septembrī plkst.13. Izsoles rīko zvērināta tiesu izpildītāja Rudīte Slivjuka par labu AS «Citadele banka».

Strazdiņa norādīja, ka izsoles tiek rīkotas tādēļ, ka zemnieku saimniecība nebija spējusi vienoties ar banku par iepriekš ņemtu kredītu atmaksas nosacījumiem un bankai ir tādas tiesības izsolīt ieķīlātos īpašumus. «Kredīti bija pietiekami lieli un tika ņemti dažādiem attīstības projektiem,» sacīja Strazdiņa.

«Problēmas radās iepriekšējās vasarās piedzīvoto slapjumu un sausumu dēļ, kas ietekmēja iepriekšējo gadu ražas. Šogad gan raža būs laba,» sacīja Strazdiņa. Viņa piebilda, ka izsolīti tiek visi «Galiņiem» piederošie nekustamie īpašumi, bet kustamā manta netiek izsolīta.

Komentāri

Pievienot komentāru