Jaunākais izdevums

Eiropas un ASV biržās akciju cenas otrdien lielākoties pieauga, savukārt naftas cenas turpināja samazināties.

Lai gan otrdien publiskotie dati liecina, ka Vācijas investoru pārliecības līmeni atspoguļojošais ZEW indekss augustā krities līdz 14 gados zemākajam līmenim, Eiropas biržās galvenokārt bija vērojams kāpums. To veicināja eiro un sterliņu mārciņas zemais kurss.

ASV biržās dienas sākumā investoru noskaņojumu sabojāja dati, kas rāda, ka jaunu mājokļu būvniecība Savienotajās Valstīs jūlijā samazinājusies, taču vēlāk sekojošie dati par mazumtirdzniecības tīkla "Walmart" labajiem finanšu rezultātiem izraisīja optimismu.

Naftas cenas otrdien turpināja sarukt, nerimstot spekulācijām, ka izdosies atdzīvināt Irānas kodolpaktu, tāpēc pasaules tirgos atgriezīsies Irānas nafta, kas pašlaik ir pakļauta sankcijām. Turklāt cenu krituma tendenci pastiprināja naftas ieguves apmēra palielināšana Lībijā.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 0,7% līdz 34 152,01 punktam, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,2% līdz 4305,2 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,2% līdz 13 102,55 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien pieauga par 0,4% līdz 7536,06 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kāpa par 0,7% līdz 13 910,12 punktam, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 0,3% līdz 6592,58 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena otrdien kritās par 2,7% līdz 87,00 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 2,6% līdz 92,61 dolāram par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru otrdien saglabājās līmenī 1,0166 dolāri par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru pieauga no 1,2055 līdz 1,2092 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 133,33 līdz 134,21 jenai par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu kritās no 84,29 līdz 84,04 pensiem par eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK apstiprina DelfinGroup akcionāriem piederošo uzņēmuma akciju publiskos piedāvājumus

Db.lv, 21.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir apstiprinājusi divu lielāko AS DelfinGroup akcionāru – SIA L24 Finance un SIA EC finance – iesniegtos prospektus par daļu sev piederošo akciju pārdošanu, izsakot publiskos piedāvājumus.

Tādējādi visiem investoriem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā būs iespēja iegādāties līdz 5,4 miljoniem DelfinGroup akciju. Publisko piedāvājumu ietvaros L24 Finance piedāvās iegādāties līdz 3,65 miljoniem akciju, bet EC finance – līdz 1,75 miljoniem akciju.

Akcijas cena biržā šobrīd (20. septembrī uz Nasdaq Riga biržas akciju tirdzniecības sesijas slēgšanas brīdi) ir 1,516 eiro. Tāpat, vadoties pēc Nasdaq Riga datiem, akcijas apjoma vidējā svērtā cena no 2022. gada 12. jūlija līdz 2022. gada 12. septembrim ir bijusi 1,485 eiro. Savukārt, publisko piedāvājumu ietvaros akcijas tiks piedāvātas par 1,44 eiro, tādējādi, saskaņā ar ierasto tirgus praksi šādiem darījumiem, piedāvājot atlaidi no akcijas vidējās svērtās cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada aprīlī, salīdzinot ar 2021. gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 13,0 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022. gada aprīlī, salīdzinot ar 2021. gada aprīli, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei, apģērbam un apaviem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 17,4 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija sieram un biezpienam (+25,3 %), piena produktiem (+31,0 %), pienam (+34,9 %) un jogurtam (+24,0 %). Cenas pieauga miltiem un citiem graudaugiem (+49,6 %), maizei (+13,0 %), konditorejas izstrādājumiem (+10,7 %), makaronu izstrādājumiem (+32,7 %), rīsiem (+33,1 %). Dārgāki bija svaigi augļi (+17,2 %), svaigi dārzeņi (+13,5 %) un kartupeļi (+57,5 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieauga par 2,2%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2021.gada jūliju - patēriņa cenas palielinājās par 21,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 10,8%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022.gada jūlijā, salīdzinot ar 2021.gada jūliju, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 24,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija sieram un biezpienam (par 33,7%), piena produktiem (par 39,3%), pienam (par 36,6%) un jogurtam (par 29,9%). Dārgāka bija maize (par 28,3%), konditorejas izstrādājumi (par 20,6%), milti un citi graudaugi (par 56,8%), makaronu izstrādājumi (par 35,5%), rīsi (par 30,9%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā pieauga par 4%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2021.gada maiju - patēriņa cenas palielinājās par 16,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 7,8%.

Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, kas sasniedza straujāko kāpumu mēneša laikā pēdējos 28 gados, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, mājokļa iekārtai, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, kā arī ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem.

Atbalsta atcelšana pastiprina inflāciju 

Maijā mēneša laikā vidējais cenu līmenis palēcās par 4%, gada inflācijai sasniedzot...

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,9%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu attiecīgajā grupā bija mājputnu gaļai (+15,1%). Dārgāka bija arī maize (+4%), ko galvenokārt ietekmēja akciju noslēgumi. Cenu kāpums bija žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+3,9%), sieram un biezpienam (+3,7%), konditorejas izstrādājumiem (+3,8%), miltiem un citiem graudaugiem (+6,7%), olām (+7,3%), gaļas izstrādājumiem (+5,3%), kā arī skābajam krējumam (+4%).

Patēriņa cenas Latvijā aug ievērojami straujāk kā citur Eiropā 

Cenu kāpums Latvijā nemazinās, un patēriņa cenas Latvijā aug ievērojami straujāk kā...

Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga arī šokolādei (+3,5%), žāvētiem augļiem un riekstiem (+4,8%). Dārgākas bija žāvētas, kūpinātas vai sālītas zivis (+7,1%), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+2,7%) un saldētas zivis (+6,2%). Sadārdzinājās arī makaronu izstrādājumi (+2,7%) un piens (+1%).

