Atpūta

Rotaslietas – transformeri

Evelīna Brenča, speciāli DB, 09.04.2019

Jaunākais izdevums

Rotaslietām ir jābūt tādām, lai tās varētu nēsāt gan ar baltu T-kreklu un džinsiem, gan arī pie smalkas vakarkleitas

Tā intervijā norāda itāļu rotaslietu zīmola Nanis radītāja un dizainere Laura Bicego. Viņa ir dzimusi juvelieru ģimenē Vičencā Itālijā un jau kopš dzimšanas ir saistīta ar rotaslietām un to izgatavošanu. Lielāko pieredzi viņa ir ieguvusi tēva juvelieru rūpnīcā, no kā tālāk attīstīja savu zīmolu Nanis. Visa L. Bicego dzīve saistās ar šo nozari, un viņa nekad nav vēlējusies dzīvē darīt kaut ko citu.

Savu zīmolu viņa kopā ar vīru Pjero Maranjonu (Piero Marangon) izveidoja 1990. gadā. L. Bicego ir neparasta dizainere, viņai vairāk patīk radīt lietas nevis uz papīra, bet ar rokām. Viņai svarīgi ir vienlaicīgi saglabāt itāļu tradīcijas, tai pat laikā radot mūsdienīgas, transformējamas rotaslietas. Viņas radītā rokas sprādze no zelta ar dimantiem, ko iespējams transformēt par kaklarotu, pagājušajā gadā ieguva Juvelierizstrādājumu gada balvu.

Kur jūs rodat iedvesmu, lai gūtu idejas visām šīm neparastajām rotaslietām?

Iedvesmu smeļos no visa, kas man ir apkārt, un no visām vietām, kurp dodos. Man ļoti patīk atrasties dabā, tai pat laikā man arī ļoti patīk mode. Man ir ļoti paveicies, ka dzīvoju Itālijā, kur māksla mūs ieskauj no visām pusēm, daba ir brīnišķīga un mode seko ik uz soļa. Pagriežoties uz jebkuru pusi, kur vien vēlies, iedvesma radīsies pati no sevis.

Mode mani ir aizrāvusi vienmēr. Tas, ko es vēlējos ienest rotaslietās no jauna, bija vairāk mūsdienīguma, vairāk modes, kā arī iespēju šīs rotaslietas nēsāt vairākos veidos, taču saglabājot augstu kvalitāti un klientu apkalpošanu. Nanis nosaukumā ir arī Fabrica del Lusso Italiano Contemporanero, kas no itāļu valodas tulkojumā nozīmē Mūsdienu itāļu luksusa fabrika. Mūsu uzņēmums nav liels, bet tas, ja tā var izteikties, joprojām dara lietas pareizi un ar pareizo attieksmi, taču uzņēmums un darba metodes ir ļoti modernas. Ir rotas, kuras izgatavojam jau divdesmit gadus, bet tās joprojām ir vienas no vislabāk pārdotajām. Lielu daļu mūsu radīto lietu ir iespējams savienot savā starpā, tā izveidojot pavisam jaunu rotu, radot iespēju tās pielāgot dažādām situācijām un apģērbiem. Dubulto rokassprādzi var pārvērst kaklarotā un, savienojot vairākas, nēsāt vai nu kā vienu garu, vai arī kā dubulto kaklarotu. Tās ir veidotas no baltā vai dzeltenā zelta ar iestrādātiem dārgakmeņiem. Rotaslietas vienlaicīgi ir gan klasiskas, gan arī mūsdienīgas. Tas ir kā divi vienā, un tas ir brīnišķīgi.

Jūsu rotaslietas, lai gan izskatās masīvas, it nemaz nav smagas.

Lielākoties tās ir veidotas pēc gliemežvāka principa. Proti, tiek izgatavoti divi vāciņi, kas pēc tam tiek sastiprināti kopā, bet vidus ir tukšs. Visas rotaslietas ir roku darbs, tāpēc katra ir unikāla, kā arī to kvalitāte ir nemainīga. Tas, kas rotaslietām ir ļoti būtiski, – lai tās netraucētu darīt citas lietas. Svarīgs ir arī rotaslietu iesaiņojums, veids, kā tās tiek pircējiem pasniegtas. Mēs pie tā esam piedomājuši. Piemēram, saņemot rokassprādzi, kuru var pārvērst kaklarotā, kastītē ir iebūvēts neliels ekrāns, kurā var noskatīties video par to, kā rota ir nēsājama. Ir svarīgi iepazīstināt cilvēkus ar produktu un darīt to personalizētā veidā.

Arī jūsu tēvam piederēja juvelierizstrādājumu rūpnīca. Sanāk, ka šis ir ģimenes bizness?

Jā, šis ir ģimenes bizness. To aizsāka mans tēvs, bet kādā brīdī man pašai radās idejas par to, kādas es gribētu redzēt rotas. Tā radās zīmols Nanis. Vēl viens iemesls, kāpēc nolēmu izveidot savu uzņēmumu, bija tāds, ka man patīk daudzpusība. Uzņēmums ir dibināts 1990. gadā, un nākamgad tas svinēs savu 30. pastāvēšanas gadadienu. To atzīmēsim ar lielām svinībām. Plānoju izveidot arī grāmatu.

Vai jūs vienmēr zinājāt, ka jūsu kaislība būs juvelierizstrādājumi? Nekad neesat vēlējusies darīt kaut ko citu?

Jā, esmu to zinājusi jau no laika gala. Mīlu modi un neparastas lietas, vienmēr kaut ko meklēju, raugos uz to, kas notiek man apkārt. Dodos uz Indiju vai citām vietām, tā gūstot nepieciešamo iedvesmu, lai radītu jaunas rotaslietas un jaunus mākslas darbus. Vienmēr esmu vēlējusies iekļaut juvelierizstrādājumos vairāk modes.

Uzņēmumu jūs izveidojāt kopā ar savu vīru?

