Secinot, ka jaunā e-talonu sistēma tomēr izrādījusies neefektīva, Rīgas satiksme nolēmusi atgriezties pie iepriekšējās, kompostieru sistēmas. Iegādāto e-talonu tehnoloģiju plānots pārdot.

Jau šī gada jūnija otrajā pusē paredzēta pakāpeniska e-talonu tehnoloģiju nomaiņa ar kompostieriem.

Atgriežoties pie kompostieru sistēmas, tiks radītas aptuveni 300 jaunu darbavietu, jo atkal nepieciešami būs biļešu tirgotāji sabiedriskajā transportā, kuri arī dos ieguldījumu Latvijas ekonomikas attīstībā, maksājot nu jau augstākus nodokļus nekā iepriekš – pirms šī štata vieta uzņēmumā tika likvidēta.

Jāpiemin, ka līdzšinējais Rīgas satiksmes valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens izteicis vēlēšanos ieņemt jaunizveidotā kompostieru departamenta vadītāja amatu

Lai gan dažiem tas varētu šķist solis atpakaļ, tas tā nav. Atgriežoties pie kompostieriem, pirmkārt, jau tiek atgūta daļa zaudēto darbavietu, turklāt šī sistēma, kas Rīgas sabiedriskajā transportā darbojusies visilgāk, ir sava veida vēstures zīmogs, kas varētu galvaspilsētā piesaistīt tūristus, uzskata eksperti.

Kapitāla tirgi palīdzēs veidot spēcīgu ekonomiku, radīt jaunas darba vietas, kā arī finansēt tehnoloģiskās inovācijas un stiprināt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju pasaulē, trešdien Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) rīkotā Latvijas kapitāla foruma atklāšanā sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš uzsvēra, ka kapitāla tirgiem ir liela nozīme un pieaugoša nozīme ekonomikas finansēšanā, savukārt Covid-19 krīze ir aktualizējusi nepieciešamību dažādot uzņēmumu finansējuma avotus, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Dombrovskis sacīja, ka dziļi, integrēti un labi funkcionējoši kapitāla tirgi veicinās uzņēmējdarbības finansēšanu, kas ir būtiski ilgtspējīgai ekonomikas atveseļošanai.

Tādējādi, pēc Dombrovska teiktā, ir jāpaātrina Eiropas Savienības (ES) kapitāla tirgu savienības izveide, lai palīdzētu jaunuzņēmumiem, veicinātu straujāku uzņēmumu attīstību un radītu vairāk iespēju eiropiešiem droši investēt savā nākotnē.

"Kapitāla tirgi arī būs ļoti svarīgi, lai nodrošinātu apjomīgas investīcijas, kas nepieciešamas ekonomikas zaļajai un digitālajai transformācijai. Tie arī ir starp galvenajiem nākotnes ekonomiskās izaugsmes avotiem," teica Dombrovskis.

VAS Pasažieru vilciens pakāpeniski gatavs ieviest Rīgas Satiksmes norēķinu sistēmu ar e-taloniem, papildu izmaksas šis projekts Pasažieru vilcienam neradīšot.