Savukārt cenas maijā salīdzinājumā ar aprīli samazinājās svaigiem dārzeņiem (-6,5%) un svaigiem augļiem (-3,1%). Akciju ietekmē lētāka bija kafija (-1,5%).

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 15,9%, kas ir straujākais kāpums grupā mēneša laikā pēdējos 28 gados.

CSP norāda, ka no 2022.gada 1.janvāra līdz 30.aprīlim tika piemēroti maksas atvieglojumi atbilstoši Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumam elektroenerģijai, dabasgāzei un siltumenerģijai. Beidzoties šiem maksas atvieglojumiem, no 1.maija elektroenerģijas maksā atkal tika iekļauta maksa par elektroenerģijas sistēmas pakalpojumiem un obligātā iepirkuma (OIK) un jaudas komponentēm, kā rezultātā elektroenerģijas vidējais cenu līmenis pieauga par 59,7%.

Siltumenerģijai līdz šim atvieglojumu ietvaros bija noteikti cenu griesti, bet ņemot vērā atvieglojumu perioda beigas, siltumenerģija sadārdzinājās par 15,4%. Kopš 1.maija vairs nebija spēkā arī maksas kompensācija dabasgāzei, kas iepriekš attiecās uz lietotājiem ar noteiktu patēriņu, līdz ar to dabasgāzes vidējais cenu līmenis pieauga par 26,3%. Dārgāks bija cietais kurināmais, mājokļa īres maksa, kā arī sašķidrinātā gāze balonos.

Mājokļa iekārtas grupā cenas mēneša laikā pieauga vidēji par 2,8%. Mēneša laikā akciju noslēgumu ietekmē cenu kāpums bija mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, kā arī traukiem. Cenas palielinājās mājokļa mēbelēm, neelektriskajiem virtuves piederumiem un priekšmetiem.

Ar transportu saistītās preces un pakalpojumi mēneša laikā kļuva dārgāki par 2,8%. Degviela sadārdzinājās par 4,8%, pieaugot dīzeļdegvielas cenām par 4,2%, benzīna - par 6,2% un auto gāzes - par 1,3%. Cenas kāpa riepām, kā arī lietotām automašīnām. Lētāki bija pasažieru aviopārvadājumi.

Ar atpūtu un kultūru saistām precēm un pakalpojumiem cenas mēneša laikā kāpa par 1,2%. Noslēdzoties akcijām dārgākas bija rotaļlietas, kā arī barība lolojumdzīvniekiem. Vidējais cenu līmenis palielinājās daiļliteratūras grāmatām, personālajiem datoriem un ziediem.

Restorānu un viesnīcu pakalpojumu vidējais cenu līmenis mēneša laikā pieauga par 2,7%. Viesnīcu pakalpojumi sadārdzinājās vidēji par 13,5%, restorānu un kafejnīcu pakalpojumi - par 1,5%, bet ēdnīcu pakalpojumi - par 2,8%.

Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas palielinājās par 2,3%, ko ietekmēja akciju noslēgumi personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums mēneša laikā bija apģērbiem, alum, vīnam, tabakas izstrādājumiem, zobārstniecības pakalpojumiem, farmaceitiskajiem produktiem. Savukārt cenas samazinājās stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Savukārt lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022.gada maijā, salīdzinot ar 2021.gada maiju, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei, mājokļa iekārtai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 18,2%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu minētajā grupā bija sieram un biezpienam (+27,8%), piena produktiem (+28,8%), pienam (+31,2%) un jogurtam (+20,8%). Cenas pieauga maizei (+17,1%), miltiem un citiem graudaugiem (+52,7%), konditorejas izstrādājumiem (+13,5%), makaronu izstrādājumiem (+38,8%), rīsiem (+30,5%) un brokastu pārslām (+10,4%).

Gada laikā cenas palielinājās arī mājputnu gaļai (+33,6%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+10,6%), gaļas izstrādājumiem (+19,2%), cūkgaļai (+7,9%), liellopu gaļai (+17,4%). Dārgāki bija kartupeļi (+60,3%), svaigi dārzeņi (+7,3%) un svaigi augļi (+7,2%). Cenu kāpums bija kafijai (+16,5%), saldējumam (+22,4%), augu eļļai (+35,0%), sviestam (+23,2%), svaigām vai atdzesētām zivīm (+33,2%), olām (+12,5%), cukuram (+25,3%), šokolādei (+11,3%), konservētām vai pārstrādātām zivīm un jūras velšu izstrādājumiem (+15,8%), ievārījumam un medum (+14,9%), augļu un dārzeņu sulām (+9,4%), mērcēm un garšvielu piedevām (+18,3%), sālim un garšvielām (+20,2%).

Tāpat gada laikā sadārdzinājās saldētas zivis (+20,9%), žāvētas, kūpinātas vai sālītas zivis (+18%), olīveļļa (+12,7%), tūlītējai lietošanai gatavi ēdieni (+14,7%), margarīns (+20,1%) un saldumi (+9,6%).

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 5,5%. Alkoholisko dzērienu cenas kāpa par 5%, galvenokārt sadārdzinoties stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, alum un vīnam. Gada laikā tabakas izstrādājumu cenas palielinājās par 6,5%.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis gada laikā palielinājās par 34,4%.

Būtiskākais cenu kāpums gada laikā bija siltumenerģijai, elektroenerģijai, dabasgāzei un cietajam kurināmajam. Dārgāka bija atkritumu savākšana, materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam, mājokļa īre, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, kanalizācijas pakalpojumi, ūdensapgāde, kā arī mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi.

Mājokļa iekārtas grupā cenas gada laikā kāpa vidēji par 9,8%, galvenokārt sadārdzinoties mājokļa mēbelēm, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, galvenajām mājsaimniecības ierīcēm, neelektriskiem virtuves piederumiem un priekšmetiem, mājokļa uzkopšanas un mājsaimniecības pakalpojumiem, kā arī traukiem.

Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 6,4%. Dārgāki bija zobārstniecības pakalpojumi, ārstu speciālistu pakalpojumi un farmaceitiskie produkti.

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas gada laikā palielinājās par 27,5%, ko noteica degvielas cenu pieaugums par 51,1%. Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 57,6%, benzīns - par 44,9%, bet auto gāze - par 29,1%. Vidējais cenu līmenis pieauga personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, lietotām automašīnām, rezerves daļām un piederumiem personiskajiem transportlīdzekļiem.

Restorānu un viesnīcu pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 12,1%. Gada laikā cenas kāpa ēdināšanas pakalpojumiem, tostarp sadārdzinājās restorānu un kafejnīcu pakalpojumi - par 10,9%, ēdnīcu pakalpojumi - par 9,4%, ātrās ēdināšanas pakalpojumi - par 9,6%. Cenu pieaugums bija arī viesnīcu pakalpojumiem.

Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas gada laikā palielinājās par 12,7%, ko ietekmēja cenu kāpums personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem. Dārgāka bija autotransportlīdzekļu apdrošināšana, frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumi un finanšu pakalpojumi.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums gada laikā bija apģērbiem, apaviem, atpūtas un sporta pakalpojumiem, barībai lolojumdzīvniekiem, kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, telekomunikāciju pakalpojumiem un ziediem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nasdaq Riga biržā sācies pieteikšanās periods DelfinGroup akciju iegādei

Db.lv, 26.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 26. septembrī, Nasdaq Riga biržā sākusies pieteikšanās uz AS DelfinGroup akcionāru publisko piedāvājumu akcijām. Latvijas, Igaunijas un Lietuvas investori publisko piedāvājumu akcijām varēs pieteikties līdz 5. oktobrim, ieskaitot.

Investoriem būs iespēja iegādāties daļu no diviem lielākajiem uzņēmuma akcionāriem – SIA L24 Finance un SIA EC finance – piederošajām DelfinGroup akcijām. Akcionāri publisko piedāvājumu ietvaros pārdos līdz 5,4 miljoniem DelfinGroup akciju, t.i. līdz 11,92% no visām DelfinGroup akcijām. Vienas akcijas cena ir 1,44 eiro.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) abus akciju publiskā piedāvājuma prospektus apstiprināja 20. septembrī. Atbilstoši prospektiem, publisko piedāvājumu ietvaros L24 Finance piedāvās iegādāties līdz 3,65 miljoniem akciju, bet EC finance – līdz 1,75 miljoniem akciju. Akciju publisko piedāvājumu rezultātu paziņošana paredzēta 10. oktobrī, bet iegādāto akciju pārskaitīšana jeb piedāvājuma izpilde plānota 12. oktobrī. Piedāvājuma akcijas tiks piešķirtas proporcionāli (pro-rata) piedāvājuma periodā saņemtajiem iegādes pieteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieaugušas par 3,3%, bet gada laikā jeb salīdzinājumā ar 2021.gada martu - par 11,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, palielinājās par 5,6%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām martā, salīdzinot ar 2021.gada martu, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, mājokļa iekārtai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 14,7%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (par 22%) un kartupeļiem (par 58,6%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju Latvijā pieauga par 0,4%, bet gada laikā - šogad augustā salīdzinājumā ar 2021.gada augustu - patēriņa cenu kāpums, tāpat kā pirms mēneša, bija 21,5% apmērā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, augustā pieaudzis par 12,3%.

2022.gada augustā, salīdzinot ar jūliju, būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, veselības aprūpei, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,9%.

Būtiskākais cenu pieaugums bija sieram un biezpienam (+4,2%), konditorejas izstrādājumiem (+3,3%), kā arī svaigiem augļiem (+3,9%). Dārgāks bija cukurs (+14,8%), piens (+3,8%), milti un citi graudaugi (+4,3%), saldējums (+4,6%). Akciju noslēgumu rezultātā cenas kāpa maizei (+0,8%), čipsiem (+11,7%), saldumiem (+5,8%), makaronu izstrādājumiem (+3,6%), ievārījumam un medum (+3,2%), kā arī brokastu pārslām (+4,9%). Cenas palielinājās arī rīsiem (+3,9%) un mājputnu gaļai (+0,6%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijā pieauga par 2,4%, bet gada laikā - šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2021.gada jūniju - patēriņa cenas palielinājās par 19,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūnijā pieaudzis par 9,2%.

Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām 2022.gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam apģērbam un apaviem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 3%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu mēneša laikā attiecīgajā grupā bija kafijai (+8,3%), galvenokārt noslēdzoties akcijām. Akciju noslēgumu rezultātā dārgāka bija žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+4,2%), maize (+2,2%), saldējums (+5,7%), mājputnu gaļa (+2,1%), jogurts (+5,1%). Cenu kāpums bija konditorejas izstrādājumiem (+5%), šokolādei (+5,7%), miltiem un citiem graudaugiem (+4,2%), kā arī saldumiem (+10,1%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Censties zaudēt pēc iespējas mazāk un pat pameklēt ieguldījumu iespējas

Jānis Šķupelis, 06.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules lielākajos vērtspapīru tirgos šis gads pagaidām ir bijis visai pasmags. ASV akciju cenu izmaiņu raksturojošā Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība flirtē ar lāču tirgu. Par to tiek saukta cenu atkāpšanās no iepriekšējām augstienēm, kas šoreiz tika fiksētas gandrīz precīzi gadu mijā, vismaz par 20%.

