Katru gadu vidē nonāk ap astoņiem miljardiem izlietotu plastmasas maisiņu, veidojot lielāko daļu no visiem plastmasas atkritumiem Eiropas Savienībā (ES). Lai apturētu piesārņojuma draudus, ES dalībvalstis realizē Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2015/720, ar ko groza Direktīvu 94/62/EK attiecībā uz vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanu.

Aprēķināts, ka Eiropas Savienībā katru gadu tirgū tiek izplatīti 1 620 000 tonnu plastmasas maisiņu. No tām ap 3050 tonnu jeb 3 000 000 plastmasas maisiņu gadā tiek lietoti Latvijā. Tā katrs Eiropas Savienības pilsonis, tai skaitā Latvijā dzīvojošais, gadā vidēji izmanto ap 200 plastmasas maisiņu, turklāt 89% no tiem – tikai vienu reizi.

Atbilstoši direktīvai, ES dalībvalstis veic pasākumus, lai panāktu plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazinājumu savā teritorijā. Iespējas ir dažādas – pielietot ekonomiskos instrumentus, vai arī ieviest samērīgus tirdzniecības ierobežojumus.

Eiropas Parlaments (EP) šomēnes, visticamāk, apstiprinās direktīvu, ar kuru visas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ir apņēmušās krasi ierobežot videi nedraudzīgo plastmasas maisiņu izmantošanu, piemēram, ieviešot papildu nodokļus, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.

Ambiciozais mērķis paredz, ka 28 blokā ietilpstošās valstis desmit gadu laikā par vismaz 80 procentiem samazinās vienreiz izmantojamo iepirkumu maisiņu patēriņu. ES plānus kritizē vides aizstāvji, bet plastmasas ražotāji brīdina, ka tie negatīvi atsauksies uz bloka ekonomiku.

EP Vides komiteja trešdien pieņēma direktīvas projektu, kas galvenokārt vēršas pret 15–50 mikronus biezajiem plastikāta iepirkumu maisiņiem, kuri parasti lielveikalos ir pieejami par brīvu. Tie rada lielāku risku videi nekā biezāki maisiņi, jo reti tiek izmantoti atkārtoti – 89% gadījumu tos izmet pēc vienas lietošanas reizes. Plastmasas maisiņu sadalīšanās var prasīt vairākus simtus gadu, tādēļ to uzkrāšanās ir milzu problēma.

Lai ierobežotu plastmasas maisiņu nonākšanu vidē, eksperti iesaka būtiski palielināt nodokļa likmi - līdz desmit centiem par vienu maisiņu.

Šāds priekšlikums izteikts Vides nodokļa sistēmas efektivitātes un turpmākās attīstības novērtējuma gala ziņojumā, ko sagatavojusi biedrība Zaļā brīvība.

Jau līdzšinējā pieredze liecinot, ka vienreizējos plastmasas maisiņus apliekot ar nodokli, tiek būtiski samazināta iedzīvotāju vēlme tos izmantot, un tas rosina patērētājus ikdienā izmantot vairākas reizes izmantojamos maisiņus. Lai gan Latvijā plastmasas maisiņiem paaugstinātā nodokļa likme tiek piemērota kopš 2008.gada, tā ir diferencēta atkarībā no maisiņu svara, un likmi aprēķina nevis uz vienu maisiņu, bet pēc svara, teikts ziņojumā. Savukārt eksperti iesaka noteikt nemainīgu likmi un noteikt to vienam maisiņam, nevis svaram.

Viedo iepirkšanās maisiņu Goodbag komanda cenšas mudināt plastmasas izstrādājumu vietā izvēlēties auduma somas.

Vienlaikus šī iniciatīva strādā kā veikalu lojalitātes programma un pircēji saņem atlaidi vai arī ziedo savu «peļņu» kādam videi draudzīgam projektam. Austrijas sociālā uzņēmuma Goodbag līdzdibinātājs Kristofs Hančks (Christoph Hantschk) stāsta, ka ar laiku iecerēts attīstīties arī ārpus Austrijas un pievērsties arī citiem produktiem. Vairāk par uzņēmuma ideju un sociālo uzņēmējdarbību viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Kā radās Goodbag?

