Arī Rīgas apgabaltiesa ir atzinusi par pamatotu Valsts vides dienesta (VVD) piemēroto administratīvo sodu 900 Ls apmērā SIA Man-Tess par neatļautu pārkraušanu no rezervuāriem uz dzelzceļa cisternām. VVD šādu sodu piemēroja, jo šāda darbība nebija paredzēta uzņēmumam izsniegtajā piesārņojošas darbības atļaujā.

VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova uzsver: «Administratīvās tiesas lēmums ir apliecinājums, ka atbildīgās vides institūcijas rīkojušās adekvāti, apturot SIA Man-Tess iekārtas darbību, situācijā, kad uzņēmums turpināja neatļauti pārkraut naftas produktus no rezervuāriem uz dzelzceļa cisternām.»

Iepriekš arī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā nosprieda VVD lēmumu atstāt negrozītu. Jāatgādina, ka pagājušā gada 21. septembrī VVD pieņēma lēmumu apturēt SIA Man-Tess darbību. Taču jau 25. septembrī VVD apstiprināja uzņēmuma iesniegto plānu situācijas ar piesārņojumu uzlabošanai, un uzņēmums atsāka darbu.

Uzņēmums 22. oktobrī iesniedzis prasību Vides pārraudzības valsts birojam atzīt Valsts vides dienesta (VVD) 21. septembrī pieņemtā lēmuma par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu atzīšanu par prettiesisku, jo uzskata, ka tas bijis nepamatots.

Jāatgādina, ka šā gada 21. septembrī VVD pieņēma lēmumu apturēt SIA Man-Tess darbību. Taču jau 25. septembrī VVD apstiprināja uzņēmuma iesniegto plānu situācijas ar piesārņojumu uzlabošanai, un uzņēmums atsāka darbu. «Tomēr Man-Tess, kuram VVD rīcība ir radījusi zaudējumus, uzskatot to par nepamatotu un vēloties panākt, lai tiktu novērsta līdzīgu gadījumu atkārtošanās, vēlas panākt lēmuma atzīšanu par prettiesisku,» norādīts uzņēmuma paziņojumā.

DB jau rakstīja, ka Man-Tess noraidīja pārmetumus par to, ka terminālī tiktu veikta neatļauta darbība – produktu jaukšana. Tāpat uzņēmums neesot apzināti kavējies ar emisiju limita plāna iesniegšanu. Man-Tess arī neuzskatīja, ka veiktu neatļautu reaktīvās jeb tā sauktās JET degvielas pārkraušanu no kuģiem rezervuāros, bet no tiem tālāk dzelzceļa cisternās, kaut arī uzņēmumam ir atļauja tikai šā produkta kraušanai tikai vienā virzienā – no dzelzceļa cisternām rezervuāros, bet no tiem tālāk kuģos. Tomēr Man-Tess piekrita neveiky reaktīvās jeb JET degvielas kraušanu pēc shēmas kuģis-tvertne-vagons, kamēr nebūs saņemta nepieciešamā atļauja VVD.

Kaut arī SIA Man-Tess zaudējumu apmēri būs atkarīgi no tā, kad uzņēmums varēs atjaunot naftas produktu pārkraušanu, šajā biznesā viss ir mērāms miljonos, preses konferencē norādīja Man-Tess valdes priekšsēdētājs Kārlis Andersons.

Valsts vides dienesta (VVD) piektdienas lēmums aizliegt uzņēmumam veikt jebkādas darbības ar naftas produktiem un ķīmiskām vielām, negatīvi ietekmēs simtiem miljonu eiro vērtus līgumus, tā viņš, apliecinot, ka lēmums tiks pārsūdzēts.

VVD lēmuma rezultāta ļoti cietīs arī Man-Tess reputācija. Savukārt nespēja izpildīt līgumus varētu nozīmēt ievērojamas soda naudas. Arī akcionāriem uzņēmuma vērtības krišanās rezultātā radītie zaudējumi varētu būt mērāmi desmitiem miljonu eiro apjomā, uzsvēra uzņēmuma vadītājs.

