Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Eiropas Komisija (EK) nesen ir izteikusi priekšlikumu kopumu (tā saucamo “Omnibusa priekšlikumu”), kā vienkāršot ilgtspējas ziņošanu saskaņā ar tās Korporatīvās ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīvu (CSRD), kas faktiski nozīmēs, ka tā vairs neattieksies uz aptuveni 80% uzņēmumu no iepriekšējā regulējuma.

EK priekšlikumi ir daļa no Eiropas Savienības (ES) centieniem vienkāršot uzņēmējdarbību Eiropā un mazināt birokrātisko slogu, vienlaicīgi saglabājot ilgtspējas ziņošanas pienākumiem pašiem lielākajiem tirgus dalībniekiem. Arī uzņēmumiem Latvijā vajadzētu uzmanīgi sekot šo priekšlikumu turpmākajai pieņemšanas gaitai, jo tie var atcelt vai padarīt par brīvprātīgu ilgtspējas ziņošanu.

Pēc EK ierosinātajiem grozījumiem CSRD direktīva vairs attieksies tikai uz uzņēmumiem ar vairāk kā 1000 darbiniekiem un apgrozījumu virs 50 miljoniem eiro vai bilances lielumu virs 25 miljoniem eiro. Ja iepriekš tika uzskatīts, ka CSRD skars aptuveni 50 tūkstošus uzņēmumu, tad tagad šis tvērums attieksies vairs uz tikai aptuveni 10 tūkstošiem. Uzņēmumiem uz kuriem Direktīva vairs neattieksies, EK pieņems brīvprātīgas ziņošanas standartu.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredzētā kopīgā klienta izpētes rīka darbību nodrošinās privātie uzņēmumi, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Pagājušajā nedēļā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija konceptuāli pirmajam lasījumam atbalstīja FM izstrādātos likuma grozījumus, kas paredz vienkāršot aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu, kā arī kopīgā klienta izpētes rīka izveidi.

FM skaidroja, ka kopīgais klienta izpētes rīks sniedz iespēju likuma subjektiem sākt dalīšanos ar klienta izpētes procesā iegūtajiem datiem, ievietojot tos platformā arī ārpus konsolidētās grupas - kopīgajā klientu izpētes rīkā. Tādējādi rīka darbības procesā varēs efektīvāk apmainīties ar klientu izpētes gaitā iegūto informāciju.

Likumprojekts paredz divu veidu klienta izpētes rīkus. Pirmais ir slēgts kopīgs klienta izpētes rīks, kura ietvaros likuma subjekti varēs izveidot paši savu, privātu, klientu izpētes rīku, piemēram, nododot uz ārpakalpojumu kādu no klienta izpētes procesa posmiem. Otrs ir atvērtais kopīgais klienta izpētes rīks, kas pilnībā vai daļēji tiks veidota kā kanāls caur kuru likuma subjektiem iegūt informāciju, neatkarīgi no tā vai likuma subjekti par to būs savstarpēji vienojušies.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Prasība uzņēmumiem obligāti sagatavot ilgtspējas ziņojumus atbilstoši Eiropas ilgtspējas standartam, kas iekļauj vides, sociālās atbildības, cilvēktiesību un dažādus pārvaldības aspektus, vidēji vismaz par 3 līdz 5 miljoniem eiro palielinās izmaksas, tādējādi samazinās konkurētspēju, vienlaikus tas atspoguļosies preču pakalpojumu cenās patērētājiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņaprāt, pašreizējos sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos un faktiskās recesijas situācijā papildu izmaksu paaugstināšana ir nepieņemama greznība, kurai nebūs taustāmas jēgas, bet tieši pretēji -biznesam atņemta nauda investīcijām, bez kurām nav iespējama izaugsme.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija ar Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas prasību izpildi?