Par to šodien žurnālistus informēja VAS Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētājs Andulis Židkovs. Jau pašlaik Rīgas vilciena stacijās var nopirkt e-talonu braukšanai Rīgas sabiedriskajā transportā. Paredzēts, ka no maija to varēs arī izmantot braukšanai vilcienos Rīgas robežās, nopirkto e-talonu validējot vai nu stacijā vai pie konduktora. Pakāpeniski e-talonu sistēma tikšot ieviesta braukšanai visā Latvijā. E-talona ieviešana vilcienos nebūšot dārga un izmaksās «dažus desmitus tūkstošu latu», taču faktiski Pasažieru vilcienam neko, jo par e-talonu tirgošanu Pasažieru vilciens no Rīgas Satiksmes saņems starpniecības procentus, kas ieviešanas izmaksas nosegšot, skaidroja A. Židkovs. Perspektīvā paredzēts pāriet uz automatizētu e-talonu tirgošanu automātos un e-talonu automatizētu validāciju vilcienu vagonos, atsakoties no dzelzceļa staciju kasieriem, skaidroja pasažieru vilciens pasažieru departamenta vadītājs Ivars Zaļais. Jautāts, kas notiks ar vilcienu biļešu automātiem, ja tādas ziemas dēļ kā šī stacijās nebūs elektrība, I. Zaļais norādīja, ka visām stacijām ir elektrības ģeneratori, savukārt katram konduktoram izsniegs divus akumulatorus, līdz ar to ar e-talonu iegādi un validāciju pat «bezelektrības» gadījumā problēmu nebūšot.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Eiropas Komisija (EK) nav mainījuši savu pozīciju un atbalsta Latvijas valdības izvēlēto ekonomisko programmu, kas balstās uz pašreizējā valūtas kursa saglabāšanu un iekļaušanos eirozonā, aģentūrai LETA paziņoja SVF Latvijas pārstāvniecībā.

No SVF pārstāvju sniegtās atbildes izriet, ka SVF eksperti pēdējā laikā neesot diskutējuši par to, vai Latvijai ir nepieciešams atgriezties pie jautājuma par lata devalvāciju, kā arī par to, kādu pozitīvu vai negatīvu ietekmi tas atstātu uz valsts tautsaimniecību.

SVF pārstāvniecībā Latvijā uzsver, ka patlaban starptautisko aizdevēju misija ar Latvijas valdību strādā pie tā, kā aizsargāt nabadzīgākos iedzīvotājus recesijas laikā, taču SVF redzot skaidras zīmes, ka ekonomikas stabilizējas un izvēlētā stratēģija strādā.

Šīs vēstules saturs liecina, ka tā varētu būt atbilde kādam Latvijas politiķim. Kopijā adresāts ir aizkrāsots. Taču SVF Latvijas pārstāvniecībā aģentūrai LETA apgalvoja, ka šī vēstule ir viltota un tā neatspoguļo SVF viedokli.

Ar SIA Rīgas satiksme (RS) elektroniskām biļetēm jeb e-taloniem nākotnē varēs apmaksāt braucienus AS Pasažieru vilciens (PV) vilcienos pa visu Latviju un pastāvīgos (zilos) talonus izmantot kā elektroniskus makus, lai veiktu nelielus pirkumus veikalos un kioskos, kas atrodas dzelzceļa staciju un RS maršrutu pieturu tuvumā, norāda SIA Rīgas Karte (RK) valdes priekšsēdētājs Eriks Morizurs.

«Vēl viena lietojumprogramma, kuru ceram ieviest, ir «maks vilcienā». Kas tas ir? Tas ir zilais, atjaunojamais e-talons, kuru varēs e-talonu pārdošanas vietās «uzpildīt» ar naudu un izmantot maziem pirkumiem, kā to patlaban dara Honkongā un Singapūrā. Ar to varēs nopirkt kādu laikrakstu vai sīku preci. Taču vilcienā ar šo talonu varēs pirkt biļetes braucieniem ārpus e-talona zonas, paziņojot konduktoram, ka vēlas maksāt ar talonā atrodamo kredītu,» intervijā portālam Nozare.lv skaidroja Morizurs.

Intervijas laikā Morizurs demonstrēja nelielu portatīvu termināli, ar kuru PV darbinieki varēs pārbaudīt, vai pasažiera e-talons ir reģistrēts braucienam, iekasēt sodu un izrakstīt kvīti, ja tas nav noticis, kā arī pārdot vienreizēja brauciena biļetes, kā to patlaban dara RS sabiedriskā transporta līdzekļos. Vēlāk ar termināli, izmantojot elektronisko «maku», varēs arī nopirkt biļetes braucieniem ārpus zonas, kurā ir derīgi e-taloni.

«Parex pārņemšanas process bija zem katras kritikas,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā saka Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Viņš arī prognozē, ka privātajā sektorā Latvijā algas «tūliņ ies uz leju, jo to apliecina tirgus signāli un uzņēmēju aptaujas», kā arī to, ka «visi ietaupījumi, kas šogad tiks veikti, nākamgad dos divreiz lielāku efektu».