Tādēļ, ja SIA Man-Tess partneri cels prasības pret uzņēmumu par līgumu nepildīšanu, tad arī Man-Tess vērsīsies ar civilprasību pret valsti.

Rīgas ostas tranzīta kompānija Man-Tess mainījusi īpašnieku, patlaban tās īpašnieks ir Nīderlandes uzņēmums Alandam Capital, liecina Lursoft informācija.

Iepriekš kompānijas īpašnieks bija Jūlijs Krūmiņš. Pagaidām nekādas izmaiņas uzņēmuma valdē nav veiktas. Iepriekš viņš DB norādīja, ka uz šo darījumu gaida jau vairāk nekā pusgadu, un kopš februāra situācija neesot būtiski mainījusies. Savukārt labi informēti avoti DB sacīja, ka darījums jau esot noticis.

DB jau rakstīja, ka reālākais Rīgas ostas tranzīta kompānijas pircējs sākotnēji tika pieminēts viena no pasaules līderiem metāla ieguves un metalurģijas jomā Krievijas kompānijas Severstaļ Latvijas uzņēmums. Vēlāk portāls pietiek.com kā iespējamo pārdošanas cenu minēja 25-30 milj. ASV dolāru. Savukārt sākotnēji J. Krūmiņš par visu sava biznesa pārdošanu prasījis 60 milj. dolāru, kas bijusi neadekvāti augsta cena. Severstaļlat valdes priekšsēdētājs Andrejs Aleksejevs noliedza masu medijos izskanējušo informāciju, ka viņa vadītais uzņēmums plāno iegādāties Man-Tess. Kā viens no Man-Tess iespējamajiem pircējiem tika nosaukta arī SIA Holdinga Kompānija FELIX. Taču tās līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Aivars Ločmelis DB atzina, ka nav lietas kursā par to, ka viņa vadītais uzņēmums pirktu Man-Tess.

SIA MAN-TESS jau ir sākusi īstenot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) iesniegto plānu gaisa kvalitātes uzlabošanai un turpinās realizēt tajā paredzētos pasākumus. To, tiekoties ar VARAM vadības pārstāvjiem – ministra padomnieci Ingu Antāni un VARAM valsts sekretāra vietnieku vides aizsardzības jautājumos Juriju Spiridonovu, uzsvēris MAN-TESS valdes priekšsēdētājs Kārlis Andersons.

MAN-TESS, īstenojot šo plānu, ir ieviesis bezmaksas informatīvo telefonu, kas ļauj operatīvi saņemt informāciju par gaisa iespējamu piesārņojumu, ir uzstādīti papildu vāki dzelzceļa cisternām to noliešanas darbu laikā, tiek pārskatīts pārkraujamo produktu sortiments un veikti citi pasākumi.

Pasākumu īstenošanā paredzēts ieguldīt vairāk nekā 220 tūkstošus latu.

Tikšanās laikā K.Andersons arī informējis VARAM pārstāvjus, ka SIA Man-Tess akcionārs Alandam Capital BV ir gatavs ieguldīt nepieciešamos līdzekļus naftas produktu tvaiku rekuperācijas iekārtu iegādē un uzstādīšanā, lai novērstu piesārņojumu, kas rodas, izlejot degvielu no dzelzceļa vagoniem un pēc tam veicot rezervuāru uzpildīšanu.

Saistībā ar fiksēto vides piesārņojumu un iedzīvotāju sūdzībām par gaisa kvalitāti Sarkandaugavā, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks un Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks plāno vērsties ar iesniegumu Valsts Vides dienestā, lūdzot pārskatīt piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumus termināliem Man-Tess un Woodison Terminal.

Saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu, institūcija, kas izsniedz atļaujas uzņēmumiem, kuri pārkrauj bīstamas kravas, ir Valsts vides dienests. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pakļautībā esošā iestāde arī esot vienīgā, kam deleģētas tiesības lemt par kādu konkrētu termināļu slēgšanu, ja tiek fiksēts, ka to darbība apdraud iedzīvotājus un dabu, norādīts Rīgas domes paziņojumā.

DB jau rakstīja, ka šā gada jūlijā SIA Man-Tess nāca klajā ar paziņojumu , ka jau ir sākusi īstenot VARAM iesniegto plānu gaisa kvalitātes uzlabošanai un turpinās realizēt tajā paredzētos pasākumus.