Tāpat spēji sarukusi lielas daļas Eiropas lielāko uzņēmumu akciju cena, un izpārdošana vērojama arī Ķīnas tirgū. Problēmu loks izskatās pietiekami varens – visās pasaules malās sevi pieteikusi strauja inflācija, kuru paspilgtinājis Krievijas sāktais karš Ukrainā. Augstā inflācija savukārt liek centrālajām bankām darīt ko teju aizmirstu – padarīt stingrāku savu monetāro politiku. Attiecīgi centrālo banku atbalsta zudums vērtspapīru tirgū draud nomainīt veselu laikmetu.

Pietiekami nozīmīgas bažas ir par to, ka centrālajām bankām inflāciju neizdosies apkarot bez recesijas izraisīšanas. Tāpat pa bremzēm spiež ilgstoši varenais pasaules ekonomikas izaugsmes dzinulis Ķīna. Lielus jautājumus par pasaules tirdzniecības nākotni liek uzdot arī jau minētais karš Eiropā. Lai nu kā – ja vērtē noskaņojumu finanšu tirgū, tad šobrīd visai daudz tāpat tiek spriests par to, ka cenu kritums kādus aktīvus var būt padarījis jau nosacīti lētus, un tādējādi šī varētu būt iespēja tos iegādāties ar atlaidēm. Daļēji par to droši vien ir atbildīga pieredze kopš iepriekšējās finanšu krīzes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pasaules finanšu tirgi un mūsu pensiju uzkrājumi divu karu ēnā

Zigurds Vaikulis, "CBL Asset Management" investīciju direktors, 07.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgi pēdējos gados nav bijusi nekāda mierīga pastaiga parkā (dēļ Covida, protams), taču galu galā visus satraukumus tirgus kompensēja ar cienījamu ieguldījumu atdevi.

Valsts fondēto pensiju sistēmas populārākā plānu grupa (ar pieļaujamo daļu akcijās līdz 50%) aizvadīto trīs gadu laikā ieguldītājiem pelnījuši vidēji 9% gadā, kopā 30%! Savukārt šis gads iesācies pavisam nelāgi – kopš gada sākuma visas plānu kategorijas ir mīnusos. Šogad cenas ir kritušas praktiski visos galvenajos finanšu tirgus segmentos – no ASV valdības papīriem līdz Ķīnas akcijām. Perfektā vētra.

Karš Ukrainā un karš pret inflāciju

Divi galvenie šī gada faktori, kas tā vai citādi atsaucas visos pasaules tirgus nostūros, ir globāls procenta likmju kāpums un karš Ukrainā. Ukrainas varonīgā pretošanās krievu agresoriem un pasaules reakcija uz notiekošo ir tēma, ar kuru mēs Latvijā jau vairāk nekā mēnesi ejam gulēt un mostamies, un loģiski, ka tā turpina dominēt arī globālajā ziņu plūsmā. Taču ticiet vai ne – visa šī vājprāta faktiskā ietekme uz pasaules finanšu tirgiem un arī Latvijas pensiju aktīviem ir ievērojami mazāka nekā procenta likmju kāpumam ASV un Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas cenu pieaugums turpinās, atsevišķu produktu sadārdzinājums sasniedz jau 98%, aprēķinājusi Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA), kas regulāri veic patēriņa preču cenu salīdzinājumu veikalos.

Asociācija aprēķina vidējās cenas mazumtirdzniecības uzņēmumu veikalos norādītajās cenu zīmēs, nerēķinot ražotāju noteiktās akciju cenas.

LTA fiksējusi, ka piena produktu grupā salīdzinot ar pagājušā gada decembri vērojams cenu pieaugums visām precēm, vislielākais pieaugums ir kefīram, kas sadārdzinājies vidēji par 37%. Piena un krējuma cena ir pieaugusi par 21%. Par 12-14% pieaugušas cenas sieram, sviestam, biezpienam, saldajam krējumam. Nemainīga palikusi tikai biezpiena sieriņa “Kārums” cena – vidēji 0.38 centi. Olu cena pieaugusi vidēji par 51% un tagad 10 M izmēra olas veikalos var iegādāties par 2.54 iepriekšējo 1.69 eiro vietā.

Karavela: Cenas zivju produktiem varētu pieaugt pat par 50% 

Tuvāko trīs līdz četru mēnešu laikā cenas zivju produktiem varētu pieaugt pat...

Gaļas produktiem tajā pašā periodā desu un cīsiņu cena pieaugusi par 12-17%, savukārt vistas, broilera cena pieaugusi par 26% - līdz 3.97 eiro par kilogramu. Vismazākais kāpums – 3% - sardelēm.

Maizes un labības izstrādājumu kategorijā vidējā cena baltmaizei šī gada martā bija 1.01 eiro, 2021. decembrī tā bija 0.57 eiro, sadārdzinājums par 77%. Rupjmaizei cena ir pieaugusi daudz mazāk - par 14%. Auzu pārslu vidējā cena pieaugusi par 39%, griķi tagad maksā par 25% dārgāk. Samazinājusies rīsu cena un tagad par kilogramu jāmaksā 1.79 eiro, kamēr decembrī -2.69 eiro. Arī makaroni un zirņi kļuvuši lētāki.

Pārtikas cenas turpinās augt arī nākamajā gadā 

Ņemot vērā Krievijas karadarbību Ukrainā, pārtikas cenas turpinās augt arī 2023.gadā, atzina...

Vislielāko sadārdzinājumu salīdzinājumā ar 2021.gada decembri piedzīvo sāls – iepriekšējo 0.56 eiro vietā, tas martā maksāja 1.11 eiro. Arī mannai ir ievērojams pieaugums – par 74%. Toties cukurs tikai par 8% kāpis cenā.

Augļu un dārzeņu cenas ir visdraudzīgākās. Šajā grupā gandrīz visiem populārākajiem ir cenas mazinājušās vai palikušas nemainīgas. Vienīgie kāpumi ir populārajiem cenu karos banāniem un tomātiem. Kāpušas cenas tikai eļļām - rapšu par 24%, saulespuķu – par 14 %.