Uz laikraksta jautājumiem: «Vai bija pareizi iepumpēt miljardu eiro valsts naudas Parex bankā?» un «Vai var apgalvot, ka Parex lielie īpašnieki ir izglābti par Latvijas pensionāru naudu?», V. Dombrovskis atbild:

«Parex pārņemšanas process bija zem katras kritikas. Tas ir skaidrs. Ne jau velti prokuratūra tagad izmeklē atsevišķus aspektus. Pirmkārt, var atcerēties vēlmi būt ļoti dāsniem pret iepriekšējiem akcionāriem. Sākumā bija priekšlikums par 51% akciju, pēc tam tas pārtapa par 84 vai 85 procentiem akciju, kas bija šo kungu daļa. Vēl aizvien kungiem Parex ir daudzmiljonu depozīti, kas netika novirzīti Parex problēmu risināšanai, bet uz kuriem tagad bijušie akcionāri pelna procentus. Būtiska problēma bija tā, ka tika novēloti pieņemts lēmums par ierobežojumiem naudas aizplūdē. Tā daudz naudas arī aizplūda. Bija jāreaģē momentā un jāuzliek ierobežojumi. Pārņemšanas process diemžēl nebija veiksmīgs. Pats lēmums glābt Parex banku, es uzskatu, bija pareizs. Ja mēs būtu ļāvuši Parex nobankrotēt, tad tas izsauktu domino efektu attiecībā uz uzņēmumiem, kuriem bija konti Parex bankā.

Starptautiskais Valūtas fonds atbalstītu lata devalvāciju, bet tam pretojas Latvijas valdība, centrālā banka un Eiropas Komisija, atklājis premjerministrs Valdis Dombrovskis, vēsta InteractiveInvestor. To apliecina arī informācija SVF dokumentos par finansiālās palīdzības sniegšanu Latvijai.

(Papildināts viss teksts)

SVF atbalsta lata devalvācijuSVF esot brīdinājis, ka uzturot pašreizējo lata piesaisti eiro, valsts būs spiesta tikt galā ar vēl lielākām problēmām. Šī ir pirmā reize, kad kāds politiķis atklāj SVF, citu starptautisko aizdevēju un Latvijas atšķirīgos viedokļus.

InteractiveInvestor norāda - daži ekonomisti uzskata, ka Latvijas atgūšanās no recesijas, kas paģērē IKP kritumu par 12 %, būtu ātrāka, ja lats tiktu devalvēts.

„Uzturēt lata kursu būs sarežģīti, taču jautājums par lata devalvāciju ir slēgts,” šodien preses brīfingā pēc tikšanās ar Igaunijas prezidentu Tomasu Henriku Ilvesu uzsvēra Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Lai pārvarētu ekonomisko krīzi, Latvijai būs stingri jāīsteno Latvijas Ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programma, kurā ietvertie pasākumi jāīsteno trīs gadu laikā, skaidroja prezidents, piebilstot, ka patlaban aktuālākie uzdevums ir veikt strukturālās Zatlers: jautājums par lata devalvāciju ir slēgtsvalsts pārvaZatlers: jautājums par lata devalvāciju ir slēgtsldes reformas.

Iegādāties vienreizējo braukšanas biļeti jaunajos mikroautobusos, kas jau no maija pārņems pirmos trīs minibusu maršrutus, būs lētāk, nekā pie vadītāja autobusā, trolejbusā vai tramvajā. Proti, cena par biļeti, neatkarīgi no tā, vai tā tiek pirkta pie busiņa vadītāja vai citās biļešu tirdzniecības vietās, būs 50 santīmi, to DB apstiprināja SIA Rīgas satiksme pārstāvis Viktors Zaķis.

^{Papildināts viss teksts.}

Jānorāda, ka šobrīd, iegādājoties e-talonu, piemēram, 20 braucieniem, viena brauciena izmaksas būs 45 santīmi. Savukārt, nopērkot e-talonu 50 braucieniem, viena brauciena cena ir 44 santīmi.