Pretīga. Kāpēc? Tāpēc, ka īsti neviens vairs nespēj pateikt, kā rīkoties, jo no vienas puses prasības ir spēkā un tās ir jāpilda, no otras puses jau ir izskanējusi iecere tās mainīt. Pirmsākums ir meklējams 2023. gada 5. janvārī, kad spēkā stājās Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra direktīva, ar kuru tika mainīti nosacījumi attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu. Šo jauno prasību ieviešanai dalībvalstīs noteikts termiņš - 2024. gada 6. jūlijs. Savukārt Latvijā 2024. gada 26. septembrī Saeimā pieņemts Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums un ar to saistītie grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Grāmatvedības likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā, Kredītiestāžu likumā, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, Privāto pensiju fondu likumā, Revīzijas pakalpojumu likumā. Proti, šie normatīvie akti paredz, ka prasība gada pārskata vadības ziņojumā ietvert ilgtspējas ziņojumu no 2024. gada 1. janvāra attieksies uz uzņēmumiem, kuriem jāsagatavo nefinanšu ziņojumi, turklāt tiem ir sabiedriskās nozīmes struktūras ar vairāk nekā 500 darbiniekiem.

#Noliekot ziņošanas slieksni salīdzinoši zemu, ieguvējas būs ārvalstu bankas, kuras varēs iegūt tieši turīgos cilvēkus no Latvijas.

Bankām būs pienākums ziņot nodokļu administrācijai par tiem cilvēkiem, kuru konta atlikums šā gada 1. janvārī bija 15 000 eiro, kā arī tad, ja šī cilvēka konta ienākumi vai izdevumi pārsniegs šo summu, kas Eiropas mērogā ir salīdzinoši neliela

Tādu ainu rāda a/s BDO Latvia pētījums par obligātajiem ziņošanas sliekšņiem ES dalībvalstīs. «Eiropas Padomes direktīva, kas pieprasa obligātu automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā un nosaka, ka finanšu institūcijām ir jāziņo par pakļautajiem finanšu kontiem tās dalībvalsts kompetentai iestādei, kur lielākais un arī mazākais vērtības konts ir viens miljons eiro, savukārt katra valsts var noteikt savu limitu,» stāsta a/s BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš norāda, ka ES dalībvalstīs nav novērota vienota pieeja un tādējādi ir valstis, kur šis obligātās ziņošanas slieksnis ir noteikts salīdzinoši zems – Latvija, Lietuva. Savukārt Austrijā tas ir 50 000 eiro, Lielbritānijā – 50 000 ASV dolāru apmērā. «Savukārt Lihtenšteinā, kas gan nav ES dalībvalsts, šis obligātās ziņošanas slieksnis ir noteikts Eiropas Padomes direktīvas līmenī – viens miljons eiro,» pētījuma datus rāda J. Zelmenis. Viņš arī vērš uzmanību, ka ir valstis, piemēram, Vācija, Kipra, Īrija, kur vispār nav noteikts, kad par fizisko personu bankai ir obligāti jāziņo nodokļu administrācijai.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

2023. gadā Eiropas Savienības līmenī stājās spēkā Korporatīvā ilgtspējas ziņošanas direktīva (CSRD), dodot dalībvalstīm 18 mēnešus, lai transponētu to valsts likumdošanā.

Jaunā CSRD tiks ieviesta valsts likumdošanā līdz 2024. gada otrajai pusei, kas nozīmē, ka Latvijas uzņēmumiem ir ierobežots laiks sagatavoties jaunajām ziņošanas prasībām, un tiem uzņēmumiem, kuri vēl nav to izdarījuši, ir būtiski sākt gatavoties jau tagad. Šeit centīšos atbildēt uz galvenajiem jautājumiem, kas rodas saistībā ar jaunajām prasībām, lai uzņēmēji spētu novērtēt, kas tiem būtu darāms:

1.Uz ko attieksies Eiropas Savienības jaunās ilgtspējas ziņošanas prasības?

CSRD ziņošana būs obligāta un tiks īstenota trīs fāzēs:

1) Lielajiem uzņēmumiem ar vairāk nekā 500 darbiniekiem būs jāinformē par 2024. finanšu gadu ziņojumiem, kas publicēti 2025. gadā;

Veselības ministrijas (VM) īstenotie pasākumi nenodrošina agrīnu onkoloģisko slimību atklāšanu un pacientiem nepieciešamo zāļu kompensāciju, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā par onkoloģisko saslimšanu diagnostiku un ārstēšanu Latvijā.