Cenu pieaugums, visticamāk, ir jaunā realitāte 

Latvija nevar ietekmēt globālās cenas, tādēļ Latvijas valdības pretinflācijas pasākumu būtība...

LTA prezidents Henriks Danusēvičs norāda, ka Krievijas un Ukrainas kara ietekmi uz ekonomiku kopumā var raksturot kā stagflāciju. Tas nozīmē zemāku ekonomisko izaugsmi un augstāku inflāciju. Tās, protams, ir negatīvas sekas, taču dažas nozares, tostarp pārtika, var īstermiņā atgūties. "Pret Krieviju noteiktās sankcijas nozīmē gandrīz pilnīgu preču un kapitāla tirdzniecības dalībnieku izolāciju daudzos un dažādos veidos. Sankciju, rubļa vērtības krituma un iespējamās recesijas dēļ Krievija de facto izzūd kā Eiropas valstu tirdzniecības partneris. Līdzīga situācija būs ar Ukrainu kā tirdzniecības partneri, jo karadarbība ar visām no tā izrietošajām sekām, visticamāk, mazinās tirdzniecību. Jau šobrīd ir noteikt labības eksporta aizliegums. Energodegvielas cenu pieaugums ir trieciens Eiropai un ir grūti noteikt, kā pašreizējā krīze ietekmēs Eiropas enerģētikas pārveides projektu. Visticamāk, tas īstermiņā to palēninās un ilgtermiņā ievērojami paātrinās. Bēgļu pieplūdumam nav skaidras ekonomiskās ietekmes: īstermiņā tas ir saistīts ar palielinātiem valsts izdevumiem un vienlaicīgu atsevišķu uzņēmumu grupu attīstību un trūcīgāko mājsaimniecību ienākumu pieaugumu, kā arī plašāku piedāvājumu darbaspēka tirgū. Savukārt IKP pieauguma palēnināšanās šogad būs vēl bargāka, nekā tika pieņemts iepriekš. Izaugsme gada sākumā, iespējams, bija augstāka nekā iepriekš lēsts, tomēr vidējā pieauguma prognoze samazināta līdz 3%. Tajā pašā laikā inflācija pieaugs, sasniedzot maksimumu pēc dažiem mēnešiem," komentē H.Danusēvičs.

Viņš turpina, ka augstākas degvielas cenas (nav netiešo nodokļu samazinājuma), kā arī jaunā enerģijas (gāzes, elektrības) cenu pieauguma viļņa iespējamās otrās kārtas sekas palielina inflāciju. "Mēs gan nezinām naftas cenu maksimumu (ir paātrinātas sarunas par Irānas naftas importa embargo atcelšanu). Tomēr 2022.gada vidējā inflācija pieaugs līdz 8,4% ar maksimumu 9,5% maijā-jūnijā. Krievijas un Ukrainas karš padziļinās jau tā augsto spiedienu uz pārtikas cenām. Taču šis efekts nebūs ātrs, krass cenu kāpums, bet gan "paplašināsies" tuvāko mēnešu laikā. Lauksaimniecības ražošanas izmaksas palielināsies arī gāzes cenu kāpuma dēļ, kas izpaudīsies arī turpmākā slāpekļa mēslojuma cenu kāpumā. Ir arī nozares, kurās bēgļu pieplūdums no Ukrainas uz laiku var pozitīvi ietekmēt pieprasījumu. Tas galvenokārt attiecas uz nozarēm, kas ražo pirmās nepieciešamības preces, piemēram, pārtikas, dzērienu, tekstila, tabakas vai pat farmācijas nozari. Kara ietekmē, pēc Nielsen datiem, būtiski pieaudzis pieprasījums makaroniem, rīsiem un konserviem. Pašreizējie ģeopolitiskie notikumi maina patērētāju uzvedību. Tai pat laikā pieprasījuma pieaugums nav tik liels kā pandēmijas sākumā. Pieaugušais pieprasījums saistīts ar bažām, ko izraisījis kara uzliesmojums un iespējamie kara draudi Latvijai. Pircēji baidās, ka atsevišķas preces var nebūt plauktos, un, redzot, ka tās beidzas, jo citi tās pērk, paši dodas iepirkties. Pārtikas cenu kāpumu ietekmē gan graudu cenu pasaules tirgos, līdz ar to arī miltu cenu, kāpumu. Turklāt ir vērojams degvielas cenu pieaugums, arvien augstākas enerģijas, folijas, papīra un citu komponentu cenas, kas ietekmē preces gala cenu veikalā. Tātad par lētu pārtiku šogad varam aizmirst," norāda LTA prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pieauga, savukārt eiro vērtība kāpa pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidentes Kristīnes Lagardas paziņojuma, ka ECB līdz septembrim varētu izbeigt negatīvu procentlikmju laikmetu.

Akciju cenas Volstrītā, kas šogad lielākoties bija kritušās, pirmdien pieauga un noslēdza tirdzniecības sesiju ar solīdu kāpumu.

"Šī ir diena, kad [akciju] tirgus beidzot spēja atvilkt elpu, vismaz pagaidām," sacīja "National Securities" stratēģis Ārts Hogans.

Akciju cenas pozitīvi reaģēja uz ASV prezidenta Džo Baidena teikto, ka viņš apsver atcelt daļu no importa nodevām, kuras iepriekšējais ASV prezidents Donalds Tramps noteica Ķīnas precēm.

Baidens arī paziņoja, ka 13 valstis ir apvienojušās AS vadītā Āzijas-Klusā okeāna tirdzniecības iniciatīvā.

Daži tirgu novērotāji arī norādīja uz tehniskiem faktoriem, kas vedina uzskatīt, ka akciju cenas var būt sasniegušas īstermiņa minimumu un tām vajadzētu pieaugt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā karš Ukrainā ir ietekmējis pensiju plānus?