Jā. Kā jau minēju uzņēmumu sākotnēji izveidoja mans tēvs, bet Nanis tapa deviņdesmito gadu sākumā, jo sapratu, ka man ir pašai savs skatījums un idejas par to, kādas varētu būt rotaslietas. Proti, padarīt tās mūsdienīgākas. Tā faktiski piedzima mūsu uzņēmums. Mana pieeja rotaslietām ir atšķirīga, man ir savs stils, un tā ir jau pieminētā transformācija. Proti, ka vienu rotaslietu var nēsāt vairākos atšķirīgos veidos un pārveidot no vienas par citu. Tās ir gan kaklarotas, gan gredzeni, gan rokassprādzes un auskari. Dažas no rotām var izmantot pat vairāk nekā trīs variantos. Vienmēr cenšos būt sievišķīga, un man ļoti patīk tādai būt, bet vienlaikus jābūt modernai. Kad domāju par juvelierizstrādājumiem, vienmēr iedomājos, vai tie piestāvēs pie balta T-krekla un džinsiem. Rotaslietas parāda, cik klasiska un atšķirīga ir ikviena sieviete. Piemēram, auskari, tiem arī ir savs vēstījums. Bez tiem tu izskatītos jauki, tomēr tiem ir sava ietekme uz kopējo tēlu, kas papildina to. Tas ir tas, ko es sagaidu no rotaslietām. Protams, arī pašam zeltam un dimantiem ir vērtība. Manuprāt, ir būtiski, ka vienu rotaslietu var nēsāt dažādos veidos un pie dažādiem apģērbiem, jo tās nav nebūt nav lētas. Un tas ir viens no svarīgākajiem aspektiem.

Kā ir būt biznesa sievietei Itālijā? Vēsturiski tajā vairāk ir bijuši iesaistīti vīrieši.

Aizvien vairāk sieviešu Itālijā pievēršas biznesam. Pēdējā laikā esmu novērojusi, ka sievietes vairāk sāk apvienoties un iestāties par kādu lietu kopā. Parādās tāds kā girls power! (meiteņu spēks). Agrāk sievietēm bija citāda pieeja. Šobrīd viņas zina, ka ir stipras un kopā var paveikt lietas labāk.

Vai Nanis ir viena rūpnīca, un vai tā atrodas Itālijā?

Jā, Vičencā. Mums ir aptuveni 40 darbinieku, un līdz ar to uzņēmums nav liels. Visas rotaslietas tiek izgatavotas Itālijā, un tas ir pilnīgs roku darbs, tāpēc rotaslietu izgatavošana prasa salīdzinoši ilgu laiku. Pēc tam, kad tās ir gatavas, tās tiek sūtītas uz veikaliem visā plašajā pasaulē. Kopumā produkcija tiek pārdota aptuveni 40 valstīs. Tomēr mēs nevēlamies kļūt par masu produkcijas ražotāju, jo katra rotaslieta ir unikāla. Man ir jāatrod īstie tirgotāji, ar ko sadarboties, tāpēc sadarbības partnerus izvēlos ļoti rūpīgi. Ir nepieciešams, lai viņi pie pircējiem un patērētājiem vērstos pareizajā veidā un ar pareizo attieksmi.

Cik aptuveni ilgu laiku aizņem vienas rotaslietas izgatavošana?

Tas aizņem ļoti ilgu laiku, tas ir darbietilpīgs process. Vispirms zelts ir jāizkausē plāns jo plāns, pēc tam tiek izgatavoti, piemēram, gliemežvākiem līdzīgie mazie kausiņi, tas vien var aizņemt līdz pat trim dienām. Tad katrs ir jāapstrādā, un pēc tam vēl seko citi darbi, lai izveidotu rotaslietu līdz galam.

Vai visas rotas ir veidotas pēc jūsu radīta dizaina?

Daudz sadarbojos ar vīru. Mēs esam tandēms. Esmu vairāk tendēta uz dizainu, bet viņš ir vairāk orientēts uz tehniskām lietām. Sanāk tā, ka es domāju, kā tas varētu izskatīties, bet viņš – kā to varētu izgatavot. Mums ir arī cilvēki, kas nodarbojas ar uzņēmuma attīstības jautājumiem, kā arī izstrādā prototipus, jo dažreiz tas, kas tiek uzzīmēts uz papīra, ne vienmēr saskan ar to, ko var izgatavot dzīvē.

Daudzi zina dziesmu, kurā izskan vārdi: «Dimanti ir meiteņu labākie draugi.» Vai jūs tam piekrītat, un vai tas joprojām atbilst patiesībai?

Es tam pilnībā piekrītu, un tā ir taisnība, tajā pašā laikā man ļoti patīk rotaslietās izmantot neierastus akmeņus. Piemēram, rutilētu kvarcu, kas nav apstrādāts. Katrs akmens ir citāds un nekad neatkārtojas. Katru ir izveidojusi daba, un tas man ļoti tajos patīk. Katrs no tiem ir unikāls, un, pat ja es vēlētos, es nevarētu izgatavot tieši tādu pašu vēl vienu. Tas mani fascinē. Zeltā, kas ietver šos akmeņus, vīlējot cenšamies atainot tās līnijas, kas dabīgi radušās šajos akmeņos.

No kādām valstīm nāk rotaslietās izmantotie materiāli?

Zeltu mēs iepērkam no uzņēmumiem, kas to tirgo, un tie arī sniedz visas garantijas. Materiāli nenāk no raktuvēm, kas izmanto, piemēram, mazu bērnu darbaspēku. Visiem dārgakmeņiem ir sertifikāti. Savā darbā izmantojam tikai to tirgotāju pakalpojumus, kuriem ir visi nepieciešamie sertifikāti un garantijas. Tiek ņemti vērā arī visi ētiskie aspekti.

Kāds ir jūsu pašas iecienītākais dārgmetāls, ar ko patīk visvairāk strādāt?

Man ļoti patīk zelts. Tas atmirdz manī. Ir silts un komfortabls materiāls, kas spīd un atklāj sievietes dvēseli. 18 karātu zelts ir ideāls materiāls dizainera vajadzībām. Dažreiz man patīk izmantot ādas aproces, kurās iestrādāti zelta un dimanta elementi. Zeltu var ļoti veiksmīgi savienot kopā ar vienkāršākiem materiāliem, un tas kopā izskatās ļoti labi. Ir jānēsā un jākombinē kopā tādas rotas, kas pašam patīk un liek justies labi.

Kādas ir juvelierizstrādājumu jaunākās modes tendences?

Piemēram, gredzeni, kas nav pilnībā apaļi, bet gan tādā kā pusapļa formā un nav savienoti. Lai gan sākotnēji var izskatīties, ka tie nav ērti, patiesībā tos nevar pat just nēsājot. Rotas ir vieglas, tās ir gluži kā tetovējumi un nelīdzinās ierastajām, smagajām rotaslietām. Tieši tas, kas man patīk, – neparastas rotas.

Vai sievietes ir gatavas izkāpt no ierastā un nēsāt šādas drosmīgas rotas?

Protams. Ticiet man, šādu sieviešu pasaulē ir ļoti daudz, un mani tas patiesi iepriecina.