VK norāda, ka valsts politikai šajā jomā ir būtiska ietekme uz Latvijas sabiedrības veselības rādītājiem, kas ilgstoši neuzlabojas, lai gan šī veselības aprūpes joma valstī ir viena no prioritātēm.

Kompensējamo zāļu saraksts onkoloģisko slimību ārstēšanai tikai daļēji atbilst starptautiskajām klīniskajām vadlīnijām un tikai daļai diagnožu ir nodrošināta valsts apmaksāta pamatterapija un ārstniecības pēctecība, uzsver VK.

Revidenti norāda, ka onkoloģiskas slimības agrīna atklāšana ir kritiski svarīga, lai nodrošinātu veiksmīgāku ārstēšanu, tomēr kopš 2017.gada agrīni atklāto onkoloģisko slimību īpatsvars nepieaug. Slimību agrīni var atklāt veseliem cilvēkiem, regulāri veicot ikgadējās profilaktiskās pārbaudes pie ģimenes ārsta un skrīningu, vai pacientiem jau ar simptomiem vai sūdzībām par veselību. Savukārt mazāko aizdomu gadījumā turpmāki izmeklējumi veicami paātrinātā kārtībā tā sauktā "Zaļā koridora", kā arī pēcskrīninga ietvaros.

Latvijā ir konstatēts Covid-19 jaunais variants "Eris", kas jau kopš vasaras izplatās citviet pasaulē, īpaši Ķīnā un ASV, liecina oficiālais valsts notekūdeņu monitorings, kura laikā tiek identificēta un novērota SARS-CoV-2 klātbūtne notekūdeņos 16 pašvaldībās.

Monitoringu jau divus gadus īsteno zinātnieku un ekspertu komanda no Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra (BMC).

"Eris" pagaidām Latvijā vēl nav apstiprināts laboratoriski, bet, monitorējot notekūdeņus, vīrusa klātesamību un jaunu mutāciju izplatību iespējams konstatēt daudz ātrāk.

Notekūdeņu paraugus ievāc 16 pašvaldībās, pielāgojot paraugu ņemšanas biežumu atbilstoši epidemioloģiskajai situācijai valstī. Patlaban jaunais vīrusa variants ir konstatēts Salaspilī, Jēkabpilī, Daugavpilī, Jelgavā, Talsos un Limbažos. Balstoties uz vairāk nekā divos gados iegūtajām zināšanām par vīrusa izplatības tendencēm Latvijā, ekspertu komanda lēš, ka patlaban ar "Eris" saslimušo skaits nav liels, tāpēc atsevišķos gadījumus, kad pilsētā varētu būt sasirguši aptuveni 10 cilvēki, ir gana sarežģīti identificēt ar ierastajiem medicīniskajiem izmeklējumiem.

Šodien iesniegtie priekšlikumi vienotam eiro zonas banku uzraudzības mehānismam ir svarīgs solis ekonomiskās un monetārās savienības stiprināšanā. Jaunajā vienotajā mehānismā galīgā atbildība par noteiktiem uzraudzības pienākumiem, kas saistīti ar visu eiro zonas banku finansiālo stabilitāti, tiks uzticēta Eiropas Centrālajai bankai (ECB), informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Valstu uzraudzības iestādēm arī turpmāk būs svarīga loma ikdienas uzraudzības darbā un ECB lēmumu sagatavošanā un īstenošanā. Komisija šodien arī ierosina Eiropas Banku iestādei (EBI) izstrādāt vienotu uzraudzības rokasgrāmatu nolūkā saglabāt vienotā tirgus integritāti un nodrošināt banku uzraudzības saskaņotību visās 27 ES dalībvalstīs.