Jānis Rozenfelds, SEB Investment Management valdes priekšsēdētājs, 09.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas militārā agresija Ukrainā radījusi satraukumu arī pasaules finanšu tirgos, par to liecina cenu svārstības daudzu valstu akciju tirgos.

Tomēr kopumā finanšu tirgi šobrīd darbojas pragmatiski, ASV S&P 500 akciju tirgus indeksa kritums joprojām ir “korekcijas” līmenī (kritumu finanšu tirgos, kas nepārsniedz 10% atzīmi, mēdz dēvēt par “korekciju”). Citviet, piemēram Eiropā, akciju cenu lejupslīde uz 4. martu jau sasniegusi 12%-15% atzīmi.

Lejupslīde finanšu tirgos bija vērojama jau šī gada janvārī un februāri, vēl pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. Negatīvās tirgus tendences gada sākumā lielā mērā skaidrojamas ar finanšu tirgu cikliskumu – pēc kāpumiem seko kritumi. 2021. gads finanšu tirgos bija ļoti veiksmīgs; to galvenokārt veicināja ekonomikas atkopšanās pēc vīrusa izraisītās lejupslīdes, īpaši veiksmīgi bija tehnoloģiju uzņēmumi. Taču 2022. gada sākumā investoru lēmumos iezīmējās “nozaru rotācija”, proti uzsvara pārcelšana no tehnoloģijām uz citiem ekonomikas sektoriem. Papildus spriedzi radīja un turpina radīt arī inflācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā otrdien pieauga, bet Eiropas un Āzijas biržās kritās, savukārt jenas vērtība pret ASV dolāru sasniedza 20 gadu zemāko līmeni pirms gaidāmas ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) pārejas uz vēl stingrāku monetāro politiku.

Volstrītā tirdzniecības sesijas sākumā akciju cenas saruka pēc pesimistiskas Pasaules Bankas prognozes un mazumtirdzniecības milža "Target" brīdinājuma par peļņas problēmām.

Pasaules Banka samazinājusi pasaules ekonomikas šā gada pieauguma prognozi līdz 2,9%, liecina otrdien publiskotās Pasaules Bankas jaunākās prognozes.

Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm janvārī, šā gada pieauguma prognoze samazināta par 1,3 procentpunktiem. Pagājušajā gadā pasaules ekonomikas pieaugums bija 5,7%.

"Karš Ukrainā, lokdauni Ķīnā, piegāžu ķēžu pārrāvumi, kā arī stagflācijas risks dod triecienu izaugsmei. Daudzām valstīm būs grūti izvairīties no recesijas," sacīts Pasaules Bankas ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga, bet naftas cenas nedaudz kritās, investoriem sekojot karam Ukrainā un apdomājot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) brīdinājumu par agresīvākām procentlikmju palielināšanām.

Naftas cenas pirmdien bija pieaugušas par vairāk nekā 7%, ko noteica bažas par piegādēm pēc Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu diskusijām par Krievijas jēlnaftas embargo noteikšanu, bet otrdien tās kritās par 0,1-0,3%.

Neraugoties uz Ukrainas konflikta ekonomiskajām un politiskajām sekām, akciju cenas Volstrītā pieauga. Kāpa arī Frankfurtes, Parīzes, Milānas un Londonas biržu indeksi.

"Akciju cenas ir atradušas spēku atkal augt" pēc FRS vadītāja Džeroma Pauela pirmdien teiktā, ka ekonomika ir pietiekami spēcīga, lai izturētu augstākas procentlikmes, sacīja tiešsaistes tirdzniecības platformas IGA galvenais tirgus analītiķis Kriss Bošamps.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 0,7% līdz 34 807,46 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 1,1% līdz 4511,61 punktam, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 2,0% līdz 14 108,82 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pasaulē pirmdien pieauga, ko noteica bažas par piegādēm pēc Jemenas hutiešu nemiernieku uzbrukuma Saūda Arābijas naftas rūpniecībai un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu diskusijām par Krievijas jēlnaftas embargo.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pārsvarā kritās.

Saūda Arābija brīdināja, ka nedēļas nogalē notikušie Jemenas nemiernieku uzbrukumi tās naftas rūpniecībai rada "tiešus draudus" globālajām naftas piegādēm. Savukārt Baltijas valstis aicināja noteikt Krievijas jēlnaftas importa aizliegumu, lai sodītu Krieviju par iebrukumu Ukrainā.

"Mēs redzējām, kas notika, kad ASV pirmoreiz pauda ideju par to, ka ES aizliegtu [jēlnaftas] importu [no Krievijas] (..) un, ja šī iecere kļūs reālistiska, tā var daudz vairāk pacelt naftas cenas," sacīja OANDA analītiķis Kreigs Erlams.

Akciju cenas Volstrītā kritās pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela paziņojuma, ka FRS ir gatava straujāk pacelt procentlikmes, ja tas būtu vajadzīgs "pārāk augstas" inflācijas ierobežošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pirmdien kritās līdz ar akciju cenām Eiropas un Āzijas biržās, ko noteica bažas par Covid-19 viļņa pastiprināšanos Ķīnā.

ASV akciju cenas pieauga pēc tam, kad ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Motors" vadītājs Īlons Masks noslēdza vienošanos par mikroblogošanas platformas "Twitter" iegādi par 44 miljardiem ASV dolāru.

Masks par 44 miljardiem dolāru nopērk Twitter 

Mikroblogošanas platforma "Twitter" pirmdien apstiprināja, ka kompānija par 44 miljardiem dolāru...

Jēlnaftas cenas kritās par vairāk nekā 3%, pieaugot bažām par Ķīnā Covid-19 dēļ noteiktajiem lokdauniem. Naftas cenas, kas denominētas ASV dolāros, arī ietekmēja augstāks dolāra kurss.

