Pirktspējas samazinājums turpinās spiest cenas uz leju, līdz ar to gada deflācija ir gaidāma jau šī gada ceturtajā ceturksnī.
Finanšu ministrija 2009. gadā prognozē turpmāku patēriņa cenu līmeņa samazinājumu. Tāpat ministrija norāda, ka sākot ar rudens mēnešiem ir sagaidāma deflācija gada izteiksmē. Deflācijas gaidas, administratīvi regulējamo cenu samazinājums (gāze, siltumenerģija) un straujā korekcija darba tirgū (gan nodarbinātības, gan atalgojuma ziņā) dos papildu devumu cenu līmeņa samazinājumam.
Taču tajā pat laikā atlaides tiek piemērotas citām precēm, jo atsaucība uz atlaidēm tikai turpina augt. Tādējādi, kamēr piedāvājums pārsniegs iedzīvotāju iespējas, atlaides un vidējā cenas samazināšanās tendence saglabāsies, » uzskata SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gaišpuitis. Viņš uzskata, ka jūlijā būs vērojama tāda pat tendence, kas jūnijā. Atlaides turpinās veicināt cenu kritumu vairumā preču un pakalpojumu. «Tāpat cenu līmeni papildus uz leju spiedīs pelēkā biznesa konkurence. Jūlijā degvielas cenas kāpums varētu stabilizēties vai pat nedaudz samazināties. Vienīgais cenu pieaugums nodokļu palielināšanas ietekmē sagaidāms alkoholam, kura ietekme uz inflācijas rādītāju var izrādīties lielāka nekā uz vidējiem patērētāja tēriņiem,» tā D. Gaišpuitis.
«Ja krītoties pieprasījumam, vienlaikus samazinās arī cenas, preču ražošanas un pakalpojumu sniegšanas apjoms sarūk mazākā mērā nekā tad, ja cenas nemainās. Savukārt, mazāks apjomu kritums nozīmē mazāku bezdarba pieaugumu. Tāpat, samazinoties iedzīvotāju ienākumiem, cenu kritums palīdz samazināt reālās pirktspējas kritumu. Piemēram, patēriņam pieejamo naudas līdzekļu apjomam krītoties par 20%, bet vienlaikus par 5% samazinoties cenām, reālās pirktspējas kritums ir aptuveni 16%,» cenu kritumam vairākas pozitīvas iezīmes redz Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds.
«Visbeidzot, fiksētā valūtas kursa apstākļos izmaksu un cenu kritums ir ļoti būtisks, lai Latvijas uzņēmēji atgūtu konkurētspēju ārējā tirgū un varētu atjaunoties eksporta izaugsme. Tikai panākot būtisku un noturīgu eksporta pieaugumu, Latvijā sāks ieplūst papildu līdzekļi, daļa no kuriem tiks iztērēta arī vietējo preču un pakalpojumu iegādei, tādējādi palielinot pieprasījumu pašmāju tirgū. Iekšzemes pieprasījumam atsākot augt, cenu krituma tendence tiks apturēta. Taču, lai šis scenārijs īstenotos, varētu būt nepieciešams vismaz gads, rēķinot no šī brīža. Tātad arī cenas Latvijā varētu turpināt kristies līdz pat nākamajai vasarai,» tā A. Strazds.
Īstu pārsteigumu jūnija inflācijas datos nav saskatījusi arī DnB NORD Bankas Ekonomisko pētījumu grupas analītiķe Ieva Vēja. «Pastāvot šādām tendencēm un pieņemot, ka nenotiek kādas negaidītas izmaiņas pasaules izejvielu tirgos un nodokļu likmēs, jau oktobrī, ja ne jau septembrī, arī Latvijā iestāsies gada deflācija, ko šobrīd jau piedzīvo gan Igaunija – jūnijā mīnus 0.9% pret iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, gan eirozona, kur deflācija fiksēta pirmo reizi tās pastāvēšanas vēsturē. Līdz ar to dažu pēdējo gadu inflācijas problēmu pilnīgi skaidri būs nomainījusi deflācija un tās negatīvā ietekme uz ekonomisko attīstību,» uzskata I. Vēja.
«Pieaugot bezdarbam un samazinoties darba samaksai valsts sektorā, deflācijas spiediens gada otrajā pusē tikai palielināsies. Neliela neskaidrība tikmēr ir par nākamā gada sākumu, kad iespējamas nodokļu pacelšanas rezultātā cenu pieaugums uz kādu laiku var atjaunoties, bet arī tad tikai uz laiku,» tā I. Vēja.