Komisija aicina Padomi un Eiropas Parlamentu līdz 2012. gada beigām pieņemt šodien iesniegtos priekšlikumus kopā ar pārējiem trim integrētas banku savienības komponentiem, proti, vienotu noteikumu kopumu, kas attiecas uz kapitāla prasībām, harmonizētām noguldījumu aizsardzības shēmām un vienotu Eiropas sanācijas un noregulējuma sistēmu.

Pārstāt ignorēt tuvojošās prasības, tā vietā apgūt zināšanas, skatīties, ko un kā dara attiecīgas nozares uzņēmumi Latvijā un citviet pasaulē, vākt nepieciešamos datus, konstruktīvās diskusijās ar visām ieinteresētajām pusēm atrast labākos iespējamos risinājumus, tādējādi pašmāju uzņēmumiem ne tikai saglabājot, bet pat paaugstinot savu konkurētspēju tirgū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Ilgtspējas ziņojumi, atbildība piegādes ķēžu pārvaldībā.

Prasīs no lielajiem

“ES Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva paredz, ka lielajiem uzņēmumiem jāsniedz ziņas par to, kāds ir uzņēmuma biznesa modelis, kā tas ietekmē sociālos un vides aspektus un kāda ir ārējo lielo tendenču ietekme uz paša uzņēmuma attīstību nākotnē,” skaidro Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platformas (CSR Latvia) līdzdibinātāja Agnese Alksne-Bensone. Viņa norāda, ka tiek prasīts atspoguļot datus, procesus un arī izvirzīto mērķu sasniegtos rezultātus. “Tiek dots liels rāmis visiem iepriekšējiem mēģinājumiem pieprasīt šāda veida informāciju no lielajiem uzņēmumiem un tādējādi saprast, kas un kā tajos notiek,” uzsver A. Alksne- Bensone. Viņa norāda, ka pēc sākotnējām aplēsēm šīs direktīvas prasība attieksies kopumā aptuveni uz 50 000, bet Latvijā sākotnēji uz apmēram 200 kompānijām, perspektīvā - ap 5000. Prasība gada pārskata vadības ziņojumā ietvert ilgtspējas ziņojumu no 2024. gada 1. janvāra attieksies uz uzņēmumiem, kas atbilst diviem no trīs lielumiem: 500 un vairāk darbinieki; neto apgrozījums 40 milj. eiro; bilances kopsumma 20 milj. eiro (tie ir tie uzņēmumi, kurus skāra iepriekšējā direktīva par nefinanšu informācijas atklāšanu).

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD), veicot fitosanitārās pārbaudes augļu dārzos, konstatēja bīstamo augu karantīnas organismu plūmju virālās bakas (Prunus pox virus, Sharka virus).

Infekcija konstatēta nelielos ražojošajos dārzos Balvu (0.5 ha liels dārzs), Dobeles un Aizkraukles (ap 0.1 ha lieli dārzi) rajonos. Lai novērstu infekcijas izplatīšanās risku un veiktu visus nepieciešamos pasākumus, lai tā neieviestos Latvijā, VAAD pieņēmis lēmumu par inficēto augu iznīcināšanu. Tiks iznīcināti arī tie koki, kas atrodas ar inficētajiem tiešā saskarē – saskaras to vainagi. Kopumā visos dārzos tiks uzdots iznīcināt ap 15 kokiem. Tiks veikta arī augu apstrāde pret izplatību veicinošiem vektoriem – laputīm, kā arī iznīcināto saimniekaugu atvases tiks apstrādātas ar herbicīdu.

Šodien notikušajā sanāksmē VAAD informējis par infekcijas konstatēšanu Latvijas augļkopju asociācijas, Latvijas Valsts augļkopības institūta, Pūres dārzkopības un pētniecības centra un Stādu audzētāju biedrības pārstāvjus, kuri VAAD noteiktos fitosanitāros pasākumus novērtēja kā optimālākos infekcijas apkarošanai. Infekcijas skartie koki aiziet bojā, un vienīgais veids, kā apkarot vīrusu, ir inficēto koku iznīcināšana. Līdzīgi pasākumi tiek piemēroti arī citās valstīs, kurās tika konstatēta šī infekcija, tostarp Lietuvā.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) uz laiku daļēji apturējis piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības “Straupe” darbību, jo no Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) saņemtā informācija liecina, ka vairākiem uzņēmumā strādājošajiem konstatēta patogēnās mikrofloras (patogēnie E.Coli) klātbūtne.