Lai kāpinātu uzņēmumu grupas efektivitāti, lietā tiks likti sakari loģistikas biznesā, intervijā laikrakstam Dienas bizness uzsver Man-Tess jaunā īpašnieka – holandiešu kompānijas Alandam Capital – direktors Roberts Eihorns. Tam noderēs viņa kontakti Roterdamas ostā un pazīšanās ar lielu loģistikas kompāniju īpašniekiem. Iespējama arī investoru piesaiste gan no austrumiem, gan rietumiem.

R. Eihornu (attēlā) apmierina Rīgas brīvostas darbība, īpaši viņš izceļ tās ģeogrāfisko izvietojumu – atvērto izeju uz jūru. Kaut arī attiecības ar konkurentiem ir dažādas, Man-Tess centīsies būt neitrāls savā uzņēmējdarbībā. Jaunie īpašnieki jau šogad sagaida biznesa pieaugumu.

Šomēnes Man-Tess uzsācis jaunu projektu - atvēris prāmju līniju sadarbībā ar partneri Man-Tess Lines. Līdz ar to grupas uzņēmumi piedāvā ne tikai stividoru pakalpojumus, bet arī jūras pārvadājumus ro-ro kravām un konteineriem ar tālāku transportēšanu pa sauszemi, proti, «door to door» pakalpojumu, sarunā ar DB pastāstīja Man-Tess valdes loceklis Kirils Romanovs.

Prāmju līnija, kas savieno Ķīli, Sanktpēterburgu un Rīgu, jau veikusi trīs reisus, un pagaidām tiek izmantots salīdzinoši neliels prāmis, kura ietilpība ir 29 kravas auto (40 pēdu piekabes), 190 TEU konteineri. Tomēr universālā prāmja apakšējā klājā ir arī 2,6 tūkst. m3 telpas, ko var izmantot palešu kravām.

«Mums kopā ar mūsu partneriem Sanktpēterburgā jau ir importa kravu plūsma no Ķīles uz Sanktpēterburgu,» saka K.Romanovs, vaicāts cik šis projekts ir ekonomiski pamatots. Tā arī sedz lauvas tiesu no visām izmaksām, kas saistītas ar prāmi. Nu secināts, ka kopā ar Man-Tess Lines ir izdevīgāk pašiem darboties kā prāmja operatoram, ņemot motorkuģi Alteland laika nomā, skaidro viņš.

Viens no pasaules vadošajiem fotonikas un inovatīvu optisko instrumentu un to komponenšu ražotājiem Thorlabs novērtējis Latvijā radītā inovatīvā termo-elektriskā sensora TESS unikālās īpašības un noslēdzis līgumu par tā licencēšanu un tehnoloģiju pārnesi.

Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) zinātnieku komanda radījusi ļoti ātrdarbīgu elektromagnētiskā starojuma sensoru TESS, ko var pielietot lāzertehnoloģijā, jo īpaši, kad nepieciešams veikt manevrus ar precīzu lāzerstara impulsu jaudu, kā piemēram, medicīnā, arī lāzer metināšanā un gravēšanā.

Šī brīža tehnoloģijas ļauj mērīt vidējo lāzerstara jaudu noteiktā laika griezumā, kas var būt nepietiekami smalku operāciju vai gravējumu / litogrāfiju veikšanai. TESS sensors ir unikāls ar tā īso darbības laiku - signāla rašanās laiks ir mazāks par 10 nanosekundēm, kas ir 1000 reižu ātrāks par pašreiz lāzeriekārtās izmantotajām tehnoloģijām. Sensora pamatā ir unikālas materiāla īpašības, kas iegūtas, to veidojot no ļoti plānām kārtiņām.

Pagājušajā nedēļā tika pabeigts Rīgas ostas tranzīta kompānijas Man-Tess pārdošanas darījums. Konkrēti lēmumi par grupas uzņēmumiem pieņemti pēc katra uzņēmuma izvērtēšanas, intervijā DB stāsta Roberts Eihorns, Man-Tess jaunā īpašnieka - Nīderlandē reģistrētās kompānijas Alandam Capital (AC) - direktors.