Kā jūs raksturotu sievieti, kura izvēlas Nanis rotaslietas? Kas viņa ir?

Viņa ir stipra, brīnišķīga sieviete, kurai ir sava personība un nepieciešamība izlauzties no ierastajiem rāmjiem, bet ne ar to, ko šobrīd diktē mode. Viņa meklē kaut ko īpašu un eksperimentē. Vecuma ziņā noteikti nav nekādu ierobežojumu, tās ir visdažādākā vecuma sievietes. Protams, daudz kas ir atkarīgs arī no maciņa biezuma, es apzinos, ka rotaslietas nav lētas. Tai pat laikā mums ir arī rotaslietas, kuras maksā lētāk, jo ir nepieciešama pieeja dažādiem cilvēkiem. Vēlos, lai pēc iespējas dažādi cilvēki nēsā mūsu rotaslietas.

Vai juvelierizstrādājumi ir luksusa prece?

Domāju – vairāk jā nekā nē, jo to cena ir salīdzinoši augsta. Tomēr šīs lietas vienmēr ir un būs pievilcīgas, kā arī tas, ka šīs rotas var papildināt, savienot, tā radot kaut ko jaunu, dod lielu plusu. Rotaslietas vienmēr ir kaut kas iespaidīgs, un tām nekrītas vērtība emocionālā ziņā. Neviena cita dāvana nerosina tādas atmiņas kā rotaslieta. To var nodot no paaudzes paaudzē, un tai ir īpaša nozīme. Daudzas lietas, emocijas un stāsti iet roku rokā ar rotaslietām.

Kā nonācāt Latvijā?

Juvelierizstrādājumu veikals Grenardi mūs atrada pirms aptuveni astoņiem gadiem kādā izstādē. Es jau gan iepriekš zināju, kur Latvija atrodas. Mums ar Latvijas pārstāvjiem ir izveidojusies laba sadarbība. Starp citu, mans vecākais dēls studē Londonā un dzīvo vienā mājā kopā ar vēl četriem cilvēkiem, no kuriem trīs ir no Latvijas. Sanāk, ka man ar Latviju ir arī šāda veida saikne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmola «Korola» stāsts aizsācies interesanti. Lai gan sākotnēji tas nebija plānots kā bizness, desmit gadu laikā iegūts klientu loks, kas vēlas nēsāt šīs rotas. To darināšanā izmantoti zīmola «Swarovski» kristāli. Gadu gaitā zīmolu pamanījuši arī konkurenti, kuri cenšas rotaslietas atdarināt, stāsta SIA «Korola design» īpašniece Jekaterina Koroļa.

Rotaslietu darinātāja stāsta, ka sākotnēji rotas veidojusi sev, jo veikalos nevarēja atrast to, ko meklēja. «Svētku laikā uzdāvināju pāris rotas arī draudzenēm, viņas novērtēja. Vēlāk izveidoju rotu komplektus un, strādājot par juristi, piedāvāju savām klientēm. Sāku piedalīties arī dažādos tirdziņos,» zīmola pirmsākumus atceras J. Koroļa.

SIA «Korola design» ir ģimenes uzņēmums, kurā darbojas arī J.Koroļas mamma. Viņa ir galvenā dizainere visām mākslinieciskajām rotām – brošām un kaklarotām. Zīmols izveidots pirms aptuveni pieciem gadiem, bet veikals un darbnīca Antonijas ielā, Rīgā - pirms aptuveni diviem.

J.Koroļa stāsta, ka sākotnēji strādājusi gan kā juriste, gan attīstījusi rotu zīmolu. Lai arī baidījusies pilnībā pievērsties rotu biznesam, tomēr sapratusi, ka ir jāmēģina, jo vienmēr var atgriezties algotā darbā. «Mūsu zīmola pirmais un galvenais nosacījums ir, ka mēs neiepērkam citu veidotas rotas un nepārdodam ar savu zīmolu. Vienmēr radām paši,» skaidro J.Karoļa. Viņa stāsta, ka ir daudz pastāvīgo klientu, kuri zīmola rotaslietas nēsā jau desmit gadus. «Viņi atceras mani kā meiteni ar koferīti, jo sākotnēji rotaslietas tirgoju koferī,» stāsta zīmola radītāja. Viņa novērojusi, ka zīmola klientes uz veikalu jau ved arī meitas. Pārsvarā zīmola klientes ir vecumā no 25 līdz 55 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Baltu Rotas plāno būvēt savu ražotni

Anda Asere, 09.04.2019

SIA Baltu Rotas biznesa attīstības vadītāja Laura Geistarde-Šube (no kreisās), direktore Ieva Straupe-Lūse un galvenā dizainere Inita Straupe.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rotu uzņēmums SIA Baltu Rotas tuvākajos piecos gados plāno paplašināties un būvēt savu ražotni

«Šobrīd strādājam nomātās telpās, kur ir ierobežotas iespējas attīstīties. Lai ietu uz priekšu, fiziski vajag vairāk vietas. Tas ir mūsu piecgades plāns,» saka Ieva Straupe-Lūse, SIA Baltu Rotas direktore. Pēdējie četri gadi uzņēmumā iezīmē pozitīvu apgrozījuma pieaugumu. Kompānijas biznesa attīstības vadītāja Laura Geistarde-Šube spriež, ka pērn, pat neskatoties uz Latvijas simtgadi, apgrozījuma pieaugums būtu bijis, tomēr ne tik straujš. Šogad saglabājas līdzīga tendence. Palīdzīgu roku sniedz arī tūristi. «Visvairāk to ir no Vācijas, Krievijas, Skandināvijas, kā arī no kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas. Pēdējā laikā pieaug somu tūristu interese. Liela nozīme ir arī konferencēm, kas notiek Rīgā,» viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Askētismu savieno ar dārgmetāliem

Linda Zalāne, speciāli DB, 05.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iestrādājot dārgakmeņus rotās, cilvēkiem tiek dota iespēja sev nesāt līdzi nelielu daļu no dabas bagātībām, ir pārliecināta Lidija Hlinova.