Parīzes biržas indekss kritās par 2,0% pēc tam, kad Francijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā svētdien uzvarēja prezidents Emanuels Makrons. Viņam tagad jāapvieno dziļi sašķeltā nācija pirms parlamenta vēlēšanām, kurās viņš var zaudēt kontroli pār parlamentu.

Akciju cenas Volstrītā dienas lielāko daļu bija kritušās, bet noslēdza tirdzniecības sesiju ar pieaugumu pēc tam, kad tika paziņots par "Twitter" pārdošanu Maskam. Pēc šī paziņojuma "Twitter" akcijas cena pieauga par 5,7%.

Investori ir piesardzīgi pirms gaidāmās tehnoloģiju milžu "Apple", "Amazon" un "Microsoft" peļņas rādītāju paziņošanas.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 0,7% līdz 34 049,46 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,6% līdz 4296,12 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1,3% līdz 13 004,85 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien saruka par 1,9% līdz 7380,54 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kritās par 1,5% līdz 13 924,17 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 2,0% līdz 6449,38 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien saruka par 3,5% līdz 98,54 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā kritās par 4,1% līdz 102,32 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien kritās no 1,0790 līdz 1,0716 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,2839 līdz 1,2744 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 128,50 līdz 128,15 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 84,04 līdz 84,05 pensiem par eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju un naftas cenas ASV un Eiropā pieaug

LETA--AFP, 05.04.2022

Lai gan "Twitter" nav pietiekami liels kapitalizācijas ziņā, lai ietekmētu plašāku akciju tirgu, Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs konstatēja, ka Maska pasīvā investīcija uzlabojusi noskaņojumu akciju tirgos.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pieauga, un kāpa arī naftas cenas pēc tam, kad rietumvalstis plānoja noteikt jaunas sankcijas pret Krieviju.

Mikroblogošanas vietnes "Twitter" uzņēmuma akcijas cena pieauga par vairāk nekā 25% pēc ziņām, ka ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Motors" vadītājs Īlons Masks iegādājies 9,2% jeb aptuveni 73,5 miljonus "Twitter" akciju.

Lai gan "Twitter" nav pietiekami liels kapitalizācijas ziņā, lai ietekmētu plašāku akciju tirgu, Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs konstatēja, ka Maska pasīvā investīcija uzlabojusi noskaņojumu akciju tirgos.

"Tirgus tiešām atbild uz laiku, kad Masks veicis šo pirkumu, un pieņēmumu, ka tas ir iedrošinošs signāls par to, ka ilgtermiņa investīciju iespējas var kļūt pieejamas," sacīja O'Hērs.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" pieauga par gandrīz 2%, ko sekmēja "Amazon", "Apple" un citu tehnoloģiju milžu akciju cenu kāpumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saūda Arābijas valsts naftas un dabasgāzes kompānija "Saudi Aramco" trešdien kļuva par pasaules vērtīgāko uzņēmumu, pārspējot ASV tehnoloģiju milzi "Apple", jo augošās naftas cenas izraisīja šī uzņēmuma akciju cenu kāpumu, bet tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenas kritās.

"Saudi Aramco", kas tiek uzskatīta par lielāko naftas ieguves kompāniju pasaulē, bija 2,42 triljonus dolāru vērta, balstoties uz tās akciju cenu biržas tirdzniecības sesijas noslēgumā.

"Apple" akciju cena pēdējā mēneša laikā ir kritusies. Trešdien beidzoties oficiālajai tirdzniecības sesijai, šīs kompānijas vērtība bija 2,37 triljoni ASV dolāru.

"Apple" akciju cena kritās par spīti tam, ka "Apple" peļņa šī gada pirmajos trīs mēnešos bija labāka par gaidīto, pastāvot spēcīgam patēriņa pieprasījumam.

"Saudi Aramco" nesen ziņoja, ka tās tīrā peļņa pērn pieaugusi par 124%. Pasaules ekonomikai sākot atkopties no Covid-19 pandēmijas, uzņēmuma tīrā peļņa 2021.gadā pieaugusi līdz 110 miljardiem dolāru salīdzinājumā ar 49 miljardiem 2020.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien kritās pēc jauna ziņojuma par augstu ASV inflāciju, bet naftas cenas pieauga.

ASV patēriņa cenu indekss martā pieauga par 8,5% salīdzinājumā ar pērnā gada martu, un tas bija straujākais kāpums kopš 1981.gada decembra. Salīdzinājumā ar februāri šis indekss pieaudzis par 1,2%.

Šis bija pirmais ziņojums, kurā ASV patēriņa cenu indeksu pilnībā ietekmējis Krievijas iebrukums Ukrainā un rietumvalstu sankcijas pret Maskavu, kuru dēļ visā pasaulē pieaugušas enerģijas un pārtikas cenas.

Augstākas cenas par pārtiku, pajumti un degvielu "domājams, piespiež dažus cilvēkus iztikt bez tā", sacīja ekonomists Džoels Narofs.

Lai gan ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) gatavojas ātri pacelt procentlikmes, lai mazinātu inflācijas spiedienu, šī pasākuma efekts nebūs tūlītējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pieauga, investoriem gaidot jaunu procentlikmju paaugstināšanu, ko šonedēļ veiks ASV Federālā rezervju sistēma (FRS). Eiropas biržās akciju cenas mainījās bez vienotas tendences.

Volstrītas indeksi dienas gaitā svārstījās starp nelieliem kāpumiem un kritumiem, līdz tirdzniecības sesijas pēdējā stundā aktīva akciju pirkšana nodrošināja indeksu pieaugumu.

Kāpumu Volstrītā palīdzēja nodrošināt tehnoloģiju uzņēmumu, mazumtirgotāju, banku un rūpniecības kompāniju akcijas. "Apple" akcijas cena pieauga par 2,5%, "Home Depot" akcijas cena - par 1,6%, "Bank of America" akcijas cena - par 1,7%, bet "United Airlines" akcijas cena kāpa par 3,3%.