Lūgts pastāstīt par sevi, Roberts Eichorns DB saka: «Man ir bizness pie Roterdamas, ieņemu amatus dažādās kompānijās. Man ir kontakti Roterdamas ostā, esmu pazīstams ar lielu loģistikas kompāniju īpašniekiem. Vairāk gan esmu darbojies finanšu jomā. Šo eksperta zināšanu dēļ tiku iecelts par Alandam Capital direktoru. Pastāv iespēja, ka kompānijā tiks iecelti amatos vēl kādi cilvēki. Taču šobrīd esmu vienīgais direktors, kas Holandē ir normāla prakse. Mūsu nodomi ir attīstīt Man-Tess biznesu.»

Ēnu ekonomika Latvijā gandrīz 40%

Nelegālā ekonomika Latvijā gada laikā augusi gandrīz par diviem procentiem.

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Lai gūtu panākumus biznesā, pirmkārt, ir jāiet un jādara, domā Jorens Grauds, SIA Latvijas Kredītņēmēju palīdzības programma izpilddirektors.

Daudzi tic veiksmei, taču es uzskatu, ka visa pamatā ir smags darbs, norāda J.Grauds, uzsverot, ka veicas tikai tiem, kas kaut ko dara. Ja cilvēks tic savām idejām un mērķtiecīgi strādā, lai tās īstenotu, agri vai vēlu viņš savus mērķus sasniegs un viņam paveiksies, taču veiksme nekad neatnāks pie tiem, kas sēdēs dīvānā un neko nedarīs, spriež uzņēmējs. Tāpat liela loma biznesa veiksmes stāstā ir arī apkārtējiem cilvēkiem. Ne velti saka - ja kompānijā ir trīs miljonāri un tu esi ceturtais, liela iespēja, ka arī tu kļūsi par miljonāru, tāpēc rūpīgi jāizvērtē cilvēki, ar kuriem kopā izvēlies doties nosprausto mērķu virzienā, teic J.Grauds.

Sapnis par superzvaigzni

Risinot gaisa piesārņojuma problēmu Rīgā, Sarkandaugavā, valsts un pašvaldības iestādes nespēj sadalīt atbildību un risināšanu noveļ viena uz otras pleciem. Arī ostu uzņēmumi vēl tikai mēģina vienoties par kopīgu vēršanos pie Rīgas Brīvostas pārvaldes (RBP), lai meklētu vienotu risinājumu, raksta laikraksts Diena.

Maija otrajā pusē iedzīvotāji ziņoja par smakām Sarkandaugavā, un pēc pārbaužu veikšanas uzņēmuma Man-Tess teritorijā tika konstatēta izteikta traucējoša naftas produktu smaka. Nepārtrauktā monitoringa stacija Tvaika ielā atkārtoti uzrādīja būtiskus benzola emisiju limitu pārsniegumus.

Uzņēmumam bija jāiesniedz Valsts vides dienestā (VVD) pasākumu plāns par naftas produktu termināļa darbības uzlabošanu un tvaiku emisijas līmeņa samazināšanu. Uzņēmums plānu ir iesniedzis, un VVD pašlaik izvērtē piedāvāto pasākumu efektivitāti.

VVD uzraugošā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ceturtdien publiski aicināja Rīgas pašvaldību «nekavējoties izstrādāt risinājumus gaisa piesārņojuma samazināšanai pilsētā».

Jauna komercķīla reģistrēta uzņēmumam SIA Man-Tess, liecina Lursoft dati.

Ķīlas ņēmējs ir Nordea Bank Finland Plc., bet kā parādnieks reģistrēts pagājušā gada izskaņā dibinātais SIA Pars Termināls. SIA Pars Termināls īpašnieki ir divi Kiprā reģistrēti uzņēmumi - Gertynoir Holdings Limited un Mattell Alliance Limited.

Darījuma nodrošinātā prasījuma maksimālo summa ir 15,16 miljoni latu.

Pēc Lursoft datiem, SIA Man-Tess pieder daļas divos Latvijas uzņēmumos – SIA Infrastructure Service un SIA Man-Tess Grain.