Rotu zīmola Room 88 īpašniece un idejas autore Lidija Hlinova savām rokām skaistas lietas darinājusi jau sen. Aizraušanās sākās laikā, kad viņa bija profesionāla sporta deju dejotāja un pati sev veidoja tērpus, aksesuārus, bet pēc tam savas prasmes lika lietā, strādājot Spānijā, kur bija atbildīga par grupas Gore Performance, kura uzstājās klubos Amnesia un Pacha Ibiza, skatuves tērpiem. Vēlāk viņa pievērsās rotām. «Šis ir mans otrais rotu zīmols. Pirmā zīmola nosaukums bija Yayoi, un tas bija kardināli atšķirīgs no tā, ko pašlaik veidoju. Rotas bija lielas, uzkrītošas, un tās tika veidotas no koraļļiem, kristāliem, ķēdēm un virvēm. Interesanti, ka man pašai nekad nav patikušas lielas un uzkrītošas rotas, aksesuāri. Esmu minimālisma piekritēja, un tieši šāds rokraksts ir pirms diviem gadiem izveidotajam zīmolam Room 88. Manuprāt, rotai ir jābūt daļai no sievietes būtības, un tai jābūt tādai, ko vēlas nēsāt katru dienu. Būtībā – dzīvot kopā ar rotu, sarast ar to. Rotai ir jābūt ilgtspējīgai, tādai, ko sieviete vēlas atstāt nākamajai paaudzei,» savu pārliecību pauž Lidija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sudrabs, akmeņi un stikls – tāds ir stikla mākslinieka Gata Vasiļjeva izmantoto materiālu arsenāls, no kuriem viņš veido rotas Glass Wolf.

Gata Vasiļjeva darbs pēdējos 15 gadus bijis cieši saistīts ar stiklu. Sadarbībā ar citiem māksliniekiem viņš ir īstenojis virkni dizaina projektu, tostarp roku rokā ar stikla mākslinieku, zīmola an&angel radošo direktoru Arti Nīmani pirms sešiem gadiem izgatavoja pasaulē pirmo stikla velosipēdu, kas patlaban atrodas Honkongas dizaina muzejā. «Mēs ar Arti vēl šobrīd daudz sadarbojamies pie citiem projektiem, bet man jau vairākus gadus bija iekšējs sapnis par sava rotu zīmola izveidi un darbnīcu, kurā varēšu darīt to, ko vēlos. Lai gan iepriekš esmu strādājis arī ar metālu, stikls kā materiāls man šķiet interesantāks, turklāt vēlos izaicināt pats sevi, veidojot no tā aizvien smalkākas un smalkākas lietas – rotas, kuras patīk gan man, gan citiem. Manis gatavotās rotas ir kā mākslas darbi, pārsvarā tās ir vienā eksemplārā. Ļoti reti esmu kādai rotai izveidojis nelielu partiju,» stāsta zīmola Glass Wolf idejas autors, stikla mākslinieks G. Vasiļjevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados jaunie pāri laulību gredzenus izvēlas rūpīgāk un ir gatavi par tiem maksāt vairāk – vidēji ap 500 eiro.

Aktuāli ir tādi gredzeni, kas izceļ individualitāti, tomēr visvairāk pirktie joprojām ir klasiski laulību gredzeni, kuri pārsvarā atšķiras ar krāsu un platumu, norāda DB aptaujātie juvelierizstrādājumu ražotāji un tirgotāji. Aktuāli ir arī baltā, dzeltenā un kombinētā zelta gredzeni ar dārgakmeņiem, kā arī dažādu zelta krāsu salikumi.

Modes tendences šajā jomā lielā mērā nosaka kino industrija un mediji, kas atspoguļo, kādus juvelierizstrādājumus izvēlas slavenības, tādējādi zināmā mērā veidojot sabiedrības viedokli, gaumi, kā arī tendences tirgū, atklāj Grenardi produktu attīstības vadītāja Alīna Spriņģe. «Agrāk visbiežāk pāri izvēlējās vienas zelta krāsas stīpiņu, bet tagad priekšroka nereti tiek dota laulību gredzeniem ar briljantiem. Tāpat novērojama tendence, ka klienti savās kāzu jubilejās izvēlas gredzenus atjaunot. Šobrīd laulību gredzens vairs nav tikai simbols, bet arī ilgtermiņa mūža investīcija,» pauž A. Spriņģe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis biznesā bijis izaicinājumiem bagātākais gads, sešu gadu jubilejas un jaunās kolekcijas prezentācijas priekšvakarā atzīst Soulstones zīmola radītāja Agnese Zeltiņa

Taču viņa nesūdzas, tā vietā meklējot aizvien jaunus risinājumus. Nākamo gadu plānots veltīt, lai uzlabotu savu darbu digitālajā platformā, kā arī piedāvātu jaunus produktus, neaprobežojoties tikai ar rotām.

Fragments no intervijas, kas publicēta 31. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Kā populāra aktrise nonāca līdz idejai par savu rotu kolekciju?

Gluži tāpat, kā populāra aktrise 2011. gadā nonāca līdz lēmumam aizbraukt no Latvijas mācīties itāļu valodu. Ja runājam par visu pēc kārtas, jāsāk ar to, ka jau 2008., 2009. gadā kritiski izpaudās valsts krīzes laiks. Proti, iepriekš noslēgtie līgumi tika atcelti, jauni netika parakstīti. Darba kļuva arvien mazāk. Tikko biju atgriezusies no ASV pēc pasaules prezentācijas filmai Es gribu tavu meiču!.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Kā top? Stonehill ādas jostas

Ilze Žaime, 31.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ rubrikā "Kā top?" portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā Talsu Radošās Sētas darbnīcā "StoneHill" tiek izgatavotas dabiskas ādas jostas.

"StoneHill" dibinātāji ir Diāna un Miķelis Šteinbergi, kurzemnieki, kas ar ādu strādā jau sešus gadus un šādas prasmes apguvuši pašmācības ceļā. Šobrīd D.Šteinberga vairāk laika velta atvases audzināšanai un saimniekošanu darbnīcā ir pārņēmis vīrs.

Viņš darbnīcā strādā katru dienu. Vairums pircēju to apmeklē tieši gada siltajā laikā, no maija līdz septembrim, taču pasūtījumu veikšana iespējama arī meistaru mājaslapā internetā un darba netrūkst. Tūristu vidū visbiežāk esot vācieši, dāņi un zviedri, uzskaita meistars.

Amatnieks izgatavo ādas jostas, dažāda izmēra maciņus, rotas, kā arī izpilda individuālus pasūtījumus. Viņa darbnīcā ir iespējams redzēt gan darba procesu, gan piedalīties tajā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Kā top? Nameja gredzens

Anda Asere, 22.03.2019

Nameja gredzena tapšanas procesu skaties raksta galerijā! Lai izgatavotu vienu gredzenu nepieciešama puse metra sudraba stieples, to saloka uz pusēm.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Baltu Rotas Siguldā jau 25 gadus darina Nameja gredzenus un gada laikā Rīgā, Siguldā, Turaidā un globālajā tīmeklī visā pasaulē pārdod vairāk nekā 1300 Nameja pinuma rotas – gredzenus, aproces, aproču pogas, kulonus un piespraudes. Tāpat vairāk nekā simt interesentu pērn izmēģinājuši paši uzpīt savu Nameju Baltu Rotu meistarklasēs.