Mēs izveidojām kompāniju 2015. gadā, bet tolaik bija cits produkts – lojalitātes programma ar dažādām vides saudzēšanas aktivitātēm. Mēs vēlējāmies izmantot jaunākos pētījumus par uzvedības ekonomiku, kas saka, ka atgriezeniskā saite rosina rīkoties labāk, ilgtspējīgāk. Tirgū nebija risinājuma, kas iedvesmotu indivīdus un nodrošinātu viņiem īstu atgriezenisko saiti par to, kādu ietekmi rada viņu rīcība. Mums šķita, ka trūkst platformas, kas parāda indivīdiem, cik izmaksā viņu rīcības, un dotu viņiem ierosinājumu rīkoties citādāk. Tā nolēmām izveidot kompāniju un dažos mēnešos ieguvām vairāk nekā 5000 lietotāju mūsu platformā. Taču bija ļoti sarežģīti izveidot biznesa modeli ap šo ideju.

Latvijā gada laikā mājsaimniecības izlieto iepakojuma apjomu, kas līdzinās trim jaunu Nacionālo bibliotēku ēkām , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Otrdien Strasbūrā Eiropas Parlaments (EP) otrajā lasījumā pieņems grozījumus ES Direktīvā 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu, lai samazinātu vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņu. Tam vajadzētu būtiski iegrožot plastmasas atkritumu nokļūšanu apkārtējā vidē kā piesārņojumam, kas turklāt sevišķi slikti sadalās. Likumprojektu pavadošā komentārā EP Komunikācijas ģenerāldirektorāts norāda, ka Latvijā vien gada laikā mājsaimniecības izlieto iepakojuma apjomu, kas līdzinās trim jaunu Nacionālo bibliotēku ēkām. Eksperti turklāt lēš, ka Latvija konkrēti iepirkumu maisiņu ziņā nav tas sliktākais piemērs.

Ejot soli uz priekšu dabai draudzīgā dzīvesveida veidošanā, Rimi veikalos svaigo augļu un dārzeņu nodaļās ieviesti vairākkārt lietojamie auduma maisiņi. Tie izgatavoti no speciāla tekstila materiāla, kuru drīkst arī saudzīgi mazgāt, pastāstīja mazumtirgotāja pārstāve Dace Preisa.

Tekstila vairākkārt lietojamie maisiņi ir nopērkami visos Rimi hipermārketos.

Kā rāda Rimi Latvia dati, pēdējo trīs gadu periodā papīra maisiņu pieprasījums ir audzis ievērojami - par teju 200%.

Šā gada pirmajos piecos mēnešos papīra maisiņu patēriņa apjoms salīdzinājumā ar 2017.gadu audzis par 58%. 2016. gadā mazumtirgotājs samazināja papīra maisiņu cenu, pielīdzinot to plastmasas maisiņu cenām, tādā veidā aicinot klientus izvēlēties dabai draudzīgus rinājumus.

Rimi Latvia dati arī rāda – novērojams visu veidu maisiņu patēriņa samazinājums par 2,1%. Lielākais patēriņa kritums ir tieši plastmasas maisiņu izmantojumam – 4,6%, salīdzinājumā ar pērnā gada plastmasas maisiņu patēriņu.

Zīmola "Littleberry" dizaina auduma autiņbiksītes un aksesuāri tiek ražoti Latvijā, taču vairums no produktiem aizceļo ārpus mūsu valsts robežām.

"Littleberry" stāsts aizsākās pirms aptuveni trīs gadiem. "Drīzumā bija jādzimst mūsu jaunākajai meitiņai. Jau agrāk praksē bija izmēģināti auduma autiņi un modernās auduma autiņbiksītes vecākajām meitām, un tas šķita samērā vienkārši un daudz skaistāk nekā vienreizlietojamās autiņbiksītes. Turklāt tas, ko uzreiz ievērojām ģimenē - lietojot auduma autiņbiksītes, izdevās ievērojami samazināt arī ikdienā izveidoto atkritumu daudzumu," idejas rašanos atceras "Littleberry" izveidotāja Elīna Neiberga.

Viņa stāsta, ka 2017.gadā, kad dzima jaunākā meita, domāja par to, ka labprāt ieviestu moderno auduma autiņbiksīšu lietošanu ikdienā, pavisam iztiekot bez vienreizlietojamajām, turklāt, lai dizains būtu tieši tāds, kādu gribas un lai būtu droši par izmantoto materiālu izcelsmi un kvalitāti, ražošanu varētu uzsākt paši.

Jau pēc mazāk nekā mēneša, 3.jūlijā, līdz ar virkni citu vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu būs aizliegts laist tirgū arī līdz šim plaši izmantotos maisiņus, kas izgatavoti no oksonoārdāmas plastmasas. Lielākoties tie ir plānie, vienreizlietojamie maisiņi, kas tiek plaši izmantoti lielveikalos augļu u.c. produktu fasēšanai. Vai tirgotāji ir atraduši labākās alternatīvas un sabiedrība – gatava paradumu maiņai, ņemot vērā, ka pēc Eurostat datiem Latvija šādu maisiņu izmantošanā bijusi līdere starp citām Eiropas valstīm?

2019. gada maijā Eiropas Savienības Padome pieņēma direktīvu par plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu, paredzot pakāpenisku atteikšanos no vienreizlietojamām precēm, kas vidē nesadalās vai sadaloties izdala kaitīgus savienojumus. Šīs prasības nostiprinātas arī tikko kā pieņemtajā likumā “Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likums”.

Jau 3.jūlija būs aizliegts iepirkt vai ievest dažāda veida vienreizējas lietošanas traukus, iepakojumus un citas preces, tai skaitā šobrīd populāros vienreizlietojamos plānos plastmasas maisiņus, kas sadalās aerobā vidē (ir no oksonoārdāmās plastmasas), kas varētu radīt lielākos izaicinājumus plašam uzņēmumu lokam.

Eiropas Komisija (EK) šodien pieņēmusi priekšlikumu, kas uzliek dalībvalstīm par pienākumu samazināt vieglsvara plastmasas iepirkumu maisiņu izmantojumu. Dalībvalstis var izvēlēties pasākumus, ko tās uzskata par vispiemērotākajiem, tādus kā maksa, valsts noteikti mērķi izmantojuma samazinājuma jomā vai atsevišķos gadījumos aizliegums, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Vieglsvara plastmasas maisiņus bieži vien izmanto tikai vienu reizi, bet vidē tie var saglabāties vairākus gadsimtus kā videi kaitīgas mikroskopiskas daļiņas, par kurām ir zināms, ka tās īpaši apdraud jūras vidi, norāda EK.

Vides komisārs Janess Potočniks skaidro: «Mēs rīkojamies, lai risinātu ļoti nopietnu un acīmredzamu vides problēmu. Katru gadu Eiropā atkritumos nonāk vairāk nekā 8 miljardi plastmasas maisiņu, kas rada milzīgu kaitējumu videi. Dažas dalībvalstis ļoti sekmīgi samazinājušas plastmasas maisiņu izmantojumu. Ja citas valstis sekotu šim paraugam, mēs varētu samazināt pašreizējo patēriņu Eiropas Savienībā kopumā par 80 %.»

No 2019. gada 1. janvāra tirdzniecības vietās bez maksas plastmasas maisiņus patērētājiem neizsniegs, izņemot ļoti vieglās plastmasas maisiņus. Rezultātā šo maisiņu patēriņš varētu ievērojami pieaugt

Tik paradoksālu situāciju rāda Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde, kurā tika vētīti grozījumi Iepakojuma likumā.

Maisiņi, kuru materiāla biezums nesasniedz 15 mikronus, arī turpmāk tirdzniecības vietās būs pieejami bez maksas.

Jāatgādina, ka izmaiņas sagatavotas, lai ierobežotu vienreizlietojamo plastmasas maisiņu pieejamību tirdzniecības vietās, tiem piemērojot maksu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotajā anotācijā norādīts uz pētījumu, kurā konstatēts, ka kopējais svars un daudzums plastmasas iepirkumu maisiņiem, kuru viena maisiņa svars nepārsniedz 0,003 kilogramus, 2015. gadā, salīdzinot ar 2010. gadu, ir palielinājies par 57%. Savukārt maisiņu, kuru viena maisiņa svars ir lielāks par 0,003 kilogramiem, lietošana ir palielinājusies par 35% šajā periodā.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm līdz 2019. gadam ir vismaz par 80% jāmazina plastmasas maisiņu patēriņš, prasa Eiropas Parlamenta (EP) deputāti trešdien pieņemtajos noteikumos, informē EP pārstāvji.

Deputāti aicina uzlikt dalībvalstu nodokļus un nodevas, ierobežojot vai aizliedzot lietošanu mazumtirdzniecībā. Plastmasas iepakojumu maisiņi rada ievērojamas vides problēmas, jo īpaši ūdenstilpņu un ūdens ekosistēmu piesārņojumu.

Par noteikumiem atbildīgā EP deputāte Margrete Auken (Zaļie/EFA, Dānija) norāda, ka deputāti trešdienas balsojumā prasa noteikt saistošus mērķus plastmasas maisiņu un plastmasas atkritumu apjoma mazināšanai. Kā dažas dalībvalstis to jau apliecinājušas, radikāla maisiņu apjoma mazināšana ir reāli iespējama, īstenojot pārdomātus pasākumus. Plāno maisiņu izņemšana no apgrozības ir viegli īstenojams risinājums visaptverošajai vides piesārņojuma problēmai ar plastmasas atkritumiem, saka autore.

No 2019.gada veikalos tiks aizliegti bezmaksas plastmasas maisiņi, paredz valdības atbalstītais likumprojekts «Grozījumi Iepakojuma likumā».

Likumprojekts paredz, ka no 2019.gada 1.janvāra iepakotāji tirdzniecības vietās plastmasas iepirkumu maisiņus patērētājiem vairs neizsniegs bez maksas. Ierobežojumi attieksies ne tikai uz vieglās plastmasas iepirkumu maisiņiem, bet uz visu veidu plastmasas maisiņiem neatkarīgi no to materiāla biezuma. Atkāpe paredzēta tikai attiecībā uz ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņiem, kuru materiāla biezums nesasniedz 15 mikronus un kuri nepieciešami higiēnas nolūkos vai paredzēti vaļējas pārtikas primārai iepakošanai, kad to izmantošana palīdz novērst pārtikas izšķērdēšanu. Šie maisiņi arī turpmāk tirdzniecības vietās patērētajiem būs pieejami bez maksas.

Ražotāju piedāvājumā ir iespējams atrast dažādu dizainu, izmēru un materiālu durvis. Lai daudzveidīgajā piedāvājumā neapmulstu un varētu atrast kvalitatīvas un funkcionālas durvis, kas kalpotu vēl ilgi, vispirms nepieciešams apsvērt durvju novietojumu telpā un tam atbilstošāko durvju tipu. M-Lux kompānijas speciālisti sniedz ieteikumus, kā izvēlēties tās atbilstošākās durvis.

Vieta, kur durvis atradīsies

Durvis kalpo kā barjera starp mājokļa iekštelpām vai mājokli un ārtelpu. Durvīm ir jābūt viegli atveramām un aizveramām, kā arī tām jānodrošina mājokļa iemītnieku privātums un drošība. Ar to saprotot arī telpu ērtu pieejamību, nenobloķējot iekļūšanu tajās ar nepareiza izmēra vai vērsuma durvīm.

Durvju atrašanās vieta mājoklī ietekmē durvju tipu, to iekšējo konstrukciju un durvju apdares materiālu. Piemeklējot durvis noteiktai vietai mājoklī, ir jāņem vērā vērtnes iespējamais vēršanās virziens, to, vai tiek izmantota jau esoša vai no jauna veidota durvju aile, nepieciešamība pēc durvju aplodām, kā arī to, vai durvju konstrukcija spēs nodrošināt atbilstošu izturību un drošību, piemēram, ārdurvīm ir jābūt daudzreiz izturīgākām par iekšdurvīm. Laba izvēle ir M-lux dzelzs durvis, kas ir drošas un izturīgas.

Inovatīvas idejas un labākās prakses pārņemšana komplektā ar ugunsisturības un skaņas izolācijas sertifikāciju ir atvēris daudzus tirgus durvju ražotājam SIA Līva AB Nord.

Arī tādai jebkurai mājai nepieciešama elementa kā durvis ražošanā ir ne tikai iespējamas inovācijas, bet tās pat ir nepieciešamas, lai spētu īstenot dažādus un pirmajā brīdī pat šķietami neiespējamus uzdevumus. To savā darbībā ir īstenojis SIA Līva AB Nord valdes loceklis Dzintars Ābele. Uzņēmējs savulaik ir sācis no nulles un pakāpeniski daudzu gadu garumā ir spējis atklāt dažādus gan specifisku durvju ražošanas knifiņus, gan arī iedzīvinājis Latvijā ārzemēs noskatītus risinājumus durvju apdarē. Tomēr, nenoliedzami, ražošanas tehnoloģiju izstrādāšanas pamatā ir iegūtā izglītība Latvijas Lauksaimniecības Akadēmijas Kokapstrādes tehnologa specialitātē un pieredze savulaik vadot Rīgas mēbeļu kombināta fabrikas Teika cehu. SIA Līva AB Nord specializējas tikai durvju ražošanā pēc pasūtījuma, un tā dēvēto masveida lēto produkciju neražo. Pateicoties trīs dažādiem sertifikātiem – ugunsdrošības, skaņas izolācijas un tolerances (izgatavošanas precizitātes) uzņēmuma izstrādājumi ir atrodami ne tikai visdažādākajās būvēs Latvijā, bet arī Norvēģijā, Zviedrijā, Šveicē, arī Krievijā (Maskavā). Vēl vairāk – uzņēmuma ienākumi turpina pieaugt, pat neraugoties uz būvniecības apjomu sarukumu.

Tuvākajā laikā plānojam iepirkt Itālijā ražotus bioplastmasas maisiņus. Tie ir ražoti no kukurūzas cietes un sadalās vidē, laikrakstam Dienas bizness stāstījis Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš.

Ivars Andiņš, Maxima Latvija preses sekretārs, laikrakstam Dienas bizness pastāstījis: "Lielāko daļu plastmasas maisiņu mēs iepērkam no Flexoplastic. Ar viņu starpniecību tuvākajā laikā plānojam iepirkt Itālijā ražotus bioplastmasas maisiņus. Tie ir ražoti no kukurūzas cietes un sadalās vidē. Pircējiem šādi maisiņi būs pieejami maija beigās. Latvijā šādus maisiņus pagaidām ražot ir grūti, jo tehnoloģijas ir ļoti dārgas."

Savukārt Dagnija Dižbite, IKI sabiedrisko attiecību speciāliste, informējusi: "Pavisam drīz arī Latvijā ieviesīsim tādu jaunumu kā auduma iepirkuma maisiņus, kas paredzēti daudzkārtējai lietošanai. Iegādājoties šos maisiņus, IKI pircējiem būs iespēja dot savu ieguldījumu dabas aizsardzībā. Kad maisiņš būs nolietojies, IKI veikalā varēs saņemt jaunu bez maksas."

Jaunieši studentu biznesa inkubatorā sāk projektu – divpusēju auduma maisiņu šūšanu, kas apdrukāti ar Rīgai raksturīgiem arhitektūras elementiem, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Liene Mingailīte un Krišjānis Zviedrāns izveidojuši no abām pusēm nēsājamu auduma iepirkuma maisiņu zīmolu Somaa, iemēģinot roku suvenīru nišā. Dizains veidots tā, lai maisiņi būtu interesanti tūristiem, bet vienlaikus būtu praktiski izmantojami. Liene teic, ka ar savu produkciju viņi vēlas atšķirties no visa tā, kas jau redzēts veikalos. Kāpēc ir izvēlētas Rīgas ainas? Liene atgādina, ka tā ir mīlestība pret galvaspilsētu.

Pagaidām Krišjānis maisiņus realizē kā pašnodarbinātais, uzņēmums vēl nav nodibināts. «Esam izveidojuši mājaslapu, piereģistrējāmies sociālajos portālos. Tagad aktīvi testējam dažādus materiālus, iesaistāmies sadarbībā ar Latvijas ražotājiem, kas tos piedāvā, piemēram, ar Lareliniem,» teic Liene.

SKYDAS metāla durvis – uzticamības garantija. Galvenā prasība, kas tiek izvirzīta attiecībā uz ieejas durvīm, ir šāda – lai tās kalpotu kā īsts vairogs, droši aizsargājot mūs un mūsu mājokli pret nelūgtiem viesiem. Salonu un uzņēmumu, kas piedāvā metāla durvis un sola garantētu aizsardzību, ir atliku likām. Taču tikai viens uzņēmums Baltijas valstīs piedāvā durvis ar sertifikātu, kas garantē aizsardzību pret ielaušanos. Tās ir SKYDAS metāla durvis.

Uzņēmums SKYDAS ir lietuviešu kompānijas – durvju ražotājas – UAB Plieninis skydas oficiālais pārstāvis Latvijā. Augstā produkcijas kvalitāte un ievērojamā tehnoloģiskā izaugsme ir rezultāts, kas panākts, pateicoties visu pušu auglīgajai sadarbībai un strādāšanai pēc principa: «Tas, kas bija pieņemams vakar, nevar apmierināt rītdienas vajadzības.» Tādēļ pastāvīgi tiek izstrādāti jauni durvju modeļi un to specifiskās īpašības tiek pārbaudītas notificētās laboratorijās. Klientiem tiek piedāvāti paši veiksmīgākie, sertificētie produkti.

SKYDAS turas pie uzskata: ielikt metāla durvis bez superdrošām atslēgām nav jēgas. Tāpēc visas piedāvātās durvis tiek komplektētas ar slēdzenēm, ko izgatavojuši pasaules labākie ražotāji: ASSA, ABLOY, DORMA, CISA, ATRA-DIERRE, MUL-T-LOCK, FIAM, MOTTURA. Kā papildaizsardzības līdzekli pret uzlaušanu kompānija piedāvā SKYDAS SAFETY DEVICE. Šī unikālā ierīce ir slēdzeni aizsedzoša rūdīta metāla plāksnīte jeb aizbultnis. Tas ne tikai apslēpj slēdzenes ražotāja nosaukumu, bet arī pasargā slēdzeni no izurbšanas. Pārliecinājies par šādu papildaizsardzību, zaglis uzreiz zaudēs interesi par durvīm. Savukārt saimniekam vajag tikai pielikt speciālu magnētisku atslēgu aizbultnim, to pavilkt uz leju un… durvis var atvērt! Aizbultnis viegli paceļas uz augšu, un pieeja durvīm atkal ir slēgta.

Lai veicinātu iepirkuma maisiņu no dabai draudzīgiem materiāliem lietošanu, šajā nedēļas nogalē, laikā no 18. līdz 20.aprīlim visos Rimi veikalos Latvijā klienti, kas iepirksies ar savu auduma vai kāda cita dabai draudzīga materiāla iepirkumu somu, saņems dāvanā paciņu puķu, dārzeņu vai garšaugu sēklu, Db.lv informēja SIA Rimi Latvia Mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Eniņa.

Drīzumā uzņēmums Rimi Latvia plāno ieviest tirdzniecībā arī Rimi auduma maisiņus.

"Apkārtējās vides saudzēšana ir ļoti atkarīga no ikviena cilvēka un viņa ikdienas paradumiem. Ikviens jau šodien var dzīvot videi draudzīgi – šķirojot atkritumus, taupot energoresursus, iepērkoties ar savu auduma maisiņu. Lai atbalstītu šo iniciatīvu, kas Latvijā kļūst arvien populārāka, šajā pavasarī Rimi aicina arī savus pircējus nebūt vienaldzīgiem un padomāt par apkārtējo vidi, izmantojot dabai draudzīgu materiālu iepirkumu somas", stāsta Rimi Latvia mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Eniņa.

Pēc šīs kampaņas būs iespējams apkopot informāciju un iegūt datus par to, cik pircēju Latvijā šobrīd iepērkas, izmantojot auduma maisiņus. Līdz šim neviens tirgotājs šādu informāciju nav apkopojis.

24.jūlijā durvis ver pirmais Latvijas preču specializētais veikals Japānā Riga Collection. Šāda tipa veikals ir ne tikai pirmais Latvijas preču specializētais veikals Japānā, bet, iespējams, arī pirmais visā pasaulē.

Tā apgalvo Ārlietu ministrija paziņojumā presei. Veikala izveidošanas ideja un tās realizācija pieder Latvijas draugam, uzņēmējam Jodžiro Kavašimam (Yojiro Kawashima) ar kundzi. Veikala plauktos apmeklētāji varēs gan apskatīt, gan iegādāties tādas preces kā linu un tā izstrādājumus, trikotāžas izstrādājumus, rotaļlietas, stikla dizaina priekšmetus, medu, šokolādi, aromātiskās sveces un ekokosmētiku.

Plānots, ka veikals Riga Collection pulcēs ne tikai Latvijas preču potenciālos cienītājus, bet kalpos arī kā viens no Latvijas kultūras nesējiem Japānā un piedāvās visiem interesentiem iepazīties tuvāk arī ar latviešu kultūru. Tāpat veikalā būs pieejami bukleti un informatīvie materiāli par Latviju un tūrisma iespējām Latvijā.

Foto: facebook.com/DinoZooLV

Neatkarīgi no mājdzīvnieka sugas, ikvienam mājas mīlulim nepieciešama kvalitatīva barība un aprūpe. Plašākais zoo preču interneta veikals Dinozoo.lv jau kopš 2018. gada mājdzīvnieku saimniekiem nodrošina iespēju visu mīluļiem nepieciešamo iegādāties ne tikai ērtāk un ātrāk, bet arī izdevīgāk. Dinozoo.lv interneta zoo veikals piedāvā preces gan suņu un kaķu, gan grauzēju, putnu un zivtiņu, gan arī eksotisko mājdzīvnieku īpašniekiem.

Kā atzīst uzticīgie Dinozoo.lv pircēji – plašais preču klāsts, daudzveidīgā izvēle, izdevīgie akciju un atlaižu piedāvājumi, kā arī ērtā iepirkšanās pieredze, ir tas, kas vilina iepirkties tieši Dinozoo.lv. Taču, kādas tad ir bijušas Dinozoo.lv pircēju un viņu mīluļu iecienītākās pērnā gada izvēles? Par populārākajām 2023. gada precēm un preču grupām stāsta Dinozoo.lv E-komercijas projektu vadītāja Jekaterina Kļučerova.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Latvijas Tekstils Com direktors Oskars Polmanis. «Zīmols Latvijas Tekstils savu gājienu uzsāka 2011.gadā, kad tika nodibināts uzņēmums ar tādu pašu nosaukumu. Lai gan būs pagājuši tikai seši gadi, Latvijas Tekstila vārds arhīvos atrodams jau 1960.gadā, tādēļ bieži uzņēmums savos materiālos norāda atzīmi: pieredze, kopš 1960.gada. Lai gan kolektīvs ir samērā jauns, tomēr ne vienmēr uzņēmuma vārdam ir jāturpina nest vecišķu noskaņojumu, kā tas bieži gadās uzņēmumiem ar plašu vēsturi,» skaidro O. Polmanis. Uzņēmums ir viens no Latvijas karogu ražotājiem, kā arī piedāvā latviskus mājas tekstila izstrādājumus. 2013.gadā Latvijas Tekstils sašuva līdz šim lielāko Latvijas karogu pasaulē. Tā bija uzņēmuma simboliska dāvana Latvijai valsts 95.dzimšanas dienā. Latvijas karoga izmērs bija 22,5 x 45 metri, kas kopumā veidoja 1050 m2 lielu platību. Tas svēra aptuveni 80 kilogramus.

Maxima Latvija no 1. septembra pilnībā atsakās no bezmaksas plastmasas maisiņiem pie kasēm. Katru mēnesi veikalu Maxima pircēji no 125 veikaliem visā Latvijā paņem aptuveni 15 miljonus jeb 35 tonnas bezmaksas plastmasas maisiņu. Liela to daļa kopā ar citiem sadzīves atkritumiem nonāk dabā, nopietni apdraudot Latvijas dabu un dzīvniekus.

Maxima no šā gada 1.septembra atsakās no bezmaksas plastmasas maisiņiem un turpmāk piedāvās daudzkārt izmantojamajos auduma vai bioplastmasas maisiņos. Vienlaikus pircējiem pagaidām tiks saglabāta iespēja izvēlēties, vai iegādāties par samaksu lielos plastmasas maisiņus, kā līdz šim.

Liela daļa Latvijas iedzīvotāju atbalsta atteikšanos no plastikāta maisiņiem un dabai draudzīgo maisiņu ieviešanu. To apliecina pēc Maxima Latvija pasūtījuma veiktais sabiedrības viedokļa pētījums. Gandrīz 80% aptaujāto atzinuši, ka jau patlaban ikdienā cenšas lietot produktus, kuri ir dabai draudzīgi. Teju puse aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir gatavi ikdienā izmantot dabai draudzīgus iepirkumu maisiņus vai dara to jau šobrīd. Aptuveni 85% cilvēku apzinās, ka plastikāta maisiņi nodara nopietnu kaitējumu dabai.

Vācijas mazumtirdzniecības tīkls "Lidl" paziņojis par atteikšanos no plastmasas iepirkumu maisiņu tirgošanas savos veikalos Lietuvā, tikmēr citi Lietuvas lielie veikalu tīkli vai nu arī apsver šādu soli, vai arī gatavojas piedāvāt citas alternatīvas.

"Lidl" norāda, ka janvārī pamazām samazinājis plastmasas maisiņu sortimentu, bet tagad atteicies no tiem pavisam. Kā norāda uzņēmums, šis lēmums ļaus par vairāk nekā 90 tonnām gadā samazināt plastmasas atkritumu apjomu.

Veikalu tīkla "Rimi" pārstāve Renata Keršiene pastāstījusi, ka tuvākajā laikā veikalos Lietuvā plānots testēt alternatīvus maisiņus un tikai pēc tam lemt, vai nomainīt ar tiem plastmasas maisiņus.

Veikalu tīkla "Norfa" pārstāvis Darjus Rīlišķis atzinis, ka lēmums par atteikšanos no plastmasas maisiņiem tiek apsvērts, bet vēl nav pieņemts.

"Pēdējā laikā pieaudzis papīra un daudzkārt izmantojamo maisiņu pārdošanas apjoms. Lai gan vienreiz lietojamie plastmasas maisiņi joprojām ir populāri, acīmredzot vairs nav aiz kalniem tā stunda, kad, reaģējot uz sabiedrības vajadzībām, no tiem atteiksimies," viņš sacījis ziņu aģentūrai BNS.

#Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA Clean R jau tuvākajā nākotnē plāno sākt plastmasas maisiņu un cietās plastmasas iepakojuma pārstrādi.

Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA Clean R jau tuvākajā nākotnē plāno sākt plastmasas maisiņu un cietās plastmasas iepakojuma pārstrādi, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Plānojam izveidot plastmasas atkritumu pārstrādes rūpnīcu, kurā no polietilēna un polipropilēna izstrādājumiem, tostarp plastmasas maisiņiem, plēvēm un cietās plastmasas iepakojuma, kas nav PET, tos atšķirojot no pārējiem atkritumiem, tiks ražotas plastmasas granulas. Rūpnīcas plānotā jauda tiek prognozēta 10 tūkst. tonnu gadā un tā atradīsies Rīgā,» DB stāsta SIA Clean R valdes loceklis Guntars Levics. Viņš norāda, ka darbi projekta realizācijai jau ir uzsākti un, ja nebūs neparedzētu aizkavēšanos, pirmās pārstrādātās plastmasas kravas no rūpnīcas varētu izbraukt 2019. gadā.

Universālveikals Stockmann Latvijā sācis īstenot programmu «Nepērc plastmasas maisiņu!», uzsverot, ka atteikšanās no plastmasas maisiņa ir ikviena iespēja ietaupīt, kā arī samazināt vides piesārņojumu.

Programma tiks īstenota sadarbībā ar Pasaules Dabas Fondu. Klientu izvēle tiks monitorēta un katrs nenopirktais maisiņš veidos ziedojumu summu Baltijas jūras aizsardzībai.

Dace Goldmane, universālveikala Stockmann direktore Latvijā, stāsta: «Apzināmies, ka uzņēmumiem ir jāpiedāvā iespējas cilvēkiem rīkoties videi draudzīgi, tāpēc esam uzsākuši mērķtiecīgu darbu, lai plastmasas maisiņu patēriņu samazinātu Latvijas iedzīvotāju ikdienā. U/v Stockmann augļu un dārzeņu nodaļās mūsu klienti izvēlēto preci jau ievieto maisiņos, kas dabā 100% sadalās.

No septembra rīkojamies vēl aktīvāk – aicinām klientus neizvēlēties plastmasas maisiņus vai arī maksāt 20 centus. Pie kasēm piedāvājam arī videi draudzīgākas alternatīvas, kuru izgatavošanā izmantoti otrreiz pārstrādāti materiāli. Plastmasas maisiņš maksā, un tas liek aizdomāties: varbūt ietaupīt savus līdzekļus un būt videi draudzīgam?»