Veselības aprūpes un nekustamo īpašumu kompāniju akciju cenas kritās, padarot kāpumu Volstrītā mērenāku. "Pfizer" akcijas cena saruka par 1,3%, bet "Welltower" akcijas cena - par 2,2%.

Tirdzniecības apjoms Volstrītā bija mazāks nekā parasti, jo vairums tirdzniecības dalībnieku neriskēja veikt lielas pārmaiņas pirms trešdienas pēcpusdienā gaidāmā FRS paziņojuma par procentlikmju politiku. "Neviens tiešām negrib pozicionēties pirms tā," sacīja "Horizon Investments" galvenais investīciju pārzinis Skots Ladners.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konservatīvie pensiju plāni saviem investoriem Latvijā zaudējuši kaudzi naudas. Tas ir, nemaz nerunājot par šī brīža vairāk nekā šausmīgā visu krājēju bieda un ienaidnieka – inflācijas – nodokli.

Šī gada pirmajā pusē bedrē vēlās cenas pasaules lielākajos akciju tirgos. Turpinoties vasarai, akciju cenas atguvušās, lai gan pārliecību, ka šis pieaugums būs noturīgs, diez vai uz visu ekonomikas un ģeopolitisko problēmu fona var raksturot kā ļoti spēcīgu. Centrālajām bankām sākot karot ar inflāciju, augstāk ceļojušas arī parādu procentu likmes.

Ja, piemēram, Vācijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums pagājušā gada nogalē bija negatīvs un atradās pie -0,4% atzīmes, tad tagad tas atrodas pie 1,32%. Savukārt ASV 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums pakāpies no 1,4% virs 3% līmeņa. Ja obligāciju ienesīgums aug, tad sarūk šo vērtspapīru cena. No šī visa var secināt, ka bijis maz vietu, kur no cenu krituma šogad noslēpties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV akciju cenas ceturtdien nedaudz pieauga, bet Eiropas akciju cenas ievērojami kritās un naftas cena īslaicīgi pakāpās virs 100 ASV dolāriem par barelu pēc tam, kad Krievija sāka iebrukumu Ukrainā.

Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi kritās par apmēram 4%, investoriem izpārdodot akcijas, savukārt zelts kā drošs investīciju patvērums padārdzinājās līdz vairāk nekā 1923 dolāriem par unci.

"Krievijas jaunais agresijas vilnis pret Ukrainu aptumšoja globālo ekonomiku, jo augstāka naftas cena draud saasināt inflācijas riskus," sacīja "Western Union Business Solutions" analītiķis Džo Manimbo.

"Krīzes gaisotne Austrumeiropā var pamudināt centrālās bankas atgriezties [ekonomikas] atbalsta režīmā, ja akciju cenas turpinās kristies."

Reaģējot uz Krievijas ofensīvu Ukrainā, "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā īslaicīgi pārsniedza 105 dolārus par barelu pirmoreiz kopš 2014.gada. Alumīnija un kviešu cenas pieauga līdz rekordaugstiem līmeņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru un eiro ceturtdien pieauga pēc tam, kad Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons paziņoja par atkāpšanos no Konservatīvās partijas līdera amata, kas nozīmē arī premjerministra amata zaudēšanu.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pieauga, un palielinājās arī naftas cenas.

Džonsons paziņoja par savu demisiju pēc viņa valdības ministru masveida atkāpšanās, ministriem šādi izrādot savu neapmierinātību ar Džonsona rīcību saistībā ar pēdējā laika dažādajiem skandāliem.

"Valūtu tirgus ir atvieglots par to, ka Džonsons beidzot atkāpjas, izbeidzot daļu no politiskās neskaidrības," sacīja "Interactive Investor" investīciju vadītāja Viktorija Skolara.

Akciju cenas pieauga, bet "Tower Bridge Advisors" analītiķe Marisa Oga atzina, ka ir pāragri pasludināt tendences maiņu akciju tirgū.

Naftas cenas pieauga, tirgiem fokusējoties uz naftas piegāžu riskiem. Nedēļas sākumā tiesa Krievijā deva rīkojumu uz 30 dienām apturēt naftas pieņemšanu Novorosijskas ostas terminālī no 1500 kilometru garā cauruļvada, kas savieno Kazahstānas naftas atradnes ar Novorosijsku. Spriedums tika pamatots ar vides prasību pārkāpumiem, bet ir izteikti pieņēmumi, ka Kremlis tādā veidā soda savu Vidusāzijas sabiedroto par tās neitrālo pozīciju Ukrainas kara jautājumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas aug Volstrītā, bet krītas Eiropas biržās; naftas cenas kāpj

LETA--AFP, 08.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pieauga, investoriem pārvērtējot akciju novērtējumus saistībā ar ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) stingrāku monetāro politiku inflācijas iegrožošanai.

Eiropas biržās akciju cenas kritās, Eiropas Centrālās bankas (ECB) administratoriem nepanākot vienprātību par tālāko rīcību.

Naftas cenas pieauga pēc trešdienas krituma, kuru bija izraisījušas bažas par jēlnaftas pieprasījuma samazināšanos ekonomiku lēnākas izaugsmes dēļ. Bažas par pieprasījumu palielināja Covid-19 gadījumu skaita pieaugums Ķīnā.

Naftas cenas ir kāpušas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un rietumvalstu sankciju noteikšanas pret Krieviju šī iebrukuma dēļ.

Centrālajām bankām fokusējoties uz inflācijas ierobežošanu, investori gatavojas straujām ASV procentlikmju celšanām.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien pieauga par 0,3% līdz 34 583,57 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,4% līdz 4500,21 punktam, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,1% līdz 13 897,30 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru