Finanses

Eksperts: Nelielais izsniegto kredītu kāpums pēc aizdevumiem izsalkušajai tautsaimniecībai vērtējams kā kārtējais gardais kumoss

Žanete Hāka, 28.10.2016

Jaunākais izdevums

Septembra norises banku un kredītu saņēmēju attiecībās apstiprināja senā latviešu sakāmvārda Izsalkušam viss gardi vārīts patiesību, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Pat nelielais izsniegto kredītu kāpums pēc aizdevumiem izsalkušajai tautsaimniecībai vērtējams kā kārtējais gardais kumoss, kas stiprinās Latvijas ekonomikas veselību. Septembrī pieauga gan kopējais iekšzemes kredītportfelis un no jauna izsniegto kredītu apjoms, gan arī nefinanšu sabiedrību kreditēšana.Nedaudz augot uzņēmumu banku kontos esošajiem līdzekļiem, palielinājās arī banku piesaistīto noguldījumu atlikums.

Banku iekšzemes kredītu atlikums septembrī palielinājās par 0,2%, nefinanšu uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem palielinoties par 0.1%, kredītiem finanšu iestādēm – par 2,2% un patēriņa kredītiem mājsaimniecībām - par 0.3%. Jau ceturto mēnesi vienā tempā (par 0,2%) saruka mājokļa kredītu atlikums. Kopējo iekšzemes kredītu gada pieauguma temps septembrī sasniedza 2%, tostarp nefinanšu sabiedrībām izsniegto – 0.1%, savukārt mājsaimniecībām izsniegto kredītu gada krituma temps samazinājās līdz 2.7%. Pievēršoties no jauna izsniegtajiem kredītiem (neskaitot pārskatītos kredītus), to apjoms septembrī par 12.3% pārsniedza augusta un par 34,7% - pērnā gada septembra rādītāju.

Banku piesaistītie iekšzemes noguldījumi septembrī palielinājās par 0,1%, to gada kāpuma tempam veidojot 9,7%. Uzņēmumu noguldījumi palielinājās par 0.3% (gada pieauguma temps 13%), bet mājsaimniecību noguldījumi praktiski nemainījās (gada pieauguma temps 7.0%).

Latvijas devums eirozonas kopējā naudas rādītājā M3 septembrī nedaudz pieauga. Eirozonas rezidentu noguldījumi uz nakti Latvijas kredītiestādēs saruka par 0.1%, toties noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu palielinājās par 1.2% un noguldījumi ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem – par 0.5%. Kopumā Latvijas devums eiro zonas M3 auga par 0.1% un par 9.0% pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeni.

Kreditēšanas pieauguma atjaunošanās un mērena noguldījumu kāpuma saglabāšanās veicinās turpmāku ekonomikas stabilitāti un tālākai tautsaimniecības attīstībai nepieciešamās investīcijas. Arī 2016. gada septembrī veiktais banku kreditēšanas apsekojums liecina, ka situācija kredītu tirgū ir iedrošinoša – 3. ceturksnī un prognozējami 4. ceturksnī kredītu standarti ir nemainīgi, savukārt kredītu pieprasījums gan no uzņēmumu, gan no mājsaimniecību puses 3. ceturksnī audzis, un gaidāms neliels tā kāpums arī 4. ceturksnī. Vispārējais tirgus dalībnieku noskaņojums saglabājas pozitīvs, turpināsies arī Eirosistēmas atbalstošās monetārās politikas ietekme ar zemo procentu likmju līmeni, tādēļ ir pamats gaidīt tālāku kreditēšanas rādītāju atveseļošanos. Tostarp kredītportfeļa gada pieaugums nefinanšu uzņēmumiem jau atjaunojies, un ir pamats nākamajā gadā gaidīt arī kāpumu mājsaimniecību kreditēšanas jomā. Uzņēmumu kredītportfeļa kāpumu lielā mērā veicinās Eiropas Savienības fondu aktīva izmantošana, bet mājsaimniecību kreditēšanas atjaunošanos - valdībai turpinātā mājokļa kreditēšanas atbalsta programma, augoša nekustamā īpašuma tirgus aktivitāte un patēriņa kreditēšanas kāpums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mazinājies uzņēmumu pieprasījums pēc aizdevumiem, audzis noraidīto kredītu pieteikumu īpatsvars

Žanete Hāka, 11.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 4. ceturksnī turpināja sarukt uzņēmumu pieprasījums pēc aizdevumiem, tomēr pieprasījuma kritums bija mazāks nekā iepriekš, liecina Latvijas Bankas (LB) un Eiropas Centrālās bankas (ECB) veiktā aptauja.