Jāmin, ka pilnsabiedrība Rīgas mikroautobusu satiksme pilnībā pārņems SIA DMK apkalpotos minibusu maršrutus 200., 224. un 267., kas attiecīgi brauc Vecmilgrāvja, Mangaļsalas un Sarkandaugavs virzienos. Minibusa maršrutiem būs jauns kustības saraksts darba dienām un brīvdienām.

Rīgas pašvaldības uzņēmuma Rīgas satiksme un pilnsabiedrības Rīgas mikroautobusu satiksme noslēgtais līgums uz pieciem gadiem paredz nodrošināt pasažieru pārvadājumus 35 maršrutos Rīgā.

Pasažieru vilciens un Rīgas karte panāk mierizlīgumu; e-talonu var ieviest pāris mēnešu laikā.

Jau šodien vai rīt varētu tikt parakstīts mierizlīgums starp uzņēmumiem VAS Pasažieru vilciens (PV) un e-talonu ieviesēju Rīgā SIA Rīgas karte (RK), DB norādīja RK mārketinga direktors Aleksandrs Brandavs. Viņš gan atzina, ka procesa virzība paātrinājusies līdz ar prasības iesniegšanu pret PV tiesā. To, ka PV ir gatavs mierizlīgumam ar pašvaldības uzņēmumu SIA Rīgas satiksme (RS) un vēlas atgriezties pie e-talona projekta, DB apstiprināja arī uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Artis Birkmanis.

Viņš gan atzina, ka vienošanās varētu tik panākta tuvākajās dienās, taču norādīja, ka tas varētu notikt arī nākamnedēļ. DB jau rakstījis, ka 2010. gada rudenī Iepirkumu uzraudzības birojs atļāva Pasažieru vilcienam slēgt 1,2 milj. Ls vērto līgumu ar Rīgas satiksmi un Rīgas karti par Rīgas sabiedriskā transporta elektronisko biļešu sistēmas izmantošanu, kas ļautu vilcienos Rīgas teritorijā lietot e-talonu.

SIA Rīgas satiksme sabiedriskā transporta galapunktos un klientu apkalpošanas centros uzsākusi nepersonalizēto viedkaršu jeb tā saucamo zilo e-talonu tirdzniecību.

Lai kļūtu par nepersonalizētā e-talona lietotāju, jāiemaksā 2 latu garantijas maksājums, kuru iespējams atgūt, atdodot e-talonu. Plastikāta viedkarte būs derīga piecus gadus. Nepersonalizētajā e-talonā var glabāt gan mēneša biļetes, gan atsevišķu braucienu biļetes, tai skaitā vienam braucienam, norādīja SIA Rīgas satiksme preses sekretāre Iluta Bērziņa.

Pirmajā nedēļā, kopš par sabiedrisko transportu var norēķināties, iegādājoties dzelteno e-talonu noteiktam braucienu skaitam vai laika periodam, pārdoti vairāk nekā 28 tūkstoši viedbiļešu. „Tikai 2.5 % iedzīvotāju, lietojot viedbiļeti, saskārās ar neatbilstībām, no tiem lielākā daļa pirmajā dienā. Iedzīvotāji, kuri veic braucienu reģistrāciju ar personalizēto e-talonu, nav saskārušies ar neatbilstībām,” apgalvoja I.Bērziņa.

SIA RDN, investējot 12 miljonus eiro, ir izveidojusi unikālu – inovatīvu presētu koka bloku ražotni, kādas nav ne tikai Baltijā, bet pat visā Ziemeļeiropā.