«Latvija vēl nebija neatkarīga, kad nopelnīju pirmo miljonu. Savukārt 1991. gadā Vācijas bankā man jau bija 6,5 miljoni. Varu teikt droši, ka toreiz biju bagātākais cilvēks Latvijā,» lepojas Jūlijs Krūmiņš, kura talantu un autoritāti uzņēmējdarbībā nevar noliegt

Pēc sarunas ar biznesmeni Jūliju Krūmiņu šķiet, ka šim cilvēkam patiešām ir viss – gan nauda, gan tas, ko nevar pirkt par naudu. Viņš pats šajā kategorijā ierindo veselību, mīlestību, autoritāti un draugus. Savukārt naudu palīdzējusi nopelnīt galva ar labu degunu. Tiesa, kā pilienu darvas medus mucā uzņēmējs min pāris zīmīgu sastapšanos ar cilvēkiem, kuri draugu lomā iejutušies vien uz laiku, bet vēlāk uzmetuši. Tomēr tāpēc nav zudusi uzticēšanās. Ja kaut kam J. Krūmiņš ar degsmi pieķersies, tad, pēc viņa vārdiem, apmāts kā auns novedīs to līdz galam. Turklāt visaugstākajā kvalitātē. Viņam neder Zaporožecs, vajadzīgs Porsche. Un viņš ir liktenim pateicīgs par interesantu vadāšanu pa dzīvi.

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Lidostai Rīga tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ būtu jāattīstās straujāk nekā Kauņai vai Tallinai

To sarunā ar DB norāda A.C.B. uzņēmumu grupas tehniskais direktors Dzintars Pomers, kurš savulaik mūzikas vai sporta vietā izvēlējies inženierstudijas, bet vēlāk 15 gadus (1992–2007) vadīja lidostu Rīga, pēc viņa teiktā, noliekot to uz pareizajām sliedēm. DB jau rakstījis (15.01.2014.), ka nesen tika prezentēts 95,59 milj. eiro vērtais lidostas rekonstrukcijas projekts, kur piedalījās arī A.C.B. un Dz. Pomers – nu jau būvnieka statusā. Savukārt kaimiņvalstu lidostās vērojams straujāks pasažieru skaita kāpums nekā Rīgā.

Kā nonācāt celtniecībā, kāpēc savulaik izlēmāt mācīties Rīgas Politehniskajā institūtā (beidzis 1976. g.)?

«Uz skolas sākumu vienmēr jābūt atpakaļ,» saka Amanda Kreile, kura studē māszinības Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžā un jau trīs vasaras dodas strādāt uz Lielbritāniju. Viņa nav vienīgā jauniete, kas studē Latvijā, bet vasarā dodas uz ārzemēm, lai strādātu un nopelnītu.

Arī Latvijas Universitātes students Jurģis Kukša jau četras vasaras pavadījis ASV, pārdodot izglītojošas bērnu un jauniešu grāmatas, diskus vai online pakalpojumus amerikāņu ģimenēm. «Man nepatīk tā izvēle - vai nu iet uz skolu vai darbu, viens no tiem ir jāpamet. Es tādu izvēli negribēju veikt, tāpēc jāinvestē vasara savā nākotnē,» pastāsta jaunietis.

Amanda darbu Lielbritānijā meklē pati: «Es nopērku biļeti, aizbraucu, tad eju uz aģentūrām, saku, ka meklēju darbu, pastāstu par savu pieredzi. Viņi skatās, ko var piedāvāt un pēc kāda laika zvana un saka, ka ir jāiet uz interviju.» Vidēji darba atrašanai katru vasaru jāvelta divas nedēļas, saka Amanda.

«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Jūs aizturēja Saeimas sēdes sākumā. Kas bija tas, ko jūs nepateicāt?

Vispirms es izstāstīšu, ko es pateicu. Iepriekšējā Saeimas sēdē pirms manas aizturēšanas es uzkāpu tribīnē. Galvenā lieta man bija pateikt, ka tie, kas balsos «pret» Rasnača demisiju, atturēsies vai izraus savas kartes no balsošanas mašīnas, tie atbalsta maksātnespējas administratoru mafiju Latvijā. Tas bija ar piemēriem, kāpēc tas tā ir. Tad pēkšņi tajā Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz nākamās nedēļas trešdienai.

Varbūt tomēr atgādiniet, ko minējāt savā slavenajā runā?

Es pateicu zināmo faktu, ka tieslietu ministrs Rasnačs Facebook mierīgi lielās ar debiju supošanā tās dienas vakarā, kad tika nošauts Mārtiņš Bunkus, un neuzņemas nekādu - ne morālo, ne politisko atbildību. Neveic savus ministra pienākumus. Uzskata, ka viss ir labi. Šo runu jūs varat paskatīties manā Fb laika joslā 14.jūnijā, ja interesē. Taču es pieprasīju vēl vienu demisiju, kas ir, manuprāt, absolūti nepieciešama. Ašeradena kungam. Trīs mēnešus iepriekš, kad es 8.martā uzkāpu tribīnē, toreiz es teicu: Ašeradena kungs, es nebalsošu par jūsu demisiju, jo jūs no šīs tribīnes solījāt, ka OIK ir negodīgs nodoklis, kurš nedrīkst būt, un ka jūs atbildēsiet pēc lietas būtības, un ka šī lieta Latvijā tiks izbeigta. Šis slēptais OIK nodoklis. Ašeradena kungam bija trīs mēneši. Ir rakstīti kopā, ja es nemaldos, 19 pieprasījumi. Bet Saeimas pieprasījumu komisijā tie visi ir noraidīti. Ašeradena kungam nav bijis jāatbild uz šiem jautājumiem. Tā vietā Ašeradena kungs sasauca darba grupu ar 35 cilvēkiem par valsts naudu. Noīrēja ārpakalpojumu par valsts naudu, nedomāju, ka tas bija lētākais. Kas tā bija par firmu? Ernst&Young, man liekas. Tātad 35 cilvēki un Ernst&Young ies un pārbaudīs spēkstacijas. Rezultātā nupat Ašeradens iznāca un pateica: esam secinājuši, ka ar OIK neko nevar izdarīt, to nevar izbeigt, bet, redziet, mēs darba grupā esam baigi strādājuši. Nu mēs redzam arī, kā tika izvēlēts VID ģenerāldirektora amata kandidāts Skujiņš, kur vesela darba grupa, vesela komisija sēdēja. Arī ne par mazu valsts naudu. Bet Aldis Gobzems vienkārši piecpadsmit minūtes pasēdēja internetā. Un saraka visas šīs te shēmas, no kurienes nāk Skujiņš, Martinsona kungs un viss pārējais šajā sakarā.

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.

Rotaslietām ir jābūt tādām, lai tās varētu nēsāt gan ar baltu T-kreklu un džinsiem, gan arī pie smalkas vakarkleitas

Tā intervijā norāda itāļu rotaslietu zīmola Nanis radītāja un dizainere Laura Bicego. Viņa ir dzimusi juvelieru ģimenē Vičencā Itālijā un jau kopš dzimšanas ir saistīta ar rotaslietām un to izgatavošanu. Lielāko pieredzi viņa ir ieguvusi tēva juvelieru rūpnīcā, no kā tālāk attīstīja savu zīmolu Nanis. Visa L. Bicego dzīve saistās ar šo nozari, un viņa nekad nav vēlējusies dzīvē darīt kaut ko citu.

Savu zīmolu viņa kopā ar vīru Pjero Maranjonu (Piero Marangon) izveidoja 1990. gadā. L. Bicego ir neparasta dizainere, viņai vairāk patīk radīt lietas nevis uz papīra, bet ar rokām. Viņai svarīgi ir vienlaicīgi saglabāt itāļu tradīcijas, tai pat laikā radot mūsdienīgas, transformējamas rotaslietas. Viņas radītā rokas sprādze no zelta ar dimantiem, ko iespējams transformēt par kaklarotu, pagājušajā gadā ieguva Juvelierizstrādājumu gada balvu.

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb - kā es pret VID par 5 eiro tiesājos.

Paskrienot notikumiem pa priekšu, uzreiz vēlos norādīt, ka tiesāšanās ceļā esmu uzvarējusi Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un spriedums administratīvā lietā ir stājies spēkā 10/06/2019. Taču jāsecina, ka mūsdienās ļoti reti kurš izvēlas tiesāties pret VID. Tas ir saistīts ar lielām tiesāšanās izmaksām, kuras pie tam vēl nav iespējams atgūt, patērēto laiku un valdošajam uzskatam (VID publiski paustajam) par augsto procentuālo uzvaras īpatsvaru no VID puses. Manā gadījumā svarīgs bija princips par to, ka esmu nodokļu konsultants, un nevarēju atstāt VID negodīgu rīcību bez uzmanības. Tas bija reputācijas jautājums. Mani kolēģi juristi gan vienmēr ir uzsvēruši, ka principi mūsu valstī maksā dārgi, kas tā arī ir. Neskatoties uz faktu, ka visu tiesvedību kārtoju es pati un man nebija papildu juristu un konsultantu rēķini, jebkurā gadījumā biju iztērējusi arī 90 eiro valsts nodevās, kas pret strīdus summu 5 eiro ir smieklīgi un pat muļķīgi. Tieši tāpēc bieži mani klienti izvēlas netiesāties ar VID, jo saprot, ka tas ir pārāk dārgi. Man kā konsultantam šis šķiet absurdi. Turklāt VID ar šādu rīcību paliek arvien pašpārliecinātāks. Pēdējā laikā 95% gadījumos pie nepamatota audita uzrēķina vienīgā VID atbilde un argumentācija ir: «Ejiet, tiesājieties un tad redzēsim, ko tiesa teiks».

Ražotājs "MAN" investēs aptuveni 100 miljonus eiro akumulatoru bateriju rūpnīcas izveidē Nirnbergā, informē automašīnu "MAN Truck & Bus" oficiālā importētāja Latvijā SIA "Avar Auto" pārstāvji.

No 2025. gada sākuma "MAN Truck & Bus" savā Nirnbergas ražotnē lielos apjomos ražos augstsprieguma akumulatoru baterijas elektriskajām kravas automašīnām un autobusiem. Šim nolūkam uzņēmums nākamajos piecos gados ražotnē ieguldīs aptuveni 100 miljonus eiro.

Ražošanas jauda tiks palielināta līdz vairāk nekā 100 000 akumulatoru bateriju gadā. Ieguldījumi akumulatoru bateriju ražošanas izstrādē nodrošinās 350 darbavietas. Šis lēmums par investīcijām tika pieņemts, uzņēmumam cieši sadarbojoties ar darbinieku pārstāvjiem, kā arī to aktīvi atbalstot Bavārijas politiķiem. Šis lēmums tradicionālajai Nirnbergas ražotnei rada skaidru nākotnes perspektīvu.

Sākotnēji draugiem.lv bija vien draudzēšanās portāls, desmit gadu laikā radušies dažādi saistīti projekti, kas pamazām attīstījušies par atsevišķiem uzņēmumiem. Intervijā DB draugiem.lv izveidotāji Lauris Liberts un Agris Tamanis stāsta par desmit gados piedzīvoto, Amerikas pieredzi, neveiksmēm biznesā, kas piederas pie lietas, un atklāj, ka no nulles sākt biznesu ir grūtāk, bet tad, kad ir citi projekti, katra nākamā sākums ir vieglāks.

Desmit gadi – tas ir daudz vai maz?

L.L. Interneta pasaulē tā ir mūžība. Šie desmit gadi bijuši ļoti piesātināti. Pašiem liekas, ka daudz esam iemācījušies un sapratuši. Atskatoties pagātnē, uzsākot to visu, izpratne bija ļoti niecīga. Droši vien, ka tiktāl esam nokļuvuši, jo apkārt ir gudri cilvēki un mums paveicās ar atsevišķiem pakalpojumiem.

Kurā brīdī jūs sākāt darīt kaut ko papildu?

L.L. Jau pēc pāris mēnešiem, kad mēs palaidām draugiem.lv, bija ambīcijas, ka vajag kaut ko piedāvāt ārzemēs saistībā ar portālu. Mēģinājām jau pēc kāda pusotra gada un tad tā pamatīgi apsvilinājāmies.