2020. gada janvārī LB sadarbībā ar ECB veica eirozonas banku veiktās kreditēšanas apsekojumu par kreditēšanas attīstības tendencēm 2019. gada 4. ceturksnī un prognozēm 2020. gada 1. ceturksnim. Aptaujā piedalījās četras Latvijas kredītiestādes, kuru kopējā tirgus daļa nefinanšu sabiedrību un mājsaimniecību kreditēšanā ir pietiekami liela, lai raksturotu kreditēšanas attīstību Latvijā kopumā. Aptaujāto kredītiestāžu sniegtās atbildes tiek ietvertas eiro zonas banku veiktās kreditēšanas apsekojuma rezultātos.

Tikai viena no četrām aptaujātajām Latvijas kredītiestādēm norādīja, ka 2019. gada 4. ceturksnī sarucis pieprasījums pēc aizdevumiem kopumā. Pieprasījuma kritumu pēc aizdevumiem uzņēmumiem kopumā ieteikmējis pieprasījuma sarukums pēc ilgtermiņa aizdevumiem lieliem uzņēmumiem, skaidro LB. Tas nedaudz samazinājies divās aptaujātajās Latvijas kredītiestādēs, bet pieauga – vienā, nodrošinot neto pieprasījuma sarukumu. Turpretī pieprasījuma pieaugums pēc aizdevumiem maziem un vidējiem uzņēmumiem bija vērojams vienā kredītiestādē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

No jauna izsniegto kredītu zemās likmes atvieglojušas kredītu atmaksu

Dienas Bizness, 27.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību eiro no jauna izsniegto kredītu procentu likmes pērn turpināja sarukt, sasniedzot zemāko Latvijā kopš neatkarības atgūšanas novēroto līmeni, liecina Latvijas Bankas pārskatā publicētā informāciju.

No jauna izsniegto kredītu zemās procentu likmes arvien vairāk ietekmēja esošo kredītu procentu likmes, ļaujot nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām ietaupīt uz kredītu maksājumu rēķina, atviegloja kredītu atmaksāšanu, uzlaboja kredītu kvalitāti un veicināja patēriņu.

Zemo kredītu procentu likmju pozitīvo ietekmi uz nefinanšu sabiedrību un mājsaimniecību pieprasījumu pēc jauniem kredītiem mazināja trūkumi uzņēmējdarbības vides stabilitātē un paredzamībā, kā arī kredītņēmēju neatbilstība kredītiestāžu izvirzītajiem kredītu standartiem. Mājsaimniecību kredītu atlikuma procentu likmes 2017. gadā turpināja samazināties, taču daudz lēnāk.

Esošo mājokļa iegādei eiro izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme 2017. gadā svārstījās 2.2–2.3% līmenī, savukārt attiecīgā patēriņa kredītu un pārējo mājsaimniecībām izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme svārstījās 11,5–11,8% līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku kredīti tautsaimniecībai – kuras nozares dominē?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 11.12.2018

1. attēls. Banku kredītu īpatsvars nozaru komersantu kreditoru kopsummā (%)

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas kredītiestādes kļuvušas piesardzīgākas, prognozējot pieprasījumu pēc aizdevumiem

Db.lv, 14.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pusē aptaujāto Latvijas kredītiestāžu 2018. gada 3. ceturksnī turpināja augt uzņēmumu pieprasījums pēc atsevišķiem aizdevumu veidiem, liecina kredītiestāžu aptauja.

2018. gada oktobrī Latvijas Banka sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku veica eirozonas banku veiktās kreditēšanas apsekojumu par kreditēšanas attīstības tendencēm 2018. gada 3. ceturksnī un prognozēm 4. ceturksnim.

Apsekojumā piedalījās četras Latvijas kredītiestādes, kuru kopējā tirgus daļa nefinanšu uzņēmumu un mājsaimniecību kreditēšanā ir pietiekami liela, lai raksturotu kreditēšanas attīstību Latvijā kopumā.

Apsekoto kredītiestāžu sniegtās atbildes ietvertas eirozonas banku veiktās kreditēšanas apsekojuma rezultātos.

Vienā kredītiestādē pieauga pieprasījums pēc aizdevumiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, jo uzņēmumiem bija nepieciešams vairāk finanšu līdzekļu krājumiem un apgrozāmajiem līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mājsaimniecības aizņemas gan mājoklim, gan patēriņam, uzņēmumi - apgrozāmajiem līdzekļiem

Žanete Hāka, 24.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada septembrī Latvijas Banka sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku (ECB) veica eirozonas banku veiktās kreditēšanas apsekojumu par kreditēšanas attīstības tendencēm 2016. gada 3. ceturksnī un prognozēm 2016. gada 4. ceturksnim, informē Latvijas Banka.