Izveidotā ražotne ir unikāla ne tikai ar to, ka tādas otras nav ne tikai šajā reģionā, bet arī ar to, ka tā mazkvaliatīvo – dedzināmo koksni pārstrādā industrālajos koksnes izstrādājumos, ko izmantos koka palešu ražotāji. Līdz šim visas ražotnes, kuras izmantoja dedzināmo koksni, būtībā ražoja vai nu vieglāk transportējamās kokskaidu granulas, vai arī izmantoja siltuma un elektroenerģijas ražošanai. Lielais investīciju projekts Latvijā un visā Baltijā ir neražota produkta – presētu koka bloku ražotnes izveide, tam piesaistīts arī ES struktūrfondu «Augstas pievienotās vērtības investīcijas» programmas atbalsts 1,4 milj. Ls apmērā. Madonas apkaimē tas ir ielākais investīciju projekts pēdējos divdesmit gados.

Latvijas nacionālā valūta lats pēdējo mēnešu laikā ir stipri «tracināta», tomēr to izdevies noturēt, kā rezultātā daudzi investori, kas spekulēja uz lata devalvāciju, zaudējuši naudu, raksta rus.db.lv.

«Visticamāk, lielākoties šie spekulanti bija privātie investori, kas operēja ar nelieliem vai vidēji lieliem naudas līdzekļiem. Situācijas līdzība Latvijā ar to, kāda tā bija Argentīnā, viņiem šķita pietiekami, lai riskētu. Gaidot drīzu lata devalvāciju, šie investori bija gatavi riskēt un atvērt īsās lata pozīcijas (pārdod valūtu, gaidot tās kritumu),» viņš uzsver. Starptautisko banku brokeru nodaļas, visticamāk, esot radušas iespējas atvērt pozīcijas ar kredītlīdzekļu palīdzību (spekulanti iemaksāja tikai drošības depozītu). Ļoti augstās latu procentu likmes kredītlīdzekļu izmantošanu ļoti sadārdzināja. Ap 8. jūniju latu tirgū vairs nebija palicis, bet devalvācija tā arī nebija pienākusi. Tā rezultātā liela daļa investoru, kas bija uzradušies pēdējā momentā, sāka slēgt savas pozīcijas, kas noveda pie lata kursa augšanas attiecībā pret eiro un eiro apmaiņu pret latu par zemāko intervences kursu ar zaudējumu fiksēšanu.

E-talona sistēmas vidējās izmaksas Rīgā kopš 2009.gada, kad tā sāka darboties, ir bijušas 11,49 miljoni eiro gadā, bet kopējās izmaksas šo desmit gadu laikā veidoja 113,346 miljonus eiro, informēja SIA «Rīgas karte» pārstāvji.

Uzņēmuma pārstāvji uzsver, ka e-talona sistēma Rīgā izmaksājusi gandrīz par 600 000 eiro lētāk nekā to sākotnēji paredzēja noslēgtais līgums.

Tostarp Rīgas sabiedriskā transporta elektronisko norēķinu sistēmas izmaksas veidojot aptuveni 6% no «Rīgas satiksmes» izdevumiem, kas ir nozarē atzīts standarts un atbilst vidējiem rādītājiem arī citās pasaules pilsētās. Pārējie 94% «Rīgas satiksmes» izmaksu ir cita rakstura izdevumi, kas nav saistīti ar e-talonu. E-talona sistēmas izmaksas ir tikai deviņi centi no kopējās brauciena pašizmaksas, kas šobrīd ir noteikta - 1,426 eiro.

«Pēdējā laikā vairākkārt ir bijuši mēģinājumi diskreditēt Rīgā ieviesto e-talona sistēmu, publiskajā telpā neprofesionāli un maldinoši interpretējot dažādus grāmatvedības datus. Tostarp, piemēram, žurnāla «Ir» publikācijā «Naudas pumpis» kopā ir sajauktas summas latos (2009.-2013.gads) un eiro (2014.-2017.gads), tādejādi mākslīgi palielinot ar e-talona sistēmu saistītas izmaksas. Tāpat, lai vizuāli palielinātu izmaksas, aprēķinos tiek iekļauts pievienotās vērtības nodoklis (PVN), kas nekur pasaulē finanšu aprēķinos netiek izdalīts kā uzņēmumu izdevumu pozīcija,» pauda «Rīgas kartes» valdes priekšsēdētājs un ASV akcionāru pārstāvis uzņēmumā Ēriks Morizūrs.

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» pagaidu valde izsvērs iespēju piesaistīt ekspertus, kas izvērtētu sadarbības līgumu ar «Rīgas karti», lai gan konkrēts lēmums šajā jautājumā vēl nav pieņemts, pastāstīja uzņēmuma pārstāve Baiba Bartaševiča.

Viņa uzsvēra, ka šis jautājums ir viens no daudzajiem valdes darba kārtībā, taču vienlaikus atgādināja, ka jaunā valde vēl nestrādā pat nedēļu. «Lēmumi par sadarbību ar »Rīgas karti«, »Rīgas mikroautobusu satiksmi« un citiem jautājumiem, ir laikietilpīgi un nedrīkst būt sasteigti. Ir virkne steidzamu lietu, kas jārisina. Valdes locekļi visus šos jautājumus pēta un mēģina virzīt uz priekšu,» skaidroja Bartaševiča. Tikmēr partijas «Latvijas attīstībai» (LA) Rīgas domes frakcija nolēmusi pieprasīt Rīgas mēram Nilam Ušakovam (S) nekavējoties grozīt līgumu ar «Rīgas karti», lai e-talonu sistēma vairs neradītu zaudējumus, pastāstīja frakcijas pārstāve Ieva Graudiņa-Šutko.

Ja Latvijai neizdosies samazināt izdevumus un saņemt starptautisko aizdevumu, jau rudenī valstī var nākties ieviest talonu sistēmu, paziņoja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvics vizītes laikā Liepājā.

«Latvija ir krustcelēs. Vai nu valdība samazina izdevumus un saņem starptautisko aizdevumu, vai arī izvēlas ceļu, kad gada otrajā pusē mūs sagaida jau talona sistēma, jo valsts nespēj no valsts budžeta izmaksāt nepieciešamos maksājumus,» sacīja Latvijas Bankas prezidents, lūgts raksturot pašreizējo ekonomisko situāciju Latvijā.

«Ar talonu sistēmu var saprast gan talonus burtiskā nozīmē, kad daļai cilvēku pret taloniem izsniedz preces, gan arī kā talonu/obligāciju, pat aizejot līdz surogātnaudai,» Db skaidroja LB preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis. Tomēr tie esot tikai teorētiski scenāriji, kas nenozīmē, ka kāda konkrēta darba grupa jau izstrādā talonu ieviešanas sistēmu Latvijā. Katrā ziņā, tā noteikti nebūšot Latvijas Banka, kas ar to nodarbosies.

Patlaban e-talonus joprojām nevar iegādāties daļā no SIA Plus punkts kioskiem, un arī Preses serviss vēl nav atjaunojis piegādes uz tiem, portāls db.lv uzzināja uzņēmumos.

E-talonu ieviesēja Rīgā SIA Rīgas karte mārketinga direktors Aleksandrs Brandavs pastāstīja, ka e-talonu tirdzniecība ir apturēta 70% Plus Punkts kiosku. E-talonu pārdošanas termināli tiks pieslēgti brīdī, kad Plus Punkts būs pilnībā nokārtojis savas parādsaistības, kas mērāmas aptuveni 100 tūkstošu latu apmērā.

Arī SIA Preses serviss pārstāvji norādīja, ka pagaidām samaksa nav saņemta, taču kompānijas pārstāvji cer, ka drīzumā maksājumus saņems un varēs atsākt piegādes.

Db.lv jau ziņoja, ka par SIA Plus Punkts 100% daļu īpašnieku ir kļuvis SIA Plus Punkts Holding Ltd, kuru kontrolē Dānijas investori.

Runas par iespējamo lata devalvāciju, kas neļāva Latvijai pārdot nevienu no Valsts kases piedāvātajiem valsts vērtspapīriem, veicina Latvijā «uzblīdušo» banku akciju kritumu, kā arī Zviedrijas kronas un vairāku eiro piesaistīto valūtu vērtības samazināšanos.

Jau ziņots, ka valsts vērtspapīru izsolē netika pārdots neviens no Valsts kases piedāvātajiem valsts vērtspapīriem 50 miljonu latu vērtībā.

Arī ziņas par ārvalstu ekspertu un mūsu pašu politiķu izteikumiem par iespējamo lata devalvāciju atstājušas savas pēdas akciju un valūtu tirgos.

Zviedrijas krona attiecībā pret eiro, kam piesaistīts lats, trešdien, 3. jūnijā, zaudēja 1.5% savas vērtības. Kronas vērtība patlaban ir tuvu zemākajai tās vērtībai pēdējo sešu nedēļu laikā. Kopš 1. jūnija Zviedrijas krona attiecībā pret eiro zaudējusi 3.7% savas vērtības. Līdzīgu iespaidu notikumi Latvijā atstājuši arī uz Polijas un Ungārijas valūtām, kas vakar pret eiro nokritās par attiecīgi 0.8% un 2.7%. Samazinājās arī Čehijas valūta – par 0.3%.

Valsts iestādes un pašvaldības kavē 25 Valsts kontroles ieteikumu ieviešanu, liecina revīzijas apkopotā informācija par Valsts kontroles sniegto ieteikumu ieviešanu.

Kopumā valsts iestādēm un pašvaldībām ir jāievieš revīzijās sniegti 644 ieteikumi. No visiem ieteikumiem, kas valsts iestādēm un pašvaldībām ir jāievieš, tiek kavēta 25 ieteikumu ieviešana jeb 3,9% no ieteikumiem.

No Valsts kontroles datiem izriet, ka teju pusi - 11 - ieteikumu ieviešanu kavē Ministru kabinets. Ministru kabinetam līdz 2015.gadam bija jāizvērtē nepieciešamība noteikt stingrākas prasības juridisko un konsultāciju pakalpojumu iegādei ārpakalpojumā. Tāpat līdz 2015.gadam bija jāizvērtē nepieciešamība valsts iestādēm nodrošināt centralizēti juridisko pakalpojumu sniegšanu. Līdz 2015.gadam Ministru kabinetam bija jāveic pasākumi, lai nodrošinātu kārtību un kritērijus, kā valsts budžeta iestādēm novērtēt sabiedriskā pasūtījuma vai mediju pakalpojumu izmantošanas nepieciešamību.

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

SIA Baltic Block, īstenojot investīciju projektu, plāno par 35–40% palielināt ražošanas apjomus un atvērt jaunus eksporta tirgus.

Baltijā vienīgā ražotne, kas mazkvalitatīvo dedzināmo koksni pārstrādā industriālajos koksnes izstrādājumos, ko izmanto koka palešu ražotāji, ir sekmīgi īstenojusi savas attīstības pirmo fāzi, šobrīd ir sākta jau otrā un sagatavota arī trešā, atzīst SIA Baltic Block īpašnieku pārstāvis Andris Dombrovskis. Uzņēmuma stratēģiskās attīstības plānā iezīmētās otrās un trešās kārtas īstenošanai nepieciešamās investīcijas tiek lēstas ap 5,5 milj. eiro.

Izmanto Eiropas atbalstu

«Esam sekmīgi startējuši ES struktūrfondu «Augstas pievienotās vērtības investīcijas» programmas 3. kārtā un noslēguši līgumu ar LIAA par 1,5 milj. eiro vērta investīciju projekta realizāciju, kas paredz ieviest ražošanā divu veidu nestandarta kompozītblokus. Projektu jau esam sākuši īstenot un jauna koka bloku ražošanas līnija tiks uzstādīta pusgada laikā,» ieceres skaidro A. Dombrovskis. Uzņēmuma infrastruktūra bez papildu ieguldījumiem ļauj uzstādīt vēl divas kompozītbloku ražošanas līnijas. «Pašlaik uzņēmumam ir trīs līnijas, kurās tiek ražota produkcija, kuras noieta tirgus ir Viduseiropas valstis – lielākais vairums nonāk Vācijā. Taču Skandināvijā ir specifiskas paletes un tām ir vajadzīgi cita izmēra koka bloki, ko varēsim ražot, uzstādot jauno līniju,» noieta tirgus ģeogrāfijas izmaiņas rāda A. Dombrovskis. 1,5 milj. eiro projekta realizāciju stiprina ES struktūrfondu atbalsts – 0,675 milj. eiro.

Lai gan starptautiskie finanšu tirgi lielā mērā nomierinājušies, pēc vakardienas Swedbank paziņojuma par vienu no saviem scenārijiem, kurš paredz lata devalvāciju 15% apmērā, starptautiskie eksperti ar jaunu sparu metušies atbalstīt lata devalvācijas ideju.

Piemēram, investīciju kompānija Pacific Investment Management Company (Pimco) uzskata, ka Latvijai un tās starptautiskajiem aizdevējiem vajadzētu apspriest kontrolētu lata devalvāciju, lai aizsargātu valsts sociālo sektoru un atbalstītu eksportu.

«Tur, kur ir skaidri redzama reālā valūtas kursa neatbilstība un kur valūtas kursa režīma maiņai par iemeslu kalpo efektivitātes uzlabošana un konkurētspējas veicināšana starptautiskajos tirgos, devalvācija ir apsverama iespēja,» norāda Pimco eksperts Eiropā Endrjū Bosomvorts (Andrew Bosomworth).

Šādai idejai piekrīt arī RBC Capital Markets un Barclays Capital eksperti, norādot, ka lata devalvācija vismaz 15% apmērā tiks veikta līdz 2010. gadam ar mērķi palielināt Latvijas eksporta apjomus un samazināt budžeta deficītu laikā, kad valsts ekonomika sarūk ātrākajos tempos pēdējās desmitgades laikā.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

It kā spēle, bet nav spēle – Agnese Aljēna izstrādājusi Biznesa rūnas, kas palīdz rosināt domāšanas procesu par biznesu trijās dimensijās

Agnese desmit gadu nostrādāja bankā, vadīja pārdošanas attīstības nodaļu un paralēli mācījās maģistratūrā. «Viss bija vienkārši – izlasi nodaļu grāmatā, aizej uz darbu un pārliecinies, ka viss tā arī pēc labākās prakses darbojas,» viņa atceras.

Agnese paralēli darbam fotografēja un, kad piedzima pirmais bērniņš, neatgriezās darbā, bet pievērsās fotografēšanai, atvēra savu studiju un saprata, ka radošajā biznesā ir gadījumi, kad viss nenotiek kā grāmatās aprakstīts. Viņa nopirka vairākas grāmatas, bet daudz kam tajās nepiekrita. Kad piedzima otrs bērns, viņa iestājās apvienotajā Banku augstskolas, Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas un Ventspils augstskolas doktorantūras programmā, lai šai tēmai pievērsos tuvāk. Šobrīd viņa pēta biznesu mākslā un vada apmācības.

Partiju nespēja vienoties par satiksmes ministra amata kandidātu, iespējams, liks meklēt ar partijām nesaistītu kandidātu šī amata pienākumu pildīšanai. Tā intervijā Latvijas Radio norādījis Ministru prezidenta amata kandidāts Valdis Dombrovskis.

"LPP/LC ministriju vēlas paturēt savā pārziņā, taču to mēs viņiem neesam piedāvājuši," sacīja V. Dombrovskis, piebilstot, ka nav izslēgta bezpartejiska kandidāta nominēšana, kuru aicināts izvirzīt Pilsoniskajai savienībai, taču "neizslēdzam iespēju ministra amata kandidātu meklēt arī pašiem", tā V. Dombrovskis.

V. Dombrovskis intervijā atklāja, ka koalīcijā būs partija Jaunais laiks, apvienība Tēvzemei un brīvībai/LNNK (TB/LNNK), Zaļo un zemnieku savienība, kā arī Tautas partija. LPP/LC atrašanās valdībā atkarīga satiksmes ministrija jautājuma atrisinājuma.