Pērn uzņēmuma meistaru darbs bija redzams arī filmā Nameja gredzens. Uzņēmuma dibinātājs Vitauts Straupe izgatavoja filmas galveno gredzenu, kas bija pirkstā galvenajam varonim visu filmēšanās laiku, kā arī kopā ar uzņēmuma dizaineri Initu Straupi un rotkali Normundu Vanagu iejutās filmas aktieru godā.

Rotkalis Normunds Vanags db.lv demonstrē, kā top Nameja gredzens. Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Madara Jurgelāne plastmasas pudelēm devusi otru dzīvi, pārstrādājot tās auskaros, piespraudēs, rokassprādzēs un citos zīmola PETit accessories aksesuāros

Šāda ideja viņai radusies pirms aptuveni gada. M. Jurgelāne apmeklējusi kursus projekta vadībā, kuru nobeigumā bija jāizveido projekta pieteikums. Viņa nolēmusi, ka vēlas realizēt kaut ko īstu, lai velti neiztērētu laiku. Madarai jau pasen bijusi doma par atkārtotu lietu izmantošanu un pārstrādi. Ideja gadiem šaudījusies pa galvu, piemēram, kā neizmantotas kaklasaites pārvērst rotās. «Mājās mēdzam lietot arī gāzētu minerālūdeni, un pudeles sakrājas. Skatījos uz maisu, kas atkal tika nests uz atkritumu kasti, un domāju, kā mēs varētu darīt tā, lai pudeles tur nenonāktu,» stāsta M. Jurgelāne. Tika nolemts, ka no izlietotām plastmasas pudelēm kaut kas jārada. Jo vairāk Madara pētīja šo ideju un ievāca informāciju, jo vairāk viņai tā iepatikās. Kursu noslēgumā viņa nolēma, ka nepieciešams izveidot arī produkta prototipu un pati izveidoja pirmo eksperimentālo auskaru pāri. Vēlāk viņa iestājās LIAA Bauskas biznesa inkubatorā, kur saņēma palīdzību gan finanšu plānošanā, gan zīmola veidošanā. «Sapratu, ka sanāk skaisti. Tas Latvijā līdz šim nav bijis, un ļoti pieķēros šai idejai. Sāku attīstīt produktu, jau novembrī izveidoju zīmola Facebook lapu un parādīju plašākai auditorijai, ar ko nodarbojos,» atceras M. Jurgelāne. Sākumā rotas tika radītas sev pašai un draugiem. «Auskari kaut kādā ziņā ir mana vājība, jo tie man vienmēr ir patikuši. Savienoju savu aizraušanos ar to, ko es varu darīt,» atzīst M. Jurgelāne. Viņa nekad nav bijusi saistīta ar mākslas nozari, tāpēc aksesuāri izveidoti eksperimentālā veidā – mēģinot, darot un skatoties, kas sanāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Katrai darbībai, cilvēkam un notikumam ir savs laika nogrieznis. Man tie ir bijuši 20 gadi, kurus esmu veltījusi laikmetīgajai un konceptuālajai rotai," stāsta mākslas galerija "Putti" vadītāja Agita Putāne, kura nolēmusi izbeigt uzņēmējdarbību.

Saistībā ar mākslas galerijas "Putti" slēgšanu tiek pārdotas vitrīnas un lete, kas atradās galerijas telpās.

Savu 20.jubileju un vienlaikus pastāvēšanas beigas mākslas galerija atzīmēs martā ar izstādi "Rotas nav tikai rotas". Galerija tiks slēgta no 1. aprīļa.

"Lēmums slēgt galeriju nebija spontāns. Tas brieda jau ilgu laiku. Ar vīru Andri dodamies dzīvot uz laukiem, uz mūsu 90 hektāriem Blīdenē, kuros mēs stādīsim mežus, tīrīsim dīķus, vēlos izveidot nelielu zirgu pansionātu un turēt nelielu vistu saimi. Bioloģiskās pļavas. Vairs nekāds bizness. Es vēlos baudīt gadalaiku maiņas, auklēt savus mazbērnus un palēlināt tempu skrienošajam laikam. Gribu dzīvot tikai sev un saviem tuvākajiem," lēmumu slēgt mākslas galeriju komentē A.Putāne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Marijas Antuanetes kaklarota izsolīta par 32 miljonu eiro rekordcenu

LETA, 15.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērļu un dimantu kaklarota, kas bija piederējusi karalienei Marijai Antuanetei pirms viņas sodīšanas ar nāvi Francijas revolūcijas laikā, trešdien tika pārdota izsolē Ženēvā par 36 miljoniem ASV dolāru (32 miljoniem eiro), uzstādot jaunu cenas rekordu pērļu rotaslietām un ievērojami pārsniedzot izsoles sākumcenu – apmēram divus miljonus dolāru.

Izsoļu nama «Sotheby's» rīkotā izsole notika luksusa viesnīcā Ženēvas ezera krastā, un tajā tika pārdota Marijai Antuanetei piederējušu 10 rotaslietu kolekcija, no kurām dažas divus gadsimtus nebija redzētas sabiedrībā.

Šīs 10 rotaslietas, kuru kopējā sākumcena bija ap trim miljoniem dolāru (trim miljoniem eiro), tika nosolītas par pavisam 43 miljoniem dolāru (38 miljoniem eiro), paziņoja «Sotheby's».

Dimantu broša, kuru bija cerēts pārdot par apmēram 80 000 dolāru (70 000 eiro), tika nosolīta par 1,75 miljoniem dolāru (1,5 miljoniem eiro).

Izsoles nagla tomēr bija dabisko pērļu un dimantu kareklis, kuru par minēto rekordcenu nosolīja anonīms privāts pircējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Pigu Grupas jaunizveidotajai tirdzniecības platformai pieteikušies vidēji 600 tirgotāji

Zane Atlāce - Bistere, 07.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī vairāk nekā 600 tirgotāji no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas izrādījuši interesi pievienoties «Pigu Grupas», kurā iekļaujas arī 220.lv, jaunizveidotajai tirdzniecības platformai marketplace.

Populārākās tirgotāju pārstāvētās kategorijas ir apģērbs, rotaslietas, aksesuāri un apavi, liecina tiešsaistes tirdzniecības uzņēmuma Baltijā »Pigu Grupa», apkopotā informācija.

«Marketplace platforma tirgotājiem ir izveidota ar mērķi, lai turpinātu sekmēt ne tikai mūsu attīstību, bet arī, lai palīdzētu augt mazajiem Baltijas valstu uzņēmumiem. Tirdzniecības platforma paver lielākas iespējas nopietni konkurēt e-komercijas tirgū, kur dominē lielie spēlētāji, tāpēc priecājamies, ka Lietuvas, Latvijas un Igaunijas uzņēmumi saredz šīs izaugsmes iespējas. Simtiem reģistrācijas pieteikumu tikai dažu nedēļu laikā pierāda, ka šo biznesa attīstības ceļu mēs esam izvēlējušies pareizajā laikā un vietā,» norāda «Pigu Grupas» izpilddirektors Daiņus Ļuļis (Dainius Liulys).

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Rokoperas Lāčplēsis jauniestudējums Arēnā Rīga

Zane Atlāce - Bistere, 09.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arēnā Rīga ceturtdien, 8.novembrī izskanēja viens no Latvijas simtgades pasākumiem - Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes rokoperas Lāčplēsis jauniestudējums.

Rokoperu Lāčplēsis skatītāji pirmo reizi iepazina 1988. gada 23. Augustā. Pie rokoperas skaņdarbu tekstos un melodijās iekodētās nācijas sirdsapziņas balss Latvijas tauta ir atgriezusies atkal un atkal - it sevišķi, visai nācijai nozīmīgos brīžos, norāda producents Juris Millers. Tāds ir arī mūsu valsts dibināšanas 100. gadskārta, kuras priekšvakarā rokopera tika atskaņota ar simfonisko orķestri diriģenta Jāņa Liepiņa vadībā un ritma grupu Zigmara Liepiņa vadībā.

Iestudējumā piedalās spilgtākie pašmāju mūziķi un aktieri - Dons, Marts Kristians Kalniņš, Zigfrīds Muktupāvels, Jānis Skanis, grupa Jumprava, Ieva Kerēvica, Raimonds Bramanis, Jānis Buķelis, Atis Ieviņš, Ginta Krievkalna, Ieva Sutugova, u.c, kā arī Nācijas kopkoris ar dziedātājiem no dažādām pasaules valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunatklātā iepirkšanās un izklaides centra «Akropole» ledus arēnā šodien prezentētas jaunā dizaina formas, kurās Latvijas hokeja izlases spēlētāji turpmāk aizvadīs pārbaudes spēles.

Pasākuma laikā tika parakstīta arī vienošanās par sadarbību starp iepirkšanās un izklaides centru «Akropole» un Latvijas Hokeja federāciju (LHF). Jaunās formas dizainu izstrādājis Haralds Apinis, iekļaujot tajā četru Latvijas kultūrvēsturisko apgabalu – Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales – ģerboņus, kā arī Latvijas valsts ģerbonī redzamo grifu un lauvu.

Latvijas valstsvienības spēlētāju krūtis pārbaudes spēlēs rotās ģerboņu kontūrzīmējumi – grifs ar zobenu labajā ķetnā, kas redzams gan Vidzemes, gan Latgales ģerboņos, lauva no Kurzemes ģerboņa un Zemgales ģerbonī redzamais alnis. Pirmo reizi uz hokeja valstsvienības krekliem redzams arī sarkanbaltsarkanais Latvijas karogs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Alus imports turpina palielināties

Aigars Ruņģis, Valmiermuižas alus darītavas saimnieks, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā izbrūvētā alus apjoms ir sarucis vairāk nekā uz pusi. Pērn un šogad Latvijā alus imports pārliecinoši pārsniedz Latvijā izbrūvētā alus apjomu.

Alus imports Latvijā turpina un turpinās augt. Lielās alus ražotnes brūvē tur, kur lētāk un lētāk ir ražot Lietuvā un Igaunijā, nevis Latvijā. Kopējais alus tirgus Baltijā samazinās, tādēļ lielie alus ražotāji ietaupa, konsolidējot savu ražošanu. Pudeles ar latviski skanīgiem alus nosaukumiem arvien retāk rotās uzraksts «ražots Latvijā», to aizstājot ar «izplatītājs» , kas nozīmē - nav ražots Latvijā. Tādēļ ļoti atbalstu «Rimi» jauno iniciatīvu pie alus cenām līdzīgi vīnam norādīt arī alus izcelsmes valsti, tā sniedzot pircējiem pilnu informāciju.

Mazās alus darītavas pieder vietējiem uzņēmējiem, kas vēlas dzīvot, strādāt, brūvēt alu Latvijā. Mazo alus darītavu nopelnītais paliek Latvijā, ieguldot alus darītavu attīstībā un gardēžu tūrismā. Tās veicina vietējo nodarbinātību un veic daudz lielākas nodokļu iemaksas valsts budžetā uz katru Latvijā pārdoto alus litru, nekā importa alus. Mazās alus darītavas godīgi norāda alus sastāvdaļas un brūvēšanas vietu un liek uzsvaru uz alus garšu, jo ar cenu tās nespēj konkurēt. Mazās alus darītavas attīsta alus eksportu, popularizējot Latviju kā gardēžu tūrisma galamērķi. Tās neseko klasiskai konkurences stratēģijai par lielāku tirgus daļu, jo ir mazas un to brūvēšanas jaudas - ierobežotas. Mazās alus darītavas cenšas sadarboties un viena no otras atšķirties ar garšu un stāstu, lai veidotu alus baudīšanas kultūru Latvijā un vairotu izpratni par mazajām amata alus darītavām. Savā ziņā mazās alus darītavas konkurē pašas ar sevi, lai nevis gulētu uz lauriem, bet radītu jaunas alus garšas, kas ir vēl bagātākas, vēl aizraujošākas par jau iecienītajām. Un tas ir bezgalīgs radošs process.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērmanes dārzā, piektdien, 19.jūnijā, notiek Latvijas labumu un zāļu tirgus "Gabaliņš Latvijas Līgo!".

Amatnieki un mājražotāji piedāvā pilsētniekiem un Rīgas viesiem vēl pirms saulgriežu svinībām apmeklēt tradicionālo gadatirgu un sarūpēt sev nepieciešamo gan ikdienai, gan arī drošai Jāņu svinēšanai.

Tirgotāji no visiem Latvijas novadiem apmeklētājiem piedāvā Jāņu zāles un sieru, lauku maizi un gaļu, rotas, tautiskās jostas, lina un vilnas apģērbus, amatnieku darinājumus bērniem un ikdienai, dizaina priekšmetus, dabisku izejvielu kosmētiku, gardumus, medu un citus pašu ražotus labumus.

Tirgus sadalīts astoņās tematiskās gadatirgus tirdzniecības zonās, un parka celiņi pārvērtušies par Amatu ielu, Siera ielu, Gaļas ielu, Zivju ielu, Maizes ielu, Augļu un dārzeņu ielu, Zāļu ielu un Alus ielu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rotu zīmols «Anita Sondore» 2015. un 2016. gadā konkursā «A' Design Award & Competition» ieguva prestižās «A’Design» balvas un tagad dizainere pati kļuvusi par šī konkursa žūrijas locekli.

«Tas ir liels pagodinājums, liela atbildība un arī unikāla pieredze, īpaši tad, ja pats esi bijis otrā – vērtējamā – pusē. Konkursa rezultāti tiek paziņoti katru gadu 15. aprīlī, bet pirms tam katrs no tūkstošiem pieteikumu tiek rūpīgi un atbildīgi izvērtēts, vadoties pēc noteiktiem, iepriekš izstrādātiem kritērijiem. Rezultātā šogad ir nominēti 1964 uzvarētāji no 99 pasaules valstīm 98 dažādās dizaina kategorijās. Man bija prieks redzēt, ka tiek radīti aizvien jauni un jauni lieliski darbi. Kāds pārsteidz ar savu idejas šķietamo vienkāršību, cits ar meistarīgu smalku detaļu apvienojumu vienotā kompozīcijā, kāds ir atklājis jaunu pielietojumu jau daudzkārt izmantotiem materiāliem. Esmu pateicīga organizatoriem, kas organizē šo konkursu gadu no gada, dodot iespēju māksliniekiem prezentēt savus darbus un idejas, veicinot tieksmi uz izcilību,» saka A. Sondore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jo īsāks ir dāvanas noderīgais mūžs, jo lielāks risks, ka tai būs slikta ietekme uz pasauli.

«Mūsdienās, kad ir ļoti izplatīta t.s. zaļmaldināšana, vislabāk uzņēmuma zaļo tēlu veido laba izpratne par to, kas ir patiesi labi risinājumi mūsdienu vides problēmām. Tādēļ vērts domāt, vai dāvana ne tikai izskatās zaļa, bet sava mūža laikā tā palīdzēs risināt vairāk vides problēmu, nekā radīs,» saka Edmunds Cepurītis, biedrības Zero Waste Latvija pārstāvis. Viena no biežākajām kļūdām ir veidot ne pārāk noderīgus vai sliktas kvalitātes priekšmetus no pārstrādātiem materiāliem – lai arī tas ļauj izglābt nelielu materiālu daļu no izgāztuvēm, tas būs īslaicīgs ieguvums, ja pavisam drīz nederīgās dāvanas nonāks atkritumu tvertnē.

Atteikties no bezjēdzīgā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijusi autosportiste, biedrības «Ropažu novada uzņēmēji» valdes priekšsēdētāja un Ropažu novada iedzīvotāja Nellija Štolcermane (iepriekš Šlēgelmilha) Ropažu centrā izveidojusi vietējo amatnieku un mazo ražotāju veikalu «Cukurs».

«Ideja par veikalu vietējo amatnieku, mājražotāju darbiem, pakalpojumiem ikdienas pieejamībā jau ir bijusi sena un ne tikai man vienai. Projekta «Cukurs» tapšana acīmredzot bija jau sen zvaigznēs ierakstīta tieši 14.novembrī un tieši Ropažu centrā, jo viena mēneša laikā no idejas līdz precei plauktos realizējām šo projektu un atvērām durvis mājražotāju, amatnieku mākslas produktu pieejamībai ikdienā. Bez milzīgas atsaucības, mīlestības, ticības, uzticēšanās, palaušanās un beznosacījuma iesaistes no «Cukurs» komandas puses šis projekts nekad nebūtu realizējies. Telpu īpašniece noticēja mums un nodeva lietošanā īpašumu. Vietējie uzņēmēji ziedoja savus materiālus un laiku. Vēl viena ēka novadā ir sakārtota,» stāsta «N.Štolcermane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas zīmola "Livonijas dzintars" produktos izmanto Baltijas dzintaru.

"Dzintarskābe ir mūsu ķermenī esoša viela, kurai ir nozīmīga funkcija vielmaiņas procesos. Jau labu laiku Krievijā ir izpētīta dzintarskābes iedarbība, arī Rīgas Stradiņa universitātē notiek pētījumi par dzintarskābes pielietošanu. Pasaulē tieši Baltijas dzintars ir ļoti pieprasīts tajā esošās lielās dzintarskābes koncentrācijas dēļ. Visi citi pasaules dzintari šo vielu satur daudz mazāk. Baltijā dzintarā ir 3 līdz 5% dzintarskābes, bet baltajā dzintarā līdz pat 11%," saka Daiga Šķiņķe, SIA "Livonijas dzintars" īpašniece.

Ideja par kosmētiku ar dzintaru viņai radās pirms septiņiem gadiem, kad savām vajadzībām sāka nodarboties ar krēmu izgatavošanu. Viņai tuvs cilvēks nodarbojās ar masāžām, apguva dzintara terapiju un lūdza uztaisīt kādu produktu, ko izmantot viņa privātpraksē. "Es tolaik biju izmācījusies aromterapiju un savām vajadzībām sāku šo to gatavot un blakus esošie cilvēki to novērtēja. Viens Lietuvas uzņēmums padalījās pieredzē par to, cik daudz dzintarskābes jāpievieno. Tā eksperimentu ceļā tapa mani produkti, kādu Latvijā iepriekš nebija," stāsta D. Šķiņķe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Labākie iepakojumi Latvijā 2018

Monta Glumane, 23.11.2018

Konkursa «Grand Prix» balvas ieguvējs «Bišu strops» (iesniedzējs - SIA «Austra Pak»).

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies nacionālais konkurss «Labākais iepakojums Latvijā 2018», kurā žūrija produktu iepakojumus izvērtējusi pēc to konstrukcijas, formas, dizaina, funkcionalitātes, kopiespaida, realizācijas un citiem parametriem, informē pasākuma rīkotāji Latvijas Iepakojuma asociācija.

Šogad konkursā piedalījās 15 konkursanti ar 29 iepakojumiem un iepakojumu sērijām. Konkurss tradicionāli norisinās vairākos posmos, kuros darbus vērtē gan patērētāji, gan ekspertu žūrija. Septembrī un oktobrī iesniegtos darbus novērtēja starptautisko izstāžu «Riga Food» un «Design Isle» apmeklētāji, kā arī nozares eksperti, konkursa atbalstītāji un interneta lietotāji.

Konkursa «Grand Prix» ekspertu žūrija piešķīra «Bišu stropam» (iesniedzējs - SIA «Austra Pak»), balva - dalība Pasaules Iepakojuma organizācijas starptautiskajā konkursā «WorldStar For Packaging Excellence 2019».

Savukārt pirmās vietas ieguva sekojoši konkursa darbi - kategorijā «Tirdzniecības iepakojums pārtikas produktiem» - kafijas «Fuse» sērija (iesniedzējs AS «Immer Digital») un sīrupu «Birzī» sērijas iepakojums (iesniedzējs SIA «Kainaiži»).

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

LU Botāniskais dārzs gaida investorus

Laura Mazbērziņa, 30.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) Botāniskais dārzs gaida investorus, kuri būtu ieinteresēti saglabāt kultūras mantojumu, kā arī ieguldīt Botāniskā dārza attīstībā.

Botāniskā dārza infrastruktūra ir ļoti novecojusi, teic LU Botāniskā dārza direktors Uldis Kondratovičs. Pēdējie nozīmīgākie ieguldījumi ir bijuši pateicoties Borisa un Ināras Teterevu fondam. 2013. gadā viņi kopā ar toreizējo Latvijas Universitātes rektoru, profesoru Mārci Auziņu parakstīja nodomu protokolu par sadarbību un atbalstu projektiem LU Botāniskā dārza attīstībai, kultūras mantojuma saglabāšanai, kā arī Eiropas humānās tradīcijās balstītu zināšanu un prasmju izplatīšanai. «Viņu atbalsts sakrita ar tuvošanos Botāniskā dārza simtgadei, kura būs 2022. gadā. Ieguldītā summa bija gana liela un mums nozīmīga, lai dažādus dārza darbus varētu veikt pakāpeniski un tie neietekmētu apmeklētājus. Viņu atbalsts LU Botāniskajam dārzam paredzēja kolekciju un ekspozīciju stādījumu atjaunošanu un papildināšanu, teritorijas infrastruktūras sakārtošanu atbilstoši mūsdienu prasībām - izveidot un atjaunot gājēju celiņus, atpūtas zonas, lai dārzs būtu vieta, kur atpūsties,» teica U. Kondratovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Ceļojuma pieredzes stāsts: Uz Igaunijas salām!

Ilze Žaime, 18.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas salas, kas no Latvijas ir tikai pāris stundu brauciena attālumā, patiks pat visizvēlīgākajiem ceļotājiem.

Ir divi veidi kā nokļūt uz Igaunijas lielākās salas Sāremā - ar lidmašīnu no Tallinas vai ar prāmi no ostas pilsētiņas Virtsu. Lidmašīna uz salu dodas divas reizes dienā un viena lidojuma cena ir 26 eiro. Savukārt prāmis kursē vairāk nekā divdesmit reižu dienā - no agra rīta līdz vēlam vakaram. Biļetes cena vieglajam automobilim ir 8 eiro, kā arī katrai personai jāiegādājas pasažiera biļeti - 3 eiro pieaugušajiem, 1,5 eiro skolēniem.

Aktīvā dzīvesveida piekritējiem salas apceļošana būs piemērota ar velosipēdiem. Sala ir pilnībā plakana, nebūs jārēķinās ar kalniem. Kempingi jūras krastā ir katrā piekrastes ielokā. Ja līdz prāmja piestātnei vēlaties nokļūt ar sabiedriskā transporta palīdzību pa zemes ceļiem, vislabākie savienojumi ved caur Tartu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīpsalas izstāžu centrā sestdien norisinājās lielākā kāzu izstāde Latvijā "Riga Wedding Expo 2020".

Izstādē piedalījās vairāk nekā 120 dažādi dalībnieki un tajā bija iespējams satikt kāzu pakalpojumu sniedzējus, vērot kāzu kleitu modes šovus un piedalīties vairākos kāzu plānošanas semināros.

Izstādē bija iespējams iepazīties ar kāzu fotogrāfu un video operatoru darbu, izpētīt iespējamās kāzu svinību vietas, noskatīt kāzu kleitas, uzzināt kāzu dekorētāju piedāvājumu, iegūt informāciju par jaunākajām tendencēm kāzu galdam, kā arī bija iespēja pielaikot un iegādāties gan gredzenus, gan rotas.

Izstādē piedalījās arī kāzu priekšnesumu un kāzu ielūgumu veidotāji un par saviem pakalpojumiem informēja kāzu auto iznomātāji, grima meistari un frizieri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO,VIDEO: Db.lv sēžas netrafarētajā automašīnā kopā ar ceļu policistiem

Monta Glumane, 28.12.2018

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas jaunākie inspektori Ints Lamberts un Helmuts Gercāns.

Foto: Monta Glumane

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls db.lv pievienojās Valsts policijas (VP) Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas jaunākajiem inspektoriem Intam Lambertam un Helmutam Gercānam ikdienas patrulēšanas darbos ar netrafarēto VP automašīnu.

Kā stāsta I.Lamberts, daļa iedzīvotāju netrafarētās policijas automašīnas jau atpazīst. Šobrīd Liepājas iecirknim tādas ir četras, bet ik pa laikam notiek maiņa ar citām Latvijas pilsētām. Ar netrafarēto automašīnu esot lielāka iespēja pieķert nekaunīgākos ceļu satiksmes pārkāpējus. «Ja ierauga trafarēto automašīnu, pabrauc garām un turpina pārkāpt noteikumus, bet, zinot, ka ir netrafarētie transportlīdzekļi, visu laiku jābrauc piesardzīgi. Visbiežākie pārkāpumi ir ātruma pārsniegšana, agresīva braukšana – kolonnas apbraukšana un nostāšanās priekšā, vairākkārtēja joslu maiņa, driftēšana un citas darbības,» komentē I.Lamberts.

Policisti stāsta, ka patrulēšana nozīmē noteiktu maršrutu, kurā jāuzrauga satiksme un braukšanas ātrums. Pēc viņu pieredzes, ir tādi autovadītāji, kas brauc ļoti kulturāli, un tādi, kuriem nepalīdzēs neviens sods.

Komentāri

Pievienot komentāru