Apsekojumā piedalījās četras Latvijas kredītiestādes, un atbildes tiek ietvertas eirozonas banku veiktās kreditēšanas apsekojuma rezultātos.

3. ceturksnī turpināja augt gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību pieprasījums pēc kredītiem. Visstraujāk kāpa uzņēmumu pieprasījums pēc īstermiņa kredītiem un lielo uzņēmumu pieprasījums pēc kredītiem. Trīs no apsekojumā iekļautajām Latvijas kredītiestādēm ziņoja par uzņēmumu pieprasījuma pēc īstermiņa kredītiem kāpumu 3. ceturksnī, divas – par lielo uzņēmumu pieprasījuma pēc kredītiem pieaugumu un viena – par mazo un vidējo uzņēmumu pieprasījuma pēc kredītiem palielināšanos. Vienlaikus viena kredītiestāde informēja, ka 3. ceturksnī uzņēmumu pieprasījums pēc ilgtermiņa kredītiem nedaudz samazinājies. Vērtējot mājsaimniecību pieprasījuma pēc kredītiem pārmaiņas, puse no apsekojumā iekļautajām Latvijas kredītiestādēm norādīja, ka pieaudzis mājsaimniecību pieprasījums pēc kredītiem mājokļa iegādei, bet trīs kredītiestādes ziņoja, ka palielinājies mājsaimniecību pieprasījums pēc patēriņa kredītiem un pārējiem kredītiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvija aizvien atrodas starp eirozonas valstīm ar augstākajām kredītu likmēm

Žanete Hāka, 23.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemais noguldījumu procentu likmju līmenis Latvijas kredītiestādēm ļauj iekšzemes nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām piedāvāt aizdevumus ar relatīvi izdevīgākiem nosacījumiem.

Tomēr aizdevumus ietekmē arī tādi faktori kā kredītiestāžu kreditēšanas politika un finansiālais stiprums, citu kredītiestāžu finansējuma avotu izmaksas un kredītņēmēju riska līmenis, kas vidējo kredītu procentu likmju ziņā Latviju kopā ar pārējām Baltijas valstīm joprojām ierindo starp eirozonas valstīm ar augstākajām kredītu procentu likmēm, teikts jaunākajā Latvijas Bankas Makroekonomisko norišu pārskatā.

Aizdevumi nefinanšu sabiedrībām 2019. gada 2. ceturksnī kļuva mazāk pieejami, bet 3. ceturksnī, sarūkot nefinanšu sabiedrību pieprasījumam, kā arī ECB paziņojot par atbalstošas monetārās politikas tālāku pastiprināšanu, nozīmīgākās Latvijas kredītiestādes kopumā samazināja procentu likmi aizdevumiem nefinanšu sabiedrībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Lielākā daļa banku gaida nedaudz lielāku uzņēmumu pieprasījumu pēc aizdevumiem

Db.lv, 12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa apsekoto Latvijas kredītiestāžu (75%) 3. ceturksnī gaidīja nedaudz lielāku uzņēmumu pieprasījumu pēc aizdevumiem.

2018. gada jūlijā Latvijas Banka sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku veica eirozonas banku veiktās kreditēšanas apsekojumu par kreditēšanas attīstības tendencēm 2018. gada 2. ceturksnī un prognozēm 3. ceturksnim.

Apsekojumā piedalījās četras Latvijas kredītiestādes, kuru kopējā tirgus daļa nefinanšu uzņēmumu un mājsaimniecību kreditēšanā ir pietiekami liela, lai raksturotu kreditēšanas attīstību Latvijā kopumā. Apsekoto kredītiestāžu sniegtās atbildes ietvertas eiro zonas banku veiktās kreditēšanas apsekojuma rezultātos. Divās no četrām apsekotajām Latvijas kredītiestādēm 2018. gada 2. ceturksnī nedaudz pieauga uzņēmumu pieprasījums pēc aizdevumiem. Visbiežāk (divos gadījumos) kredītiestādes norādīja uz nelielu pieprasījuma kāpumu pēc ilgtermiņa aizdevumiem un pēc aizdevumiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Retāk (vienā gadījumā) tika norādīts, ka nedaudz pieaudzis pieprasījums pēc īstermiņa kredītiem un pēc lieliem kredītiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmumiem izsniegto kredītu apjomam straujākais kāpums četru mēnešu laikā

Žanete Hāka, 28.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Martā nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikuma kāpums bija straujākais pēdējo četru mēnešu laikā, tādējādi nodrošinot arī kopējā iekšzemes kredītportfeļa pieaugumu, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Lai gan auga banku piesaistītie nefinanšu uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumi, nebanku finanšu iestāžu noguldījumu kritums noteica nelielu iekšzemes noguldījumu kopapjoma sarukumu.

Iekšzemes nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums martā palielinājās par 0.4%, bet mājsaimniecībām izsniegto – samazinājās par 0.2%, savukārt kopējais iekšzemes kredītu apjoms auga par 0.1%. Bāzes efekta iespaidā (pērnā gada martā finanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu portfeli krasi palielināja kādas bankas finansējums savai meitas līzinga kompānijai) iekšzemes kredītu gada pārmaiņu temps samazinājās līdz 2.8%. Vienlaikus nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu gada pieauguma temps pieauga līdz 5.1% un mājsaimniecībām izsniegto kredītu gada sarukuma temps uzlabojās līdz -1.1%". No jauna izsniegto kredītu (neskaitot pārskatītos kredītus) apjoms martā par 5.4% (t.sk. nefinanšu uzņēmumiem izsniegto par 5.1% un mājsaimniecībām izsniegto – par 6.0%) pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā mēneša rādītājus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku katru ceturksni veiktais banku apsekojums liecina, ka 2016. gadā kāpis klientu kredītu pieprasījums, bet kredītu izsniegšanas prasības kredītiestādes nav būtiski mainījušas, liecina informācija centrālās bankas gada pārskatā.

Nefinanšu sabiedrību kreditēšanas sektorā Latvijas kredītiestādes kompensēja kredītu procentu likmju kritumu ar augstākām ar procentu likmēm nesaistītām maksām. Vienlaikus augošās konkurences ietekmē nefinanšu sabiedrībām izsniegtajiem kredītiem kredītiestādes noteica mazāk stingras, piemēram, ķīlas prasības, kas uzlaboja nefinanšu sabiedrību iespējas iegūt kredītresursus.

2016. gadā Latvijas tautsaimniecībā iezīmējās jauna tendence – kredītiestādēm pakāpeniski atjaunojot tautsaimniecības kreditēšanu, ar martu sāka augt iekšzemes nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu portfelis, bet ar aprīli arī kredītu atlikuma gada pieauguma temps kļuva pozitīvs. Gadā kopumā iekšzemes finanšu iestādēm, nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu portfelis palielinājās par 3% (kredītiestāžu kredītportfeļa pirmais pieaugums kopš 2008. gada).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis uz 31.12.2017. salīdzinājumā ar 31.12.2016. ir pieaudzis par 16,01%, sasniedzot 612,21 milj. eiro, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) sagatavotais pārskats.

Portfeļa pieaugums vērojams praktiski visās kreditēšanas jomās, savukārt jauno kredītu izsniegšanā jāuzsver būtiski augušais bez maksas izsniegto distances kredītu skaits un apjoms, likumsakarīgi, arī pagarināto kredītu skaits.

Apkopotā informācija liecina, ka 2017. gada 31. decembrī Latvijā darbojās 59 licencēti nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri nodarbojās ar dažāda veida kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu.

Distances kreditēšanas pakalpojumus sniedza 22 sabiedrības, patēriņa kredītus sniedza 21 sabiedrība, kredītus pret kustamas lietas ķīlu (lombarda kredītus) sniedza 19 sabiedrības, Hipotekāros kredītus sniedza 13 sabiedrības, līzinga un citus ar transportlīdzekļa vai cita veida objekta (izņemot nekustamo īpašumu) nodrošinājumu saistītus kredītus sniedza 14 sabiedrības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kreditēšanas apjomi nebanku sektorā 2018.gada 1.pusgadā turpinājuši augt. Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis šā gada 30.jūnijā salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, ir pieaudzis par 7,11%, sasniedzot 655,82 miljonus eiro, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra dati.

Portfeļa pieaugums īpaši vērojams distances, patēriņa, līzinga un citu ar transportlīdzekļa vai cita veida objekta (izņemot nekustamo īpašumu) nodrošinājumu saistītiem kredītiem.

Nebanku sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji 2018.gada 1.pusgadā patērētājiem no jauna izsniedza kredītus 309,04 miljonu eiro apmērā, kas ir par 28,45 miljoniem eiro (10,14 %) vairāk nekā 2017. gada 1.pusgadā. No jauna izsniegtajos kredītos 2018. gada 1.pusgadā turpina dominēt distances kredīti ar 126,65 miljoniem eiro jeb 41% no visas no jauna izsniegto kredītu kopsummas, kam seko līzings un citu ar transportlīdzekli vai citu objektu nodrošinātie kredīti ar 94,36 miljoniem eiro jeb 30%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Gads iezīmējies ar būtisku pavērsienu banku un klientu attiecībās

Žanete Hāka, 30.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novembrī mērens pieaugums banku bilancēs bija vērojams gan izsniegto kredītu, gan piesaistīto noguldījumu pusē. Mājsaimniecību kredītportfelis praktiski nemainījās, bet pieauga uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Savukārt noguldījumus bankās palielināja mājsaimniecības un nefinanšu uzņēmumi, bet samazināja finanšu iestādes – īpaši pensiju fondi.

Iekšzemes kredītu atlikums novembrī palielinājās par 0.4%, nefinanšu uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem augot par 0.6% un finanšu iestādēm izsniegtajiem – par 1.3%. Vienlaikus mājsaimniecībām izsniegto mājokļa kredītu atlikums saglabājās gandrīz nemainīgs, toties patēriņa kredīti pieauga par 0.7%. Kopējo iekšzemes kredītu gada pieauguma temps novembrī sasniedza 2,3% (augstākais gada pieauguma rādītājs kopš 2009. gada aprīļa), tostarp nefinanšu uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem gada skatījumā pieaugot par 0,7%, bet mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem – samazinoties par 2,0%. No jauna izsniegto kredītu (neskaitot pārskatītos kredītus) apjoms gada pirmajos 11 mēnešos par 38,1% (t.sk. mājsaimniecībām izsniegto – par 34,1%) pārsniedza pērnā gada attiecīgā perioda rādītājus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperts: Kreditēšanas situācija Latvijā nokļuvusi jaunā posmā

Žanete Hāka, 26.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlijā jau piekto mēnesi pēc kārtas fiksēts kopējā iekšzemes kredītportfeļa kāpums un jau ceturto mēnesi auguši nefinanšu uzņēmumiem izsniegtie kredīti, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Lai gan absolūtā izteiksmē kāpums bijis mērens, pozitīvajā sektorā stabilizējies arī kredītu gada pieauguma temps. Savukārt banku piesaistīto noguldījumu atlikums jūlijā saruka, krītoties nefinanšu sabiedrību norēķinu kontos esošajiem līdzekļiem.

Banku iekšzemes kredītu atlikums jūlijā palielinājās par 0,2%, nefinanšu uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem palielinoties par 0,4%, kredītiem finanšu iestādēm – par 0,5% un patēriņa kredītiem mājsaimniecībām - par 1%. Lēni sarukt turpināja tikai mājokļa kredītu portfelis. Kopējo iekšzemes kredītu gada pieauguma temps sasniedza 1,8% un nefinanšu sabiedrībām izsniegto – 0,6%. Savukārt mājsaimniecībām izsniegto kredītu gada krituma temps samazinājās līdz 3,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Prognozē, ka kreditēšanas atkopšanās turpināsies arī šogad

Žanete Hāka, 27.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Decembrī naudas rādītāju dinamiku raksturoja gada pēdējam mēnesim sezonāli raksturīgas pārmaiņas – gada laikā straujākais noguldījumu pieaugums un neliels kopējā kredītportfeļa samazinājums, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Tomēr stabilās ekonomiskās vides ietekmē šo pārmaiņu amplitūda bija būtiski šaurāka nekā 2015. gada decembrī, un noguldījumu gada kāpuma temps salīdzinājumā ar novembri samazinājās, bet kredītu - pieauga.

Banku piesaistītie iekšzemes noguldījumi decembrī palielinājās par 3%, bet to gada kāpuma temps veidoja 7,7%. Nefinanšu uzņēmumu noguldījumi palielinājās par 6% (gada pieauguma temps 10.5%) un mājsaimniecību noguldījumi - par 3,1% (gada pieauguma temps 8.8%), savukārt apdrošināšanas sabiedrības un citu finanšu starpnieku sektora uzņēmumi noguldījumus bankās samazināja.

Latvijas devums eiro zonas kopējā naudas rādītājā M3 decembrī pieauga, palielinoties eiro zonas rezidentu Latvijas kredītiestādēs veiktajiem noguldījumiem uz nakti (par 1,2%) un noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu (par 1%), bet samazinoties noguldījumiem ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem (par 1,4%). Kopumā Latvijas devums eiro zonas M3 auga par 1,2% un par 6,9% pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kreditēšana joprojām nav kļuvusi par tautsaimniecības izaugsmi veicinošu faktoru

Žanete Hāka, 19.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim kopumā stimulējošās ECB monetārās politikas sniegtās iespējas kredītiestādes Latvijā nav pilnībā izmantojušas, to veiktajai kreditēšanai attīstoties gausi, liecina jaunākais Latvijas Bankas Makroekonomisko norišu pārskats.