Apturēta uzņēmuma fasēšanas līnija, kurā produkti manuāli tika pildīti atkārtoti izmantojamos traukos.

PKS “Straupe” ražotie manuāli fasētie piena produkti tika piegādāti 14 pirmsskolas izglītības iestādēm laikā, kad ar E.Coli izraisītu zarnu infekciju saslima vairāki šo iestāžu audzēkņi dažādos Latvijas reģionos.

Veicot pārbaudes pirmsskolas izglītības iestāžu ēdināšanas blokos, PVD ņēma dažādu pārtikas produktu, tostarp piena produktu, gaļas, augļu un dārzeņu, kā arī gatavo ēdienu paraugus laboratoriskajai izmeklēšanai.

Tāpat pārbaužu laikā tika iegūta informācija par pārtikas produktu piegādātājiem, tostarp PKS “Straupe”.

Arī šajā uzņēmumā ražoto produktu paraugi nosūtīti laboratoriskajai izmeklēšanai uz verotoksigēnā E. Coli klātbūtni.

Smiltenes vidusskolā konstatētā zarnu infekcija, visticamāk, ir norovīruss, un saslimušo skaits līdz šodienai pieaudzis līdz 61 bērnam, informēja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Arāja.

Viņa gan uzsvēra, ka epidemioloģiskā izmeklēšana turpinās. Visi saslimušie ārstējas ambulatori un saslimšana norit ģimenes ārstu uzraudzībā.

Tikmēr Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pārbaudē konstatējis, ka ēdienu skolas un arī bērnudārza audzēkņiem gatavoja skolas virtuvē, turklāt tajā konstatēti vairāki vispārīgās higiēnas prasību pārkāpumi, tostarp, dezinfekcijas un tīrīšanas pasākumu realizācijā, personāla higiēnā - roku mazgāšanā.

Smiltenes vidusskolas direktore Ilze Vergina informēja, ka skolēnu ēdināšanas pakalpojumus skolā esošajā virtuvē nodrošina SIA Draugs-SD. Šo informāciju apstiprināja arī PVD. Aģentūrai LETA patlaban nav izdevies sazināties ar Draugs-SD vadību.

Pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pieprasījuma Valsts ieņēmumu dienests (VID) varēs nodot datus par to cilvēku nodarbinātību, kas saslimuši ar infekcijas slimību un rada nopietnu sabiedrības veselības apdraudējumu, paredz Veselības ministrijas (VM) Epidemioloģiskās drošības likumprojekts.

Epidemioloģiskās drošības likumprojektu VM sagatavojusi, lai, pārņemot Covid-19 pandēmijas laikā gūto pieredzi, nodrošinātu gatavību jauna epidemioloģiskās drošības apdraudējuma gadījumā, kā arī veiktu tehniskus precizējumus saistībā ar izmaiņām citos normatīvajos aktos.

Saņemot informāciju par inficēto, SPKC varēs salīdzināt inficētās personas personas kodu ar VID pieejamo informāciju, tādējādi izdalot atsevišķas profesiju grupas, piemēram, pedagogus, ārstniecības personas un citus, kurām ir lielāks risks saslimt ar infekciju slimību.

Pašlaik SPKC nav pieejama VID rīcībā esošā informācija par personas nodarbinātību. Datu apmaiņa ar VID ministrijas ieskatā ļaus padziļināti analizēt epidemioloģisko situāciju un iegūt datus inficēšanās vietu un veidu noskaidrošanai, lai ieviestu attiecīgus aizsardzības pasākumus.

Ceturtdien, 30. janvārī, notiks Eiropas Centrālās bankas vienotā uzraudzības mehānisma pirmā Uzraudzības valdes sēde, kurā pārrunās priekšlikumus Vienotās uzraudzības ietvaram, ko plānots nodot publiskajai apspriešanai februāra sākumā.

Uzraudzības valdē (Supervisory Board) Latvijas banku uzraudzības iestādi pārstāvēs Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Kristaps Zakulis, informē FKTK.

Uzraudzības valde ir izveidota, lai plānotu un īstenotu ECB uzraudzības pienākumus, veiktu sagatavošanās darbus vienotā uzraudzības mehānisma veiksmīgai uzsākšanai, kā arī pilnībā sagatavotu lēmumu projektus, kas tiks nodoti ECB Padomei apstiprināšanai. ECB Padomei būs tiesības šos lēmumprojektus apstiprināt bez grozījumiem vai noraidīt (beziebildumu procedūra), tādējādi nostiprinot Uzraudzības valdes lomu.

Uzraudzības valde sastāv no Uzraudzības valdes priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka, četriem ECB pārstāvjiem, kā arī no katras iesaistītās valsts banku uzraudzības iestādes pārstāvja. Valstīs, kur centrālajai bankai nav banku uzraudzības funkcijas, piemēram, Latvijā, ECB Uzraudzības valdē var pieaicināt centrālās bankas pārstāvi. Latvijas Bankas izvirzītā pārstāve ir tās padomes locekle Zoja Razmusa, kuras kompetencē būs kopējās finanšu sistēmas stabilitātes jautājumi.

Ja esi saskāries ar iespējamu korupciju, tad tagad ir ātrs, ērts un drošs veids saziņai ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB). Jaunā ziņošanas platforma un tās mobilā lietotne “Ziņo KNAB!” gan nodrošina anonimitātes iespēju, gan ļauj sekot līdzi iesniegtās informācijas virzībai. Tas nozīmē, ka nav obligāti jāraksta oficiāli iesniegumi vai jāsūta vēstules – pietiek ievadīt nepieciešamo informāciju ziņošanas platformas vai lietotnes lauciņos.

Aptauju dati par korupcijas uztveri liecina, ka 61 % Latvijas iedzīvotāju, saskaroties ar korupciju, ir gatavi par to ziņot. Tajā pašā laikā 42 % ir gatavi ziņot tikai tad, ja tiek nodrošināta viņu anonimitāte. Atbildot uz sabiedrības pieprasījumu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izveidojis jaunu ziņošanas platformu un tās mobilo lietotni “Ziņo KNAB!”, kas piedāvā iespēju saglabāt ziņotāja anonimitāti un sazināties ar atbildīgo KNAB amatpersonu.

Nevēlies rakstīt iesniegumu? Izvēlies ”Ziņo KNAB!”

“Ziņo KNAB!” ir iekļauti divi ziņošanas veidi – pārkāpuma ziņojums par korupciju, kurā ietverta anonimitātes iespēja, un trauksmes cēlēja ziņojums. Visiem iesniegtajiem ziņojumiem tiek piešķirti unikāli identifikācijas numuri, kas dod iespēju sekot līdzi iesniegtās informācijas virzībai un nepieciešamības gadījumā ar sarakstes starpniecību iesniegt papildu ziņas vai precizējumus atbildīgajai KNAB amatpersonai.

Kopš 2020.gada sākuma darba attiecības ar Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC) pārtraukuši 14 darbinieki, aģentūrai LETA pavēstīja Slimību profilakses un kontroles centra pārstāve Ilze Arāja.

Tikmēr kopš 2021.gada sākuma SPKC pametuši trīs darbinieki.

Kā vēsta "Latvijas Avīze", atlūgumu uzrakstījusi arī Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja, medicīnas doktore Elīna Dimiņa.

Laikraksts atzīmē, ka centrā sarūk vadošo un labi izglītoto speciālistu skaits. Algas svārstās no 940 līdz 1600 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas esot viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc epidemiologi pamet darbu.

"Latvijas Avīze" noskaidrojusi, ka atlūgumu uzrakstījusi Dimiņa, kura kādu laiku atpūtīšoties no pandēmijas laika radītās milzīgās darba pārslodzes. Viņa savas Ūmeo universitātē Zviedrijā iegūtās zināšanas un pieredzi izmantoja, lai analizētu koronavīrusa izplatību un katru dienu sazinātos ar kolēģiem Eiropas valstīs.

Durvis vērusi Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas 7. infekcijas slimību nodaļa, kas renovēta ar ERAF līdzfinansējumu.

Infekcijas slimību nodaļā ik gadu palīdzību saņem 3000 mazo pacientu. Vairāk nekā pusi no gadījumiem veido zarnu infekcijas slimības un tām seko dažādas lokalizācijas elpceļu infekcijas, kā arī tipiskās bērnu infekcijas, piemēram, skarlatīna, vējbakas, cūciņas un citas. Šajā nodaļā palīdzību saņem arī pacienti ar hepatoloģiskām (aknu) infekcijām, informēja slimnīcas pārstāve Romēna Namniece.

Celtniecības darbi nodaļā noritēja 3735 m² platībā. Katra palāta aprīkota ar atsevišķu sanitāro mezglu, kas mazinās infekciju pacientu savstarpēju kontaktēšanos un līdz ar to infekciju apmaiņu. Palātas paredzētas tikai divu pacientu aprūpei un ārstēšanai. Nodaļa krāsota saulainās krāsās, rotāta ar sienu gleznojumiem. Infekcijas slimību nodaļas kanalizācijas ūdeņiem tiek veikta atsevišķa attīrīšana ar augstu filtrāciju pakāpi, kas nodrošina slimību ierosinātāju nenokļūšanu pilsētas kanalizācijas ūdeņos.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) nevienā no universālveikalā «Stockmann» darbinieku ēdināšanas blokā ņemto pārtikas paraugu un nomazgājumu laboratoriskajiem izmeklējumiem nav konstatējis piesārņotājus, taču pārbaudē atklāti atsevišķi vispārīgās higiēnas prasību pārkāpumi.

PVD ir saņēmis visus tirdzniecības centra «Stockmann» darbinieku ēdināšanas blokā ņemto pārtikas paraugu un nomazgājumu laboratorisko izmeklējumu rezultātus. «Visi laboratorisko izmeklējumu rezultāti ir negatīvi. Pārbaudē ir konstatēti atsevišķi vispārīgās higiēnas prasību pārkāpumi,» sacīja PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova. Tāpat viņa pastāstīja, ka arī līdz šim saņemtie pie piegādātāja ņemto paraugu laboratorisko izmeklējumu rezultāti ir negatīvi.

PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja piebilda, ka epidemioloģisko izmeklēšanu, kuras mērķis ir noskaidrot saslimšanas cēloņus, veic Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), kas sniegs gala atzinumu par saslimšanas cēloņiem. Marčenkova gan vērsa uzmanību - starptautiskā pieredze nereti rāda, ka ne visos uzliesmojumu gadījumos ir iespējams iegūt informāciju par iespējamo infekcijas avotu.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pagaidām neprognozē, vai izdosies noskaidrot un pierādīt zarnu infekcijas izplatības cēloni Siguldā.

PVD ģenerāldirektors Māris Balodis intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» pirmdien sacīja, ka saslimšana konstatēta Siguldas bērnudārzos «Saulīte», «Ieviņa», «Pasaciņa», «Pīlādzītis» un «Tornīši», taču pagaidām runa ir par samērā mazu skaitu saslimušo katrā no šīm iestādēm.

«Dīvaini šajā situācijā ir tas, ka pagaidām runa ir par samērā mazu daudzumu saslimušo katrā no šīm iestādēm,» teica Balodis, piebilstot, ka trijās no minētajām iestādēm ir pilnīgi atsevišķas virtuves ar atsevišķu personālu, kas gatavo ēdienu uz vietas, bet divas iestādes saņem pārtikas produktus no citiem uzņēmumiem.

«Klasiskā gadījumā, ja infekcija būtu saistīta tieši ar pārtikas bloku, tas būtu viens pārtikas bloks. Tādi gadījumi mums ir bijuši, piemēram, ar SIA «Kindercatering», kur viens pārtikas bloks ēdināja 17 bērnudārzus un visos tika konstatēta salmonellas saslimšana. Šajā gadījumā mums ir atsevišķas virtuves, maz saslimušo bērnu, un, paldies dievam, higiēnas situācija nenorāda uz to, ka tur būtu labvēlīgi apstākļi infekcijas izplatībai, tātad pamata higiēnas nosacījumi tiek ievēroti,» minēja PVD ģenerāldirektors.

Vairāki Latvijas IKT nozares un zinātnes pārstāvji - "LMT", "MakIT", "Mobilly", "TestDevLab", "Zippy Vision", Latvijas Universitātes eksperti, "TechHub" Riga līdzdibinātājs Andris K. Bērziņš - ir apvienojušies iniciatīvā, lai brīvprātīgi un bez maksas radītu lietotni, kas varētu palīdzēt ierobežot vīrusa izplatību Latvijā un ātrāk atvieglot ārkārtas stāvokļa ierobežojumus.

Lietotnes risinājuma izvērtēšanā iesaistījušās arī vairākas valsts iestādes, t. sk. Valsts prezidents un Valsts prezidenta kanceleja, Slimību profilakses un kontroles centrs, NATO StratCom, kā arī medicīnas nozares profesionāļi un epidemiologi.

Plānoto lietotni ikviens iedzīvotājs Latvijā varēs brīvprātīgi un bez maksas lejupielādēt savā telefonā. Tā darbosies, izmantojot Bluetooth tehnoloģiju, un būs pieejama ierīcēm gan ar IOS, gan ar Android operētājsistēmām.

Lietotnes izstrāde tiek balstīta uz Eiropas datu aizsardzības principiem. Neatklājot atrašanās vietas koordinātas, saslimšanas gadījumā tādējādi varētu informēt visus, kuri arī izmanto šādu lietotni un ar kuriem slimnieks ir bijis kontaktā tuvāk par apmēram 2-4 metriem un ilgāk par apmēram 15 minūtēm."Kaut arī Latvija šobrīd ir valsts ar vieniem no mērenākajiem ierobežojumiem, tomēr tie ievērojami ietekmē cilvēku aktivitātes. Lai ierobežojumus atvieglotu, ir jāievieš papildu piesardzības pasākumi, ko jau ir izdarījušas vairākas citas valstis. Panākumu pamatā ir plaša testēšana un kontaktu meklēšana. Mobilās lietotnes varētu atvieglot kontaktu meklēšanu un paātrināt testēšanas laiku. Tas palīdzētu labāk ierobežot infekciju un samazināt ierobežojumus. Ir lieliski, ka Latvijā ir ekspertīze šādu mobilo lietotņu radīšanai, un īpaši pozitīvi, ka procesā ir iesaistīti daudzi vadošie uzņēmumi un tas notiek sociālā projekta ietvaros," norāda Veselības ministrijas galvenais infektologs, profesors Uga Dumpis.

Jelgavas uzņēmums, kurā jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 apstiprināta sešiem darbiniekiem, ir apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs SIA "Velis-A", apliecināja tā vadītājs un līdzīpašnieks Aldis Knāviņš.

Viņš stāstīja, ka viena no uzņēmuma darbiniecēm marta sākumā atgriezusies no ārzemēm, taču tajā laikā uz konkrēto valsti nebija ieviesti ierobežojumi, un arī saslimšana neesot bijuši plaša. Tāpēc uz viņu neesot attiecināmi noteikumi par pašizolāciju. Līdz ar to Knāviņš uzskata, ka nevar droši pateikt, ka tieši uzņēmuma darbinieki ir infekcijas avots.

Viņš stāstīja, ka 15.martā bija devies pastaigā gar jūru, sasvīdis, un pārģērbies sausās drēbēs, bet nākamajā dienā sajuties slikti, kāpusi temperatūra. Tā kā aizdomu par Covid-19 nav bijis, viņš ir devies uz biroju, bet vēlāk līdzīgi simptomi parādījušies arī vēl vairākiem darbiniekiem, kuri līdz tam ir strādājuši ar klientiem.