Tautsaimniecības izaugsmes palēnināšanās pagaidām nav būtiski ietekmējusi naudas rādītāju – piesaistīto noguldījumu un izsniegto kredītu atlikuma gada pārmaiņu – dinamiku, tomēr ārējās vides riski un izaugsmes palēnināšanās turpinās kavēt kredītportfeļa palielināšanos, savukārt piesardzība nākotnes vērtējumā stimulēs uzkrājumu veidošanu, uzņēmējiem un mājsaimniecībām palielinot noguldījumu atlikumu norēķinu kontos.

Kredītiestāžu piedāvāto procentu likmju līmenis saglabājās labvēlīgs kreditēšanas attīstībai. ECB veiktie monetārās politikas pasākumi nodrošinās labvēlīgas kredītu nosacījumu attīstības tendences, veicinot to uzlabošanos. Vienlaikus kredītu nosacījumus arvien vairāk sāk ietekmēt tas, cik veiksmīgi jaunu nišu spēj atrast kredītiestādes, kuras iepriekš bija specializējušās ārvalstu klientu apkalpošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā līdz šim izveidotais nebanku aizdevēju sektora regulējums jau ir stingrs, un līdz šim ieviestie nosacījumi ir ne tikai iegrožojuši nozari, bet radījuši aizvien neizdevīgāku piedāvājumu patērētājiem. Plānotie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL) lielai iedzīvotāju daļai var nogriezt pieeju aizdevumiem vispār, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Salīdzinot Latvijas nebanku kreditētāju piedāvājumu ar citām Baltijas valstīm, var secināt, ka likmes ir līdzīgas, tādēļ nav saprotama vēlme mūsu valstī tos ierobežot vēl vairāk.

Saskaņā ar Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) veikto analīzi var secināt, ka šobrīd spēkā esošās likmes trīs Baltijas valstīs ir līdzīgas, situāciju tirgū raksturo LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš. Piemēram, salīdzinot Baltijas valstīs noteiktās maksimālās kredītu izmaksas, kas izteiktas ar procentiem dienā, var secināt, ka aizdevumam ar termiņu ilgākam par 30 dienām Latvijā un Lietuvā tās praktiski ir vienādas, attiecīgi 0,25% dienā un 0,245% dienā, bet salīdzinot ar Igauniju (šobrīd spēkā 0,164%), Latvijā izmaksas ir par 0.086 procentpunktiem augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kreditēšana joprojām atturīga

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 28.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārējās vides nenoteiktība un patērētāju un investoru piesardzība iekšzemē joprojām uzmanības lokā tur kreditēšanu. Tās izaugsme varētu dot papildu stimulu tautsaimniecības izaugsmei un patērētāju un uzņēmēju noskaņojuma uzmundrināšanai.

Tomēr oktobris būtiskas pārmaiņas pagaidām atturīgajā kreditēšanas dinamikā nav nesis. Nelielais kredītportfeļa kāpums tikai mazliet (līdz 1.9%) palielināja iekšzemes kredītu gada pieauguma tempu, bet mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikuma gada pieauguma rādītājs saruka līdz 0.8%.

Straujāks bija iekšzemes noguldījumu kāpums, un to gada pieauguma temps sasniedza 10.3%.

Oktobrī iekšzemes kredītportfelis pieauga par 0.4%, nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikumam palielinoties par 0.9% un mājsaimniecību kredītportfelim – par 0.1% (mājokļa kredītu atlikums gandrīz nemainījās, bet patēriņa – pieauga par 0.6%).

Oktobrī būtiski nemainījās arī jauno kredītu izsniegšana – uzņēmumiem tie izsniegti nedaudz mazāk, bet mājsaimniecībām – nedaudz vairāk kā septembrī, savukārt abām klientu grupām – mazāk nekā pērnā gada oktobrī. Arī gada pirmajos desmit mēnešos kopā jaunie kredīti izsniegti par 0.2% mazāk nekā pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pirmo reizi pēc vairāku gadu krituma auguši mājsaimniecībām izsniegtie kredīti

Žanete Hāka, 30.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oktobrī atzīmēšanas vērts ir visu mājsaimniecībām izsniegto kredītu pieaugums – gan mājokļa, gan patēriņa, gan arī pārējo, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Šāds pieaugums novērojams pirmo reizi pēc vairāku gadu krituma. Savukārt kopējais iekšzemes kredītu atlikums oktobrī mazliet samazinājies, nedaudz sarūkot uzņēmumu kreditēšanai. Augot gan nefinanšu sabiedrību, gan mājsaimniecību banku kontos esošajiem līdzekļiem, palielinājās banku piesaistīto noguldījumu atlikums.

Mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums oktobrī palielinājās par 0,3%, kredītiem mājokļa iegādei palielinoties par 0,1%, patēriņa kredītiem – par 0.9% un pārējiem kredītiem mājsaimniecībām - par 1,2%. Kopējais banku iekšzemes kredītu atlikums oktobrī samazinājās par 0,1%, uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem sarūkot par 0,4%. Kopējo iekšzemes kredītu gada pieauguma temps oktobrī veidoja 1,8%, tostarp uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem gada skatījumā pieaugot par 4,9%, bet mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem – samazinoties par 2,3%. No jauna izsniegto kredītu (neskaitot pārskatītos kredītus) apjoms oktobrī par 39,4% (t.sk. mājsaimniecībām izsniegto – par 43,5%) pārsniedza pērnā gada attiecīgā mēneša rādītāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmumu kreditēšana atgūst jaudu

Žanete Hāka, 24.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajos 2016. gada 9 mēnešos nefinanšu uzņēmumu kreditēšana stabili augusi, kas atspoguļojas kopējā iekšzemes kredītportfeļa kāpumā, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Gan banku, gan uzņēmēju noskaņojums kreditēšanas jomā ir pozitīvs, turpinās arī Eirosistēmas atbalstošās monetārās politikas ietekme ar zemajām procentu likmēm, tādēļ ir pamats arī turpmāk gaidīt tālāku kreditēšanas izaugsmi, kas savukārt veicinās ekonomikas stabilitāti un tālākai tautsaimniecības attīstībai nepieciešamās investīcijas.

Pārdzīvotās ekonomiskās krīzes, ārējā pieprasījuma nestabilitātes, tiesiskās vides nesakārtotības un citu faktoru ietekmē bankas vairāku gadu garumā būtiski ierobežoja jaunu kredītu izsniegšanu un arī pieprasījums no aizņēmēju puses bija relatīvi zems. Ja 2015. gadā varējām vērot vien pirmās nelielās uzņēmējdarbības kreditēšanas atkopšanās pazīmes ar nelielu kredītportfeļa kāpumu atsevišķos mēnešos, tad jau 2016. gadā pozitīvās tendences uzņēmumu kreditēšanā redzamas izteikti skaidri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā turpināsies neliela kopējā un nefinanšu sabiedrību kredītportfeļa palielināšanās (gada skatījumā – neņemot vērā kredītportfeļa nodošanas ārvalstu mātes bankai ietekmi), tomēr lēnākas uzņēmumu kreditēšanas ietekmē izaugsmes prognoze ir pazemināta, jaunākajā Makroekonomikas norišu pārskatā norāda Latvijas Bankas eksperti.

Galvenie faktori – ES fondu līdzekļu aktīvāka izmantošana, augoša ārējā un iekšējā pieprasījuma noteikta jaudu palielināšanas nepieciešamība, augošs uzņēmumu kapitāls un to gatavība investīcijām.

Mājsaimniecību kreditēšanas gada pieaugums atjaunojies 2018. gada 1. pusgadā, valdībai turpinot valsts atbalsta programmu mājokļa iegādei un paplašinot garantiju saņēmēju loku ar jaunajiem speciālistiem, kā arī augot patēriņa kredītu pieprasījumam.

Kredītportfeļa pieaugums 2018. un 2019. gadā pamazām atjaunosies, tomēr tas būs lēnāks, nekā gaidīts iepriekš. Galvenie uzņēmumu kreditēšanas kāpumu veicinošie faktori būs ES fondu līdzekļu izmantošana un jaudu palielināšanas nepieciešamība, bet kredītu pieprasījumu mazinās nevēlēšanās uzņemties riskus. Mājsaimniecību kreditēšanā turpināsies līdzšinējās tendences, uzskata eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikala Gardais īpašniece Dita Lase jokojot teic, ka šis ir veikals tiem, kuri no garšvielām lieto tikai piparus un sāli, – te ir vairāk nekā 20 veidu pipari, tostarp asākais čili pasaulē, un aptuveni tikpat daudz dažādu sāls veidu.

Pamatā veikalā ir dažādas garšvielas, tostarp sveramās, pārtikas krāsvielas, tējas, dažādi bezglutēna produkti. Tajā ir plašs konditorejas uzgaļu piedāvājums puķīšu veidošanai kūkām. «Ieraudzīju internetā vienu korejiešu stila kūku ar puķēm un «saslimu» ar to. Divus mēnešus «sēdēju» YouTube, lai samācītos to veidošanu. Nolēmu arī citiem piedāvāt iegādāties speciālos uzgaļus,» saka Dita. Veikalā nopērkama tepat Latvijā grauzdēta svaiga kafija. Viņa ir sākusi arī ražošanu un piedāvā dažādas mērces un pastētes vegāniem. Lai gan vegānu īpatsvars Latvijā ir mazs, Dita vēlas strādāt ar šo mērķauditoriju un cer, ka viņai ir pieeja šiem cilvēkiem. Aptuveni četras reizes nedēļā Gardais virtuvē notiek Ditas un Canamelle īpašnieces Agneses Vīdneres kopīgi un atsevišķi vadīti kursi. Tāpat viņas piedāvā virtuvi iznomāt, ja kāds vēlas tur organizēt savus kursus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Izsniegto nebanku kredītu skaits nedaudz aug, taču atmaksas termiņu pagarinājumu skaits samazinās

Žanete Hāka, 10.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot alternatīvo finanšu nozares darbības rezultātus 2015. un 2016. gada 1. pusgadā Latvijas tirgū, secināms, ka Latvijā izsniegto kredītu skaits nedaudz palielinās, taču kredītu atmaksas termiņu pagarinājumu skaits arvien samazinās, informē AS 4finance.

Savukārt pieaug kredītu atteikumu apjoms un samazinās ar kavējumu atmaksāto kredītu skaits, kas liecina par kredītdevēju atbildīgu un rūpīgu maksātspējas izvērtēšanu.

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) biedru izsniegtais kredītu apjoms 2016. gada 1. pusgadā ir pieaudzis par 4000 eiro, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu (no 415 000 līdz 419 000 attiecīgā gada pirmajos sešos mēnešos). Izmaiņas nozares regulējumā, kas stājās spēkā šī gada 1. janvārī, ir veicinājušas kredītu pieejamību, tie ir kļuvuši lētāki. Pēc 4finance ekspertu domām, Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) aizvien vairāk ierobežojot kredītu cenu, PTAC sasniedz tieši pretējo - padara kredītus pieejamākus patērētājiem un sekmē izsniegto kredītu pieaugumu (no 74,8 līdz 84,5 miljoniem eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējie banku darbības rādītāji 2019. gadā parāda stabilitāti, līdz ar to ir noslēdzies banku sektora pārmaiņu posms, kura laikā būtiski mainījās noguldījumu un banku klientu struktūra, norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile.

”Bankas, kas iepriekš fokusējās uz ārvalstu klientu apkalpošanu, izstrādāja un uzsāka ieviest jaunus biznesa modeļus. Kopumā bankas ir labi kapitalizētas un likviditātes rādītāji ir augsti. Tas ir labs drošības spilvens ekonomikas izaicinājumiem, ar kuriem sastopamies šobrīd – Covid-19 izplatības laikā. Notikumu attīstība Latvijā un pasaulē, kuru šobrīd vēl grūti precīzi prognozēt, rādīs, kā attīstīsies Covid-19 ietekme uz finanšu, it īpaši banku sektoru.”

2019. gada beigās Latvijā darbojās 13 bankas un piecas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu banku filiāles. Gada sākumā noslēdzās kopš 2017. gada rudens Baltijas valstīs īstenotā "DNB Bank ASA" un "Nordea Bank AB" apvienošanās, kā rezultātā apvienotā banka "Luminor Bank AB" Latvijā un Lietuvā turpināja darboties kā Igaunijas "Luminor Bank" AS filiāles.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Covid-19 skartie uzņēmēji no šodienas var pieteikties ALTUM atbalsta programmām

Lelde Petrāne, 25.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes skartie uzņēmumi no šodienas, 25. marta, var pieteikties pagājušajā nedēļā valdībā apstiprinātajiem Attīstības finanšu institūcijas ALTUM jaunajiem atbalsta instrumentiem – garantijām banku kredītu brīvdienām un apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem.

Abi atbalsta instrumenti izstrādāti sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un to īstenošanu saskaņojusi Eiropas Komisija. Garantijas banku kredītu brīvdienām ļaus bankām atlikt pamatmaksājumu summas uz laiku līdz diviem gadiem, apgrozāmo līdzekļu aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem paredzēti uzņēmējiem, kuriem būtiski samazinājies darbības apjoms.

Komentāri

Pievienot komentāru